(1)

Ar Regulu (ES) 2017/1939 tika izveidota Eiropas Prokuratūra (EPPO). Komisija ir atbildīga par EPPO izveidošanu un sākotnējo administratīvo darbību, līdz tā būs spējīga pati izpildīt savu budžetu.

(2)

Eiropas prokurori uzrauga izmeklēšanu un kriminālvajāšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 12. pantu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, kad EPPO ir izveidota, EPPO uzņemas tai ar minēto regulu uzticētos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus dienā, kas jānosaka ar Komisijas lēmumu, ko pieņem, pamatojoties uz Eiropas galvenā prokurora priekšlikumu.

(4)

Eiropas galveno prokuroru iecēla ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2019/1798 (5). Lai izveidotu EPPO kolēģiju, kuras sastāvā ir Eiropas galvenais prokurors un pa vienam Eiropas prokuroram no katras iesaistītās dalībvalsts, Padomei ir jāieceļ Eiropas prokurori.

(5)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/1696 ir noteikti darbības noteikumi atlases komitejai, kas paredzēta Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā (“atlases komitejas darbības noteikumi”).

(6)

Ievērojot Regulas (ES) 2017/1939 16. panta 1. punktu, katrai iesaistītajai dalībvalstij ir jāizvirza trīs kandidāti Eiropas prokurora amatam no tādu kandidātu vidus, kuri tajā brīdī ir attiecīgās dalībvalsts prokuratūras vai tiesu iestāžu locekļi, kuru neatkarība ir neapšaubāma un kuriem ir kvalifikācija, kas to attiecīgajās dalībvalstīs prasīta, lai ieņemtu augstus amatus prokuratūrā vai tiesā, un kuriem ir attiecīga praktiskā pieredze saistībā ar valsts tiesību sistēmām, finanšu izmeklēšanu un tiesu iestāžu starptautisko sadarbību krimināllietās.

(7)

Atlases komiteja sagatavoja motivētos atzinumus un katra tāda izvirzītā kandidāta sarindojumu, kurš atbilda Regulas (ES) 2017/1939 16. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un iesniedza tos Padomei, kas tos saņēma 2019. gada 29. maijā, 20. jūnijā, 11. oktobrī, 18. novembrī un 10. decembrī un 2020. gada 16. jūlijā.

(8)

Ievērojot atlases komitejas darbības noteikumu VII noteikuma 2. punkta ceturto daļu, atlases komiteja sarindoja kandidātus atbilstīgi viņu kvalifikācijai un pieredzei. Sarindojums norāda atlases komitejas prioritāro secību, un Padomei tas nav saistošs.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 16. panta 2. punktu Padome, saņēmusi atlases komisijas motivētos atzinumus, izraugās un ieceļ vienu no kandidātiem par attiecīgās iesaistītās dalībvalsts Eiropas prokuroru.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 16. panta 3. punktu Padome ar vienkāršu balsu vairākumu izraugās un ieceļ Eiropas prokurorus uz sešu gadu pilnvaru termiņu, kas nav atjaunojams. Sešu gadu termiņa beigās Padome var nolemt pilnvaras pagarināt vēl uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.

(11)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/598 ir izklāstīti pārejas noteikumi attiecībā uz Eiropas prokuroru iecelšanu uz pirmo pilnvaru termiņu un tā laikā pēc Regulas (ES) 2017/1939 stāšanās spēkā. Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/598 2. panta 1. punktu pirms Eiropas prokuroru iecelšanas ar izlozes palīdzību nosaka grupu, kurā ir viena trešdaļa no pārejas noteikumu piemērošanas laikā iesaistīto dalībvalstu skaita. Izloze notika 2019. gada 20. maijā, un minētajā grupā ir šādas dalībvalstis: Grieķija, Spānija, Itālija, Kipra, Lietuva, Nīderlande, Austrija un Portugāle. Minētā īstenošanas lēmuma 3. pantā ir paredzēts, ka to Eiropas prokuroru pilnvaru termiņš, kuri nāk no dalībvalstīm, kas iekļautas saskaņā ar 2. pantu izveidotajā grupā, ir trīs gadi.

(12)

Padome, ņemot vērā atlases komitejas sniegtos motivētos atzinumus, izvērtēja kandidātu attiecīgās priekšrocības. Attiecībā uz motivēto atzinumu, kas sniegts par kandidātiem, kurus nominējusi Malta, atlases komitejas izvirzītais pamatojums pietiekami pamato to, ka, ņemot vērā izņēmuma apstākļus minētajā dalībvalstī, minētajai dalībvalstij ir objektīvi neiespējami saprātīgā laikposmā atrast citus atbilstīgus kandidātus, neraugoties uz to, ka minētā dalībvalsts ir ieguldījusi visas nepieciešamās pūles, lai to panāktu. Tādējādi ir izpildīti atlases komitejas darbības noteikumu VII noteikuma 2. punkta trešajā daļā norādītie nosacījumi. Ņemot vērā iepriekš minētos izņēmuma apstākļus, Padome uzskatīja, ka sniegtais motivētais atzinums attiecībā uz Maltas nominētajiem kandidātiem, sniedza tai pietiekamu piemēroto kandidātu izvēli, un, tā kā jebkura turpmāka kavēšanās ar Eiropas prokuroru iecelšanu radītu būtiskas negatīvas sekas attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktu efektivitāti, nolēma rīkoties uz minētā pamata.

(13)

Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Padome ievēroja atlases komitejas norādīto nesaistošo prioritāro secību attiecībā uz Čehijas, Vācijas, Igaunijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Horvātijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Somijas izvirzītajiem kandidātiem. Attiecībā uz Beļģijas, Bulgārijas un Portugāles izvirzītajiem kandidātiem Padome neievēroja atlases komitejas nesaistošo prioritāro secību, pamatojoties uz atšķirīgo to kandidātu nopelnu izvērtējumu, kurš tika veikts attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās,