a)

nozvejas, ko guvis kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis;

b)

saldētas nozvejas;

c)

liela apjoma nozvejas;

d)

nozvejas, kuras iepriekš jūrā ir pārkrautas citā kuģī;

e)

nozvejas, kuras gūtas ūdeņos, kas nav līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā, t. i., atrodas ārpus pārvaldības apgabala;

f)

nozvejas, kas gūtas gan konvencijas apgabalā, gan ārpus tā;

g)

augstvērtīgu sugu nozvejas;

h)

tādu zvejas resursu nozvejas, kuriem zvejas iespējas ir īpaši limitētas;

i)

iepriekš veikto inspekciju skaits un konstatēto pārkāpumu skaits attiecībā uz kuģi un/vai tā operatoru.”

a)

pārbauda, vai uz kuģa esošā kuģa identifikācijas dokumentācija un informācija par kuģa īpašnieku ir patiesa, pilnīga un pareiza, tostarp atbilstīgi sazinoties ar karoga valsti vai starptautiskiem kuģu reģistriem gadījumā, ja tas ir nepieciešams;

b)

pārbauda, vai kuģa karogs un marķējumi (piemēram, vārds, ārējais reģistrācijas numurs, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) kuģa identifikācijas numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un citi marķējumi, galvenie izmēri) saskan ar informāciju, kas iekļauta dokumentācijā;

c)

pārbauda, vai zvejas un ar zveju saistīto darbību atļaujas ir patiesas, pilnīgas, pareizas un atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar 24. pantu;

d)

izskata visus pārējos attiecīgos dokumentus un ierakstus, kas atrodas uz kuģa, tostarp elektroniskā formātā esošos un kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) datus no karoga valsts vai attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām. Attiecīgā dokumentācija var ietvert žurnālus, nozvejas, pārkraušanas citā kuģī un tirdzniecības dokumentus, apkalpes sarakstus, uzglabāšanas plānus un rasējumus, zivju tilpņu aprakstus un dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (Cites);

e)

pārbauda visus attiecīgos zvejas rīkus uz kuģa, tostarp zvejas rīkus, kas tiek uzglabāti ārpus redzesloka, kā arī ar tiem saistītās ierīces, un pārbauda to atbilstību atļaujas nosacījumiem. Zvejas rīkus turklāt pārbauda, lai pārliecinātos, ka tādi raksturlielumi kā tīklu, murdu, dragu linuma acs izmērs un auklas diametrs, ierīces un piestiprinājumi, izmēri un konfigurācija, āķu izmēri un skaits atbilst piemērojamiem noteikumiem un ka marķējumi atbilst kuģim izdotajām atļaujām;

f)

nosaka, vai uz kuģa paturētās zivis ir iegūtas saskaņā ar attiecīgajām atļaujām;

g)

uzrauga visas izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī un veic kontrolpārbaudes, kurās iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu norādītos daudzumus pa sugām salīdzina ar izkrautajiem vai citā kuģī pārkrautajiem daudzumiem pa sugām;

h)

pārbauda zivis, tostarp ņemot to paraugus, lai noteiktu to daudzumu un nozvejas sastāvu. To darot, inspektori var atvērt tvertnes, ja zivis ir safasētas, un pārvietot nozveju vai tvertnes, lai pārliecinātos par zivju tilpņu integritāti. Šāda pārbaude var ietvert produktu veida pārbaudes un nominālā svara noteikšanu;

i)

kad izkraušana vai pārkraušana citā kuģī ir pabeigta, pārbauda un pieraksta uz kuģa atlikušo zivju daudzumus pa sugām;

j)

novērtē, vai ir nepārprotami pierādījumi, kas ļauj uzskatīt, ka kuģis ir veicis NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības, lai atbalstītu šādu zveju;

k)

sniedz kuģa kapteinim ziņojumu, kurš satur inspekcijas rezultātus, tostarp iespējamos pasākumus, ko varētu veikt; šo ziņojumu paraksta inspektors un kapteinis. Kapteiņa paraksts uz ziņojuma kalpo tikai kā apstiprinājums par ziņojuma kopijas saņemšanu. Kapteinim tiek dota iespēja pievienot ziņojumam savas piezīmes vai iebildumus un vajadzības gadījumā sazināties ar attiecīgajām karoga valsts iestādēm, jo īpaši – ja kapteinim ir nopietnas grūtības saprast ziņojuma saturu. Ziņojuma kopiju nodod kapteinim; un

l)

ja tas ir vajadzīgs un iespējams, nodrošina attiecīgās dokumentācijas tulkošanu.”