1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Bonnas nolīguma otrajā ministru sanāksmē, ir piekrist Ministru deklarācijas un tai pievienotā Bonnas nolīguma Stratēģiskās rīcības plāna (BNSRP) 2019.–2025. gadam pieņemšanai, kuri pievienoti šim lēmumam.

Par nelielām izmaiņām Ministru deklarācijā un tai pievienotajā Bonnas nolīguma Stratēģiskajā rīcības plānā (BNSRP) 2019.–2025. gadam var vienoties bez turpmāka Padomes lēmuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

PROJEKTS – Ministru deklarācija

Bonna, Vācija, 2019. gada 11. oktobris

MĒS – MINISTRI UN EIROPAS KOMISIJAS LOCEKLIS, kuri atbild par cīņu pret paplašinātā Ziemeļjūras reģiona un tam piegulošo ūdeņu piesārņojumu ar naftu un citām kaitīgām vielām un kuri 2019. gada 11. oktobrī tikās Bonnā otrajā Bonnas nolīguma valstu ministru sanāksmē, kurā piedalījās arī starpvaldību organizācijas un novērotāji no kaimiņvalstīm,

APLIECINOT 50 gadus sekmīgas sadarbības Bonnas nolīguma ietvaros un ATZĪSTOT, ka pastāv kopīgs ieguvums, vēl vairāk nostiprinot mūsu sadarbību, lai novērstu nejaušu un nelikumīgu paplašinātā Ziemeļjūras reģiona un tam piegulošo ūdeņu piesārņojumu, ko rada darbības jūrā, sagatavotos tam un reaģētu uz to,

ATBALSTOT Spānijas pievienošanos Bonnas nolīgumam un atbildības zonas pārdalīšanu starp Spāniju un Franciju, pēc kuras jūras apgabals, uz kuru attieksies Bonnas nolīguma darbības joma, ietvers Biskajas līci,

PLĀNOJOT nostiprināt mūsu piekrastes un jūras vides aizsardzību pret jūras piesārņojuma, ko rada paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā un tam piegulošajos ūdeņos veiktās darbības, kā arī to, kā mēs sadarbojamies piesārņojuma novēršanas, sagatavotības tam un reaģēšanas uz to jomā,

ŅEMOT VĒRĀ Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) lomu globālās kuģošanas regulēšanā, lai aizsargātu jūras vidi un cilvēku veselību, integrētās jūrlietu politikas izstrādi Eiropas Savienībai un attiecīgos ES tiesību aktus (1) attiecībā uz jūras piesārņojumu un negadījumiem,

TURPINOT koordinēt valstu centienus (apakš)reģionālā mērogā visu labā un ņemot vērā līgumslēdzēju pušu ziņošanas pienākumus,

IZMANTOJOT plaši pieņemtās informācijas sistēmas, kas atzītas par standarta sistēmām kompetentajās starptautiskajās organizācijās,

ŅEMOT VĒRĀ jūras transporta un citu darbību jūrā, piemēram, atkrastes naftas un gāzes izmantošanas, pastāvīgo pieaugumu un faktu, ka, neskatoties un novēroto noplūdes gadījumu skaita samazinājumu pēdējos gados, vienmēr pastāvēs riski,

esam PIEŅĒMUŠI šādu kopīgu deklarāciju:

1.	Mums ir redzējums, ka paplašinātais Ziemeļjūras reģions un tam piegulošie ūdeņi netiek nejaušā, novēršamā un apzinātā kārtā piesārņoti kuģošanas, atkrastes naftas un gāzes darbību un citu darbību jūrā dēļ.

2.

Mēs atbalstām SJO noteikumus, kā rezultātā ir samazinājies jūras piesārņojums. Tomēr, neskatoties uz pēdējos gados veikto plašo pasākumu klāstu, nejaušs un nelikumīgs piesārņojums ar vielām, kas nav nafta, joprojām rada ievērojamu apdraudējumu paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā un tam piegulošajos ūdeņos.

3.	Mēs akūti apzināmies mūsu jūras un piekrastes vides ekonomisko un sociālo vērtību un atzīstam, ka pienācīgu resursu izmaksas jūras piesārņojuma novēršanai, sagatavotībai šādam piesārņojumam un reaģēšanai uz to ir zemas salīdzinājumā ar attīrīšanas izmaksām lielu piesārņošanas gadījumu dēļ.

4.

Mēs uzsveram ārkārtas situāciju jūrā efektīvas novēršanas, sagatavotības šādām situācijām un reaģēšanas uz tām nozīmi. Mēs vēlreiz apstiprinām savu apņemšanos aktīvi sadarboties Bonnas nolīguma ietvaros saistībā ar ārkārtas reaģēšanas sistēmu plānošanu, apmācību un darbības pārbaudi, t. sk. kopīgām operatīvās reaģēšanas mācībām. Mēs atzīstam vispārējās Eiropas sadarbības nozīmi, izmantojot Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centru (ERCC) un koordinējot darbību ar Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA).

5.

Mēs atbalstām iedibināto kuģošanas, atkrastes naftas un gāzes darbību un citu darbību jūrā novērošanas no gaisa un satelītnovērošanas sistēmu paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā un tam piegulošajos ūdeņos kā nozīmīgu līdzekli iespējama piesārņojuma atklāšanai un atturēšanai no piesārņojuma nelikumīgas novadīšanas jūrā, kā arī mūsu saistību izpildei atbilstoši MARPOL konvencijai.

6.

Mēs atbalstām tādu tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) valstisku un reģionālu izmantošanu, kas izveidotas kā jauni pakalpojumi jūras uzraudzībai, jūras transporta emisijas gaisā monitoringam un reaģēšanai uz piesārņojumu, un aicinām līgumslēdzējas puses dalīties zināšanās un pieredzē par savām vietējām RPAS sistēmām un to nozīmi izpildes panākšanas praksē.

7.

Mēs vēlreiz apstiprinām savu apņēmību turpināt valsts lidojumu programmas un kopīgās operācijas, piemēram, saskaņotās paplašinātas piesārņojuma kontroles operācijas (CEPCO), un atbalstām ar CleanSeaNet starpniecību EMSA sniegto satelītattēlu pakalpojumu kā ieguldījumu labākā sagatavotībā un piesārņojuma novēršanā.

8.

Mēs atbalstām tādu Bonnas nolīguma rokasgrāmatu un kodeksu, tostarp piesārņojuma apkarošanas rokasgrāmatas (Counter Pollution Manual) un Bonnas nolīguma Naftas izskata kodeksa (Oil Appearance Code), izstrādi un pastāvīgu atjaunināšanu, kas piedāvā unikālus informācijas avotus piesārņojuma novēršanai, sagatavotībai piesārņojuma gadījumiem un reaģēšanai uz tiem un kas visā pasaulē ir atzīti Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC) un tās Bīstamo un kaitīgo vielu (HNS) protokola kontekstā.

9.

Mēs vēlreiz apstiprinām savu apņēmību uzturēt un atjaunināt Bonnas nolīguma kopīgas reaģēšanas uz negadījumiem jūrā plānus (proti, DENGERNETH plānu, MANCHEPLAN, NORBRIT plānu, Četrpusējās zonas plānu), nodrošinot svarīgu rīku, lai sāktu reaģēšanas darbības pāri robežām uzreiz pēc negadījuma neatkarīgi no tās valsts atbildības zonas, kur noplūde radusies.

10.

Apzinoties mainīgo risku, ko rada bīstamo un kaitīgo vielu intensīvāka pārvadāšana, lielāki kuģi, bezvadītāja kuģi, jaunas degvielas, pastāvīgi liels satiksmes blīvums, atkrastes naftas un gāzes darbības un citas darbības jūrā, mēs norādām, ka ir svarīgi saglabāt resursu pienācīgu līdzsvaru, lai nodrošinātu efektīvu piesārņojuma novēršanu un reaģēšanu piesārņojuma gadījumos paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā un tam piegulošajos ūdeņos. Mēs piekrītam, ka turpmākai reaģēšanas spēju attīstībai Bonnas nolīguma teritorijā jāpamatojas uz valstu un kopīgiem riska novērtējumiem.

11.

Mēs vēlreiz apstiprinām kopīgu apņemšanos novērst gaisa kvalitāti ietekmējošu jūras piesārņojumu, sadarbojoties un kopīgi dodot ieguldījumu starptautisko jūras piesārņojuma novēršanas noteikumu un standartu īstenošanā un izpildes panākšanā, arī nodrošinot vienlīdzīgus noteikumus uzņēmējiem. Mēs atkārtoti uzsveram sekmīgo Direktīvas (ES) 2016/802 (2) īstenošanu, kurā atspoguļotas zema sēra satura prasības SOx emisijas kontroles zonām (sēra saturs ne lielāks par 0,10 % no 2015. gada), un atgādinām par jaunāko SJO apņemšanos nodrošināt maksimālā sēra satura (0,50 % no 2020. gada) konsekventu īstenošanu pasaulē atbilstoši MARPOL konvencijas VI pielikumam. Pateicoties saskaņotajam un stingrajam šo prasību izpildes panākšanas režīmam, t. sk. Ziemeļjūras SOx emisijas kontroles zonā, kā arī augstam kuģu atbilstības īpatsvaram Eiropas Savienībā, ir ievērojami samazinājies sēra dioksīda piesārņojums piekrastes reģionos un pilsētās. Mēs atbalstām mūsu kopīgās apņemšanās pilnveidošanu kopā dot ieguldījumu uzraudzībā, lai panāktu MARPOL konvencijas VI pielikuma izpildi, kā arī Ziemeļjūras kļūšanu par NOx (slāpekļa oksīdu) emisijas kontroles zonu (SEKZ) no 2021. gada. Līgumslēdzējas puses patur tiesības brīvi izvēlēties līdzekļus dalībai uzraudzības pasākumos.

12.

Mēs apzināmies, ka tādi noteikumi kā Ziemeļjūras atzīšana par īpašo teritoriju atbilstoši MARPOL konvencijas I un V pielikumam nebūs efektīvi, ja tās ievērošanu nepanāks pareizi. Šajā kontekstā mēs atbalstām Ziemeļjūras izmeklētāju un prokuroru tīkla sekmīgo darbību, veicinot piesārņojuma novēršanas noteikumu un standartu izpildes panākšanu, un piekrītam turpināt sadarboties ar tīklu visu attiecīgo MARPOL konvencijas pielikumu izpildes panākšanā.

13.

Mēs vēlreiz apliecinām savu apņēmību pareizi īstenot (grozīto) Direktīvu 2005/35/EK 3 par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem un panākt tās izpildi, jo īpaši attiecībā uz monitoringu un sadarbību izpildes panākšanas jomā, ziņošanas pienākumu izpildi un efektīviem sodiem, tostarp kriminālsodiem, par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu.

14.	Mēs atbalstām pārskatītās direktīvas par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām 3 pieņemšanu Padomē un Eiropas Parlamentā un apņemamies veikt informācijas apmaiņu un sadarboties, lai novērstu atkritumu nelikumīgu novadīšanu jūrā.

15.

Mēs atbalstām jaunā SJO dokumenta “Noteikumu un norādījumu, tostarp nosacījumu un zonu, novērtēšana un saskaņošana attiecībā uz šķidro efluentu novadīšanu no izplūdes gāzu tīrīšanas sistēmām” pieņemšanu, kas ir svarīgs rīks, lai labāk saprastu no skruberiem/ izplūdes gāzu tīrīšanas sistēmām (IGTS) novadīto skalošanas ūdeņu ietekmi uz jūras vidi.

16.

Mēs uzsveram, ka ir vajadzīgas saskaņotas pētniecības un izstrādes programmas, lai panāktu, ka piesārņojuma apkarošanas pasākumi tiek īstenoti, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un līdzekļus, kad tiek risinātas pašreizējās un nākotnes problēmas, piemēram, ir iespaids, ka tādu jaunu degvielu ieviešana un plašāka lietošana, kas izstrādātas, lai ievērotu aizvien stingrākos emisijas noteikumus, prasa novatoriskus reaģēšanas tehniskos paņēmienus. Mēs vēlreiz apstiprinām, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek izmantotas labākās pieejamās zināšanas, metodes un atbalsta rīki. Mēs vēršam uzmanību uz pētniecības un izstrādes prioritāšu noteikšanu Bonnas nolīguma Stratēģiskā rīcības plāna 2019.–2025. gadam ietvaros.

17.

Mēs vēršam uzmanību uz integrētu pieeju izstrādi jūras pārvaldībai un uz mūsu sadarbības nostiprināšanu ar attiecīgajām jūrlietu nozarēm un struktūrām, lai virzītos uz visaptverošāku mūsu jūru pārvaldību nolūkā panākt jūras ūdeņu labu vides stāvokli atbilstīgi ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvai (3).

18.	Mēs atbalstām SJO rīcības plānu par kuģu plastmasas piedrazojuma jūrā novēršanu, kura mērķis ir uzlabot pašreizējos noteikumus un ieviest jaunus atbalsta pasākumus, lai risinātu nozīmīgo problēmu, ko rada plastmasa jūras vidē.

19.

Mēs atkārtoti apstiprinām savu apņēmību sadarboties ar citām kompetentajām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām un struktūrām, jo īpaši Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO), OSPAR un HELSINKU komisijām, Lisabonas nolīguma struktūrām, Kopenhāgenas vienošanās struktūrām, Vidusjūras Reģionālo centru ārkārtas reaģēšanai uz jūras piesārņošanu (REMPEC), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un Arktikas Padomi, lai dalītos pieredzē un paraugpraksē un sasniegtu mūsu kopīgos mērķus.

---

(1)  Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Norvēģija dod ieguldījumu, pamatojoties uz līdzvērtīgiem valsts tiesību aktiem un ES tiesību aktiem, kas tai ir saistoši dalības Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) dēļ.

(2)  Komisijas ziņojums par to, kā ir īstenoti un ievēroti Direktīvā (ES) 2016/802, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem, noteiktie flotes degvielu sēra satura standarti, COM(2018) 188 final, 16.4.2018.

(3)  Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Norvēģija dod ieguldījumu, pamatojoties uz līdzvērtīgiem valsts tiesību aktiem un ES tiesību aktiem, kas tai ir saistoši dalības Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) dēļ.

PROJEKTS – Bonnas nolīguma Stratēģijas rīcības plāns (BNSRP)

2019.–2025. gadam

Ievads

Bonnas nolīguma pamatdarbs ietver reģionālu sadarbību kuģu un atkrastes iekārtu radītā piesārņojuma novēršanai un apkarošanai paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā, uzraudzību nolūkā atklāt un apkarot piesārņojumu jūrā, kā arī attīrīšanu pēc katastrofām jūrā un ar piesārņojumu saistītiem nodarījumiem. Šie ir panākumi, kas sasniegti, pateicoties 50 gadiem zinātniska, tehniska un operatīva darba Bonnas nolīguma ietvaros. Bonnas nolīguma līgumslēdzējas puses ir sadarbojušās, lai uzkrātu plašas speciālās zināšanas par jūras vides apdraudējumu novēršanu, un ir gatavas risināt jaunas problēmas, sadarbojoties ar līgumslēdzējām pusēm un starptautisko sabiedrību.

Bonnas nolīgums ir senākais reģionālais nolīgums, ko izveidoja valdības reaģēšanai uz piesārņošanas gadījumiem. Šis nolīgums ir mehānisms, ar kura palīdzību Ziemeļjūras reģiona valstis un Eiropas Savienība sadarbojas, lai palīdzētu cita citai apkarot jūras katastrofu radīto piesārņojumu, kā arī hronisku piesārņojumu no kuģiem un atkrastes iekārtām Ziemeļjūras reģionā. 1969. gadā to parakstīja astoņas valstis, kurām ir robeža ar Ziemeļjūru, proti, Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste, īsi pēc naftas tankkuģa Torrey Canyon pārlūšanas pie Kornvolas krastiem 1967. gadā. No šā tankkuģa noplūda 117 000 tonnas naftas, izraisot pirmo lielo ar piesārņojumu saistīto katastrofu, kas skāra Rietumeiropu. Tomēr Bonnas nolīgums netika aktivizēts līdz pat 20. gs. septiņdesmito gadu beigām, kad notika divi citi lieli piesārņošanas gadījumi – naftas izplūde Ekofisk laukā 1977. gadā un Amoco Cadiz katastrofa 1978. gadā. Kopš šā laika nolīgums ir efektīvi darbojies, un 1983. gadā tā darbības jomu paplašināja, ietverot citas bīstamas vielas, bet 1987. gadā – ietverot sadarbību uzraudzības jomā. Darbības joma tika vēl vairāk paplašināta 2010. gadā, kad nolīgumu parakstīja Īrija, iekļaujot darbības jomā Īrijas teritoriālos ūdeņus un saistītos Norvēģijas un Apvienotās Karalistes ūdeņus.

Neskatoties uz nejaušu naftas noplūdes gadījumu skaita vispārējo samazinājumu Eiropas ūdeņos, joprojām neregulāri notiek nejaušas naftas noplūdes (tādas, kuru apjoms pārsniedz 20 000 tonnu) gadījumi. Lai gan katru gadu vislielākais naftas daudzums okeānos nonāk uz sauszemes notiekošas noplūdes dēļ, nejauša naftas noplūde joprojām ir ievērojams piesārņojuma avots, kas atbilst aptuveni 10–15 % visas naftas, kas pasaulē katru gadu nonāk okeānos.

BNSRP 2019.–2025. gadam ir paredzēts, lai sekmētu Bonnas nolīguma īstenošanu nolūkā dot ieguldījumu jūras piesārņojuma novēršanā kopumā un risināt tādas nākotnes problēmas kā nenovēršamā paradigmas maiņa enerģētikas un dabas resursu tirgū, 2015. gada Parīzes nolīgumā norādītās vides problēmas un spiediens uz jūras telpisko plānošanu, kas var radīt citus riskus jūrā. Ņemot vērā šos notikumus un nejaušas naftas noplūdes gadījumu skaita ievērojamo samazinājumu Eiropas ūdeņos pēdējos 30 gados, tiem, kas reaģē uz naftas noplūdēm, jākoncentrējas ne tikai uz naftu, bet plašāk uz jebkādu jūras piesārņojumu, ko var izmērīt un/vai attīrīt. Svarīga Bonnas nolīguma jauna problēma, kura tika konstatēta SWOT analīzes laikā, būs gaisa piesārņojums, kas ietekmē ekosistēmas un blīvi apdzīvotu piekrastes teritoriju iedzīvotāju veselību (MARPOL konvencija, VI pielikums).

BNSRP 2019.–2025. gadam īsteno tā līgumslēdzējas puses, veicot turpmāk norādītās darbības:

—	savu atbildības zonu uzraudzība, t. sk. koordinēta novērošana no gaisa un satelītnovērošana, lai atklātu šādus apdraudējumus – jūras piesārņojums un saistītās gaisa telpas virs jūras piesārņojums,

—	savstarpēja brīdināšana par šādiem apdraudējumiem,

—	vienotas pieejas darbībai pieņemšana, lai tās varētu paļauties cita uz citu ar mērķi panākt vajadzīgos novēršanas un attīrīšanas standartus,

—	vienotas un koordinētas darbības pieejas pieņemšana attiecībā uz atbilstības MARPOL konvencijas VI pielikuma pārraudzībai un izpildes panākšanai,

—	savstarpējs atbalsts (pēc pieprasījuma) reaģēšanas darbību laikā,

—	kopīga pētniecība un izstrāde, kā arī kopīgota paraugprakse,

—	kopīgas mācības.

Redzējums

Bonnas nolīguma redzējums ir:

tīrs paplašinātais Ziemeļjūras reģions, kurā nav nejauša un nelikumīga piesārņojuma no kuģošanas un citām darbībām jūrā.

Paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā ir daudzveidīgas un produktīvas ekosistēmas, un tā ir ļoti svarīga daudzu miljonu iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Daļā paplašinātā Ziemeļjūras reģiona atrodas daži no pasaules noslogotākajiem kuģošanas ceļiem. Tāpēc Bonnas nolīguma redzējums ir pēc iespējas samazināt risku, ko rada nejaušs un nelikumīgs piesārņojums no kuģiem un citām darbībām jūrā.

Lai īstenotu šo redzējumu, Bonnas nolīguma ietvaros ir panākta vienošanās par šādiem stratēģiskajiem mērķiem:

a)

noteikt un risināt tādas jaunas problēmas visā jūrniecības nozarē, kas ietekmē jūras vidi, kura ietilpst Bonnas nolīguma darbības jomā, noteikt un novērtēt jaunas iespējas samazināt riskus jūras videi, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) un labāko vides aizsardzības praksi (LVAP), noteikt un novērtēt jaunas pieejas pārraudzībai, lai panāktu, ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un ievērota labākā vides aizsardzības prakse, pienācīgi reaģēt uz jaunatklātiem riskiem jūras videi, ņemot vērā OTSOPA ieteikumus, un pilnībā izmantot BE-AWARE I un II projektu, lai noteiktu efektīvus riska mazināšanas un reaģēšanas pasākumus nākotnē.

Stratēģiskie mērķi

A.   Nelikumīga un nejauša piesārņojuma novēršana, sadarbojoties un kopā panākot starptautisko noteikumu un standartu izpildi jūras piesārņojuma jomā, t. sk. atbilstību MARPOL konvencijas pielikumiem

Neskatoties uz pēdējos gados veikto pasākumu plašo klāstu, nelikumīgs un nejaušs piesārņojums joprojām rada ievērojamu apdraudējumu paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā. Sadarbība šo mērķu efektīvas un lietderīgas izpildes panākšanā ir nozīmīgs rīks jūras vides aizsardzībai.

Starptautiskie noteikumi par jūras piesārņojumu tika izveidoti saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), kura tika atjaunināta 1978. gadā. MARPOL konvenciju izstrādāja Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), un tās mērķis ir novērst un samazināt piesārņojumu no kuģiem (gan nejaušu, gan tādu, kas rodas parasto darbību rezultātā), turpmāk norādītajos sešos tehniskajos pielikumos ietverot jūras piesārņojuma jautājumus (skatīt I pielikumu – pašreizējo MARPOL konvencijas I–VI pielikuma tekstu).

I pielikums “Noteikumi par naftas izraisītā piesārņojuma novēršanu”

II pielikums “Kontroles noteikumi attiecībā uz piesārņojumu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas”

III pielikums “Noteikumi, kas attiecas uz tāda piesārņojuma novēršanu, ko izraisījušas kaitīgas vielas, kuras pa jūru pārvadā iepakotas”

IV pielikums “Noteikumi attiecībā uz kuģu notekūdeņu izraisītā piesārņojuma novēršanu”

V pielikums “Noteikumi attiecībā uz kuģu atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu”

VI pielikums “Noteikumi par gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem”

Ir jāizveido kopīga un saskaņota pieeja darbībām saistībā ar atbilstības pārraudzību, lai panāktu vienotu un konsekventu MARPOL konvencijas pielikumu īstenošanu un izpildes panākšanu, jo īpaši attiecībā uz Ziemeļjūras emisijas kontroles zonas (EKZ) īstenošanu un izpildes panākšanu saistībā ar sēru un slāpekļa oksīdiem atbilstoši MARPOL konvencijas VI pielikumam, kā arī ņemot vērā to, ka 2020. gadā pasaulē stāsies spēkā vispārējā sēra satura ierobežojums kuģiem, kuri kuģo ārpus emisijas kontroles zonas.

B.   Efektīvas sagatavotības ārkārtas situācijai sekmēšana un panākšana

C.   Optimālu reaģēšanas spēju organizēšana

Neskatoties uz visiem centieniem palielināt drošību jūrā, vienmēr būs negadījumu risks. Intensīvāki jūras pārvadājumi un bīstamo un kaitīgo vielu kravas palielina risku jūras videi. Līgumslēdzējas puses jau ir ieguldījušas ievērojamus resursus pienācīgās reaģēšanas spējās. Lai vēl vairāk uzlabotu efektivitāti (jo īpaši finansiālo), turpmākai reaģēšanas spēju attīstībai jāpamatojas uz riska novērtējumu, trūkumu analīzi un reģionālo un apakšreģionālu pieeju. Ir vajadzīgas koordinētas pētniecības un izstrādes programmas, lai īstenotu piesārņojuma apkarošanas pasākumus, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un aprīkojumu.

Lai izpildītu stratēģiskos mērķus, Bonnas nolīguma ietvaros ir panākta vienošanās par turpmāk norādītajiem darbības uzdevumiem.

Darbības uzdevumi

Darbības uzdevumi saistībā ar stratēģisko mērķi A (novēršana)

A.I.	Veikt pienācīgu kuģošanas un darbību uzraudzību paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā un nodrošināt novērojumu efektīvu ziņošanu Bonnas nolīguma atbildības zonās.

A.II.

Sniegt vadībai un gaisa kuģu apkalpei aktuālu informāciju par piesārņojuma apkarošanas lidojumu plānošanu un veikšanu Bonnas nolīguma teritorijā.

A.III.

Nodrošināt vienotu darbības pieeju atbilstības MARPOL konvencijas pielikumiem pārraudzībā.

A.IV.

Panākt pierādījumu efektīvu vākšanu piesārņošanas gadījumos, kā arī ciešu sadarbību ar izmeklētājiem un prokuroriem saistībā ar jūras piesārņojuma noteikumu un standartu izpildes panākšanu paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā.

A.V.	Paziņot un izplatīt informāciju par nelikumīga un nejauša piesārņojuma novēršanu sabiedrībai un profesionālā līmenī.

Stratēģiskā mērķa B (sagatavotība) īstenošanas uzdevumi

B.I.	Panākt vienotu izpratni par to, kā pienācīgi reaģēt uz ārkārtas gadījumiem jūrā, un nodrošināt informētību par valsts ārkārtas situāciju sistēmām un stratēģijām.

B.II.

Uzturēt līgumslēdzēju pušu reaģēšanas personāla apmācības, kā arī apkarošanas grupu sadarbības atbilstošu līmeni un sekmēt sagatavotību efektīvām daudznacionālām apkarošanas operācijām.

B.III.

Panākt, ka līgumslēdzēju pušu reaģēšanas darbības ir pienācīgi formulētas, lai aizsargātu jūras vidi, un ka prioritātes ir noteiktas saskaņā ar visatbilstošāko pamatu.

B.IV.

Sadarboties ar citām starptautiskām un Eiropas organizācijām, kā arī kaimiņu jūras reģioniem, lai rastu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.

Stratēģiskā mērķa C (reaģēšana) īstenošanas uzdevumi

C.I.	Panākt, ka līgumslēdzējām pusēm ir skaidra izpratne par veidiem, kā pārējie reaģēs uz negadījumiem, lai sekmētu paraugprakses izstrādi.

C.II.

Uzturēt un atjaunināt vienotu darbības pieeju piesārņojuma gadījumiem un sekmēt vienotu izpratni par pienācīgām reaģēšanas stratēģijām, kā arī šādas izpratnes attīstību.

C.III.

Veicināt saskaņotas pētniecības un izstrādes programmas par reaģēšanas tehniskajiem paņēmieniem, aprīkojumu un citiem darbības līdzekļiem.

C.IV.

Panākt, ka Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu apgabalā tiek uzturēts pienācīgs līdzsvars starp resursiem reaģēšanas darbam, pamatojoties uz apakšreģionāliem riska novērtējumiem.

Darbības

Lai īstenotu redzējumu un stratēģiskos mērķus un darbības uzdevumus, turpmāk norādītajā Bonnas nolīguma Stratēģijas rīcības plānā (BNSRP) ir norādītas konkrētas, izmērāmas darbības un reāli mērķi 2019.–2025. gada periodam, lai virzītu un mērķtiecīgi vadītu līgumslēdzēju pušu darbu. BNSRP ir atzīta vajadzība uzturēt iedibinātās sistēmas un turpināt darbu, kas vajadzīgs nolīguma operatīvā rakstura turpmākai īstenošanai. Vienlaikus tiek izklāstītas iespējas padziļināt šos centienus un izstrādāt jaunus virzienus.

Bonnas nolīgumā ir panākta vienošanās par turpmāk norādītajām darbībām.

Darbības saistībā ar stratēģisko mērķi A (novēršana)

A.1.	Veikt novērošanas no gaisa un satelītnovērošanas darbības, tostarp vietējus lidojumus, reģionālus lidojumus, vispārējas apsekošanas lidojumus un CEPCO/SuperCEPCO lidojumus, lai atklātu, izmeklētu, vāktu pierādījumus un uzraudzītu naftas un citu kaitīgu vielu noplūdi.

A.2.	Uzturēt efektīvu standarta ziņošanas sistēmu un izmantot šo sistēmu, lai ziņotu par atklāto piesārņojumu Bonnas nolīguma struktūrām, Komisijai Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu ietvaros un SJO.

A.3.

Sadarbībā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru optimāli izmantot satelītattēlus un reaģēt uz jaunākajiem notikumiem tādu liela augstuma pseidosatelītu (HAPS) un tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) jomā, kas tiek padarītas pieejamas paplašinātā Ziemeļjūras reģiona valstīm, un izveidot saskaņotu sistēmu visā paplašinātajā Ziemeļjūras reģionā piesārņojuma gadījumu atklāšanas uzlabošanai.

A.4.	Nostiprināt sadarbību tādu nodarījumu atklāšanā, kas saistīti ar MARPOL konvencijas V pielikumu, kā arī izpildes panākšanā: V.

A.5.

Nostiprināt sadarbību tādu nodarījumu atklāšanā, kas saistīti ar MARPOL konvencijas VI pielikumu, kā arī izpildes panākšanā, t. sk. izmantojot pašreizējo ostas valsts kontroles izpildes panākšanas režīmu, kā arī piemērojot progresīvus mērķnorāžu rīkus atbilstības pārraudzībai un izpildes panākšanas darbību rezultātu kopīgošanu kopīgās informācijas sistēmās (piemēram, Thetis-EU).

A.6.	Uzturēt un atjaunināt gaisa operāciju rokasgrāmatu un BAOAC atlantu.

A.7.	Sadarbībā ar Ziemeļjūras izmeklētāju un prokuroru tīklu (NSN) uzturēt un atjaunināt Ziemeļjūras naftas piesārņojuma nodarījumu rokasgrāmatu.

A.8.	Sadarboties OSINET naftas noplūdes identificēšanā, t. sk. veicot laboratoriju savstarpējās kalibrēšanas pasākumus un turpmāk izstrādājot kopīgas metodes naftas noplūdes identificēšanai.

A.9.

Nostiprināt sadarbību ar izmeklētājiem un prokuroriem: a) līdz 2022. gadam sadarbībā ar NSN noteikt iespējas nodrošināt lielāku publicitāti sodiem par nodarījumiem, kas saistīti ar jūras piesārņojumu, b) līdz 2025. gadam sadarbībā ar NSN paredzēt procedūras, lai attiecīgo kuģniecību un kuģu uzņēmumu radīto ietekmi uz vidi varētu atklāt sabiedrībai.

A.10.

Uzturēt saikni ar SJO, lai noteiktu, kā Bonnas nolīgums vēl var dot ieguldījumu atbilstības MARPOL konvencijas VI pielikumam panākšanā, ņemot vērā jaunākos notikumus SJO saistībā ar no 2020. gada pasaulē piemērojamo maksimāli pieļaujamo sēra saturu (piemēram, pastiprināts ostas valsts kontroles režīms, kā arī aizliegums sadegšanas vajadzībām vest degvielu, kuras sēra saturs pārsniedz 0,50 %).

A.11.

Atbalstīt procesu SJO Jūras vides aizsardzības komitejā, lai pārskatītu MARPOL konvencijas II pielikuma izpildes nosacījumus attiecībā uz augstas viskozitātes un cietinošām vielām.

A.12.

Uzturēt un atjaunināt Bonnas nolīguma tīmekļa vietni un elektronisko publikāciju (proti, instrukciju, rokasgrāmatu un ziņojumu) izplatīšanu.

A.13.

Atbalstīt/sekmēt ieteikumus par BE–AWARE projektu preventīvajiem pasākumiem.

Darbības saistībā ar stratēģisko mērķi B (sagatavotība)

B.1.	Uzturēt un atjaunināt Bonnas nolīguma piesārņojuma apkarošanas rokasgrāmatas nodaļas, lai tā atbilstu vajadzībām.

B.2.	Sekmēt informācijas apmaiņu par tādiem vrakiem, kas varētu radīt piesārņojumu, un valstu datubāzu izstrādi.

B.3.	Plānot un veikt reģionālas un mazāka mēroga operatīvās mācības un apmācību.

B.4.	Sekmēt valstu vides konsultāciju sistēmu izstrādi un saistītu informācijas apmaiņu.

B.5.

Uzturēt informācijas apmaiņu ar citām reģionālām un starptautiskām organizācijām, jo īpaši Savienības civilās aizsardzības mehānismu, EMSA, EPPR (Arktikas Padomi), HELCOM, SJO, OSPAR komisiju, Lisabonas nolīguma struktūrām un REMPEC, piedaloties starpsekretariātu sēdēs, un gadījumos, kad tas ir noderīgi, stiprināt sadarbību ar šīm organizācijām, piemēram, attiecībā uz kopīgu rokasgrāmatas izstrādi par reaģēšanu uz bīstamām un kaitīgām vielām.

B.6.	Stiprināt sadarbību ar OSPAR komisiju un citām starptautiskām organizācijām, kuras iesaistītas jūras vides aizsardzībā no piesārņojuma un atkrastes iekārtām.

B.7.	Izstrādāt bīstamo un kaitīgo vielu stratēģiju sadarbībā ar citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, HELCOM/EMSA/CTG, lai īstenotu principus Starptautiskajā konvencijā par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā attiecībā uz bīstamām un kaitīgām vielām.

B.8.	Uzturēt saziņu ar SJO, lai noteiktu, kā Bonnas nolīgums vēl var dot ieguldījumu Starptautiskās konvencijas par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā Bīstamo un kaitīgo vielu protokola īstenošanā.

B.9.	Turpināt attīstīt reaģēšanas spēju, pamatojoties uz vides riska analīzi, lai pielāgotos mainīgajam jūras riskam.

Darbības saistībā ar stratēģisko mērķi C (reaģēšana)

C.1.	Uzturēt piesārņošanas gadījumu ziņošanas un iegūtās pieredzes noteikšanas sistēmu.

C.2.	Uzturēt un atjaunināt plānus kopīgai reaģēšanai uz negadījumiem jūrā (DENGERNETH plānu, MANCHEPLAN, Četrpusējās zonas plānu, NorBrit plānu (Biskajas līča plānu)).

C.3.	Nostiprināt vienotu pieeju izstrādi reaģēšanai saistībā ar dzīvo dabu, t. sk. paraugprakses noteikšanu un sabiedrības informēšanu par reaģēšanas pasākumiem saistībā ar dzīvo dabu.

C.4.	Dalīties noteiktajā un iegūtajā pieredzē, reaģējot uz piesārņojumu atkrastes vējparkos.

C.5.	Sekmēt saikni un koordināciju ar reaģēšanas pasākumiem pie krasta līnijas.

C.6.

Veicināt pētniecību un izstrādi un informācijas apmaiņu par reaģēšanas tehniskajiem paņēmieniem, aprīkojumu un citiem operatīviem līdzekļiem, jo īpaši par integrētajiem novērošanas sensoriem, tehniskajiem paņēmieniem reaģēšanai uz negadījumiem naktī, sliktas redzamības un sliktos laikapstākļos, jūrā pazudušu konteineru atklāšanu un atgūšanu, avārijām saistībā ar smago naftu un ķīmiskām vielām, kā arī avārijām saistībā ar jaunās paaudzes degvielām.

C.7.	Sekmēt pētniecību kopīgo pētniecības prioritāšu jomā, līdz 2019.–2022. gadam izstrādājot kopīgu pētniecības priekšlikumu par jaunās paaudzes degvielām.

C.8.	Sekmēt informācijas apmaiņu par valstu riska novērtēšanas sistēmām, tostarp ārkārtas vilkšanu.

1. pielikums

1.–18. darbība saistībā ar stratēģisko mērķi A (novēršana)

Uzdevums	Stratēģiskā darbība	Apraksts	Mērķa datums	Vadošais dalībnieks	Progress	Statuss
1.	A.1.	Veikt novērošanas no gaisa un satelītnovērošanas darbības, tostarp vietējus lidojumus, reģionālus lidojumus, vispārējas apsekošanas lidojumus un CEPCO/SuperCEPCO lidojumus, lai atklātu, izmeklētu, vāktu pierādījumus un uzraudzītu naftas un citu kaitīgu vielu noplūdi, ņemot vērā stratēģiskās uzraudzības vajadzības.	Darbības tiek veiktas visu gadu	LP		Tiek īstenots
2.	A.1.	Saglabāt novērošanas no gaisa pārklājumu un efektivitāti un stratēģiski analizēt vajadzīgo uzraudzību, inter alia pamatojoties uz pašreizējo datu kopu izvērtējumu saistībā ar novērotā naftas un citu vielu piesārņojuma atklāšanas gadījumiem.		LP	CleanSeaNet —EMSA Zivsaimniecība – ES aģentūra EFCA NL – projekta vadītājs kopā ar LP NL – sagatavo un izplata DV BE – MARPOL konvencijas VI pielikums
3.	A.3. A.4. A.5.	Apsvērt minimālo ieteikumu izstrādi par uzraudzības darbībām Bonnas nolīguma teritorijā un gaidītos rezultātus (MARPOL konvencijas VI pielikums, tālvadības gaisa kuģu sistēmas).		ES (iespējas racionalizēt jūras uzraudzību, piemēram, zvejniecības un piesārņojuma nolūkos) BE – otrs vadošais dalībnieks (VI pielikums) ES – droni	Sākotnējās sarunas par MARPOL konvencijas VI pielikumu sākās OTSOPA 19 grupas sēdē. EMSA sāka piedāvāt RPAS pakalpojumu.	Tiek īstenots
4.	A.2.	Uzturēt efektīvu monitoringa un ziņošanas standartu, izmantojot atbilstošu sistēmu ziņošanai par atklāto piesārņojumu Bonnas nolīguma struktūrām.	Darbības tiek veiktas pēc vajadzības	LP		Tiek īstenots
5.	A.3.	Sadarbībā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru optimāli izmantot satelītattēlus, piemēram, ar CleanSeaNet starpniecību, lai pēc pirmā brīdinājuma par iespējama piesārņojuma atklāšanu veiktu novērošanu no gaisa, kā arī	Darbības tiek veiktas pēc vajadzības	LP		Tiek īstenots
6.	A.3.	Ziņot par notikumiem liela augstuma pseidosatelītu (HAPS) un tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) jomā un reaģēt uz tiem.	Darbības tiek veiktas pēc vajadzības	LP	ES/EMSA – HAPS un RPAS	Tiek īstenots
8.	A.13.	Atbalstīt/sekmēt satiksmes atdalīšanas shēmas un izcelt citus BE–AWARE ieteikumus saistībā ar kuģu satiksmes pakalpojumiem, AIS vējparkos un e–navigāciju iestādēm, kas atbildīgas par riska samazināšanas pasākumiem.	Tiek īstenots	LP	Īrijā, Norvēģijā un Nīderlandē ir notikuši darbsemināri	Dažādas vietējās nodaļas ir atbildīgas par īstenošanu.
9.	A.6. B.I.	Uzturēt un atjaunināt Gaisa operāciju rokasgrāmatu.	Katru gadu OTSOPA sēdē	NO un LP		Tiek īstenots
10.	A.6. B.I.	Uzturēt Bonnas nolīguma Naftas izskata kodeksa (BAOAC) tiešsaistes versiju, t. sk, foto atlantu, gaisa kuģa apkalpēm un ekspertiem Bonnas nolīguma tīmekļa vietnes atjaunošanas ietvaros.	Darbības tiek veiktas pēc vajadzības	Francija un LP		Tiek īstenots
11.	A.4. A.5. A.10.	Pastiprināt un paplašināt sadarbību ar MARPOL konvencijas pielikumiem saistītu nodarījumu atklāšanā un novērošanā, kā arī ieguldījumu izpildes panākšanā un sadarboties ar SJO.	Tiek īstenots	LP/NSN/Sek.		Tiek īstenots
12.	A.5. A.10.	Apsvērt iespēju izstrādāt kopīgu tehnisku stratēģiju un darbības pieeju atbilstības NOx un SOx prasībām pārraudzībai.		BE, DK (vēl jāapstiprina), FR NL? EMSA (vēl jāapstiprina)		Jauns
13.	A.7. A.9.	Pastiprināt sadarbību ar Ziemeļjūras izmeklētāju un prokuroru tīklu (NSN) un kopīgi: a) uzturēt un atjaunināt Ziemeļjūras naftas piesārņojuma nodarījumu rokasgrāmatu; b) organizēt darbseminārus par kopīgu interešu jautājumiem; c) pēc vajadzības palīdzēt publiskot informāciju par notiesājošiem spriedumiem un sagatavot kuģniecību ietekmes uz vidi vēsturi.		NL/Sek.	Iespējamās tēmas semināram 2019.–2025. g. – bīstamās un kaitīgās vielas, jūras piedrazojums	Tiek īstenots
14.	A.8.	Turpināt OSINET darbības, lai: a. uzlabotu attiecīgo laboratoriju zināšanas un pieredzi saistībā ar naftas noplūdes tiesu ekspertīzi, t. sk. veicot savstarpēju kalibrēšanu, un b. atjauninātu/izstrādātu analītiskās procedūras un atsauces metodes, tostarp saistībā ar naftas paraugu ņemšanu jūrā.		DE/OSINET		Tiek īstenots
15.	A.12. B.1.	Uzturēt un atjaunināt Bonnas nolīguma tīmekļa vietni un elektronisko publikāciju (proti, instrukciju, rokasgrāmatu un ziņojumu) izplatīšanu.	Darbība tiek veikta pēc vajadzības	Sek./LP	Sekretariātam jāizpēta iespēja uzturēt lēmumu/ darbības avotu	Tiek īstenots
17.	A.2.	Pārskatīt pašreizējos ieteikumus par paziņojumiem un attiecīgā gadījumā veikt vajadzīgos grozījumus.	Darbība tiek veikta pēc vajadzības	LP		Jauns
18.	A.12.	Īstenot Bonnas nolīguma saziņas stratēģiju.		Sek.		Tiek īstenots

19.–30. darbība saistībā ar stratēģisko mērķi B (sagatavotība)

Uzdevums	Stratēģiskā darbība	Apraksts	Mērķa datums	Vadošais dalībnieks	Progress	Statuss
19.	B.1. A.12.	Uzturēt un atjaunināt dažādas Bonnas nolīguma piesārņojuma novēršanas rokasgrāmatas nodaļas.	Darbība tiek veikta pēc vajadzības	LP un Sek.		Tiek īstenots
20.	B.2.	Turpināt informācijas apmaiņu par vrakiem, kuri varētu radīt piesārņojumu (iztukšošanas metodes, riska novērtēšana utt.).	Darbība tiek veikta pēc vajadzības	LP		Tiek īstenots
21.	B.4. B.5.	Uzlabot gatavību saņemt/piedāvāt/ ļaut vest tranzītā starptautisko palīdzību, izmantojot ES uzņēmējvalsts atbalsta pamatnostādnes.	Tiek īstenots	LP un ES		Tiek īstenots
22.	B.3.	Plānot un veikt reģionālas un apakšreģionālas operatīvās mācības un apmācību, ņemot vērā stratēģiskās vajadzības.		LP		Tiek īstenots
23.	B.3.	Organizēt kopīgas operatīvās apkarošanas mācības (BONNEX DELTA) saistībā ar reģionālām stratēģiskās apmācības vajadzībām.		LP atbilstoši KRP		Tiek īstenots
24.	B.3.	Izveidot sistēmu pakāpeniskām kopīgām mācībām, lai pārbaudītu un uzlabotu sadarbību cīņā ar noplūdi.	Tiek īstenots	DK	DK ir militāras zināšanas, un šī valsts to izmanto, lai sniegtu atbalstu mācībām.
25.	B.4.	Sekmēt valstu vides konsultāciju sistēmu izstrādi un saistītu informācijas apmaiņu. Apsvērt (apakšreģionālas) sadarbības veidu izstrādi.	OTSOPA 2020. g.	UK		Tiek īstenots
26.	B.5. B.7. B.8.	Pastiprināt sadarbību ar REMPEC un HELCOM saistībā ar kopīgas rokasgrāmatas izstrādi par reaģēšanu uz bīstamām un kaitīgām vielām.		SEK., FR		Jauns
27.	B.6.	Pastiprināt sadarbību ar OSPAR komisiju, reģionālo nolīgumu struktūrām un citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas jūras vides aizsardzībā no kuģošanas, atkrastes naftas un gāzes darbību un citu darbību jūrā radītā piesārņojuma, ņemot vērā Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un Ūdens pamatdirektīvās  (1) paredzētos pienākumus.		SEK., BE un NL, LP (informācijas apmaiņa par Jūras stratēģijas pamatdirekīvas īstenošanu)	SEK. jāsazinās ar OSPAR par Jūras stratēģijas pamatdirektīvā paredzēto pienākumu D8 saistībā ar būtiska akūta piesārņojuma novērtējumu un jāziņo par to OTSOPA 2020. g.) BONN 19 sēdē jāapsver abpusēja BN/HELCOM dalība galvenajās sēdēs (skat. BNRP 2016.–2019. g., punkts A.3.3)	Jauns
29.	B.9.	BE–AWARE projekta 2030. g. tendenču analīze. Novērtēt rezultātus un veikt turpmākus pasākumus.	Tiek īstenots	NL un LP		Jauns
30.	B.9.	Veikt informācijas un pieredzes apmaiņu par kuģu aizvien lielāko izmēru, atjaunojamo energoresursu enerģiju, atkrastes naftas un gāzes nozari, LNG degvielām un ostu paplašināšanu, bezvadītāja kuģiem un radioaktīviem materiāliem.		LP		Jauns

31.–40. darbība saistībā ar stratēģisko mērķi C (reaģēšana)

Uzdevums	Stratēģiskā darbība	Apraksts	Mērķa datums	Vadošais dalībnieks	Progress	Statuss
31.	C.1. C.4.	Veikt informācijas apmaiņu par pieredzi saistībā ar negadījumiem, tostarp vējparkos un patvēruma vietās, kā arī atkritumu apsaimniekošanu pēc piesārņošanas gadījumiem.	OTSOPA BONN	LP		Tiek īstenots
32.	C.1. C.5.	Uzturēt efektīvu POLREP sistēmu ziņošanai par piesārņošanas gadījumiem un palīdzības pieprasījumu un piedāvājumu pārvaldībai, izmantojot Eiropas Komisijas Kopīgo ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmas jūras piesārņojuma sadaļu (CECIS MP).	Tiek īstenots	ES, NO, DK	6 mēnešu projekts, kurā paredzēti divi darbsemināri un iesaistītas deviņas valstis.	Tiek īstenots
33.	C.2.	Izstrādāt, uzturēt un atjaunināt kopīgas reaģēšanas uz negadījumiem jūrā plānus (DENGERNETH plānus (DE), MANCHEPLAN (UK un FR), Četrpusējās zonas plānu (BE), NORBRIT plānu (UK un NO), Lielbritānijas un Īrijas Saprašanās memorandu), (Biskajas līča plānu).	Darbība tiek veikta pēc vajadzības	Attiecīgā LP		Tiek īstenots
34.	C.3.	Veikt pastāvīgu informācijas apmaiņu saistībā ar valstu dzīvās dabas reaģēšanas sistēmām.	Tiek īstenots	– FR, SE un LP		Tiek īstenots
35.	C.7. C.6.	Veicināt un pēc iespējas veikt pētniecību un izstrādi, kā arī informācijas apmaiņu par jaunās paaudzes degvielām.		NO + projekta partneri	Priekšlikums ECHO ĢD uzaicinājumam 2019. g.	Tiek īstenots
36.	C.7. C.6.	Reaģēšana un sagatavotība jaunās paaudzes degvielām.		NO + projekta partneri	Pamatojoties uz reakciju pēc 35. p.
37.	C.6.	Informācijas apmaiņa par turpmāku piesārņošanas gadījumu pētniecību un šādas pētniecības iedrošināšana, t. sk. par: • negadījumiem naktī, sliktas redzamības apstākļos un sliktos laikapstākļos; • ar smago naftu saistītām un ar ķīmiskām vielām saistītām avārijām, iespējams, izmantojot ārēji finansētus projektus; • reaģēšanas tehniskajiem paņēmieniem, aprīkojumu un citiem operatīvajiem līdzekļiem, jo īpaši integrētajiem novērošanas sensoriem, naftas noplūdes dreifēšanas modelēšanu un rīkiem lēmumu pieņemšanas atbalstam, kā arī reaģēšanas tehniskajiem paņēmieniem.		LP		Tiek īstenots
39.	C.6.	Projekta priekšlikuma apsvēršana un izstrāde attiecībā uz bīstamo un kaitīgo vielu reģionālo riska novērtējumu.		LP un Sek.		Tiek īstenots
40.	C.6.	Sekmēt turpmāku bīstamo un kaitīgo vielu pētniecību, cita starpā saistībā ar reaģēšanas uz šādām vielām tehniskajiem paņēmieniem un to īpašību pārbaudi, un reakciju nestandarta situācijās, kā arī saistībā ar turpmākiem notikumiem attiecībā uz progresīviem lēmumu pieņemšanas atbalsta rīkiem un to apstiprināšanu.		LP		Tiek īstenots
41.	C.8.	Apmainīties ar informāciju par valstu riska novērtēšanas sistēmām, tostarp ārkārtas vilkšanu.	Darbības tiek veiktas pēc vajadzības	LP		Jauns

---

(1)  Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Norvēģija dod ieguldījumu, pamatojoties uz līdzvērtīgiem valsts tiesību aktiem un ES tiesību aktiem, kas tai ir saistoši dalības Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) dēļ.

I pielikums

Pašreizējās MARPOL konvencijas dokumentu versijas

Pašreizējās MARPOL konvencijas I–VI pielikuma un 1. protokola teksta versijas.

MARPOL konvencijā ir ietverti noteikumi, kuru mērķis ir novērst nejaušu piesārņošanu, kā arī piesārņošanu parastas darbības laikā un kuri ir sīki izklāstīti sešos tehniskajos pielikumos.

b)   I pielikums “Noteikumi par naftas izraisītā piesārņojuma novēršanu”

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2018. gada 1. martā – Rezolūcija MEPC.276(70)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas sertifikāta papildinājuma B veidlapā).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.266(68)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi 12. noteikumā – tvertnes naftas atliekām (dūņas)).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.265(68)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, IV un V pielikumā, lai padarītu polārā kodeksa ar vidi saistīto noteikumu izmantošanu obligātu).

MARPOL konvencijas I pielikuma grozījums – stājās spēkā 2016. gada 1. martā – Rezolūcija MEPC.256(67)

1978. gada protokola pielikuma grozījums saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījums 43. noteikumā – īpašas prasības naftas veidu izmantošanai vai pārvadāšanai Antarktikā).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.248(66)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I pielikuma obligātajās pārvadāšanas prasībās stabilitātes instrumentam) – MEPC 66/21/Corr.1

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.246(66)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, III, IV un V pielikumā, lai padarītu III kodeksa izmantošanu obligātu).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.238(65)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I un II pielikumā, lai padarītu Atzīto organizāciju kodeksa izmantošanu obligātu).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī – Rezolūcija MEPC.235(65)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I pielikuma Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas sertifikāta papildinājumu A un B veidlapās).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.216(63)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (reģionāla kārtība ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām saskaņā ar MARPOL konvencijas I, II, IV un V pielikumu).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2011. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.190(60)

1997. gada protokola pielikuma grozījumi, ar ko groza 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (Ziemeļamerikas emisijas kontroles zona).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2011. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.189(60)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (jaunas 9. nodaļas iekļaušana MARPOL konvencijas I pielikumā).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.187(59)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencijas I pielikuma 1., 12., 13., 17. un 38. noteikuma, Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas sertifikāta papildinājuma un Naftas reģistra I un II daļas grozījumi).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.186(59)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (jaunas 8. nodaļas iekļaušana MARPOL konvencijas I pielikumā un attiecīgi grozījumi Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas sertifikāta papildinājuma B veidlapā).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2008. gada 1. decembrī – Rezolūcija MEPC.164(56)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (atkritumu pieņemšanas iekārtas ārpus īpašajām teritorijām un notekūdeņu novadīšana).

I pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2007. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.141(54)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas pārskatītā I pielikuma 1. noteikumā, papildinājums 12A noteikumā, attiecīgi grozījumi Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas sertifikātā un grozījumi 21. noteikumā).

MARPOL konvencijas I pielikuma teksts – 2007. gada 1. janvāra versija – Rezolūcija MEPC.117(52)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (pārskatīts MARPOL konvencijas I pielikums).

c)   II pielikums “Kontroles noteikumi attiecībā uz piesārņojumu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas”

MARPOL konvencijas II pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī – Rezolūcija MEPC.270(69)

Grozījumi 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu, pielikumā (grozījumi MARPOL konvencijas II pielikumā – pārskatīta GESAMP apdraudējuma novērtēšanas procedūra).

II pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.265(68)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, IV un V pielikumā, lai padarītu Polārā kodeksa ar vidi saistīto noteikumu izmantošanu obligātu).

II pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.246(66)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, III, IV un V pielikumā, lai padarītu III kodeksa izmantošanu obligātu).

II pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.238(65)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I un II pielikumā, lai padarītu Atzīto organizāciju kodeksa izmantošanu obligātu).

II pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.216(63)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (reģionāla kārtība ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām saskaņā ar MARPOL konvencijas I, II, IV un V pielikumu).

MARPOL konvencijas II pielikuma teksts – 2007. gada 1. janvāra versija – Rezolūcija MEPC.118(52) (grozīta)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (pārskatīts MARPOL konvencijas II pielikums).

Ar II pielikuma 11. noteikumu stājās spēkā Starptautiskais kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (IBC kodekss) – tankkuģi, kuri būvēti kopš 1986. gada 1. jūlija vai pēc tam – Rezolūcija MEPC.119(52)

Grozījumi Starptautiskajā kodeksā par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (IBC kodekss).

Rezolūcija MEPC.225(64), grozījumi 17., 18. un 19. nodaļā, kuri stājās spēkā 2014. gada 1.jūnijā.

BLG.1/Circ.19 “Produkti, kuri ir klasificēti vai pārklasificēti kopš grozītā IBC kodeksa pieņemšanas 2004. gadā”.

BLG.1 Circ.19/Corr.1 “Produkti, kuri ir klasificēti vai pārklasificēti kopš grozītā IBC kodeksa pieņemšanas 2004. gadā”.

Ar II pielikuma 11. noteikumu stājās spēkā Kodekss par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (BCH kodekss) – tankkuģi, kuri būvēti pirms 1986. gada 1. jūlija – Rezolūcija MEPC.144(54).

Grozījumi Kodeksā par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (BCH kodekss).

d)   III pielikums “Noteikumi, kas attiecas uz tāda piesārņojuma novēršanu, ko izraisījušas kaitīgas vielas, kuras pa jūru pārvadā iepakotas”

MARPOL konvencijas III pielikuma grozījums – (grozījums pielikumā par kritērijiem bīstamu vielu iepakojumā noteikšanai) stājās spēkā 2016. gada 1. martā – Rezolūcija MEPC.257(67)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem.

III pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.246(66)

MARPOL konvencijas III pielikuma teksts – 2014. gada 1. janvāra versija – Rezolūcija MEPC.193(61)

MARPOL konvencijas III pielikuma teksts – 2010. gada 1. janvāra versija – Rezolūcija MEPC.156(55)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, III, IV un V pielikumā, lai padarītu III kodeksa izmantošanu obligātu).

e)   IV pielikums “Noteikumi attiecībā uz kuģu notekūdeņu izraisītā piesārņojuma novēršanu”

IV pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī – Rezolūcija MEPC.274(69)

Grozījumi 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu, pielikumā (grozījumi MARPOL konvencijas IV pielikumā – Baltijas jūras īpašā teritorija un Starptautiskā notekūdeņu piesārņojuma novēršanas sertifikāta veidlapa).

IV pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.265(68)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, IV un V pielikumā, lai padarītu Polārā kodeksa ar vidi saistīto noteikumu izmantošanu obligātu).

IV pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.246(66)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, III, IV un V pielikumā, lai padarītu III kodeksa izmantošanu obligātu).

IV pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.216(63)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (reģionāla kārtība ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām saskaņā ar MARPOL konvencijas I, II, IV un V pielikumu).

IV pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.200(62)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi īpašo teritoriju noteikumos un Baltijas jūras atzīšana par īpašo teritoriju atbilstīgi MARPOL konvencijas IV pielikumam).

MEPC 62/24/Corr.1 – satur vairākus labojumus Rezolūcijās MEPC.200(62)

IV pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2008. gada 1. decembrī – Rezolūcija MEPC.164(56)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (atkritumu pieņemšanas iekārtas ārpus īpašajām teritorijām un notekūdeņu novadīšana).

IV pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2007. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.143(54)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (jauna 13. noteikuma iekļaušana MARPOL konvencijas IV pielikumā).

MARPOL konvencijas IV pielikuma teksts – 2005. gada 1. augusta versija – Rezolūcija MEPC.115(51)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (pārskatīts MARPOL konvencijas IV pielikums).

f)   V pielikums “Noteikumi attiecībā uz kuģu atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu”

MARPOL konvencijas V pielikuma teksts – 1988. gada 31. decembra versija.

V pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2018. gada 1. martā – Rezolūcija MEPC.277(70)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas V pielikumā – jūras videi kaitīgās vielas un atkritumu reģistrs).

V pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.265(68)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, IV un V pielikumā, lai padarītu Polārā kodeksa ar vidi saistīto noteikumu izmantošanu obligātu).

V pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.246(66)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas I, II, III, IV un V pielikumā, lai padarītu III kodeksa izmantošanu obligātu).

V pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.216(63)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (reģionāla kārtība ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām saskaņā ar MARPOL konvencijas I, II, IV un V pielikumu).

V pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.201(62)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (pārskatīts MARPOL konvencijas V pielikums).

MEPC 62/24/Corr.1 – satur vairākus labojumus Rezolūcijās MEPC.201(62)

V pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2005. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.116(51)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas V pielikuma papildinājumā).

V pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2002. gada 1. martā – Rezolūcija MEPC.89(45)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencijas V pielikuma grozījumi).

MARPOL konvencijas V pielikuma grozījumi – stājās spēkā 1997. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.65(37)

1978. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi V pielikuma 2. noteikumā un jauns 9. noteikums).

g)   VI pielikums “Noteikumi par gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem”

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī –Rezolūcija MEPC 286(71)

Grozījumi 1997. gada protokola pielikumā, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu (lai stātos spēkā Baltijas jūras un Ziemeļjūras NOx emisijas kontroles zona un lai grozītu flotes degvielas piegādes dokumentu).

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2018. gada 1. martā – Rezolūcija MEPC.278(70)

1997. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (grozījumi MARPOL konvencijas VI pielikuma datu par degvieleļļas patēriņu uz kuģiem apkopošanas sistēmā).

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī – Rezolūcija MEPC.271(69)

Grozījumi 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu, pielikumā (grozījumi MARPOL konvencijas VI pielikuma 13. noteikumā – reģistrēšanas prasības darbības atbilstībai NOx III līmeņa emisijas kontroles zonās).

MARPOL konvencijas VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2016. gada 1. martā – Rezolūcija MEPC.258(67)

Grozījumi 1997. gada protokola pielikumā, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu (grozījumi 2. un 13. noteikumā un Kuģu radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikāta papildinājumā).

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.247(66)

1997. gada protokola pielikuma grozījumi, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu (lai padarītu III kodeksa izmantošanu obligātu).

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2015. gada 1. martā – Rezolūcija MEPC.251(66)

Grozījumi 1997. gada protokola pielikumā, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu (grozījumi MARPOL konvencijas VI pielikuma 2., 13., 19. un 20. noteikumā un Kuģu radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikāta papildinājumā un duālās degvielas dzinēju sertifikācija atbilstoši 2008. gada NOx tehniskajam kodeksam).

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.217(63)

Grozījumi 1997. gada protokola pielikumā, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu (MARPOL konvencijas VI pielikuma reģionālā kārtība ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām un jūras dīzeļdzinēju, kas aprīkoti ar selektīvas katalītiskās reducēšanas sistēmām atbilstoši 2008. gada NOx tehniskajam kodeksam, sertifikācija).

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.203(62)

1997. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (noteikumu par kuģu energoefektivitāti iekļaušana).

MEPC 62/24/Corr.1 – satur vairākus labojumus Rezolūcijās MEPC.203(62)

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī – Rezolūcija MEPC.202(62)

1997. gada protokola pielikuma grozījumi saistībā ar 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (Karību jūras emisijas kontroles zonas noteikšana).

MEPC 62/24/Corr.1 – satur vairākus labojumus Rezolūcijās MEPC.202(62)

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2012. gada 1. februārī – Rezolūcija MEPC.194(61)

Grozījumi 1997. gada protokola pielikumā, lai grozītu 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu (pārskatīta Kuģu radītā gaisa piesārņojuma novēršanas sertifikāta papildinājuma veidlapa).

VI pielikuma grozījumi – stājās spēkā 2011. gada 1. augustā – Rezolūcija MEPC.190(60)

1997. gada protokola pielikuma grozījumi, ar ko groza 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu (Ziemeļamerikas emisijas kontroles zona).

MARPOL konvencijas VI pielikuma teksts – 2010. gada 1. jūlija versija – Rezolūcija MEPC.176(58)

1997. gada protokola pielikuma grozījumi, ar ko groza 1973. gada Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas mainīta ar tās 1978. gada protokolu (pārskatīts MARPOL konvencijas VI pielikums).