16.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/49

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas, kas notika saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 435/2004 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam. Attiecībā uz sākotnējiem pasākumiem vēlāk tika veiktas vairākas atkārtotas izmeklēšanas (3). Tādējādi katra konkrētā Indonēzijas ražotāja maksājuma likme bija 0,24 EUR/kg, bet atlikusī maksājuma likme – 0,27 EUR/kg, kas piemērota attiecīgajam ražojumam, kuru ražo citi Indonēzijas ražotāji, savukārt maksājuma likme ĶTR bija no 0 līdz 0,23 EUR/kg katram konkrētajam Ķīnas ražotājam, bet atlikusī maksājuma likme – 0,26 EUR/kg, kas piemērota citu Ķīnas ražotāju attiecīgā ražojuma importam (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Spēkā esošos pasākumus piemēro visam ĶTR un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam, izņemot ražotāju eksportētāju Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited ražotā nātrija ciklamāta importu. Tā kā dempings netika konstatēts, sākotnēji šiem ražotājiem tika piemērota nulles maksājuma likme (4).

(3)

Atbilstīgi PTO Apelācijas iestādes ziņojumam lietā Mexico – Definitive Anti-dumping Measures on Beef and Rice (“PTO Apelācijas iestādes ziņojums”) par Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited netika veikta Regulā (EK) Nr. 435/2004 noteikto pasākumu turpmākā pārskatīšana un tiem nepiemēro spēkā esošos pasākumus.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), Komisija 2015. gada 6. martā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza nātrija ciklamāta vienīgais Savienības ražotājs Productos Aditivos S.A., kas ražo 100 % no nātrija ciklamāta ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc galīgo antidempinga pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, turpinātos un atkārtotos.

(6)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2015. gada 6. jūnijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Komisija 2015. gada 12. augustā sāka arī izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 5. pantu attiecībā uz tā paša ražojuma importu, ko ražo un Savienībā eksportē Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited (abi uzņēmumi kopā – “Fang Da”) (“paralēlā izmeklēšana saskaņā ar 5. pantu”) (7). Šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana neattiecas uz Fang Da importētajiem ražojumiem.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties dalībai izmeklēšanā. Turklāt Komisija paziņoja sūdzības iesniedzējam, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, ĶTR un Indonēzijas iestādēm, zināmajiem importētājiem, piegādātājiem, lietotājiem un tirgotājiem, uz kuriem attiecas šis jautājums, par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu attiecībā uz importu no ĶTR Komisija informēja ieinteresētās personas, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē izvēlēsies Indonēziju.

(11)

Tomēr, ņemot vērā statistikas datus (sk. 32. apsvērumu tālāk), Komisija informēja arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iestādes par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tās sniegt informāciju par nātrija ciklamāta ražotājiem ASV, ja tādi ir, norādot nosaukumus un identitāti. Pēc tam tika konstatēts, ka ASV nātrija ciklamātu neražo. Tāpat nav arī norāžu, kas liecinātu par nātrija ciklamāta iespējamu ražošanu citās trešās valstīs.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka Productos Aditivos S.A. ir vienīgais nātrija ciklamāta ražotājs Savienībā, kas ražo 100 % no nātrija ciklamāta ražošanas apjoma Savienībā. Tāpēc atlase nebija jāveic.

(14)

Lai lemtu par to, vai nepieciešams veikt atlasi, un attiecīgā gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(15)

Tā kā pieprasīto informāciju sniedza tikai viens nesaistītais importētājs, nesaistīto importētāju izlase nebija jāveido.

(16)

Tā kā attiecīgajās valstīs zināmo ražotāju eksportētāju skaits nav liels, ražotāju eksportētāju izlasi nebija paredzēts veidot.

(17)

Komisija nosūtīja anketas Savienības ražotājam, visiem zināmajiem ĶTR un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, vienam nesaistītajam Savienības importētājam un vienam lietotājiem Savienībā, kas pauda interesi par izmeklēšanu.

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja un daļēja atbilde – no viena lietotāja Savienībā. Atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas no nesaistītajiem Savienības ražotājiem un no ražotājiem eksportētājiem ĶTR un Indonēzijā.

(19)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un tā nodarītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

(20)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika paredzēts ieteikt galīgo antidempinga pasākumu saglabāšanu spēkā. Pēc informācijas atklāšanas šīm personām tika dots arī laiks, kurā tās varēja paust viedokli. Pēc informācijas atklāšanas neviena persona neiesniedza piezīmes.

(22)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nātrija ciklamāts, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00 (TARIC kods 2929900010) (“attiecīgais ražojums”).

(23)

Nātrija ciklamāts ir patēriņa produkts, kuru izmanto kā pārtikas piedevu un kuru plaši izmanto kā saldinātāju pārtikas rūpniecībā, to izmanto arī mazkaloriju un diētisko galda saldinātāju ražotāji. Nelielos daudzumos to izmanto arī farmācijā.

(24)

Nātrija ciklamāts ir ķīmiski tīra viela. Tomēr, tāpat kā jebkurai tīrai ķīmiskai vielai, tai var būt nenozīmīgi piemaisījumi, kuru daudzums ražojumā ir mg/kg. Nātrija ciklamāta kvalitāti ietekmē piemaisījumu saturs, kas noteikts Savienības tiesību aktos. Iespējami divi nātrija ciklamāta veidi: ūdeni saturošs (HC), kur mitruma daudzums ir 15 %, un ūdeni nesaturošs (AC), kur mitruma daudzums ir līdz 1 %. Abiem nātrija ciklamāta veidiem piemīt vienas un tās pašas īpašības un to izmantošanas iespējas ir vienādas; atšķiras tikai to salduma pakāpe; ūdens satura dēļ HC tipa nātrija ciklamāts ir mazāk salds. Šā paša iemesla dēļ atšķiras arī cenas. AC tipa viela ir dārgāka nekā HC tipa viela. Tāpēc šajā procedūrā abus minētos veidus uzskata par vienu ražojumu.

(25)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka turpmāk uzskaitītajiem izstrādājumiem piemīt tādas pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī tāds pats galvenais izmantojums:

(26)

Tāpēc Komisija secināja, ka minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai notiek dempings un vai pēc spēkā esošo pasākumu izbeigšanas dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(28)

Lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojams attiecīgā ražojuma importa apjoms, neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem minētie pasākumi attiecās, šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc tālāk izklāstītie secinājumi par dempinga iespējamo turpināšanos vai atkārtošanas ir pamatoti ar statistikas datiem, kā arī ar datiem, kas iekļauti pieprasījumā sākt termiņbeigu pārskatīšanu.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pienācīgi rūpīgi tika noteikta trešā valsts ar tirgus ekonomiku, lai noteiktu cenas vai salikto vērtību nolūkā noteiktu normālo vērtību.

(30)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ieinteresētās personas informēja, ka tā plāno par analogo valsti izvēlēties Indonēziju, un aicināja tās iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas. Komisija aicināja Indonēzijas ražotājus sadarboties. Visiem zināmajiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem tika nosūtītas vēstules un attiecīgās anketas.

(31)

Viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs pieteicās un iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija nesaņēma atbildes uz nākamajām vēstulēm, kurās prasīja uzņēmumam pabeigt savu atbildi. Saņemtie dati kopumā bija tik nepilnīgi, ka tos nevarēja izmantot, lai noteiktu parasto vērtību. Tāpēc vairs nevarēja uzskatīt, ka Indonēzijas ražotājs eksportētājs sadarbojas. Tāpēc nebija iespējams panākt Indonēzijas sadarbību.

(32)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju attiecīgo ražojumu ražo tikai Savienībā un divās attiecīgajās valstīs. Tomēr Eurostat statistika liecina, ka attiecīgajā periodā neliels attiecīgā ražojuma daudzums Savienībā tika ievests no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Tā kā ASV ir aizliegts lietot nātrija ciklamātu, iespējams, radusies klasifikācijas kļūda, tomēr Komisija sazinājās ar ASV iestādēm, lai noteiktu iespējamos attiecīgā produkta ražotājus ASV, ja tādi būtu. Pēc tam netika saņemtas norādes, kas liecinātu par šādu ražotāju esību.

(33)

Tāpēc netika panākta nekāda sadarbība no iespējamajiem analogās valsts ražotājiem.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenām atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogā valsts”) vai tādu ražojuma cenu, kuru pārdod no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģētu, lai ietvertu samērīgu peļņas starpību.

(35)

Kā skaidrots 30.–32. apsvērumā tālāk, analogās valsts ražotāju sadarbību nebija iespējams panākt. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, izmantojot pieņemamu vērtību. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka normālo vērtību būtu pieņemami noteikt, izmantojot pārbaudītu informāciju par Savienības ražotāju cenām un izmaksām.

(36)

Līdzīgo ražojumu Savienības ražošanas nozare pārdeva reprezentatīvos daudzumos. Tomēr Savienības ražošanas nozares iekšzemes tirdzniecība bija nerentabla. Tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņu. PVA bija pamatotas ar Savienības ražotāja faktiskajiem datiem. Pievienotā peļņas likme bija pamatota ar pieņemamu peļņas procentu, kas aprēķināts nesen veiktā antidempinga izmeklēšanā par citu saldinātāju – aspartāmu. Šīs izmeklēšanas sākuma posmā Komisija secināja (8), ka 5 %–10 % peļņa (diapazons norādīts konfidenciālu iemeslu dēļ) uzskatāma par pieņemamu peļņu. Tāpēc Komisija secina, ka šāda peļņa ir pieņemama, lai arī šajā izmeklēšanā to izmantotu normālās vērtības noteikšanai. Tā kā nesadarbošanās dēļ nebija pieejama informācija par ražojumu veidiem, ko pārdod Ķīnas ražotāji eksportētāji, tika izmantota informācija par abu ražojuma veidu, ko ražo un tirgo Savienības ražotājs, izmaksu vidējo svērto normālo vērtību.

(37)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, izmantojot statistikas datus, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (9) (“14. panta 6. punktā minētā datubāze”) iegūti par visu attiecīgā ražojuma Ķīnas eksportu uz Savienību (izņemot Fang Da). Tā kā nebija pieejama informācija par tirgotā ražojuma veidu (tipu), lai aprēķinātu eksporta cenu, vienkārši tika izmantota vidējā vērtība.

(38)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un Ķīnas eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(40)

Tāpat tika veiktas pienācīgas korekcijas saistībā ar transportu, apdrošināšanu, pārvietošanu, pārkraušanu un papildu izmaksām, kā arī bankas komisiju, ja tika secināts, ka tās ir vajadzīgas un precīzas un ka tās ir pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem. Tā kā nebija precīzākas informācijas, šīs korekcijas tika veiktas, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par Fang Da, kas iegūti paralēlajā izmeklēšanā saskaņā ar 5. pantu.

(41)

Dempinga starpība tika aprēķināta kā summa, par kādu vidējā normālā vērtība pārsniedza vidējo eksporta cenu. Iegūtie rezultāti norāda, ka kopējā dempinga starpība ir lielāka par 100 %. Konstatētā dempinga starpība ir ievērojami lielāka nekā sākotnējā izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības.

(42)

Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi beigtos. Tika analizēti šādi elementi: ĶTR ražošanas jauda un neizmantotā jauda; eksporta cenas, eksportējot uz citiem galamērķiem; citu trešo valstu tirgu uzņemšanas spēja.

(43)

Sākotnējā analīze tika pamatota ar informāciju, kas tika sniegta pēc pieprasījuma, un informāciju, kas bija publiski pieejama un/vai iesniegta saistībā ar šo izmeklēšanu. Tika izmantoti arī citi informācijas avoti, piemēram, Eurostat importa statistika un attiecīgās valsts eksporta statistika.

(44)

Tā kā sadarbība nenotika, tika izmantota pārskatīšanas pieprasījumā sniegtā informācija, 14. panta 6. punktā minētā datubāze un Ķīnas eksporta statistikas dati. Ķīnas jauda tika aprēķināta piesardzīgi, izmantojot publiski pieejamos jaudas datus tikai par vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju (10). Iegūtā jauda bija vismaz 40 000 tonnu, taču informācija lietā liecina, ka Ķīnā ir vēl vismaz divi ražotāji (izņemot Fang Da) un tāpēc šis piesardzīgi aprēķinātais skaitlis ir mazāks par faktisko ĶTR jaudu.

(45)

Izmantojot Ķīnas eksporta statistiku un 14. panta 6. punktā minēto statistiku par attiecīgā ražojuma importu Savienībā (izņemot Fang Da), minētais aprēķins norāda, ka Ķīnas un Savienības tirgū kopējā brīvā jauda ir aptuveni 17 000 tonnu vai neizmantotā jauda, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par Savienības tirgu.

(46)

Pamatojoties uz Ķīnas eksporta statistiku, vidējais Ķīnas cenu līmenis, eksportējot uz citiem galvenajiem tirgiem (piemēram, Dienvidāfriku, Brazīliju, Argentīnu un Turciju), ir tāds pats vai dažkārt pat zemāks nekā to pārdošanas cenas, eksportējot uz Savienību.

(47)

Minētais pierāda, ka attiecīgais ražojums arī citu trešo valstu tirgos tiek tirgots par dempinga cenu un ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienība joprojām būs pievilcīgs tirgus.

(48)

Daudzu lielo trešo valstu tirgos, tostarp ASV, nātrija ciklamātu ir aizliegts izmantot pārtikas, dzērienu un farmācijas produktu ražošanā. Lietā nebija informācijas par to, ka sagaidāma citu trešo valstu nātrija ciklamāta tirgus apjoma palielināšanās, tāpat lietā nebija arī norāžu par Ķīnas iekšējā tirgus apjomu un tā sagaidāmo palielināšanos.

(49)

Tāpēc ir aprēķināts, ka tirgu, kas nav Savienības tirgi, uzņemšanas jauda drīzāk ir maza, un tādējādi pēc pasākumu iespējamās atcelšanas Savienība būtu pievilcīgs tirgus.

(50)

Minēto faktoru novērtējums atklāja, ka eksportētāji, uz kuriem attiecās pārskatīšana, turpināja uz Savienību eksportēt ļoti ievērojamus daudzumus attiecīgā ražojuma par dempinga cenām. Arī uz trešām valstīm Ķīna eksportēja par dempinga cenām. Ja pasākumus atceltu, tad, ņemot vērā Ķīnas eksportētājiem pieejamo lielo jaudu, citu lielu noieta tirgu neesību šādai jaudai un Savienības tirgus pievilcību, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt uz Savienības tirgu vēl lielākus daudzumus par dempinga cenām.

(51)

Izvērtējot minētos datus un informāciju, tiek secināts, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings no ĶTR turpinātos.

(52)

Pēc izmeklēšanas sākšanas pieteicās viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs. Tika iesniegtas nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, pēc tam Komisija saistībā ar trūkumu novēršanas procedūru prasīja uzņēmumam pabeigt anketas aizpildīšanu. Atbilde uz šo pieprasījumu netika saņemta, un tāpēc nevarēja uzskatīt, ka kāds no Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem sadarbotos.

(53)

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu informācija par Indonēzijas cenām iekšzemes tirgū, uz citām valstīm veiktā eksporta cenām, par Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, ražošanas apjomu un jaudu tika pamatota ar pieejamajiem faktiem, ietverot pieprasījumu un publiski pieejamo informāciju.

(54)

Tā kā Indonēzija nesadarbojās un lietā nebija pieejama cita informācija, tika izmantota Indonēzijas normālā vērtība, kas bija paziņota pieprasījumā. Pieprasījumā Indonēzijas normālā vērtība tika noteikta, izmantojot Savienības ražotāja izmaksu struktūru un veicot katra izmaksu elementa korekciju atbilstīgi Indonēzijas vērtībām. Izmaksu elementi bija izejvielas, personāls, enerģija un ūdens, uzturēšana, amortizācija un papildu izmaksas. Pieprasījumā veiktās korekcijas tika uzskatītas par pieņemamām. Tā kā nebija pieejama cita informācija, tika uzskatīts, ka pieprasījumā norādītā informācija ir vislabākā aprēķinātā Indonēzijas normālā vērtība.

(55)

Tā kā neviens Indonēzijas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, lai noteiktu eksporta cenas, bija jāizmanto cita pieejamā informācija. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Indonēzijas uz Savienību gandrīz izbeidzās. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatētais importa apjoms bija nenozīmīgs (apmēram 19 tonnas), un tāpēc nevarēja izmantot 14. panta 6. punktā minēto Savienībā ievestā importa statistiku. Lai noteiktu eksporta cenas, tās vietā tika izmantota Indonēzijas eksporta statistika. Tika konstatēti divpadsmit eksporta galamērķi. Tika izmantota vidējā eksporta cena uz visām trešām valstīm kā Savienības eksporta cenas aizstājējvērtība pasākumu iespējamās atcelšanas gadījumā.

(56)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un Indonēzijas eksportētāju eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(58)

Tika veiktas korekcijas, lai FOB eksporta cenas pielīdzinātu EXW līmenim. Tā kā nebija precīzākas informācijas, šīs korekcijas tika veiktas, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par Fang Da paralēlajā izmeklēšanā saskaņā ar 5. pantu, kurus Komisija uzskatīja par piemērotu etalonu korekciju aprēķināšanai. Tāpat tika veiktas pienācīgas korekcijas saistībā ar transportu, apdrošināšanu, pārvietošanu, pārkraušanu un papildu izmaksām, kā arī bankas komisijas maksu, ja tika secināts, ka tās ir vajadzīgas un precīzas un ka tās ir pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(59)

Dempinga starpība tika aprēķināta kā summa, par kuru normālā vērtība, kas aprēķināta 54. apsvērumā, pārsniedza eksporta cenu, kas noteikta 55. apsvērumā. Tādējādi iegūtā dempinga starpība bija 33,6 %, kas ir lielāka nekā lielākā dempinga starpība, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā (18,1 %). Tas pierāda – lai gan attiecīga ražojuma importa apjoms Savienībā bija gandrīz beidzies, Indonēzijas uzņēmumu dempings trešās valstīs joprojām turpinājās tādā līmenī, kas bija augstāks par sākotnējā izmeklēšanā noteikto.

(60)

Komisija izvērtēja dempinga atkārtošanās iespēju gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tika analizēti šādi elementi: eksporta cena uz citiem galamērķiem, Indonēzijas ražošanas jauda un neizmantotā jauda, kā arī citu trešo valstu tirgu uzņemšanas spēja.

(61)

Tā kā sadarbība nenotika, Komisijai bija jāizmanto pārskatīšanas pieprasījumā sniegtie dati, Eurostat datubāze un Indonēzijas eksporta statistika. Izmantojot informāciju, kas pieejama par vienu Indonēzijas ražotāju eksportētāju, tika aprēķināts, ka Indonēzijas jauda ir vismaz 10 000 tonnu. Izmantojot Indonēzijas eksporta statistiku, varēja konstatēt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas eksporta apjoms uz trešām valstīm bija līdz 4 700 tonnām. Pamatojoties uz šo informāciju, piesardzīgi var aprēķināt, ka Indonēzijas brīvā jauda iekšzemes tirgū un Savienības tirgū ir 5 300 tonnas. Jānorāda, ka iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (11) aprēķinātā Indonēzijas jauda 2008. gadā bija 18 000 tonnu.

(62)

Tā kā nav pieejami dati par abu Indonēzijas ražotāju pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, neizmantoto (pieejamo) jaudu, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu, var aprēķināt tikai aptuveni. Tomēr, izmantojot iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas datus, abu Indonēzijas uzņēmumu pārdošanas apjoms valsts iekšējā tirgū bija aptuveni 2 000 tonnu, tādējādi saskaņā ar pašreizējo jaudas aprēķinu Savienības tirgum joprojām būtu pieejamas neizmantotas 3 300 tonnas. Tas būtu vairāk nekā 80 % no Savienības tirgus.

(63)

Izmantojot Indonēzijas statistiku par eksportu uz citām trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, var konstatēt, ka vidējā pārdošanas cena divos no galvenajiem eksporta tirgiem, t. i., Pakistānā un Filipīnās (kas veido vairāk nekā 50 % no Indonēzijas eksporta apjoma trešās valstīs), ir ievērojami zemāka par vidējo pārdošanas cenu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Kā skaidrots 55. līdz 59. apsvērumā, 33,6 % dempinga starpība tika aprēķināta, Indonēzijas eksporta cenu pamatojot ar visām eksporta pārdošanas cenām trešajās valstīs. Tāpēc pasākumu izbeigšanas gadījumā Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem Savienība būtu pievilcīgs eksporta tirgus.

(64)

Kā skaidrots 48. un 49. apsvērumā, tirgu, kas nav Savienības tirgi, uzņemšanas spēja ir maza Tā kā sadarbība nenotika, lietā nav informācijas par attiecīgā ražojuma iekšzemes patēriņu Indonēzijā, taču tā kā aprēķinātā neizmantotā jauda Indonēzijas tirgū un Savienības tirgū ir 5 300 tonnas, ņemot vērā citu tirgu nelielo uzņemšanas spēju, ir skaidrs, ka Indonēzijai būs pietiekami daudz neizmantotas jaudas, lai aptvertu Savienības tirgu.

(65)

Tāpēc nevar sagaidīt, ka Indonēzijas liekā jauda ievērojamā apjomā tiks novirzīta citos tirgos, kas nav Savienības tirgus.

(66)

Minēto faktoru novērtējums pierāda, ka Indonēzijas eksports uz tirgiem, kas nav Savienības tirgus, ir veikts par cenām, kas ir ievērojami zemāks par vidējo cenu līmeni Savienībā. Ja pasākumus atceltu, tad, ņemot vērā Indonēzijas eksportētājiem pieejamo lielo jaudu un citu šādai jaudai piemērotu lielu noieta tirgu neesību, Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls novirzīt uz Savienības tirgu lielākus daudzumus par dempinga cenām.

(67)

Izvērtējot minētos datus un informāciju, tiek secināts, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā dempings no Indonēzijas atkārtotos.

(68)

Tā kā Savienībā ir tikai viens ražotājs un imports par dempinga cenām attiecas tikai uz dažiem Ķīnas un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, lai aizsargātu uzņēmējdarbības datu konfidencialitāti, kaitējuma rādītāji un importa dati bija jānorāda ar indeksu.

(69)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja tikai viens ražotājs, kas tādējādi uzskatāms par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(70)

Nātrija ciklamātu ražo tikai Savienībā, ĶTR un Indonēzijā. Komisija Savienības patēriņu noteica, izmantojot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, kam pieskaitīja nātrija ciklamāta importa apjomu no ĶTR un Indonēzijas, kas tika noteikts, kā skaidrots 73. apsvērumā.

(71)

Patēriņa dinamika Savienībā bija šāda:

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(72)

Laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam nātrija ciklamāta patēriņš Savienībā vispirms samazinājās par 7 %, pēc tam tas palielinājās. Patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā daudzmaz sasniedza 2011. gada līmeni.

(73)

Šajā izmeklēšanā imports no ĶTR ir kopējais importa apjoms no ĶTR, izņemot importu no Fang Da, uz ko šī pārskatīšana neattiecas. Imports no Fang Da tika ņemts vērā tikai tādēļ, lai aprēķinātu Savienības kopējo patēriņu. Tā kā Ķīnas un Indonēzijas ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija izmantoja statistiku, kas pieejama 14. panta 6. punktā minētajā datubāzē, lai noteiktu apjomu un cenas importam no šīm abām valstīm attiecīgajā periodā, jo šajā datubāzē bija pietiekami detalizēta informācija, kas klasificēta, izmantojot 10 ciparu TARIC kodus un TARIC papildkodus.

(74)

Tā kā Indonēzijas importa apjoms un cenas ir nenozīmīgi pamatregulas 3. panta 4. punkta nozīmē, attiecīgo valstu imports tika novērtēts atsevišķi.

(75)

Importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā samazinājās par 23 %. Vispirms tas palielinājās no 2011. līdz 2012. gadam un pēc tam ievērojami samazinājās, jo īpaši straujš kritums par 41 indeksa punktu notika no 2012. līdz 2013. gadam. Pēc tam no 2013. līdz 2014. gadam tas turpināja nedaudz samazināties, bet no 2014. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas palielinājās par sešiem indeksa punktiem.

(76)

Atbilstīgajā tirgus daļā attiecīgajā periodā notika līdzīgās izmaiņas, arī kopumā samazinoties par 23 %.

(77)

Ķīnas importa cenu izmaiņas tika noteiktas un analizētas atsevišķi, gan iekļaujot, gan neiekļaujot antidempinga maksājumus. Šajā konkrētajā gadījumā tas tika darīts tāpēc, ka 2012. gadā tika mainīts šo maksājumu apmērs, kā skaidrots iepriekš 1. apsvērumā, un, uzrādot antidempinga maksājumus, varēja parādīt šo izmaiņu ietekmi.

3. tabula

Importa cenu (EUR/kg) indekss

(78)

Attiecīgajā periodā vidējā CIF importa cena pie Savienības robežas (cenas bez antidempinga maksājumiem) citu ražotāju, kas nav Fang Da, importam no ĶTR palielinājās par 4 %.

(79)

Ņemot vērā antidempinga maksājumu ietekmi, attiecīgajā periodā importa cena palielinājās par 11 %. Jāatgādina, ka 2012. gada maijā Ķīnas Rainbow Rich grupas ražotāju eksportētāju antidempinga maksājumu apmērs tika palielināts vairāk nekā divas reizes, kas savukārt izraisīja vidējo importa cenu palielināšanos (ar antidempinga maksājumiem) laikposmā no 2011. līdz 2012. gadam.

(80)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās šī pārskatīšana, nesadarbojās, Komisija cenu samazināšanās apmēru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteica, salīdzinot Savienības ražotāja noteikto vidējo pārdošanas cenu dažādiem klientiem Savienības tirgū, ko koriģēja līdz EXW līmenim un vidējai Ķīnas importa cenai, pamatojoties uz 14. panta 6. punktā minēto datubāzi. Tā kā nebija pieejama informācija par Ķīnas importa veidu (tipu), lai aprēķinātu Ķīnas importa vidējo cenu, vienkārši tika izmantota vidējā vērtība.

(81)

Salīdzinājums parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā cenas samazinājuma starpība, kas izteikta kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu procentuālā daļa, bija 22,8 %, ņemot vērā Ķīnas importam piemēroto antidempinga ietekmi. Atņemot saistībā ar minētajiem pasākumiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem piemērotos antidempinga maksājumus, cenas samazinājuma starpība būtu līdz 32,3 %.

(82)

Attiecīgajā periodā par 91 % samazinājās gan Savienībā no Indonēzijas importētā nātrija ciklamāta apjoms, gan tirgus daļa. Jānorāda, ka 2011. un 2012. gadā Indonēzijas importa kopējais apjoms bija neliels, ļoti niecīgs – 2013. gadā, bet nenozīmīgs – 2014. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Lai gan attiecīgajā periodā notika diezgan lielas Indonēzijas importa apjoma svārstības, var uzskatīt, ka tā ietekme uz Savienības ražošanas nozari no 2011. līdz 2012. gadam bija ļoti neliela, bet pavisam nenozīmīga – no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(83)

Attiecīgajā periodā Indonēzijas importa vidējā CIF cena pie Savienības robežas palielinājās par 6 %.

(84)

Tā kā neviens no Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, Komisija cenu samazināšanās apmēru pārskatīšanas izmeklēšanas periodā noteica, salīdzinot Savienības ražotāja noteikto vidējo pārdošanas cenu dažādiem klientiem Savienības tirgū, ko koriģēja līdz EXW līmenim un vidējai Ķīnas importa cenai, pamatojoties uz 14. panta 6. punktā minēto datubāzi. Tā kā nebija pieejama informācija par Indonēzijas importa veidu (tipu), lai aprēķinātu Ķīnas importa vidējo cenu, vienkārši tika izmantota vidējā vērtība.

(85)

Salīdzinājumā noskaidrojās, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējā cenu samazinājuma starpība, izteikta kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu procentuālā daļa, bija 24,1 %. Atņemot saistībā ar minētajiem pasākumiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem piemērotos antidempinga maksājumus, cenas samazinājuma starpība būtu līdz 33,6 %.

(86)

Nātrija ciklamāta ražošanai ir divi galvenie posmi. Pirmajā posmā, kurā jāizmanto reaktori, no izejvielas iegūst neapstrādātu (neattīrītu) nātrija ciklamātu. Otrajā ražošanas posmā neapstrādātais nātrija ciklamāts ir jāattīra, lai atbilstīgi attiecīgajiem reglamentējošajiem noteikumiem tas būtu piemērots izmantošanai pakārtotajās pārtikas, dzērienu vai zāļu ražošanas nozarēs.

(87)

Tehniska negadījuma dēļ 2011. gada jūlijā (sprādziens rūpnīcā) Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nevarēja veikt pirmo ražošanas posmu – reakcijas procesu, tāpēc tai bija jāizmanto importētais nātrija ciklamāts, kura attīrīšanu tā veica, lai varētu turpināt savu komercdarbību.

(88)

Tā kā, izņemot īslaicīgu importa izmantošanu, Savienības ražotājam nebija citu iespēju un, ņemot vērā importa ierobežoto ilgumu un apjomu attiecīgajā periodā, šis negadījums un tā sekas nenoliedz minētos secinājumus attiecībā uz Savienības ražošanas nozares noteikšanu. Tas tomēr ievērojami ietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju 2011.–2012. gadā, proti, attiecīgā perioda sākumā, jo īpaši attiecībā uz jaudu, ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī ienesīguma rādītājiem. Tas zināmā, lai gan niecīgā mērā ietekmēja importa izmaiņas. Šie elementi tika ņemti vērā, analizējot kaitējuma rādītāju izmaiņas.

(89)

Šajā kontekstā un saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot, kā Savienības ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas attiecīgajā periodā ietekmējuši Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu kaitējuma apmēru, Komisija novērtēja ekonomiskos rādītājus, izmantojot datus, kas attiecās uz vienīgo Savienības ražotāju, kuru uzskata par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(90)

Vienīgā Savienības ražotāja ekonomiskie rādītāji, kurus novērtēja Komisija, ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, darbaspēka izmaksas, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(91)

Kopējā Savienības ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(92)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 57 %. Kā skaidrots 87. un 93. apsvērumā tālāk, 2011.–2012. gadā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms tomēr bija neierasti mazs. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražošanas apjoms krasi samazinājās par 32 indeksa punktiem.

(93)

Attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās arī ražošanas jauda (par 71 %), taču šo tendenci atkal var izskaidrot ar neierasti zemo līmeni 2011. un 2012. gadā, ko izraisīja tehniskais negadījums ražošanas telpās. Jauda tika aprēķināta, ņemot vērā mēnešus, kuros Savienības ražošanas nozare varēja ražot pati savu nātrija ciklamātu, proti, tikai septiņus mēnešus 2011. gadā, astoņus mēnešus 2012. gadā un 12 mēnešus citos laikposmos. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražošanas jaudas līmenis nemainījās.

(94)

No 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam jaudas izmantošanas ātrums samazinājās par 8 %, taču pēc tam no 2013. gada līdztekus ražošanas apjoma samazinājumam krasi samazinājās.

(95)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(96)

Pārdošanas apjoma Savienības tirgū un attiecīgās tirgus daļas izmaiņas attiecīgajā periodā notika līdzīgi. Tās kopumā palielinājās par 4 %.

(97)

Tā kā abi skaitļi atspoguļo tikai Savienības ražošanas nozares ražotā nātrija ciklamāta pārdošanas apjomu, iepriekš 87. un 93. apsvērumā minēto iemeslu dēļ 2011. un 2012. gadā šis līmenis bija neierasti zems. No 2013. gada, kad Savienības ražošanas nozare atkal jau bija pastāvīgi atjaunojusi savu nātrija ciklamāta ražošanu, zaudēto pasūtījumu dēļ Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 42 indeksa punktiem.

(98)

Laikposmā no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ievērojami samazinājās arī tirgus daļa. Tas neatbilst Savienības patēriņa izmaiņām, kas palielinājās par astoņiem indeksa punktiem.

(99)

Situācija Savienības ražošanas nozarē uzlabojās no 2011. līdz 2013. gadam, kad tā atkal spēja palielināt savu ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Šo palielinājumu izraisīja divi faktori: i) konkrētu ĶTR ražotāju eksportētāju antidempinga maksājumu palielināšanās, kas 2012. gada maijā tika divkāršots, un ii) tas, ka Savienības ražošanas nozare 2013. gadā 12 mēnešus atkal spēja ražot savu nātrija ciklamātu, salīdzinot ar tikai septiņiem mēnešiem 2011. gadā, un astoņiem mēnešiem 2012. gadā.

(100)

Ja 2011. gada jūlijā sprādziens nebūtu noticis, ražošanas apjoms, jaudas izmantošana, pārdošanas apjoma un tirgus daļas skaitļi 2011. un 2012. gadā būtu bijuši daudz lielāki, jo Savienība saviem klientiem būtu varējusi piegādāt savu nātrija ciklamātu, nevis importēto, kura tālāko apstrādi (attīrīšanu) tā veica no 2011. gada augusta un 2012. gada maija. Tāpēc ražošanas, pārdošanas apjoma un tirgus daļas palielinājums no 2011. līdz 2013. gadam varēja būt daudz mazāks, lai gan ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā pat būtu saglabājusies 2013. gada līmenī. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam visas minētās ar apjomu saistītās izmaiņas, izņemot ražošanas jaudu, notika pilnīgi pretējā virzienā. Faktiski, lai gan Savienības patēriņš no 2013. gada samazinājās, Savienības ražošanas nozarē sākās samazināšanās posms. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares ienesīgums visā attiecīgajā periodā saglabājās izteikti negatīvs, tādējādi samazinot izaugsmes izredzes.

(101)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(102)

Lai gan Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nespēja ražot pati savu nātrija ciklamātu, tā nolēma šajā periodā saglabāt nemainīgu nodarbinātības līmeni, jo jebkurš samazinājums tika uzskatīts par pārāk dārgu un nevajadzīgu. Lai gan 2012. gadā viens darbinieks tika atbrīvots no darba, nodarbinātības līmenis 2011. un 2012. gadā nemainījās, jo tajā pašā gadā Savienības ražošanas nozare pieņēma darbā citu darbinieku. Nodarbināto skaits nedaudz palielinājās 2013. gadā un pēc tam nemainījās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(103)

Rūpnīcā notikušā sprādziena dēļ Savienības ražošanas nozares ražīgumu ietekmēja tādi paši faktori, kā citus ekonomiskos rādītājus. Tāpat kā ražošanas apjoms arī ražīgums 2011. un 2012. gadā bija neierasti zems, bet pēc tam 2013. gadā krasi palielinājās par gandrīz 80 indeksa punktiem. Tomēr pēc tam zaudēto pasūtījumu dēļ 2014. gadā tas samazinājās par 30 indeksa punktiem un saglabāja šo līmeni līdz pat pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(104)

Antidempinga pasākumus attiecībā uz Indonēzijas ražotāju eksportētāju un visu Ķīnas ražotāju eksportētāju, izņemot Fang Da, importu piemēro no 2004. gada.

(105)

Kā konstatēts iepriekš, Indonēzijas un Ķīnas ražotāju, kas nav Fang Da, dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojami augstāka par minimālo līmeni. Tā kā joprojām Ķīnas ražotāji nātrija ciklamātu ievērojamos apjomos importē par dempinga cenām, ekonomiskās situācijas ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir nozīmīga.

(106)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(107)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 6 %. Vispirms no 2011. līdz 2012. gadam tās palielinājās par pieciem indeksa punktiem, bet pēc tam nemainījās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(108)

Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas vidējās izmaksas no 2011. līdz 2012. gadam palielinājās par septiņiem indeksa punktiem, bet pēc tam 2013. gadā tās samazinājās par 10 indeksa punktiem, salīdzinot ar 2011. gadu. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tās nemainījās. Šīs izmaiņas galvenokārt izraisīja izejvielu izmaksu svārstības.

(109)

Saistībā ar minēto būtu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja precīzi nošķirt attīrīšanas izmaksas no kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc pretēji 2013., 2014. gada un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda indeksiem 2011. līdz 2012. gada indeksi atspoguļo arī Savienības ražošanas nozares importētā nātrija ciklamāta attīrīšanas izmaksas.

(110)

Ņemot vērā minēto, 2011.–2012. gada un nākamo laikposmu dinamika būtu jāinterpretē piesardzīgi, jo to izmaiņas – lai gan tikai nedaudz – ietekmēja tas, ka 2011.–2012. gada indeksu pamatā bija dažādas datu kopas.

(111)

Jebkurā gadījumā visā attiecīgajā periodā vienības vidējā pārdošanas cena vienmēr bija zemāka par vidējām Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksām, kas aplūkotas iepriekšējā tabulā.

(112)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(113)

Visā attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas samazinājās par 5 %. Tomēr 2012. gadā izmaksas vispirms palielinājās par 27 % – galvenokārt atlaistajam darbiniekam izmaksātās kompensācijas dēļ –, bet pēc tam tās pastāvīgi samazinājās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, kad tās samazinājās 5 % zem 2011. gada līmeņa.

(114)

Vienīgā Savienības ražotāja krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Krājumi

(115)

Attiecīgajā periodā krājumu apmērs perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, ievērojami svārstījās. Vispirms no 2011. līdz 2012. gadam tas palielinājās, pēc tam nākamajā gadā samazinājās, bet visbeidzot ievērojami palielinājās līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 351 indeksa punktu. Šo palielinājumu daļēji izraisīja gan Savienības ražotāja nespēja pārdot savus ražojumus konkurences dēļ, ko radīja imports par zemām cenām, gan neierasti mazais krājumu apjoms 2011. gadā pēc tehniskā negadījuma, kas aprakstīts iepriekš 87. apsvērumā.

(116)

Vienīgā Savienības ražotāja rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(117)

Komisija Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no nātrija ciklamāta pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Kā minēts iepriekš 109. apsvērumā, ražošanas izmaksas, kas izmantotas, lai noteiktu peļņu/zaudējumus 2011.–2012. gadā, varēja noteikt tikai vispārīgi, t. i., iekļaujot arī izmaksas, kas saistītas ar importēto nātrija ciklamātu. Ņemot vērā minēto, ienesīguma skaitļu analīze parādīja, ka visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei radās ievērojami zaudējumi. Jo īpaši lieli tie bija 2011.–2012. gadā, tomēr no 2013. gada situācija uzlabojās.

(118)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas dinamika, kas noteikta attiecībā pret nātrija ciklamāta kopējo pārdošanas apjomu (12), no pozitīvas 2011. gadā kļuva izteikti negatīva 2012. gadā līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam.

(119)

Vienīgie ievērojamie ieguldījumi tika veikti 2011.–2013. gadā, un tie attiecas tikai uz ražošanas iekārtām, ko sabojāja 2011. gadā notikušais sprādziens. Ieguldījumus pilnībā sedza apdrošināšanas polise.

(120)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no pamatlīdzekļu uzskaites neto vērtības. Visā attiecīgajā periodā tā bija izteikti negatīva.

(121)

Savienības ražošanas nozarei radītie zaudējumi nopietni ietekmēja tās spēju piesaistīt kapitālu.

(122)

Lai gan daži ekonomiskie rādītāji, kas attiecas uz situāciju Savienības ražošanas nozarē, piemēram, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un ražīgums, 2011.–2012. gadā un 2013. gadā uzlabojās, šīs izmaiņas daļēji izraisīja labvēlīgās tirgus izmaiņas pēc antidempinga maksājumu palielināšanas 2012. gadā dažiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(123)

Faktiski, kā minēts 99. apsvērumā, šos uzlabojumus ievērojamā mērā var izskaidrot ar šādiem faktoriem: i) sprādziens rūpnīcā 2011. gada jūlijā; ii) pēc sprādziena Savienības ražošanas nozare no 2011. gada augusta līdz 2012. gada maijam nevarēja ražot pati savu nātrija ciklamātu; un iii) 12 mēnešu ražošanas procesa atjaunošana 2013. gadā pēc sagrauto ražošanas līniju nomaiņas. Ir skaidrs, ka šo rādītāju palielinājums līdz 2013. gadam būtu mazāks, ja sprādziens nebūtu noticis.

(124)

Minēto izmaiņu pozitīvā attīstība izteikti mainījās no 2013. gada, jo ievērojami pasliktinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, ražīgums un tās tirgus daļa.

(125)

Turklāt visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis nemainīgi bija nedrošs. Proti, Savienības ražošanas nozares rādītājiem, piemēram, ienesīgums, naudas plūsma un peļņa no ieguldījumiem, kopumā bija negatīvi rezultāti.

(126)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(127)

Kā secināts iepriekš 122.–126. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Lai gan pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa līmenis joprojām bija ievērojams, gandrīz nemaz nebija importa no Indonēzijas.

(128)

Lai novērtētu kaitējuma turpināšanās iespējamību pasākumu izbeigšanas gadījumā, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika analizēta, no vienas puses, Ķīnas importa un, no otras puses, Indonēzijas importa faktiskā un potenciālā ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Lai noteiktu importa potenciālo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika ņemti vērā šādi elementi: i) eksportētāju neizmantotās jaudas pieejamība; ii) importa par dempinga cenām iespējamā dinamika; un iii) Ķīnas un Indonēzijas importa cenu līmenis.

(129)

Lai gan ĶTR importa apjoms attiecīgajā periodā samazinājās (sk. 2. tabulu iepriekš), tā līmenis tomēr bija ievērojams – tā tirgus daļa bija no 40 % līdz 60 %. Kā minēts iepriekš 81. apsvērumā, attiecīgās cenas ievērojami samazināja Savienības cenas, t. i., par 23 %, ņemot vērā spēkā esošos antidempinga pasākumus. Nav šaubu, ka ar šādu importa apjomu un šādu cenu līmeni Ķīnas imports par dempinga cenām izraisīja cenu samazinājumu Savienības tirgū, tādējādi palielinot arī Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(130)

Attiecībā uz Ķīnas importa potenciālo ietekmi pasākumu atcelšanas gadījumā, pirmkārt, jāatgādina, ka minētā ĶTR pieejamās jaudas analīze (sk. iepriekš 45. apsvērumu) pierādīja – ĶTR uzņēmumu, uz kuriem attiecās pārskatīšana, brīvi pieejamā ražošanas jauda vismaz trīs reizes pārsniedz Savienības tirgus lielumu. Turklāt tika secināts, ka Savienība joprojām ir pievilcīgs tirgus Ķīnas eksportētājiem – ko apstiprina arī pašreizējais importa līmenis – un ka pasākumu atcelšanas gadījumā vismaz daļu no neizmantotās papildu jaudas varētu eksportēt uz Savienību.

(131)

Ņemot vērā ievērojamo dempinga apmēru un cenu samazinājumu – jo īpaši, ja neņem vērā spēkā esošo antidempinga pasākumu ietekmi, – minētais papildu eksporta apjoms Savienībā tiktu tirgots par dempinga cenām un tās būtu ievērojami zemākas par Savienības ražotāja cenām un izmaksām.

(132)

Šādu apjomu un cenu kopējā ietekme varētu turpināties un pat palielināt jau tā nedrošajai Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(133)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū Indonēzijas importa gandrīz nemaz nebija un tāpēc tālāk aplūkotajā analīzē uzmanība pievērsta importa iespējamajai dinamikai pasākumu atcelšanas gadījumā.

(134)

Iepriekš aplūkotā analīze parādīja, ka Indonēzijas neizmantotās jaudas apmērs atbilstu gandrīz visam nātrija ciklamāta Savienības tirgum. Pamatojoties uz Indonēzijas eksporta cenām trešo valstu tirgos un ņemot vērā to, ka daudzu lielo trešo valstu tirgos nātrija ciklamātu ir aizliegts izmantot pārtikas, dzērienu un farmācijas produktu ražošanā, ir ļoti iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Indonēzija atsāktu savu eksportu uz Savienības tirgu.

(135)

Attiecībā uz cenām izmeklēšanā tika pierādīts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas eksporta cenas uz citām trešām valstīm bija dempinga cenas un šīs cenas faktiski bija zemas, zemākas par Savienības ražotāja cenām un izmaksām.

(136)

Ņemot vērā minēto, var secināt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Indonēzija atsāktu ievērojama nātrija ciklamāta daudzuma eksportu uz Savienību par dempinga cenām un zemām cenām, kas samazinātu Savienības ražošanas nozares cenas. Tas, visticamāk, turpinātu būtisko kaitējumu, kas šobrīd nodarīts Savienības ražošanas nozarei, un pat pasliktinātu tās stāvokli.

(137)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā iespējama kaitējuma atkārtošanās.

(138)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai ĶTR un Indonēzijas importam piemēroto spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, izvērtēja visu dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju un lietotāju intereses.

(139)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(140)

Uz šā pamata Komisija pārbaudīja, vai neatkarīgi no minētajiem secinājumiem ir nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka Savienības interesēs nav saglabāt spēkā esošos pasākumus.

(141)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visā attiecīgajā periodā, lai gan bija spēkā pasākumi attiecībā uz Indonēziju un Ķīnu (izņemot Fang Da), Savienības ražošanas nozare joprojām cieta zaudējumus un zaudēja ražošanas, pārdošanas apjomu un tirgus daļu Savienības tirgū. Tajā pašā laikposmā importa apjoms no ĶTR saglabājās ievērojams un samazināja Savienības ražošanas nozares cenas. Kā skaidrots iepriekš, pasākumu atcelšanas gadījumā ir ļoti iespējams, ka Ķīnas, izņemot Fang Da, importa apjoms turpinātu palielināties un Indonēzija atsāktu importu par dempinga cenām un zemām cenām. Iepriekš tika konstatēts, ka, izbeidzot spēkā esošos pasākumus, Savienības ražošanas nozares nedrošais stāvoklis varētu pasliktināties vēl vairāk un varētu piespiest to pavisam pārtraukt nātrija ciklamāta ražošanu, tādējādi zaudējot nodarbinātību un alternatīvus piegādes avotus Savienībā.

(142)

Saglabājot spēkā pasākumus, ir sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare varētu palielināt savas cenas, ražošanu un apjomu un pakāpeniski atgūt peļņu.

(143)

Tādēļ Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR un Indonēziju būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(144)

Neviens importētājs/tirgotājs nesadarbojās. Tā kā šāda sadarbība nenotika, var pamatoti pieņemt, ka attiecīgais ražojums neveido importētāju/tirgotāju apgrozījuma lielāko daļu un ka nav faktoru, kas norādītu, ka pasākumu saglabāšanas gadījumā ietekme uz importētājiem/tirgotājiem būtu nesamērīgi liela.

(145)

Šajā izmeklēšanā daļēji sadarbojās tikai viens lietotājs.

(146)

Attiecīgā ražojuma galvenie galalietotāji Savienībā ir pārtikas, dzērienu un farmācijas nozare. Iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz nātrija ciklamāta importu tika konstatēts, ka nātrija ciklamāts veido tikai tik niecīgu ražošanas izmaksu daļu, ka antidempinga maksājumu piemērošanas ietekme nebija nozīmīga. Tas tika apstiprināts nepilnīgajā atbildē uz anketas jautājumiem, ko Komisija saņēma no minētā lietotāja. Tā kā citi pārtikas, dzērienu un zāļu ražotāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās, var pamatoti pieņemt, ka pasākumu turpināšanas gadījumā ietekme uz lietotājiem būtu nenozīmīga.

(147)

Ņemot vērā minēto secinājumu, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare varētu būt spiesta pārtraukt nātrija ciklamāta ražošanu, un tā kā pasaulē ir tikai daži nātrija ciklamāta ražotāji, šķiet, ka pasākumi būtu izdevīgi lietotājiem tikai tiktāl, ciktāl tie saglabā nātrija ciklamāta ražošanu Savienībā un lietotāju iespēju izvēlēties nātrija ciklamātu, ko ražo dažādi konkurējoši ražotāji.

(148)

Ņemot vērā minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu neturpināt spēkā esošos antidempinga pasākumus pret importu no ĶTR un Indonēzijas.

(149)

No minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kurus piemēro ĶTR un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam un kuri ieviesti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 492/2010, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 398/2012. Šie pasākumi nebūtu jāpiemēro Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited, jo sākotnēja izmeklēšanā netika konstatēts šo eksportētāju dempings.

(150)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktam,