1.   Komisija izveido un groza EMSWe datu kopu, ievērojot šā panta 3. punktu.

2.   Līdz 2020. gada 15. februārim dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādus ziņošanas pienākumus, kas izriet no valstu tiesību aktiem un prasībām, kā arī EMSWe datu kopā iekļaujamos datu elementus. Tās precīzi identificē minētos datu elementus.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantā minēto procedūru, lai grozītu šīs regulas pielikumu nolūkā iekļaut, svītrot vai pielāgot atsauces uz valstu tiesību aktiem vai prasībām, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un lai izveidotu un grozītu EMSWe datu kopu.

Pirmo šādu deleģēto aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

Kā noteikts 4. pantā, dalībvalsts var prasīt, lai Komisija iekļautu vai grozītu datu elementus EMSWe datu kopā saskaņā ar valstu tiesību aktos un prasībās noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Izvērtējot, vai datu elementi ir iekļaujami EMSWe datu kopā, Komisija ņem vērā drošības apsvērumus, kā arī FAL konvencijas principus, proti, principu, ka tiek prasīts ziņot tikai būtisku informāciju un ka ziņu vienību daudzums tiek samazināts līdz minimumam.

Komisija trijos mēnešos pēc lūguma saņemšanas izlemj, vai datu elementus iekļaut EMSWe datu kopā. Komisija pamato savu lēmumu.

Deleģētajā aktā, ar ko EMSWe datu kopā iekļauj vai groza datu elementu, iekļauj skaidru atsauci uz valstu tiesību aktiem un prasībām, kas minētas trešajā daļā.

Gadījumā, ja Komisija nolemj neiekļaut pieprasīto datu elementu, Komisija savu atteikumu pienācīgi pamato, izdarot atsauci uz kuģošanas drošību un uz FAL konvencijas principiem.

1.   Ja dalībvalsts plāno mainīt tās tiesību aktos un prasībās paredzētu ziņošanas pienākumu, kas ietvertu tādas informācijas sniegšanu, kura nav iekļauta EMSWe datu kopā, dalībvalsts nekavējoties par to paziņo Komisijai. Minētajā paziņojumā dalībvalsts precīzi identificē informāciju, uz kuru neattiecas EMSWe datu kopa, un norāda plānoto laikposmu, kurā paredzēts piemērot attiecīgo ziņošanas pienākumu.

2.   Dalībvalsts neiekļauj jaunus ziņošanas pienākumus, izņemot tad, ja šādu iekļaušanu ir apstiprinājusi Komisija, izmantojot 3. pantā noteikto procedūru, un attiecīgā informācija ir iekļauta EMSWe datu kopā un tiek piemērota saskaņotās ziņošanas saskarnēs.

3.   Komisija izvērtē vajadzību grozīt EMSWe datu kopu saskaņā ar 3. panta 3. punktu. Grozījumi EMSWe datu kopā tiek iekļauti reizi gadā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

4.   Izņēmuma apstākļos dalībvalsts var prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus bez Komisijas piekrišanas laikposmā, kas īsāks par trim mēnešiem. Dalībvalsts minētos datu elementus nekavējoties paziņo Komisijai. Ja izņēmuma apstākļi saglabājas, Komisija var atļaut dalībvalstij turpināt prasīt papildu datu elementus vēl divos trīs mēnešu laikposmos.

Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pēdējā pirmajā daļā minētā trīs mēnešu laikposma beigām dalībvalsts saskaņā ar 3. panta 3. punktu var lūgt Komisijai, lai papildu datu elementi kļūtu par EMSWe datu kopas sastāvdaļu. Dalībvalsts var turpināt prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus, līdz tiek pieņemts Komisijas lēmums, un, ja lēmums ir pozitīvs, – līdz tiek ieviesta grozītā EMSWe datu kopa.

1.   Katra dalībvalsts izveido valsts jūras vienloga sistēmu, kurā saskaņā ar šo regulu un neskarot 7. un 11. pantu visa ziņošanas pienākumu izpildei vajadzīgā informācija tiek sniegta vienreiz ar EMSWe datu kopu un atbilstoši tai, izmantojot 6. pantā paredzēto saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli un grafisko lietotāja saskarni un attiecīgā gadījumā 7. pantā paredzētos citus ziņošanas līdzekļus, lai šādu informāciju darītu pieejamu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai minētās iestādes varētu pildīt savas attiecīgās funkcijas.

Dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts jūras vienloga sistēmas darbību.

Dalībvalstis var kopīgi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm izveidot jūras vienloga sistēmu. Minētās dalībvalstis minēto jūras vienloga sistēmu nozīmē kā savu valsts jūras vienloga sistēmu un turpina būt atbildīgas par tās darbību saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu, ir atbrīvotas no pienākuma izstrādāt, izveidot, uzturēt un darīt pieejamu 1. punktā paredzēto valsts jūras vienloga sistēmu.

3.   Dalībvalstis nodrošina:

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgo informāciju saņem par attiecīgo tiesību aktu piemērošanu atbildīgās iestādes un tā ietver tikai datus, kas nepieciešami minēto iestāžu vajadzībām. Šajā ziņā dalībvalstis nodrošina atbilstību tiesiskajām prasībām, kas attiecas uz informācijas pārraidi, kā paredzēts pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos, un attiecīgā gadījumā izmanto Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes. Dalībvalstis arī nodrošina sadarbspēju ar minēto iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām.

5.   Valsts jūras vienloga sistēma nodrošina deklarētājiem tehnisku iespēju valsts līmenī iepriekš noteiktu datu elementu apakškopu atsevišķi darīt pieejamu ostas pakalpojumu sniedzējiem galamērķa ostā.

6.   Ja dalībvalsts nepieprasa visus EMSWe datu kopas elementus ziņošanas pienākumu izpildei, valsts jūras vienloga sistēma pieņem informāciju, kas ietver tikai tos datu elementus, ko prasa minētā dalībvalsts. Valsts jūras vienloga sistēma pieņem arī deklarētāju sniegto informāciju, kas ietver EMSWe datu kopas papildu elementus; tomēr tai minētie papildu elementi nav jāapstrādā un nav jāuzglabā.

7.   Dalībvalstis glabā savās attiecīgajās valsts jūras vienloga sistēmās iesniegto informāciju tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai garantētu šajā regulā noteikto prasību izpildi un nodrošinātu atbilstību pielikumā uzskaitītajiem Savienības, starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem. Pēc tam dalībvalstis šādu informāciju nekavējoties izdzēš.

8.   Dalībvalstis elektroniskā formātā, kas saskaņots Savienības līmenī, dara publiski pieejamus plānotos un faktiskos kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, pamatojoties uz datiem, ko deklarētāji iesniedz valsts jūras vienloga sistēmai. Šis pienākums neattiecas uz kuģiem, kas pārvadā sensitīvu kravu, ja šādas informācijas publicēšana valsts jūras vienloga sistēmā, varētu radīt drošības apdraudējumu.

9.   Valsts jūras vienloga sistēmai ir vienota interneta adrese.

10.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka saskaņotu struktūru 3. punkta d) apakšpunktā minētajai atbalsta tīmekļa vietnei, tehniskās specifikācijas tam, kā darīt pieejamus 8. punktā minētos kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, un vienotu formātu 9. punktā minētajām interneta adresēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskaņoto ziņošanas saskarņu modulim valsts jūras vienloga sistēmām. Funkcionālo un tehnisko specifikāciju mērķis ir veicināt sadarbspēju ar dažādām lietotāju tehnoloģijām un ziņošanas sistēmām.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

2.   Komisija līdz 2022. gada 15. augustam ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un pēc tam atjaunina saskaņotas ziņošanas saskarnes moduli valsts jūras vienloga sistēmām atbilstīgi šā panta 1. un 5. punktā minētajām specifikācijām.

3.   Komisija nodrošina dalībvalstīm saskaņotas ziņošanas saskarnes moduli un visu attiecīgo informāciju, lai to integrētu to valsts jūras vienloga sistēmā.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgas funkcijas grafiskajai lietotāja saskarnei un saskaņoto digitālo izklājlapu paraugus, kas minēti 2. panta 9. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko groza tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai nodrošinātu, ka saskaņotās ziņošanas saskarnes ir atvērtas nākotnes tehnoloģijām.

6.   Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

1.   Dalībvalstis ļauj deklarētājiem brīvprātīgi sniegt informāciju valsts jūras vienloga sistēmai ar datu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, kas atbilst saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa prasībām.

2.   Dalībvalstis var atļaut deklarētājiem sniegt informāciju, izmantojot citus ziņošanas kanālus, ar noteikumu, ka šādu kanālu izmantošana deklarētājiem ir brīvprātīga. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka šādi citi kanāli attiecīgo informāciju dara pieejamu valsts jūras vienloga sistēmai.

3.   Dalībvalstis var izmantot alternatīvus veidus informācijas sniegšanai gadījumā, ja rodas īslaicīga atteice kādā no 5. un 6. pantā un 12.–17. pantā minētajām elektroniskajām sistēmām.

1.   Neskarot 11. panta 1. punktu un ja vien Savienības tiesību aktos nav prasīts citādi, dalībvalstis nodrošina, ka deklarētājam, ievērojot šo regulu, tiek prasīts sniegt informāciju tikai vienreiz par katru piestāšanu ostā un ka attiecīgie EMSWe datu kopas datu elementi tiek darīti pieejami un atkārtoti izmantoti saskaņā ar šā panta 3. punktu.

2.   Komisija nodrošina, ka kuģu identifikācijas informācija, kuģu dati un atbrīvojumi, kas sniegti valsts jūras vienloga sistēmai, tiek reģistrēti 14. pantā minētajā EMSWe kuģu datubāzē un tiek darīti pieejami jebkurām turpmākām piestāšanas reizēm Savienības ostās.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka EMSWe datu kopas datu elementi, kas sniegti, izejot no ostas Savienībā, tiek darīti pieejami deklarētājam ziņošanas pienākumu izpildei, ienākot nākamajā ostā Savienībā, ar noteikumu, ka kuģis minētā reisa laikā nav piestājis ostā ārpus Savienības. Šis punkts neattiecas uz informāciju, ko saņem, ievērojot Regulu (ES) Nr. 952/2013, izņemot tad, ja minētajā regulā ir paredzēta iespēja šādu informāciju darīt pieejamu šādam nolūkam.

4.   Visi attiecīgie EMSWe datu kopas datu elementi, kas saņemti saskaņā ar šo regulu, tiek darīti pieejami citām valsts jūras vienloga sistēmām ar SafeSeaNet sistēmas starpniecību.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 3. un 4. punktā minēto attiecīgo datu elementu sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

1.   Personas datu apstrāde, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar šo regulu, atbilst Regulai (ES) 2016/679.

2.   Personas datu apstrāde, ko Komisija veic saistībā ar šo regulu, atbilst Regulai (ES) 2018/1725.

3.   Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valstu tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās komerciālās un citas sensitīvas informācijas konfidencialitāti, ar kuru apmainās, ievērojot šo regulu.

1.   Šī regula neliedz veikt informācijas apmaiņu starp dalībvalstu muitas dienestiem vai starp muitas dienestiem un uzņēmējiem, izmantojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.

2.   Regulas (ES) Nr. 952/2013 127. pantā minētās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas attiecīgo informāciju, ja tas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā, dara pieejamu valsts jūras vienloga sistēmai informatīviem mērķiem un attiecīgā gadījumā izmanto atkārtoti citiem ziņošanas pienākumiem, kas norādīti pielikumā.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 2. punktā minētās attiecīgās informācijas sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija izveido un nodrošina to, ka ir pieejama kopēja lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma deklarētājiem un datu pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto valsts jūras vienloga sistēmu, kā arī valsts iestādēm, kas piekļūst valsts jūras vienloga sistēmai gadījumos, kad tiek prasīta autentifikācija. Minētā kopējā lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma paredz viena lietotāja reģistrāciju, izmantojot esošo Savienības reģistru, ar atpazīšanu Savienības līmenī, federatīvu lietotāju pārvaldību un lietotāju uzraudzību Savienības līmenī.

2.   Katra dalībvalsts norīko valsts iestādi, kas ir atbildīga par jaunu lietotāju identifikāciju un reģistrāciju, par izmaiņu veikšanu esošajos kontos un to darbības izbeigšanu, izmantojot 1. punktā minēto sistēmu.

3.   Attiecībā uz piekļuvi valsts jūras vienloga sistēmai dažādās dalībvalstīs deklarētāju vai datu pakalpojumu sniedzēju, kas reģistrēts EMSWe lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmā, uzskata par reģistrētu valsts jūras vienloga sistēmā visās dalībvalstīs, un tas darbojas to piekļuves tiesību robežās, ko katra dalībvalsts piešķir saskaņā ar saviem valsts noteikumiem.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai izveidotu 1. punktā minēto kopējo lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmu, tostarp 2. punktā minētās funkcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Ar noteikumu, ka saskaņoto ziņošanas saskarņu modulis ir pilnībā īstenots saskaņā ar 6. pantu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā papildu brīvprātīgu kopēju adresēšanas pakalpojumu.

2.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras kopējā adresēšanas pakalpojuma izvēršanai, uzturēšanai un izmantošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2024. gada 15. augustam.

1.   Saskaņā ar 8. panta 2. punktu Komisija izveido EMSWe kuģu datubāzi, kurā ir ietverts kuģu identifikācijas informācijas un datu saraksts, kā arī ieraksti par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina 1. punktā minēto datu sniegšanu EMSWe kuģu datubāzei, pamatojoties uz valsts jūras vienloga sistēmai deklarētāju iesniegtiem datiem.

3.   Komisija nodrošina kuģu datubāzes datu pieejamību valsts jūras vienloga sistēmām, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās datubāzes izveidei attiecībā uz to, lai apkopotu, glabātu, atjauninātu un nodrošinātu kuģu identifikācijas informāciju un kuģu datus, kā arī ierakstus par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija izveido kopēju vietu datubāzi, kurā ir ietverts SJO GISIS reģistrēto vietu kodu un ostu iekārtu kodu atsauces saraksts (14).

2.   Komisija nodrošina vietu datubāzes pieejamību valsts jūras vienloga sistēmai, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

3.   Dalībvalstis informāciju no vietu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās kopējo vietu datubāzes izveidei, lai apkopotu, glabātu, atjauninātu un nodrošinātu vietu un ostu iekārtu kodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija izveido kopēju bīstamo materiālu datubāzi, kurā ir ietverts to bīstamo un piesārņojošo kravu saraksts, kas jāpaziņo saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK un SJO FAL 7, ņemot vērā attiecīgos datu elementus no SJO konvencijām un kodeksiem.

2.   Komisija nodrošina kopējās bīstamo materiālu datubāzes pieejamību valsts jūras vienloga sistēmām, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.

3.   Datubāze ir sasaistīta ar attiecīgajiem šķirkļiem MAR-CIS datubāzē, ko izstrādājusi Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) informācijas sniegšanai par bīstamu un piesārņojošu kravu saistīto bīstamību un riskiem.

4.   Datubāzi izmanto gan kā atsauci, gan kā pārbaudes rīku valsts un Savienības līmenī ziņošanas procesa laikā, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

5.   Dalībvalstis informāciju no kopējās bīstamo materiālu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās bīstamo materiālu kopējās datubāzes izveidei attiecībā uz to, lai apkopotu, glabātu un nodrošinātu bīstamo materiālu atsauces informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.

1.   Komisija dara pieejamu kopējo kuģu sanitāro datubāzi, kas spēj saņemt un uzglabāt datus, kas saistīti ar jūras sanitārajām deklarācijām saskaņā ar 2005. gada Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (SVAN) 37. pantu. Personas dati par slimām personām uz klāja netiek uzglabāti minētajā datubāzē.

Dalībvalstu kompetentajām veselības iestādēm ir piekļuve datubāzei, lai saņemtu datus un apmainītos ar tiem.

2.   Dalībvalstis, kas izmanto kuģu sanitāro datubāzi, paziņo Komisijai savu valsts iestādi, kas ir atbildīga lietotāju pārvaldību saistībā ar minēto datubāzi, tostarp jaunu lietotāju reģistrāciju, kā arī izmaiņu veikšanu kontos un to slēgšanu.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās datubāzes izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Digitālā transporta un tirdzniecības veicināšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2025. gada 15. augusta.

3.   Funkcijas, kas minētas 11. panta 2. punktā, un funkcijas, kas saistītas ar pielikuma A daļas 7. punktā norādītajiem muitas ziņošanas pienākumiem, stājas spēkā, kad sāk darboties Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas, kas ir vajadzīgas minēto ziņošanas pienākumu izpildei, saskaņā ar darba programmu, ko Komisija sagatavojusi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 952/2013 280. un 281. pantam. Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē datumu, kurā ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi.

PAPILDINĀJUMS

AIZSARDZĪBAS INFORMĀCIJAS VEIDLAPA VISIEM KUĢIEM, KAS AIZPILDĀMA PIRMS IENĀKŠANAS ES DALĪBVALSTS OSTĀ

(1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) XI-2. nodaļas 9. noteikums un Regulas (EK) Nr. 725/2004 6. panta 3. punkts)