15.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 329/1

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2) 10. pantā ir izklāstīti noteikumi par tiešo maksājumu izmaksāšanu avansā, kad Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (3) 8. pantā minēto finanšu disciplīnu piemēro saistībā ar attiecīgo pieprasījumu gadu. Lai nodrošinātu šo noteikumu vienveidīgu piemērošanu visās dalībvalstīs, ir lietderīgi precizēt, ka finanšu disciplīna nav jāņem vērā, aprēķinot tiešo maksājumu avansus, ja galīgās korekcijas likme, kas jānosaka līdz 1. decembrim, var vēl nebūt zināma brīdī, kad avansus izmaksā.

(2)

Lai uzlabotu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu pareizību, skaidri jānorāda, ka dalībvalstis var brīvprātīgi ieviest “priekškontroļu” sistēmu, lai informētu saņēmējus par iespējamām neatbilstībām un ļautu viņiem laikus mainīt savus atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus, lai nevajadzētu saņemt samazinājumus un administratīvus sodus. Pilnīgas administratīvas pārbaudes joprojām būs jāveic pirms maksājuma izdarīšanas. Lai nepieļautu atšķirīgu attieksmi pret lauksaimniekiem vienā un tajā pašā dalībvalstī, šādu sistēmu varētu piemērot dalībvalsts līmenī, nevis saimniecību līmenī. Ievērojot to, ka šī sistēma ir balstīta uz ģeotelpiskā atbalsta pieteikumu pastāvēšanu, to var piemērot tikai tad, ja šāda sistēma attiecīgajā dalībvalstī ir pilnībā ieviesta. Ievērojot to, ka par pareizu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanu joprojām atbildīgs ir saņēmējs, “priekškontroļu” rezultātiem nevajadzētu skart turpmāko administratīvo kontrolpārbaužu rezultātus. Šāda sistēma var tikt piemērota reģionālā līmenī ar nosacījumu, ka veidlapu sagataves un attiecīgais grafiskais materiāls, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā, izmantojot ĢIS saskarni, kas ļauj apstrādāt deklarēto platību telpiskos un burtciparu datus, ir izveidoti reģionālā līmenī.

(3)

Iespēja, ka lauksaimnieku grupa, kas pieprasa atbalstu saskaņā ar dažiem lauku attīstības pasākumiem, tiek uzskatīta par saņēmēju (turpmāk tekstā “kolektīvs”), ir labi pielāgota īpaši attiecībā uz agrovides pasākumiem – kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (4) 28. pantā –, ko īsteno dzīvotņu līmenī, piemēram, bioloģiskās daudzveidības un dabas saglabāšanas pasākumi. Tādēļ būtu jānodrošina tiesiskais regulējums šādu kolektīvu pārvaldībai un kontrolei. Lai nodrošinātu turpmāku elastīgumu šiem saņēmējiem uz rezultātu gūšanu orientētas pieejas sekmēšanai, dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja apvienot šo sistēmu ar saistību reāllaika paziņošanas sistēmu, ar kuru saņēmēji paziņotu plānotās saistības ne vēlāk kā 14 dienas pirms tās tiek faktiski izpildītas. Šis mehānisms būtu jāpapildina ar individuālām pārbaudēm.

(4)

Attiecībā uz zaļās saimniekošanas saistību izpildi atbalsta saņēmējiem jādeklarē lauksaimniecības zemes gabalu izmantošana vēlākais līdz vienotā pieteikuma vai atbalsta pieteikuma iesniegšanas galīgajam termiņam, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 13. pantā. Tomēr veģetācijas periodā saņēmējam, iespējams, vajadzēs pielāgot audzēšanas plānu attiecībā uz audzējamo kultūru vai tās izvietojumu. Tādēļ atbalsta saņēmējiem būtu jādod iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos un vienīgi zaļās saimniekošanas vajadzībām grozīt savu deklarāciju attiecībā uz deklarētajiem lauksaimniecības zemes gabaliem. Šai iespējai vajadzētu būt piemērojamai ar nosacījumu, ka tā neietekmē atbilstības statusu ar zaļās saimniekošanas pienākumiem attiecībā uz sākotnējo deklarāciju.

(5)

Pārbaudēm uz vietas paredzēto pārbaudes izlasi no tiem saņēmējiem, kuri ir atbrīvoti no zaļās saimniekošanas prasībām, patlaban neizraugās, pamatojoties uz atlases metodi kaskādes mehānisma veidā, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 34. pantā. Tādējādi to neatskaita no to saņēmēju izlases, kuri iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmai vai vienotā platībmaksājuma shēmai, pretēji to saņēmēju izlasei, kuri ir pakļauti zaļās saimniekošanas prasībām. Lai palielinātu izlases veidošanas efektivitāti un mazinātu to saņēmēju skaitu, kas jāpārbauda uz vietas, izlase jāveido saskaņā ar vienu un to pašu atlases metodi.

(6)

Pārbaudēm uz vietas paredzēto pārbaudes izlasi dzīvnieku atbalsta shēmām patlaban neizraugās, pamatojoties uz atlases metodi kaskādes mehānisma veidā, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 34. pantā. Lai vēl vairāk uzlabotu efektivitāti saistībā ar izlases veidošanu un samazinātu to saņēmēju skaitu, kas jāpārbauda uz vietas, ir jāparedz, ka šo izlasi var veidot saskaņā ar vienu un to pašu atlases metodi.

(7)

Lai samazinātu administratīvo slogu un palielinātu efektivitāti, veidojot izlasi uz vietas veicamajām pārbaudēm, ir lietderīgi paredzēt skaidri noteiktu iespēju dalībvalstīm apvienot atlasi uz vietas veicamajām pārbaudēm saskaņā ar tiešo maksājumu shēmām un lauku attīstības atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (“integrētā sistēma”). Tā kā nav pilnīgas atbilstības starp tiešo maksājumu un lauku attīstības datu kopām, dalībvalstīm jānodrošina iegūto izlašu reprezentativitāte.

(8)

Pašreizējos noteikumos par pārbaudes izlasi, ko izraugās uz vietas veicamajām pārbaudēm saskaņā ar integrēto sistēmu, neietilpst noteikums par atlases veidu, kas būtu jāpiemēro papildu atbalsta saņēmējiem, kuri atlasāmi, kad ekoloģiski nozīmīgās platības nav identificētas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā. Ir lietderīgi paredzēt, ka šī papildu izlase jāveido, pamatojoties uz riska analīzi.

(9)

Piemērojot spēkā esošos noteikumus par pārbaužu biežuma samazināšanu, lai veiktu pārbaudes uz vietas saskaņā ar integrēto sistēmu attiecībā uz 2015. un 2016. pieprasījumu gadu, patlaban faktiski gūt labumu no iespējas samazināt pārbaužu biežumu var tikai tās dalībvalstis, kas ir ieviesušas brīvprātīgo sistēmu, ar kuru to sertifikācijas iestāde sertificē kļūdu īpatsvaru pēdējos gados. Attiecībā uz visām citām dalībvalstīm, pirmā iespēja samazināt pārbaužu biežumu paveras tikai no 2017. pieprasījumu gada. Šā iemesla dēļ ir lietderīgi pavērt iespēju samazināt pārbaužu biežumu attiecībā uz dažiem tiešajiem maksājumiem citās dalībvalstīs, kuras attiecībā uz 2016. pieprasījumu gadu apliecina to kļūdu īpatsvaru saskaņā ar jauno metodi, kas izstrādāta Eiropas Savienības līmenī, ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (5) 7. panta 4. punktu, sākot no 2015. finanšu gada.

(10)

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 42. pantā ir izklāstīti noteikumi par pārbaudēm uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem saskaņā ar dzīvniekiem saistītiem atbalsta pasākumiem, kas jāveic dzīvnieku turēšanas periodā. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt to, ka turēšanas perioda pienākuma izpildīšanu var pienācīgi pārbaudīt. Tomēr ir lietderīgi dot dalībvalstīm iespēju pieņemt lēmumu, ka pārbaudes uz vietas ir jāsadala, ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt.

(11)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Ar šo regulu izdarītie grozījumi būtu jāpiemēro atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, sākot no 2016. gada 1. janvāra. Tomēr, ņemot vērā to, ka saņēmējiem var rasties vajadzība pielāgot audzēšanas plānu attiecībā uz lauksaimniecības kultūru vai tās izvietojumu 2015. pieprasījumu gadā, noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstis drīkst atļaut saņēmējam mainīt vienotā pieteikuma saturu attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabalu izmantošanu, būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Turklāt, ņemot vērā grūtības, ar kādām dalībvalstis, kas ieviesušas šādu turēšanas periodu, ir sastapušās 2015. pieprasījumu gadā, noteikumu, kas ļauj sadalīt pārbaudes uz vietas, ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt, arī būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas un Lauku attīstības komitejas atzinumu,

1)

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Tiešo maksājumu avanss

Ja dalībvalsts maksā avansus par tiešajiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. pantu, tad, aprēķinot šos avansa maksājumus, finanšu disciplīnas korekcijas likmi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 8. pantā, neņem vērā.

Atlikuma maksājumā, kuru jāpiešķir saņēmējiem no 1. decembra, ņem vērā korekcijas likmi, kas finanšu disciplīnas vajadzībām attiecīgajā pieprasījumu gadā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai minētajā gadā.”;

2)

regulas 11. pantā pievieno šādu 4. un 5. punktu:

“4.   Ja integrētajā sistēmā ir paredzēts, ka veidlapu sagataves un attiecīgais grafiskais materiāls, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā, izmantojot ĢIS saskarni, kas dod iespēju apstrādāt deklarēto platību telpiskos un burtciparu datus, (turpmāk “ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapa”), dalībvalstis var nolemt ieviest iepriekšēju kontrolpārbaužu sistēmu (turpmāk “priekškontroles”), kurā iekļauj vismaz kontrolpārbaudes, kas minētas šīs regulas 29. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā. Rezultātus paziņo atbalsta saņēmējam 26 kalendāro dienu laikā pēc vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas galīgā termiņa, kā minēts šīs regulas 13. pantā. Tomēr, ja šis 26 kalendāro dienu periods beidzas pirms galīgā termiņa grozījumu paziņošanai saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punktu, rezultātus paziņo atbalsta saņēmējam ne vēlāk kā nākamajā kalendārajā dienā, kas seko pēc attiecīgā gada grozījumu paziņošanas galīgā termiņa.

Dalībvalstis var nolemt veikt šādas priekškontroles reģionālā līmenī ar nosacījumu, ka sistēma, izmantojot ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu, ir izveidota reģionālā līmenī.

5.   Ja saņēmējs ir tādu personu grupa, kuras piesakās uz atbalstu agrovides un klimata pasākumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā (turpmāk “kolektīvs”), dalībvalsts var nolemt atkāpties no šīs regulas 14. panta prasības, ka maksājuma pieprasījumā ir jāietver visa informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un no ierobežojuma, kas minēts šīs regulas 13. pantā, ka visi attiecīgie dati par pareizu atbalsta administratīvo un finanšu pārvaldību ir jāiesniedz līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanas galīgajam termiņam, ieviešot vienkāršotu gada maksājuma pieprasījumu (turpmāk “kolektīvs pieprasījums”), ko iesniedz kolektīvs.

Šīs regulas 2., 3., 4., 9., 11., 13., 15. un 16. pantu, 17. panta 1. punktu un 3. līdz 9. punktu un 21., 24., 25., 27., 28., 29., 35., 38., 39., 40., 42., 43. un 45. pantu un Regulas (ES) Nr. 640/2014 4., 12. un 13. pantu piemēro mutatis mutandis konkrētajām prasībām, kas noteiktas, ņemot vērā kolektīvo pieprasījumu.

Attiecībā uz kolektīviem, dalībvalstis iekļauj aprakstu par administratīvajiem pasākumiem lauku attīstības programmā.”;

3)

regulas 14. pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Maksājumam par lauksaimniecības prakses pozitīvo ietekmi uz klimatu un vidi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu dalībvalstis var atļaut saņēmējam pienācīgi pamatotos apstākļos veikt grozījumus vienotā pieteikuma saturā attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, ar nosacījumu, ka tas nerada saņēmējam labvēlīgāku situāciju attiecībā uz zaļās saimniekošanas saistību izpildi, pamatojoties uz sākotnējo pieteikumu. Dalībvalstis var nolemt noteikt galīgo termiņu šo grozījumu paziņošanai kompetentajai iestādei.

Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi saņēmēju par jebkādu neatbilstību vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi saņēmējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, vai ja pārbaudē uz vietas ir atklāta neatbilstība, tad attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, saistībā ar kuriem ir konstatēta neatbilstība, nav atļauts izdarīt grozījumus saskaņā ar pirmo daļu.”;

4)

iekļauj šādu 14.a pantu:

“14.a pants

Kolektīvi pieprasījumi

1.   Ja dalībvalsts izmanto iespēju ieviest kolektīvus pieprasījumus, tad attiecībā uz šādiem kolektīviem pieprasījumiem14. pantu nepiemēro.

2.   Kolektīvs iesniedz vienu kolektīvo pieprasījumu gadā.

3.   Kolektīvajā pieprasījumā ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, izņemot informāciju par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata pasākumi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā. Kolektīvajā pieprasījumā konkrēti ietver:

Ja kolektīva iesniegtajā atbalsta pieteikumā ietilpst informācija, kas minēta pirmās daļas b), d) un h) apakšpunktā, šo informāciju var aizstāt ar atsauci uz minēto atbalsta pieteikumu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt, ka kolektīvajā pieprasījumā ietver sīku informāciju par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības.

5.   Kolektīvs ne vēlāk kā 14 kalendāro dienu laikā pirms saistību uzņemšanās paziņo kompetentajai iestādei katru no saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības. Dalībvalstis nodrošina šim paziņojumam piemērotas procedūras.

Ja sīkas ziņas par saistībām, uz kurām attiecas agrovides un klimata darbības, ir ietvertas kolektīvajā pieprasījumā saskaņā ar 4. punktu, tad saistības nav jāpaziņo saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, ja vien nemainās saistību veids, laiks vai vieta.”;

5)

regulas 15. pantu groza šādi:

6)

regulas 17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai identificētu visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā un/vai lauksaimniecībā neizmantojamas zemes, kā minēts 14. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, kompetentā iestāde nodrošina saņēmēju ar ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapu.”;

7)

regulas 25. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr pārbaudes uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem, vai saistībām, kas paziņotas saskaņā ar 14.a panta 5. punktu, izziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Turklāt, ja tiesību normās, kas piemērojamas tiesību aktiem un standartiem, kuri attiecas uz savstarpējo atbilstību, ir paredzēts, ka pārbaudei uz vietas jābūt neizziņotai, minētos noteikumus piemēro arī savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas.”;

8)

regulas 26. panta 2. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Pārbaudes uz vietas par paziņotajām saistībām saskaņā ar 14.a panta 5. punktu veic termiņā, kas nodrošina paziņoto saistību efektīvu pārbaudi.”;

9)

regulas 31. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja ekoloģiski nozīmīgās platības nav identificētas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā, kontroles intensitāti, kas noteikta 1. punkta a) un c)–e) apakšpunktā, papildina ar 5 % no visiem attiecīgās pārbaudes ģenerālkopas saņēmējiem, kuriem prasīts uzturēt ekoloģiski nozīmīgās platības lauksaimniecības platībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. un 46. pantu.”;

10)

regulas 32. pantu groza šādi:

11)

regulas 34. pantu groza šādi:

12)

regulas 36. pantu groza šādi:

13)

regulas 37. pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Attiecībā uz kolektīviem, kas atlasīti saskaņā ar 32. panta 2.a punkta a) apakšpunktu, pārbaudes uz vietas aptver platības mērīšanu, atbilstības kritēriju pārbaudi un citus pienākumus, kas attiecas uz kolektīvajā pieprasījumā deklarēto platību.

Attiecībā uz saistībām, kas atlasītas saskaņā ar 32. panta 2.a punkta b) apakšpunktu, pārbaude uz vietas aptver paziņoto saistību pārbaudi.”;

14)

regulas 41. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, ja dalībvalsts izmanto iespēju iesniegt kolektīvus pieprasījumus, dalībvalsts var nolemt nedot kolektīvam iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja neatbilstība tiek konstatēta pārbaudes laikā. Ja šādās pārbaudēs ir konstatētas neatbilstības, iespēju parakstīt ziņojumu dod, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes konstatējumiem, izdara secinājumus par atbalsta samazināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai sodiem.”;

15)

regulas 42. panta 1. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Tomēr, ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas vai ja to nevar iepriekš noteikt, dalībvalstis var nolemt, ka pārbaudes uz vietas, kas paredzētas 32. vai 33. pantā, sadala pa laikposmu, kurā dzīvnieks var tikt atzīts par tādu, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumu vai atbalstu.”