1)

“gaismas avots” ir ar elektroenerģiju darbināms ražojums, ar kuru paredzēts izstarot gaismu un/vai kuru tāda gaismas avota gadījumā, kas nav kvēles gaismas avots, iespējams ieregulēt, lai tas izstarotu gaismu ar visiem šādiem optiskajiem raksturlielumiem:

par apgaismojuma tehnoloģiju izmantojot kvēli, luminiscenci, augstas intensitātes lokizlādi, neorganiskās gaismas diodes (LED) vai organiskās gaismas diodes (OLED), vai to kombināciju, un kuru var verificēt kā gaismas avotu atbilstoši IX pielikumā paredzētajai procedūrai.

Nātrija augstspiediena (HPS) gaismas avotus, kas neatbilst a) apakšpunkta nosacījumam, šajā regulā uzskata par gaismas avotiem.

Par gaismas avotiem neuzskata:

2)

“vadības bloks” ir viena vai vairākas ierīces, kuras var būt vai var nebūt fiziski iebūvētas gaismas avotā, ar kurām ir paredzēts elektrotīkla spriegumu pielāgot vienam vai vairākiem gaismas avotiem, ievērojot robežnosacījumus, kas noteikti elektrodrošības un elektromagnētiskās savietojamības dēļ. Tas var ietvert barošanas sprieguma un starta sprieguma transformāciju, darba un priekšsildīšanas strāvas ierobežošanu, aukstā starta nepieļaušanu, jaudas koeficienta korekciju un/vai radiotraucējumu mazināšanu.

Termins “vadības bloks” neietver barošanas avotus, kas ir Komisijas Regulas (EK) Nr. 278/2009 (7) darbības jomā. Termins neietver arī apgaismojuma regulēšanas daļas un ar apgaismojumu nesaistītās daļas (kā definēts I pielikumā), lai arī šādas daļas var būt fiziski integrētas vadības blokā vai var tikt pārdotas kopā kā viens ražojums.

Barošanas avota – Ethernet (PoE) slēdzi šajā regulā neuzskata par vadības bloku. “Barošanas avota – Ethernet slēdzis” jeb “PoE slēdzis” ir iekārta barošanas padevei un datu apstrādei, kas ir uzstādīta starp elektrotīklu un biroja iekārtu un/vai gaismas avotiem un kas veic datu pārsūtīšanu un barošanas padevi;

3)

“saturošais ražojums” ir ražojums, kas satur vienu vai vairākus gaismas avotus un/vai atsevišķus vadības blokus. Saturošo ražojumu piemēri ir gaismekļi, kurus var izjaukt, lai varētu veikt tajos esošā(-o) gaismas avota(-u) atsevišķu verifikāciju, mājsaimniecības iekārtas, kas satur gaismas avotu(-us), mēbeles (plaukti, spoguļi, vitrīnas), kas satur gaismas avotu(-us). Ja saturošo ražojumu nevar izjaukt, lai veiktu gaismas avota un atsevišķā vadības bloka verifikāciju, par gaismas avotu uzskata visu saturošo ražojumu;

4)

“gaisma” ir elektromagnētiskais starojums, kura viļņa garums ir no 380 nm līdz 780 nm;

5)

“elektrotīkls” jeb “elektrotīkla spriegums” (MV) ir elektroapgāde ar 230 (± 10 %) voltu spriegumu un 50 Hz maiņstrāvas frekvenci;

6)

“LED mikroshēma” ir gaismu izstarojoša pusvadītāja materiāla mazs bloks, uz kura izgatavo funkcionējošu LED shēmu;

7)

“LED pakete” ir atsevišķa elektriska daļa, ko galvenokārt veido vismaz viena LED mikroshēma. Tā neietver vadības bloku vai tā daļas, cokolu vai aktīvās elektroniskās sastāvdaļas, un tā nav tieši pieslēgta elektrotīkla spriegumam. Šādā paketē var būt viens vai vairāki optiskie elementi, gaismas pārveidotāji (luminofori), termiskas, mehāniskas un elektriskas saskarnes vai daļas, kas novērš elektrostatisko izlādi. Visas līdzīgas gaismu izstarojošas ierīces, kuras paredzēts izmantot tieši LED gaismeklī, uzskata par gaismas avotiem;

8)

“hromatiskums” ir krāsas ierosinātāja īpašība, ko izsaka ar hromatiskuma koordinātām (x un y);

9)

“gaismas plūsma” jeb “plūsma” (Φ) ir lūmenos (lm) izteikts lielums, ko iegūst no starojuma plūsmas (starojuma jaudas), novērtējot elektromagnētisko starojumu atbilstoši cilvēka acs spektrālajai jutībai. Ar to apzīmē kopējo plūsmu, ko gaismas avots izstaro 4π steradiānu telpiskā leņķī apstākļos (piemēram, strāva, spriegums, temperatūra), kas noteikti piemērojamajos standartos. Ar to apzīmē nevājināta gaismas avota sākotnējo plūsmu pēc īsa darbības perioda, ja vien nav skaidri norādīts, ka tā ir plūsma vājinātā stāvoklī vai plūsma pēc konkrēta darbības perioda. Gaismas avotiem, kurus var ieregulēt, lai tie izstarotu atšķirīgu spektru gaismu un/vai atšķirīgas maksimālās intensitātes gaismu, ar to apzīmē plūsmu, kas iestatīta “regulēšanas standartiestatījumos”, kā definēts I pielikumā;

10)

“krāsu atveides indekss” (CRI) ir rādītājs, kas kvantificē gaismas avota ietekmi uz objektu šķietamo krāsu, apzināti vai neapzināti salīdzinot to ar šķietamo krāsu atsauces gaismas avota izstarotajā gaismā, un tas atbilst standartos definētajam pirmo astoņu testa krāsu (R1–R8) atveides vidējam Ra lielumam;

11)

“kvēle” ir parādība, kas izpaužas tā, ka gaismu rada karstums gaismas avotā, ko parasti rada strāvu vadošs pavediens (“kvēldiegs”), kurš tiek sakarsēts, laižot tam cauri elektrisko strāvu;

12)

“halogēnais gaismas avots” ir kvēles gaismas avots ar strāvu vadošu pavedienu, kurš izgatavots no volframa un atrodas gāzes vidē, kas satur halogēnus vai halogēnu savienojumus;

13)

“luminiscence” vai “luminiscences gaismas avots” (FL) ir parādība vai gaismas avots, kas izmanto dzīvsudraba tvaiku zemspiediena elektrisko gāzizlādi, kurā lielāko daļu gaismas izstaro viens vai vairāki slāņi luminofora, ko ierosina ultravioletais starojums, kas rodas izlādē. Luminiscences gaismas avotiem var būt viens (“viencokola”) vai divi (“divcokolu”) savienotājelementi (“cokoli”), kas tos savieno ar elektrobarošanas avotu. Šajā regulā elektromagnētiskās indukcijas gaismas avotus arī uzskata par luminiscences gaismas avotiem;

14)

“augstas intensitātes gāzizlāde” (HID) ir elektriskā gāzizlāde, kurā elektrisko loku, kas rada gaismas starojumu, stabilizē sieniņas temperatūra un kurā elektriskā loka jauda pret spuldzes sieniņu pārsniedz 3 vatus uz kvadrātcentimetru. HID gaismas avoti ir metāla halogenīda, nātrija augstspiediena un dzīvsudraba tvaiku gaismas avoti, kā definēts I pielikumā;

15)

“gāzizlāde” ir parādība, kas izpaužas tā, ka gaisma tieši vai netieši tiek radīta, elektriskam lādiņam izlādējoties gāzes, plazmas, metāla tvaiku vai gāzu un tvaiku maisījuma vidē;

16)

“neorganiska gaismas diode” (LED) ir tehnoloģija, kurā gaisma tiek radīta no pusvadītāju ierīces ar p-n pāreju no neorganiska materiāla. Pāreja izstaro redzamo starojumu, kad to ierosina elektriskā strāva;

17)

“organiska gaismas diode” (OLED) ir tehnoloģija, kurā gaisma tiek radīta no pusvadītāju ierīces ar p-n pāreju no organiska materiāla. Pāreja izstaro redzamo starojumu, kad to ierosina elektriskā strāva;

18)

“nātrija augstspiediena gaismas avots” (HPS) ir augstas intensitātes gāzizlādes gaismas avots, kurā gaismas lielākā daļa rodas, izstarojot nātrijam, kura tvaika parciālais spiediens ir aptuveni 10 kPa. HPS gaismas avotiem var būt viens (vienā galā) vai divi (abos galos) savienotājelementi, kas tos savieno ar elektrobarošanas avotu;

19)

“tirdzniecības vieta” ir fiziska vieta, kurā ražojumu izstāda vai kurā to klientam piedāvā pārdošanā, nomā vai izpirkumnomā.

a)

tirdzniecības vietā katram gaismas avotam, kas nav saturošā ražojumā, ir marķējums, ko piegādātāji nodrošina saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un gaismas avots ir izstādīts tā, lai marķējums vai energoefektivitātes klase būtu skaidri redzami, kā norādīts III pielikumā;

b)

tālpārdošanas gadījumā ir nodrošināts marķējums un ražojuma informācijas lapa saskaņā ar VII un VIII pielikumu;

c)

visās konkrēta modeļa gaismas avota vizuālajās reklāmās, t. sk. internetā izvietotās vizuālajās reklāmās, ir norādīta attiecīgā modeļa energoefektivitātes klase un uz marķējuma attēlotais energoefektivitātes klašu diapazons, kā noteikts VII pielikumā;

d)

visos tehniskos reklāmas materiālos, tostarp internetā izvietotos tehniskos reklāmas materiālos, kuri attiecas uz konkrēta modeļa gaismas avotu un kuros aprakstīti tā konkrētie tehniskie parametri, ir norādīta attiecīgā modeļa energoefektivitātes klase un uz marķējuma attēlotais energoefektivitātes klašu diapazons, kā noteikts VII pielikumā;

e)

astoņpadsmit mēnešos pēc šīs regulas piemērošanas esošo marķējumu uz gaismas avotiem tirdzniecības vietās aizstāj ar marķējumu ar atjauninātu skalu tā, lai nosegtu esošo marķējumu, arī tad, ja tas uzdrukāts uz iepakojuma vai piestiprināts pie tā.

1)

“no elektrotīkla darbināms gaismas avots” (MLS) ir gaismas avots, kas var darboties tieši no elektrotīkla barošanas avota. Uzskata, ka gaismas avoti, kas darbojas tieši no elektrotīkla un var arī darboties no elektrotīkla netieši, izmantojot atsevišķu vadības bloku, ir no elektrotīkla darbināmi gaismas avoti;

2)

“gaismas avots, kas nav darbināms no elektrotīkla” (NMLS) ir gaismas avots, kā darbības nodrošināšanai no elektrotīkla vajadzīgs atsevišķs vadības bloks;

3)

“atsevišķs vadības bloks” ir vadības bloks, kas nav fiziski integrēts gaismas avotā un tiek laists tirgū kā atsevišķs ražojums vai kā saturošā ražojuma daļa;

4)

“virzītas gaismas avots” (DLS) ir gaismas avots, no kura vismaz 80 % kopējās gaismas plūsmas krīt telpiskā leņķī π sr (kas atbilst konusam ar virsotnes leņķi 120°);

5)

“kliedētas gaismas avots” (NDLS) ir gaismas avots, kas nav virzītas gaismas avots;

6)

“savienots gaismas avots” (CLS) ir gaismas avots, kas ietver datu savienojuma daļas, kuras fiziski vai funkcionāli nav atdalāmas no gaismu izstarojošajām daļām nolūkā uzturēt “regulēšanas standartiestatījumus”. Datu savienojuma daļas var būt iebūvētas gaismas avotā vienā nedalāmā korpusā, vai gaismas avots var būt komplektā ar atsevišķi nodalītām datu savienojuma daļām, kuras tirgū laiž kopā ar gaismas avotu kā vienu ražojumu;

7)

“datu savienojuma daļas” ir daļas, kas pilda jebkuru no šādām funkcijām:

8)

“regulējamas krāsas gaismas avots” (CTLS) ir gaismas avots, ko var iestatīt tā, lai tas izstarotu ļoti daudzveidīgas krāsas gaismu ārpus 2. pantā noteiktā diapazona, bet ko var arī iestatīt tā, lai tas izstarotu baltās krāsas gaismu 2. pantā noteiktajā diapazonā, un tāpēc šis gaismas avots ir šīs regulas darbības jomā.

Regulējamas baltās krāsas gaismas avotus, ko var iestatīt tikai, lai tie izstarotu gaismu ar dažādām korelētām krāsas temperatūrām 2. pantā norādītajā diapazonā, un līdz siltai vājinātas (dim-to-warm) gaismas avotus, kas regulēšanas brīdī baltās krāsas gaismas atdevi maina uz zemāku korelēto krāsas temperatūru, imitējot kvēles gaismas avotus, neuzskata par CTLS;

9)

“spektrālās krāsas tīrība” ir procentuāla attiecība, kas, izmantojot standartos sīkāk izklāstītu procedūru, aprēķināta CTLS, kurš iestatīts tā, lai izstarotu konkrētas krāsas gaismu, tālab krāstelpas diagrammā (x un y) no punkta, kura krāsu koordinātas ir x = 0,333 un y = 0,333 (ahromatisks krāskairinājums, 1. punkts), novelkot taisnu līniju, kas iet caur punktu, kurš ataino gaismas avota (x un y) krāsu koordinātas (2. punkts), un beidzas krāstelpas ārmalā (lokuss; 3. punkts). Spektrālās krāsas tīrību aprēķina, attālumu starp 1. un 2. punktu dalot ar attālumu starp 1. un 3. punktu. Līnijas pilns garums ataino 100 % krāsas tīrību (punkts uz lokusa). Ahromatiska krāskairinājuma punkts ataino 0 % krāsas tīrību (baltās krāsas gaisma);

10)

“ļoti spilgts gaismas avots” (HLLS) ir LED gaismas avots, kura vidējais spilgtums maksimālā gaismas stipruma virzienā ir lielāks nekā 30 cd/mm2;

11)

“spilgtums” (noteiktā virzienā, noteiktā reālas vai iedomātas virsmas punktā) ir gaismas plūsma, ko rada elementārs gaismas kūlis, ejot caur doto punktu un izplatoties telpiskā leņķī, kurā ietilpst noteiktais virziens, un ko dala ar šā gaismas kūļa, kurš iet caur doto punktu, šķērsgriezuma laukumu (cd/m2);

12)

“vidējais spilgtums” (HLLS spilgtums) attiecībā uz LED gaismas avotu ir vidējais spilgtums tādā gaismu izstarojošā laukumā, kur spilgtums ir lielāks nekā 50 % no maksimālā spilgtuma (cd/mm2);

13)

“apgaismojuma regulēšanas daļas” ir daļas, kuras iebūvētas gaismas avotā vai ir fiziski nodalītas, bet tiek tirgotas kopā ar gaismas avotu kā viens ražojums, un kuras nav obligāti vajadzīgas, lai gaismas avots izstarotu gaismu ar pilnu jaudu, bet kuras ļauj manuāli vai automātiski, tieši vai attālināti regulēt gaismas stiprumu, krāsainību, korelēto krāsas temperatūru, gaismas spektru un/vai gaismas kūļa leņķi. Gaismmaiņus arī uzskata par apgaismojuma regulēšanas daļām.

Šis termins attiecas arī uz datu savienojuma daļām, bet neattiecas uz ierīcēm, kas ir Komisijas Regulas (EK) Nr. 1275/2008 (1) darbības jomā;

14)

“ar apgaismojumu nesaistītās daļas” ir daļas, kuras iebūvētas gaismas avotā vai ir fiziski nodalītas, bet tiek tirgotas kopā ar gaismas avotu kā viens ražojums, un kuras nav obligāti vajadzīgas, lai gaismas avots izstarotu gaismu ar pilnu jaudu, un kuras nav “apgaismojuma regulēšanas daļas”. Tās var būt, piemēram, šādas daļas: (audio) skaļruņi, kameras, sakaru signālu retranslatori diapazona paplašināšanai (piemēram, WiFi), daļas, kas nodrošina tīkla līdzsvaru (vajadzības gadījumā pārslēdzoties uz iebūvēto akumulatoru), akumulatora uzlādi, vizuālu brīdinājumu par notikumiem (piemēram, vēstules pienākšana, durvju zvana atskanēšana, brīdinājuma signāls), Light Fidelity izmantošanu (Li-Fi ir ātrdarbīgu, divvirzienu, pilnībā satīklotu bezvadu sakaru tehnoloģija).

Termins ietver arī datu savienojuma daļas, ko izmanto citām funkcijām, nevis gaismas izstarošanas funkcijas vadībai;

15)

“lietderīgā gaismas plūsma” (Φuse) ir gaismas avota gaismas plūsmas daļa, ko ņem vērā, nosakot tā energoefektivitāti:

16)

“gaismas kūļa leņķis” attiecībā uz virzītas gaismas avotu ir leņķis starp divām iedomātām līnijām plaknē caur gaismas kūļa optisko asi tā, ka šīs līnijas iet caur gaismas avota priekšējās virsmas centru un caur punktiem, kuros gaismas stiprums ir 50 % no gaismas stipruma gaismas kūļa centrā, kur gaismas stiprums gaismas kūļa centrā ir gaismas stipruma vērtība, kas iegūta, to mērot uz gaismas kūļa optiskās ass.

Attiecībā uz gaismas avotiem, kuriem dažādās plaknēs ir atšķirīgi gaismas kūļa leņķi, ņem vērā lielāko gaismas kūļa leņķi.

Attiecībā uz gaismas avotiem, kuru gaismas kūļa leņķi var regulēt lietotājs, ņem vērā gaismas kūļa leņķi, kas atbilst regulēšanas standartiestatījumam;

17)

“pilna jauda” ir gaismas avota stāvoklis deklarēto ekspluatācijas apstākļu robežās, kurā tas izstaro maksimālo (nevājinātu) gaismas plūsmu;

18)

“gaidstāves režīms” ir gaismas avota stāvoklis, kad tas pievienots barošanas avotam, bet gaismas avots ar nolūku noregulēts tā, ka tas neizstaro gaismu, un gaismas avots gaida vadības signālu, lai atsāktu izstarot gaismu. Apgaismojuma regulēšanas daļas, kas nodrošina gaidstāves funkciju, ir vadības režīmā. Ar apgaismojumu nesaistītās daļas atvieno vai izslēdz, vai to jaudas izmantojumu samazina līdz minimumam atbilstīgi ražotāja norādījumiem;

19)

“tīklierosas gaidstāves režīms” ir CLS stāvoklis, kad tas pievienots barošanas avotam, bet gaismas avots ar nolūku noregulēts tā, ka tas neizstaro gaismu un gaida attālināti ierosinātu palaišanas signālu, lai atsāktu izstarot gaismu. Apgaismojuma regulēšanas daļas ir vadības režīmā. Ar apgaismojumu nesaistītās daļas atvieno vai izslēdz, vai to jaudas izmantojumu samazina līdz minimumam atbilstīgi ražotāja norādījumiem;

20)

“vadības režīms” ir apgaismojuma regulēšanas daļu stāvoklis, kad tās pievienotas gaismas avotam un veic funkcijas tā, lai būtu iespējams iekšēji ģenerēt vadības signālu vai pa vadiem vai bezvadu savienojumu uztvert attālināti ierosinātu palaišanas signālu un šos signālus apstrādāt tā, lai izraisītu gaismas avota izstarotās gaismas izmaiņas;

21)

“attālināti ierosināts palaišanas signāls” ir signāls no ārienes, ko gaismas avots saņem pa tīklu;

22)

“vadības signāls” ir analogs vai digitāls signāls, ko uz gaismas avotu pārraida pa bezvadu savienojumu vai pa vadiem, izmantojot sprieguma modulāciju atsevišķos vadības kabeļos vai modulētu signālu barošanas spriegumā. Signāls netiek pārraidīts pa tīklu, bet, piemēram, no iekšēja avota vai tālvadības ierīces, ko piegādā kopā ar ražojumu;

23)

“tīkls” ir komunikācijas infrastruktūra, kam piemīt saišu topoloģija, arhitektūra, ieskaitot fiziskos komponentus, organizatoriski principi, komunikācijas procedūras un formāti (protokoli);

24)

“jauda aktīvā režīmā” (Pon), izteikta vatos, ir jaudas izmantojums, gaismas avotam darbojoties ar pilnu jaudu, kad visas apgaismojuma regulēšanas daļas un ar apgaismojumu nesaistītās daļas ir atvienotas. Ja minētās daļas nav iespējams atvienot, tās izslēdz vai to jaudas izmantojumu samazina līdz minimumam atbilstīgi ražotāja norādījumiem. NMLS, kā darbības nodrošināšanai vajadzīgs atsevišķs vadības bloks, Pon var izmērīt tieši gaismas avota ieejā vai Pon nosaka, izmantojot vadības bloku ar zināmu efektivitāti, kura jaudas izmantojumu pēc tam atņem no izmērītās elektrotīkla ieejas jaudas vērtības;

25)

“jauda gaidstāves režīmā” (Psb), izteikta vatos, ir gaismas avota jaudas izmantojums gaidstāves režīmā;

26)

“jauda tīklierosas gaidstāves režīmā” (Pnet), izteikta vatos, ir CLS jaudas izmantojums tīklierosas gaidstāves režīmā;

27)

“regulēšanas standartiestatījumi” (RCS) ir regulēšanas iestatījums vai regulēšanas iestatījumu kombinācija, ko izmanto, lai verificētu gaismas avota atbilstību šīs regulas prasībām. Šie iestatījumi attiecas uz gaismas avotiem, kas galalietotājam dod iespēju manuāli vai automātiski, tieši vai attālināti regulēt izstarotās gaismas stiprumu, krāsu, korelēto krāsas temperatūru, spektru un/vai gaismas kūļa leņķi.

Regulēšanas standartiestatījumi principā ir ražotāja iepriekšnoteiktas noklusējuma vērtības, kas lietotājam tiek piedāvātas pirmreizējās uzstādīšanas laikā (ražotāja iestatījumu vērtības). Ja uzstādīšanas procedūra paredz, ka pirmreizējās uzstādīšanas laikā notiek automātiska programmatūras atjaunināšana, vai ja lietotājam tiek piedāvāta iespēja veikt šādu atjaunināšanu, no tās izrietošās iestatījumu izmaiņas (ja tādas ir) tiek ņemtas vērā.

Ja ražotāja iestatījuma vērtība konkrētā nolūkā atšķiras no regulēšanas standartiestatījuma (piemēram, drošības apsvērumu dēļ iestatīts zema jaudas izmantojuma režīms), ražotājs tehniskajā dokumentācijā norāda, kā atiestatīt regulēšanas standartiestatījumus atbilstības verifikācijas vajadzībām, un sniedz tehnisku pamatojumu, kāpēc ražotāja iestatījuma vērtība ir iestatīta atšķirīgi no regulēšanas standartiestatījuma.

Gaisma avota ražotājs regulēšanas standartiestatījumus nosaka tā, ka:

Gaismas avotiem, kas ļauj saturošā ražojuma ražotājam izvēlēties risinājumus, kas ietekmē gaismas avota raksturlielumus (piemēram, darba strāvas noteikšana; termālās īpašības) un ko galalietotājs nevar regulēt, regulēšanas standartiestatījumi nav jānosaka. Šādā gadījumā piemēro gaismas avota ražotāja noteiktos nominālos testa apstākļus;

28)

“dzīvsudraba augstspiediena gaismas avots” ir augstas intensitātes gāzizlādes gaismas avots, kurā lielāko daļu gaismas tieši vai netieši rada galvenokārt iztvaicēta dzīvsudraba izstarojums parciālajā spiedienā, kas pārsniedz 100 kilopaskālu;

29)

“metāla halogenīda gaismas avots” (MH) ir augstas intensitātes gāzizlādes gaismas avots, kurā gaismu rada metāla tvaiku, metāla halogenīdu un metāla halogenīdu disociācijas produktu maisījuma izstarojums. MH gaismas avotiem var būt viens (vienā galā) vai divi (abos galos) savienotājelementi, kas tos savieno ar barošanas avotu. MH gaismas avotu lokizlādes caurule var būt izgatavota no kvarca (QMH) vai keramiska materiāla (CMH);

30)

“kompaktais luminiscences gaismas avots” (CFL) ir viencokola luminiscences gaismas avots ar izliektu cauruli, kas konstruēts tā, lai aizņemtu maz vietas. CFL pamatā var būt spirālveida (t. i., savītas formas) caurule vai vairākas paralēlas, savienotas caurules, ar otro apvalku spuldzes formā vai bez tā. CFL pieejami ar iebūvētu vadības bloku (CFLi) vai bez tā (CFLni);

31)

“T2”, “T5”, “T8”, “T9” un “T12” ir cauruļveida gaismas avots, kura aptuvenais diametrs ir attiecīgi 7, 16, 26, 29 un 38 mm, kā noteikts standartos. Caurule var būt taisna (lineāra) vai izliekta (piemēram, U-veida, apļveida);

32)

“LFL T5-HE” ir augstas efektivitātes lineārs luminiscences gaismas avots T5, kura darba strāva ir mazāka nekā 0,2 A;

33)

“LFL T5-HO” ir lieljaudas lineārs luminiscences gaismas avots T5, kura darba strāva ir 0,2 A vai lielāka;

34)

“HL R7 s” ir lineārs elektrotīkla sprieguma divcokolu halogēnais gaismas avots, kura cokola diametrs ir 7 mm;

35)

“ar akumulatoru darbināms” nozīmē, ka ražojums darbojas tikai no līdzstrāvas (DC), kuru saņem no avota, kas ietverts tajā pašā ražojumā, un nav tieši vai netieši savienots ar elektrotīkla barošanas avotu;

36)

“otrais apvalks” ir HID gaismas avota otrs ārējais apvalks, kas gaismas radīšanai nav vajadzīgs, piemēram, spuldzes ārējā kolba, kura novērš dzīvsudraba un stikla lausku nokļūšanu vidē gadījumā, ja spuldze plīst. Nosakot otrā apvalka esību, HID lokizlādes caurules neuzskata par apvalku;

37)

“necaurspīdīgs apvalks” attiecībā uz HID gaismas avotu ir necaurredzams ārējais apvalks vai ārējā caurule, kurā gaismu radošā lokizlādes caurule nav redzama;

38)

“pretapžilbes aizsargs” ir mehānisks vai optiski reflektīvs vai nereflektīvs necaurlaidīgs deflektors, kas paredzēts, lai bloķētu tiešo redzamo starojumu, ko izstaro virzītas gaismas avota gaismas starotājs, nolūkā novērst īslaicīgu daļēju aklumu (rīcībnespējas apžilbums), kas var rasties, skatoties tieši uz gaismas avotu. Šis termins neattiecas uz virzītas gaismas avota gaismas starotāja virsmas pārklājumu;

39)

“mirgoņa” ir vizuālas nestabilitātes uztvere, kas rodas statiskam novērotājam statiskā vidē un ko izraisa gaismas ierosinātājs, kura spilgtums vai spektrālais sadalījums laika gaitā svārstās. Svārstības var būt periodiskas un neperiodiskas, un tās var izraisīt pats gaismas avots, barošanas avots vai citi ietekmējoši faktori.

Šajā regulā izmantotais mirgoņas rādītājs ir parametrs “Pst LM”, kur “st” nozīmē “īstermiņa” un “LM” apzīmē gaismas mirgoņas mērīšanas metodi, kas noteikta standartos. Vērtība Pst LM = 1 nozīmē, ka pastāv 50 % varbūtība, ka vidusmēra novērotājs uztvers mirgoņu;

40)

“stroboskopiskais efekts” ir kustības uztveres izmaiņas, kas rodas statiskam novērotājam nestatiskā vidē un ko izraisa gaismas ierosinātājs, kura spilgtums vai spektrālais sadalījums laika gaitā svārstās. Svārstības var būt periodiskas un neperiodiskas, un tās var izraisīt pats gaismas avots, barošanas avots vai citi ietekmējoši faktori.

Šajā regulā izmantotais stroboskopiskā efekta rādītājs ir “SVM” (stroboskopiskās redzamības mērs), kā noteikts standartos. SVM = 1 ir redzamības slieksnis vidusmēra novērotājam;

41)

“R9” ir krāsu atveides indekss standartos definētam sarkanam priekšmetam;

42)

“deklarētā vērtība” attiecībā uz parametru ir vērtība, ko piegādātājs norādījis tehniskajā dokumentācijā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1369 3. panta 3. punktu;

43)

“gaismas stiprums” (kandela jeb cd) ir no gaismas avota noteiktā virzienā telpiskā leņķī izstarotās gaismas plūsmas attiecība pret telpisko leņķi;

44)

“korelētā krāsas temperatūra” (CCT [K]) ir Planka starojuma avota (absolūti melna ķermeņa) starojuma temperatūra, kura uztvertā krāsa visprecīzāk atgādina konkrētā ierosinātāja krāsu pie tā paša spožuma un noteiktos novērošanas apstākļos;

45)

“krāsas konsekvence” ir viena gaismas avota sākotnējo (pēc neilga laikposma) telpiski izlīdzināto hromatiskuma koordinātu (x un y) maksimālā novirze no ražotāja vai importētāja deklarētā hromatiskuma koordinātu viduspunkta (cx un cy), izteikta kā ap hromatiskuma koordinātu viduspunktu (cx un cy) izveidojušās Makadama elipses lielums (standartnovirzēs);

46)

“nobīdes koeficients (cos φ1)” ir kosinuss no fāzes leņķa φ1 starp elektrotīkla barošanas sprieguma pamatharmoniku un elektrotīkla strāvas pamatharmoniku. To izmanto no elektrotīkla darbināmiem gaismas avotiem, kuros izmantota LED vai OLED tehnoloģija. Nobīdes koeficientu mēra pie pilnas jaudas, attiecīgā gadījumā regulēšanas standartiestatījumos, kad visas apgaismojuma regulēšanas daļas ir vadības režīmā un ar apgaismojumu nesaistītās daļas ir atvienotas, izslēgtas vai atbilstīgi ražotāja norādījumiem iestatītas tā, lai to jaudas izmantojums būtu minimāls;

47)

“gaismas plūsmas noturības koeficients” (XLMF) ir gaismas avota izstarotās gaismas plūsmas attiecība kādā tā kalpošanas laika punktā pret sākotnējo gaismas plūsmu;

48)

“ilgizturības koeficients” (SF) ir noteikta daļa no kopējā gaismas avotu skaita, kuri konkrētā laikposmā, noteiktos apstākļos un ar noteiktu ieslēgšanas biežumu turpina darboties;

49)

“kalpošanas laiks”LED un OLED gaismas avotiem ir laiks stundās no to izmantošanas sākuma līdz brīdim, kad 50 % no gaismas avotu kopuma gaismas atdeve pakāpeniski samazinājusies līdz vērtībai, kas ir mazāka nekā 70 % no sākotnējās gaismas plūsmas. To dēvē arī par L70B50 kalpošanas laiku;

50)

“vizualizācijas mehānisms” ir jebkāds ekrāns, arī skārienekrāns, vai cita vizuālā tehnoloģija, ko izmanto, lai lietotājiem parādītu interneta saturu;

51)

“skārienekrāns” ir ekrāns, kas reaģē uz pieskārienu, piemēram, planšetdatora, ievadvirsmas datora vai viedtālruņa ekrāns;

52)

“ligzdotā vizualizācija” ir vizuāla saskarne, kur attēlam vai datu kopai piekļūst ar peles klikšķi, peles uzvirzīšanu vai – ja tas ir skārienekrāns – skārienizpleti uz cita attēla vai datu kopas;

53)

“alternatīvs teksts” ir teksts, ko sniedz kā alternatīvu attēlam, lai informāciju varētu parādīt negrafiskā formā gadījumos, kad vizualizācijas ierīces nevar atveidot attēlu vai kad tas nepieciešams, lai nodrošinātu pieejamību, piemēram, varētu izmantot runas sintezatora lietotnes;

54)

“projicētais gaismu izstarojošās virsmas laukums” (A) ir mm2 (kvadrātmilimetros) izteikts virsmas laukums skatam gaismu izstarojošās virsmas taisnleņķa projekcijā no virziena ar vislielāko gaismas intensitāti, kur gaismu izstarojošās virsmas laukums ir tā gaismas avota virsmas laukums, kas izstaro gaismu ar deklarētajiem optiskajiem raksturlielumiem, piemēram, aptuveni sfēriska loka virsma (a), cilindriska kvēldiega spirāles (b) vai gāzizlādes spuldzes (c), (d) virsma, plakans vai pussfērisks gaismas diodes apvalks (e).

Gaismas avotiem ar necaurspīdīgu apvalku vai pretapžilbes aizsargu gaismu izstarojošās virsmas laukums ir viss laukums, caur kuru gaisma tiek izstarota no gaismas avota.

Gaismas avotiem ar vairākiem gaismas starotājiem par gaismu izstarojošo virsmu uzskata mazākā visus starotājus aptverošā bruto tilpuma projekciju.

HID gaismas avotiem piemēro definīciju (a), ja vien nav piemērojami definīcijā (d) norādītie izmēri attiecībā L > D, kur L ir attālums starp elektrodu uzgaļiem un D ir lokizlādes caurules iekšējais diametrs.

55)

“kvadrātkods” ir matricas svītrkods, kas iekļauts ražojuma modeļa energomarķējumā un kas satur saiti uz informāciju par šo modeli, kura ir pieejama ražojumu datubāzes publiskajā daļā.

—

standarta izmēra marķējumam – platums vismaz 36 mm un augstums vismaz 75 mm,

—

maza izmēra marķējumam (platums mazāks nekā 36 mm) – platums vismaz 20 mm un augstums vismaz 54 mm.

I.

Piegādātāja nosaukums vai preču zīme

II.

Piegādātāja modeļa identifikators

III.

Energoefektivitātes klašu skala no A līdz G

IV.

Enerģijas patēriņš (kWh), izteikts kā gaismas avota elektroenerģijas patēriņš 1 000 stundās aktīvā režīmā

V.

Kvadrātkods

VI.

Energoefektivitātes klase saskaņā ar II pielikumu

VII.

Šīs regulas numurs, proti, “2019/2015”

a)

Marķējuma elementu izmēriem un specifikācijām jāatbilst prasībām, kas norādītas III pielikuma 1. punktā un gaismas avotu standarta izmēra un maza izmēra marķējuma noformējumā.

b)

Marķējuma fons ir 100 % baltā krāsā.

c)

Izmantojamie burtveidoli: Verdana un Calibri.

d)

Krāsas ir CMYK sistēmas krāsas – ciānkrāsa, fuksīns, dzeltens un melns, – un tās norāda atbilstīgi šim piemēram: 0-70-100-0: 0 % ciānkrāsa, 70 % fuksīns, 100 % dzeltens, 0 % melns.

e)

Marķējumam jāatbilst visām šādām prasībām (numerācija attiecas uz iepriekšējiem attēliem):

1.1.

3. tabula.

Ražojuma informācijas lapa

4. tabula.

Atsauces gaismas plūsma norādēm par ekvivalenci

5. tabula.

Reizināšanas koeficienti gaismas plūsmas noturībai

6. tabula.

Reizināšanas koeficienti LED gaismas avotiem

7. tabula.

Norādes par ekvivalenci kliedētas gaismas avotiem

8. tabula.

Minimālās gaismas atdeves vērtības T8 un T5 gaismas avotiem

Gaismas avotiem, kurus var ieregulēt, lai tie, darbojoties ar pilnu jaudu, izstarotu gaismu ar dažādiem raksturlielumiem, parametru vērtības, kas atšķiras atkarībā no minētajiem raksturlielumiem, norāda regulēšanas standartiestatījumiem.

Ja gaismas avotu vairs nelaiž ES tirgū, piegādātājs ražojumu datubāzē ievada datumu (mēnesi, gadu), kad laišana ES tirgū ir pārtraukta.

a)

Regulēšanas standartiestatījumi un attiecīgā gadījumā norādījumi par to iestatīšanu;

b)

norādījumi par to, kā noņemt apgaismojuma regulēšanas daļas un/vai ar apgaismojumu nesaistītas daļas, ja tādas ir, vai kā tās izslēgt vai līdz minimumam samazināt to jaudas izmantojumu;

c)

ja gaismas avota spilgtumu var regulēt: ar to saderīgo gaismmaiņu saraksts, kā arī gaismas avota un gaismmaiņa saderības standarts(-i), kam tas attiecīgā gadījumā atbilst;

d)

ja gaismas avots satur dzīvsudrabu: norādījumi par lausku savākšanu nejaušas saplīšanas gadījumā;

e)

ieteikumi par to, kā no gaismas avota atbrīvoties kalpošanas laika beigās saskaņā ar Direktīvu 2012/19/ES (1).

—

attiecībā uz virzītas gaismas avotiem – ja gaismas avota tips ir uzskaitīts 4. tabulā un gaismas avota gaismas plūsma 90° konusā (Φ90°) nav zemāka par attiecīgo atsauces gaismas plūsmu, kas norādīta 4. tabulā. Atsauces gaismas plūsmu reizina ar 5. tabulā norādīto korekcijas koeficientu. LED gaismas avotiem to papildus reizina ar 6. tabulā norādīto korekcijas koeficientu,

—

attiecībā uz kliedētas gaismas avotiem – ja norādītā ekvivalentā kvēles gaismas avota jauda (noapaļojot līdz 1 W) atbilst 7. tabulā norādītajai gaismas avota gaismas plūsmas jaudai.

—

gaismas stiprums jebkurā virzienā ap caurules asi nenovirzās no vidējā gaismas stipruma ap cauruli vairāk kā par 25 %; un

—

LED gaismas avota gaismas plūsma nav mazāka par konkrētas jaudas luminiscences gaismas avota gaismas plūsmu. Luminiscences gaismas avota gaismas plūsmas vērtību iegūst, norādīto jaudu reizinot ar luminiscences gaismas avotam atbilstošo minimālo gaismas avota lietderības koeficienta vērtību, kā norādīts 8. tabulā; un

—

LED gaismas avota jauda nepārsniedz tā luminiscences gaismas avota jaudu, ko paredzēts aizstāt.

1.

Šā pielikuma 2. punkta a) un b) apakšpunkta gadījumā dalībvalsts iestādes verificē vienu atsevišķu modeļa vienību.

Šā pielikuma 2. punkta c) apakšpunkta gadījumā dalībvalsts iestādes verificē 10 gaismas avota modeļa vienības. Verifikācijas pielaides ir noteiktas šā pielikuma 6. tabulā.

2.

Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja:

3.

Ja netiek iegūti 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka konkrētais modelis un visi modeļi, kas piegādātāja tehniskajā dokumentācijā ir uzskaitīti kā ekvivalenti modeļi, neatbilst šīs regulas prasībām.

4.

Ja saskaņā ar šā pielikuma 3. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.