Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32015R0104

    Padomes Regula (ES) 2015/104 ( 2015. gada 19. janvāris ), ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014

    OV L 22, 28.1.2015, p. 1–163 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2016

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/104/oj

    Date of document:
    19/01/2015
    Date of effect:
    01/01/2014; Piemērošana Daļēja piemērošana Skatīt Pants 48
    Date of effect:
    01/01/2015; Piemērošana Skatīt Pants 48
    Date of effect:
    29/01/2015; Stāšanās spēkā Publ. datums +1 Skatīt Pants 48
    Date of effect:
    01/02/2015; Piemērošana Daļēja piemērošana Skatīt Pants 48
    Date of effect:
    08/02/2015; Piemērošana Daļēja piemērošana Skatīt Pants 48
    Date of end of validity:
    No end date
    Author:
    Eiropas Savienības Padome
    Responsible body:
    Directorate-General for Maritime Affairs and Fisheries
    Form:
    Regula
    Additional information:
    Kom 2014/0670, NLE 2014/0311
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Proposal:
    Link
    Select all documents based on this document
    Link
    Select all implementing acts based on this document
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Modifies:
    Relation Act Comment Subdivision concerned From To
    Modifies 32014R0043 Papildinājums pants 1.18 BI punkts O) 01/01/2014
    Repeal 32014R0779
    Modified by:
    Relation Act Comment Subdivision concerned From To
    Corrected by 32015R0104R(01) (BG, CS, DA, DE, EL, EN, ES, ET, FI, FR, HU, IT, LT, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, SV, HR)
    Corrected by 32015R0104R(02) (FR)
    Corrected by 32015R0104R(03) (ES, DA)
    Modified by 32015R0523 Grozījums pielikums I .J 01/01/2015
    Modified by 32015R0523 Papildinājums pants 11 BI 29/03/2015
    Modified by 32015R0523 Grozījums pielikums III 01/01/2015
    Modified by 32015R0523 Grozījums pielikums I.A 01/01/2015
    Modified by 32015R0523 Grozījums pielikums VIII 01/01/2015
    Modified by 32015R0523 Grozījums pielikums I.B 01/01/2015
    Modified by 32015R0523 Papildinājums pants 3 punkts M) 29/03/2015
    Modified by 32015R0523 Pabeigšana pielikums I 29/03/2015
    Modified by 32015R0523 Nomaiņa pants 2 29/03/2015
    Modified by 32015R0523 Grozījums pielikums IV 01/01/2015
    Modified by 32015R0523 Nomaiņa pants 7 01/01/2015
    Modified by 32015R0960 Nomaiņa pielikums IA TABL FOOTNOTE (1) 24/06/2015
    Modified by 32015R0960 Nomaiņa pielikums IC TABL 24/06/2015
    Modified by 32015R0960 Nomaiņa pielikums ID TABL 24/06/2015
    Modified by 32015R0960 Nomaiņa pielikums IB TABL 24/06/2015
    Modified by 32015R0960 Nomaiņa pielikums IA TABL 24/06/2015
    Modified by 32015R0960 Papildinājums pants 9a 24/06/2015
    Modified by 32015R0960 Nomaiņa pielikums IF TABL 24/06/2015
    Modified by 32015R0960 Nomaiņa pielikums IV 24/06/2015
    Modified by 32015R0960 Nomaiņa pielikums VI 24/06/2015
    Modified by 32015R1961 Nomaiņa pielikums IA TABL 01/11/2015
    Modified by 32015R1961 Atcelšana pielikums IA FOOTNOTE 3 01/11/2015
    Modified by 32015R1961 Nomaiņa pielikums IB TABL 01/11/2015
    Modified by 32015R2072 Papildinājums pants 18a 20/11/2015
    Modified by 32016R0072 Nomaiņa pielikums IA TABL 29/01/2016
    Subsequent related instruments:
    Instruments cited:
    Link
    Related document(s):

    28.1.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 22/1

    PADOMES REGULA (ES) 2015/104

    (2015. gada 19. janvāris),

    ar ko 2015. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 un atceļ Regulu (ES) Nr. 779/2014

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

    (2)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzēts (1), ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī ieteikumus, ko sniegušas konsultatīvās padomes.

    (3)

    Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

    (4)

    Tādēļ kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

    (5)

    Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums tiek ieviests katrā zvejniecībā atsevišķi. Ja uz zvejniecību reģionā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāizkrauj visas minētajā zvejniecībā iegūtās sugas, kurām ir noteikti nozvejas limiti. No 2015. gada 1. janvāra izkraušanas pienākumu piemēro mazo pelaģisko sugu zvejniecībām (t. i., makreles, siļķes, stavridu, putasu, kaproīdu, Eiropas anšova, argentīnas, sardīnes un brētliņas zvejai), lielo pelaģisko sugu zvejniecībām (t. i., zilās tunzivs, zobenzivs, garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna zvejai) un rūpnieciskajām zvejniecībām (piemēram, moivas, tūbīšu un Esmarka mencas zvejai). Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas.

    (6)

    Vairākus gadus dažas plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumu KPN ir noteiktas 0 apjomā un saistītas ar noteikumu, kurš paredz pienākumu nekavējoties atlaist ūdenī nejauši nozvejotus īpatņus. Šāda īpaša režīma iemesls ir minēto krājumu sliktais saglabāšanās stāvoklis, un tā kā sugas izdzīvošanas spēja ir augsta, izmetumu dēļ zvejas izraisītā zivju mirstība nepalielināsies; uzskata, ka izmetumi labvēlīgi ietekmē šo sugu saglabāšanos. Tomēr no 2015. gada 1. janvāra šo sugu nozvejas, kas gūtas pelaģiskajās zvejniecībās, būs jāizkrauj, ja vien uz tām neattieksies kāda no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētajām atkāpēm no izkraušanas pienākuma. Minētās regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktā šādas atkāpes ir atļautas attiecībā uz sugām, kuru zveja ir aizliegta un kas kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt šo sugu zveju attiecīgajos apgabalos.

    (7)

    Pēdējos gados KPN Eiropas anšovam Biskajas līcī ir noteikta atsevišķā zvejas iespēju regulā, ko piemēro no konkrētā gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. ZZTEK 2014. gadā secināja, ka, nomainot pašreizējo pārvaldības periodu uz parastu kalendāra gadu (no janvāra līdz decembrim), tiek ievērojami samazināti draudi šā krājuma saglabāšanai. Pēc apspriešanās ar Spāniju, Franciju un Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi (DRŪ KP) ZZTEK ierosinātās izmaiņas tika novērtētas pozitīvi. Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir lietderīgi atcelt Padomes Regulu (ES) Nr. 779/2014 (2) un šajā regulā ieviest jaunu KPN Eiropas anšova krājumam Biskajas līcī 2015. gadam.

    (8)

    Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc heka dienvidu krājumam un Norvēģijas omāra krājumam, jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulās (EK) Nr. 2166/2005 (3), (EK) Nr. 509/2007 (4), (EK) Nr. 676/2007 (5), (EK) Nr. 1300/2008 (6), (EK) Nr. 1342/2008 (7) (“mencu plāns”) un (EK) Nr. 302/2009 (8).

    (9)

    Tomēr saistībā ar heka ziemeļu krājumu (Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (9)) un jūrasmēles krājumu Biskajas līcī (Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (10)) attiecīgo atjaunošanas un pārvaldības plānu minimālie mērķi ir sasniegti, un tāpēc ir lietderīgi ievērot izdoto zinātnisko ieteikumu, lai attiecīgā gadījumā sasniegtu vai uzturētu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstīgu KPN.

    (10)

    Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu dažādu sugu zveju.

    (11)

    Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (11) ir ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par krājumiem, kuriem noteikta attiecīgi piesardzīga un analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, nosakot KPN, ir jānolemj, kuriem krājumiem 3. un 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Pavisam nesen ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu ir ieviests elastības mehānisms visām nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Tādēļ, lai izvairītos no pārmērīgas elastības, kas apdraudētu kopējā zivsaimniecības politikā izvirzīto saglabāšanas mērķu sasniegšanu, un lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz krājumu bioloģisko stāvokli, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu KPN var piemērot tikai tad, ja dalībvalstis neizmanto ikgadējo elastību, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

    (12)

    Saskaņā ar gūto iznākumu apspriedēs starp Savienību un Norvēģiju Savienība var Savienības kuģiem IIIa zonā atļaut ziemeļu garneles nozveju līdz 10 % vairāk, nekā paredzēts Savienībai pieejamajā kvotā, ar noteikumu, ka viss izmantotais daudzums, kas pārsniedz Savienībai pieejamo kvotu, tiks atskaitīts no Savienības 2015. gada kvotas. Ir lietderīgi dot iespēju izmantot šādu elastīgumu minēto zvejas iespēju noteikšanā, lai Savienības kuģiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ļaujot attiecīgajām dalībvalstīm izvēlēties iespēju izmantot elastīguma kvotu. Tāpēc Regula (ES) Nr. 43/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

    (13)

    Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

    (14)

    Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2015. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009 (12).

    (15)

    Ņemot vērā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas (NEAFC) kontekstā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

    (16)

    Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju šo sugu zvejas aizliegumu.

    (17)

    Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu 11. konferencē, kas 2014. gada 3.-9. novembrī notika Kito, Konvencijas I un II pielikumā iekļautajiem aizsargājamo sugu sarakstiem tika pievienotas vairākas sugas, attiecībā uz kurām to piemēro no 2015. gada 8. februāra. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības kuģiem, kas zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības kuģi, bet kas zvejo Savienības ūdeņos.

    (18)

    Uz šajā regulā noteikto Savienības kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (13) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

    (19)

    Attiecībā uz dažām KPN būtu jāatļauj dalībvalstīm iedalīt papildu zvejas iespējas kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Šo izmēģinājumu mērķis ir zvejniecībās, uz kurām pagaidām neattiecas Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzētais izkraušanas pienākums, pārbaudīt nozvejas kvotu sistēmu, t. i., sistēmu, kurā visas nozvejas būtu jāizkrauj un jāatskaita no kvotām, lai nepieļautu izmetumus un ar tiem saistīto citādi izmantojamu zivju resursu izšķiešanu. Nekontrolēti zivju izmetumi apdraud zivju krājumu kā sabiedriskā labuma ilgtspēju ilgtermiņā un tādējādi arī kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Turpretī nozvejas kvotu sistēmas jau pašos pamatos motivē zvejniekus optimizēt savu darbību nozvejas selektivitāti. Lai uzraudzītu atbilstību nosacījumiem, kurus piemēro pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina detalizēta un precīza dokumentācija par visiem zvejas reisiem, kā arī pietiekamas spējas un līdzekļi, piemēram, novērotāji, slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) u. c. To darot, dalībvalstīm būtu jāievēro efektivitātes un proporcionalitātes princips. CCTV sistēmu izmantošanā būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (14) prasības.

    (20)

    Lai nodrošinātu to, ka pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos var reāli novērtēt nozvejas kvotu sistēmas iespējas kontrolēt absolūto zvejas izraisīto zivju mirstību attiecīgajos krājumos, visas zivis, kas nozvejotas šajos izmēģinājumos, tostarp minimālo izkraušanas izmēru nesasnieguši īpatņi, ir jāatskaita no kopējām zvejas iespējām, kas iedalītas kuģim, kurš piedalās izmēģinājumos, un zvejas darbības jāpārtrauc, kad minētais kuģis ir pilnībā izmantojis kopējās iedalītās zvejas iespējas. Turklāt ir lietderīgi atļaut iedalīto zvejas iespēju nodošanu starp kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētu zvejniecību izmēģinājumos, un kuģiem, kas tajos nepiedalās, ar noteikumu, ka ir iespējams pierādīt, ka nepalielinās izmetumi no tiem kuģiem, kas izmēģinājumos nepiedalās.

    (21)

    Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi uzturēt īpašu sistēmu tūbīšu krājumu pārvaldībai Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. Tā kā ir sagaidāms, ka ICES zinātniskie ieteikumi kļūs pieejami tikai 2015. gada februārī, ir lietderīgi KPN un kvotas provizoriski noteikt nulles apjomā, kamēr šādi ieteikumi nav publicēti.

    (22)

    Lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir atbilstīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažām no KPN zonām, kad tas attiecas uz vieniem un tiem pašiem bioloģiskiem krājumiem.

    (23)

    Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (15) un Fēru salām (16), Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (17), Apvienotā komiteja ir noteikusi konkrētu zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejamas Grenlandes ūdeņos 2015. gadā. Tādēļ ir nepieciešams šajā regulā iekļaut minētās zvejas iespējas.

    (24)

    Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2014. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz sarkanasaru krājumu Irmingera jūrā, līgumslēdzējām pusēm, tostarp Savienībai, nosakot KPN un kvotas 2015. gadam. Turklāt 2015. gadā turpināsies NEAFC piekrastes valstu apspriedes par to, kādas minētajā gadā ir zvejas iespējas attiecībā uz Ziemeļatlantijas siļķi. Tādēļ, gaidot pārskatīšanu, kurā ņemtu vērā NEAFC piekrastes valstu apspriežu rezultātus, ir lietderīgi noteikt provizoriskus nozvejas limitus Ziemeļatlantijas siļķei, kas izteikti kā procentuālā daļa no Savienības 2014. gada kvotas.

    (25)

    NEAFC 2014. gada gadskārtējā sanāksmē nepieņēma saglabāšanas pasākumu attiecībā uz sarkanasaru krājumu ICES starptautiskajos ūdeņos I un II zonā, nosakot KPN un kvotas līgumslēdzējām pusēm. 2015. gadā turpināsies apspriedes par to, kādas ir zvejas iespējas attiecībā uz šo sarkanasaru krājumu. Tā kā zveja notiek gada otrajā pusē, nozvejas limitus šiem krājumiem noteiks 2015. gada laikā, ņemot vērā NEAFC piekrastes valstu apspriežu rezultātus.

    (26)

    Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2014. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma KPN un kvotu palielinājumu trīs gadu laikposmam attiecībā uz zilo tunzivi un pašreizējā līmenī apstiprināja KPN un kvotas, ko 2015.- 2016. gadā piemēro zobenzivij Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, zobenzivij Atlantijas okeāna dienvidu daļā, garspuru tunzivij Atlantijas okeāna dienvidu daļā un garspuru tunzivij Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Turklāt, kā tas jau ir zilo tunzivju krājuma gadījumā, ir lietderīgi, ka nozvejai saistībā ar zveju atpūtas un sporta nolūkā, ko veic attiecībā uz visiem citiem ICCAT krājumiem, kuri iekļauti ID pielikumā, arī tiktu piemēroti minētās organizācijas pieņemtie nozvejas limiti, lai nodrošinātu, ka Savienība nepārsniedz tās kvotas. Visi šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

    (27)

    Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) puses 2014. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma nozvejas limitus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām, tostarp piezvejas kvotu 2015. un 2016. gadam attiecībā uz konkrētu izpētes zveju 88.2. apakšapgabalā. Nosakot zvejas iespējas 2016. gadam, būtu jāņem vērā šādas kvotas izmantošana 2015. gadā.

    (28)

    Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā negrozīja spēkā esošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Tomēr šīs regulas VI pielikumā ir nepieciešams noteikt kapacitātes limitus, ņemot vērā Majotas kā tālākā reģiona iekļaušanu II pielikumā Regulā (ES) Nr. 1380/2013, kas grozīta ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1385/2013 (18).

    (29)

    Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) trešā gadskārtējā sanāksme notiks 2015. gada februārī. Kamēr šāda gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus SPRFMO konvencijas apgabalā. Tomēr Čīles stavridas krājumā nevajadzētu zvejot, pirms gadskārtējās sanāksmes rezultātā ir noteikta KPN.

    (30)

    Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 87. gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā paturēja spēkā dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs un svītrainās tunzivs saglabāšanas pasākumus. IATTC paturēja spēkā arī Rezolūciju par okeāna baltspuru haizivju saglabāšanu. Minētajiem pasākumiem būtu jāpaliek iestrādātiem Savienības tiesību aktos.

    (31)

    Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) 2014. gada gadskārtējā sanāksmē pieņēma ieteikumu beriksas, Atlantijas lielgalvja un pelaģiskā bruņgalvja jaunai divgadīgajai KPN, tajā pašā laikā spēkā palika esošā Patagonijas ilkņzivs un sarkano dziļūdens krabju KPN. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēmusi SEAFO, būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

    (32)

    Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 9. gadskārtējā sanāksmē pieņēma saglabāšanas un pārvaldības pasākumu vaļu haizivju aizsardzībai no zvejas ar riņķvadiem. WCPFC 10. gadskārtējā sanāksmē pieņēma nozvejas limitus āķu jedu zvejas kuģiem, kuri zvejo lielacu tunzivis. 11. gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā WCPFC nemainīja 2013. gadā pašas pieņemtos pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Visi šie pasākumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

    (33)

    Konvencijas par mintaja resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā Puses gadskārtējā sanāksmē 2013. gadā negrozīja tās pasākumus attiecībā uz zvejas iespējām. Minētie pasākumi būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos.

    (34)

    Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 36. gadskārtējā sanāksmē 2014. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2015. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.4. apakšapgabalā. Šajā sakarībā NAFO pieņēma moratoriju attiecībā uz garneļu zveju 3L rajonā, palielināja sarkanasaru KPN 3M rajonā, lai ietvertu konkrētas piezvejas, un atļāva atkal zvejot sarkanās plekstes 3NO rajonā.

    (35)

    Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) gada beigās vienojas par konkrētiem starptautiskiem pasākumiem, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrētāk, tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim, un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2014. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskars tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

    (36)

    Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (19), ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivju zvejas iespējas Savienības ūdeņos.

    (37)

    Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

    (38)

    Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz jūrā pavadītu dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (20).

    (39)

    Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

    (40)

    Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    I SADAĻA

    VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    1.   Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

    2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

    a)

    nozvejas limitus 2015. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2016. gadam;

    b)

    zvejas piepūles limitus laikposmam no 2015. gada 1. februāra līdz 2016. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 9., 29. un 31. pantā ir noteikti citi laikposmi;

    c)

    dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim;

    d)

    dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 32. pantā noteiktas tajā pašā pantā norādītajiem 2015. un 2016. gada laikposmiem.

    2. pants

    Darbības joma

    Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

    a)

    Savienības kuģiem;

    b)

    trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos;

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “Savienības kuģis” ir Savienības zvejas kuģis, kas atbilst definīcijai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 5. apakšpunktā;

    b)

    “trešās valsts kuģis” ir zvejas kuģis, kas atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 4. apakšpunktā ir trešās valsts karoga kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

    c)

    “Savienības ūdeņi” ir Savienības ūdeņi, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

    d)

    “starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

    e)

    “krājums” ir krājums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā;

    f)

    “kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

    i)

    zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums, – daudzums, ko katru gadu var nozvejot no katra krājuma,

    ii)

    visās citās zvejniecībās – daudzums, ko katru gadu var izkraut no katra krājuma;

    g)

    “kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

    h)

    “analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

    i)

    “piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā” ir piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā;

    j)

    “linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (21);

    k)

    “Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

    l)

    “zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

    4. pants

    Zvejas zonas

    Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

    a)

    ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā (22);

    b)

    “Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

    c)

    “Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

    d)

    “ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

    —

    53° 30′ N 15° 00′ W,

    —

    53° 30′ N 11° 00′ W,

    —

    51° 30′ N 11° 00′ W,

    —

    51° 30′ N 13° 00′ W,

    —

    51° 00′ N 13° 00′ W,

    —

    51° 00′ N 15° 00′ W,

    —

    53° 30′ N 15° 00′ W.

    e)

    “ICES IXa rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

    —

    43° 00′ N 8° 00′ W,

    —

    43° 00′ N 10° 00′ W,

    —

    42° 00′ N 10° 00′ W,

    —

    42° 00′ N 8° 00′ W;

    f)

    “ICES IXa rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

    —

    42° 00′ N 8° 00′ W,

    —

    42° 00′ N 10° 00′ W,

    —

    38° 30′ N 10° 00′ W,

    —

    38° 30′ N 9° 00′ W,

    —

    40° 00′ N 9° 00′ W,

    —

    40° 00′ N 8° 00′ W;

    g)

    “Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

    h)

    CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas precizēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (23) II pielikumā;

    i)

    NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 217/2009 (24) III pielikumā;

    j)

    “SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (25);

    k)

    “ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā konvencijā par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā (26);

    l)

    “CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 601/2004 (27) 2. panta a) punktā;

    m)

    “IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (“Antigvas konvencija”) (28);

    n)

    “IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (29);

    o)

    “SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10o ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (30), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošajiem apgabaliem;

    p)

    “WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (31);

    q)

    “Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

    r)

    “IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

    —

    150° rietumu garuma meridiāns,

    —

    130° rietumu garuma meridiāns,

    —

    4° dienvidu platuma paralēle,

    —

    50° dienvidu platuma paralēle.

    II SADAĻA

    SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS

    I NODAĻA

    Vispārīgi noteikumi

    5. pants

    KPN un tās sadalījums

    1.   Savienības kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

    2.   Savienības kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 19. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (32) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

    3.   Lai piemērotu īpašo nosacījumu, kas noteikts IA pielikumā attiecībā uz tūbīšu krājumu Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā, piemēro IID pielikumā definētos pārvaldības apgabalus.

    6. pants

    KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

    1.   Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

    2.   KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

    a)

    atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un

    b)

    nodrošina šādu rezultātu:

    i)

    ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2015. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam,

    ii)

    ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

    3.   Līdz 2015. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

    a)

    pieņemtā KPN;

    b)

    attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

    c)

    ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

    7. pants

    Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

    1.   Uz zivīm, kas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās zvejniecībās nozvejotas no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, attiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts minētās regulas 15. pantā (“izkraušanas pienākums”).

    2.   Zivis no citiem krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

    a)

    nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

    b)

    nozveja ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

    3.   Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie nemērķa sugu krājumi drošās bioloģiskās robežās, lai varētu noteikt minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozveju no attiecīgajām kvotām.

    8. pants

    Zvejas piepūles limiti

    Laikposmiem, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

    a)

    IIA pielikumu konkrētu mencas, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu pārvaldībā Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa rajona daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV apakšapgabalā, ICES VIa, VIIa un VIId rajonā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā;

    b)

    IIB pielikumu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

    c)

    IIC pielikumu jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā;

    9. pants

    Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

    1.   Grenlandes paltusam piemēro Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (33) 3. panta 1. punktu, kurā noteikta prasība, ka kuģim jābūt dziļūdens zvejas atļaujai. Minētajā pantā izklāstītos nosacījumus piemēro Grenlandes paltusu zvejošanai, paturēšanai uz kuģa, pārkraušanai citā kuģī un izkraušanai.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, lai 2015. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. panta 1. punktā minētās dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniegtu 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas vai kuros tika nozvejotas minētās regulas I un II pielikumā norādīto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

    10. pants

    Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu

    1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums starp dalībvalstīm neskar:

    a)

    zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

    b)

    zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

    c)

    zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

    d)

    papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

    e)

    daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

    f)

    atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

    g)

    kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta saskaņā ar šīs regulas 19. pantu;

    h)

    papildu iedalījumus, kas veikti saskaņā ar šīs regulas 14. pantu.

    2.   Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro, ja dalībvalsts izmanto ikgadējo elastību, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

    11. pants

    Slēgtā zvejas sezona

    1.   Porkupīnas sēklī laikā no 2015. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelni, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.

    Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

    Punkts

    Ģeogrāfiskais platums

    Ģeogrāfiskais garums

    1.

    52° 27′ N

    12° 19′ W

    2.

    52° 40′ N

    12° 30′ W

    3.

    52° 47′ N

    12° 39,600′ W

    4.

    52° 47′ N

    12° 56′ W

    5.

    52° 13,5′ N

    13° 53,830′ W

    6.

    51° 22′ N

    14° 24′ W

    7.

    51° 22′ N

    14° 03′ W

    8.

    52° 10′ N

    13° 25′ W

    9.

    52° 32′ N

    13° 07,500′ W

    10.

    52° 43′ N

    12° 55′ W

    11.

    52° 43′ N

    12° 43′ W

    12.

    52° 38,800′ N

    12° 37′ W

    13.

    52° 27′ N

    12° 23′ W

    14.

    52° 27′ N

    12° 19′ W

    Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

    2.   Tūbīšu komerciāla zveja ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2015. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

    Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā.

    12. pants

    Aizliegumi

    1.   Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

    a)

    ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

    b)

    šādas zāģzivs sugas visos ūdeņos:

    i)

    šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata);

    ii)

    pundurzāģzivs (Pristis clavata);

    iii)

    sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);

    iv)

    lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);

    v)

    zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

    c)

    milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

    d)

    parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

    e)

    bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas zvejota ar āķu jedām Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

    f)

    gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

    g)

    melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

    h)

    siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

    i)

    rifu velnraja (Manta alfredi) visos ūdeņos;

    j)

    divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos;

    k)

    šādas Mobula rajas sugas visos ūdeņos:

    i)

    velnzivs (Mobula mobular);

    ii)

    mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);

    iii)

    dzeloņastes raja (Mobula japanica);

    iv)

    gludastes raja (Mobula thurstoni);

    v)

    garragu raja (Mobula eregoodootenkee);

    vi)

    mūka velna raja (Mobula munkiana);

    vii)

    Čīles velna raja (Mobula tarapacana);

    viii)

    īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);

    ix)

    mazā velna raja (Mobula hypostoma);

    l)

    dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

    m)

    Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

    n)

    cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

    o)

    ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

    p)

    eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

    2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    13. pants

    Datu nosūtīšana

    Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumos nozvejoto izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

    II NODAĻA

    Papildus iedalītas zvejas iespējas kuģiem, kuri piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos

    14. pants

    Papildu zvejas iespēju iedalīšana

    1.   Attiecībā uz dažiem krājumiem dalībvalsts var iedalīt papildu zvejas iespējas tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

    2.   Šā panta 1. punktā minētās papildu zvejas iespējas nepārsniedz vispārējo limitu, kas noteikts I pielikumā kā procentuālā daļa no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    15. pants

    Papildu zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumi

    1.   Papildu zvejas iespējas, kas minētas 14. pantā, iedala saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

    a)

    dalībvalstis nodrošina detalizētu un precīzu dokumentāciju par visiem zvejas reisiem, kā arī pietiekamas spējas un līdzekļus, piemēram, novērotājus, slēgta tīkla televīzijas kameras (CCTV) u. c. To darot, dalībvalstis ievēro efektivitātes un proporcionalitātes principu;

    b)

    papildu zvejas iespējas, kas iedalītas konkrētam kuģim, kurš piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nepārsniedz šādus limitus:

    i)

    75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, ko attiecīgā dalībvalsts aprēķinājusi kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas,

    ii)

    30 % no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam bija pieejamas pirms piedalīšanās izmēģinājumos;

    c)

    visas kuģa gūtās nozvejas no krājuma, uz kuru attiecas iedalītās papildu zvejas iespējas, tostarp zivis, kas nav sasniegušas Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (34) XII pielikumā noteikto minimālo izkraušanas izmēru, atskaita no konkrētā kuģa zvejas iespējām, kas tam pieejamas kopā ar visām papildu zvejas iespējām, kuras iedalītas saskaņā ar šīs regulas 14. pantu;

    d)

    tiklīdz zvejas iespējas, kas konkrētam kuģim iedalītas zvejai no konkrēta krājuma, uz kuru attiecas papildu iedalījums, ir pilnībā izmantotas, attiecīgajam kuģim jāpārtrauc visas zvejas darbības attiecīgajā KPN apgabalā;

    e)

    attiecībā uz krājumiem, kuriem var piemērot šo pantu, dalībvalstis var atļaut konkrētam kuģim iedalītās zvejas iespējas vai to daļu no kuģiem, kas nepiedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, nodot kuģiem, kas šādos izmēģinājumos piedalās, ar noteikumu, ka var pierādīt to, ka nepalielinās to kuģu izmetumi, kuri nepiedalās izmēģinājumos.

    2.   Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta dalībvalsts izņēmuma kārtā tās karoga kuģim drīkst iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras pārsniedz 75 % no attiecīgā krājuma nozvejas izmetumiem, kas aprēķināti kuģu tipam, pie kura pieder konkrētais kuģis, kam iedalītas papildu zvejas iespējas, ja:

    a)

    attiecīgajam kuģu tipam aprēķināto krājuma nozvejas izmetumu īpatsvars ir mazāks par 10 %;

    b)

    attiecīgā kuģu tipa iekļaušana ir svarīga, lai novērtētu saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izmantotos novērošanas līdzekļus;

    c)

    attiecībā uz visiem kuģiem, kuri piedalās izmēģinājumos, kopumā nav pārsniegts vispārējais limits 75 % no aprēķinātajiem krājuma nozvejas izmetumiem.

    3.   Pirms 14. pantā minēto papildu zvejas iespēju iedalīšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

    a)

    saraksts ar tās karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos;

    b)

    uz minētajiem kuģiem uzstādīto attālās elektroniskās novērošanas sistēmu specifikācijas;

    c)

    to zvejas rīku kapacitāte, veids un specifikācijas, kurus izmanto minētie kuģi;

    d)

    aprēķinātie izmetumi katram kuģu tipam, kas piedalās izmēģinājumos;

    e)

    tās nozvejas apjoms, kuru no krājuma, uz ko attiecas minētā KPN, 2014. gadā ieguvuši kuģi, kas piedalās izmēģinājumos.

    16. pants

    Personas datu apstrāde

    Ciktāl saistībā ar ierakstiem, kas iegūti saskaņā ar šīs regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek veikta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK nozīmē, šādu datu apstrādei piemēro minēto direktīvu.

    17. pants

    Iedalīto papildu zvejas iespēju atsaukšana

    Ja dalībvalsts atklāj, ka kuģis, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, neievēro 15. pantā minētos nosacījumus, tā tūlīt atsauc minētajam kuģim iedalītās papildu zvejas iespējas un aizliedz tam piedalīties šajos izmēģinājumos atlikušajā 2015. gada laikposmā.

    18. pants

    Izmetumu novērtējumu zinātniska izvērtēšana

    Lai uzraudzītu 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta īstenošanu, Komisija var prasīt ikvienai dalībvalstij, kura izmanto šo nodaļu, iesniegt izvērtēšanai zinātniskā padomdevējā struktūrā novērtējumu par katra tipa kuģu radītajiem izmetumiem. Ja nav novērtējuma, kurš apstiprinātu šādus izmetumus, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, kas vajadzīgi minētās prasības ievērošanai, un par tiem informē Komisiju.

    III NODAĻA

    Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

    19. pants

    Zvejas atļaujas

    1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

    2.   Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts minētajā pielikumā.

    IV NODAĻA

    Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

    20. pants

    Kvotu nodošana un apmaiņa

    1.   Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

    2.   Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās attiecīgajai RZPO līgumslēdzējai pusei sniedz un no tās saņem piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

    3.   Komisija informē dalībvalsti par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

    4.   Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

    1. iedaļa

    ICCAT konvencijas apgabals

    21. pants

    Zilo tunzivju zvejas, audzēšanas un nobarošanas kapacitātes ierobežojumi

    1.   To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

    2.   To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

    3.   To Savienības kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

    4.   To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

    5.   To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

    6.   Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

    22. pants

    Zveja atpūtas un sporta nolūkā

    Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu kvotu zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

    23. pants

    Haizivis

    1.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

    2.   Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugu specializēto zveju.

    3.   Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

    4.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

    5.   Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

    2. iedaļa

    CCAMLR konvencijas apgabals

    24. pants

    Aizliegumi un nozvejas limiti

    1.   Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

    2.   Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

    25. pants

    Izpētes zveja

    1.   Tikai tās dalībvalstis, kas ir CCAMLR komisijas locekles, 2015. gadā var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja šāda dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

    2.   Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

    3.   Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejniecības potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

    26. pants

    Krilu zveja 2015./2016. gada zvejas sezonā

    1.   Krilu (Euphausia superba) zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2015./2016. gada zvejas sezonā drīkst veikt tikai dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja kāda no šīm dalībvalstīm plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, tā ne vēlāk kā 2015. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilus. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlā kā 2015. gada 30. maijā iesniedz paziņojumu CCAMLR Sekretariātam.

    2.   Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

    3.   Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

    4.   Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

    a)

    pilnīgas ziņas par plānotajiem aizstājējkuģiem, tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

    b)

    izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

    5.   Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

    3. iedaļa

    IOTC konvencijas apgabals

    27. pants

    Zvejas kapacitātes limiti kuģiem, kas zvejo IOTC konvencijas apgabalā

    1.   Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

    2.   Maksimālais Savienības kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC konvencijas apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

    3.   Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

    4.   Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts pārliecinās par to, ka nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu (NNN kuģu) sarakstā.

    5.   Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot minētajos plānos noteiktos limitus.

    28. pants

    Haizivis

    1.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

    2.   Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar nosacījumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

    3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    4. iedaļa

    SPRFMO konvencijas apgabals

    29. pants

    Pelaģiskās zvejas kapacitātes limits

    Dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā aktīvi veica pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, minētajā apgabalā ierobežo kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2015. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.

    30. pants

    Pelaģiskās zvejas KPN

    1.   Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, kā norādīts 29. pantā, drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

    2.   Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai paziņošanai SPRFMO Sekretariātam sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās.

    31. pants

    Grunts zveja

    Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, grunts zvejas piepūli vai nozveju konvencijas apgabalā 2015. gadā ierobežo šādi: tā tiek attiecīgi īstenota vai gūta tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās minētajā laikposmā ir veikta grunts zveja, un netiek pārsniegts gada vidējais nozvejas apjoms vai piepūles parametri, kas reģistrēti laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

    5. iedaļa

    IATTC konvencijas apgabals

    32. pants

    Zveja ar riņķvadu

    1.   Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

    a)

    no 2015. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2015. gada 18. novembra līdz 2016. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

    —

    Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

    —

    150° rietumu garuma meridiāns,

    —

    40° ziemeļu platuma paralēle,

    —

    40° dienvidu platuma paralēle;

    b)

    no 2015. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

    —

    96° rietumu garuma meridiāns,

    —

    110° rietumu garuma meridiāns,

    —

    4° ziemeļu platuma paralēle,

    —

    3° dienvidu platuma paralēle.

    2.   Attiecīgās dalībvalstis līdz 2015. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

    3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, svītrainās tunzivis un lielacu tunzivis.

    4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

    a)

    ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai

    b)

    pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

    33. pants

    Okeāna baltspuru haizivju zvejas aizliegums

    1.   Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un minētajā apgabalā paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

    2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž ūdenī kuģu operatori, kuri turklāt:

    a)

    reģistrē atlaisto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

    b)

    paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie tie ir. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis nosūta Komisijai līdz 2015. gada 31. janvārim.

    6. iedaļa

    SEAFO konvencijas apgabals

    34. pants

    Dziļūdens haizivju zvejas aizliegums

    SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

    —

    raju dzimtas zivis (Rajidae),

    —

    dzelkņu haizivs (Squalus acanthias),

    —

    laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

    —

    īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

    —

    lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

    —

    gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

    —

    kaķhaizivs (Apristurus manis),

    —

    samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

    —

    Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis.

    7. iedaļa

    WCPFC konvencijas apgabals

    35. pants

    Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniedz 403 dienas. Attiecībā uz šo zveju ar riņķvadu ir aizliegts nozvejot tunci, kas atrodas barā kopā ar vaļu haizivi (Rhincodon typus), ja dzīvnieks ir pamanīts pirms riņķvada uzstādīšanas.

    2.   Savienības kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

    3.   Dalībvalstis nodrošina, ka lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko veic āķu jedu zvejas kuģi, 2015. gadā nepārsniedz 2 000 tonnas.

    36. pants

    Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

    1.   Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), no 2015. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2015. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Minētajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

    a)

    neizmantotu ZPI vai ar to saistītu elektronisku ierīci;

    b)

    nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

    2.   Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

    3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

    a)

    zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

    b)

    ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ vai

    c)

    ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

    37. pants

    IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals

    1.   Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta r) punktā, piemēro 35.–38. pantā izklāstītos pasākumus.

    2.   Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta r) punktā, piemēro 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2.–4. punktā un 33. pantā izklāstītos pasākumus.

    38. pants

    To Savienības kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

    Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir norādīts VII pielikumā.

    39. pants

    Zīdainās haizivis un okeāna baltspuru haizivis

    1.   WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, glabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

    a)

    zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

    b)

    okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

    2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    8. iedaļa

    Beringa jūra

    40. pants

    Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

    Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

    III SADAĻA

    TREŠO VALSTU KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

    41. pants

    KPN

    Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju Savienības ūdeņos, nepārsniedzot šīs regulas I pielikumā noteikto KPN un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītos nosacījumus.

    42. pants

    Zvejas atļaujas

    Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

    43. pants

    Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

    Nozvejai un piezvejai, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 42. pantā minētajām atļaujām, piemēro 7. pantā izklāstītos nosacījumus.

    44. pants

    Aizliegumi

    1.   Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, ja tās atrodas Savienības ūdeņos:

    a)

    ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

    b)

    šādas Savienības ūdeņos esošas zāģzivju sugas:

    i)

    šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata);

    ii)

    pundurzāģzivs (Pristis clavata);

    iii)

    sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata);

    iv)

    lielzobu zāģzivs (Pristis pristis);

    v)

    zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

    c)

    milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

    d)

    parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

    e)

    bara haizivs (Galeorhinus galeus) un gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

    f)

    dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

    g)

    melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV un XIV apakšapgabalā;

    h)

    siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

    i)

    rifu velnraja (Manta alfredi) Savienības ūdeņos;

    j)

    divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos;

    k)

    šādas Savienības ūdeņos esošas Mobula rajas sugas:

    i)

    velnzivs (Mobula mobular);

    ii)

    mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei);

    iii)

    dzeloņastes raja (Mobula japanica);

    iv)

    gludastes raja (Mobula thurstoni);

    v)

    garragu raja (Mobula eregoodootenkee);

    vi)

    mūka velna raja (Mobula munkiana);

    vii)

    Čīles velna raja (Mobula tarapacana);

    viii)

    īsspuru velna raja (Mobula kuhlii);

    ix)

    mazā velna raja (Mobula hypostoma);

    l)

    dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

    m)

    Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

    n)

    cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

    o)

    ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

    p)

    eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

    2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minētās sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī.

    IV SADAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    45. pants

    Komiteju procedūra

    1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

    2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    46. pants

    Grozījumi Regulā (ES) Nr. 43/2014

    Regulas (ES) Nr. 43/2014 18.a panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

    “o)

    		 ziemeļu garnele IIIa zonā.”

    47. pants

    Atcelšana

    Padomes Regulu (ES) Nr. 779/2014 atceļ no 2015. gada 1. janvāra.

    48. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

    Tomēr, regulas 8. pantu piemēro no 2015. gada 1. februāra.

    Regulas 12. panta b), i) un k) punktus un 44. panta b), i) un k) punktus piemēro no 2015. gada 8. februāra.

    Regulas 46. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

    Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz CCAMLR konvencijas apgabalu izklāstīti 23., 24. un 25. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no tajos norādītajiem datumiem.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2015. gada 19. janvārī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    E. RINKĒVIČS

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (ES) Nr. 779/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka anšovu zvejas iespējas Biskajas līcī 2014./2015. gada zvejas sezonā (OV L 212, 18.7.2014., 1. lpp.).

    (3)  Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

    (5)  Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

    (6)  Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

    (7)  Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

    (8)  Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

    (9)  Padomes Regula (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).

    (10)  Padomes Regula (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).

    (11)  Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

    (12)  Padomes Regula (EK) Nr. 754/2009 (2009. gada 27. jūlijs), ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas (OV L 214, 19.8.2009., 16. lpp.).

    (13)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

    (14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

    (15)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.).

    (16)  Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

    (17)  Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

    (18)  Padomes Regula (ES) Nr. 1385/2013 (2013. gada 17. decembris), ar kuru groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009, (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 pēc Majotas statusa maiņas attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 354, 28.12.2013., 86. lpp.).

    (19)  OV L 6, 10.1.2012., 9. lpp.

    (20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

    (21)  Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

    (22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

    (23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

    (24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

    (25)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

    (26)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 86/238/EEK (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

    (27)  Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

    (28)  Noslēgta ar Padomes Lēmumu 2006/539/EK (OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.).

    (29)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 95/399/EK (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

    (30)  Noslēgts ar Padomes Lēmumu 2008/780/EK (OV L 268, 9.10.2008., 27. lpp.).

    (31)  Savienība pievienojusies ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

    (32)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

    (33)  Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

    (34)  Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

    PIELIKUMU SARAKSTS

    I PIELIKUMS:

    KPN, kas piemērojama Savienības kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem

    IA PIELIKUMS:

    Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi

    IB PIELIKUMS:

    Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    IC PIELIKUMS:

    Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals

    ID PIELIKUMS:

    Tālu migrējošas zivis – visi apgabali

    IE PIELIKUMS:

    Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals

    IF PIELIKUMS:

    Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals

    IG PIELIKUMS:

    Dienvidu tunzivis – visi apgabali

    IH PIELIKUMS:

    WCPFC konvencijas apgabals

    IJ PIELIKUMS:

    SPRFMO konvencijas apgabals

    IIA PIELIKUMS:

    Kuģu zvejas piepūle saistībā ar konkrētu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa un Vb rajonā

    IIB PIELIKUMS:

    Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci

    IIC PIELIKUMS:

    Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES VIIe rajonā

    IID PIELIKUMS:

    Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā

    III PIELIKUMS:

    Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

    IV PIELIKUMS:

    ICCAT konvencijas apgabals

    V PIELIKUMS:

    CCAMLR konvencijas apgabals

    VI PIELIKUMS:

    IOTC konvencijas apgabals

    VII PIELIKUMS:

    WCPFC konvencijas apgabals

    VIII PIELIKUMS:

    Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos

    I PIELIKUMS

    KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

    IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH un IJ pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

    Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

    Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; pārējie nosaukumi norādīti tikai ērtības labad.

    Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

    Zinātniskais nosaukums

    Trīsburtu kods

    Vispārpieņemtais nosaukums

    Amblyraja radiata

    RJR

    Ērkšķu raja

    Ammodytes spp.

    SAN

    Tūbītes

    Argentina silus

    ARU

    Ziemeļatlantijas argentīna

    Beryx spp.

    ALF

    Beriksas

    Brosme brosme

    USK

    Brosme

    Caproidae

    BOR

    Kaproīdas

    Centrophorus squamosus

    GUQ

    Pelēkā īsraga haizivs

    Centroscymnus coelolepis

    CYO

    Baltacu haizivs

    Chaceon spp.

    GER

    Sarkanie dziļūdens krabji

    Chaenocephalus aceratus

    SSI

    Melnspuru leduszivs

    Champsocephalus gunnari

    ANI

    Antarktikas leduszivs

    Channichthys rhinoceratus

    LIC

    Vienraga leduszivs

    Chionoecetes spp.

    PCR

    Karaliskie krabji

    Clupea harengus

    HER

    Siļķe

    Coryphaenoides rupestris

    RNG

    Strupdeguna garaste

    Dalatias licha

    SCK

    Melnā haizivs

    Deania calcea

    DCA

    Gardeguna spurainā haizivs

    Dipturus batis (Dipturus cf.flossada un Dipturus cf. intermedia)

    RJB

    Parastā raja (sugu grupa)

    Dissostichus eleginoides

    TOP

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus mawsoni

    TOA

    Antarktikas ilkņzivs

    Dissostichus spp.

    TOT

    Ilkņzivis

    Engraulis encrasicolus

    ANE

    Eiropas anšovs

    Etmopterus princeps

    ETR

    Lielā laternhaizivs

    Etmopterus pusillus

    ETP

    Gludā laternhaizivs

    Euphausia superba

    KRI

    Krils

    Gadus morhua

    COD

    Menca

    Galeorhinus galeus

    GAG

    Bara haizivs

    Glyptocephalus cynoglossus

    WIT

    Sarkanā plekste

    Gobionotothen gibberifrons

    NOG

    Zaļā nototēnija

    Hippoglossoides platessoides

    PLA

    Rietumatlantijas plekste

    Hippoglossus hippoglossus

    HAL

    Atlantijas paltuss

    Hoplostethus atlanticus

    ORY

    Atlantijas lielgalvis

    Illex illecebrosus

    SQI

    Īsspuru kalmārs

    Lamna nasus

    POR

    Siļķu haizivs

    Lepidonotothen squamifrons

    NOS

    Pelēkā nototēnija

    Lepidorhombus spp.

    LEZ

    Megrimi

    Leucoraja naevus

    RJN

    Dzegužraja

    Limanda ferruginea

    YEL

    Dzeltenastes plekste

    Limanda limanda

    DAB

    Limanda

    Lophiidae

    ANF

    Jūrasvelni

    Macrourus spp.

    GRV

    Makrūrzivis

    Makaira nigricans

    BUM

    Atlantijas zilais marlīns

    Mallotus villosus

    CAP

    Moiva

    Manta birostris

    RMB

    Divragainā velnraja

    Martialia hyadesi

    SQS

    Dienvidatlantijas kalmārs

    Melanogrammus aeglefinus

    HAD

    Pikša

    Merlangius merlangus

    WHG

    Merlangs

    Merluccius merluccius

    HKE

    Heks

    Micromesistius poutassou

    WHB

    Putasu

    Microstomus kitt

    LEM

    Mazmutes plekste

    Molva dypterygia

    BLI

    Zilā jūras līdaka

    Molva molva

    LIN

    Jūras līdaka

    Nephrops norvegicus

    NEP

    Norvēģijas omārs

    Notothenia rossii

    NOR

    Marmora nototēnija

    Pandalus borealis

    PRA

    Ziemeļu garnele

    Paralomis spp.

    PAI

    Krabji

    Penaeus spp.

    PEN

    Penaeus garneles

    Platichthys flesus

    FLE

    Plekste

    Pleuronectes platessa

    PLE

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectiformes

    FLX

    Plekstveidīgās zivis

    Pollachius pollachius

    POL

    Pollaks

    Pollachius virens

    POK

    Saida

    Psetta maxima

    TUR

    Akmeņplekste

    Pseudochaenichthys georgianus

    SGI

    Melnā leduszivs

    Pseudopentaceros spp.

    EDW

    Pelaģiskais bruņgalvis

    Raja alba

    RJA

    Baltā raja

    Raja brachyura

    RJH

    Blondā raja

    Raja circularis

    RJI

    Smilšu raja

    Raja clavata

    RJC

    Dzeloņainā raja

    Raja fullonica

    RJF

    Šagrēnādas raja

    Raja (Dipturus) nidarosiensis

    JAD

    Norvēģijas raja

    Raja microocellata

    RJE

    Sīkacu raja

    Raja montagui

    RJM

    Plankumainā raja

    Raja undulata

    RJU

    Cirtainā raja

    Rajiformes

    SRX

    Rajveidīgās zivis

    Reinhardtius hippoglossoides

    GHL

    Grenlandes paltuss

    Scomber scombrus

    MAC

    Makrele

    Scophthalmus rhombus

    BLL

    Gludais rombs

    Sebastes spp.

    RED

    Sarkanasari

    Solea solea

    SOL

    Parastā jūrasmēle

    Solea spp.

    SOO

    Jūrasmēles

    Sprattus sprattus

    SPR

    Brētliņa

    Squalus acanthias

    DGS

    Dzelkņu haizivs

    Tetrapturus albidus

    WHM

    Baltais marlīns

    Thunnus maccoyii

    SBF

    Dienvidu tunzivs

    Thunnus obesus

    BET

    Lielacu tunzivs

    Thunnus thynnus

    BFT

    Zilā tunzivs

    Trachurus murphyi

    CJM

    Čīles stavrida

    Trachurus spp.

    JAX

    Stavridas

    Trisopterus esmarkii

    NOP

    Esmarka menca

    Urophycis tenuis

    HKW

    Baltā Amerikas jūrasvēdzele

    Xiphias gladius

    SWO

    Zobenzivs

    Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

    Beriksas

    ALF

    Beryx spp.

    Rietumatlantijas plekste

    PLA

    Hippoglossoides platessoides

    Eiropas anšovs

    ANE

    Engraulis encrasicolus

    Jūrasvelni

    ANF

    Lophiidae

    Antarktikas ilkņzivs

    TOA

    Dissostichus mawsoni

    Atlantijas paltuss

    HAL

    Hippoglossus hippoglossus

    Lielacu tunzivs

    BET

    Thunnus obesus

    Gardeguna spurainā haizivs

    DCA

    Deania calcea

    Melnspuru leduszivs

    SSI

    Chaenocephalus aceratus

    Blondā raja

    RJH

    Raja brachyura

    Zilā jūras līdaka

    BLI

    Molva dypterygia

    Atlantijas zilais marlīns

    BUM

    Makaira nigricans

    Putasu

    WHB

    Micromesistius poutassou

    Zilā tunzivs

    BFT

    Thunnus thynnus

    Kaproīdas

    BOR

    Caproidae

    Gludais rombs

    BLL

    Scophthalmus rhombus

    Moiva

    CAP

    Mallotus villosus

    Menca

    COD

    Gadus morhua

    Limanda

    DAB

    Limanda limanda

    Parastā raja (sugu grupa)

    RJB

    Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)

    Parastā jūrasmēle

    SOL

    Solea solea

    Krabji

    PAI

    Paralomis spp.

    Dzegužraja

    RJN

    Leucoraja naevus

    Sarkanie dziļūdens krabji

    GER

    Chaceon spp.

    Plekste

    FLE

    Platichthys flesus

    Plekstveidīgās zivis

    FLX

    Pleuronectiformes

    Divragainā velnraja

    RMB

    Manta birostris

    Lielā laternhaizivs

    ETR

    Etmopterus princeps

    Ziemeļatlantijas argentīna

    ARU

    Argentina silus

    Grenlandes paltuss

    GHL

    Reinhardtius hippoglossoides

    Makrūrzivis

    GRV

    Macrourus spp.

    Pelēkā nototēnija

    NOS

    Lepidonotothen squamifrons

    Pikša

    HAD

    Melanogrammus aeglefinus

    Heks

    HKE

    Merluccius merluccius

    Siļķe

    HER

    Clupea harengus

    Stavridas

    JAX

    Trachurus spp.

    Zaļā nototēnija

    NOG

    Gobionotothen gibberifrons

    Čīles stavrida

    CJM

    Trachurus murphyi

    Melnā haizivs

    SCK

    Dalatias licha

    Krils

    KRI

    Euphausia superba

    Pelēkā īsraga haizivs

    GUQ

    Centrophorus squamosus

    Mazmutes plekste

    LEM

    Microstomus kitt

    Jūras līdaka

    LIN

    Molva molva

    Makrele

    MAC

    Scomber scombrus

    Antarktikas leduszivs

    ANI

    Champsocephalus gunnari

    Marmora nototēnija

    NOR

    Notothenia rossii

    Megrimi

    LEZ

    Lepidorhombus spp.

    Ziemeļu garnele

    PRA

    Pandalus borealis

    Norvēģijas omārs

    NEP

    Nephrops norvegicus

    Esmarka menca

    NOP

    Trisopterus esmarkii

    Norvēģijas raja

    JAD

    Raja (Dipturus) nidarosiensis

    Atlantijas lielgalvis

    ORY

    Hoplostethus atlanticus

    Patagonijas ilkņzivs

    TOP

    Dissostichus eleginoides

    Pelaģiskais bruņgalvis

    EDW

    Pseudopentaceros spp.

    Penaeus garneles

    PEN

    Penaeus spp.

    Jūras zeltplekste

    PLE

    Pleuronectes platessa

    Pollaks

    POL

    Pollachius pollachius

    Siļķu haizivs

    POR

    Lamna nasus

    Baltacu haizivs

    CYO

    Centroscymnus coelolepis

    Sarkanasari

    RED

    Sebastes spp.

    Strupdeguna garaste

    RNG

    Coryphaenoides rupestris

    Saida

    POK

    Pollachius virens

    Tūbītes

    SAN

    Ammodytes spp.

    Smilšu raja

    RJI

    Raja circularis

    Šagrēnādas raja

    RJF

    Raja fullonica

    Īsspuru kalmārs

    SQI

    Illex illecebrosus

    Rajveidīgās zivis

    SRX

    Rajiformes

    Sīkacu raja

    RJE

    Raja microocellata

    Gludā laternhaizivs

    ETP

    Etmopterus pusillus

    Karaliskie krabji

    PCR

    Chionoecetes spp.

    Jūrasmēles

    SOO

    Solea spp.

    Melnā leduszivs

    SGI

    Pseudochaenichthys georgianus

    Dienvidu tunzivs

    SBF

    Thunnus maccoyii

    Plankumainā raja

    RJM

    Raja montagui

    Brētliņa

    SPR

    Sprattus sprattus

    Dzelkņu haizivs

    DGS

    Squalus acanthias

    Dienvidatlantijas kalmārs

    SQS

    Martialia hyadesi

    Ērkšķu raja

    RJR

    Amblyraja radiata

    Zobenzivs

    SWO

    Xiphias gladius

    Dzeloņainā raja

    RJC

    Raja clavata

    Ilkņzivis

    TOT

    Dissostichus spp.

    Bara haizivs

    GAG

    Galeorhinus galeus

    Akmeņplekste

    TUR

    Psetta maxima

    Brosme

    USK

    Brosme brosme

    Cirtainā raja

    RJU

    Raja undulata

    Vienraga leduszivs

    LIC

    Channichthys rhinoceratus

    Baltā Amerikas jūrasvēdzele

    HKW

    Urophycis tenuis

    Baltais marlīns

    WHM

    Tetrapturus albidus

    Baltā raja

    RJA

    Raja alba

    Merlangs

    WHG

    Merlangius merlangus

    Sarkanā plekste

    WIT

    Glyptocephalus cynoglossus

    Dzeltenastes plekste

    YEL

    Limanda ferruginea

    IA PIELIKUMS

    SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

    Suga:

    Tūbītes

    Ammodytes spp.

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (SAN/04-N.)

    Dānija

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0

     

     

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Tūbītes

    Ammodytes spp.

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1)

    Dānija

    0 (2)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0 (2)

     

     

    Vācija

    0 (2)

     

     

    Zviedrija

    0 (2)

     

     

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    0

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

    Zona:

    :

    Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

     

    1

    2

    3

    4

    5

    6

    7

     

    (SAN/234_1)

    (SAN/234_2)

    (SAN/234_3)

    (SAN/234_4)

    (SAN/234_5)

    (SAN/234_6)

    (SAN/234_7)

    Dānija

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Apvienotā Karaliste

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Vācija

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Zviedrija

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Savienība

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    Kopā

    0

    0

    0

    0

    0

    0

    0


    Suga:

    Ziemeļatlantijas argentīna

    Argentina silus

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (ARU/1/2.)

    Vācija

    24

     

     

    Francija

    8

     

     

    Nīderlande

    19

     

     

    Apvienotā Karaliste

    39

     

     

    Savienība

    90

     

     

    KPN

    90

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Ziemeļatlantijas argentīna

    Argentina silus

    Zona:

    Savienības ūdeņi III un IV zonā

    (ARU/34-C)

    Dānija

    911

     

     

    Vācija

    9

     

     

    Francija

    7

     

     

    Īrija

    7

     

     

    Nīderlande

    43

     

     

    Zviedrija

    35

     

     

    Apvienotā Karaliste

    16

     

     

    Savienība

    1 028

     

     

    KPN

    1 028

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Ziemeļatlantijas argentīna

    Argentina silus

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

    (ARU/567.)

    Vācija

    329

     

     

    Francija

    7

     

     

    Īrija

    305

     

     

    Nīderlande

    3 434

     

     

    Apvienotā Karaliste

    241

     

     

    Savienība

    4 316

     

     

    KPN

    4 316

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā

    (USK/1214EI)

    Vācija

    6 (3)

     

     

    Francija

    6 (3)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    6 (3)

     

     

    Citi

    3 (3)

     

     

    Savienība

    21 (3)

     

     

    KPN

    21

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona:

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (USK/3A/BCD)

    Dānija

    15

     

     

    Zviedrija

    7

     

     

    Vācija

    7

     

     

    Savienība

    29

     

     

    KPN

    29

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona:

    Savienības ūdeņi IV zonā

    (USK/04-C.)

    Dānija

    64

     

     

    Vācija

    19

     

     

    Francija

    44

     

     

    Zviedrija

    6

     

     

    Apvienotā Karaliste

    96

     

     

    Citi

    6 (4)

     

     

    Savienība

    235

     

     

    KPN

    235

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā

    (USK/567EI.)

    Vācija

    13

     

     

    Spānija

    46

     

     

    Francija

    548

     

     

    Īrija

    53

     

     

    Apvienotā Karaliste

    264

     

     

    Citi

    13 (5)

     

     

    Savienība

    937

     

     

    Norvēģija

    2 923  (6)  (7)  (8)  (9)

     

     

    KPN

    3 860

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Brosme

    Brosme brosme

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (USK/04-N.)

    Beļģija

    0

     

     

    Dānija

    165

     

     

    Vācija

    1

     

     

    Francija

    0

     

     

    Nīderlande

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    4

     

     

    Savienība

    170

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Kaproīdas

    Caproidae

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā

    (BOR/678-)

    Dānija

    13 079

     

     

    Īrija

    36 830

     

     

    Apvienotā Karaliste

    3 387

     

     

    Savienība

    53 296

     

     

    KPN

    53 296

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Siļķe (10)

    Clupea harengus

    Zona:

    IIIa

    (HER/03A.)

    Dānija

    18 034  (11)

     

     

    Vācija

    289 (11)

     

     

    Zviedrija

    18 865  (11)

     

     

    Savienība

    37 188  (11)

     

     

    Norvēģija

    5 816

     

     

    Fēru salas

    600 (12)

     

     

    KPN

    43 604

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Siļķe (1)

    Clupea harengus

    Zona:

    Savienības un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N

    (HER/4AB.)

    Dānija

    74 079

     

     

    Vācija

    46 703

     

     

    Francija

    22 488

     

     

    Nīderlande

    57 104

     

     

    Zviedrija

    4 531

     

     

    Apvienotā Karaliste

    62 292

     

     

    Savienība

    267 197

     

     

    Norvēģija

    129 145 (2)

     

     

    KPN

    445 329

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

    (1)

    Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/04A.) un IVb zonā (HER/04B.) gūtās siļķu nozvejas.

    (2)

    Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos IVa un IVb zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem (HER/*4AB-C):

    50 000

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (HER/*04N-) (1)

    Savienība

    50 000

    (1)

    Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstis ziņo, atsevišķi norādot IVa zonā (HER/*4AN.) un IVb zonā (HER/*4BN.) gūtās siļķu nozvejas.


    Suga:

    Siļķe (13)

    Clupea harengus

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (HER/04-N.)

    Zviedrija

    1 093  (13)

     

     

    Savienība

    1 093

     

     

    KPN

    445 329

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Siļķe (14)

    Clupea harengus

    Zona:

    IIIa

    (HER/03A-BC)

    Dānija

    5 692

     

     

    Vācija

    51

     

     

    Zviedrija

    916

     

     

    Savienība

    6 659

     

     

    KPN

    6 659

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Siļķe (15)

    Clupea harengus

    Zona:

    IV, VIId zona un Savienības ūdeņi IIa zonā

    (HER/2A47DX)

    Beļģija

    78

     

     

    Dānija

    15 072

     

     

    Vācija

    78

     

     

    Francija

    78

     

     

    Nīderlande

    78

     

     

    Zviedrija

    74

     

     

    Apvienotā Karaliste

    286

     

     

    Savienība

    15 744

     

     

    KPN

    15 744

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Siļķe (16)

    Clupea harengus

    Zona:

    IVc, VIId (17)

    (HER/4CXB7D)

    Beļģija

    9 057  (18)

     

     

    Dānija

    1 049  (18)

     

     

    Vācija

    661 (18)

     

     

    Francija

    12 068  (18)

     

     

    Nīderlande

    21 478  (18)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    4 673  (18)

     

     

    Savienība

    48 986

     

     

    KPN

    445 329

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (19)

    (HER/5B6ANB)

    Vācija

    2 536  (20)

     

     

    Francija

    480 (20)

     

     

    Īrija

    3 427  (20)

     

     

    Nīderlande

    2 536  (20)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    13 711  (20)

     

     

    Savienība

    22 690  (20)

     

     

    KPN

    22 690

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona:

    VIaS (21), VIIb, VIIc

    (HER/6AS7BC)

    Īrija

    0

     

     

    Nīderlande

    0

     

     

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    0

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona:

    VI zona (Klaida) (22)

    (HER/06ACL.)

    Apvienotā Karaliste

    Jānosaka (23)

     

     

    Savienība

    Jānosaka (24)

     

     

    KPN

    Jānosaka (24)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona:

    VIIa (25)

    (HER/07A/MM)

    Īrija

    1 264

     

     

    Apvienotā Karaliste

    3 590

     

     

    Savienība

    4 854

     

     

    KPN

    4 854

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona:

    VIIe un VIIf

    (HER/7EF.)

    Francija

    465

     

     

    Apvienotā Karaliste

    465

     

     

    Savienība

    930

     

     

    KPN

    930

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona:

    VIIg (26), VIIh (26), VIIj (26) un VIIk (26)

    (HER/7G-K.)

    Vācija

    174

     

     

    Francija

    966

     

     

    Īrija

    13 527

     

     

    Nīderlande

    966

     

     

    Apvienotā Karaliste

    19

     

     

    Savienība

    15 652

     

     

    KPN

    15 652

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Eiropas anšovs

    Engraulis encrasicolus

    Zona:

    VIII

    (ANE/08.)

    Spānija

    22 500

     

     

    Francija

    2 500

     

     

    Savienība

    25 000

     

     

    KPN

    25 000

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Eiropas anšovs

    Engraulis encrasicolus

    Zona:

    IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (ANE/9/3411)

    Spānija

    4 618

     

     

    Portugāle

    5 038

     

     

    Savienība

    9 656

     

     

    KPN

    9 656

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    Skageraks

    (COD/03AN.)

    Beļģija

    10 (27)

     

     

    Dānija

    3 336  (27)

     

     

    Vācija

    84 (27)

     

     

    Nīderlande

    21 (27)

     

     

    Zviedrija

    584 (27)

     

     

    Savienība

    4 035

     

     

    KPN

    4 171

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    Kategats

    (COD/03AS.)

    Dānija

    62 (28)

     

     

    Vācija

    1 (28)

     

     

    Zviedrija

    37 (28)

     

     

    Savienība

    100 (28)

     

     

    KPN

    100 (28)

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

    (COD/2A3AX4)

    Beļģija

    862 (29)

     

     

    Dānija

    4 956  (29)

     

     

    Vācija

    3 142  (29)

     

     

    Francija

    1 065  (29)

     

     

    Nīderlande

    2 800  (29)

     

     

    Zviedrija

    33 (29)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    11 369  (29)

     

     

    Savienība

    24 227

     

     

    Norvēģija

    4 962  (30)

     

     

    KPN

    29 189

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (COD/*04N-)

    Savienība

    21 057


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (COD/04-N.)

    Zviedrija

    382 (31)

     

     

    Savienība

    382

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    VIb; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā

    (COD/5W6-14)

    Beļģija

    0

     

     

    Vācija

    1

     

     

    Francija

    12

     

     

    Īrija

    16

     

     

    Apvienotā Karaliste

    45

     

     

    Savienība

    74

     

     

    KPN

    74

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    VIa; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W

    (COD/5BE6A)

    Beļģija

    0

     

     

    Vācija

    0

     

     

    Francija

    0

     

     

    Īrija

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0

     

     

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    0 (32)

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    VIIa

    (COD/07A.)

    Beļģija

    2

     

     

    Francija

    7

     

     

    Īrija

    120

     

     

    Nīderlande

    1

     

     

    Apvienotā Karaliste

    52

     

     

    Savienība

    182

     

     

    KPN

    182

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    VIIb, VIIc, VIIe–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (COD/7XAD34)

    Beļģija

    218

     

     

    Francija

    3 568

     

     

    Īrija

    901

     

     

    Nīderlande

    1

     

     

    Apvienotā Karaliste

    384

     

     

    Savienība

    5 072

     

     

    KPN

    5 072

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    VIId

    (COD/07D.)

    Beļģija

    73 (33)

     

     

    Francija

    1 428  (33)

     

     

    Nīderlande

    43 (33)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    157 (33)

     

     

    Savienība

    1 701

     

     

    KPN

    1 701

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (LEZ/2AC4-C)

    Beļģija

    6

     

     

    Dānija

    5

     

     

    Vācija

    5

     

     

    Francija

    34

     

     

    Nīderlande

    27

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 006

     

     

    Savienība

    2 083

     

     

    KPN

    2 083

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (LEZ/56-14)

    Spānija

    469

     

     

    Francija

    1 830

     

     

    Īrija

    535

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 295

     

     

    Savienība

    4 129

     

     

    KPN

    4 129

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona:

    VII

    (LEZ/07.)

    Beļģija

    470 (34)

     

     

    Spānija

    5 216  (34)  (35)

     

     

    Francija

    6 329  (34)  (35)

     

     

    Īrija

    2 878  (34)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 492  (34)

     

     

    Savienība

    17 385

     

     

    KPN

    17 385

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona:

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (LEZ/8ABDE.)

    Spānija

    950

     

     

    Francija

    766

     

     

    Savienība

    1 716

     

     

    KPN

    1 716

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Megrimi

    Lepidorhombus spp.

    Zona:

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (LEZ/8C3411)

    Spānija

    1 271

     

     

    Francija

    64

     

     

    Portugāle

    42

     

     

    Savienība

    1 377

     

     

    KPN

    1 377

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Limanda un plekste

    Limanda limanda un Platichthys flesus

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (DAB/2AC4-C) limandai;

    (FLE/2AC4-C) plekstei

    Beļģija

    503

     

     

    Dānija

    1 888

     

     

    Vācija

    2 832

     

     

    Francija

    196

     

     

    Nīderlande

    11 421

     

     

    Zviedrija

    6

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 588

     

     

    Savienība

    18 434

     

     

    KPN

    18 434

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (ANF/2AC4-C)

    Beļģija

    332 (36)

     

     

    Dānija

    732 (36)

     

     

    Vācija

    357 (36)

     

     

    Francija

    68 (36)

     

     

    Nīderlande

    251 (36)

     

     

    Zviedrija

    9 (36)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    7 641  (36)

     

     

    Savienība

    9 390  (36)

     

     

    KPN

    9 390

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (ANF/04-N.)

    Beļģija

    45

     

     

    Dānija

    1 152

     

     

    Vācija

    18

     

     

    Nīderlande

    16

     

     

    Apvienotā Karaliste

    269

     

     

    Savienība

    1 500

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona:

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (ANF/56-14)

    Beļģija

    191

     

     

    Vācija

    218

     

     

    Spānija

    204

     

     

    Francija

    2 350

     

     

    Īrija

    531

     

     

    Nīderlande

    184

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 635

     

     

    Savienība

    5 313

     

     

    KPN

    5 313

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona:

    VII

    (ANF/07.)

    Beļģija

    3 097  (37)  (38)

     

     

    Vācija

    345 (37)  (38)

     

     

    Spānija

    1 231  (37)  (38)

     

     

    Francija

    19 875  (37)  (38)

     

     

    Īrija

    2 540  (37)  (38)

     

     

    Nīderlande

    401 (37)  (38)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    6 027  (37)  (38)

     

     

    Savienība

    33 516  (37)

     

     

    KPN

    33 516  (37)

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona:

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (ANF/8ABDE.)

    Spānija

    1 368

     

     

    Francija

    7 612

     

     

    Savienība

    8 980

     

     

    KPN

    8 980

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūrasvelni

    Lophiidae

    Zona:

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (ANF/8C3411)

    Spānija

    2 490

     

     

    Francija

    2

     

     

    Portugāle

    495

     

     

    Savienība

    2 987

     

     

    KPN

    2 987

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (HAD/3A/BCD)

    Beļģija

    12

     

     

    Dānija

    2 018

     

     

    Vācija

    128

     

     

    Nīderlande

    2

     

     

    Zviedrija

    239

     

     

    Savienība

    2 399

     

     

    KPN

    2 504

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

    (HAD/2AC4.)

    Beļģija

    252

     

     

    Dānija

    1 732

     

     

    Vācija

    1 103

     

     

    Francija

    1 921

     

     

    Nīderlande

    189

     

     

    Zviedrija

    174

     

     

    Apvienotā Karaliste

    28 576

     

     

    Savienība

    33 947

     

     

    Norvēģija

    6 764

     

     

    KPN

    40 711

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (HAD/*04N-)

    Savienība

    25 252


    Suga:

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (HAD/04-N.)

    Zviedrija

    707 (39)

     

     

    Savienība

    707

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā

    (HAD/6B1214)

    Beļģija

    6

     

     

    Vācija

    7

     

     

    Francija

    285

     

     

    Īrija

    203

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 079

     

     

    Savienība

    2 580

     

     

    KPN

    2 580

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā

    (HAD/5BC6A.)

    Beļģija

    5

     

     

    Vācija

    6

     

     

    Francija

    250

     

     

    Īrija

    743

     

     

    Apvienotā Karaliste

    3 532

     

     

    Savienība

    4 536

     

     

    KPN

    4 536

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    VIIb–k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (HAD/7X7A34)

    Beļģija

    93 (40)

     

     

    Francija

    5 561  (40)

     

     

    Īrija

    1 854  (40)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    834 (40)

     

     

    Savienība

    8 342  (40)

     

     

    KPN

    8 342

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    VIIa

    (HAD/07A.)

    Beļģija

    19

     

     

    Francija

    85

     

     

    Īrija

    511

     

     

    Apvienotā Karaliste

    566

     

     

    Savienība

    1 181

     

     

    KPN

    1 181

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona:

    IIIa

    (WHG/03A.)

    Dānija

    929

     

     

    Nīderlande

    3

     

     

    Zviedrija

    99

     

     

    Savienība

    1 031

     

     

    KPN

    1 050

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona:

    IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

    (WHG/2AC4.)

    Beļģija

    280

     

     

    Dānija

    1 209

     

     

    Vācija

    314

     

     

    Francija

    1 817

     

     

    Nīderlande

    699

     

     

    Zviedrija

    2

     

     

    Apvienotā Karaliste

    8 739

     

     

    Savienība

    13 060

     

     

    Norvēģija

    618 (41)

     

     

    KPN

    13 678

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (WHG/*04N-)

    Savienība

    8 848


    Suga:

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona:

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (WHG/56-14)

    Vācija

    2

     

     

    Francija

    32

     

     

    Īrija

    79

     

     

    Apvienotā Karaliste

    150

     

     

    Savienība

    263

     

     

    KPN

    263

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona:

    VIIa

    (WHG/07 A.)

    Beļģija

    0

     

     

    Francija

    3

     

     

    Īrija

    46

     

     

    Nīderlande

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    31

     

     

    Savienība

    80

     

     

    KPN

    80

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona:

    VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk

    (WHG/7X7A-C)

    Beļģija

    172

     

     

    Francija

    10 565

     

     

    Īrija

    5 029

     

     

    Nīderlande

    86

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 890

     

     

    Savienība

    17 742

     

     

    KPN

    17 742

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona:

    VIII

    (WHG/08.)

    Spānija

    1 270

     

     

    Francija

    1 905

     

     

    Savienība

    3 175

     

     

    KPN

    3 175

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Merlangs

    Merlangius merlangus

    Zona:

    IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (WHG/9/3411)

    Portugāle

    Jānosaka (42)

     

     

    Savienība

    Jānosaka (43)

     

     

    KPN

    Jānosaka (43)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Merlangs un pollaks

    Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (WHG/04-N.) merlangam;

    (POL/04-N.) pollakam

    Zviedrija

    190 (44)

     

     

    Savienība

    190

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona:

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (HKE/3A/BCD)

    Dānija

    2 523  (46)

     

     

    Zviedrija

    215 (46)

     

     

    Savienība

    2 738

     

     

    KPN

    2 738  (45)

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (HKE/2AC4-C)

    Beļģija

    45

     

     

    Dānija

    1 845

     

     

    Vācija

    212

     

     

    Francija

    408

     

     

    Nīderlande

    106

     

     

    Apvienotā Karaliste

    574

     

     

    Savienība

    3 190

     

     

    KPN

    3 190  (47)

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona:

    VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (HKE/571214)

    Beļģija

    468 (48)  (50)

     

     

    Spānija

    15 017  (50)

     

     

    Francija

    23 192  (48)  (50)

     

     

    Īrija

    2 810  (50)

     

     

    Nīderlande

    302 (48)  (50)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    9 155  (48)  (50)

     

     

    Savienība

    50 944

     

     

    KPN

    50 944  (49)

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (HKE/*8ABDE)

    Beļģija

    61

    Spānija

    2 422

    Francija

    2 422

    Īrija

    303

    Nīderlande

    30

    Apvienotā Karaliste

    1 363

    Savienība

    6 602


    Suga:

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona:

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (HKE/8ABDE.)

    Beļģija

    15 (51)

     

     

    Spānija

    10 454

     

     

    Francija

    23 478

     

     

    Nīderlande

    30 (51)

     

     

    Savienība

    33 977

     

     

    KPN

    33 977  (52)

     
    Analītiska KPN

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (HKE/*57-14)

    Beļģija

    3

    Spānija

    3 028

    Francija

    5 451

    Nīderlande

    9

    Savienība

    8 491


    Suga:

    Heks

    Merluccius merluccius

    Zona:

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (HKE/8C3411)

    Spānija

    8 848

     

     

    Francija

    849

     

     

    Portugāle

    4 129

     

     

    Savienība

    13 826

     

     

    KPN

    13 826

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā

    (WHB/24-N.)

    Dānija

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0

     

     

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā

    (WHB/1X14)

    Dānija

    30 106  (53)  (55)

     

     

    Vācija

    11 706  (53)  (55)

     

     

    Spānija

    25 524  (53)  (54)  (55)

     

     

    Francija

    20 952  (53)  (55)

     

     

    Īrija

    23 313  (53)  (55)

     

     

    Nīderlande

    36 711  (53)  (55)

     

     

    Portugāle

    2 371  (53)  (54)  (55)

     

     

    Zviedrija

    7 447  (53)  (55)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    39 065  (53)  (55)

     

     

    Savienība

    197 195  (53)  (55)

     

     

    Norvēģija

    102 605

     

     

    Fēru salas

    15 000

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona:

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (WHB/8C3411)

    Spānija

    25 830

     

     

    Portugāle

    6 457

     

     

    Savienība

    32 287  (56)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona:

    Savienības ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W

    (WHB/24A567)

    Norvēģija

    0 (57)  (58)

     

     

    Fēru salas

    25 000  (59)  (60)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Mazmutes plekste un sarkanā plekste

    Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (LEM/2AC4-C) mazmutes plekstei;

    (WIT/2AC4-C) sarkanajai plekstei

    Beļģija

    346

     

     

    Dānija

    953

     

     

    Vācija

    122

     

     

    Francija

    261

     

     

    Nīderlande

    794

     

     

    Zviedrija

    11

     

     

    Apvienotā Karaliste

    3 904

     

     

    Savienība

    6 391

     

     

    KPN

    6 391

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Zilā jūras līdaka

    Molva dypterygia

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā

    (BLI/5B67-)

    Vācija

    50

     

     

    Igaunija

    8

     

     

    Spānija

    157

     

     

    Francija

    3 586

     

     

    Īrija

    14

     

     

    Lietuva

    3

     

     

    Polija

    2

     

     

    Apvienotā Karaliste

    912

     

     

    Citi

    14 (61)

     

     

    Savienība

    4 746

     

     

    Norvēģija

    150 (62)

     

     

    Fēru salas

    150 (63)

     

     

    KPN

    5 046

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Zilā jūras līdaka

    Molva dypterygia

    Zona:

    Starptautiskie ūdeņi XII zonā

    (BLI/12INT-)

    Igaunija

    1 (64)

     

     

    Spānija

    533 (64)

     

     

    Francija

    13 (64)

     

     

    Lietuva

    5 (64)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    5 (64)

     

     

    Citi

    1 (64)

     

     

    Savienība

    558 (64)

     

     

    KPN

    558 (64)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Zilā jūras līdaka

    Molva dypterygia

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā

    (BLI/24-)

    Dānija

    4

     

     

    Vācija

    4

     

     

    Īrija

    4

     

     

    Francija

    23

     

     

    Apvienotā Karaliste

    14

     

     

    Citi

    4 (65)

     

     

    Savienība

    53

     

     

    KPN

    53

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Zilā jūras līdaka

    Molva dypterygia

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi III zonā

    (BLI/03-)

    Dānija

    3

     

     

    Vācija

    2

     

     

    Zviedrija

    3

     

     

    Savienība

    8

     

     

    KPN

    8

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (LIN/1/2.)

    Dānija

    8

     

     

    Vācija

    8

     

     

    Francija

    8

     

     

    Apvienotā Karaliste

    8

     

     

    Citi

    4 (66)

     

     

    Savienība

    36

     

     

    KPN

    36

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona:

    IIIa; Savienības ūdeņi IIIbcd zonā

    (LIN/3A/BCD)

    Beļģija

    6 (67)

     

     

    Dānija

    50

     

     

    Vācija

    6 (67)

     

     

    Zviedrija

    19

     

     

    Apvienotā Karaliste

    6 (67)

     

     

    Savienība

    87

     

     

    KPN

    87

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona:

    Savienības ūdeņi IV zonā

    (LIN/04-C.)

    Beļģija

    16

     

     

    Dānija

    243

     

     

    Vācija

    150

     

     

    Francija

    135

     

     

    Nīderlande

    5

     

     

    Zviedrija

    10

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 869

     

     

    Savienība

    2 428

     

     

    KPN

    2 428

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā

    (LIN/05EI.)

    Beļģija

    9

     

     

    Dānija

    6

     

     

    Vācija

    6

     

     

    Francija

    6

     

     

    Apvienotā Karaliste

    6

     

     

    Savienība

    33

     

     

    KPN

    33

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

    (LIN/6X14.)

    Beļģija

    32

     

     

    Dānija

    6

     

     

    Vācija

    115

     

     

    Spānija

    2 332

     

     

    Francija

    2 487

     

     

    Īrija

    623

     

     

    Portugāle

    6

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 863

     

     

    Savienība

    8 464

     

     

    Norvēģija

    5 500  (68)  (69)  (70)

     

     

    Fēru salas

    200 (71)  (72)

     

     

    KPN

    14 164

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Jūras līdaka

    Molva molva

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (LIN/04-N.)

    Beļģija

    7

     

     

    Dānija

    835

     

     

    Vācija

    23

     

     

    Francija

    9

     

     

    Nīderlande

    1

     

     

    Apvienotā Karaliste

    75

     

     

    Savienība

    950

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (NEP/3A/BCD)

    Dānija

    3 909

     

     

    Vācija

    11

     

     

    Zviedrija

    1 398

     

     

    Savienība

    5 318

     

     

    KPN

    5 318

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (NEP/2AC4-C)

    Beļģija

    933

     

     

    Dānija

    933

     

     

    Vācija

    14

     

     

    Francija

    27

     

     

    Nīderlande

    480

     

     

    Apvienotā Karaliste

    15 456

     

     

    Savienība

    17 843

     

     

    KPN

    17 843

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (NEP/04-N.)

    Dānija

    947

     

     

    Vācija

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    53

     

     

    Savienība

    1 000

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā

    (NEP/5BC6.)

    Spānija

    29

     

     

    Francija

    115

     

     

    Īrija

    192

     

     

    Apvienotā Karaliste

    13 854

     

     

    Savienība

    14 190

     

     

    KPN

    14 190

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    VII

    (NEP/07.)

    Spānija

    1 297

     

     

    Francija

    5 257

     

     

    Īrija

    7 973

     

     

    Apvienotā Karaliste

    7 092

     

     

    Savienība

    21 619

     

     

    KPN

    21 619

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība

    (NEP/*07U16)

    Spānija

    558

    Francija

    349

    Īrija

    671

    Apvienotā Karaliste

    272

    Savienība

    1 850


    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (NEP/8ABDE.)

    Spānija

    234

     

     

    Francija

    3 665

     

     

    Savienība

    3 899

     

     

    KPN

    3 899

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    VIIIc

    (NEP/08C.)

    Spānija

    58

     

     

    Francija

    2

     

     

    Savienība

    60

     

     

    KPN

    60

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Norvēģijas omārs

    Nephrops norvegicus

    Zona:

    IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (NEP/9/3411)

    Spānija

    64 (73)

     

     

    Portugāle

    190 (73)

     

     

    Savienība

    254 (73)

     

     

    KPN

    254

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona:

    IIIa

    (PRA/03A.)

    Dānija

    2 648

     

     

    Zviedrija

    1 426

     

     

    Savienība

    4 074

     

     

    KPN

    7 630

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (PRA/2AC4-C)

    Dānija

    2 429

     

     

    Nīderlande

    23

     

     

    Zviedrija

    98

     

     

    Apvienotā Karaliste

    720

     

     

    Savienība

    3 270

     

     

    KPN

    3 270

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (PRA/04-N.)

    Dānija

    357

     

     

    Zviedrija

    123 (74)

     

     

    Savienība

    480

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Penaeus garneles

    Penaeus spp.

    Zona:

    Francijas Gviānas ūdeņi

    (PEN/FGU.)

    Francija

    Jānosaka (75)  (76)

     

     

    Savienība

    Jānosaka (76)  (77)

     

     

    KPN

    Jānosaka (76)  (77)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    Skageraks

    (PLE/03AN.)

    Beļģija

    60

     

     

    Dānija

    7 830

     

     

    Vācija

    40

     

     

    Nīderlande

    1 506

     

     

    Zviedrija

    419

     

     

    Savienība

    9 855

     

     

    KPN

    10 056

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    Kategats

    (PLE/03AS.)

    Dānija

    2 337

     

     

    Vācija

    26

     

     

    Zviedrija

    263

     

     

    Savienība

    2 626

     

     

    KPN

    2 626

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

    (PLE/2A3AX4)

    Beļģija

    7 365

     

     

    Dānija

    23 938

     

     

    Vācija

    6 905

     

     

    Francija

    1 381

     

     

    Nīderlande

    46 035

     

     

    Apvienotā Karaliste

    34 066

     

     

    Savienība

    119 690

     

     

    Norvēģija

    8 686

     

     

    KPN

    128 376

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

     

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (PLE/*04N-)

    Savienība

    49 114


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (PLE/56/-14)

    Francija

    9

     

     

    Īrija

    261

     

     

    Apvienotā Karaliste

    388

     

     

    Savienība

    658

     

     

    KPN

    658

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    VIIa

    (PLE/07A.)

    Beļģija

    28

     

     

    Francija

    12

     

     

    Īrija

    768

     

     

    Nīderlande

    9

     

     

    Apvienotā Karaliste

    281

     

     

    Savienība

    1 098

     

     

    KPN

    1 098

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    VIIb un VIIc

    (PLE/7BC.)

    Francija

    11

     

     

    Īrija

    63

     

     

    Savienība

    74

     

     

    KPN

    74

     

    Piesardzīga KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    VIId un VIIe

    (PLE/7DE.)

    Beļģija

    783 (78)

     

     

    Francija

    2 611  (78)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 393  (78)

     

     

    Savienība

    4 787

     

     

    KPN

    4 787

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    VIIf un VIIg

    (PLE/7FG.)

    Beļģija

    69

     

     

    Francija

    125

     

     

    Īrija

    202

     

     

    Apvienotā Karaliste

    65

     

     

    Savienība

    461

     

     

    KPN

    461

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    VIIh, VIIj un VIIk

    (PLE/7HJK.)

    Beļģija

    8

     

     

    Francija

    17

     

     

    Īrija

    59

     

     

    Nīderlande

    34

     

     

    Apvienotā Karaliste

    17

     

     

    Savienība

    135

     

     

    KPN

    135

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Jūras zeltplekste

    Pleuronectes platessa

    Zona:

    VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (PLE/8/3411)

    Spānija

    66

     

     

    Francija

    263

     

     

    Portugāle

    66

     

     

    Savienība

    395

     

     

    KPN

    395

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona:

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (POL/56-14)

    Spānija

    6

     

     

    Francija

    190

     

     

    Īrija

    56

     

     

    Apvienotā Karaliste

    145

     

     

    Savienība

    397

     

     

    KPN

    397

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona:

    VII

    (POL/07.)

    Beļģija

    420 (79)

     

     

    Spānija

    25 (79)

     

     

    Francija

    9 667  (79)

     

     

    Īrija

    1 030  (79)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 353  (79)

     

     

    Savienība

    13 495  (79)

     

     

    KPN

    13 495

     

    Piesardzīga KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona:

    VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe

    (POL/8ABDE.)

    Spānija

    252

     

     

    Francija

    1 230

     

     

    Savienība

    1 482

     

     

    KPN

    1 482

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona:

    VIIIc

    (POL/08C.)

    Spānija

    208

     

     

    Francija

    23

     

     

    Savienība

    231

     

     

    KPN

    231

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Pollaks

    Pollachius pollachius

    Zona:

    IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (POL/9/3411)

    Spānija

    273 (80)

     

     

    Portugāle

    9 (80)

     

     

    Savienība

    282 (80)

     

     

    KPN

    282

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Saida

    Pollachius virens

    Zona:

    IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

    (POK/2A34.)

    Beļģija

    23

     

     

    Dānija

    2 711

     

     

    Vācija

    6 847

     

     

    Francija

    16 112

     

     

    Nīderlande

    68

     

     

    Zviedrija

    373

     

     

    Apvienotā Karaliste

    5 249

     

     

    Savienība

    31 383

     

     

    Norvēģija

    34 623  (81)

     

     

    KPN

    66 006

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Saida

    Pollachius virens

    Zona:

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā

    (POK/56-14)

    Vācija

    269

     

     

    Francija

    2 668

     

     

    Īrija

    389

     

     

    Apvienotā Karaliste

    3 022

     

     

    Savienība

    6 348

     

     

    Norvēģija

    500 (82)

     

     

    KPN

    6 848

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Saida

    Pollachius virens

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

    (POK/04-N.)

    Zviedrija

    880 (83)

     

     

    Savienība

    880

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Saida

    Pollachius virens

    Zona:

    VII, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (POK/7/3411)

    Beļģija

    6

     

     

    Francija

    1 245

     

     

    Īrija

    1 491

     

     

    Apvienotā Karaliste

    434

     

     

    Savienība

    3 176

     

     

    KPN

    3 176

     

    Piesardzīga KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Akmeņplekste un gludais rombs

    Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (TUR/2AC4-C) akmeņplekstei;

    (BLL/2AC4-C) gludajam rombam

    Beļģija

    340

     

     

    Dānija

    727

     

     

    Vācija

    186

     

     

    Francija

    88

     

     

    Nīderlande

    2 579

     

     

    Zviedrija

    5

     

     

    Apvienotā Karaliste

    717

     

     

    Savienība

    4 642

     

     

    KPN

    4 642

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (SRX/2AC4-C)

    Beļģija

    211 (84)  (85)

     

     

    Dānija

    8 (84)  (85)

     

     

    Vācija

    10 (84)  (85)

     

     

    Francija

    33 (84)  (85)

     

     

    Nīderlande

    180 (84)  (85)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    814 (84)  (85)

     

     

    Savienība

    1 256  (84)

     

     

    KPN

    1 256

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIIa zonā

    (SRX/03A-C.)

    Dānija

    37 (86)

     

     

    Zviedrija

    10 (86)

     

     

    Savienība

    47 (86)

     

     

    KPN

    47

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona:

    Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā

    (SRX/67AKXD)

    Beļģija

    725 (87)  (88)  (89)

     

     

    Igaunija

    4 (87)  (88)  (89)

     

     

    Francija

    3 255  (87)  (88)  (89)

     

     

    Vācija

    10 (87)  (88)  (89)

     

     

    Īrija

    1 048  (87)  (88)  (89)

     

     

    Lietuva

    17 (87)  (88)  (89)

     

     

    Nīderlande

    3 (87)  (88)  (89)

     

     

    Portugāle

    18 (87)  (88)  (89)

     

     

    Spānija

    876 (87)  (88)  (89)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 076  (87)  (88)  (89)

     

     

    Savienība

    8 032  (87)  (88)  (89)

     

     

    KPN

    8 032  (88)

     

    Piesardzīga KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona:

    Savienības ūdeņi VIId zonā

    (SRX/07D.)

    Beļģija

    72 (90)  (91)  (92)

     

     

    Francija

    602 (90)  (91)  (92)

     

     

    Nīderlande

    4 (90)  (91)  (92)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    120 (90)  (91)  (92)

     

     

    Savienība

    798 (90)  (91)  (92)

     

     

    KPN

    798 (91)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona:

    Savienības ūdeņi VIII un IX zonā

    (SRX/89-C.)

    Beļģija

    7 (93)  (94)

     

     

    Francija

    1 298  (93)  (94)

     

     

    Portugāle

    1 051  (93)  (94)

     

     

    Spānija

    1 057  (93)  (94)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    7 (93)  (94)

     

     

    Savienība

    3 420  (93)  (94)

     

     

    KPN

    3 420  (94)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā

    (GHL/2A-C46)

    Dānija

    17

     

     

    Vācija

    30

     

     

    Igaunija

    17

     

     

    Spānija

    17

     

     

    Francija

    278

     

     

    Īrija

    17

     

     

    Lietuva

    17

     

     

    Polija

    17

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 090

     

     

    Savienība

    1 500

     

     

    Norvēģija

    1 000  (95)

     

     

    KPN

    2 500

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Makrele

    Scomber scombrus

    Zona:

    IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

    (MAC/2A34.)

    Beļģija

    658 (97)  (99)

     

     

    Dānija

    22 709  (97)  (99)

     

     

    Vācija

    686 (97)  (99)

     

     

    Francija

    2 073  (97)  (99)

     

     

    Nīderlande

    2 088  (97)  (99)

     

     

    Zviedrija

    6 191  (96)  (97)  (99)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 933  (97)  (99)

     

     

    Savienība

    36 338  (96)  (97)  (99)

     

     

    Norvēģija

    218 398  (98)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

    Īpašs nosacījums

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    IIIa

    (MAC/*03A.)

    IIIa un IVbc

    (MAC/*3A4BC)

    IVb

    (MAC/*04 B.)

    IVc

    (MAC/*04C.)

    VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2015. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2015. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

    (MAC/*2A6.)

    Dānija

    0

    4 130

    0

    0

    13 625

    Francija

    0

    490

    0

    0

    0

    Nīderlande

    0

    490

    0

    0

    0

    Zviedrija

    0

    0

    390

    10

    3 528

    Apvienotā Karaliste

    0

    490

    0

    0

    0

    Norvēģija

    3 000

    0

    0

    0

    0


    Suga:

    Makrele

    Scomber scombrus

    Zona:

    VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā

    (MAC/2CX14-)

    Vācija

    26 766 (4)

     

     

    Spānija

    28 (4)

     

     

    Igaunija

    223 (4)

     

     

    Francija

    17 846 (4)

     

     

    Īrija

    89 220 (4)

     

     

    Latvija

    164 (4)

     

     

    Lietuva

    164 (4)

     

     

    Nīderlande

    39 033 (4)

     

     

    Polija

    1 885 (4)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    245 363 (4)

     

     

    Savienība

    420 692 (4)

     

     

    Norvēģija

    18 852  (100)  (101)

     

     

    Fēru salas

    39 824  (102)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    Savienības ūdeņi IIa zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2015. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2015. gada 1. septembra līdz 31. decembrim

    (MAC/*4A-EN)

    Norvēģijas ūdeņi IIa zonā

    (MAC/*2AN-)

    Fēru salu ūdeņi

    (MAC/*FRO2)

    Vācija

    16 154

    2 176

    2 228

    Francija

    10 770

    1 449

    1 485

    Īrija

    53 847

    7 254

    7 426

    Nīderlande

    23 557

    3 172

    3 249

    Apvienotā Karaliste

    148 087

    19 952

    20 424

    Savienība

    252 415

    34 003

    34 812


    Suga:

    Makrele

    Scomber scombrus

    Zona:

    VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (MAC/8C3411)

    Spānija

    39 674  (103)

     

     

    Francija

    263 (103)

     

     

    Portugāle

    8 201  (103)

     

     

    Savienība

    48 138

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

     

    VIIIb

    (MAC/*08B.)

    Spānija

    3 332

    Francija

    22

    Portugāle

    689


    Suga:

    Makrele

    Scomber scombrus

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā

    (MAC/2A4A-N)

    Dānija

    16 521  (104)

     

     

    Savienība

    16 521  (104)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

    (SOL/3A/BCD)

    Dānija

    172

     

     

    Vācija

    10 (105)

     

     

    Nīderlande

    17 (105)

     

     

    Zviedrija

    6

     

     

    Savienība

    205

     

     

    KPN

    205

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (SOL/24-C.)

    Beļģija

    991

     

     

    Dānija

    453

     

     

    Vācija

    793

     

     

    Francija

    198

     

     

    Nīderlande

    8 945

     

     

    Apvienotā Karaliste

    510

     

     

    Savienība

    11 890

     

     

    Norvēģija

    10 (106)

     

     

    KPN

    11 900

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (SOL/56-14)

    Īrija

    46

     

     

    Apvienotā Karaliste

    11

     

     

    Savienība

    57

     

     

    KPN

    57

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    VIIa

    (SOL/07A.)

    Beļģija

    22

     

     

    Francija

    0

     

     

    Īrija

    38

     

     

    Nīderlande

    7

     

     

    Apvienotā Karaliste

    23

     

     

    Savienība

    90

     

     

    KPN

    90

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    VIIb un VIIc

    (SOL/7BC.)

    Francija

    6

     

     

    Īrija

    36

     

     

    Savienība

    42

     

     

    KPN

    42

     

    Piesardzīga KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    VIId

    (SOL/07D.)

    Beļģija

    938

     

     

    Francija

    1 875

     

     

    Apvienotā Karaliste

    670

     

     

    Savienība

    3 483

     

     

    KPN

    3 483

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    VIIe

    (SOL/07E.)

    Beļģija

    30 (107)

     

     

    Francija

    320 (107)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    501 (107)

     

     

    Savienība

    851

     

     

    KPN

    851

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    VIIf un VIIg

    (SOL/7FG.)

    Beļģija

    532

     

     

    Francija

    53

     

     

    Īrija

    27

     

     

    Apvienotā Karaliste

    239

     

     

    Savienība

    851

     

     

    KPN

    851

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    VIIh, VIIj un VIIk

    (SOL/7HJK.)

    Beļģija

    32

     

     

    Francija

    64

     

     

    Īrija

    171

     

     

    Nīderlande

    51

     

     

    Apvienotā Karaliste

    64

     

     

    Savienība

    382

     

     

    KPN

    382

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Parastā jūrasmēle

    Solea solea

    Zona:

    VIIIa un VIIIb

    (SOL/8AB.)

    Beļģija

    47

     

     

    Spānija

    9

     

     

    Francija

    3 483

     

     

    Nīderlande

    261

     

     

    Savienība

    3 800

     

     

    KPN

    3 800

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Jūrasmēles

    Solea spp.

    Zona:

    VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

    (SOO/8CDE34)

    Spānija

    403

     

     

    Portugāle

    669

     

     

    Savienība

    1 072

     

     

    KPN

    1 072

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

    Sprattus sprattus

    Zona:

    IIIa

    (SPR/03A.)

    Dānija

    22 300  (108)

     

     

    Vācija

    47 (108)

     

     

    Zviedrija

    8 437  (108)

     

     

    Savienība

    30 784

     

     

    KPN

    33 280

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas

    Sprattus sprattus

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (SPR/2AC4-C)

    Beļģija

    2 506  (110)

     

     

    Dānija

    198 375  (110)

     

     

    Vācija

    2 506  (110)

     

     

    Francija

    2 506  (110)

     

     

    Nīderlande

    2 506  (110)

     

     

    Zviedrija

    1 330  (109)  (110)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    8 271  (110)

     

     

    Savienība

    218 000

     

     

    Norvēģija

    9 000

     

     

    KPN

    227 000

     

    Analītiska KPN

    Piemēro šīs regulas 7. panta 3. punktu.


    Suga:

    Brētliņa

    Sprattus sprattus

    Zona:

    VIId un VIIe

    (SPR/7DE.)

    Beļģija

    26

     

     

    Dānija

    1 674

     

     

    Vācija

    26

     

     

    Francija

    361

     

     

    Nīderlande

    361

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 702

     

     

    Savienība

    5 150

     

     

    KPN

    5 150

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Dzelkņu haizivs

    Squalus acanthias

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIIa zonā

    (DGS/03A-C.)

    Dānija

    0 (111)

     

     

    Zviedrija

    0 (111)

     

     

    Savienība

    0 (111)

     

     

    KPN

    0 (111)

     

    Analītiska KPN.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Dzelkņu haizivs

    Squalus acanthias

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (DGS/2AC4-C)

    Beļģija

    0 (112)

     

     

    Dānija

    0 (112)

     

     

    Vācija

    0 (112)

     

     

    Francija

    0 (112)

     

     

    Nīderlande

    0 (112)

     

     

    Zviedrija

    0 (112)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0 (112)

     

     

    Savienība

    0 (112)

     

     

    KPN

    0 (112)

     

    Analītiska KPN.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Dzelkņu haizivs

    Squalus acanthias

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā

    (DGS/15X14)

    Beļģija

    0 (113)

     

     

    Vācija

    0 (113)

     

     

    Spānija

    0 (113)

     

     

    Francija

    0 (113)

     

     

    Īrija

    0 (113)

     

     

    Nīderlande

    0 (113)

     

     

    Portugāle

    0 (113)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0 (113)

     

     

    Savienība

    0 (113)

     

     

    KPN

    0 (113)

     

    Analītiska KPN.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Piemēro šīs regulas 11. pantu.


    Suga:

    Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

    Trachurus spp.

    Zona:

    Savienības ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā

    (JAX/4BC7D)

    Beļģija

    13 (116)

     

     

    Dānija

    5 519  (116)

     

     

    Vācija

    487 (114)  (116)

     

     

    Spānija

    102 (116)

     

     

    Francija

    458 (114)  (116)

     

     

    Īrija

    347 (116)

     

     

    Nīderlande

    3 323  (114)  (116)

     

     

    Portugāle

    12 (116)

     

     

    Zviedrija

    75 (116)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 314  (114)  (116)

     

     

    Savienība

    11 650

     

     

    Norvēģija

    3 550  (115)

     

     

    KPN

    15 200

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas

    Trachurus spp.

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (JAX/2A-14)

    Dānija

    8 320  (117)  (119)

     

     

    Vācija

    6 492  (117)  (118)  (119)

     

     

    Spānija

    8 855  (119)  (121)

     

     

    Francija

    3 341  (117)  (118)  (119)  (121)

     

     

    Īrija

    21 621  (117)  (119)

     

     

    Nīderlande

    26 046  (117)  (118)  (119)

     

     

    Portugāle

    853 (119)  (121)

     

     

    Zviedrija

    675 (117)  (119)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    7 829  (117)  (118)  (119)

     

     

    Savienība

    84 032

     

     

    Fēru salas

    1 700  (120)

     

     

    KPN

    85 732

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona:

    VIIIc

    (JAX/08C.)

    Spānija

    12 159  (122)  (123)

     

     

    Francija

    211 (122)

     

     

    Portugāle

    1 202  (122)  (123)

     

     

    Savienība

    13 572

     

     

    KPN

    13 572

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona:

    IX

    (JAX/09.)

    Spānija

    15 394  (124)  (125)

     

     

    Portugāle

    44 106  (124)  (125)

     

     

    Savienība

    59 500

     

     

    KPN

    59 500

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona:

    X; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (126)

    (JAX/X34PRT)

    Portugāle

    Jānosaka (127)  (128)

     

     

    Savienība

    Jānosaka (129)

     

     

    KPN

    Jānosaka (129)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona:

    Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (130)

    (JAX/341PRT)

    Portugāle

    Jānosaka (131)  (132)

     

     

    Savienība

    Jānosaka (133)

     

     

    KPN

    Jānosaka (133)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Stavridas

    Trachurus spp.

    Zona:

    Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (134)

    (JAX/341SPN)

    Spānija

    Jānosaka (135)

     

     

    Savienība

    Jānosaka (136)

     

     

    KPN

    Jānosaka (136)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

    Trisopterus esmarkii

    Zona:

    IIIa; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā

    (NOP/2A3A4.)

    Dānija

    127 882  (137)

     

     

    Vācija

    24 (137)  (138)

     

     

    Nīderlande

    94 (137)  (138)

     

     

    Savienība

    128 000  (137)

     

     

    Norvēģija

    15 000

     

     

    Fēru salas

    7 000  (139)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    (4)

    Savienības kvotas nozveju var veikt vienīgi no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim.


    Suga:

    Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas

    Trisopterus esmarkii

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (NOP/04-N.)

    Dānija

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0

     

     

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Rūpnieciskās zivis

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (I/F/04-N.)

    Zviedrija

    800 (140)  (141)

     

     

    Savienība

    800

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Citas sugas

    Zona:

    Savienības ūdeņi Vb, VI un VII zonā

    (OTH/5B67-C)

    Savienība

    Nepiemēro

     

     

    Norvēģija

    140 (142)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Citas sugas

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi IV zonā

    (OTH/04-N.)

    Beļģija

    40

     

     

    Dānija

    3 625

     

     

    Vācija

    409

     

     

    Francija

    168

     

     

    Nīderlande

    290

     

     

    Zviedrija

    Nepiemēro (143)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 719

     

     

    Savienība

    7 250  (144)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Citas sugas

    Zona:

    Savienības ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N

    (OTH/2A46AN)

    Savienība

    Nepiemēro

     

     

    Norvēģija

    4 000  (145)  (146)

     

     

    Fēru salas

    150 (147)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Piesardzīga KPN

    (1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

    (2)  Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT1/*2A3A4), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs tūbīšu kvotas.

    (3)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (4)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (5)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (6)  Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C).

    (7)  Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-): 3 000

    (8)  Ieskaitot jūras līdakas. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā:

    Jūras līdaka (LIN/*5B67-)

    5 500

    Brosme (USK/*5B67-)

    2 923

    (9)  Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000

    (10)  Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

    (11)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).

    (12)  Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).

    (13)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (14)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

    (15)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

    (16)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

    (17)  Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz 51° 33′ N platuma paralēlei un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

    (18)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).

    (19)  Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles vai uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56°N platuma paralēles, izņemot Klaidu.

    (20)  Ir aizliegts zvejot siļķes ICES zonu daļā starp 56° N un 57° 30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

    (21)  Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

    (22)  Klaidas krājums, t. i., siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:

    —

    Kintairas ragu (55° 17,9′ N, 05° 47,8′ W),

    —

    punktu ar koordinātām 55° 04′ N, 05° 23′ W un

    —

    Korsvolas ragu (55° 00,5′ N, 05° 09,4′ W).

    (23)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (24)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

    (25)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

    —

    ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

    —

    dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

    —

    rietumos Īrijas krasts,

    —

    austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

    (26)  Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

    —

    ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

    —

    dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

    —

    rietumos Īrijas krasts,

    —

    austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

    (27)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (28)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (29)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (30)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

    (31)  Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (32)  Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

    (33)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 12 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (34)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (35)  5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE).

    (36)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).

    (37)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

    (38)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (39)  Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (40)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (41)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

    (42)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (43)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 1. zemsvītras piezīmi.

    (44)  Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (45)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 90 849

    (46)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

    (47)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 90 849

    (48)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

    (49)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 90 849

    (50)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (51)  Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un Savienības ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

    (52)  Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 90 849

    (53)  Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu: 0 %

    (54)  Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

    (55)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 25 000 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 12,7 %.

    (56)  Īpašs nosacījums: no tās Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2) drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu: 0 %

    (57)  Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

    (58)  Īpašs nosacījums: nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 0

    Šis nozvejas limits IV zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: 0 %

    (59)  Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem.

    (60)  Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī VIb zonā (WHB/*06B-C). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 6 250

    (61)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (62)  Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C).

    (63)  Strupdeguna garastes un melnās matastes piezvejas jāatskaita no šīs kvotas. Jāzvejo ES ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VIb zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

    (64)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (65)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (66)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (67)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā un Savienības ūdeņos IIIb, c, d zonā.

    (68)  Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 3 000

    (69)  Ietverot brosmes. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā, un to apjoms ir šāds:

    Jūras līdaka (LIN/*5B67-)

    5 500

    Brosme (USK/*5B67-)

    2 923

    (70)  Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000

    (71)  Ietverot brosmes. Jāzvejo VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o 30′ N (LIN/*6BAN.).

    (72)  Īpašs nosacījums: no tās VIa un VIb zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nepārsniedz šādu apjomu (OTH/*6AB.): 75

    (73)  No tās ne vairāk kā 6 % var nozvejot ICES IXa rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).

    (74)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

    (75)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (76)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.

    (77)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

    (78)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 1 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (79)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (HKE/*8ABDE).

    (80)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).

    (81)  Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos IV zonā un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

    (82)  Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30′ N (POK/*5614N).

    (83)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

    (84)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

    (85)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk nekā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

    (86)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

    (87)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67AKXD), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/67AKXD), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

    (88)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums, un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

    (89)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*07D.), sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*07D.), smilšu raju (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas raju (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

    (90)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/07D.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

    (91)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums, un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

    (92)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu raju (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi.

    (93)  Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņaino raju (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

    (94)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums, un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

    (95)  Jānozvejo Savienības ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

    (96)  Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-): 312

    Zvejojot saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

    (97)  Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.).

    (98)  Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: 63 324

    Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.): 3 000

    (99)  Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst arī nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:

     

    Norvēģijas ūdeņi IIa zonā

    (MAC/*02AN-)

    Fēru salu ūdeņi

    (MAC/*FRO1)

    Beļģija

    89

    91

    Dānija

    3 060

    3 131

    Vācija

    92

    95

    Francija

    279

    286

    Nīderlande

    281

    288

    Zviedrija

    834

    854

    Apvienotā Karaliste

    260

    267

    Savienība

    4 895

    5 012

    (100)  Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H).

    (101)  Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N6530): 43 680

    (102)  Šis apjoms jāatvelk no Fēru salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst zvejot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī IIa zonā, IVa zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).

    (103)  Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

    (104)  Par nozveju, kas gūta IIa zonā (MAC/*02A.) un IVa zonā (MAC/*4A.), ziņo atsevišķi.

    (105)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.

    (106)  Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.).

    (107)  Dalībvalsts sava karoga kuģiem, kas piedalās pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, papildus šai kvotai saskaņā ar šīs regulas II sadaļas II nodaļā paredzētajiem nosacījumiem var iedalīt papildu zvejas iespējas, kuras nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas.

    (108)  Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*03A.), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs brētliņu kvotas.

    (109)  Ietverot tūbītes.

    (110)  Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 2 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*2AC4C), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs brētliņu kvotas.

    (111)  Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī.

    (112)  Šī KPN attiecas uz dzelkņu haizivi un bara haizivi (Galeorhinus galeus). Šo sugu specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Ieprieksējie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos noteiktajiem apgabaliem.

    (113)  Šī KPN attiecas uz dzelkņu haizivi un bara haizivi (Galeorhinus galeus). Šo sugu specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja īpatņi tiek nejauši iegūti zvejniecībās, uz kurām izkraušanas pienākums vēl neattiecas, tiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī. Ieprieksējie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 12. un 44. pantā izklāstīti attiecībā uz tajos noteiktajiem apgabaliem.

    (114)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).

    (115)  Drīkst zvejot Savienības ūdeņos IVa zonā, bet nedrīkst zvejot Savienības ūdeņu VIId zonā (JAX/*04-C.).

    (116)  Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*4BC7D), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs stavridas kvotas.

    (117)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2015. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).

    (118)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi (3) zemsvītras piezīmei kaproīdu un merlanga piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

    (119)  Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu un merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OTH/*4BC7D), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs stavridas kvotas.

    (120)  Tikai IVa, VIa (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf un VIIh zonā.

    (121)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas var zvejot VIIIc zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi (3) zemsvītras piezīmei kaproīdu un merlanga piezveju paziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*08C2).

    (122)  No tās ne vairāk kā 5 % drīkst būt stavridas garumā no 12 līdz 15 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 (1) 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

    (1)

    Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

    (123)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).

    (124)  No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 15 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

    (125)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).

    (126)  Ūdeņi pie Azoru salām.

    (127)  No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

    (128)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (129)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

    (130)  Ūdeņi pie Madeiras.

    (131)  No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkā nozveju svaru reizina ar pārrēķina koeficientu 1,20. Šos noteikumus nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas zkraušanas pienākums.

    (132)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (133)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 3. zemsvītras piezīmi.

    (134)  Ūdeņi pie Kanāriju salām.

    (135)  Piemēro šīs regulas 6. pantu.

    (136)  Tādā pašā apjomā, kā noteikts saskaņā ar 2. zemsvītras piezīmi.

    (137)  Neskarot izkraušanas pienākumu, merlanga nozveju drīkst ne vairāk kā 5 % apmērā atskaitīt no kvotas (OT2/*2A3A4), ar noteikumu, ka šī nozveja un tādu sugu piezveja, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā, kopumā neveido vairāk kā 9 % no šīs kvotas Norvēģijai.

    (138)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

    (139)  Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.

    (140)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

    (141)  Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.): 400

    (142)  Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

    (143)  Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.

    (144)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

    (145)  Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).

    (146)  Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Vajadzības gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

    (147)  Drīkst nozvejot IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/*46AN).

    IB PIELIKUMS

    ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

    Suga:

    Karaliskie krabji

    Chionoecetes spp.

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (PCR/N1GRN.)

    Īrija

    16 (1)

     

     

    Spānija

    109 (1)

     

     

    Savienība

    125 (1)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Siļķe

    Clupea harengus

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (HER/1/2-)

    Beļģija

    5 (2)  (3)

     

     

    Dānija

    4 694  (2)  (3)

     

     

    Vācija

    822 (2)  (3)

     

     

    Spānija

    15 (2)  (3)

     

     

    Francija

    202 (2)  (3)

     

     

    Īrija

    1 215  (2)  (3)

     

     

    Nīderlande

    1 679  (2)  (3)

     

     

    Polija

    238 (2)  (3)

     

     

    Portugāle

    15 (2)  (3)

     

     

    Somija

    73 (2)  (3)

     

     

    Zviedrija

    1 739  (2)  (3)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    3 000  (2)  (3)

     

     

    Savienība

    13 697  (2)  (3)

     

     

    KPN

    nav noteikta

     
    Analītiska KPN

    Īpašs nosacījums:

    ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

    Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu

    (HER/*2AJMN)

     

    0


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (COD/1N2AB.)

    Vācija

    2 480

     

     

    Grieķija

    307

     

     

    Spānija

    2 766

     

     

    Īrija

    307

     

     

    Francija

    2 276

     

     

    Portugāle

    2 766

     

     

    Apvienotā Karaliste

    9 622

     

     

    Savienība

    20 524

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā

    (COD/N1GL14)

    Vācija

    1 636  (4)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    364 (4)

     

     

    Savienība

    2 000  (4)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    I un IIb

    (COD/1/2B.)

    Vācija

    6 656  (7)

     

     

    Spānija

    13 283  (7)

     

     

    Francija

    3 154  (7)

     

     

    Polija

    2 728  (7)

     

     

    Portugāle

    2 660  (7)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    4 446  (7)

     

     

    Citas dalībvalstis

    250 (5)  (7)

     

     

    Savienība

    33 176  (6)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Menca un pikša

    Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (COD/05B-F.) mencai; (HAD/05B-F.) pikšai

    Vācija

    19

     

     

    Francija

    114

     

     

    Apvienotā Karaliste

    817

     

     

    Savienība

    950

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Atlantijas paltuss

    Hippoglossus hippoglossus

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (HAL/514GRN)

    Portugāle

    125

     

     

    Savienība

    125

     

     

    Norvēģija

    75 (8)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Atlantijas paltuss

    Hippoglossus hippoglossus

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (HAL/N1GRN.)

    Savienība

    125

     

     

    Norvēģija

    75 (9)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Makrūrzivis

    Macrourus spp.

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (GRV/514GRN)

    Savienība

    120 (10)

     

     

    KPN

    Nepiemēro (11)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Makrūrzivis

    Macrourus spp.

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (GRV/N1GRN.)

    Savienība

    120 (12)

     

     

    KPN

    Nepiemēro (13)

     

    Analītiska KPN.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Moiva

    Mallotus villosus

    Zona:

    IIb

    (CAP/02B.)

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    0

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Moiva

    Mallotus villosus

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (CAP/514GRN)

    Dānija

    0

     

     

    Vācija

    0

     

     

    Zviedrija

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0

     

     

    Visas dalībvalstis

    0 (14)

     

     

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Pikša

    Melanogrammus aeglefinus

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (HAD/1N2AB.)

    Vācija

    257

     

     

    Francija

    154

     

     

    Apvienotā Karaliste

    789

     

     

    Savienība

    1 200

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Putasu

    Micromesistius poutassou

    Zona:

    Fēru salu ūdeņi

    (WHB/2A4AXF)

    Dānija

    880

     

     

    Vācija

    60

     

     

    Francija

    96

     

     

    Nīderlande

    84

     

     

    Apvienotā Karaliste

    880

     

     

    Savienība

    2 000  (15)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Jūras līdaka un zilā jūras līdaka

    Molva molva un Molva dypterygia

    Zona:

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (LIN/05B-F.) jūras līdakai;

    (BLI/05B-F.) zilajai jūras līdakai

    Vācija

    439

     

     

    Francija

    975

     

     

    Apvienotā Karaliste

    86

     

     

    Savienība

    1 500  (16)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (PRA/514GRN)

    Dānija

    825

     

     

    Francija

    825

     

     

    Savienība

    1 650

     

     

    Norvēģija

    2 550

     

     

    Fēru salas

    1 300

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (PRA/N1GRN.)

    Dānija

    1 000

     

     

    Francija

    1 000

     

     

    Savienība

    2 000

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Saida

    Pollachius virens

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (POK/1N2AB.)

    Vācija

    2 040

     

     

    Francija

    328

     

     

    Apvienotā Karaliste

    182

     

     

    Savienība

    2 550

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Saida

    Pollachius virens

    Zona:

    Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (POK/1/2INT)

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Saida

    Pollachius virens

    Zona:

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (POK/05B-F.)

    Beļģija

    60

     

     

    Vācija

    372

     

     

    Francija

    1 812

     

     

    Nīderlande

    60

     

     

    Apvienotā Karaliste

    696

     

     

    Savienība

    3 000

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (GHL/1N2AB.)

    Vācija

    25 (17)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    25 (17)

     

     

    Savienība

    50 (17)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona:

    Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (GHL/1/2INT)

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

    (GHL/N1GRN.)

    Vācija

    1 925  (18)

     

     

    Savienība

    1 925  (18)

     

     

    Norvēģija

    575 (18)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (GHL/514GRN)

    Vācija

    3 686

     

     

    Apvienotā Karaliste

    194

     

     

    Savienība

    3 880  (19)

     

     

    Norvēģija

    575

     

     

    Fēru salas

    110

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie)

    Sebastes spp.

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (RED/51214S)

    Igaunija

    0

     

     

    Vācija

    0

     

     

    Spānija

    0

     

     

    Francija

    0

     

     

    Īrija

    0

     

     

    Latvija

    0

     

     

    Nīderlande

    0

     

     

    Polija

    0

     

     

    Portugāle

    0

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0

     

     

    Savienība

    0

     

     

    KPN

    0

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie)

    Sebastes spp.

    Zona:

    Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

    (RED/51214D)

    Igaunija

    44 (20)  (21)

     

     

    Vācija

    896 (20)  (21)

     

     

    Spānija

    157 (20)  (21)

     

     

    Francija

    84 (20)  (21)

     

     

    Īrija

    0 (20)  (21)

     

     

    Latvija

    16 (20)  (21)

     

     

    Nīderlande

    0 (20)  (21)

     

     

    Polija

    81 (20)  (21)

     

     

    Portugāle

    188 (20)  (21)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    2 (20)  (21)

     

     

    Savienība

    1 468  (20)  (21)

     

     

    KPN

    9 500  (20)  (21)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (RED/1N2AB.)

    Vācija

    766 (22)

     

     

    Spānija

    95 (22)

     

     

    Francija

    84 (22)

     

     

    Portugāle

    405 (22)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    150 (22)

     

     

    Savienība

    1 500  (22)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona:

    Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

    (RED/1/2INT)

    Savienība

    Nepiemēro (23)  (24)

     

     

    KPN

    Jānosaka

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari (pelaģiskie)

    Sebastes spp.

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (RED/N1G14P)

    Vācija

    1 334  (25)  (26)  (27)

     

     

    Francija

    7 (25)  (26)  (27)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    9 (25)  (26)  (27)

     

     

    Savienība

    1 350  (25)  (26)  (27)

     

     

    Norvēģija

    800 (25)  (26)

     

     

    Fēru salas

    50 (25)  (26)  (28)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari (bentiskie)

    Sebastes spp.

    Zona:

    Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

    (RED/N1G14D)

    Vācija

    1 976  (29)

     

     

    Francija

    10 (29)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    14 (29)

     

     

    Savienība

    2 000  (29)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona:

    Islandes ūdeņi Va zonā

    (RED/05A-IS)

    Beļģija

    0 (30)  (31)

     

     

    Vācija

    0 (30)  (31)

     

     

    Francija

    0 (30)  (31)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    0 (30)  (31)

     

     

    Savienība

    0 (30)  (31)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona:

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (RED/05B-F.)

    Beļģija

    8

     

     

    Vācija

    1 012

     

     

    Francija

    68

     

     

    Apvienotā Karaliste

    12

     

     

    Savienība

    1 100

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Citas sugas

    Zona:

    Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

    (OTH/1N2AB.)

    Vācija

    117 (32)

     

     

    Francija

    47 (32)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    186 (32)

     

     

    Savienība

    350 (32)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Citas sugas (33)

    Zona:

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (OTH/05B-F.)

    Vācija

    322

     

     

    Francija

    289

     

     

    Apvienotā Karaliste

    189

     

     

    Savienība

    800

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Plekstveidīgās zivis

    Zona:

    Fēru salu ūdeņi Vb zonā

    (FLX/05B-F.)

    Vācija

    54

     

     

    Francija

    42

     

     

    Apvienotā Karaliste

    204

     

     

    Savienība

    300

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    (1)  Zveja aizliegta laikposmā no 1. janvāra līdz 31. martam Grenlandes ūdeņos NAFO 1. apakšapgabalā uz ziemeļiem no 64° 15′ N.

    (2)  Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā un Savienības ūdeņos.

    (3)  Provizoriska kvota, kamēr nav noslēgusies apspriešanās ar NEAFC piekrastes valstīm 2015. gadā.

    (4)  Izņemot piezveju, šīm kvotām piemēro šādus nosacījumus:

    1.

    Kvotas nedrīkst apgūt laikā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam.

    2.

    Tās drīkst apgūt vienīgi Grenlandes ūdeņos NAFO 1F zonā un ICES XIV zonā vismaz 2 no šādiem 4 apgabaliem.

    Ziņošanas kods

    Ģeogrāfiskās robežas

    COD/GRL1

    Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 63° 45′ N un uz dienvidiem no 67°00′ N un uz austrumiem no 35° 15′ W.

    COD/GRL2

    Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas starp 62° 30′ N un 63° 45′ N un uz austrumiem no 44° 00′ W, un Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no 63° 45′ N un starp 44° 00′ W un 35° 15′ W.

    COD/GRL3

    Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 59° 00′ N un uz austrumiem no 42° 00′ W, un Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas starp 59° 00′ N un 62° 30′ N un uz austrumiem no 44° 00′ W.

    COD/GRL4

    Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas starp 60° 45′ N and 59° 00′ N un uz rietumiem no 44° 00′ W, un Grenlandes zvejas teritorijas daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 59° 00′ N un uz rietumiem no 42° 00′ W.

    (5)  Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

    (6)  Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

    (7)  Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja var būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

    (8)  Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*514GN).

    (9)  Jāzvejo ar āķu jedām (HAL/*N1GRN).

    (10)  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

    (11)  Norvēģijai ir iedalīts zemāk norādītais kopējais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

    60

    (12)  Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

    (13)  Norvēģijai ir iedalīts zemāk norādītais kopējais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514N1G). Uz šo pajomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi

    60

    (14)  Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār.

    (15)  Putasu nozveja var iekļaut nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju.

    (16)  Strupdeguna garastes un melnās matastes piezveju drīkst atskaitīt no šīs kvotas līdz šādam daudzumam (OTH/*05B-F): 500

    (17)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (18)  Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.

    (19)  Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.

    (20)  Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

    Punkts

    Ģeogrāfiskais platums

    Ģeogrāfiskais garums

    1

    64° 45′ N

    28° 30′ W

    2

    62° 50′ N

    25° 45′ W

    3

    61° 55′ N

    26° 45′ W

    4

    61° 00′ N

    26° 30′ W

    5

    59° 00′ N

    30° 00′ W

    6

    59° 00′ N

    34° 00′ W

    7

    61° 30′ N

    34° 00′ W

    8

    62° 50′ N

    36° 00′ W

    9

    64° 45′ N

    28° 30′ W

    (21)  Drīkst nozvejot tikai no 2015. gada 10. maija līdz 1. jūlijam.

    (22)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (23)  Drīkst zvejot vienīgi no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

    (24)  Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

    (25)  Drīkst zvejot vienīgi kā dziļūdens pelaģiskos sarkanasarus ar pelaģisko trali no 2015. gada 10. maija līdz 1. jūlijam.

    (26)  Drīkst nozvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

    Punkts

    Ģeogrāfiskais platums

    Ģeogrāfiskais garums

    1

    64° 45′ N

    28° 30′ W

    2

    62° 50′ N

    25° 45′ W

    3

    61° 55′ N

    26° 45′ W

    4

    61° 00′ N

    26° 30′ W

    5

    59° 00′ N

    30° 00′ W

    6

    59° 00′ N

    34° 00′ W

    7

    61° 30′ N

    34° 00′ W

    8

    62° 50′ N

    36° 00′ W

    9

    64° 45′ N

    28° 30′ W

    (27)  Īpašs nosacījums: šo kvotu var apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

    (28)  Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (RED/*514GN).

    (29)  Drīkst nozvejot vienīgi ar trali un vienīgi uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, ko nosaka šādas koordinātas:

    Punkts

    Ģeogrāfiskais platums

    Ģeogrāfiskais garums

    1

    59° 15′ N

    54° 26′ W

    2

    59° 15′ N

    44° 00′ W

    3

    59° 30′ N

    42° 45′ W

    4

    60° 00′ N

    42° 00′ W

    5

    62° 00′ N

    40° 30′ W

    6

    62° 00′ N

    40° 00′ W

    7

    62° 40′ N

    40° 15′ W

    8

    63° 09′ N

    39° 40′ W

    9

    63° 30′ N

    37° 15′ W

    10

    64° 20′ N

    35° 00′ W

    11

    65° 15′ N

    32° 30′ W

    12

    65° 15′ N

    29° 50′ W

    (30)  Ietverot nenovēršamu piezveju (mencas piezveja nav atļauta).

    (31)  Drīkst zvejot tikai no 2015. gada jūlija līdz decembrim.

    (32)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (33)  Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

    IC PIELIKUMS

    ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA

    NAFO KONVENCIJAS APGABALS

    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    NAFO 2J3KL

    (COD/N2J3KL)

    Savienība

    0 (1)

     

     

    KPN

    0 (1)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    NAFO 3NO

    (COD/N3NO.)

    Savienība

    0 (2)

     

     

    KPN

    0 (2)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Menca

    Gadus morhua

    Zona:

    NAFO 3M

    (COD/N3M.)

    Igaunija

    153

     

     

    Vācija

    642

     

     

    Latvija

    153

     

     

    Lietuva

    153

     

     

    Polija

    523

     

     

    Spānija

    1 975

     

     

    Francija

    275

     

     

    Portugāle

    2 708

     

     

    Apvienotā Karaliste

    1 285

     

     

    Savienība

    7 867

     

     

    KPN

    13 795

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanā plekste

    Glyptocephalus cynoglossus

    Zona:

    NAFO 3L

    (WIT/N3L.)

    Savienība

    0 (3)

     

     

    KPN

    0 (3)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanā plekste

    Glyptocephalus cynoglossus

    Zona:

    NAFO 3NO

    (WIT/N3NO.)

    Igaunija

    44

     

     

    Latvija

    44

     

     

    Lietuva

    44

     

     

    Savienība

    133

     

     

    KPN

    1 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Rietumatlantijas plekste

    Hippoglossoides platessoides

    Zona:

    NAFO 3M

    (PLA/N3M.)

    Savienība

    0 (4)

     

     

    KPN

    0 (4)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Rietumatlantijas plekste

    Hippoglossoides platessoides

    Zona:

    NAFO 3LNO

    (PLA/N3LNO.)

    Savienība

    0 (5)

     

     

    KPN

    0 (5)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Īsspuru kalmārs

    Illex illecebrosus

    Zona:

    NAFO 3. un 4. apakšzona

    (SQI/N34.)

    Igaunija

    128 (6)

     

     

    Latvija

    128 (6)

     

     

    Lietuva

    128 (6)

     

     

    Polija

    227 (6)

     

     

    Savienība

    Nepiemēro (6)  (7)

     

     

    KPN

    34 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Dzeltenastes plekste

    Limanda ferruginea

    Zona:

    NAFO 3LNO

    (YEL/N3LNO.)

    Savienība

    0 (8)

     

     

    KPN

    0

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Moiva

    Mallotus villosus

    Zona:

    NAFO 3NO

    (CAP/N3NO.)

    Savienība

    0 (9)

     

     

    KPN

    0 (9)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona:

    NAFO 3L (10)

    (PRA/N3L.)

    Igaunija

    0 (11)

     

     

    Latvija

    0 (11)

     

     

    Lietuva

    0 (11)

     

     

    Polija

    0 (11)

     

     

    Spānija

    0 (11)

     

     

    Portugāle

    0 (11)

     

     

    Savienība

    0 (11)

     

     

    KPN

    0 (11)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Ziemeļu garnele

    Pandalus borealis

    Zona:

    NAFO 3M (12)

    (PRA/*N3M.)

    KPN

    Nepiemēro (13)  (14)

     
    Analītiska KPN


    Suga:

    Grenlandes paltuss

    Reinhardtius hippoglossoides

    Zona:

    NAFO 3LMNO

    (GHL/N3LMNO)

    Igaunija

    313

     

     

    Vācija

    319

     

     

    Latvija

    44

     

     

    Lietuva

    22

     

     

    Spānija

    4 281

     

     

    Portugāle

    1 789

     

     

    Savienība

    6 768

     

     

    KPN

    11 543

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Raju dzimtas zivis

    Rajidae

    Zona:

    NAFO 3LNO

    (SKA/N3LNO.)

    Igaunija

    283

     

     

    Lietuva

    62

     

     

    Spānija

    3 403

     

     

    Portugāle

    660

     

     

    Savienība

    4 408

     

     

    KPN

    7 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona:

    NAFO 3LN

    (RED/N3LN.)

    Igaunija

    514

     

     

    Vācija

    354

     

     

    Latvija

    514

     

     

    Lietuva

    514

     

     

    Savienība

    1 896

     

     

    KPN

    10 400

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona:

    NAFO 3M

    (RED/N3M.)

    Igaunija

    1 571  (15)

     

     

    Vācija

    513 (15)

     

     

    Latvija

    1 571  (15)

     

     

    Lietuva

    1 571  (15)

     

     

    Spānija

    233 (15)

     

     

    Portugāle

    2 354  (15)

     

     

    Savienība

    7 813  (15)

     

     

    KPN

    6 700  (15)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona:

    NAFO 3O

    (RED/N3O.)

    Spānija

    1 771

     

     

    Portugāle

    5 229

     

     

    Savienība

    7 000

     

     

    KPN

    20 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Sarkanasari

    Sebastes spp.

    Zona:

    NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons

    (RED/N1F3K.)

    Latvija

    0 (16)

     

     

    Lietuva

    0 (16)

     

     

    Savienība

    0 (16)

     

     

    KPN

    0 (16)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Baltā Amerikas jūrasvēdzele

    Urophycis tenuis

    Zona:

    NAFO 3NO

    (HKW/N3NO.)

    Spānija

    255

     

     

    Portugāle

    333

     

     

    Savienība

    588 (17)

     

     

    KPN

    1 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    (1)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (2)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (3)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (4)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (5)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (6)  Jāzvejo no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

    (7)  Savienības daļa nav noteikta. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 611

    (8)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (9)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (10)  Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

    Punkts Nr.

    Ziemeļu platums

    Rietumu garums

    1

    47° 20′ 0

    46° 40′ 0

    2

    47° 20′ 0

    46° 30′ 0

    3

    46° 00′ 0

    46° 30′ 0

    4

    46° 00′ 0

    46° 40′ 0

    (11)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: maksimāli 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (12)  Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

    Punkts Nr.

    Ziemeļu platums

    Rietumu garums

    1

    47° 20′ 0

    46° 40′ 0

    2

    47° 20′ 0

    46° 30′ 0

    3

    46° 00′ 0

    46° 30′ 0

    4

    46° 00′ 0

    46° 40′ 0

    Turklāt no 2015. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

    Punkts Nr.

    Ziemeļu platums

    Rietumu garums

    1

    47° 55′ 0

    45° 00′ 0

    2

    47° 30′ 0

    44° 15′ 0

    3

    46° 55′ 0

    44° 15′ 0

    4

    46° 35′ 0

    44° 30′ 0

    5

    46° 35′ 0

    45° 40′ 0

    6

    47° 30′ 0

    45° 40′ 0

    7

    47° 55′ 0

    45° 00′ 0

    (13)  Nepiemēro. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.

    Dalībvalsts

    Maksimālais kuģu skaits

    Maksimālais zvejas dienu skaits

    Dānija

    0

    0

    Igaunija

    0

    0

    Spānija

    0

    0

    Latvija

    0

    0

    Lietuva

    0

    0

    Polija

    0

    0

    Portugāle

    0

    0

    (14)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (15)  Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2015. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 3 350.

    Kad nozvejotas 6 500 tonnas, specializēto zveju no šā krājuma pārtrauc. Atlikušo KPN apjomu var paturēt kā piezveju, un tas nedrīkst pārsniegt 5 % no mencas nozvejas 3M zonā.

    (16)  Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

    (17)  Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikuma 27. zemsvītras piezīmi līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:

    Spānija

    509

    Portugāle

    667

    Savienība

    1 176

    ID PIELIKUMS

    TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – VISI APGABALI

    KPN šajos apgabalos ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskajām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT.

    Suga:

    Zilā tunzivs

    Thunnus thynnus

    Zona:

    Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra

    (BFT/AE45WM)

    Kipra

    81,99 (4)

     

     

    Grieķija

    152,39

     

     

    Spānija

    2 956,92  (2)  (4)

     

     

    Francija

    2 917,71  (2)  (3)  (4)

     

     

    Horvātija

    461,16 (6)

     

     

    Itālija

    2 302,8  (4)  (5)

     

     

    Malta

    188,93 (4)

     

     

    Portugāle

    278,05

     

     

    Citas dalībvalstis

    32,97 (1)

     

     

    Savienība

    9 372,92  (2)  (3)  (4)  (5)

     

     

    KPN

    15 821

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Zobenzivs

    Xiphias gladius

    Zona:

    Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

    (SWO/AN05N)

    Spānija

    7 167,47  (8)

     

     

    Portugāle

    1 035,24  (8)

     

     

    Citas dalībvalstis

    144,80 (7)  (8)

     

     

    Savienība

    8 347,50

     

     

    KPN

    13 700

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Zobenzivs

    Xiphias gladius

    Zona:

    Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

    (SWO/AS05N)

    Spānija

    5 248,01  (9)

     

     

    Portugāle

    447,18 (9)

     

     

    Savienība

    5 695,19

     

     

    KPN

    15 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)

    Thunnus alalunga

    Zona:

    Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

    (ALB/AN05N)

    Īrija

    2 510,64  (11)

     

     

    Spānija

    17 690,58  (11)

     

     

    Francija

    4 421,71  (11)

     

     

    Apvienotā Karaliste

    195,89 (11)

     

     

    Portugāle

    2 120,3  (11)

     

     

    Savienība

    26 939,13  (10)

     

     

    KPN

    28 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)

    Thunnus alalunga

    Zona:

    Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N

    (ALB/AS05N)

    Spānija

    847,44

     

     

    Francija

    278,5

     

     

    Portugāle

    593,06

     

     

    Savienība

    1 719

     

     

    KPN

    24 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Lielacu tunzivs

    Thunnus obesus

    Zona:

    Atlantijas okeāns

    (BET/ATLANT)

    Spānija

    15 158,0

     

     

    Francija

    8 905,37

     

     

    Portugāle

    5 403,73

     

     

    Savienība

    29 467,10

     

     

    KPN

    85 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Atlantijas zilais marlīns

    Makaira nigricans

    Zona:

    Atlantijas okeāns

    (BUM/ATLANT)

    Spānija

    10,36

     

     

    Francija

    454,84

     

     

    Portugāle

    62,80

     

     

    Savienība

    528,00

     

     

    KPN

    1 985

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Baltais marlīns

    Tetrapturus albidus

    Zona:

    Atlantijas okeāns

    (WHM/ATLANT)

    Spānija

    24,31

     

     

    Portugāle

    27,3

     

     

    Savienība

    51,61

     

     

    KPN

    355

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    (1)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

    (2)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):

    Spānija

    452,12

    Francija

    203,99

    Savienība

    656,10

    (3)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):

    Francija

    100,00

    Savienība

    100,00

    (4)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):

    Spānija

    59,14

    Francija

    58,35

    Itālija

    46,06

    Kipra

    3,78

    Malta

    5,56

    Savienība

    172,89

    (5)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):

    Itālija

    46,06

    Savienība

    46,06

    (6)  Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, audzēšanas nolūkos ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303):

    Horvātija

    415,04

    Savienība

    415,04

    (7)  Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

    (8)  Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

    (9)  Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).

    (10)  To Savienības kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007[1] 12. pantu ir šāds: 1 253

    [1]

    Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

    (11)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to dalībvalsts karoga zvejas kuģu maksimālais skaits, kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

    Dalībvalsts

    Maksimālais kuģu skaits

    Īrija

    50

    Spānija

    730

    Francija

    151

    Apvienotā Karaliste

    12

    Portugāle

    310

    IE PIELIKUMS

    ANTARKTIKA

    CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

    Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

    Ja vien nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim.

    Suga:

    Antarktikas leduszivs

    Champsocephalus gunnari

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (ANI/F483.)

    KPN

    2 659

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Antarktikas leduszivs

    Champsocephalus gunnari

    Zona:

    FAO 58.5.2. Antarktika (1)

    (ANI/F5852.)

    KPN

    309

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Melnspuru leduszivs

    Chaenocephalus aceratus

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (SSI/F483.)

    KPN

    2 200  (2)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Vienraga leduszivs

    Channichthys rhinoceratus

    Zona:

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (LIC/F5852.)

    KPN

    150 (3)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (TOP/F483.)

    KPN

    2 400  (4)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpašs nosacījums

    Ievērojot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

    A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483A)

    0

    B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483B)

    720

    C pārvaldības apgabals: 48° W līdz 33° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483C)

    1 680


    Suga:

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona:

    FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi

    (TOP/F484N.)

    KPN

    42 (5)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona:

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (TOP/F5852.)

    KPN

    4 410  (6)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Antarktikas ilkņzivs

    Dissostichus mawsoni

    Zona:

    FAO 48.4. Antarktikas dienvidi

    (TOA/F484S.)

    KPN

    28 (7)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Krils

    Euphausia superba

    Zona:

    FAO 48

    (KRI/F48.)

    KPN

    5 610 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpašs nosacījums

    Ievērojot kopējās apvienotās nozvejas limitu 620 000 tonnu apjomā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

    48.1 rajons (KRI/*F481.):

    155 000

    48.2 rajons (KRI/*F482.):

    279 000

    48.3 rajons (KRI/*F483.):

    279 000

    48.4 rajons (KRI/*F484.):

    93 000


    Suga:

    Krils

    Euphausia superba

    Zona:

    FAO 58.4.1. Antarktika

    (KRI/F5841.)

    KPN

    440 000

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpašs nosacījums

    Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

    58.4.1. rajons uz rietumiem no 115° E (KRI/*F-41W)

    277 000

    58.4.1. rajons uz austrumiem no 115° E (KRI/*F-41E)

    163 000


    Suga:

    Krils

    Euphausia superba

    Zona:

    FAO 58.4.2. Antarktika

    (KRI/F5842.)

    KPN

    2 645 000 pm

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    Īpašs nosacījums

    Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

    58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W)

    260 000

    58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E)

    192 000


    Suga:

    Zaļā nototēnija

    Gobionotothen gibberifrons

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (NOG/F483.)

    KPN

    1 470  (8)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Pelēkā nototēnija

    Lepidonotothen squamifrons

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (NOS/F483.)

    KPN

    300 (9)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Pelēkā nototēnija

    Lepidonotothen squamifrons

    Zona:

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (NOS/F5852.)

    KPN

    80 (10)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Makrūrzivis

    Macrourus spp.

    Zona:

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (GRV/F5852.)

    KPN

    360 (11)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Makrūrzivis

    Macrourus spp.

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (GRV/F483.)

    KPN

    120 (12)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Makrūrzivis

    Macrourus spp.

    Zona:

    FAO 48.4. Antarktika

    (GRV/F484.)

    KPN

    11 (13)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Marmora nototēnija

    Notothenia rossii

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (NOR/F483.)

    KPN

    300 (14)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Krabji

    Paralomis spp.

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (PAI/F483.)

    KPN

    0

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Melnā leduszivs

    Pseudochaenichthys georgianus

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (SGI/F483.)

    KPN

    300 (15)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona:

    FAO 48.3. Antarktika

    (SRX/F483.)

    KPN

    120 (16)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona:

    FAO 48.4. Antarktika

    (SRX/F484.)

    KPN

    3 (17)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Rajveidīgās zivis

    Rajiformes

    Zona:

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (SRX/F5852.)

    KPN

    120 (18)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.


    Suga:

    Citas sugas

    Zona:

    FAO 58.5.2. Antarktika

    (OTH/F5852.)

    KPN

    50 (19)

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    (1)  Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

    —

    kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli,

    —

    tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74° E garuma meridiānu,

    —

    tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76 E garuma meridiāna krustpunktam,

    —

    tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli,

    —

    tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un

    —

    tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

    (2)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (3)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (4)  Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2015. gada 16. aprīļa līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem laikposmā no 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 30. novembrim.

    (5)  Šo KPN piemēro apgabalā, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.

    (6)  Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′ E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.

    (7)  Šo KPN piemēro apgabalā, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.

    (8)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (9)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (10)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (11)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (12)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (13)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (14)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (15)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (16)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (17)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (18)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    (19)  Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    IF PIELIKUMS

    ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA

    SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

    Šīs KPN nav iedalītas SEAFO locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

    Suga:

    Beriksas

    Beryx spp.

    Zona:

    SEAFO

    (ALF/SEAFO)

    KPN

    200 (1)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Sarkanie dziļūdens krabji

    Chaceon spp.

    Zona:

    SEAFO B1. apakšrajons (2)

    (GER/F47NAM)

    KPN

    200

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Sarkanie dziļūdens krabji

    Chaceon spp.

    Zona:

    SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

    (GER/F47X)

    KPN

    200

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona:

    SEAFO D apakšapgabals

    (TOP/F47D)

    KPN

    276

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Patagonijas ilkņzivs

    Dissostichus eleginoides

    Zona:

    SEAFO, izņemot D apakšapgabalu

    (TOP/F47D)

    KPN

    0

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Atlantijas lielgalvis

    Hoplostethus atlanticus

    Zona:

    SEAFO B1. apakšrajons (3)

    (ORY/F47NAM)

    KPN

    0 (4)

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Atlantijas lielgalvis

    Hoplostethus atlanticus

    Zona:

    SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

    (ORY/F47X)

    KPN

    50

     
    Piesardzīga KPN


    Suga:

    Pelaģiskā cūkzivs

    Pseudopentaceros spp

    Zona:

    SEAFO

    (EDW/SEAFO)

    KPN

    143

     
    Piesardzīga KPN

    (1)  B1. rajonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 132 tonnas.

    (2)  Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

    —

    rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

    —

    ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

    —

    dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

    —

    austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

    (3)  Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

    —

    rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

    —

    ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

    —

    dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle,

    —

    austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

    (4)  Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā.

    IG PIELIKUMS

    DIENVIDU TUNZIVS – VISI APGABALI

    Suga:

    Dienvidu tunzivs

    Thunnus maccoyii

    Zona:

    Visi apgabali

    (SBF/F41-81)

    Savienība

    10 (1)

     

     

    KPN

    14 647

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    (1)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

    IH PIELIKUMS

    WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

    Suga:

    Zobenzivs

    Xiphias gladius

    Zona:

    WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

    (SWO/F7120S)

    Savienība

    3 170,36

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     
    Piesardzīga KPN

    IJ PIELIKUMS

    SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

    Suga:

    Čīles stavrida

    Trachurus murphyi

    Zona:

    SPRFMO konvencijas apgabals

    (CJM/SPRFMO)

    Vācija

    vēl jānosaka (1)

     

     

    Nīderlande

    vēl jānosaka (1)

     

     

    Lietuva

    vēl jānosaka (1)

     

     

    Polija

    vēl jānosaka (1)

     

     

    Savienība

    vēl jānosaka (1)

     

     

    KPN

    Nepiemēro

     

    Analītiska KPN

    Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

    Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

    (1)  Jāgroza pēc SPRFMO komisijas trešās gadskārtējās sanāksmes 2015. gada februārī.

    IIA PIELIKUMS

    KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU MENCAS, JŪRAS ZELTPLEKSTES UN JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES IIIa, VIa, VIIa, VIId RAJONĀ, ICES IV APAKŠAPGABALĀ UN SAVIENĪBAS ŪDEŅOS ICES IIa UN Vb RAJONĀ

    1.   Darbības joma

    1.1.

    		 Šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, uz kuriem ir vai tiek izmantots kāds no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas kādā no šā pielikuma 2. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.

    1.2.

    		 Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Minētajiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Attiecīgās dalībvalstis, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli atkarībā no zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Šīs regulas 8. pantā noteiktajā pārvaldības Komisija lūdz zinātnisku ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu īstenotā zvejas piepūle, lai lemtu par to turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

    2.   Reglamentētie zvejas rīki un ģeogrāfiskie apgabali

    Šā pielikuma īstenošanas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 1342/2008 I pielikuma 1. punktā norādītās zvejas rīku grupas (“reglamentētie zvejas rīki”) un minētā pielikuma 2. punktā norādītās ģeogrāfisko apgabalu grupas.

    3.   Atļaujas

    Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, lai panāktu šā zvejas piepūles režīma ilgtspējīgu īstenošanu, tā var noteikt aizliegumu jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šis pielikums, zvejot ar reglamentētajiem zvejas rīkiem ikvienam tās karoga kuģim, kam nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

    4.   Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

    4.1.

    		 Regulas (EK) Nr. 1342/2008 12. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. panta 2. punktā minētā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle šīs regulas 8. pantā noteiktajā pārvaldības periodā katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām ir noteikta šā pielikuma 1. papildinājumā.

    4.2.

    		 Gada zvejas piepūles maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (1), neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

    5.   Pārvaldība

    5.1.

    		 Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantā, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 4. pantā un 13.–17. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

    5.2.

    		 Dalībvalsts var noteikt pārvaldības periodus, kuros atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedala visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā dienu vai stundu skaitu, ko kuģis pārvaldības periodā drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Ikvienā šādā pārvaldības periodā attiecīgā dalībvalsts var pārdalīt zvejas piepūli starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

    5.3.

    		 Ja dalībvalsts laiku, ko tās karoga kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, nosaka stundās, tā turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5.1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

    6.   Zvejas piepūles ziņojums

    Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu mencu pārvaldības vajadzībām uzskata katru no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti šā pielikuma 2. punktā.

    7.   Attiecīgo datu paziņošana

    Dalībvalstis datus par savu zvejas kuģu īstenoto zvejas piepūli nosūta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu. Šos datus nosūta, izmantojot Zvejniecības datu apmaiņas sistēmu vai jebkuru jaunu datu vākšanas sistēmu, kuru ieviesusi Komisija.

    (1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

    IIA pielikuma 1. papildinājums

    Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

    a)

    Kategats

    Reglamentētais zvejas rīks

    DK

    DE

    SE

    TR1

    197 929

    4 212

    16 610

    TR2

    830 041

    5 240

    327 506

    TR3

    441 872

    0

    490

    BT1

    0

    0

    0

    BT2

    0

    0

    0

    GN

    115 456

    26 534

    13 102

    GT

    22 645

    0

    22 060

    LL

    1 100

    0

    25 339

    b)

    Skageraks, ICES IIIa rajona daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā; ICES IV apakšapgabals un Savienības ūdeņi ICES IIa rajonā; ICES VIId rajons

    Reglamentētais zvejas rīks

    BE

    DK

    DE

    ES

    FR

    IE

    NL

    SE

    UK

    TR1

    895

    3 385 928

    954 390

    1 409

    1 505 354

    157

    257 266

    172 064

    6 185 460

    TR2

    193 676

    2 841 906

    357 193

    0

    6 496 811

    10 976

    748 027

    604 071

    5 037 332

    TR3

    0

    2 545 009

    257

    0

    101 316

    0

    36 617

    1 024

    8 482

    BT1

    1 427 574

    1 157 265

    29 271

    0

    0

    0

    999 808

    0

    1 739 759

    BT2

    5 401 395

    79 212

    1 375 400

    0

    1 202 818

    0

    28 307 876

    0

    6 116 437

    GN

    163 531

    2 307 977

    224 484

    0

    342 579

    0

    438 664

    74 925

    546 303

    GT

    0

    224 124

    467

    0

    4 338 315

    0

    0

    48 968

    14 004

    LL

    0

    56 312

    0

    245

    125 141

    0

    0

    110 468

    134 880

    c)

    ICES VIIa rajons

    Reglamentētais zvejas rīks

    BE

    FR

    IE

    NL

    UK

    TR1

    0

    48 193

    33 539

    0

    339 592

    TR2

    10 166

    744

    475 649

    0

    1 086 399

    TR3

    0

    0

    1 422

    0

    0

    BT1

    0

    0

    0

    0

    0

    BT2

    843 782

    0

    514 584

    200 000

    111 693

    GN

    0

    471

    18 255

    0

    5 970

    GT

    0

    0

    0

    0

    158

    LL

    0

    0

    0

    0

    70 614

    d)

    ICES VIa rajons un Savienības ūdeņi ICES Vb rajonā

    Reglamentētais zvejas rīks

    BE

    DE

    ES

    FR

    IE

    UK

    TR1

    0

    9 320

    186 864

    1 057 828

    428 820

    1 033 273

    TR2

    0

    0

    0

    34 926

    14 371

    2 203 071

    TR3

    0

    0

    0

    0

    273

    16 027

    BT1

    0

    0

    0

    0

    0

    117 544

    BT2

    0

    0

    0

    0

    3 801

    4 626

    GN

    0

    35 442

    13 836

    302 917

    5 697

    213 454

    GT

    0

    0

    0

    0

    1 953

    145

    LL

    0

    0

    1 402 142

    184 354

    4 250

    630 040

    IIB PIELIKUMS

    KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR DAŽU HEKA DIENVIDU KRĀJUMU UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa RAJONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

    I NODAĻA

    Vispārīgi noteikumi

    1.   Darbības joma

    Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, vai grunts āķu jedas, un kuri atrodas ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci.

    2.   Definīcijas

    Šajā pielikumā:

    a)

    “zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

    i)

    traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks, un

    ii)

    žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir 60 mm vai lielāks, un grunts āķu jedas;

    b)

    “reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

    c)

    “apgabals” ir ICES VIIIc un IXa rajons, izņemot Kadisas jūras līci;

    d)

    “pašreizējais pārvaldības periods” ir 8. pantā noteiktais laikposms;

    e)

    “īpaši nosacījumi” ir 6.1. punktā minētie īpašie nosacījumi.

    3.   Darbības ierobežojumi

    Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu.

    II NODAĻA

    Atļaujas

    4.   Atļauju saņēmušie kuģi

    4.1.

    		 Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam šajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2014. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

    4.2.

    		 Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

    III NODAĻA

    Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības kuģiem

    5.   Maksimālais dienu skaits

    5.1.

    		 Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

    5.2.

    		 Ja kuģis var pierādīt, ka tā heka nozvejas ir mazākas par 8 % no attiecīgajā zvejas reisā nozvejoto zivju kopējā dzīvsvara, šā kuģa karoga dalībvalstij ir atļauts ar minēto zvejas reisu saistītās jūrā pavadītās dienas neatskaitīt no maksimālā jūrā pavadāmo dienu skaita, kas noteikts I tabulā.

    6.   Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

    6.1.

    		 Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko Savienības kuģis ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties attiecīgajā apgabalā, un saskaņā ar I tabulu piemēro šādus īpašos nosacījumus:

    a)

    saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto heka izkrāvumu kopējais apjoms 2012. vai 2013. kalendāra gadā ir mazāks nekā 5 tonnas, un

    b)

    saskaņā ar reģistrēto izkrāvumu apjomu (dzīvsvars) attiecīgā kuģa veikto Norvēģijas omāra izkrāvumu kopējais apjoms gados, kas precizēti augstāk minētajā a) apakšpunktā, ir mazāks nekā 2,5 tonnas.

    6.2.

    		 Ja kuģim pienākas neierobežots dienu skaits tāpēc, ka tas ir izpildījis īpašos nosacījumus, kuģa kopējos izkrāvumos pašreizējā pārvaldības periodā heka izkrāvumi nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) un Norvēģijas omāra izkrāvumi 2,5 tonnas (dzīvsvars).

    6.3.

    		 Ja kuģis neievēro kādu no īpašajiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgo īpašo nosacījumu.

    6.4.

    		 Šīs nodaļas 6.1. punktā minēto īpašo nosacījumu piemērošanu var nodot no viena kuģa vienam vai vairākiem citiem kuģiem, kuri flotē aizstāj minēto kuģi, ja aizstājējkuģis izmanto līdzīgu zvejas rīku un tam nevienā darbības gadā nav reģistrēti heka un Norvēģijas omāra izkrāvumi, kuru svars pārsniedz 6.1. punktā norādīto svaru.

    I tabula

    Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā (pa zvejas rīku grupām)

    Īpašais nosacījums

    Reglamentētais zvejas rīks

    Maksimālais dienu skaits

     

    Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

    ES

    114

    FR

    109

    PT

    113

    6.1. punkta a) apakšpunkts un 6.1. punkta b) apakšpunkts

    Grunts traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas

    Neierobežots

    7.   Kilovatdienu sistēma

    7.1.

    		 Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ar noteikumu, ka tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam un īpašajiem nosacījumiem atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

    7.2.

    		 Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku un attiecīgā gadījumā atbilst īpašajam nosacījumam. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 7.1. punkts netiktu piemērots. Ja saskaņā ar I tabulu dienu skaits nav ierobežots, attiecīgais dienu skaits, ko kuģis var izmantot, ir 360 dienas.

    7.3.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā izklāstītajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un īpašajiem nosacījumiem kopā ar elektroniska formāta ziņojumiem, kuros ietverts aprēķinu izklāsts, kura pamatā ir:

    a)

    zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

    b)

    šo kuģu darbības, kas reģistrētas 6.1. punkta a) apakšpunktā norādītajos gados un liecina par nozvejas sastāvu, kurš atbilst 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētam īpašajam nosacījumam, ja šie kuģi drīkst izmantot šādus īpašos nosacījumus;

    c)

    to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.1. punktu.

    7.4.

    		 Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 7. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 7.1. punktā minēto sistēmu.

    8.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

    8.1.

    		 Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi iepriekšējā pārvaldības periodā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (1) 23. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 744/2008 (2), Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

    8.2.

    		 Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja reglamentētus zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētos zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

    8.3.

    		 Šīs nodaļas 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 3. vai 6.4. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

    8.4.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašajiem nosacījumiem ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

    a)

    zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

    b)

    šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītās dienās, atbilstīgi zvejas rīku grupai un, ja vajadzīgs, īpašajiem nosacījumiem.

    8.5.

    		 Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5.1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    8.6.

    		 Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Papildu dienas, kas bija iedalītas zvejas darbības izbeigušam kuģim, kurš atbilda 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajam īpašajam nosacījumam, nedrīkst iedalīt kuģim, kurš turpina aktīvu darbību, bet īpašajam nosacījumam neatbilst.

    8.7.

    		 Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

    9.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

    9.1.

    		 Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 (3) un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

    9.2.

    		 Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

    9.3.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

    9.4.

    		 Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5.1. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    9.5.

    		 Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.

    IV NODAĻA

    Pārvaldība

    10.   Vispārīgs pienākums

    Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantā.

    11.   Pārvaldības periodi

    11.1.

    		 Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

    11.2.

    		 Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

    11.3.

    		 Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 10. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

    V NODAĻA

    Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

    12.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

    12.1.

    		 Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

    12.2.

    		 Saskaņā ar 12.1. punktu nodoto apgabalā pavadāmo dienu kopējais skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 6.1. punkta a) apakšpunktā noteiktajos gados, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

    12.3.

    		 Dienu nodošana, kas aprakstīta 12.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

    12.4.

    		 Dienu nodošana ir atļauta tikai kuģiem, kas izmanto zvejas dienas, kuras iedalītas bez īpašiem nosacījumiem.

    12.5.

    		 Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    13.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

    Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem ar noteikumu, ka mutatis mutandis piemēro 4.1., 4.2. un 12. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

    VI NODAĻA

    Ziņošanas pienākumi

    14.   Zvejas piepūles ziņojums

    Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

    15.   Attiecīgo datu vākšana

    Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

    16.   Attiecīgo datu paziņošana

    Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 15. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai detalizētu informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu pašreizējo un iepriekšējo pārvaldības periodu vai to daļas.

    II tabula

    Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Pārvaldības periods

    Summārās zvejas piepūles deklarācija

    (1)

    (2)

    (3)

    (4)


    III tabula

    Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

    Lauka nosaukums

    Maksimālais zīmju/ciparu skaits

    Līdzināšana (4)

    L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas)

    Definīcija un piezīmes

    1)

    Dalībvalsts

    3

     

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

    2)

    Zvejas rīks

    2

     

    Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

    TR

    =

    traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

    GN

    =

    žaunu tīkli ≥ 60 mm

    LL

    =

    grunts āķu jedas

    3)

    Pārvaldības periods

    4

     

    Viens pārvaldības periods laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

    4)

    Summārās zvejas piepūles deklarācija

    7

    R

    Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā


    IV tabula

    Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

    Dalībvalsts

    CFR

    Ārējais marķējums

    Pārvaldības perioda ilgums

    Paziņotais zvejas rīks

    Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam

    Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku

    Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

    Dienu nodošana

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    (1)

    (2)

    (3)

    (4)

    (5)

    (5)

    (5)

    (5)

    (6)

    (6)

    (6)

    (6)

    (7)

    (7)

    (7)

    (7)

    (8)

    (8)

    (8)

    (8)

    (9)


    V tabula

    Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

    Lauka nosaukums

    Maksimālais zīmju/ciparu skaits

    Līdzināšana (5)

    L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

    Definīcija un piezīmes

    1)

    Dalībvalsts

    3

     

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

    2)

    CFR

    12

     

    Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

    Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

    3)

    Ārējais marķējums

    14

    L

    Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (6)

    4)

    Pārvaldības perioda ilgums

    2

    L

    Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

    5)

    Paziņotais zvejas rīks

    2

    L

    Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

    TR

    =

    traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki ≥ 32 mm

    GN

    =

    žaunu tīkli ≥ 60 mm

    LL

    =

    grunts āķu jedas

    6)

    Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam

    2

    L

    Norāda, kuru no IIB pielikuma 6.1. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem piemēro, ja piemēro kādu no tiem

    7)

    Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku

    3

    L

    Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

    8)

    Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

    3

    L

    Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

    9)

    Dienu nodošana

    4

    L

    Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

    (1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai (OV L 202, 31.7.2008., 1. lpp.).

    (3)  Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

    (4)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

    (5)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

    (6)  Komisijas Regula (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.).

    IIC PIELIKUMS

    KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU PĀRVALDĪBU ICES VIIe RAJONĀ

    I NODAĻA

    Vispārīgi noteikumi

    1.   Darbības joma

    1.1.

    		 Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 509/2007 šo pielikumu piemēro Savienības kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 metri vai lielāks, uz kuriem ir vai tiek izmantoti rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks, un kuri atrodas ICES VIIe rajonā.

    1.2.

    		 Kuģus, kas zvejo ar stacionāriem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai lielāks, un kas saskaņā ar trīs iepriekšējo gadu laikā reģistrētajām zvejas darbībām ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) gadā, atbrīvo no šā pielikuma piemērošanas ar šādiem nosacījumiem:

    a)

    šādi kuģi 2014. gada pārvaldības periodā nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars);

    b)

    šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī;

    c)

    katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2015. gada 31. jūlijam un 2016. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju trīs iepriekšējos gados un jūrasmēļu nozveju 2015. gadā.

    Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, uz minētajiem kuģiem tūlīt pārtrauc attiecināt atbrīvojumu no šā pielikuma piemērošanas.

    2.   Definīcijas

    Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “zvejas rīku grupa” ir grupa, kas sastāv no šādām divām zvejas rīku kategorijām:

    i)

    rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, un

    ii)

    stacionāri tīkli, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir 220 mm vai mazāks;

    b)

    “reglamentētie zvejas rīki” ir jebkuras šai zvejas rīku grupai piederošas kategorijas zvejas rīki;

    c)

    “apgabals” ir ICES VIIe rajons;

    d)

    “pašreizējais pārvaldības periods” ir laikposms no 2015. gada 1. februāra līdz 2016. gada 31. janvārim.

    3.   Darbības ierobežojumi

    Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 29. pantu, katra dalībvalsts nodrošina to, ka ar tās karogu kuģojoši Savienības kuģi, kas reģistrēti Savienībā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā šā pielikuma III nodaļā paredzēto skaitu dienu, kad uz tiem ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem.

    II NODAĻA

    Atļaujas

    4.   Atļauju saņēmušie kuģi

    4.1.

    		 Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar reglamentētu zvejas rīku nevienam tās karoga kuģim, kam minētajā apgabalā laikā no 2002. līdz 2014. gadam jau nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja vien dalībvalsts nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiek izslēgta līdzvērtīga kapacitāte, izteikta kilovatos.

    4.2.

    		 Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam reglamentētu zvejas rīku, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks par vai vienāds ar reglamentētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

    4.3.

    		 Tādas dalībvalsts karoga kuģim, kurai nav kvotu zvejai attiecīgajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar reglamentētu zvejas rīku, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc nodošanas, kas atļauta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, un iedalītas jūrā pavadāmas dienas saskaņā ar šā pielikuma 10. vai 11. punktu.

    III NODAĻA

    Apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas iedalīts Savienības kuģiem

    5.   Maksimālais dienu skaits

    Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko pašreizējā pārvaldības periodā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt tās karoga kuģim, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

    I tabula

    Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gadā drīkst pavadīt apgabalā(pa reglamentēto zvejas rīku kategorijām)

    Reglamentētais zvejas rīks

    Maksimālais dienu skaits

    Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm

    BE

    164

    FR

    175

    UK

    207

    Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm

    BE

    164

    FR

    178

    UK

    164

    6.   Kilovatdienu sistēma

    6.1.

    		 Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli pašreizējā pārvaldības periodā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu dalībvalsts ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut attiecībā uz jebkuru no I tabulā minētajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā skaita, ja tiek ievērots reglamentētajam zvejas rīkam atbilstošais kopējais kilovatdienu skaits.

    6.2.

    		 Šis kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas attiecīgās dalībvalsts karoga kuģiem, kuri drīkst izmantot reglamentēto zvejas rīku. Šādu individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu, ja 6.1. punkts netiktu piemērots.

    6.3.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu par I tabulā izklāstītajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem kopā ar elektroniska formāta ziņojumiem, kuros ietverts aprēķinu izklāsts, kura pamatā ir:

    a)

    zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

    b)

    to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 6.1. punktu.

    6.4.

    		 Pamatojoties uz minēto pieprasījumu, Komisija novērtē, vai 6. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un attiecīgā gadījumā var atļaut attiecīgajai dalībvalstij izmantot 6.1. punktā minēto sistēmu.

    7.   Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu

    7.1.

    		 Pamatojoties uz zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu, kas notikusi iepriekšējā pārvaldības periodā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantu vai Regulu (EK) Nr. 744/2008, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, kad saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Pēc attiecīgās dalībvalsts rakstiska un pienācīgi pamatota lūguma Komisija var individuāli izskatīt citus zvejas darbību pilnīgas izbeigšanas gadījumus, kurus izraisījuši jebkādi citi apstākļi. Šādā rakstiskā lūgumā norāda attiecīgos kuģus un par katru no tiem apliecina, ka tie vairs nekad neatsāks zvejas darbības.

    7.2.

    		 Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja konkrētas grupas zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minētās grupas zvejas rīkus. Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Minētā aprēķina rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

    7.3.

    		 Šīs nodaļas 7.1. un 7.2. punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts saskaņā ar 4.2. punktu vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu jūrā pavadāmas papildu dienas.

    7.4.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 7.1. punktu iedalītas dienas, pašreizējā pārvaldības periodā līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai pieprasījumu un elektroniska formāta ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

    a)

    zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksts, kurā norādīts to numurs Savienības zvejas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda;

    b)

    šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

    7.5.

    		 Pamatojoties uz šādu dalībvalsts pieprasījumu, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt minētajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas minētajai dalībvalstij noteikts 5. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    7.6.

    		 Dalībvalsts pašreizējā pārvaldības periodā var pārdalīt šīs jūrā pavadāmās papildu dienas visiem kuģiem vai daļai kuģu, kas paliek flotē un drīkst izmantot reglamentētos zvejas rīkus.

    7.7.

    		 Ja Komisija par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu iepriekšējā pārvaldības periodā iedala jūrā pavadāmas papildu dienas, maksimālo dienu skaitu, kas dalībvalstij un zvejas rīkam norādīts I tabulā, attiecīgi koriģē pašreizējam pārvaldības periodam.

    8.   Papildu dienu iedalīšana par zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu

    8.1.

    		 Pamatojoties uz pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2014. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. janvārim dalībvalstij var iedalīt trīs papildu dienas, ko apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no reglamentētajiem zvejas rīkiem. Šādā programmā galvenā uzmanība ir pievērsta izmetumu apjomam un nozvejas sastāvam, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos, kas piemērojami valsts programmām.

    8.2.

    		 Zinātniskie novērotāji ir neatkarīgi no zvejas kuģa īpašnieka, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa.

    8.3.

    		 Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 8.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai apstiprināšanai pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

    8.4.

    		 Pamatojoties uz minēto aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija ar īstenošanas aktiem var iedalīt attiecīgajai dalībvalstij vairākas dienas papildus dienu skaitam, kas 5. punktā noteikts minētajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programma. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    8.5.

    		 Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi dalībvalsts iesniegtu pastiprinātas zinātnisko novērotāju izvietošanas programmu un attiecīgā dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, tā informē Komisiju par minētās programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas programma.

    IV NODAĻA

    Pārvaldība

    9.   Vispārīgs pienākums

    Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

    10.   Pārvaldības periodi

    10.1.

    		 Dalībvalsts I tabulā noteikto apgabalā pavadāmo dienu skaitu var sadalīt pārvaldības periodos, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāra mēnešus.

    10.2.

    		 Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības periodā, nosaka attiecīgā dalībvalsts.

    10.3.

    		 Ja laiku, ko tās karoga kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 9. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu dienu izmantojumu, kas rodas tāpēc, ka kuģis atstāj apgabalu pirms 24 stundu laikposma beigām.

    V NODAĻA

    Apmaiņa ar iedalīto zvejas piepūli

    11.   Dienu nodošana starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem

    11.1.

    		 Dalībvalsts var atļaut ikvienam tās karoga zvejas kuģim nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas citam tās karoga zvejas kuģim, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Savienības zvejas flotes reģistrā.

    11.2.

    		 Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodots saskaņā ar 11.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par gadā reģistrēto vidējo dienu skaitu, ko apgabalā pavadījis dienas nododošais kuģis un ko apstiprina ieraksti zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

    11.3.

    		 Dienu nodošana, kas aprakstīta 11.1. punktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kuri izmanto kādu no reglamentētajiem zvejas rīkiem, un tikai tajā pašā pārvaldības periodā.

    11.4.

    		 Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par nodotajām dienām. Šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai izmantojamās izklājlapas formātu var noteikt Komisija ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    12.   Dienu nodošana starp dažādu dalībvalstu karoga zvejas kuģiem

    Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības periodā un apgabalā nodot starp jebkuriem to karoga zvejas kuģiem, ja mutatis mutandis piemēro 4.2., 4.4., 5., 6. un 10. punktu. Ja dalībvalstis nolemj atļaut dienu nodošanu, tās pirms nodošanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodošanu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un, attiecīgā gadījumā, ar to saistītās nozvejas kvotas.

    VI NODAĻA

    Ziņošanas pienākumi

    13.   Zvejas piepūles ziņojums

    Kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 28. pantu. Par minētajā pantā norādīto ģeogrāfisko apgabalu uzskata šā pielikuma 2. punktā noteikto apgabalu.

    14.   Attiecīgo datu vākšana

    Pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadāmo zvejas dienu pārvaldībai, dalībvalstis katru ceturksni savāc informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamiem zvejas rīkiem un stacionāriem zvejas rīkiem, un par zvejas piepūli, ko apgabalā īstenojuši kuģi, kuri izmanto dažāda veida zvejas rīkus, un par šo kuģu dzinēju jaudu (kilovatdienās).

    15.   Attiecīgo datu paziņošana

    Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis dara Komisijai zināmus 14. punktā norādītos datus, nosūtot atbilstīgi II un III tabulai sagatavotu izklājlapu uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis IV un V tabulā norādītajā datu formātā nosūta Komisijai informāciju par iedalīto un īstenoto zvejas piepūli, aptverot visu 2013. gada un 2014. gada pārvaldības periodu vai tā daļas.

    II tabula

    Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

    Dalībvalsts

    Zvejas rīks

    Pārvaldības periods

    Summārās zvejas piepūles deklarācija

    (1)

    (2)

    (3)

    (4)


    III tabula

    Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kilovatdienām (pa pārvaldības periodiem)

    Lauka nosaukums

    Maksimālais zīmju/ciparu skaits

    Līdzināšana (1)

    L (pie kreisās malas)/R (pie labās malas)

    Definīcija un piezīmes

    1)

    Dalībvalsts

    3

     

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

    2)

    Zvejas rīks

    2

     

    Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

    BT

    =

    rāmja traļi ≥ 80 mm

    GN

    =

    žaunu tīkli < 220 mm

    TN

    =

    vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

    3)

    Pārvaldības periods

    4

     

    Viens gads laikā no 2006. gada pārvaldības perioda līdz pašreizējam pārvaldības periodam

    4)

    Summārās zvejas piepūles deklarācija

    7

    R

    Summārā zvejas piepūle, kas izteikta kilovatdienās un īstenota no 1. februāra līdz 31. janvārim attiecīgajā pārvaldības periodā


    IV tabula

    Ziņojuma forma, kādā sagatavojama informācija par kuģiem

    Dalībvalsts

    CFR

    Ārējais marķējums

    Pārvaldības perioda ilgums

    Paziņotais zvejas rīks

    Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku

    Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

    Dienu nodošana

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    Nr. 1

    Nr. 2

    Nr. 3

    …

    (1)

    (2)

    (3)

    (4)

    (5)

    (5)

    (5)

    (5)

    (6)

    (6)

    (6)

    (6)

    (7)

    (7)

    (7)

    (7)

    (8)


    V tabula

    Datu formāts, kādā nosūtāma informācija par kuģiem

    Lauka nosaukums

    Maksimālais zīmju/ciparu skaits

    Līdzināšana (2)

    L (pie kreisās malas)/ R (pie labās malas)

    Definīcija un piezīmes

    1)

    Dalībvalsts

    3

     

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts

    2)

    CFR

    12

     

    Savienības zvejas flotes reģistra (CFR) numurs

    Unikāls zvejas kuģa identifikācijas numurs

    Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (9 zīmes). Ja sērijā ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm.

    3)

    Ārējais marķējums

    14

    L

    Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1381/87

    4)

    Pārvaldības perioda ilgums

    2

    L

    Pārvaldības perioda ilgums, izteikts mēnešos

    5)

    Paziņotais zvejas rīks

    2

    L

    Viens no šādiem zvejas rīku veidiem:

    BT

    =

    rāmja traļi ≥ 80 mm

    GN

    =

    žaunu tīkli < 220 mm

    TN

    =

    vairāksienu tīkli vai iepinējtīkli < 220 mm

    6)

    Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam

    3

    L

    Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības perioda ilgums

    7)

    Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks

    3

    L

    Dienu skaits, ko kuģis paziņotajā pārvaldības periodā ir faktiski pavadījis apgabalā un izmantojis zvejas rīku, kas atbilst paziņotajam zvejas rīkam

    8)

    Dienu nodošana

    4

    L

    Attiecībā uz nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits” un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

    (1)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

    (2)  Ja nosūtāmos datus ieraksta fiksēta garuma laukos.

    IID PIELIKUMS

    TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI ICES IIa, IIIa RAJONĀ UN ICES IV APAKŠAPGABALĀ

    Lai pārvaldītu IA pielikumā noteiktās tūbīšu zvejas iespējas ICES IIa, IIIa rajonā un IV apakšapgabalā, ir noteikti un šā pielikuma papildinājumā attēloti šādi pārvaldības apgabali, kuros piemēro īpašus nozvejas limitus.

    Tūbīšu pārvaldības apgabals

    ICES statistiskie taisnstūri

    1

    31-34 E9-F2; 35 E9-F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6

    2

    31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8

    3

    41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0

    4

    38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0

    5

    47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5

    6

    41-43 G0-G3; 44 G1

    7

    47-51 E7-E9

    IID pielikuma 1. papildinājums

    TŪBĪŠU PĀRVALDĪBAS APGABALI

    Image 1

    III PIELIKUMS

    ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS SAVIENĪBAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠO VALSTU ŪDEŅOS

    Zvejas apgabals

    Zvejniecība

    Zvejas atļauju skaits

    Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm

    Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

    Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu

    Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

    Jānosaka

    DK

    Jānosaka

    Jānosaka

    DE

    Jānosaka

    FR

    Jānosaka

    IE

    Jānosaka

    NL

    Jānosaka

    PL

    Jānosaka

    SV

    Jānosaka

    UK

    Jānosaka

    Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

    80

    DE

    16

    50

    IE

    1

    ES

    20

    FR

    18

    PT

    9

    UK

    14

    Nav piešķirtas

    2

    Makrele (1)

    Nepiemēro

    Nepiemēro

    70

    Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N

    480

    DK

    450

    150

    UK

    30

    Fēru salu ūdeņi

    Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām

    26

    BE

    0

    13

    DE

    4

    FR

    4

    UK

    18

    Mencas un pikšas specializētā zveja ar zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W

    8 (2)

    Nepiemēro

    4

     

    Zveja ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām

    70

    BE

    0

    26

    DE

    10

    FR

    40

    UK

    20

    Zilās jūras līdakas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W

    70

    DE (3)

    8

    20 (4)

    FR (3)

    12

    Specializētā saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes

    70

    Nepiemēro

    22 (4)

    Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals”

    34

    DE

    2

    20

    DK

    5

    FR

    4

    NL

    6

    UK

    7

    SE

    1

    ES

    4

    IE

    4

    PT

    1

    Zveja ar āķu rindām un jedām

    10

    UK

    10

    6

    Makrele

    12

    DK

    1

    12

    BE

    0

    DE

    1

    FR

    1

    IE

    2

    NL

    1

    SE

    1

    UK

    5

     

    Siļķe, uz ziemeļiem no 61° 00′ N

    Jānosaka

    DK

    Jānosaka

    Jānosaka

    DE

    Jānosaka

    IE

    Jānosaka

    FR

    Jānosaka

    NL

    Jānosaka

    SE

    Jānosaka

    UK

    Jānosaka

    (1)  Neskarot papildu licences, kuras Norvēģija ir piešķīrusi Zviedrijai saskaņā ar iedibināto praksi.

    (2)  Saskaņā ar 1999. gada saskaņoto protokolu mencas un pikšas specializētās zvejas skaitliskie rādītāji ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “visām zvejniecībām, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām”.

    (3)  Šie skaitļi rāda jebkurā laikā klātesošo kuģu maksimālo skaitu.

    (4)  Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru salu bāzes līnijām”.

    IV PIELIKUMS

    ICCAT KONVENCIJAS APGABALS (1)

    1.   Maksimālais skaits Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

    Spānija

    60

    Francija

    8

    Savienība

    68

    2.   Maksimālais skaits Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

    Spānija

    152

    Francija

    94

    Itālija

    30

    Kipra

    6 (2)

    Malta

    28 (3)

    Savienība

    310

    3.   Maksimālais skaits Savienības kuģu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm

    Horvātija

    11

    Itālija

    12

    Savienība

    23

    4.   To katras dalībvalsts zvejas kuģu maksimālais skaits un kopējā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, kuriem var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

    A tabula

    Zvejas kuģu skaits (4)

     

    Kipra (5)

    Grieķija (6)

    Horvātija

    Itālija

    Francija

    Spānija

    Malta (7)

    Kuģi zvejai ar riņķvadu

    1

    1

    11

    12

    17

    6

    1

    Kuģi zvejai ar āķu jedām

    6 (8)

    0

    0

    30

    8

    59

    28

    Laivas zvejai ar ēsmu

    0

    0

    0

    0

    8

    70

    0

    Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām

    0

    0

    12

    0

    29

    0

    0

    Traleri

    0

    0

    0

    0

    57

    0

    0

    Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (9)

    0

    21

    0

    0

    94

    83

    0


    B tabula

    Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība

     

    Kipra

    Horvātija

    Grieķija

    Itālija

    Francija

    Spānija

    Malta

    Kuģi zvejai ar riņķvadu

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Kuģi zvejai ar āķu jedām

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Laivas zvejai ar ēsmu

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Traleri

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    Jānosaka

    5.   Maksimālais skaits zivju krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

     

    Zivju krātiņveida lamatu skaits (10)

    Spānija

    5

    Itālija

    6

    Portugāle

    2

    6.   Katras dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

    A tabula

    Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte

     

    Audzētavu skaits

    Kapacitāte (tonnās)

    Spānija

    14

    11 852

    Itālija

    15

    13 000

    Grieķija

    2

    2 100

    Kipra

    3

    3 000

    Horvātija

    7

    7 880

    Malta

    8

    12 300


    B tabula

    Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)

    Spānija

    5 855

    Itālija

    3 764

    Grieķija

    785

    Kipra

    2 195

    Horvātija

    2 947

    Malta

    8 768

    (1)  Skaitļus, kas norādīti 1., 2. un 3. iedaļā, var samazināt, lai izpildītu Savienības starptautiskās saistības.

    (2)  Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Kipra nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 5. zemsvītras piezīmē.

    (3)  Šo skaitli var palielināt līdz 10, ja Malta nolemj kuģi zvejai ar riņķvadu aizstāt ar 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā norādīts 4. iedaļas A tabulas 7. zemsvītras piezīmē.

    (4)  Šīs 4. iedaļas A tabulas skaitļus vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

    (5)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

    (6)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 nerūpnieciskās zvejas kuģiem vai ar vienu maza lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu un trīs nerūpnieciskās zvejas kuģiem.

    (7)  Vienu vidēja lieluma kuģi zvejai ar riņķvadu var aizstāt ar ne vairāk kā 10 kuģiem zvejai ar āķu jedām.

    (8)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem.

    (9)  Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

    (10)  Šo skaitli vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības.

    V PIELIKUMS

    CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

    A DAĻA

    SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

    Mērķsuga

    Zona

    Aizlieguma periods

    Haizivis (visas sugas)

    Konvencijas apgabals

    No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Notothenia rossii

    FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals

    FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām

    FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju

    No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Zivis

    FAO 48.1. Antarktika (1)

    FAO 48.2. Antarktika (1)

    No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Gobionotothen gibberifrons

    Chaenocephalus aceratus

    Pseudochaenichthys georgianus

    Lepidonotothen squamifrons

    Patagonotothen guntheri

    Electrona carlsbergi  (1)

    FAO 48.3.

    No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Dissostichus spp.

    FAO 48.5. Antarktika

    No 2013. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim

    Dissostichus spp.

    FAO 88.3. Antarktika (1)

    FAO 58.5.1. Antarktika (1)  (2)

    FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1)

    FAO 58.4.4. Antarktika (1)  (2)

    FAO 58.6. Antarktika (1)  (2)

    FAO 58.7. Antarktika (1)

    No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Lepidonotothen squamifrons

    FAO 58.4.4. (1)  (2)

    No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides

    FAO 58.5.2. Antarktika

    No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim

    Dissostichus mawsoni

    FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni

    No 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

    B DAĻA

    KPN UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ IZPĒTES ZVEJU CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ 2014./15. GADĀ

    Apakšapgabals/rajons

    Reģions

    Sezona

    SSRU

    Dissostichus spp. nozvejas limits (tonnās)

    Piezvejas limits (tonnās) (3)

    SSRU

    Limits

    Rajveidīgās zivis

    Macrourus spp.

    Citas sugas

    58.4.1.

    Viss rajons

    No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim

    A, B, F

    0

    724

    50

    16

    100 (sadale pa 20, 20 katrai SSRU, izņemot slēgto SSRU (ABF))

    C (4)

    252

    D (4)

    42

    E

    315

    G (4)

    68

    H (4)

    42

    58.4.2.

    Viss rajons

    No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim

    A

    0

    35

    50

    20

    20

    B. C, D

    0

    E (tostarp 58.4.2_1)

    35

    58.4.3.a

    Viss rajons

    No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 30. novembrim

    Nepiemēro

     

    32

    50

    26

    20

    88.1.

    Viss apakšapgabals

    No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 31. augustam

    A, D, E, F, M

    0

    3 044  (5)

    152

    430

    160

    B, C, G

    371

    A, D, E, F, M

    0

    A, D, E, F, M

    0

    A, D, E, F, M

    0

    H, I, K

    2 099

    B, C, G

    50

    B, C, G

    40

    B, C, G

    60

    J, L

    306

    H, I, K

    112

    H, I, K

    320

    H, I, K

    60

     

     

    J, L

    50

    J, L

    70

    J, L

    40

    88.2.

    Uz dienvidiem no 65° S

    No 2014. gada 1. decembra līdz 2015. gada 31. augustam

    A, B, I

    0

    619

    50

    99

    120

    C, D, E, F, G (88.2_1 līdz 88.2_4)

    419

    A, B, I

    0

    A, B, I

    0

    A, B, I

    0

    H

    200

    C, D, E, F, G

    50

    C, D, E, F, G

    67

    C, D, E, F, G

    100

    H

    50

    H

    32

    H

    20

    V pielikuma B daļas papildinājums

    MAZA APJOMA PĒTNIECĪBAS VIENĪBU (SSRU) SARAKSTS

    Reģions

    SSRU

    Robeža

    48.6

    A

    No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1° 30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S.

     

    B

    No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    D

    No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    E

    No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    F

    No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    G

    No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

    58.4.1

    A

    No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S.

     

    B

    No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    D

    No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    E

    No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    F

    No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    G

    No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    H

    No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

    58.4.2

    A

    No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

     

    B

    No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

     

    C

    No 62° S 50 ° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

     

    D

    No 62° S 60 ° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

     

    E

    No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.

    58.4.3.a

    A

    Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

    58.4.3.b

    A

    No 56° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

     

    B

    No 60° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 59° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 73° 10′ E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

     

    D

    No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S.

     

    E

    No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.

    58.4.4

    A

    No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

     

    B

    No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

     

    C

    No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.

     

    D

    Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S.

    58.6

    A

    No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

     

    B

    No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

     

    C

    No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

     

    D

    No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

    58.7

    A

    No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.

    88.1

    A

    No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    B

    No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    D

    No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

     

    E

    No 65° S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.

     

    F

    No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S.

     

    G

    No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S.

     

    H

    No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    I

    No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S.

     

    J

    No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S.

     

    K

    No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S.

     

    L

    No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S.

     

    M

    No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S.

    88.2

    A

    No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    B

    No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    D

    No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    E

    No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    F

    No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    G

    No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.

     

    H

    No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S.

     

    I

    No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

    88.3

    A

    No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    B

    No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    C

    No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

     

    D

    No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

    C DAĻA

    21-03/A PIELIKUMS

    PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

    Vispārīga informācija

    Loceklis:

    Zvejas sezona:

    Kuģa vārds:

    Plānotais nozvejas apjoms (tonnās):

    Plānotie zvejas apakšapgabali un rajoni

    Šo saglabāšanas pasākumu piemēro paziņojumiem par nodomu zvejot krilu 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā un 58.4.1. un 58.4.2. rajonā. Par nodomu zvejot krilu citos apakšapgabalos un rajonos jāpaziņo saskaņā ar saglabāšanas pasākumu 21-02.

    Apakšapgabals/rajons

    Atzīmēt atbilstīgās ailes

    48.1

    ☐

    48.2

    ☐

    48.3

    ☐

    48.4

    ☐

    58.4.1

    ☐

    58.4.2

    ☐


    Zvejas metode:

    Atzīmēt atbilstīgās ailes

     

    ☐ Parasta tralēšana

     

    ☐ Nepārtrauktas zvejas sistēma

     

    ☐ Zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

     

    ☐ Cita metode: precizējiet

    Produktu veidi un metodes nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai

    Produkta veids

    Metode nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (6)

    Veseli saldēti

     

    Vārīti

     

    Milti

     

    Eļļa

     

    Cits produkts, precizējiet

     

    Zvejas rīka konfigurācija

    Zvejas rīka izmēri

    1. zvejas rīks

    2. zvejas rīks

    Cits(-i) zvejas rīks(-i)

    Zvejas rīka atvērums

     

     

     

    Maksimālais vertikālais atvērums (m)

     

     

     

    Maksimālais horizontālais atvērums (m)

     

     

     

    Zvejas rīka atvēruma perimetrs (7) (m)

     

     

     

    Atvēruma laukums (m2)

     

     

     

    Plātnes vidējais linuma acs izmērs (9) (mm)

    Ārējais (8)

    Iekšējais (8)

    Ārējais (8)

    Iekšējais (8)

    Ārējais (8)

    Iekšējais (8)

    1. plātne

     

     

     

     

     

     

    2. plātne

     

     

     

     

     

     

    3. plātne

     

     

     

     

     

     

    …

     

     

     

     

     

     

    Pēdējā plātne (āmis)

     

     

     

     

     

     

    Zvejas rīka diagramma:

    Attiecībā uz jebkuru izmantoto zvejas rīku vai jebkurām izmaiņām zvejas rīka konfigurācijā norādīt attiecīgo zvejas rīka diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai Ekosistēmu monitoringa un pārvaldības darba grupas (WG-EMM) sanāksmei. Zvejas rīka diagrammās jānorāda šādi parametri.

    1.

    Katras traļa plātnes garums un platums (pietiekami detalizēti, lai varētu aprēķināt katras plātnes leņķi attiecībā pret ūdens plūsmu).

    2.

    Linuma acs izmērs (nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru), forma (piemēram, rombveida) un materiāls (piemēram, polipropilēns).

    3.

    Linuma acs konstrukcija (piemēram, mezglota, kausēta).

    4.

    Detalizēta informācija par sloksnēm, ko izmanto tralī (uzbūve, novietojums uz plātnēm, norādīt “nav”, ja sloksnes neizmanto); sloksnes neļauj krilam samudžināt linuma acis vai izbēgt.

    Ierīce, kas nodrošina jūras zīdītāju izkļūšanu

    Ierīces diagramma:

    Attiecībā uz jebkuru izmantoto ierīci vai jebkurām izmaiņām ierīces konfigurācijā norādīt attiecīgo diagrammu CCAMLR zvejas rīku bibliotēkā, ja pieejama (www.ccamlr.org/node/74407), vai iesniegt detalizētu diagrammu un aprakstu nākamajai WG-EMM sanāksmei.

    Akustisko datu vākšana

    Sniedziet informāciju par eholotēm un hidrolokatoriem, ko izmanto kuģis.

    Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)

     

     

     

    Ražotājs

     

     

     

    Modelis

     

     

     

    Devēja frekvences (kHz)

     

     

     

    Akustisko datu vākšana (detalizēts apraksts):

    Norādīt pasākumus, kas tiks veikti, lai savāktu akustiskos datus nolūkā sniegt informāciju par Euphausia superba un citu pelaģisko sugu, piemēram, lukturzivju un salpu, izplatību un daudzumu (SC-CAMLR-XXX, 2.10. punkts).

    21-03/B PIELIKUMS

    NORĀDĪJUMI NOZVEJOTO KRILU DZĪVSVARA APLĒŠANAI

    Metode

    Vienādojums (kg)

    Parametrs

    Apraksts

    Veids

    Aplēšanas metode

    Vienība

    Glabāšanas tvertnes tilpums

    Formula

    W= tvertnes platums

    Konstants

    Mērījums zvejas sākumā

    m

    L= tvertnes garums

    Konstants

    Mērījums zvejas sākumā

    m

    ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

    Mainīgs

    Tilpuma pārrēķināšana masā

    kg/l

    H= krilu slāņa dziļums tvertnē

    Iemetienam raksturīgs

    Tiešs novērojums

    m

    Caurplūdes mērītājs (10)

    Formula

    V= krilu un ūdens kopējais tilpums

    Iemetienam (10) raksturīgs

    Tiešs novērojums

    l

    Fkrill= krila frakcija paraugā

    Iemetienam (10) raksturīgs

    Caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekcija

    —

    ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

    Mainīgs

    Tilpuma pārrēķināšana masā

    kg/l

    Caurplūdes mērītājs (11)

    Formula

    V= krila pastas tilpums

    Iemetienam (10) raksturīgs

    Tiešs novērojums

    l

    M= procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā

    Iemetienam (10) raksturīgs

    Tiešs novērojums

    kg

    ρ= krila pastas blīvums

    Mainīgs

    Tiešs novērojums

    kg/l

    Caurplūdes svari

    Formula

    M= krilu un ūdens kopējā masa

    Iemetienam (11) raksturīgs

    Tiešs novērojums

    kg

    F= ūdens frakcija paraugā

    Mainīgs

    Caurplūdes svaru noteiktās masas korekcija

    —

    Bloku paliktnis

    Formula

    Mtray= tukša paliktņa masa

    Konstants

    Tiešs novērojums pirms zvejas

    kg

    M= vidējā krilu un paliktņa kopējā masa

    Mainīgs

    Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts)

    kg

    N= paliktņu skaits

    Iemetienam raksturīgs

    Tiešs novērojums

    —

    Miltu masas pārrēķins

    Formula

    Mmeal= saražoto miltu masa

    Iemetienam raksturīgs

    Tiešs novērojums

    kg

    MCF= miltu pārrēķina koeficients

    Mainīgs

    Miltu masas pārrēķināšana veselu krilu masā

    —

    Āmja tilpums

    Formula

    W= āmja platums

    Konstants

    Mērījums zvejas sākumā

    m

    H= āmja augstums

    Konstants

    Mērījums zvejas sākumā

    m

    ρ= koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā

    Mainīgs

    Tilpuma pārrēķināšana masā

    kg/l

    L= āmja garums

    Iemetienam raksturīgs

    Tiešs novērojums

    m

    Citi

    Precizējiet

     

     

     

     

    Novērošanas pasākumi un biežums

    Glabāšanas tvertnes tilpums

    Zvejas sākumā

    Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m).

    Katru mēnesi (12)

    Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no glabāšanas tvertnes.

    Katrā iemetienā

    Izmērīt krilu slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilus glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m).

    Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).

    Caurplūdes mērītājs (12)

    Pirms zvejas

    Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra veselus krilus (t. i., pirms pārstrādes).

    Biežāk kā reizi mēnesī (12)

    Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no caurplūdes mērītāja.

    Katrā iemetienā (13)

    Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un:

    izmērīt krilu un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri),

    veikt caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekciju, pamatojoties uz notecinātu krilu tilpumu,

    aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).

    Caurplūdes mērītājs (13)

    Pirms zvejas

    Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek pareizi nolasīti).

    Katru nedēļu (12)

    Aprēķināt krila produkta blīvumu (p) (samalta krila pasta), mērot krila produkta masu zināmā tilpumā (piem., 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja.

    Katrā iemetienā (13)

    Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l,

    aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).

    Caurplūdes svari

    Pirms zvejas

    Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra veselus krilus (t. i., pirms pārstrādes).

    Katrā iemetienā (13)

    Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un:

    noteikt krilu un ūdens kopējo masu,

    veikt caurplūdes svaru noteiktās masas korekciju, pamatojoties uz notecinātu krilu masu,

    Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).

    Bloku paliktnis

    Pirms zvejas

    Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg).

    Katrā iemetienā

    Noteikt krilu un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg).

    Saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus).

    Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).

    Miltu masas pārrēķins

    Katru mēnesi (12)

    Miltu masu pārrēķināt veselu krilu masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000  kg veselu krilu (notecinātu krilu masa).

    Katrā iemetienā

    Noteikt saražoto miltu masu.

    Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).

    Āmja tilpums

    Zvejas sākumā

    Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m).

    Katru mēnesi (12)

    Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no āmja.

    Katrā iemetienā

    Izmērīt krilus saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m).

    Aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (izmantojot vienādojumu).

    (1)  Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

    (2)  Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

    (3)  Noteikumi par piezvejas sugu nozvejas limitiem maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā:

    —

    rajveidīgajām zivīm: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu),

    —

    Macrourus spp.: 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 20 tonnas (izvēlas lielāko apjomu), izņemot 58.4.3.a statistisko rajonu un 88.1. statistisko apakšapgabalu,

    —

    citām sugām kopā: 20 tonnas katrai SSRU.

    (4)  Ietver nozvejas limitu 42 tonnu apmērā, lai ļautu Spānijai 2014./2015. gadā veikt noplicināšanas izmēģinājumu.

    (5)  nozvejas limits pētniecībai 200 tonnu apmērā ir rezervēts pētījumam 88.2. apakšapgabalā SSRU A un B.

    (6)  Ja 21-03/B pielikumā metode nav minēta, sīki aprakstiet to!

    (7)  Paredzams darba apstākļos.

    (8)  Ārējā linuma acs izmērs, un iekšējā linuma acs izmērs, ja izmanto papildu linumu.

    (9)  Nostieptas linuma acs iekšējais izmērs saskaņā ar saglabāšanas pasākumā 22-01 noteikto procedūru.

    (10)  Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

    (11)  Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai divu stundu periods, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

    (12)  Jauns periods sākas, kad kuģis pārvietojas uz citu apakšapgabalu vai rajonu.

    (13)  Atsevišķs iemetiens, ja veic parastu tralēšanu, vai integrēts lielums par sešu stundu periodu, ja izmanto nepārtrauktas zvejas sistēmu.

    VI PIELIKUMS

    IOTC KONVENCIJAS APGABALS

    1.

    		 Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot tropiskās tunzivis

    Dalībvalsts

    Maksimālais kuģu skaits

    Kapacitāte (bruto tilpība)

    Spānija

    22

    61 364

    Francija

    28

    47 520

    Portugāle

    5

    1 627

    Savienība

    55

    110 511

    2.

    		 Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam IOTC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis

    Dalībvalsts

    Maksimālais kuģu skaits

    Kapacitāte (bruto tilpība)

    Spānija

    27

    11 590

    Francija

    41 (1)

    7 882

    Portugāle

    15

    6 925

    Apvienotā Karaliste

    4

    1 400

    Savienība

    87

    27 797

    3.

    		 Šā pielikuma 1. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī zobenzivis un garspuru tunzivis.

    4.

    		 Šā pielikuma 2. punktā minētajiem kuģiem IOTC konvencijas apgabalā ir atļauts zvejot arī tropiskās tunzivis.

    (1)  Šajā rādītājā nav iekļauti Majotā reģistrētie kuģi; to nākotnē var palielināt saskaņā ar Majotas flotes attīstības plānu.

    VII PIELIKUMS

    WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

    Maksimālais Savienības kuģu skaits, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S atļauts zvejot zobenzivis.

    Spānija

    14

    Savienība

    14

    VIII PIELIKUMS

    ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE LIMITI TREŠO VALSTU KUĢIEM, KAS ZVEJO SAVIENĪBAS ŪDEŅOS

    Karoga valsts

    Zvejniecība

    Zvejas atļauju skaits

    Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits

    Norvēģija

    Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

    Jānosaka

    Jānosaka

    Fēru salas

    Makrele, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), IIa, IVa zonā (uz ziemeļiem no 59° N)

    Stavridas, IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf, VIIh zonā

    14

    14

    Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N

    Jānosaka

    Jānosaka

    Siļķe, IIIa zonā

    4

    4

    Esmarka mencas rūpnieciskā zveja IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju)

    14

    14

    Jūras līdaka un brosme

    20

    10

    Putasu, II, IVa, V, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W)

    20

    20

    Zilā jūras līdaka

    16

    16

    Venecuēla (1)

    Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)

    45

    45

    (1)  Lai izdotu minētās zvejas atļaujas, ir jāiesniedz apliecinājums, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis zvejas atļaujas pieteikumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē. Šādam līgumam ir vajadzīgs Francijas iestāžu apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka līgums atbilst gan līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Zvejas atļaujas pieteikumam pievieno pienācīgi apstiprinātu līguma kopiju. Ja šādu apstiprinājumu atsaka, Francijas iestādes par šo atteikumu paziņo attiecīgajai pusei un Komisijai un norāda atteikuma pamatojumu.

    Top