a)

32. punktu aizstāj ar šādu:

b)

pievieno šādu 32.a), 32.b) un 32.c) punktu:

a)

11. punktu aizstāj ar šādu:

b)

12. punktu svītro;

a)

4. punktu groza šādi:

b)

pievieno šādu 7. punktu:

“1.2.12.

“Izplūdes emisijas” ir gāzveida, cietu un šķidru savienojumu emisijas no izpūtēja.”;

“1.2.18.

“Daļiņu skaita emisijas” (PN) ir no transportlīdzekļa izpūtēja emitēto cieto daļiņu kopskaits, noteikts saskaņā ar atšķaidīšanas, paraugu ņemšanas un mērīšanas metodēm, kas noteiktas XXI pielikumā.”;

“1.2.25.

“Standartizēt” nozīmē pielāgot instrumentu, lai tas pareizi reaģētu uz kalibrēšanas standartu, kas atspoguļo no 75 % līdz 100 % no maksimālās vērtības instrumenta diapazonā vai paredzamajos lietošanas nosacījumos.”;

“1.2.40.

“Hibrīdelektriskais transportlīdzeklis ar ārējo uzlādi” (OVC-HEV) ir hibrīdelektriskais transportlīdzeklis, ko var uzlādēt no ārēja avota.

1.2.41.

“Hibrīdelektriskais transportlīdzeklis bez ārējās uzlādes” (NOVC-HEV) ir transportlīdzeklis ar vismaz diviem dažādiem enerģijas pārveidotājiem un divām dažādām enerģijas glabāšanas sistēmām, ko izmanto transportlīdzekļa darbināšanai, un kuru nevar uzlādēt no ārēja avota.”;

“3.1.

“3.1.0.

“3.1.0.3.

“3.1.3.2.

3.1.3.2.1.

Marka, tips, variants, versija, tirdzniecības nosaukums vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs, kā norādīts atbilstības sertifikātā saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumu.

Turpmāk noteikto informāciju dara pieejamu par visiem meklējamajiem transportlīdzekļiem:

“4.2.

4.3.

“4.5.

“5.2.1.

“5.2.4.

“5.2.5.

“5.2.6.

“5.4.2.

5.5.2.1.

5.5.2.2.

5.5.2.3.

Ja testa laikā notikusi reģenerācija, tā rezultātu bez Ki koeficienta vai Ki nobīdes piemērošanas salīdzina ar 3.1.0. punktā dotajām prasībām. Ja rezultātā iegūtās emisijas neatbilst prasībām, testu uzskata par nederīgu un atkārto vienu reizi pēc ražotāja pieprasījuma. Ražotājs drīkst nodrošināt reģenerācijas pabeigšanu. Otro testu uzskata par derīgu pat tad, ja tā laikā notikusi reģenerācija.

5.5.2.4.

“5.5.2.5.

5.5.2.6.

“6.2.

“6.4.

“6.5.

“6.8.

6.9.

M2 kategorijas transportlīdzekļu, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 100 km/h, braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu no 90 līdz 100 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h vismaz 5 minūtes.

N2 kategorijas transportlīdzekļu, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, braukšanas pa automaģistrāli ātruma diapazons pietiekami aptver diapazonu no 80 līdz 90 km/h. Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 80 km/h vismaz 5 minūtes.”;

“6.11.

“6.13.

“7.6.

“9.4.

“9.6.

Ja transportlīdzeklis ticis sagatavots vismaz trīs stundas pirms testa temperatūrā, kas iekļaujas paplašinātajā diapazonā saskaņā ar 5.2. punktu, uz aukstās darbināšanas periodu attiecas IIIA pielikuma 9.5. punkta nosacījumi pat tad, ja darbināšanas apstākļi neiekļaujas izvērstajā temperatūras diapazonā. Korekcijas koeficientu 1,6 piemēro tikai vienu reizi. Korekcijas koeficients 1,6 attiecas uz piesārņotāju emisijām, bet ne uz CO2.”;

a)

3.2. punkts; 1. tabulas 2.–4. rindu aizstāj ar šādu:

b)

3.4.1., 3.4.2. un 3.4.3. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.4.1.   Vispārīgi nosacījumi:

PEMS uzstādīšanu veic saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem un vietējiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem. PEMS būtu jāuzstāda tā, lai testa laikā samazinātu elektromagnētiskos traucējumus, kā arī tās pakļautību triecieniem, vibrācijām, putekļiem un temperatūras svārstībām. PEMS uzstāda un izmanto tā, lai tā būtu hermētiska un ar minimāliem siltuma zudumiem. PEMS uzstādīšana un izmantošana nemaina atgāzu īpašības, kā arī nepamatoti nepalielina izpūtēja garumu. Lai novērstu daļiņu radīšanu, savienotāji ir termiski stabili testa laikā paredzamajās atgāzu temperatūrās. Lai savienotu transportlīdzekļa izpūtēja izeju un savienojošo cauruli, nav ieteicams izmantot elastomēra savienotājus. Ja izmanto elastomēra savienotājus, tie nedrīkst saskarties ar atgāzēm, lai izvairītos no artefaktiem pie lielas motora slodzes.

3.4.2.   Pieļaujamais pretspiediens

PEMS paraugu ņemšanas zondes uzstādīšana un izmantošana nedrīkst nepamatoti palielināt spiedienu izpūtēja izejā tā, ka tas varētu ietekmēt mērījumu reprezentativitāti. Tāpēc ir ieteicams uzstādīt vienā un tajā pašā plaknē tikai vienu paraugu ņemšanas zondi. Ja tehniski iespējams, jebkāda pagarinājuma, kas paredzēts, lai atvieglotu paraugu ņemšanu vai savienošanu ar atgāzu masas plūsmas mērītāju, šķērsgriezuma laukums ir tāds pats kā izplūdes caurulei vai lielāks. Ja paraugu ņemšanas zondes aizņem ievērojamu daļu izpūtēja šķērsgriezuma, tipa apstiprinātājiestāde drīkst pieprasīt pretspiediena mērījumu.

3.4.3.   Atgāzu masas plūsmas mērītājs

Ja izmanto atgāzu masas plūsmas mērītāju, to pievieno transportlīdzekļa izpūtējam(-iem) atbilstoši EFM ražotāja ieteikumiem. EFM mērīšanas diapazons atbilst testā paredzamajam atgāzu masas plūsmas ātruma diapazonam. EFM un jebkādu izplūdes caurules adapteru vai savienotāju uzstādīšana nelabvēlīgi neietekmē motora darbināšanu vai atgāzu pēcapstrādes sistēmu. Plūsmas noteikšanas elementa abās pusēs novieto taisnas caurules, kuru garums ir vismaz četri caurules diametri vai 150 mm atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir lielāks. Testējot vairākcilindru motoru ar sazarotu izplūdes kolektoru, ir ieteicams novietot atgāzu masas plūsmas mērītāju lejpus vietas plūsmas virzienā, kur kolektori savienojas, un palielināt cauruļu šķērsgriezumu, lai iegūtu ekvivalentu vai lielāku laukumu paraugu ņemšanai. Ja tas nav praktiski iespējams, drīkst veikt atgāzu plūsmas mērījumus ar vairākiem atgāzu masas plūsmas mērītājiem, ja tam piekrīt tipa apstiprinātājiestāde. Izplūdes cauruļu dažādās konfigurācijas, izmēri un atgāzu masas plūsmas ātrumu dēļ EFM izraudzīšanās un uzstādīšanas nolūkā var būt nepieciešami kompromisa risinājumi, kas balstās uz pamatotiem inženiertehniskiem apsvērumiem. Ir pieļaujams uzstādīt EFM ar diametru, kas ir mazāks nekā izplūdes atveres diametrs vai vairāku atveru kopējais šķērsgriezuma laukums, ar nosacījumu, ka tas uzlabo mērījumu precizitāti un negatīvi neietekmē darbību vai atgāzu pēcapstrādi, kā noteikts 3.4.2. punktā. Ir ieteicams fotogrāfiski dokumentēt EFM uzstādīšanu.”;

c)

3.5. punktu aizstāj ar šādu:

“3.5.   Emisiju paraugu ņemšana

Emisiju paraugu ņemšana ir reprezentatīva, un to veic vietās, kur atgāzes ir labi sajaukušās un kur aiz paraugu ņemšanas punkta esošā apkārtējā gaisa ietekme ir minimāla. Attiecīgos gadījumos emisiju paraugus ņem lejpus atgāzu masas plūsmas mērītāja, vismaz 150 mm attālumā no plūsmas noteikšanas elementa. Paraugu ņemšanas zondes uzstāda vismaz 200 mm vai triju izplūdes caurules diametru attālumā, izvēloties lielāko vērtību, pirms punkta, kurā atgāzes no PEMS paraugu ņemšanas ierīces nonāk apkārtējā vidē. Ja PEMS atgriež plūsmu atpakaļ izpūtējā, tas notiek lejpus paraugu ņemšanas zondes tā, ka motora darbības laikā tas neietekmē atgāzu īpašības paraugu ņemšanas punktā(-os). Ja izmaina paraugu ņemšanas līnijas garumu, pārvades laikus sistēmā verificē un, ja nepieciešams, koriģē.

Ja motors ir aprīkots ar atgāzu pēcapstrādes sistēmu, atgāzu paraugu ņem aiz atgāzu pēcapstrādes sistēmas. Ja testē transportlīdzekli ar sazarotu izplūdes kolektoru, paraugu ņemšanas zondes ieeju novieto pietiekami tālu aiz tā, lai nodrošinātu, ka paraugs ir reprezentatīvs visu cilindru vidējām atgāzu emisijām. Ja vairākcilindru motoram ir izteiktas kolektoru grupas, tādam kā V-veida motoram, paraugu ņemšanas zondi novieto aiz vietas, kur kolektori savienojas. Ja tas tehniski nav realizējams, drīkst veikt paraugu ņemšanu vairākos punktos vietās, kur atgāzes ir labi sajaukušās, ja tam piekrīt tipa apstiprinātājiestāde. Šādā gadījumā paraugu ņemšanas zonžu skaits un atrašanās vieta, ciktāl iespējams, atbilst atgāzu masas plūsmas mērītāju skaitam un atrašanās vietai. Ja atgāzu plūsmas nav vienādas, apsver paraugu proporcionālu ņemšanu vai paraugu ņemšanu ar vairākiem analizatoriem.

Ja tiek veikti daļiņu mērījumi, atgāzu paraugus ņem no atgāzu plūsmas centra. Ja emisiju paraugu ņemšanai izmanto vairākas zondes, daļiņu emisiju paraugu ņemšanas zondi novieto pirms pārējām paraugu ņemšanas zondēm. Daļiņu paraugu ņemšanas zonde nedrīkst traucēt gāzveida piesārņotāju paraugu ņemšanu. Detalizēti dokumentē zondes tipu un specifikācijas, un uzstādīšanu.

Ja tiek veikti ogļūdeņražu mērījumi, paraugu ņemšanas līniju uzkarsē līdz 463 ± 10 K (190 ± 10 °C). Citu gāzveida sastāvdaļu mērīšanai ar dzesētāju vai bez tā paraugu ņemšanas līnijas temperatūra ir vismaz 333 K (60 °C), lai izvairītos no kondensēšanās un nodrošinātu dažādo gāzu pienācīgu iekļūšanas efektivitāti. Zemspiediena paraugu ņemšanas sistēmās temperatūru var pazemināt atbilstoši spiediena samazinājumam, ja paraugu ņemšanas sistēma nodrošina 95 % iekļūšanas efektivitāti visiem gāzveida piesārņotājiem, kas pakļauti tiesiskajam regulējumam. Ja daļiņu paraugus ņem un neatšķaida izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju no neapstrādātu atgāzu paraugu ņemšanas punkta līdz atšķaidīšanas punktam vai daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C). Parauga atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā pirms pirmās atšķaidīšanas vai daļiņu detektora sasniegšanas ir mazāks nekā 3 s.

Visas paraugu ņemšanas sistēmas detaļas no izpūtēja līdz daļiņu detektoram, kuras ir kontaktā ar neatšķaidītu vai atšķaidītu izplūdes gāzi, ir konstruētas tā, lai samazinātu daļiņu nogulsnēšanos. Visas detaļas ir izgatavotas no antistatiska materiāla, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.”;

d)

4.2. un 4.3. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.2.   PEMS ieslēgšana un stabilizēšana

PEMS ieslēdz, uzsilda un stabilizē saskaņā ar PEMS ražotāja specifikācijām, līdz galvenie funkcionālie parametri, piemēram, spiedieni, temperatūras un plūsmas, ir sasnieguši to darbībai noteiktos iestatījumus pirms testa uzsākšanas. Lai nodrošinātu PEMS pareizu darbību, to drīkst turēt ieslēgtu vai uzsildīt un stabilizēt transportlīdzekļa sagatavošanas laikā. Sistēmā nedrīkst būt kļūdas un būtiski paziņojumi.

4.3.   Paraugu ņemšanas sistēmas sagatavošana

Paraugu ņemšanas sistēmu, kas sastāv no paraugu ņemšanas zondes un paraugu ņemšanas līnijām, sagatavo testēšanai saskaņā ar PEMS ražotāja norādījumiem. Nodrošina, ka paraugu ņemšanas sistēma ir tīra un tajā nav kondensējies mitrums.”;

e)

4.6. punktu groza šādi:

“4.6.   Daļiņu emisiju mērīšanas analizatora pārbaude

Analizatora nulles līmeni reģistrē, ņemot ar HEPA filtru filtrēta apkārtējās vides gaisa paraugu attiecīgā paraugu ņemšanas punktā, kas parasti atrodas paraugu ņemšanas līnijas ieejā. Signālu 2 minūtes reģistrē ar pastāvīgu frekvenci, kas vidēji ir vismaz 1,0 Hz; beigu koncentrācija ir dota ražotāja specifikācijās, bet tā nedrīkst pārsniegt 5 000 daļiņu kubikcentimetrā.”;

f)

pielikuma 4.8. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“PEMS darbojas bez kļūdām un kritiskiem paziņojumiem.”;

g)

5.1., 5.2. un 5.3. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.1.   Testa sākums

Paraugu ņemšana, parametru mērījumi un reģistrēšana sākas pirms motora aizdedzes ieslēgšanas. Lai atvieglotu laika saskaņošanu, ir ieteicams reģistrēt parametrus, kuriem nepieciešama laika saskaņošana, vai nu ar vienu datu reģistrācijas ierīci, vai ar sinhronizētu laika zīmogu. Pirms un tūlīt pēc motora aizdedzes ieslēgšanas pārliecinās, ka datu reģistrators reģistrē visus nepieciešamos parametrus.

5.2.   Tests

Paraugu ņemšana, parametru mērījumi un reģistrēšana turpinās visu transportlīdzekļa testa brauciena laiku. Motoru drīkst izslēgt un atkal iedarbināt, bet emisiju paraugu ņemšana un parametru reģistrēšana turpinās. Dokumentē un verificē jebkādus brīdinājuma signālus, kas liecina par PEMS nepareizu darbību. Ja testa laikā parādās jebkāds(-i) kļūdas signāls(-i), testu uzskata par nederīgu. Parametru reģistrēšanas datu pilnīgums pārsniedz 99 %. Mērījumus un datu reģistrēšanu drīkst pārtraukt uz laiku, kas mazāks nekā 1 % no brauciena kopējā ilguma, tomēr ne ilgāk kā uz 30 secīgām sekundēm tikai gadījumā, ja neparedzēti zūd signāls vai PEMS sistēmas apkopes vajadzībām. Pārtraukumus drīkst tieši reģistrēt PEMS, bet nav atļauts ieviest pārtraukumus reģistrētajā parametrā, izmantojot datu priekšapstrādi, apmaiņu vai pēcapstrādi. Ja to veic, automātiskai iestatīšanai uz nulli izmanto izsekojamu nulles standartu, līdzīgu tam, kāds izmantots analizatora iestatīšanai uz nulli. Ir ļoti ieteicams uzsākt PEMS sistēmas apkopi periodos, kad transportlīdzekļa ātrums ir nulle.

5.3.   Testa beigas

Testa beigas ir sasniegtas, kad transportlīdzeklis ir pabeidzis braucienu un aizdedze ir izslēgta. Motoru pēc brauciena pabeigšanas ilgstoši nedarbina brīvgaitā. Datu reģistrāciju turpina, līdz ir pagājis paraugu ņemšanas sistēmas reakcijas laiks.”;

h)

6.1. punkta 2. tabulu aizstāj ar šādu:

i)

pielikuma 6.2. punktu aizstāj ar šādu:

“6.2.   Analizatora pārbaude daļiņu emisiju mērīšanai

Analizatora nulles līmeni reģistrē saskaņā ar 4.6. punktu.”;

a)

2. punktā pievieno šādu parametru starp ECO2 un EE:

“E(dp)– PEMS-PN analizatora efektivitāte”;

b)

3.1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Analizatoru, plūsmas mērinstrumentu, sensoru un signālu precizitāte un linearitāte ir izsekojama līdz starptautiskiem vai valsts standartiem.”;

c)

3.2. punkta 1. tabulu aizstāj ar šādu:

d)

3.3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.3   Linearitātes verifikācijas biežums

Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu verificē:

Linearitātes prasības saskaņā ar 3.2. punktu attiecībā uz sensoriem vai ECU signāliem, kas nav tieši izsekojami, pārbauda ar izsekojami kalibrētu mērierīci uz šasijas dinamometra vienu reizi katrai PEMS-transportlīdzekļa kombinācijai.”;

e)

4.2.6. punkta 2. tabulu aizstāj ar šādu:

f)

6. punktu aizstāj ar šādu:

g)

iekļauj šādu 6.1. līdz 6.4. punktu:

“6.1.   Vispārīgi nosacījumi

PN analizators sastāv no iepriekšējas sagatavošanas mezgla un daļiņu detektora, kas skaita ar 50 % efektivitāti, sākot no apmēram 23 nm. Ir pieļaujams, ka daļiņu detektors veic arī aerosola iepriekšēju sagatavošanu. Analizatoru jutīgumu pret triecieniem, vibrāciju, novecošanu, temperatūras un gaisa spiediena svārstībām, kā arī elektromagnētiskajiem traucējumiem un citu ietekmi saistībā ar transportlīdzekļa un analizatora darbību samazina, cik vien tas iespējams, un aprīkojuma izgatavotājs to skaidri norāda atbalsta materiālos. PN analizatoru izmanto tikai tā izgatavotāja noteiktajos darbināšanas parametros.

1.   attēls

PN analizatora pieslēguma piemērs. Punktotās līnijas attēlo neobligātās daļas. EFM = izplūdes masas plūsmu mērītājs, d = iekšējais diametrs, PND = daļiņu skaita atšķaidītājs

PN analizators ir savienots ar paraugu ņemšanas punktu, izmantojot paraugu ņemšanas zondi, kas iegūst paraugu no izpūtēja caurules centrālās ass. Kā noteikts 1. papildinājuma 3.5. punktā, ja daļiņas nav atšķaidītas izpūtējā, paraugu ņemšanas līniju līdz PN analizatora pirmajam atšķaidīšanas punktam vai līdz analizatora daļiņu detektoram uzkarsē līdz vismaz 373 K (100 °C) temperatūrai. Atrašanās laiks daļiņu ņemšanas līnijā ir mazāks nekā 3 s.

Visas detaļas, kas saskaras ar atgāzu paraugu, vienmēr uztur temperatūrā, kas nepieļauj jebkāda savienojuma kondensēšanos ierīcē. To var panākt, piemēram, sildot augstākā temperatūrā un atšķaidot paraugu vai oksidējot vāji gaistošus savienojumus.

PN analizators satur apsildāmu sekciju, kur sienu temperatūra ir ≥ 573 K. Mezgls kontrolē apsildāmos posmus, noturot nemainīgu nominālo darba temperatūru ar pielaidi ± 10 K, un sniedz norādi par to, vai apsildāmajos posmos ir pareiza darba temperatūra. Zemākas temperatūras ir akceptējamas, ja gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāte atbilst 6.4. punktā dotajām specifikācijām.

Spiediens, temperatūra un citi sensori uzrauga instrumenta pareizu darbību ekspluatācijas laikā un kļūmes gadījumā ieslēdz brīdinājumu vai paziņojumu.

PN analizatora aiztures laiks ir ≤ 5 s.

PN analizatora (un/vai daļiņu detektora) kāpumlaiks ir ≤ 3,5 s.

Daļiņu koncentrācijas mērījumus ziņo normalizētus līdz 273 K un 101,3 kPa. Ja nepieciešams, veic un ziņo spiediena un/vai temperatūras mērījumu detektora ieejā ar mērķi normalizēt daļiņu koncentrāciju.

PN sistēmas, kas atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 83 vai Nr. 49 vai GTR 15 kalibrēšanas prasībām, automātiski atbilst šā pielikuma kalibrēšanas prasībām.

6.2.   Efektivitātes prasības

PN analizatora sistēma kopumā, ieskaitot paraugu ņemšanas līniju, atbilst 3.a tabulā dotajām efektivitātes prasībām.

3.a   tabula

PN analizatora (ieskaitot paraugu ņemšanas līniju) sistēmas efektivitātes prasības

Efektivitāte E(dp) ir definēta kā PN analizatora sistēmas rādījumu attiecība pret standarta kondensācijas daļiņu skaitītāja (CPC) (d50 % = 10 nm vai mazāks, ar pārbaudītu linearitāti un kalibrētu ar elektrometru) vai elektrometra koncentrācijas rādījumu, kas paralēli veic monodispersa aerosola ar mobilitātes diametru dp mērījumus, un normalizēta līdz tādiem pašiem temperatūras un spiediena apstākļiem.

Efektivitātes prasības nepieciešams pielāgot, lai nodrošinātu, ka PN analizatoru efektivitāte konsekventi atbilst PN pielaidei. Materiālam vajadzētu būt termiski stabilam un līdzīgam kvēpiem (piemēram, dzirksteļizlādes grafīts vai difūzijas liesmas kvēpi ar termisku priekšapstrādi). Ja efektivitātes līkni mēra ar citu aerosolu (piemēram, NaCl), korelācija ar kvēpiem līdzīga materiāla līkni jānodrošina ar diagrammu, kur salīdzinātas ar abiem testa aerosoliem iegūtās efektivitātes. Skaitīšanas efektivitāšu atšķirības ir jāņem vērā, veicot izmērītās efektivitātes korekcijas uz dotās diagrammas pamata, lai atspoguļotu kvēpiem līdzīga aerosola efektivitāti. Būtu jāpiemēro un jādokumentē korekcija attiecībā uz daļiņām, kas daudzkārt apstrādātas ar dzirksteļizlādi, taču tā nedrīkst pārsniegt 10 %. Minētās efektivitātes attiecas uz PN analizatoriem ar paraugu ņemšanas līniju. PN analizatoru drīkst arī kalibrēt pa daļām (piemēram, iepriekšējas sagatavošanas mezgls atsevišķi no daļiņu detektora), ja tiek pierādīts, ka PN analizators kopā ar paraugu ņemšanas līniju atbilst 3.a tabulā dotajām prasībām. Izmērītais detektora izejas signāls ir lielāks nekā detektēšanas robeža, reizināta ar 2 (šeit definēta kā nulles līmenis plus 3 standartnovirzes).

6.3.   Linearitātes prasības

PN analizators kopā ar paraugu ņemšanas līniju atbilst 2. papildinājuma 3.2. punktā noteiktajām linearitātes prasībām, izmantojot monodispersas vai polidispersas kvēpiem līdzīgas daļiņas. Daļiņas lielumam (mobilitātes diametram vai skaitīšanas mediānas diametram) vajadzētu būt lielākam nekā 45 nm. Standartinstruments ir elektrometrs vai kondensācijas daļiņu skaitītājs (CPC) ar d50 = 10 nm vai mazāku, verificēts attiecībā uz linearitāti. Alternatīva ir daļiņu skaita sistēma, kas atbilst ANO EEK Noteikumiem Nr. 83.

Turklāt PN analizatora atšķirības no standartinstrumenta visos pārbaudītajos punktos (izņemot nulles punktu) ir 15 % robežās no to vidējās vērtības. Pārbauda vismaz piecus vienādi sadalītus punktus (plus nulles punkts). Maksimālā pārbaudītā koncentrācija ir maksimāli pieļaujamā PN analizatora koncentrācija.

Ja PN analizatoru kalibrē pa daļām, var pārbaudīt tikai PN detektora linearitāti, bet pārējo daļu un paraugu ņemšanas līnijas efektivitātes jāizvērtē ar gradienta aprēķinu.

6.4.   Gaistošo daļiņu atdalīšanas efektivitāte

Sistēma sasniedz ≥ 30 nm tetrakontāna (CH3(CH2)38CH3) daļiņu ar koncentrāciju ieejā ≥ 10 000 daļiņu kubikcentimetrā atdalīšanu > 99 %.

Sistēma sasniedz arī polidispersu alkānu (dekānu vai augstāku) vai emery oil ar skaitīšanas mediānas diametru > 50 nm un masu > 1 mg/m3 atdalīšanu > 99 %.

Gaistošās atdalīšanas efektivitāti ar tetrakontānu un/vai polidispersu alkānu, vai eļļu pierāda vienu reizi instrumentu saimei. Tomēr instrumenta izgatavotājam jānosaka apkopes vai nomaiņas intervāls, kas nodrošina atdalīšanas efektivitātes iekļaušanos tehnisko prasību robežās. Ja šāda informācija nav sniegta, gaistošās atdalīšanas efektivitāte ir jāpārbauda ik gadu katram instrumentam.”;

a)

4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Aukstā darbināšana

Aukstā darbināšana ir laikposms no iekšdedzes motora pirmās iedarbināšanas līdz brīdim, kad iekšdedzes motors nostrādājis kopumā 5 min. Ja tiek noteikta dzesētāja temperatūra, aukstās darbināšanas periods beidzas, kad dzesētājs pirmo reizi sasniedz 343 K (70 °C), bet ne vēlāk kā brīdī, kad iekšdedzes motors nostrādājis kopumā 5 min pēc sākotnējās iedarbināšanas.”;

b)

5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Emisiju mērījumi, iekšdedzes motoram nedarbojoties

Reģistrē jebkādas momentānās emisijas vai atgāzu plūsmas mērījumus, kas iegūti, kamēr iekšdedzes motors ir izslēgts. Pēc tam ar atsevišķu darbību reģistrētās vērtības iestata uz nulli, izmantojot datu pēcapstrādi. Iekšdedzes motoru uzskata par izslēgtu, ja ir spēkā divi no šādiem kritērijiem: reģistrētais motora apgriezienu skaits ir < 50 apgr./min; atgāzu masas plūsmas ātrumu mēra pie < 3 kg/h; izmērītais atgāzu masas plūsmas ātrums samazinās līdz < 15 % no tipiskā, stabilā atgāzu masas plūsmas ātruma brīvgaitā.”;

c)

12. punktu aizstāj ar šādu:

“12.   Daļiņu skaita momentāno emisiju aprēķināšana

Daļiņu skaita momentāno emisiju (daļiņas/s) nosaka, reizinot attiecīgā piesārņotāja momentāno koncentrāciju (daļiņas/cm3) ar atgāzu masas plūsmas momentāno ātrumu (kg/s), abas šīs vērtības koriģējot un sinhronizējot ar transformācijas laiku. Attiecīgos gadījumos negatīvas momentānās emisijas vērtības izmanto visos turpmākajos datu novērtējumos. Visus starpposma rezultātu zīmīgos ciparus izmanto momentāno emisiju aprēķinā. Izmanto šādu vienādojumu:

kur:

d)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 1. punktā tekstu “1. solis. Datu segmentācija un aukstās darbināšanas emisiju izslēgšana (4. iedaļa 4. papildinājumā);” aizstāj ar šādu tekstu “1. solis. Datu segmentācija;”;

e)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 3.1. punktā pirmās daļas pēdējo teikumu groza šādi:

“Šajā punktā aprakstīto aprēķinu veic no pirmā punkta (uz priekšu).”;

f)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 3.1. punkta otrajā daļā svītro otro un ceturto ievilkumu;

g)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 3.2. punktā pievieno šādu daļu:

“Kad testē NOVC-HEV, loga aprēķinu sāk aizdedzes ieslēgšanas punktā un iekļauj tajā braukšanas gadījumus, kad CO2 nav emitēts.”;

h)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 5. punktā pievieno šādu daļu:

“N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas saskaņā ar Direktīvu 92/6/EEK aprīkoti ar ierīci, kura ierobežo transportlīdzekļa ātrumu līdz 90 km/h, automaģistrāles intervālu daļa visā testā ir vismaz 5 %.”;

i)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 5.3. punktā pievieno šādu daļu:

“Kad testē NOVC-HEV un tikai tad, ja noteiktā minimālā prasība par 50 % nav izpildīta, augšējo pozitīvo pielaidi tol 1 drīkst palielināt ar 1 procentpunkta soli, līdz ir sasniegts normālo intervālu mērķis 50 %. Izmantojot šo pieeju, tol1 nekad nepārsniedz 50 %.”;

j)

pēc virsraksta “Brauciena dinamisko apstākļu verifikācija un galīgo RDE emisiju rezultāta aprēķināšana ar 1. metodi (vidējošanas slīdošais intervāls)” 6.1. punktā pievieno šādu daļu:

“Visos vidējošanas intervālos, ieskaitot aukstās darbināšanas datu punktus, kā noteikts 4. papildinājuma 4. punktā, svēršanas funkciju iestata uz 1.”;

a)

3.1. punktā iekļauj šādu daļu:

“Ja jauda uz riteņiem noteikta ar riteņa rumbas griezes momenta mērījumiem, šā 6. papildinājuma nosacījumi attiecas tikai uz NOVC-HEV (kā definēts 1.2.40. punktā).”;

b)

3.2. punktu aizstāj ar šādu:

c)

papildinājuma 3.3. punktā 1-1. tabulu aizstāj ar šādu:

“1-1.   tabula

Ātruma diapazoni testa datu attiecināšanai uz braukšanu pilsētas, ārpus pilsētas un automaģistrāles apstākļos jaudu apvienošanas metodē

d)

3.4.2. punktā vienādojumus pēc vārdiem “Attiecīgie rezultāti (skatīt 2. tabulu, 3. tabulu):” aizstāj ar šādiem:

“

Pdrive = 18,25 kW”;

e)

3.5. punktā svītro pirmo daļu;

f)

3.6. punktu aizstāj ar šādu:

“3.6.   Jaudas klases tvēruma un jaudas sadalījuma normalitātes pārbaude

Lai tests būtu derīgs, attiecīgajām jaudas klasēm iedala pietiekamu skaitu emisiju izmērīto vērtību. Šo prasību pārbauda ar 3 sekunžu vidējo vērtību (lielums) skaitu, kas iedalītas katrai jaudas klasei:

g)

4. punktā tekstu pēc 2. attēla aizstāj ar šādu:

“Riteņa faktisko jaudu aprēķina no izmērītās CO2 masas plūsmas šādi:

ar CO2, izteiktu (g/h);

Pw,j , izteiktu (kW).

Iepriekš doto vienādojumu var izmantot, lai iegūtu PWi izmērīto emisiju klasifikācijai, kā aprakstīts 3. punktā, aprēķinā ņemot vērā šādus papildu nosacījumus:

a)

3. līdz 3.1.2. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   PEMS TESTA SAIMES IZVEIDE

PEMS testa saime satur pabeigtus transportlīdzekļus ar līdzīgiem emisiju raksturlielumiem. Transportlīdzekļu emisiju tipus drīkst iekļaut PEMS testa saimē tikai tad, ja pabeigtajiem transportlīdzekļiem PEMS testa saimes ietvaros ir identiski raksturlielumi, kas noteikti 3.1. un 3.2. punktā.

3.1.   Administratīvie kritēriji

b)

4.2.7. punktu aizstāj ar šādu:

c)

iekļauj šādu 4.2.8. punktu:

a)

3.1. punktu groza šādi:

“3.1.   Vispārīgi nosacījumi

Emisiju vērtības, kā arī citus attiecīgus parametrus ziņo un ar tiem apmainās, izmantojot csv formāta datni. Parametru vērtības atdala ar komatu (ASCII kods #h2C). Apakšparametru vērtības atdala ar kolu (ASCII kods #h3B). Decimāldaļu norādīšanai izmanto punktu (ASCII kods #h2E). Rindas beigās izmanto rakstatgriezi (ASCII kods #h0D). Tūkstošu atdalīšanai nekādas zīmes neizmanto.”;

b)

3.3. punkta otrās daļas pirmo teikumu groza šādi:

“Transportlīdzekļa ražotājs reģistrē datu izvērtēšanas metožu pieejamos rezultātus atsevišķās datnēs.”

“48.2.

Viss RDE brauciens: NOx: …, daļiņas (skaits): …

RDE brauciens pilsētā: NOx: …, daļiņas (skaits): …”;

“48.2.

Viss RDE brauciens: NOx: …, daļiņas (skaits): …

RDE brauciens pilsētā: NOx: …, daļiņas (skaits): …”;

“48.2.

Viss RDE brauciens: NOx: …, daļiņas (skaits): …

RDE brauciens pilsētā: NOx: …, daļiņas (skaits): …”;

“48.2.

Viss RDE brauciens: NOx: …, daļiņas (skaits): …

RDE brauciens pilsētā: NOx: …, daļiņas (skaits): …”