27.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/22

(1)

Spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz konkrētu Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu sākotnēji tika noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) (“sākotnējā regula”) un pēdējoreiz paplašināti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012 (3) (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Spēkā esošie pasākumi ir ad valorem maksājums 51,8 % apmērā.

(3)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam. Pieprasījumu iesniedza ražotājs eksportētājs Ukrainā – PJSC “PA”“Stalkanat-Silur” (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(4)

Pieprasījums attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā sniedza pirmšķietamus pierādījumus, ka izmaiņas tā pašreizējā struktūrā, kas notikušas cita starpā sakarā ar divu nesaistītu Ukrainas ražotāju eksportētāju (no kuriem tikai viens iepriekš izmeklēts atsevišķi) apvienošanos, ir ilglaicīgas.

(6)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka, ņemot vērā paša pieprasījuma iesniedzēja iekšzemes cenas vai tā salikto normālo vērtību (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa), nevis iepriekš izmantoto analogās valsts normālo vērtību, pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpība ir ievērojami zemāka nekā pašreizējie pasākumi.

(7)

Tādēļ pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pasākumu turpināšana pašreizējā līmenī vairs nav nepieciešama, lai kompensētu iepriekš konstatētā kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi.

(8)

Komisija informēja dalībvalstis, konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, un ar paziņojumu, kas 2014. gada 18. novembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), paziņoja par izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tikai attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju.

(9)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz ko attiecās gan sākotnējā izmeklēšana, gan pēdējā izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, proti, Ukrainas izcelsmes tērauda troses un tauvas, tostarp slēgtas konstrukcijas troses, izņemot nerūsējoša tērauda troses un tauvas, kuru maksimālais šķērsgriezuma diametrs pārsniedz 3 mm (“attiecīgais ražojums” jeb “SWR”) un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7312 10 81, ex 7312 10 83, ex 7312 10 85, ex 7312 10 89 un ex 7312 10 98.

(10)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Ukrainā un trešās valstīs, un ražojumam, kuru eksportē uz Savienību, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galīgās izmantošanas veidi, tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(11)

Komisija par starpposma pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmo Savienības ražošanas nozares apvienību un Ukrainas iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausītu.

(12)

Komisija nosūtīja pieteikuma iesniedzējam anketu un noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums pieprasījuma iesniedzēja telpās Odesā, Ukrainā.

(13)

Pārskatīšanas izmeklēšana aptvēra laika periodu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. septembrim.

(14)

Eksporta pārdošanas kopējais apjoms uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aprobežojās tikai ar diviem pārdošanas darījumiem un, kā paskaidrots 26. apsvērumā, šie darījumi netika uzskatīti par reprezentatīviem. Kā arī norādīts 26. apsvērumā, eksporta cena tādēļ tika noteikta, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja veikto eksporta pārdošanu uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Pārdošanas apjoms uz trešo valstu tirgiem tika izmantots, lai novērtētu iekšzemes pārdošanas apjoma reprezentativitāti normālās vērtības noteikšanas nolūkos, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 2. punktā.

(15)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms noteica, vai kopējais pieprasījuma iesniedzēja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo eksportu uz trešām valstīm. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika konstatēts, ka iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, jo kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz trešām valstīm.

(16)

Par katru ražojuma veidu, ko pieprasījuma iesniedzējs bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz trešām valstīm pārdoto ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no līdzīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz trešām valstīm šajā periodā.

(17)

Turklāt, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu, tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikts parastā tirdzniecības apritē. To darīja, katram attiecīgā ražojuma veidam, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēts uz trešām valstīm, nosakot, kāds ir rentablās iekšzemes pārdošanas neatkarīgiem klientiem īpatsvars.

(18)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma realizācija iekšzemes tirgū bija rentabla un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienas vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja kā visu attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā to, vai minētā pārdošana bijusi rentabla.

(19)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms nepārsniedza 80 % pārdošanas kopapjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablās pārdošanas, kas veikta pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, vidējo svērto cenu.

(20)

Ja normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot pieprasījuma iesniedzēja pārdotā ražojuma veida iekšzemes tirgus cenas, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(21)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatojās uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis pieprasījuma iesniedzējs.

(22)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka normālās vērtības noteikšanā nebūtu jāņem vērā tā veiktā iekšzemes pārdošana valsts uzņēmumiem (VU). Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka sakarā ar to, ka pastāv augstāks nemaksāšanas vai maksājuma ievērojama kavējuma risks, kas atspoguļojas arī uzņēmuma iekšējā cenu noteikšanas politikā, VU prasītās cenas sistemātiski bija augstākas nekā citiem klientiem iekšzemes tirgū prasītās cenas. Tika apgalvots, ka tādējādi augstākās cenas nav saistītas ar attiecīgā ražojuma īpašībām. Otrkārt, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja – ja normālo vērtību aprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, būtu jāizmanto tikai pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas, kuras radušās iekšzemes pārdošanā neatkarīgiem izplatītājiem, lai nodrošinātu salīdzināmību ar eksporta pārdošanu, kas veikta tikai tādiem pašiem klientiem.

(23)

Attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja lūgumu normālās vērtības noteikšanā neņemt vērā iekšzemes pārdošanu VU izmeklēšanas gaitā savāktie pierādījumi apliecināja, ka pārdošanas cenas VU katram ražojuma veidam vidēji visu laiku bija augstākas nekā jebkura cita veida klientiem iekšzemes tirgū. Šī pastāvīgā cenu atšķirība radās, kombinējot virkni īpašu faktoru, kas skar vienīgi šā veida klientu iekšzemes tirgū: i) pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka pārdošanā VU pastāv augsts nemaksāšanas vai maksājumu ievērojama kavējuma risks; ii) šāda stratēģija tiek faktiski piemērota, piešķirot VU daudz garākus kredīta periodus (ietverot iespēju vēl vairāk atlikt maksājumu, kā noteikts līgumā); iii) kavētu maksājumu vēsture; iv) Ukrainas tiesību akti atbrīvo VU no pienākuma apmierināt kreditoru prasības bankrota gadījumā; v) pārdošana VU notiek pēc sarežģītām konkursa procedūrām, kur līguma noteikumi nav apspriežami un tiek izmantots iepriekš noteikts standarta līgums, un vi) likums VU liedz par iegādātajām precēm maksāt avansā. Tādējādi, pamatojoties uz šiem īpašajiem apstākļiem, pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums tika pieņemts.

(24)

Attiecībā uz prasību normālās vērtības aprēķināšanā izmantot tikai PVA izmaksas, kas radušās, veicot pārdošanu neatkarīgiem izplatītājiem, pamatregulas 2. panta 6. punktā noteikts, ka PVA izmaksu summām būtu jābalstās uz faktiskajiem datiem par pieprasījuma iesniedzēja līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē. Saskaņā ar šo pantu pieprasījuma iesniedzēja dati tika izmantoti attiecībā uz visu pārdošanu (izņemot pārdošanu VU) iekšzemes tirgū. Tā kā pārdošanas cenas galalietotājiem iekšzemes tirgū tika koriģētas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu (kā paskaidrots 30. un 31. apsvērumā), tās bija salīdzināmas ar pārdošanu iekšzemes tirgū neatkarīgiem izplatītājiem. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(25)

Pieprasījuma iesniedzējs arī norādīja, ka, aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, būtu jāizmanto samērīgs peļņas procents 5 % apmērā. Viņš atsaucās uz iepriekšējo izmeklēšanu attiecībā uz SWR, kur šāds peļņas procents tika uzskatīts par samērīgu. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka peļņas līmenim jebkurā gadījumā nevajadzētu pārsniegt peļņas līmeni, kas gūts pārdošanā neatkarīgiem izplatītājiem, jo šis tirdzniecības līmenis ir salīdzināms ar eksporta pārdošanas līmeni. Tomēr pamatregulas 2. panta 6. punktā paredzēts, ka PVA izmaksas un peļņa būtu jānosaka, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja faktiskajiem datiem, kas attiecas uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē. Tā kā šie dati bija pieejami, tie tika izmantoti saskaņā ar šo pantu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(26)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika tikai divi pārdošanas darījumi uz Savienību. Tie netika uzskatīti par reprezentatīviem sakarā ar to nelielo apjomu un faktu, ka pārdošana notika tikai vienam klientam, piemērojot īpašas ražojuma specifikācijas. Tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, kas ļauj aprēķināt eksporta cenu uz kāda cita pieņemama pamata. Šajā gadījumā eksporta cenas aprēķināšanai tika izmantota pieprasījuma iesniedzēja veiktā līdzīgā ražojuma pārdošana uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Pārdošana uz trešām valstīm bija notikusi lielos apjomos un lielam skaitam klientu, un izmeklēšanā netika atklāti cenas izkropļojumi vai citi faktori trešo valstu tirgos, kas liecinātu, ka pieprasījuma iesniedzēja veikto pārdošanu uz šiem tirgiem eksporta cenas noteikšanas nolūkos izmantot nevarētu.

(27)

Vidējā normālā vērtība un vidējā eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā transporta un kredītu izmaksu atšķirību.

(28)

Pieprasījuma iesniedzējs lūdza koriģēt normālo vērtību, ņemot vērā arī tirdzniecības līmeņa atšķirības, norādot, ka tā iekšzemes tirgū veiktā pārdošana mazumtirgotājiem un galalietotājiem ar reģionālo tirdzniecības centru starpniecību nav salīdzināma ar pārdošanu neatkarīgiem izplatītājiem. Tāpat pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka visa tā eksporta pārdošana notikusi neatkarīgiem izplatītājiem, un tādēļ tā ir salīdzināma vienīgi ar iekšzemes pārdošanu neatkarīgiem izplatītājiem. Tika apgalvots, ka korekcijas apjomu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto cenu starpību starp abiem tirdzniecības līmeņiem iekšzemes tirgū.

(29)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs atkārtoja savu prasību veikt korekciju saistībā ar atšķirībām tirdzniecības līmenī. Turklāt viņš apgalvoja, ka tirdzniecības līmeņa korekcijas nepieciešamības novērtējums būtu jāveic reizi ceturksnī, lai novērstu ietekmi, kāda ir Ukrainas valūtas devalvācijai pret ārvalstu valūtām, kura ietekmē izejvielu cenas, un augstajai inflācijai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(30)

Izmeklēšanā atklājās, ka pārdošana mazumtirgotājiem (ar reģionālo tirdzniecības centru starpniecību) patiešām tika veikta citā tirdzniecības līmenī nekā eksporta pārdošana un ka šī atšķirība atspoguļojās pārdošanas cenās. Iekšzemes pārdošanas cenas galalietotājiem ar reģionālo tirdzniecības centru starpniecību pastāvīgi bija augstākas, bet apjomi ievērojami zemāki, nekā veicot pārdošanu neatkarīgiem izplatītājiem. Turklāt galalietotāji varēja izmantot papildu pakalpojumus, ko piedāvā reģionālie tirdzniecības centri. Tāpēc tika piešķirta korekcija saistībā ar tirdzniecības līmeņa atšķirībām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu.

(31)

Pieprasījuma iesniedzēja veiktie prasītās korekcijas aprēķini balstījās uz vispārējo vidējās cenas atšķirību starp abiem tirdzniecības līmeņiem, kas svērta, ievērojot pārdošanas apjomus neatkarīgiem izplatītājiem. Tomēr neatkarīgiem izplatītājiem veiktās pārdošanas apjomiem nevajadzētu ietekmēt korekcijas līmeni. Tāpēc Komisija aprēķināja korekciju, pamatojoties uz vidējo svērto cenu starpību par tonnu un katram ražojuma veidam, izmantojot tikai pārdošanas apjomu galalietotājiem.

(32)

Visbeidzot, korekcija netika aprēķināta par katru ceturksni, kā ierosināja pieprasījuma iesniedzējs, jo tika konstatēts, ka tas nevarētu novērst 29. apsvērumā minēto izkropļojumu ietekmi.

(33)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar līdzīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto cenu eksportam uz trešām valstīm. Šis salīdzinājums atklāja dempingu.

(34)

Tika noteikts, ka pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpība, kas izteikta procentos no neto cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija 10,5 %.

(35)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu pārbaudīja, vai ir pamatoti uzskatīt, ka mainījušies apstākļi attiecībā uz dempingu ir ilglaicīgi.

(36)

Patlaban piemērojamais antidempinga maksājums tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Minētajā izmeklēšanā noteiktajā izmeklēšanas periodā Ukraina tika uzskatīta par pārejas ekonomiku, tādēļ normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu. Tādējādi normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas maksājamas analogas tirgus ekonomikas valsts tirgū, proti, Polijā.

(37)

2005. gadā Ukrainai tika piešķirts tirgus ekonomikas statuss, tāpēc pamatregulas 2. panta 7. punkts uz to vairs neattiecas. Tādēļ pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pamatojās uz paša pieprasījuma iesniedzēja iesniegtajiem pārbaudītajiem datiem.

(38)

Izmeklēšanā gūtie un pārbaudītie pierādījumi apstiprināja izmaiņas pašreizējā uzņēmuma struktūrā, pamatojoties uz divu agrāk nesaistītu ražotāju eksportētāju un trešās struktūras, kas atbildīga par pārdošanu un tirgvedību, apvienošanos. Apvienošanās notika 2010. gadā. Šīs pārmaiņas uzskatāmas par ilglaicīgām, jo uzdevumi, ko agrāk veica atsevišķās struktūras, tika faktiski nodoti pieprasījuma iesniedzējam. Nekas neliecināja par iespējamām izmaiņām nākotnē.

(39)

Tāpēc, ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka apstākļi, kuru rezultātā sākta šī pārskatīšana, šķiet, tuvākajā nākotnē nevarētu mainīties tā, lai tas ietekmētu pašreizējās pārskatīšanas konstatējumus. Tādējādi tiek secināts, ka pārmaiņas uzskatāmas par ilglaicīgām un pasākumi pašreizējā līmenī vairs nav jāpiemēro.

(40)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Savienības Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (EWRIS) norādīja, ka militārās operācijas, kas notiek Ukrainas reģionā, kur atrodas viena no abām pieprasījuma iesniedzēja ražotnēm, neļauj secināt, ka 38. apsvērumā minētās izmaiņas ir ilglaicīgas. Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka secinājums par mainīto apstākļu ilglaicīgumu attiecībā uz dempingu ir balstīts uz diviem 37. un 38. apsvērumā minētiem elementiem, no kuriem EWRIS apstrīd tikai vienu. Otrkārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja ražotne Doņeckas reģionā nedarbojas kopš 2014. gada vasaras, tādējādi ierobežojot pieprasījuma iesniedzēja ražošanas jaudu. Šāds pieprasījuma iesniedzēja lēmums, kas pamatots ar drošības apsvērumiem, nav pretrunā konstatējumam, ka divu agrāko SWR ražotāju apvienošanās ir spēkā no 2010. gada un ka tā nozīmē ilglaicīgas strukturālas izmaiņas abu uzņēmumu darbībā. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(41)

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, tiek uzskatīts par lietderīgu grozīt antidempinga maksājumu, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam no Ukrainas, ieviešot PJSC “PA”“Stalkanat-Silur” piemērojamo maksājumu 10,5 % apmērā.

(42)

Šis secinājums nemaina spēkā esošos valsts līmeņa maksājumus.

(43)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekšminēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja sniegt piezīmes. To piezīmes attiecīgos gadījumos ir ņemtas vērā. Ņemot vērā, ka šīs piezīmes radīja būtiskas izmaiņas Komisijas secinājumos attiecībā uz dempinga starpību, otra informācijas izpaušana ieinteresētajām personām notika 2015. gada 8. decembrī. Arī piezīmes pēc otrās informācijas izpaušanas attiecīgos gadījumos ir ņemtas vērā.

(44)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktu,