(1)

Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas reglamentē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO).

(2)

Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas puses un ICAO locekles, bet Savienībai ir novērotājas statuss dažās ICAO struktūrās.

(3)

Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. pantu, ICAO Padomei ir jāpieņem starptautiskie standarti un ieteicamā prakse.

(4)

ICAO Padomei tās 219. sesijā, kas sāksies 2020. gada 2. martā, ir jāpieņem vairāki Čikāgas konvencijas 1., 3., 4., 6., 10., 11., 13., 14., 15., 16. un 18. pielikuma grozījumi (“grozījumi”) drošības, vides un aeronavigācijas jomā.

(5)

Kad tos pieņems, grozījumi saskaņā ar Čikāgas konvenciju un tajā noteiktajās robežās būs saistoši visām ICAO dalībvalstīm, tostarp visām Savienības dalībvalstīm, un varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu.

(6)

Tādēļ ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO Padomē attiecībā uz grozījumiem.

(7)

Šā lēmuma darbības jomai vajadzētu attiekties tikai uz grozījumu saturu, ciktāl minētais saturs pieder jomai, ko lielā mērā jau aptver ES kopīgi noteikumi. Šim lēmumam nebūtu jāskar kompetenču sadalījums starp Savienību un dalībvalstīm aviācijas jomā.

(8)

Savienības nostājai ICAO Padomē vajadzētu būt atbalstīt grozījumos atspoguļotos politikas elementus, jo tie palīdz uzlabot aviācijas drošības un vides standartus.

(9)

Savienības nostāja, rīkojoties kopīgi, būtu jāpauž Savienības dalībvalstīm, kuras ir ICAO Padomes locekles,