Vienīgais pants

Vienotais dokuments un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktā un attiecas uz nosaukumu “Cârnaţi de Pleşcoi” (AĢIN), ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu šā lēmuma publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dod tiesības trīs mēnešu laikā pēc tā publicēšanas izteikt iebildumus pret šā panta pirmajā daļā minētā nosaukuma reģistrāciju.

PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

“CÂRNAŢI DE PLEŞCOI”

ES Nr.: PGI-RO-02174 – 4.7.2016.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Cârnaţi de Pleşcoi”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Rumānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Cârnați de Pleșcoi” ir kūpinātas desas no aitas gaļas un liellopu gaļas. Produkta sastāvā jābūt vismaz 55 % aitas gaļas un ne vairāk kā 45 % liellopu gaļas. Atkarībā no gadalaika, proti, rudenī un ziemā, aitas gaļu var aizstāt ar kazas gaļu, kuras procentuālā daļa nepārsniedz 10 %, taču tas organoleptiskās īpašības jūtami neietekmē.

Tiek ražotas un pārdotas divu veidu desas “Cârnați de Pleșcoi”: kūpinātas vai jēli žāvētas un kūpinātas.

Abu veidu desas “Cârnați de Pleșcoi” satur sarkanos čili piparus, kas piedod tām pikantu garšu. Izstrādājumiem ir tīra, gluda un nelipīga virsma, un to šķērsgriezums uzrāda pietiekami saistīgu, blīvu un viendabīgu konsistenci gan desas vidū, gan malās.

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

Kūpinātajām desām “Cârnați de Pleșcoi” piemīt šādas īpašības:

—	cilindriska forma,

—	iegarens apveids (atsevišķu desu garums no 15 līdz 18 cm),

—	masa no 40 līdz 50 g,

—	maksimālais mitruma saturs 60 %,

—	maksimālais tauku saturs 35 %,

—	minimālais olbaltumvielu saturs 14 %,

—	maksimālais sāls saturs 4,5 %.

Jēli žāvētajām un kūpinātajām desām “Cârnați de Pleșcoi” piemīt šādas īpašības:

—	plakanīga forma,

—	iegarens apveids (atsevišķu desu garums no 15 līdz 18 cm),

—	masa no 25 līdz 40 g,

—	maksimālais mitruma saturs 40 %,

—	maksimālais tauku saturs 38 %,

—	minimālais olbaltumvielu saturs 14 %,

—	maksimālais sāls saturs 4,5 %.

Organoleptiskās īpašības

Garša un smarža: patīkama, viegli pikanta, mēreni sāļa garša, kas raksturīga aitas gaļai un lietotajam garšvielu maisījumam (ķiploki, čili, timiāns). Krāsa: kūpinātajām desām gaiši sarkanbrūna, jēli žāvētajām un kūpinātajām desām tumši brūna.

Izskats griezumā: mozaīkveida struktūra bez tauku gabaliņiem un caurumiem; redzama sarkano piparu klātbūtne.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Produkta “Cârnați de Pleșcoi” ražošanā izmantotās izejvielas un sastāvdaļas ir šādas: aitas/kazas gaļa un liellopu gaļa, kaulu buljons, kas pagatavots no aitas/kazas kauliem un liellopu kauliem, dabiskās aitu zarnas, garšvielas (ķiploki, čili, timiāns).

3.4.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi produkta “Cârnați de Pleșcoi” ražošanas posmi noris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ražošanas process sastāv no šādiem posmiem: izejvielu/sastāvdaļu sagatavošana, atlasītās gaļas izciršana un atkaulošana, gaļas samalšana, desu masas maisīšana, iepildīšana dabiskā aitu zarnas apvalkā, žāvēšana un kūpināšana.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Ar AĢIN apzīmētā produkta “Cârnați de Pleșcoi” marķējumā vienmēr jābūt šādai informācijai:

—	produkta nosaukums “CÂRNAȚI DE PLEȘCOI”, kam seko vārdi “Indicație Geografică Protejată” (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) vai akronīms IGP (AĢIN),

—	produkta veids (kūpināts vai jēli žāvēts un kūpināts),

—	inspekcijas un sertifikācijas iestādes logotips.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfisko apgabalu veido Berca, Săpoca, Cernătești, Mărăcineni pašvaldības un Buzeu (Buzău) pilsētas teritorija.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Cârnați de Pleșcoi” reputācija saistās ar faktu, ka tas ir tradicionāls, reģionā ražots produkts. Tā kā desu ražošana un pārdošana bija galvenais Pleškojas (Pleșcoi) vietējo iedzīvotāju ienākumu avots, recepte un zinātība tika nodota no paaudzes paaudzē.

Aitu, kazu un liellopu audzēšanas tradīcijas Buzeu reģionā izveidojušās, pateicoties reģiona topogrāfijai (ko veido kalni, pauguri un līdzenumi), kā arī tā atrašanās vietai Karpatu ielokā; šo faktoru rezultātā izveidojušās vairākas klimatiskas nianses, kas raksturīgas šim apvidum, kurā kalni un pauguri mijas ar zālainiem līdzenumiem un pļavām, kas labi piemērotas visiem zālēdājiem.

No citām tās pašas kategorijas desām “Cârnați de Pleșcoi” atšķiras ar savu vienreizējo garšu, ko tām piešķir sastāvdaļu – aitas/kazas gaļas un liellopu gaļas, čili, sāls (sālījuma maisījuma), ķiploku un timiāna – kombinācija. Pikanto garšu produktam piedod ķiploku, sarkano čili piparu un timiāna maisījums. Tāpēc produkta vienreizējā un specifiskā garša ir atpazīstama un ne ar ko nesajaucama visā Rumānijas teritorijā.

Masai, kas sastāv no gaļas, garšvielu, sāls (sālījuma maisījuma) maisījuma, pievieno kaulu buljonu. Nogatavināšanas beigās desas tiek kūpinātas, izmantojot lapkoku koksni.

“Cârnați de Pleșcoi” atšķiras no citām desām, jo turpinājumā aprakstītie paņēmieni ir raksturīgi tikai šo desu pagatavošanai un tieši ietekmē produkta organoleptiskās un fizikālķīmiskās īpašības.

Lai iegūtu kūpinātas desas “Cârnați de Pleșcoi”, izstrādājumu 2–3 stundas kūpina 50–80 °C temperatūrā (karstā kūpināšana), līdz tās iegūst viegli sarkanbrūnu toni.

Kūpināto desu “Cârnați de Pleșcoi” kūpināšanas posmu uzskata par pabeigtu, kad pēc pieskaršanās desu apvalkiem ir dzirdama sausām desu ādām raksturīgā skaņa.

Lai iegūtu jēli žāvētas un kūpinātas desas “Cârnați de Pleșcoi”, izstrādājumu kūpina 25–40 °C temperatūrā (aukstā kūpināšana) un vēlāk, pēc divām dienām, pirmo reizi placina garenvirzienā. Tad seko jauns kūpināšanas posms, kas ilgst divas trīs dienas, un pēc tam desas atkal placina. Saskaņā ar šo gaļas izstrādājumu gatavošanas zinātību, ko iemantojuši vietējie iedzīvotāji, kūpināšana var ilgt vienu līdz divas dienas, līdz desas ieguvušas tumši sarkanbrūnu toni. Jēli žāvētās un kūpinātās desas gatavošanas procesā tiek vairākkārt garenvirzienā manuāli placinātas ar koka veltni (făcăleț) un pārmaiņus kūpinātas, lai atbrīvotos no liekā ūdens, un tādā veidā produkts iegūst savu plakanīgo formu un raksturīgo konsistenci.

Desu gatavošanas recepti ir saglabājuši vietējie ļaudis, kas dzīvo Pleškojas–Berkas (Pleșcoi-Berca) apvidū, kurā dzimusi leģenda par laupītājiem, kas pazīstami kā haiduki. Kā vēsta leģenda, lai palīdzētu trūcīgajiem, haiduki zaga aitas no bagāto kalnu aitkopju ganāmpulkiem, kad tie devās uz Buzeu tirgu. Naktī, kad gaisa temperatūra pazeminājās un gaļu bija vieglāk atdzesēt, viņi gatavoja žāvētas desas un citus gaļas izstrādājumus. Ciemata iedzīvotāji pārņēma no haidukiem desu “Cârnați de Pleșcoi” gatavošanas metodi.

Katrās mājās tika gatavotas desas, kuras noderēja par žāvētas pārtikas krājumiem, kas nebojājas. Tā kā zināms daudzums desu bija paredzēts patērēšanai dažu dienu laikā, tās tika vienīgi kūpinātas, bet pārējās tika žāvētas, lai būtu uzglabājamas ilgāku laiku, un tādā veidā tika iegūtas jēli žāvētās desas.

Pateicoties receptes nodošanai no paaudzes paaudzē un (noteiktā apgabala) iedzīvotāju zinātībai par šā produkta gatavošanu, desas “Cârnați de Pleșcoi” ir iemantojušas patērētāju atzinību gan Rumānijā, gan ārvalstīs.

Šīs desas bija pazīstamas jau XIII un XIV gadsimtā, galvenokārt pēc tam, kad Basarabs I (1324–1352) nodibināja Valahijas kņazisti jeb principātu. Tolaik desas tika pārdotas Dregaikas (Drăgaica) gadatirgū, kas atradās pašreizējā Buzeu pilsētas teritorijā.

Pateicoties Buzeu pilsētas ģeogrāfiskās atrašanās vietai un faktam, ka 1431. gadā tā bija muitas punkts, gadatirgus kļuva nozīmīgs kultūras aspektā un deva vairāku reģionu iedzīvotājiem lielisku iespēju tirgoties ar produktiem un iepazīties ar tradīcijām un paražām.

Savā grāmatā Istoria jurnalismului din județul Buzău (Buzeu žudeca žurnālistikas vēsture), kas veltīta Dregaikas gadatirgum, žurnālists un vēsturnieks Viorels Frinku (Viorel Frâncu) rakstīja:

…

…

Šī tradīcija turpinās, un pasākums tiek organizēts arī mūsdienās. Dregaikas gadatirgus notiek divas nedēļas pirms svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas (24. jūnija).

1890. gadā Buzeu bija izslavēta ar to, ka tajā bija vairāk krodziņu nekā ielu, un tajos tika ēstas desas “Cârnați de Pleșcoi”, kā stāsta Konstantīns Trentja (Constantin Trentea) savā darbā Tradiția științei de carte în satul Pleșcoi- Buzău 1600–1900 (Grāmatu zinātnes tradīcijas Pleškojas-Buzeu ciematā 1600.–1900. gadā), kas sarakstīts 1975. gadā Bukarestē. Manuskriptā sīki aprakstīts bankets, ko 1924. gada 28. augustā Pleškojā (Buzeu žudecā) rīkojusi kultūras apvienība Idealul, un tajā teikts, ka šajā “bagātīgajā banketā (..) tika ceptas slavenās Pleškojas desas”.

Desu “Cârnați de Pleșcoi” recepte ieņem goda vietu Radu Antona Romana (Radu Anton Roman) grāmatā Bucate, vinuri și obiceiuri românești (Rumānijas ēdieni, vīni un paražas), ko 2001. gadā laidusi klajā izdevniecība Padeia. Radu Antons Romans bija žurnālists, rakstnieks un televīzijas režisors, īpaši labi pazīstams ar saviem raidījumiem, kas veltīti kulinārijas tēmām.

Joana Boldejas (Ioan Boldea) sastādītajā vārdnīcā Dicționar de Vorbe Esențiale, kurā apkopotas svarīgākās atziņas, ko izteikušas personības no kultūras, zinātnes un mākslas aprindām, atrodams Andreja Plešu (Andrei Pleșu) teiktais (219. lpp., 4803. punkts): “Es labprāt lasu, labprāt diskutēju un meklēju Dievu (..), taču prieku man sagādā arī desas “Cârnați de Pleșcoi”, skolnieciski joki, nobrieduši sieri, svētku mielasti, kurtizānes un romances”. Andrejs Plešu ir rumāņu rakstnieks un esejists, estētiķis, mākslas vēsturnieks un rumāņu valodas stila meistars.

No 2000. līdz 2014. gadam vietējos un nacionālajos plašsaziņas līdzekļos bija dažādiem tematiem veltīti raidījumi, kuros tika popularizētas desas “Cârnați de Pleșcoi”. Rumānijas nacionālā virtuve nav iedomājama bez receptēm, kurās izmanto šo produktu, kam daudzas lappuses veltītas arī almanaha Renașterea Buzoiană (Buzeu atdzimšana) 2006. gada izdevumā.

Laikam ritot, desas “Cârnați de Pleșcoi” ir kļuvušas par iecienītu ēdienu, ko rumāņi ceļ svētku galdā, un to apliecina tas, ka kopš 2008. gada katru gadu tiek organizēti “Cârnați de Pleșcoi” veltīti svētki. Tajos norisinās konkursi par dažādiem tematiem: Miss Oița (Mis Aitiņa), kurā tiek noskaidrota garākā Pleškojas desa, desu “Cârnați de Pleșcoi” ēšanas sacensības ar nosaukumu Fomilă de Pleșcoi (Pleškojas dižēdājs) u. c.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.madr.ro/docs/ind-alimentara/documentatie-2016/caiet-de-sarcini-carnati-plescoi-2016.pdf