a)

“Austrumatlantija” ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES (2)) 7., 8., 9. un 10. apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (3) III pielikumā, un FAO (4) 34.1.2. rajons;

b)

“Vidusjūra” ir FAO 37.1., 37.2. un 37.3. apakšapgabals jeb 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (5) I pielikumā;

c)

“Adrijas jūras ziemeļu daļa” un “Adrijas jūras dienvidu daļa” ir 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā;

d)

“Sicīlijas šaurums” ir 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā;

e)

“Jonijas jūra” ir 19., 20. un 21. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā;

f)

“Levantes jūra” ir 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā;

g)

“Alboranas [Alvoranas] jūra” ir 1.–3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā.

—

zvejniecības (arī atpūtas zveja), kas izmanto zilās tunzivs krājumus Austrumatlantijā un Vidusjūrā,

—

zvejniecības (arī atpūtas zveja), kas izmanto zobenzivs krājumus Vidusjūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto garspuru tunzivs krājumus Vidusjūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto sardīnes un anšova krājumus Adrijas jūras ziemeļu un dienvidu daļā,

—

zvejniecības, kas izmanto heka (Merluccius merluccius) krājumus Sicīlijas šaurumā un GFCM 1., 5., 6., 7. un 9., 10. un 11. apakšapgabalā un Adrijas jūras ziemeļu un dienvidu daļā,

—

zvejniecības, kas izmanto sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) krājumus Sicīlijas šaurumā un GFCM 1., 5., 6. un 9., 10. un 11. apakšapgabalā un Adrijas jūras ziemeļu un dienvidu daļā,

—

zvejniecības, kas izmanto dziļūdens garneļu krājumus Levantes jūrā un Jonijas jūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) krājumus GFCM 1., 5., 6. un 7. apakšapgabalā un Sicīlijas šaurumā,

—

zvejniecības, kas izmanto sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) krājumus GFCM 9., 10. un 11. apakšapgabalā un Sicīlijas šaurumā,

—

zvejniecības, kas izmanto Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) krājumus GFCM 5., 6., 9. un 11. apakšapgabalā un Adrijas jūras ziemeļu un dienvidu daļā,

—

zvejniecības, kas izmanto svītrainās jūrasbarbes (Mullus barbatus) krājumus GFCM 1., 5., 6., 7., 9., 10. un 11. apakšapgabalā un Adrijas jūras ziemeļu un dienvidu daļā,

—

zvejniecības, kas izmanto sarkanspuru pageles krājumus Alboranas [Alvoranas] jūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto parastās jūrasmēles krājumus GFCM 17. apakšapgabalā,

—

zvejniecības, kas izmanto sarkanā koraļļa krājumus Vidusjūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto korifēnu krājumus starptautiskajos ūdeņos Vidusjūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto zuša (Anguilla anguilla) krājumus Savienības ūdeņos Vidusjūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums.

a)

Inspekcijas darbības jūrā

Katru gadu vismaz 60 % no visām inspekcijām jūrā (izņemot novērošanu no gaisa) veic attiecībā uz zvejas kuģiem, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, kuras noteiktas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu, un nodrošina, ka abi attiecīgie flotes segmenti ir aptverti atbilstoši un proporcionāli.

b)

Inspekcijas izkraušanas laikā (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas)

Katru gadu vismaz 60 % no visām izkraušanas inspekcijām veic attiecībā uz zvejas kuģiem, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, kuras noteiktas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu, un nodrošina, ka abi attiecīgie flotes segmenti ir aptverti atbilstoši un proporcionāli.

c)

Inspekcijas attiecībā uz zivju krātiņveida lamatām un zivjaudzētavu iekārtām, kas saistītas ar zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Austrumatlantijā un Vidusjūrā

Katru gadu inspicē 100 % sprostā ievietošanas un pārvietošanas operāciju, to vidū zivju atbrīvošanas operāciju, ko veic krātiņveida lamatās un zivjaudzētavu iekārtās.

—

zvejniecības, kas izmanto akmeņplekstes krājumus Melnajā jūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto brētliņas krājumus Melnajā jūrā,

—

zvejniecības, kas izmanto sugas, uz kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu attiecas izkraušanas pienākums.

a)

inspekcijas darbības jūrā:

katru gadu vismaz 60 % no visām inspekcijām jūrā (izņemot novērošanu no gaisa) veic attiecībā uz zvejas kuģiem, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, kuras noteiktas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu, un nodrošina, ka abi attiecīgie flotes segmenti ir aptverti atbilstoši un proporcionāli;

b)

inspekcijas izkraušanas laikā (inspekcijas ostās un pirms pirmās pārdošanas):

katru gadu vismaz 60 % no visām izkraušanas inspekcijām veic attiecībā uz zvejas kuģiem, kas pieder pie flotes segmentiem divās augstākā riska kategorijās, kuras noteiktas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu, un nodrošina, ka abi attiecīgie flotes segmenti ir aptverti atbilstoši un proporcionāli.