2.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/29

(1)

Komisija 2011. gada 28. marta baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” izklāstījusi “nulles vīzijas” mērķi, kas paredz, ka līdz 2050. gadam bojā gājušo skaitam satiksmes negadījumos Savienībā vajadzētu būt tuvu nullei.

(2)

Paziņojumā par ceļu satiksmes drošības politikas ievirzēm 2011.–2020. gadam “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” Komisija ierosināja mērķi jau laikā no 2010. līdz 2020. gadam vēl uz pusi samazināt bojā gājušo skaitu satiksmes negadījumos Savienībā. Šā mērķa sasniegšanai Komisija noteica septiņus stratēģiskos mērķus, tostarp uzlabot ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanu un apmācību un neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību.

(3)

Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī noteica saistošu mērķrādītāju līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šis emisiju samazināšanas mērķrādītājs palīdzēs sasniegt ar Parīzes nolīgumu noteiktos ilgtermiņa mērķus, un visām ekonomikas nozarēm būtu jādod ieguldījums tā sasniegšanai. Transporta nozarē ir vajadzīga visaptveroša pieeja, lai veicinātu emisiju samazināšanu un energoefektivitāti. Būtu jāpanāk progress virzībā uz mazemisiju mobilitāti, tostarp veicot pētījumus un ieviešot jau tagad pieejamās tehnoloģijas. Transportlīdzekļu vadītāji ir atbilstoši jāapmāca, kā braukt pēc iespējas efektīvāk.

(4)

Izvērtējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/59/EK (3) īstenošanu, Komisija ir konstatējusi vairākus trūkumus. Galvenie konstatētie trūkumi ir grūtības un juridiska rakstura neskaidrības saistībā ar atbrīvojumu interpretāciju; apmācību saturs, kas tikai daļēji atbilst vadītāju vajadzībām; grūtības vadītājiem panākt citā valstī pilnībā vai daļēji pabeigtas apmācības atzīšanu un nekonsekvence minimālā vecuma prasībās starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2003/59/EK un 2006/126/EK (4).

(5)

Lai uzlabotu juridisko skaidrību, Direktīvā 2003/59/EK būtu jāsvītro vai jāgroza visas atsauces uz atceltiem vai aizstātiem Savienības tiesību aktiem.

(6)

Lai nodrošinātu noteiktību un saskanību ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu jāizmaina vairāki atbrīvojumi no Direktīvas 2003/59/EK, ņemot vērā līdzīgus atbrīvojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006 (5). Daži no minētajiem atbrīvojumiem ir saistīti ar situācijām, kad transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja pamatdarbība un kad būtu nesamērīgs slogs prasīt transportlīdzekļu vadītājiem, lai tie nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2003/59/EK prasībām. Parasti transportlīdzekļa vadīšanu neuzskata par vadītāja pamatdarbību, ja tā aizņem mazāk nekā 30 % no darba laika mēnesī.

(7)

Ja transportlīdzekļa vadīšana notiek reti, lauku rajonos un ar to nodarbojas vadītāji, kuri veic piegādes savai uzņēmējdarbībai, būtu jāpiemēro atbrīvojumi ar noteikumu, ka joprojām tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Ņemot vērā atšķirīgos apstākļus Savienības lauku apvidos, proti, ģeogrāfijas, klimata un iedzīvotāju blīvuma ziņā, dalībvalstīm būtu jādod rīcības brīvība noteikt, vai šādu transportlīdzekļa vadīšanu var uzskatīt par gadījuma rakstura vadīšanu un vai šāds atbrīvojums ietekmē ceļu satiksmes drošību, piemēram, ņemot vērā ceļa veidu, satiksmes apjomu vai neaizsargātu satiksmes dalībnieku klātbūtni.

(8)

Tā kā Savienībā tie attālumi, kas darba gaitā veicami lauksaimniecībā, dārzkopībā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā strādājošām personām, kuras ir atbrīvotas no šīs direktīvas, ir dažādi, būtu jāļauj dalībvalstīm ar valstu tiesību aktiem noteikt tādus maksimālos pieļaujamos attālumus, kurus aprēķina no uzņēmuma bāzes vietas un uz kuriem attiecas atbrīvojumi.

(9)

Tiem vadītājiem, kuri ir atbrīvoti no sākotnējās kvalifikācijas prasības, šo atbrīvojumu saglabājot, tomēr būtu pienākums piedalīties periodiskā apmācībā, lai nodrošinātu, ka viņu darbam svarīgas zināšanas ir atjauninātas.

(10)

Dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu elektroniski jāapmainās ar informāciju par arodprasmes apliecībām (APA). Tām būtu jāizveido nepieciešamā elektroniskā platforma, ņemot vērā Komisijas veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, tajā skaitā attiecībā uz iespēju paplašināt ES vadītāja apliecību tīklu, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu 2006/126/EK. Tas cita starpā ļaus dalībvalstīm viegli piekļūt informācijai par pabeigtu apmācību, kas nav dokumentēta transportlīdzekļa vadītāja apliecībā. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un Komisija veiktu centienus attīstīt šo funkciju ar mērķi pārbaudēs uz ceļiem nodrošināt piekļuvi reāllaikā.

(11)

Ņemot vērā attīstību apmācības un izglītības jomā, kā arī lai palielinātu Direktīvas 2003/59/EK ietekmi uz ceļu satiksmes drošību un apmācības nozīmību vadītājiem, mācību kursos lielāka vērība būtu jāpievērš tematiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, piemēram, bīstamības novērtēšana; neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku, jo īpaši gājēju, velobraucēju un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām, aizsardzība; ekonomiska braukšana; braukšana ekstremālos laika apstākļos un ar netipiskām kravām. Šajā sakarībā kursos būtu jāmācās arī par intelektiskām transporta sistēmām, un tie būtu jāpapildina, lai ietu kopsolī ar tehnoloģiju attīstību.

(12)

Būtu jāsniedz skaidrs risinājums, kā dalībvalstīm uzlabot un modernizēt apmācības procesu, apmācībā daļēji izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) rīkus, piemēram, e-apmācību un jauktā tipa mācīšanos, un vienlaikus nodrošinot pienācīgu apmācības kvalitāti. Ir svarīgi, lai, uzlabojot un modernizējot apmācības procesu ar IKT rīku palīdzību, tiktu ņemts vērā tas, ka dažas specifiskas tēmas nevar pienācīgi apgūt ar šādiem mācību rīkiem un ir vajadzīga praktiska apmācība: piemēram, sniega ķēžu uzlikšana, kravas nostiprināšana vai arī cita veida mācību elementi, kur nozīme ir praktiskajai daļai. Praktiskā apmācība var būt braukšana, taču ne tikai tā. Ievērojama daļa no šajā direktīvā paredzētajām apmācībām būtu jāveic apstiprinātā mācību centrā.

(13)

Lai nodrošinātu saskanību starp dažādiem apmācības veidiem, kas prasīti Savienības tiesību aktos, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam apvienot dažādas apmācības daļas: piemēram, vajadzētu būt iespējai apvienot kursus par bīstamu kravu pārvadāšanu, invaliditātes izpratni vai dzīvnieku pārvadāšanu ar apmācību, kas noteikta Direktīvā 2003/59/EK.

(14)

Lai novērstu to, ka starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirīgās prakses dēļ tiek kavēta savstarpējā atzīšana un tiek ierobežotas vadītāju tiesības piedalīties periodiskajās apmācībās dalībvalstī, kurā viņi strādā, dalībvalsts iestādēm būtu jānosaka pienākums izdot vadītāja kvalifikācijas karti standarta paraugu noteiktā formā, ja pabeigto apmācību vadītāja apliecībā nevar norādīt, kas nodrošinās savstarpējo atzīšanu katram vadītājam, kurš izpildījis Direktīvas 2003/59/EK prasības.

(15)

Tas, ka trešo valstu transportlīdzekļu vadītāji izmanto vadītāju atestātu kā pierādījumu par apmācību prasību izpildi, varētu vadītājiem radīt šķēršļus, kad pārvadātājs atestātu atdod atpakaļ izdevējām iestādēm, jo īpaši, ja minētie vadītāji vēlas sākt darbu citā dalībvalstī. Lai izvairītos no situācijām, kad šādos apstākļos vadītājiem jāatkārto apmācības, sākot jaunu darbu, dalībvalstis būtu jāmudina sadarboties un apmainīties ar informāciju par transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju.

(16)

Lai nodrošinātu raitu pāreju, līdz to derīguma termiņa beigām būtu jāatzīst derīgi vadītāju atestāti un derīgas vadītāju kvalifikācijas kartes, kas izsniegtas saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami, pirms tiek piemēroti ar šo Direktīvu grozītie noteikumi. Minētie grozījumi pirms to piemērošanas nepadara par nederīgām pabeigtās apmācības vai vadītāja apliecības, kas izsniegtas kā apliecinājums šādu apmācību pabeigšanai.

(17)

Lai Direktīvā 2003/59/EK paredzētajiem nolūkiem panāktu juridisku skaidrību un nodrošinātu saskaņotas prasības par minimālo vecumu, Direktīvā 2006/126/EK būtu jānosaka atkāpe, kas paredz, ka vadītāja apliecību var izdot tikai no minimālā vecuma, kurš noteikts Direktīvā 2003/59/EK. Šis precizējums attiecas uz vispārējo minimālo vecumu konkrētu transportlīdzekļu kategoriju vadītājiem ar APA un neietekmē esošās iespējas šādas minimālā vecuma prasības samazināt vai noteikt atbrīvojumus no tām.

(18)

Grozījumiem Direktīvā 2006/126/EK vajadzētu būt tikai tādiem, kas ir tieši saistīti ar Direktīvas 2003/59/EK pārskatīšanu un ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu. Padziļināta Direktīvas 2006/126/EK īstenošanas un piemērošanas analīze, tostarp attiecībā uz konkrētu transportlīdzekļu kategoriju nodalījumu, šķiet lietderīga un būtu iekļaujama ikvienā turpmākajā Direktīvas 2006/126/EK pārskatīšanā.

(19)

Lai palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti, veicinot ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu izmantošanu, būtu jādod dalībvalstīm iespēja atļaut B kategorijas autovadītāja apliecības turētājiem šo valstu teritorijā braukt ar tādiem noteiktu veidu ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3 500 kg, bet nepārsniedz 4 250 kg. Minētā iespēja pārsniegt 3 500 kg būtu jāizmanto ar nosacījumu, ka šī atļautā papildu masa ir vienīgi alternatīvās piedziņas sistēmu dēļ, un uz to būtu jāattiecas ierobežojumiem un nosacījumiem, kuru mērķis ir nepieļaut negatīvu ietekmi uz ceļu satiksmes drošību.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot ES mēroga standartu, ko piemēro dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanai un periodiskai apmācībai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet autotransporta pārrobežu rakstura un to problēmu dēļ, kuras paredzēts risināt ar šo direktīvu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Tādēļ Direktīvas 2003/59/EK un 2006/126/EK būtu attiecīgi jāgroza.

1)

direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz transportlīdzekļa vadīšanu, ko veic:

turpmāk “vadītāji”, kas veic autopārvadājumus Savienībā uz koplietošanas ceļiem, izmantojot:

Šajā direktīvā atsauces uz vadītāja apliecību kategorijām, kurās ir ietverta pluszīme (“+”), lasa atbilstīgi III pielikumā iekļautajai atbilstības tabulai.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.).”;"

2)

direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Atbrīvojumi

1.   Šī direktīva neattiecas uz vadītājiem, kas vada transportlīdzekļus:

Attiecībā uz šī punkta f) apakšpunktu šī direktīva neattiecas uz personām, kuras vēlas iegūt vadītāja apliecību vai APA, kā noteikts 6. pantā un 8. panta 1. punktā, ja minētās personas piedalās transportlīdzekļa vadīšanas papildu apmācībā darbavietā, taču ar noteikumu, ka šīs personas pavada cita persona, kurai ir APA, vai braukšanas instruktors, tās kategorijas transportlīdzeklim, kuru izmanto minētajā apakšpunktā izklāstītajam nolūkam.

2.   Šo direktīvu nepiemēro, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.   Šī direktīva neattiecas uz tādu transportlīdzekļu vadītājiem, kurus izmanto vai nomā bez transportlīdzekļa vadītāja lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības vai zivsaimniecības uzņēmumi, lai pārvadātu ar savu komercdarbību saistītas kravas, izņemot gadījumus, kad pārvadāšana ir daļa no transportlīdzekļa vadītāja pamatdarbības vai pārsniedz valsts tiesību aktos noteikto attālumu no tā uzņēmuma bāzes, kuram pieder transportlīdzeklis vai kurš to nomā.”;

3)

direktīvas 7. pantu aizstāj šādi:

“7. pants

Periodiska apmācība

Periodisku apmācību veido apmācības, ko organizē, lai APA turētāji varētu atjaunot zināšanas, kas ir būtiskas viņu darbā, īpašu vērību veltot ceļu satiksmes drošībai, darba aizsardzībai un tam, kā samazināt braukšanas ietekmi uz vidi.

Minēto apmācību organizē apstiprināts mācību centrs saskaņā ar I pielikuma 5. iedaļu. Apmācību veido teorētiskās mācības, praktiskā apmācība un, ja iespējams, apmācība ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīkiem vai visaugstākās klases simulatoros. Ja vadītājs pāriet uz citu uzņēmumu, jāņem vērā iepriekš gūtā periodiskā apmācība.

Periodisku apmācību veido, lai padziļināti apgūtu un atkārtotu dažus I pielikuma 1. iedaļā minētos priekšmetus. Tā aptver dažādus priekšmetus, un tajā vienmēr iekļauj vismaz vienu ar ceļu satiksmes drošību saistītu priekšmetu. Apmācības priekšmetos ņem vērā jaunākās norises attiecīgajā juridiskajā un tehnoloģiju jomā un, cik vien iespējams, ņem vērā vadītāja konkrētās apmācības vajadzības.”;

4)

direktīvas 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Vadītāji, kas minēti šīs direktīvas 1. panta a) punktā, iegūst šīs direktīvas 5. pantā minēto sākotnējo kvalifikāciju dalībvalstī, kur ir viņu parastā dzīvesvieta, kas definēta Direktīvas 2006/126/EK 12. pantā.”;

5)

direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Savienības kods

1.   Uz sākotnējo kvalifikāciju apliecinošas APA un periodisku apmācību apliecinošas APA pamata dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā šīs direktīvas 5. panta 2. un 3. punktu un šīs direktīvas 8. pantu, līdzās attiecīgajām vadītāja apliecības kategorijām norāda saskaņoto Savienības kodu “95”, kas paredzēts Direktīvas 2006/126/EK I pielikumā:

Ja tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā APA tika saņemta, nevar Savienības kodu norādīt vadītāja apliecībā, tās vadītājam izdod vadītāja kvalifikācijas karti.

Dalībvalsts izdota vadītāja kvalifikācijas karte tiek savstarpēji atzīta. Kad karti izdod, kompetentās iestādes pārbauda vadītāja apliecības derīgumu attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai.

2.   Vadītājam, kas minēts 1. panta b) punktā un kas vada transportlīdzekļus, kurus izmanto kravu pārvadāšanai pa autoceļiem, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1072/2009 (*2) paredzēto vadītāja atestātu ir arī atļauts pierādīt, ka viņam ir kvalifikācija un viņš ir apmācīts, kā noteikts šajā direktīvā, ar noteikumu, ka atestātā ir norādīts Savienības kods “95”. Šīs direktīvas nolūkos izdevēja dalībvalsts atestāta piezīmju sadaļā norāda Savienības kodu “95”, ja attiecīgais vadītājs ir izpildījis kvalifikācijas prasības un apmācību prasības, kas noteiktas šajā direktīvā.

3.   Vadītāju atestātus, kuri nav atzīmēti ar Savienības kodu “95” un kuri izsniegti pirms 2020. gada 23. maija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1072/2009 5. pantu, jo īpaši tā 7. punktu, nolūkā apliecināt atbilstību šajā direktīvā noteiktajām apmācību prasībām, akceptē kā kvalifikācijas pierādījumus līdz to derīguma termiņa beigām.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).”;"

6)

Iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Izpildes tīkls

1.   Izpildes nolūkos dalībvalstis apmainās ar informāciju par visām izsniegtajām vai atsauktajām APA. Šajā nolūkā dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, izstrādā elektronisku tīklu vai paplašina jau pastāvošu tīklu, ņemot vērā Komisijas novērtējumu par izmaksefektīvāko risinājumu.

2.   Tīkls var saturēt APA iekļauto informāciju, kā arī informāciju par administratīvajām procedūrām, kas saistītas ar APA.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrāde tiek veikta tikai un vienīgi nolūkā pārbaudīt atbilstību šai direktīvai, jo īpaši tajā paredzētajām apmācību prasībām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*3).

4.   Piekļuve tīklam ir droša. Dalībvalstis drīkst piešķirt piekļuvi tikai kompetentajām iestādēm, kas atbild par šīs direktīvas īstenošanu un tās izpildes kontroli.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;"

7)

direktīvas I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

1)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 6. panta 4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

(*5)  Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).”;"

3)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Savstarpēja palīdzība

1.   Dalībvalstis palīdz cita citai īstenot šo direktīvu un apmainās ar informāciju par vadītāju apliecībām, ko tās ir izdevušas, apmainījušas, aizvietojušas, atjaunojušas vai atņēmušas. Tās izmanto šajos nolūkos izveidoto ES vadītāju apliecību tīklu, kad tas sāk darboties.

2.   Tīklu var izmantot arī apmaiņai ar informāciju kontroles nolūkiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā minēto personas datu apstrādi veic vienīgi šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/59/EK un (ES) 2015/413 (*6) īstenošanas nolūkā. Jebkāda atbilstoši šai direktīvai veikta personas datu apstrāde notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (*7) un (EK) Nr. 45/2001 (*8).

4.   Piekļuve tīklam ir droša. Dalībvalstis drīkst piešķirt piekļuvi tikai attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas atbild par šīs direktīvas un Direktīvu 2003/59/EK un (ES) 2015/413 īstenošanu un izpildes kontroli.

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413 (2015. gada 11. marts), ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp.)."

(*7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”"