(1)

Saskaņā ar Nolīguma starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem (3) (“ES un Šveices nolīgums”) 20. panta 1. punktu pasažieru pārvadājumi ar autobusiem starp divām vietām, kas atrodas vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, pārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, t. s. “kabotāža”, nav atļauti.

(2)

Saskaņā ar ES un Šveices nolīguma 20. panta 2. punktu esošās kabotāžas tiesības saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp dalībvalstīm un Šveici un bija spēkā brīdī, kad tika noslēgts ES un Šveices nolīgums, proti, 1999. gada 21. jūnijā, var turpināt izmantot, ar noteikumu, ka nenotiek diskriminācija starp Savienības pārvadātājiem un netiek traucēta konkurence. 1953. gada 17. decembra divpusējais autotransporta nolīgums starp Šveici un Vāciju (4) (“Šveices un Vācijas nolīgums”) neatļauj kabotāžas pārvadājumus, kad tiek sniegti pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi ar autobusiem starp abām valstīm. Tāpēc tiesības veikt šādus pārvadājumus nav starp tām tiesībām, uz kurām attiecas ES un Šveices nolīguma 20. panta 2. punkts un kuras uzskaitītas tā 8. pielikumā.

(3)

Starptautiskās saistības, kas pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Šveicē, atļauj veikt kabotāžas pārvadājumus Savienībā, var ietekmēt ES un Šveices nolīguma 20. pantu, jo minētais pants neatļauj šādus pārvadājumus.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/2009 (5) kabotāžas pārvadājumus Savienībā ar konkrētiem nosacījumiem atļauj veikt tikai pārvadātājiem, kam ir Kopienas atļauja. Starptautiskās saistības, kas trešo valstu pārvadātājiem, kuriem nav šādas atļaujas, atļauj veikt šāda veida pārvadājumus, var ietekmēt minēto regulu.

(5)

Tādēļ šādas starptautiskās saistības ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Dalībvalstis drīkst vest sarunas vai uzņemties šādas saistības tikai tad, ja Savienība tās ir pilnvarojusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu.

(6)

Kabotāžas pārvadājumi, ko Savienībā veic trešo valstu pārvadātāji, kam nav Kopienas atļaujas, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1073/2009, ietekmē autobusu pārvadājumu iekšējā tirgus darbību, kas noteikta minētajā regulā. Tādēļ ir nepieciešams, lai Savienības likumdevējs saskaņā ar LESD 91. pantā minēto likumdošanas procedūru piešķir LESD 2. panta 1. punktā minēto pilnvarojumu.

(7)

Vācija 2017. gada 11. maija vēstulē lūdza Savienības pilnvarojumu grozīt Šveices un Vācijas nolīgumu, lai atļautu kabotāžas pārvadājumus, kad tiek sniegti pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi ar autobusiem Vācijas un Šveices pierobežas reģionos.

(8)

Kabotāžas pārvadājumi ļauj palielināt transportlīdzekļu slodzes koeficientu, kas palielina ekonomisko efektivitāti pasažieru autopārvadājumu pakalpojumiem ar autobusiem. Tāpēc ir lietderīgi atļaut šādus pārvadājumus, kad tiek sniegti pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi ar autobusiem starp Vāciju un Šveici abu valstu pierobežas reģionos. Tas varētu vēl vairāk stiprināt minēto pierobežas reģionu ciešo integrāciju.

(9)

Lai nodrošinātu, ka attiecīgie kabotāžas pārvadājumi pārmērīgi nemaina autobusu pārvadājumu iekšējā tirgus darbību, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1073/2009, atļauja veikt kabotāžas pārvadājumus būtu jāpiešķir ar noteikumu, ka nenotiek diskriminācija starp pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, un ka netiek traucēta konkurence.

(10)

Tā paša iemesla dēļ kabotāžas pārvadājumi Vācijas pierobežas apgabalos būtu jāatļauj tikai tad, kad tiek sniegti pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi ar autobusiem starp Vāciju un Šveici. Šim nolūkam šajā lēmumā ir nepieciešams definēt Vācijas pierobežas reģionus, tā lai pienācīgi ņemtu vērā Regulu (EK) Nr. 1073/2009, vienlaikus ļaujot palielināt attiecīgo pārvadājumu efektivitāti,