31.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 281/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas padomdevējas struktūras, kā arī ņemot vērā ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(3)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēts, ka KZP mērķis ir maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistībā ar izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka saskaņā ar pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai zvejoto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Lai to panāktu, attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, kas izteikts diapazonos, ir jāsasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam. Ir lietderīgi 2018. gadā piemērojamos nozvejas limitus attiecībā uz mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā noteikt tā, lai sasniegtu plāna mērķus.

(6)

Saskaņā ar plānu – ja zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka jebkura attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Regulas (ES) 2016/1139 II pielikumā izklāstītajiem nārsta bara biomasas references rādītājiem, – ir jāpieņem visi attiecīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas un pārsniedz līmeni, kurš spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir norādījusi, ka Baltijas jūras rietumdaļas mencas (Gadus morhua) un Baltijas jūras rietumdaļas reņģes (Clupea harengus) biomasa ir mazāka par minētās regulas II pielikumā noteiktajiem saglabāšanas references rādītājiem. Tāpēc ir lietderīgi zvejas iespējas Baltijas jūras rietumdaļas mencai un Baltijas jūras rietumdaļas reņģei noteikt mazākas par Regulas (ES) 2016/1139 I pielikuma B slejā norādīto zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonu – tādā līmenī, kurā būtu ņemts vērā biomasas samazinājums. Šajā nolūkā ir nepieciešams ņemt vērā KZP un plāna mērķu sasniegšanas grafiku un īpaši veikto korektīvo pasākumu gaidāmo ietekmi, vienlaikus ievērojot mērķus nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā.

(7)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas mencu būtu jāveic papildu korektīvie pasākumi. Paturot spēkā patlaban piemērojamo astoņu nedēļu ilgo zvejas aizlieguma laikposmu, arī turpmāk tiks aizsargāti mencas nārsta bari. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu Baltijas jūras rietumdaļas mencas atpūtas zveja būtiski ietekmē minētā krājuma kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību. Ņemot vērā minētā krājuma pašreizējo stāvokli, ir lietderīgi paturēt spēkā dažus pasākumus, kas patlaban piemērojami attiecībā uz atpūtas zveju. Būtu jāpiemēro dienas individuālais limits vienam zvejniekam, un nārstošanas periodā šim limitam vajadzētu būt stingrāk ierobežotam. Tas neskar relatīvas stabilitātes principu, ko piemēro komerciālas zvejas darbībām.

(8)

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas mencu (Gadus morhua) ICES nav varējusi noteikt bioloģiskos references rādītājus, jo ir notikušas pārmaiņas minētā krājuma bioloģijā. Tādēļ, lai veicinātu plāna mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi KPN mencai Baltijas jūras austrumu daļā noteikt saskaņā ar piesardzīgu pieeju, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 2. punktā. Turklāt astoņu nedēļu ilgs zvejas aizlieguma laikposms būtu jāievieš, lai aizsargātu Baltijas jūras austrumdaļas mencas nārsta barus 25.–26. apakšrajonā.

(9)

Jāņem vērā arī tas, ka atļauja zvejot kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, vietās, kurās ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem, dotu iespēju nelielam skaitam zvejnieku turpināt zvejas darbības un zvejot citas mērķsugas, nevis mencu. Tāpēc ir samērīgi kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, piešķirt tiesības zvejot vietās, kurās ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem.

(10)

Attiecībā uz reņģes krājumu Botnijas līcī ICES ir veikusi minētā krājuma izvērtējumu, kurā izmantoti jaunākie dati un informācija, un pārskatījusi maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošos zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonus. Kaut arī pastāv neatbilstības starp zinātniskajā ieteikumā noteiktajiem zvejas izraisītas zivju mirstības diapazoniem un tiem, kas noteikti plānā, kurš arī bija pamatots ar tā pieņemšanas laikā labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, minētais plāns ir spēkā un ir juridiski saistošs, tāpēc tas būtu jāievēro, nosakot zvejas iespējas attiecībā uz minēto krājumu. Tā kā minētā krājuma nārsta bara biomasa pārsniedz Regulas (ES) 2016/1139 II pielikuma A ailē norādīto biomasas atsauces rādītāju, ir lietderīgi KPN noteikt saskaņā ar minētās regulas I pielikuma B ailē norādīto zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonu, lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības secīgos gados saskaņā ar minētās regulas 4. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Turklāt KPN minētajam krājumam tagad aptver 30. un 31. apakšrajonu. Tā kā plānā diapazons 31. apakšrajonam nav definēts, maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma pieeja attiecībā uz minēto apakšrajonu tiek piemērota saskaņā ar zinātnisko ieteikumu.

(11)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu nosūtīšanu Komisijai. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem 3. vai 4. pants nav jāpiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai izvairītosno pārmērīgas elastības, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pants analītiskai KPN būtu jāpiemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(13)

Pamatojoties uz jauniem zinātniskajiem ieteikumiem, Esmarka mencas sākotnējā KPN ICES 3.a apgabalā un ICES 2.a apgabala un 4. apakšrajona Savienības ūdeņos būtu jānosaka laikposmam no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. oktobrim. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regula (ES) 2017/127 (5).

(14)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. novembra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

1)

“apakšrajons” ir Baltijas jūras ICES apakšrajons, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (6) I pielikumā;

2)

“kopējā pieļaujamā nozveja” jeb KPN ir daudzums, kādu no katra krājuma drīkst nozvejot gada garumā;

3)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

4)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto tādos nolūkos kā atpūta, tūrisms vai sports.

a)

apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.