9.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 261/71

(1)

Komisija 2016. gada 16. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2017. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes apstiprināja 2017. gada 9. un 10. marta Eiropadome. Komisija 2016. gada 16. novembrī, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Ungārija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(2)

2017. gada ziņojums par Ungāriju tika publicēts 2017. gada 22. februārī. Tajā tika izvērtēti Ungārijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2016. gada 12. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, un Ungārijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Ungārija 2017. gada 2. maijā iesniedza savu 2017. gada valsts reformu programmu un 2017. gada konverģences programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās tika izvērtētas vienlaikus.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Ungārija šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā, un tai piemēro noteikumu par parādu. Valdība savā 2017. gada konverģences programmā plāno nominālā deficīta pasliktināšanos no 1,8 % no IKP 2016. gadā līdz 2,4 % no IKP 2017. un 2018. gadā, kam sekotu pakāpeniska uzlabošanās, 2021. gadā sasniedzot 1,2 %. Ir plānots, ka vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 1,7 % apmērā no IKP līdz 2016. gadam, kas tika pārskatīts un no 2017. gada būs 1,5 % no IKP, – tiks sasniegts līdz 2020. gadam. Tomēr, balstoties uz pārrēķināto (4) strukturālo bilanci, vidēja termiņa budžeta mērķis netiktu sasniegts visā programmas laikā. Kā teikts konverģences programmā, ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP līdz 2021. gada beigām pakāpeniski samazināsies līdz aptuveni 61 %. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir labvēlīgs, un tas apdraud budžeta deficīta mērķu īstenošanu.

(6)

2017. gada konverģences programmā ir norādīts, ka 2016. un 2017. gadā bēgļu ārkārtējā pieplūduma un ar drošību saistīto pasākumu ietekme uz budžetu ir ievērojama, un sniegti atbilstoši pierādījumi par minēto budžeta papildu izmaksu tvērumu un veidu. Saskaņā ar Komisijas datiem attiecināmie papildu izdevumi 2015. gadā sasniedza 0,04 % no IKP saistībā ar bēgļu ārkārtējo pieplūdumu, un 2016. gadā nav attiecināmu papildu izdevumu saistībā ar bēgļu pieplūdumu. Attiecināmie papildu izdevumi ar drošību saistītiem pasākumiem 2016. gadā sasniedza 0,04 % no IKP. 2017. gadā nav sagaidāms, ka vēl vairāk palielināsies izdevumi bēgļu ārkārtējā pieplūduma dēļ, turpretī ar drošību saistīto pasākumu papildu ietekme uz budžetu pašlaik tiek lēsta 0,14 % apmērā no IKP. Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā un 6. panta 3. punktā paredzētie noteikumi ļauj segt šos papildu izdevumus, jo bēgļu pieplūdums, kā arī bargie terorisma draudi ir īpaši notikumi, to ietekme uz Ungārijas publiskajām finansēm ir ievērojama, un finanšu stabilitāte netiktu apdraudēta, pieļaujot pagaidu novirzi no korekcijas gaitas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Tāpēc nepieciešamā korekcija vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai 2016. gadā ir samazināta, lai ņemtu vērā ar drošību saistītās papildu izmaksas. Attiecībā uz 2017. gadu galīgais izvērtējums, tostarp par attiecināmajām summām, tiks veikts 2018. gada pavasarī, pamatojoties uz Ungārijas iestāžu sniegtajiem novērotajiem datiem.

(7)

Padome 2016. gada 12. jūlijā ieteica Ungārijai 2017. gadā panākt gada fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu. Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, pastāv risks būtiski novirzīties no minētās prasības 2017. gadā.

(8)

Ņemot vērā Ungārijas fiskālo stāvokli un jo īpaši tās parādu līmeni, paredzams, ka 2018. gadā Ungārija veiks turpmākas korekcijas, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi, proti, strukturālu deficītu 1,5 % apmērā no IKP. Atbilstoši kopīgi pieņemtajai korekcijas matricai saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu šāda korekcija nozīmē prasību, lai nominālās izaugsmes līmenis valdības neto primārajos izdevumos (5) nepārsniegtu 2,8 % 2018. gadā. Tas atbilstu strukturālajai korekcijai 1,0 % apmērā no IKP. Nemainīgas politikas apstākļos pastāv risks, ka 2018. gadā būs ievērojama novirze no minētās prasības. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka Ungārija 2017. un 2018. gadā izpildīs noteikumu par parādu. Kopumā Padome uzskata, ka no 2017. gada būs vajadzīgi papildu pasākumi, lai ievērotu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tomēr, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1466/97, budžeta plānu un rezultātu izvērtējumā būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts budžeta līdzsvars, ņemot vērā cikliskos apstākļus. Kā atgādināts Komisijas paziņojumā, kas pievienots šiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, 2018. gada budžeta rezultātu izvērtējumā būs pienācīgi jāņem vērā mērķis panākt tādu fiskālo nostāju, kas sekmē gan pašreizējās atlabšanas stiprināšanu, gan Ungārijas publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanu. Saistībā ar minēto Padome atzīmē, ka Komisija plāno veikt vispārēju izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, jo īpaši ņemot vērā ciklisko situāciju Ungārijā.

(9)

Ungārijas konkurētspēju un iespējamo izaugsmi kavē nelielās privātās investīcijas un zemais ražīgums. Faktori, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi un uzņēmumu investīcijas, ir saistīti jo īpaši ar trūkumiem institucionālajā darbībā un pārvaldībā. Līdz ar nepietiekamu ieinteresēto personu iesaisti un uz pierādījumiem nepietiekami balstītu politikas veidošanu regulatīvās un nodokļu vides biežās izmaiņas ir viens no lielākajiem šķēršļiem darījumdarbībai Ungārijā. Regulatīvajiem šķēršļiem pakalpojumu nozarē arī ir tendence ierobežot tirgus dinamiku un kavēt investīcijas. Ierobežojošie noteikumi, tostarp mazumtirdzniecībā, ierobežo konkurenci pakalpojumu nozarē un rada slogu uzņēmējdarbības videi.

(10)

Ungārijas kopējā nodokļu attiecība pret IKP joprojām ir krietni lielāka nekā citās reģiona valstīs, un problēmas nodokļu sistēmā vēl nav atrisinātas. Valdība 2017. gadā par pieciem procentpunktiem ir samazinājusi darba devēju sociālā nodrošinājuma iemaksas, un 2018. gadā ir plānots samazinājums par vēl diviem procentpunktiem. Šis pasākums ir ievērojami samazinājis nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, taču tas joprojām ir liels. Tas jo īpaši attiecas uz zemu atalgotiem darba ņēmējiem, kuriem nav bērnu, un šis rādītājs joprojām ir viens no augstākajiem Savienībā. Nodokļu sistēma joprojām ir sarežģīta. Neraugoties uz to, ka sektoram specifiskiem nodokļiem – un dažiem no tiem joprojām ir ļoti kropļojoša ietekme – kopš 2013. gada ir tendence samazināties, tie joprojām sarežģī nodokļu sistēmu un mazina investoru uzticēšanos. Nodokļu sistēmas sarežģītība un nenoteiktība, kas tādējādi saistīta ar lielām saistību izpildes izmaksām un administratīvajiem slogiem, turpina negatīvi ietekmēt investoru uzticēšanos Ungārijā.

(11)

Trūkumi institucionālajā darbībā rada slogu uzņēmējdarbības videi un samazina ekonomikas izaugsmes potenciālu. Konkrēti – neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem un Publiskā iepirkuma likuma grozījumiem, panākumi pārredzamības un konkurences stiprināšanā attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem joprojām nav lieli. Pašreizējā e-iepirkuma stratēģija ir stabils pamats pārredzamības uzlabošanai, taču tās īstenošana un ietekme uz efektivitāti un pārredzamību ir jāuzrauga. Korupcijas riski joprojām ir lieli, un tas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, un tāpat arī pasākumos, kas veikti šīs problēmas risināšanai, ir ievērojami trūkumi. Ungārijā arī kavējas tās e-iepirkuma stratēģijas īstenošana. Tas palēnina e-iepirkumu savlaicīgu ieviešanu Ungārijā, kas ir izšķiroši svarīgi pārredzamības uzlabošanai un konkurences palielināšanai.

(12)

Ungārijā situācija pakalpojumu nozarē, tostarp mazumtirdzniecībā, joprojām ir īpaši problemātiska. Iepriekšējā gada laikā valdība turpināja iejaukties tirgos, kas iepriekš bija atvērti konkurencei, un pieņēma stingrākas prasības attiecībā uz pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sniedz neatkarīgi dispečeru centri. Valdība neveica būtiskus pasākumus, lai atvieglotu regulatīvo vidi pakalpojumu nozarē, jo īpaši attiecībā uz mazumtirdzniecību, publiskajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, mācību grāmatu publicēšanu un izplatīšanu un mobilo maksājumu sistēmām. Mazumtirdzniecības nozarē trūkst skaidru norāžu par atļauju piešķiršanu tādu jaunu veikalu atvēršanai, kas ir lielāki par 400 kvadrātmetriem. Tas nozarē arvien vairāk palielina pārredzamības un prognozējamības trūkumu. Tas, ka vēl aizvien pastāv regulatīvi šķēršļi pakalpojumu nozarē, tostarp mazumtirdzniecībā, ierobežo tirgus dinamiku un kavē investīcijas, vienlaikus arī radot nenoteiktību investoriem, jo īpaši ārvalstu investoriem.

(13)

Lai atbalstītu Ungārijas konkurētspēju un iespējamo izaugsmi vidējā termiņā, izšķiroša nozīme būs strukturālām reformām nolūkā veicināt investīcijas cilvēkkapitālā, jo īpaši izglītībā un veselības aprūpē, un nolūkā turpināt darba tirgus darbības uzlabošanu. Būs svarīgi arī uzlabot sociālo taisnīgumu, lai nodrošinātu iekļaujošāku izaugsmi.

(14)

Sniegums attiecībā uz pamatprasmju nodrošināšanu starptautiskā skatījumā joprojām ir vājš. ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) 2015. gada pētījumā par izglītības sistēmām secināts, ka rezultāti ievērojami pasliktinās un skolēnu sociālekonomiskās izcelsmes ietekme uz izglītības rezultātiem ir viena no lielākajām Savienībā. Skolas veida ietekme uz izglītības rezultātiem ir ļoti ievērojama. Eksakto priekšmetu mācībstundu skaita samazinājums arodģimnāzijās kopš 2016. gada, visticamāk, pastiprinās to, ka Ungārija atpaliek eksakto zinību jomā. Mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā saglabājas nemainīgs un ir jo īpaši liels romu vidū. Nelabvēlīgā situācijā esošo skolēnu sadalījums pa skolām nav vienmērīgs, un romu izcelsmes bērni arvien biežāk apmeklē romu vairākuma skolas un klases. Ir ieviesti pasākumi, lai atbalstītu skolotāju apmācību, pirmsskolas izglītību un mācību panākumus un vērstos pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu romu vidū. Lai gan ir veikti pasākumi segregācijas novēršanai, tie nav pietiekami visaptveroši un sistēmiski, lai risinātu šo problēmu. To cilvēku skaits, kas piesakās terciārajai izglītībai, nav pietiekami liels un absolvēšanas rādītāji nav pietiekami labi, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc augsti kvalificēta darbaspēka. 2017. gadā pieņemtie Augstākās izglītības likuma grozījumi var vēl vairāk pasliktināt situāciju.

(15)

Darba tirgus dinamika pēdējos gados ir bijusi pozitīva, un bezdarbs ir atgriezies pirmskrīzes līmenī. Nodarbinātība ir sasniegusi vēsturiski augstu līmeni, un tas ir izrietējis no darbvietu radīšanas privātajā sektorā un sabiedrisko darbu shēmas, kura joprojām ir vērienīgākā aktīva darba tirgus politika Ungārijā un kurā iesaistīti vairāk nekā 200 000 dalībnieku. Pēdējos gados ir pieņemts pasākumu kopums nolūkā veicināt pāreju no minētās shēmas uz primāro darba tirgu. Taču shēma joprojām nav pietiekami mērķorientēta, un tās efektivitāte attiecībā uz dalībnieku reintegrāciju atvērtajā darba tirgū joprojām ir ierobežota. Tajā pašā laikā dažās nozarēs palielinās darbaspēka trūkums. Tiek pastiprināti arī citi aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, daļēji ar Savienības fondu atbalstu, bet ir nepieciešami turpmāki centieni, lai efektīvi veicinātu pāreju uz primāro darba tirgu. Bezdarbnieku profilēšanas sistēma darbojas, bet vēl nav pilnībā efektīva. Pēdējos gados ir palielinājusies sieviešu un vīriešu nodarbinātības atšķirība, un vecāku statusa ietekme uz sieviešu nodarbinātību ir viena no lielākajām Savienībā. Ekonomiski aktīva darbaspēka līmeni ietekmē salīdzinoši vājie veselības rādītāji un nevienlīdzīgā piekļuve veselības aprūpei. Sociālo partneru līdzdalība politikas veidošanā ir neliela.

(16)

Daži nabadzības rādītāji ir atgriezušies pirmskrīzes līmenī, taču joprojām ir augstāki nekā vidēji Savienībā. Bērnu un romu nabadzība joprojām ir īpaši augsta, lai arī tā samazinās. Ievērojams nodarbināto romu īpatsvars strādā sabiedrisko darbu shēmas ietvaros. Viņu efektīva integrācija atvērtajā darba tirgū līdz šim joprojām ir ierobežota.

(17)

Sociālās palīdzības un bezdarbnieka pabalstu adekvātums un segums ir ierobežots. Bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgums joprojām ir visīsākais Savienībā, proti, trīs mēneši, un šis laiks ir īsāks nekā darba meklētājiem vidēji ir nepieciešams darba atrašanai. Ar 2015. gada sociālās palīdzības reformu tika racionalizēta pabalstu sistēma, taču, šķiet, ka tas nav garantējis vienotu un pienācīgu minimālo dzīves līmeni grūtībās nonākušajiem. Saistībā ar pabalstiem, kurus pārvalda pašvaldības, ir liela rīcības brīvība attiecībā uz atbilstības kritērijiem un tiesību līmeni, kas pabalstu saņēmējiem rada nenoteiktību. Minimālā ienākuma pabalsts joprojām ir iesaldēts ļoti zemā līmenī, taču Ungārijas iestādes plāno nākamajos gados pakāpeniski celt mērķorientētu naudas pabalstu līmeni. Jau 2017. gadā trīs no šādiem pabalstiem tika nedaudz palielināti. Papildu mērķorientēti pasākumi palīdzētu mazināt visnelabvēlīgākajā situācijā esošo grupu, jo īpaši bērnu un romu, materiālo nenodrošinātību.

(18)

2017. gada Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Ungārijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2017. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi 2017. gada konverģences programmu un 2017. gada valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Ungārijai adresētiem ieteikumiem. Izvērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Ungārijā, bet arī to atbilstību Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(19)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi 2017. gada konverģences programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā turpmāk,

1.

Ņemot vērā to, ka ir jāstiprina pašreiz notiekošā atlabšana un jānodrošina Ungārijas publisko finanšu stabilitāte, 2018. gadā īstenot ievērojamus fiskālos centienus atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām.

2.

Pabeigt nodokļu īpatsvara darbaspēka izmaksās samazināšanu zemu atalgotiem darba ņēmējiem un vienkāršot nodokļu struktūru, jo īpaši samazinot tos sektoram specifiskos nodokļus, kam ir viskropļojošākā ietekme. Stiprināt pārredzamību un konkurenci publiskā iepirkuma jomā, īstenojot visaptverošu un efektīvu e-iepirkuma sistēmu, un stiprināt korupcijas novēršanas regulējumu. Stiprināt regulējuma prognozējamību, pārredzamību un konkurenci, jo īpaši pakalpojumu nozarē, tostarp mazumtirdzniecībā.

3.

Labāk pielāgot sabiedrisko darbu shēmu tiem, kas ir vistālāk no darba tirgus, un sniegt efektīvu atbalstu darba meklētājiem, lai veicinātu pāreju uz darba tirgu, tostarp pastiprinot aktīvu darba tirgus politiku. Veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības rezultātus un palielinātu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, dalību iekļaujošā vispārējā izglītībā. Uzlabot sociālās palīdzības adekvātumu un segumu un pagarināt bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu.