(1)

Padome 2018. gada 22. jūnijā saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu konstatēja, ka 2017. gadā bija būtiska novērotā novirze no Ungārijas vidējā termiņa budžeta mērķa. Ņemot vērā minēto konstatēto būtisko novirzi, Padome 2018. gada 22. jūnijā izdeva ieteikumu (2), iesakot Ungārijai veikt pasākumus, kas vajadzīgi minētās novirzes novēršanai. Pēcāk Padome konstatēja, ka Ungārija pēc minētā ieteikuma nav efektīvi rīkojusies, un 2018. gada 4. decembrī izdeva pārskatītu ieteikumu (3). Pēcāk Padome konstatēja, ka Ungārija pēc minētā pārskatītā ieteikuma nav efektīvi rīkojusies.

(2)

Padome 2019. gada 14. jūnijā konstatēja, ka 2018. gadā Ungārijā atkal bija būtiska novērotā novirze no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Pamatojoties uz to, Padome izdeva ieteikumu (4) Ungārijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valdības neto primāro izdevumu (5) nominālais pieaugums 2019. gadā nepārsniedz 3,3 % un 2020. gadā –4,7 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2019. gadā un 0,75 % apmērā no IKP 2020. gadā. Ieteiktos pasākumus 2020. gadam uzskatīja par atbilstīgiem, ņemot vērā atbilstību pieprasītajai korekcijai 2019. gadā. Padome arī ieteica Ungārijai izmantot visus neparedzētos ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai, un to, ka budžeta konsolidācijas pasākumiem būtu jānodrošina stabili uzlabojumi vispārējās valdības strukturālā budžeta bilancē tādā veidā, kas veicina izaugsmi. Padome noteica, ka Ungārijai līdz 2019. gada 15. oktobrim ir jāziņo par pasākumiem, kas veikti reaģējot uz 2019. gada 14. jūnija ieteikumu.

(3)

Komisija 2019. gada 26. septembrī Ungārijā veica pastiprinātas uzraudzības misiju, ar mērķi veikt uzraudzību uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 -11. panta 2. punktu. Pēc tam, kad Komisija bija nosūtījusi savus pagaidu konstatējumus Ungārijas iestādēm, lai tās varētu sniegt piezīmes, Komisija 2019. gada 20. novembrī par saviem konstatējumiem ziņoja Padomei. Minētie konstatējumi tika nodoti atklātībai. Komisijas ziņojumā ir konstatēts, ka Ungārijas iestādes plāno saglabāt 2019. gada nominālā deficīta mērķi 1,8 % apmērā no IKP, kā noteikts 2019. gada konverģences programmā. Attiecībā uz 2020. gadu Ungārijas iestādes pārskatīja deficīta mērķi līdz 1 % no IKP, padarot to vērienīgāku par 2019. gada konverģences programmā norādīto mērķi 1,5 % apmērā no IKP. Tādējādi Ungārijas iestādes plāno rīkoties saskaņā ar 2019. gada 14. jūnija ieteikumu tikai attiecībā uz 2020. gadu.

(4)

Ungārijas iestādes 2019. gada 15. oktobrī iesniedza ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumu. Neraugoties uz labvēlīgāku makroekonomisko un fiskālo attīstību līdz šim 2019. gadā, Ungārijas iestādes minētajā ziņojumā saglabā 2019. gada konverģences programmā noteikto valsts budžeta deficīta mērķi 1,8 % apmērā no IKP 2019. gadā. Attiecībā uz 2020. gadu Ungārijas iestādes apstiprina nominālā deficīta mērķi 1,0 % apmērā no IKP saskaņā ar 2020. gada budžetu un par 0,5 % no IKP labāku nekā 2019. gada konverģences programmā iekļauto mērķi. Ziņojumā atgādināts par 2020. gada deficīta mērķī iekļauto lielo rezervi (1 % no IKP), kas paredzēta, lai pārvaldītu ārējos riskus, un kuru varētu izmantot tikai tad, ja ir paredzēts sasniegt deficīta mērķi. Ziņojumā uzskaitīti deficītu palielinošie pasākumi, kas iekļauti “Ekonomikas aizsardzības rīcības plānā”, kuru Ungārijas valdība pieņēma 2019. gada 30. maijā un kura mērķis ir turpmākajos gados saglabāt izaugsmi par 2 procentpunktiem augstāku nekā Savienības vidējais rādītājs. Ziņojumā uzskaitītās dažādās ekonomikas programmas lielā mērā palikušas neizteiktas skaitļos, un ziņojumā nav iekļautas budžeta prognozes 2019. un 2020. gadam. Tādējādi ziņojums neatbilst Padomes ieteiktajai ziņošanas prasībai.

(5)

Tiek prognozēts, ka 2019. gadā, balstoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi, valdības neto primāro izdevumu pieaugums būs 6,8 %, kas ievērojami pārsniedz ieteikto pieaugumu –3,3 % (novirze 1,3 % apmērā no IKP). Paredzams, ka strukturālā bilance uzlabosies par 0,5 % no IKP salīdzinājumā ar ieteikto uzlabojumu 1,0 % apmērā no IKP (novirze 0,5 % apmērā no IKP). Tādējādi abi pīlāri rāda novirzi no ieteiktās korekcijas. Izdevumu kritērija lasījumu negatīvi ietekmē zemāka IKP deflatora izmantošana, kas ir šā rādītāja pamatā, salīdzinājumā ar pašreizējām aplēsēm. Turklāt valsts finansēto ieguldījumu izlīdzināšana nelielā mērā un negatīvi ietekmē izdevumu kritērija lasījumu. Savukārt strukturālo bilanci pozitīvi ietekmē augstākas potenciālās izaugsmes aplēses, kas ir šā rādītāja pamatā, bet negatīvi ietekmē ieņēmumu samazinājumi. Ņemot vērā šos faktorus, vispārējais novērtējums apstiprina novirzi no ieteiktās korekcijas 2019. gadā.

(6)

Tiek prognozēts, ka 2020. gadā, balstoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi, valdības neto primāro izdevumu pieaugums būs 7,5 %, kas ievērojami pārsniedz ieteikto tempu –4,7 % (novirze 1,0 % apmērā no IKP). Paredzams, ka strukturālā bilance uzlabosies par 1,2 % no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā Padomes ieteiktie pasākumi 0,75 % apmērā no IKP. Tāpēc izdevumu kritērijs norāda uz to, ka iespējama novirze no nepieciešamās korekcijas, savukārt strukturālā bilance norāda uz atbilstību, ar salīdzinoši lielu neatbilstību. Publiskie ieguldījumi pēdējos gados ir pastāvīgi palielinājušies, 2019. gadā sasniedzot 6,4 % no IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Savienībā. Šajā sakarā plānoto samazinājumu 2020. gadā uzskata par publisko ieguldījumu līmeņa ilgstošāku normalizēšanu. Lai gan ieguldījumu samazinājums ir pilnībā atspoguļots strukturālās bilances izmaiņās, izlīdzinātā ieguldījumu struktūra izdevumu kritērijā rada pārāk negatīvu norādi uz fiskālajiem pasākumiem, ko paredz izdevumu kritērijs. Izdevumu kritēriju negatīvi ietekmē arī zemāka IKP deflatora izmantošana salīdzinājumā ar pašreizējām aplēsēm. Ņemot vērā šos faktorus, izdevumu kritērijs norādītu uz atbilstību prasībai. Tajā pašā laikā strukturālo bilanci pozitīvi ietekmē augstāka punkta aplēse par potenciālo IKP pieaugumu, kas ir tā aprēķina pamatā, salīdzinot ar vidējā termiņa vidējo rādītāju, kas ir izdevumu kritērija pamatā. Ņemot vērā šos apsvērumus, vispārējā novērtējumā secināts, ka Ungārija īstenos ieteikto korekciju 2020. gadā.

(7)

Iepriekšminētie konstatējumi ļauj secināt, ka Ungārijas veiktie pasākumi, reaģējot uz Padomes 2019. gada 14. jūnija ieteikumu, ir bijuši nepietiekami. Fiskālie pasākumi nav pietiekami, lai valdības neto primāro izdevumu nominālais pieaugums 2019. gadā nepārsniegtu 3,3 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 1,0 % no IKP, savukārt 2020. gadā plānotie fiskālie pasākumi kopumā atbilst ieteiktajai korekcijai,