20.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 13/2

(1)

Padomes Direktīvā 2013/59/Euratom (3) ir noteikti drošības pamatstandarti aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem.

(2)

Pēc avārijas, kas 1986. gada 26. aprīlī notika Černobiļas atomelektrostacijā, atmosfērā nonāca liels daudzums radioaktīvu materiālu, vairākās Eiropas valstīs veselībai būtiskā līmenī piesārņojot pārtiku un lopbarību. Tika pieņemti pasākumi, lai garantētu, ka noteiktus lauksaimniecības produktus Savienībā ieved tikai saskaņā ar vienotu kārtību, kas nodrošina iedzīvotāju veselības aizsardzību, vienlaikus saglabājot tirgus vienotību un nepieļaujot tirdzniecības plūsmu novirzīšanos.

(3)

Padomes Regulā (Euratom) Nr. 3954/87 (4) paredzēti maksimālie pieļaujamie radioaktīvā piesārņojuma līmeņi, kas piemērojami pēc kodolavārijas vai jebkuras citas radiācijas avārijsituācijas, kura var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un barības būtisku radioaktīvu piesārņojumu. Šie maksimālie pieļaujamie līmeņi joprojām atbilst jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas pašlaik pieejami starptautiskā mērogā. Pamats, uz kura tika noteikti šajā regulā izklāstītie maksimālie pieļaujamie līmeņi, ir pārskatīts un aprakstīts Komisijas publikācijā Nr. 105 sērijā “Radiācijas drošība” (ES kritēriji ierobežojumiem, kuri pēc avārijas piemērojami attiecībā uz pārtiku). Šo līmeņu pamatā ir standartlīmenis – 1 mSv gadā – individuālās efektīvās dozas pieaugumam radionuklīdu uzņemšanas rezultātā un pieņēmums, ka 10 % ik gadus patērētās pārtikas ir piesārņoti. Tomēr uz zīdaiņiem līdz viena gada vecumam attiecas atšķirīgi pieņēmumi.

(4)

Pēc avārijas, kas 2011. gada 11. martā notika Fukušimas atomelektrostacijā, Komisija tika informēta, ka radionuklīdu līmenis konkrētos Japānas izcelsmes pārtikas produktos pārsniedz Japānā piemērojamos rīcības līmeņus attiecībā uz pārtiku. Šāds piesārņojums varētu apdraudēt sabiedrības un dzīvnieku veselību Savienībā, tāpēc saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (5), atzinumu tika pieņemti pasākumi, ar kuriem paredzēja īpašus noteikumus, kuri reglamentē Japānas izcelsmes vai no Japānas sūtītas pārtikas un barības importu.

(5)

Jāizveido sistēma, kas ļauj Kopienai pēc kodolavārijas vai jebkuras citas radiācijas avārijsituācijas, kura var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un barības būtisku radioaktīvu piesārņojumu, iedzīvotāju aizsardzības labad noteikt maksimālos pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņus produktiem, ko paredzēts laist tirgū.

(6)

Dzeramo ūdeni tāpat kā citus pārtikas produktus uzņem tieši vai netieši, tāpēc tam ir noteikta nozīme patērētāju kopējā eksponētībā radioaktīvām vielām. Attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramā ūdens kvalitātes kontrole jau ir paredzēta Padomes Direktīvā 2013/51/Euratom (6), no kuras darbības jomas ir izslēgti minerālūdeņi un ūdeņi, kas ir zāles. Šai regulai būtu jāattiecas uz pārtiku, mazsvarīgu pārtiku un barību, kuru varētu laist tirgū pēc kodolavārijas vai jebkuras citas radiācijas avārijsituācijas, bet ne uz dzeramo ūdeni, kuram piemēro Direktīvu 2013/51/Euratom. Tomēr radiācijas avārijsituācijas gadījumā dalībvalstis – nolūkā pārvaldīt to, kā izmanto dzeramo ūdeni, – var izvēlēties atsaukties uz šķidrai pārtikai piemērotajiem maksimālajiem līmeņiem, kuri noteikti šajā regulā.

(7)

Maksimālie pieļaujamie radioaktīvā piesārņojuma līmeņi Savienības izcelsmes vai no trešām valstīm importētai pārtikai un barībai būtu jāpiemēro atkarībā no vietas un apstākļiem, kādos attiecīgā kodolavārija vai cita radiācijas avārijsituācija notikusi.

(8)

Komisija jāinformē par kodolavāriju vai neparasti augstu radioaktivitātes līmeni saskaņā ar Padomes Lēmumu 87/600/Euratom (7) vai saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras 1986. gada 26. septembra Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu.

(9)

Lai ņemtu vērā to, ka zīdaiņu uzturs pirmajos sešos dzīves mēnešos var būtiski atšķirties un ka arī dzīves otrajos sešos mēnešos zīdaiņu vielmaiņā ir nenoteiktība, ir lietderīgi paildzināt laikposmu, kurā zīdaiņu pārtikai piemēro zemākus maksimālos pieļaujamos līmeņus, tos attiecinot uz visiem divpadsmit dzīves pirmajiem mēnešiem.

(10)

Lai atvieglotu piemērojamo maksimālo pieļaujamo līmeņu pielāgošanu, jo īpaši ņemot vērā apstākļus, kādos kodolavārija vai cita radiācijas avārijsituācija notikusi, īstenošanas regulu pārskatīšanas procedūrās būtu jāiekļauj Komisijas apspriešanās ar Līguma 31. pantā minēto ekspertu grupu.

(11)

Lai nodrošinātu, ka Kopienas tirgū netiek laista pārtika un barība, kas pārsniedz piemērojamos maksimālos pieļaujamos līmeņus, atbilstība šiem līmeņiem būtu pienācīgi jāpārbauda.

(12)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz maksimālo pieļaujamo līmeņu piemērošanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8), kas piemērojama šīs regulas vajadzībām, neatkarīgi no tā, ka tajā nav skaidras atsauces uz Līguma 106.a pantu.

(13)

Komisijai vajadzētu saņemt palīdzību no Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tajos gadījumos, kad minētā komiteja apspriež uz šīs regulas balstītu īstenošanas aktu projektus, to pārstāvjiem ir pienācīga kompetence radioloģiskās aizsardzības jautājumos vai viņi var uz šādu kompetenci paļauties.

(14)

Lai pieņemtu tiesību aktus, ar ko piemēro pārtikas un barības maksimālos pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(15)

Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar konkrētām radiācijas avārijsituācijām, kuras var izraisīt vai ir izraisījušas pārtikas un barības būtisku radioaktīvu piesārņojumu, tas nepieciešams neatliekamas steidzamības dēļ.

(16)

Šai regulai vajadzētu būt lex specialis procedūrā, kuru izmanto, lai pieņemtu un pēc tam grozītu īstenošanas regulas, ar ko nosaka piemērojamos maksimālos pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus pēc radiācijas avārijsituācijas. Gadījumos, kad ir skaidrs, ka Savienības izcelsmes vai no trešām valstīm importēta pārtika vai barība var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un ka šādu risku nevar apmierinoši ierobežot ar attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu veiktiem pasākumiem, Komisija var pieņemt papildu ārkārtas pasākumus, ievērojot Regulu (EK) Nr. 178/2002. Komisijai būtu jānodrošina, ka šo regulu un Regulu (EK) Nr. 178/2002 īsteno saskaņotā veidā. Ja iespējams, piemērojamie maksimālie pieļaujamie līmeņi un papildu ārkārtas pasākumi būtu jāiestrādā vienā īstenošanas regulā, kas balstīta uz šo regulu un Regulu (EK) Nr. 178/2002.

(17)

Turklāt vispārīgie noteikumi par to, kā veicamas oficiālās kontroles, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem, kuru nolūks cita starpā ir novērst, likvidēt vai līdz pieņemamiem līmeņiem mazināt risku cilvēkiem un dzīvniekiem, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (9).

(18)

Īstenošanas regulu sagatavošanas vai to pārskatīšanas gaitā Komisijai cita starpā būtu jāņem vērā šādi apstākļi: kodolavārijas vai citas radiācijas avārijsituācijas notikuma vieta, daba un apmērs Kopienā vai ārpus tās; konstatēto vai prognozēto radioaktīvo vielu izmešu daba, apmērs un izplatība gaisā, ūdenī un augsnē un pārtikā un barībā Kopienā vai ārpus tās; konstatētā vai potenciālā pārtikas un barības radioaktīvā piesārņojuma radioloģiskie riski un izrietošās starojuma dozas; tās piesārņotās pārtikas un barības tips un daudzums, kura varētu nonākt tirgū Kopienā; trešās valstīs atļauti maksimālie pieļaujamie pārtikas un barības piesārņojuma līmeņi; šīs pārtikas un barības svarīgums iedzīvotāju nodrošināšanā ar pienācīgu pārtikas apgādi; patērētāju prasības attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu un radiācijas avārijsituācijas izraisītās iespējamās izmaiņas patērētāju uztura ieradumos.

(19)

Pienācīgi pamatotos gadījumos jebkurai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai prasīt atļauju uz laiku atkāpties no maksimālajiem pieļaujamajiem radioaktīvā piesārņojuma līmeņiem attiecībā uz konkrētu pārtiku vai barību, ko patērē tās teritorijā. Īstenošanas regulās būtu jāprecizē pārtika un barība, kam piemēro atkāpes, attiecīgo radionuklīdu tipi, kā arī atkāpju ģeogrāfiskā darbības joma un to piemērošanas ilgums,

a)

pārtikai, kā norādīts I pielikumā;

b)

mazsvarīgai pārtikai, kā norādīts II pielikumā; un

c)

barībai, kā norādīts III pielikumā,

1)

“pārtika” ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā.

Pie “pārtikas” pieder dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, kas apzināti pievienota pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā.

Pie “pārtikas” nepieder:

2)

“mazsvarīga pārtika” ir pārtika, kam ir maza nozīme uzturā un kas veido tikai nelielu daļu no iedzīvotāju pārtikas patēriņa;

3)

“barība” ir jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, tostarp piedevas, ko paredzēts izbarot dzīvniekiem;

4)

“laišana tirgū” ir pārtikas vai barības turēšana pārdošanas nolūkā, tostarp tās piedāvāšana pārdošanai vai jebkura cita veida nodošanai par maksu vai bez tās, un pārdošana, izplatīšana un citāda veida nodošana;

5)

“radiācijas avārijsituācija” ir neikdienišķa situācija vai notikums saistībā ar starojuma avotu, kas prasa tūlītēju rīcību, lai mazinātu nopietnas nelabvēlīgas sekas attiecībā uz cilvēku veselību un drošību, dzīves kvalitāti, īpašumu vai vidi vai briesmas, kas radītu šādas nopietnas sekas.