1.   Ņemot vērā Finanšu regulas 211. panta 4. punktu un 212. panta 1. punktu, kopējā uzkrājumu fondā jo īpaši tur šādu attiecīgo instrumentu uzkrājumus, kas paredzēti leģislatīvajos aktos, ar kuriem nosaka šādas budžeta garantijas un finansiālo palīdzību:

2.   Kopējā uzkrājumu fondā tur arī turpmāku attiecīgo instrumentu uzkrājumus, ja stājas spēkā attiecīgie noteikumi, kas paredzēti ierosinātajos tiesību aktos, ar kuriem izveido konkrētās budžeta garantijas, finanšu instrumentus un finansiālo palīdzību.

3.   Turklāt, ņemot vērā Finanšu regulas 279. panta 3. punktu, uz kopējo uzkrājumu fondu naudā vai kā atbilstīgu finanšu aktīvu īpašumtiesības var pārvietot uzkrājumus par vēl citiem attiecīgajiem instrumentiem, jo īpaši:

4.   Par 3. punktā minēto papildu uzkrājumu pārvietošanu uz kopējo uzkrājumu fondu kredītrīkotājdienests iepriekš paziņo finanšu pārvaldniekam un vienojas ar to.

5.   Attiecībā uz visām esošajām saistībām, kas paliek ārpus kopējā uzkrājumu fonda saskaņā ar Finanšu regulas 279. panta 3. punktu, paliek spēkā iepriekš saskaņotās aktīvu pārvaldības pamatnostādnes un norādījumi.

1.   Kopējo uzkrājumu fondu pārvalda tā, lai ar augstu ticamības līmeni nodrošinātu nepieciešamo likviditāti nolūkā pilnībā un nekavējoties apmierināt visas nepieciešamās izejošās plūsmas un garantijas pieprasījumus un uzturētu kapitāla līmeni fonda investīciju periodā.

2.   Lai sasniegtu 1. punktā noteikto vispārīgo mērķi, kopējā uzkrājumu fonda finanšu pārvaldnieks pārvalda aktīvus saskaņā ar prudenciālajiem noteikumiem un pareizas finanšu pārvaldības principiem, kā arī saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko noteicis Komisijas grāmatvedis.

3.   Kopējā uzkrājumu fonda portfeli veido tā, lai nodrošinātu augstu diversifikācijas pakāpi starp atbilstīgo aktīvu klasēm, ģeogrāfiskajiem apgabaliem, emitentiem un termiņiem nolūkā pārvaldīt portfeļa vērtības svārstības.

1.   Kopējā uzkrājumu fonda resursus izvieto nodalījumos, kas atbilst katram 1. pantā minētajam attiecīgajam instrumentam.

2.   Nodalījumu daļas nosaka proporcionāli, atspoguļojot katra attiecīgā instrumenta iemaksas kopējā uzkrājumu fonda aktīvos un maksājumus no tiem.

3.   Visas saistības, kas radušās par attiecīgajiem instrumentiem, sedz, izmantojot kopējā uzkrājumu fonda aktīvus lielākais tās daļas apmērā, kas atbilst attiecīgajam nodalījumam. Izmaksātā summa var radīt pārsniegumu tikai izņēmuma kārtā un uz laiku, un attiecīgais instruments to atmaksā nominālvērtībā.

4.   Ja kopējā uzkrājumu fonda aktīvi, kas atbilst attiecīgā nodalījuma daļai, ir izsmelti, Komisija pieprasa budžeta lēmējinstitūcijai apropriācijas, kas vajadzīgas, lai izpildītu uzņemtās saistības.

5.   Izņēmuma gadījumos saskaņā ar Finanšu regulas 30. panta 1. punkta g) apakšpunktu Komisija savas budžeta iedaļas ietvaros var pārvietot apropriācijas no vienas budžeta garantijas budžeta posteņa uz citas budžeta garantijas budžeta posteni, ja izņēmuma gadījumos kopējā uzkrājumu fondā uzkrātie resursi nav pietiekami garantijas pieprasījuma segšanai, ar noteikumu vēlāk atjaunot pārvietoto summu saskaņā ar Finanšu regulas 30. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 212. panta 4. punktā noteikto procedūru.

6.   Saskaņā ar Finanšu regulas 211. panta 7. punktu Komisija nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju, ja kāda nodalījuma daļu vērtība samazinās zem 50 % no paredzētajām summām pēc efektīvās uzkrājumu likmes piemērošanas, un vēlreiz, ja šī vērtība samazinās zem 30 % no minētajām paredzētajām summām.

1.   Norēķini par garantijas pieprasījumiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību, ko sedz kopējais uzkrājumu fonds (“garantijas pieprasījumi”), nodrošina minēto pārvietojumu izsekojamību un uzskaiti Komisijas grāmatvedības sistēmā.

2.   Garantijas pieprasījumus un citus attiecīgus maksājuma pieprasījumus var izpildīt naudā un/vai pārdodot kopējā uzkrājumu fonda aktīvus, un/vai ar repo līgumiem, ievērojot piemērojamos riska ierobežojumus.

3.   Ja Komisijas centrālajā kasē saņemts garantijas pieprasījums vai attiecīgs maksājuma pieprasījums no īstenošanas partnera vai ja nepieciešams uzturēt resursu minimumu naudā vai tās ekvivalentos likviditātes rezervei saskaņā ar Finanšu regulas 212. pantu un 213. panta 2. punkta otro daļu, par attiecīgo instrumentu atbildīgais kredītrīkotājdienests izdod papildināšanas rīkojumu, lai atjaunotu attiecīgās likviditātes rezerves pozīcijas vērtību. Pamatojoties uz minētajiem papildināšanas rīkojumiem, Komisijas kase pieprasa pārvietot summas uz īpaši izveidotu kontu šo garantijas pieprasījumu vai maksājuma pieprasījumu apstrādei, no kurienes tās dara pieejamas kredītrīkotājdienestiem, kas tās var izmantot, lai veiktu maksājumus īstenošanas partneriem.

4.   Kredītrīkotājdienesti paziņo iepriekšēju informāciju par visiem garantijas pieprasījumiem vai attiecīgajiem maksājuma pieprasījumiem, tiklīdz tā kļūst pieejama, lai finanšu pārvaldnieks varētu pienācīgi sagatavoties reaģēt uz šiem garantijas pieprasījumiem un maksājuma pieprasījumiem. Attiecīgo instrumentu kredītrīkotājdienesti aktīvi uzrauga to atbildībā esošās finanšu saistības, lai sniegtu ieņēmumu prognozes un, ciktāl tā pieejama, agrīnu informāciju par paredzamajiem garantijas pieprasījumiem.

5.   Gada ziņojumā par kopējā uzkrājumu fonda darbību iekļauj informāciju par kopējā uzkrājumu fonda izpildītajiem garantijas pieprasījumiem un attiecīgajiem maksājuma pieprasījumiem.

1.   Finanšu pārvaldnieks sagatavo investīciju stratēģiju, lai virzītu kopējā uzkrājumu fonda aktīvu pārvaldību nolūkā sasniegt 2. pantā noteiktos investīciju mērķus. Šo investīciju stratēģiju izsaka stratēģiskā aktīvu izvietojuma veidā, kas nosaka indikatīvo mērķizvietojumu dažādām portfeļa atbilstīgo finanšu aktīvu kategorijām.

2.   Finanšu pārvaldnieks stratēģisko aktīvu izvietojumu atspoguļo stratēģiskā etalonā (“etalons”), ar kuru salīdzina kopējā uzkrājumu fonda sniegumu.

3.   Investīciju stratēģiju un etalonu ierosina finanšu pārvaldnieks un apstiprina grāmatvedis pēc apspriešanās un saziņā ar kredītrīkotājdienestiem.

4.   Investīciju stratēģiju un etalonu var grozīt, ja notiek pienācīgi dokumentētas un pamatotas izmaiņas ekonomiskajos apstākļos, būtiskas izmaiņas attiecīgo instrumentu vajadzībās un stāvoklī vai būtiskas izmaiņas ienākošo un izejošo plūsmu aplēsēs. Investīciju stratēģijas grozīšanas procedūra ir tāda pati kā tās sākotnējai pieņemšanai. Investīciju stratēģiju izstrādā, ņemot vērā kopējā uzkrājumu fonda investīciju periodu un riska pielaidi.

5.   Kopējā uzkrājumu fonda investīciju periods atspoguļo dažādo attiecīgo instrumentu apvienotos investīciju periodus, ņemot vērā budžeta iemaksu laika profilu un ienākošo un izejošo plūsmu aplēses, ko par attiecīgajiem instrumentiem atbildīgie kredītrīkotājdienesti snieguši pirms sākotnējās investīciju stratēģijas izveides un katru gadu attiecīgā instrumenta darbības laikā vai gadījumā, ja ir paredzamas būtiskas izmaiņas.

6.   Finanšu pārvaldnieks kopējā uzkrājumu fonda riska pielaidi nosaka kā no tā aktīvu pārvaldības darbībām radušos zaudējumu maksimālo summu, ko kopējais uzkrājumu fonds var pieņemt. Riska pielaidi izsaka ar tādiem riska parametriem kā riskam pakļautā vērtība, kas noteikta ar ļoti augstu ticamības pakāpi tā, lai būtu ļoti neliela varbūtība, ka faktiskie zaudējumi pārsniedz maksimālos paredzētos zaudējumus.

1.   Finanšu pārvaldnieks īsteno investīciju stratēģiju, ņemot vērā aktīvu pārvaldības pamatnostādnes un attiecīgos noteikumus un procedūras.

2.   Finanšu pārvaldnieks pārrauga šajā lēmumā noteikto procesu darbību.

3.   Finanšu pārvaldnieks sniedz ziņojumus saskaņā ar 11. pantu.

4.   Finanšu pārvaldnieka riska pārvaldības dienests ziņo grāmatvedim par jebkādām būtiskām bažām saistībā ar aktīvu pareizu un prudenciālu finansiālo pārvaldību.

5.   Finanšu pārvaldnieks pārrauga visu attiecīgo atbalsta pakalpojumu (grāmatvedības, analīzes, tirdzniecības risinājumu) iepirkumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu investīciju stratēģijas efektīvu īstenošanu.

6.   Lai nodrošinātu investīciju stratēģijas efektīvu un lietderīgu īstenošanu, finanšu pārvaldnieks ir pilnvarots deleģēt konkrētas funkcijas vai procesus akreditētiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir visas nepieciešamās atļaujas uzticēto pakalpojumu veikšanai. Darbības, kuras var deleģēt, ir šādas:

1.   Finanšu pārvaldnieks vismaz reizi mēnesī uzrāda kopējā uzkrājumu fonda neto aktīvu vērtību (NAV). Visus darījumus (ienākošās/izejošās plūsmas) novērtē NAV mēneša beigās.

2.   Kopējo peļņu vai zaudējumus no aktīvu investīcijām, ko atspoguļo kopējā uzkrājumu fonda NAV, sadala proporcionāli attiecīgo finanšu instrumentu, budžeta garantiju un finansiālās palīdzības nodalījumu daļām.

3.   Portfeļa vērtējumu nosaka, izmantojot finanšu pārvaldnieka ierosinātās un grāmatveža apstiprinātās vērtēšanas metodes un procedūras. Minētās metodes un procedūras var ietvert tirgus noslēguma cenas, ārēji novērtētas cenas, aktīvā tirgū kotētās cenas un, ja tās nav pieejamas, iekšējos vai ārējos vērtēšanas modeļus. Ja ir pirkti vai pārdoti aktīvi, izmanto darījuma cenas.

4.   Portfeļa sniegumu novērtē pēc patiesās vērtības, ņemot vērā instrumentu tirgus cenas. Portfeļa sniegumu aprēķina gan absolūtā izteiksmē, gan attiecībā pret etalonu, kas minēts 5. pantā.

5.   Kopējā uzkrājumu fonda tiešās aktīvu pārvaldības izmaksas sedz no kopējā uzkrājumu fonda aktīviem. Minētās aktīvu pārvaldības izmaksas ietver turēšanas maksu, ārējās revīzijas izmaksas, tirdzniecības un riska ierobežošanas izmaksas, banku maksas un izmaksas, kas saistītas ar vērtspapīru aizdevumu darījumiem un citām operācijām, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 8. pantu.

6.   No fonda aktīviem var atskaitīt tirdzniecības infrastruktūras izmaksas, tajā skaitā datu pakalpojumu izmaksas, kas tieši saistītas ar kopējā uzkrājumu fonda aktīvu pārvaldību.

1.   Kopējais uzkrājumu fonds veic investīcijas tikai:

2.   Kopējais uzkrājumu fonds iegūst riska darījumus ar šīm aktīvu klasēm, veicot investīcijas šādos instrumentos vai iesaistoties šādās operācijās:

3.   Atvasinātos instrumentus regulētā tirgū netirgotu un tirgotu nākotnes līgumu un mijmaiņas līgumu veidā izmanto tikai efektīvai portfeļa pārvaldībai, nevis spekulācijas vai pozīciju stiprināšanas nolūkā. Atvasinātos instrumentus var izmantot, lai koriģētu ilgumu, mazinātu kredītrisku vai citu būtisku risku vai mainītu aktīvu izvietojumu atbilstīgi investīciju politikai.

4.   Kopējā uzkrājumu fonda aktīvus var investēt ierobežota riska augsti likvīdās obligācijās, kas denominētas ASV dolāros un ko emitējušas valsts un pārvalstiskas struktūras, vienīgi tāpēc, lai panāktu diversifikāciju un pakļautību citas procentu likmju līknes riskiem. Valūtas risku ierobežo, pienācīgi izmantojot mijmaiņas līgumus vai citus ārvalstu valūtas riska ierobežošanas instrumentus, kā noteikts 3. punktā.

5.   Finanšu pārvaldnieks, vienojoties ar grāmatvedi, var paplašināt atbilstīgo investīciju tvērumu, iekļaujot citas aktīvu klases un investīciju operācijas, kas atbilst investīciju stratēģijai un mērķiem, kā arī citu attīstīto valstu valūtas, ko ik pa laikam norāda Starptautiskais Valūtas fonds, ar nosacījumu, ka tiek ierobežots valūtas risks. Ikvienu lēmumu par jaunu aktīvu klašu, investīciju operāciju vai attīstīto valstu valūtu iekļaušanu attaisno ar argumentētu pamatojumu par katru aktīvu klasi, operāciju vai valūtu par to, kā paplašinātās investīciju iespējas uzlabos kopējā uzkrājumu fonda riska un ienesīguma rādītājus. Tas ietver novērtējumu par operatīvajām spējām, kas vajadzīgas, lai izmantotu šīs jaunās investīciju iespējas.

1.   Finanšu pārvaldnieks apzināti neinvestē kopējā uzkrājumu fonda aktīvus vērtspapīros, ko emitējuši uzņēmumi, par kuriem ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvu lēmumu ir konstatēts, ka tie veic darbības:

2.   Kopējā uzkrājumu fonda aktīvus neinvestē vērtspapīros, ko emitējuši uzņēmumi, kuri, cik zināms finanšu pārvaldniekam, vairāk nekā 25 % no saviem kopējiem gada ieņēmumiem gūst no turpmāk uzskaitītajām darbībām:

1.   Kopējā uzkrājumu fonda investīciju stratēģiju īsteno saskaņā ar Savienības politikas mērķi maksimāli veicināt ilgtspējīgu finansējumu un sociālo taisnīgumu, ciktāl tas atbilst kopējā uzkrājumu fonda kapitāla līmeņa uzturēšanai.

2.   Kopējā uzkrājumu fonda investīciju politikas īstenošanā nodrošina atbilstību visiem attiecīgajiem tiesību aktiem, kas veicina vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) kritērijiem atbilstīgos finanšu instrumentus, un ievēro attiecīgos standartus, sistēmas, kritērijus un procesus, kas noteikti Savienības tiesiskajā regulējumā.

3.   Finanšu pārvaldnieks apspriežas ar ES Tehnisko ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos vai tās pēcteci par VSP faktoru īstenošanu kopējā uzkrājumu fonda investīciju stratēģijā.

4.   Finanšu pārvaldnieks uzrauga kopējā uzkrājumu fonda VSP profilu un regulāri sniedz ziņojumu par to, tajā skaitā izmantojot 11. pantā minēto gada pārskatu.

1.   Gada ziņojumā saskaņā ar Finanšu regulas 214. panta 2. punktu iekļauj pamatinformāciju par vispārējo portfeļa sastāvu, pieprasījumu skaitu, darījumu skaitu un sniegumu salīdzinājumā ar etalonu.

2.   Gada ziņojumā sniedz piezīmes par kopējā uzkrājumu fonda vispārējo sniegumu un visām nozīmīgajām norisēm saistībā ar kopējā uzkrājumu fonda rezultātiem un operācijām gada laikā.

3.   Grāmatvedis nodrošina kopējā uzkrājumu fonda turēto aktīvu gada pārskatu savlaicīgu sagatavošanu un to konsolidēšanu Savienības gada pārskatos.

4.   Finanšu pārvaldnieks pēc pieprasījuma sniedz grāmatvedim visu informāciju un palīdzību šīs prasības izpildei.

5.   Finanšu pārvaldnieks sagatavo ikmēneša ziņojumus par riskiem un sniegumu.

6.   Finanšu pārvaldnieks pēc grāmatveža, Eiropas Parlamenta vai Padomes un Eiropas Revīzijas palātas pieprasījuma sniedz informāciju par kopējā uzkrājumu fonda stāvokli un sniegumu.