Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015D0789

    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 (2015. gada 18. maijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3415)

    OV L 125, 21.5.2015, p. 36–53 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 19/08/2020; Atcelts ar 32020R1201

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2015/789/oj

    21.5.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 125/36


    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2015/789

    (2015. gada 18. maijs)

    par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā

    (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3415)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta ceturto teikumu,

    tā kā:

    (1)

    Ņemot vērā Komisijas veiktās revīzijas un Itālijas iestāžu paziņojumus par jauniem slimības uzliesmojumiem, Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/87/ES (2) paredzētie pasākumi būtu jāpastiprina.

    (2)

    Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2015. gada 6. janvārī publicēja zinātnisku atzinumu par apdraudējumu augu veselībai, ko Xylella fastidiosa (Wells et al.) (“minētais organisms”) rada ES teritorijā, nosakot un novērtējot riska samazināšanas iespējas (3). Minētajā atzinumā ir iekļauts to augu sugu saraksts, kuras ir uzņēmīgas pret minētā organisma Eiropas vai ārpuseiropas izolātiem. Turklāt 2015. gada 20. martā iestāde publicēja zinātnisku ziņojumu par šo stādīšanai paredzēto augu (izņemot sēklas) klasifikāciju atbilstoši minētā organisma introducēšanas riskam. Ziņojumā ir klasificētas augu sugas, kuru uzņēmība pret minētā organisma Eiropas un ārpuseiropas izolātiem ir apstiprināta, tām dabiski inficējoties, tās eksperimentāli inficējot ar vektorālu pārnešanu vai tām inficējoties nezināmā ceļā (“minētie augi”). Šis saraksts ir garāks par Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/497/ES (4) sniegto sarakstu. Tādēļ ir lietderīgi šo lēmumu piemērot garākajam sugu sarakstam un nevis sarakstam Īstenošanas lēmumā 2014/497/ES. Tomēr, lai nodrošinātu samērīgumu, daži pasākumi būtu jāpiemēro vienīgi augu sugām, kuras ir uzņēmīgas pret minētā organisma Eiropas izolātiem (“saimniekaugi”). Lai gan EFSA2015. gada 6. janvāra atzinumā norāda uz neskaidrībām attiecībā uz vairākām augu sugām, jo pētniecība joprojām turpinās, Itālijas iestāžu veiktās izmeklēšanas rezultāti apstiprina, ka daži minētie augi var būt “saimniekaugi”.

    (3)

    Dalībvalstīm ik gadu būtu jāveic apsekojumi attiecībā uz minētā organisma klātbūtni to teritorijās un būtu jānodrošina, ka profesionālie operatori ir informēti par tā iespējamo klātbūtni un veicamajiem pasākumiem.

    (4)

    Lai izskaustu minēto organismu un novērstu tā tālāku izplatību pārējā Savienības teritorijā, dalībvalstīm būtu jāizveido norobežotas teritorijas, kas sastāv no inficētās zonas un buferzonas, un jāpiemēro izskaušanas pasākumi. Ņemot vērā pašreizējo situāciju Itālijas dienvidos, Itālijas iestāžu izveidotās norobežotās teritorijas inficētajai zonai būtu jāaptver vismaz visa Lečes province. Lai līdz minimumam samazinātu risku, ka minētais organisms var izplatīties ārpus norobežotās teritorijas [inficētās zonas], buferzonai vajadzētu būt 10 km platai.

    (5)

    Atsevišķos minētā organisma klātbūtnes gadījumos norobežotā teritorija nav jāveido, ja no minētā organisma var atbrīvot augus, uz kuriem tas konstatēts. Šādos gadījumos nekavējoties jārīkojas, lai pārliecinātos, vai nav inficēti citi augi.

    (6)

    Ņemot vērā minētā organisma epidemioloģiju un risku, ka tas izplatīsies tālāk pārējā Savienības teritorijā, būtu jāaizliedz saimniekaugus stādīt inficētajā zonā, izņemot vietās, kas ir fiziski aizsargātas pret minētā organisma introducēšanos ar tā vektoriem. Turklāt ir svarīgi novērst saimniekaugu inficēšanos ar minēto organismu norobežotajā teritorijā.

    (7)

    Lečes provincē minētais organisms jau ir plaši izplatījies. Ja pierādījumi liecina, ka minētās teritorijas konkrētās daļās minētais organisms ir sastopams jau vairāk nekā divus gadus un to vairs nav iespējams izskaust, atbildīgajai oficiālajai struktūrai izskaušanas pasākumu vietā būtu jārod iespēja piemērot izplatības ierobežošanas pasākumus, lai aizsargātu vismaz audzēšanas vietas, augus, kam ir īpaša kultūrvērtība, sociāla vai zinātniska vērtība, kā arī robežu ar pārējo Savienības teritoriju. Ar izplatības ierobežošanas pasākumiem būtu jāmazina baktēriju inokulāta daudzums šajā teritorijā un vektoru populācija būtu jāsaglabā pēc iespējas zemākā līmenī.

    (8)

    Lai nodrošinātu pārējās Savienības teritorijas efektīvu aizsardzību pret minēto organismu, ņemot vērā iespējamo minētā organisma izplatīšanos dabiskā ceļā un ar cilvēku palīdzību, izņemot minēto augu pārvietošanu stādīšanai, ir lietderīgi izveidot uzraudzības zonu uzreiz ap buferzonu, kura aptver Lečes provinces inficēto zonu.

    (9)

    Augi, par kuriem zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret minēto organismu, un kuri vismaz daļu sava dzīves cikla ir audzēti norobežotajā teritorijā vai kuri ir vesti caur šādu teritoriju, visticamāk, ir inficēti ar minēto organismu. Tāpēc šo augu pārvietošana būtu jāveic atbilstoši īpašām prasībām, kas paredzētas, lai novērstu minētā organisma tālāku izplatību. Lai laikus konstatētu iespējamo minētā organisma klātbūtni ārpus norobežotās teritorijas, būtu jānosaka izsekojamības prasības attiecībā uz tādu augu pārvietošanu ārpus norobežotajām teritorijām, par kuriem zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret minēto organismu.

    (10)

    Lai galamērķa vietā varētu veikt ārpus norobežotajām teritorijām izvesto stādīšanai paredzēto augu apsekojošu inspicēšanu, profesionālajiem operatoriem nekavējoties būtu jāinformē atbildīgā oficiālā struktūra izcelsmes vietā un atbildīgā oficiālā struktūra galamērķa vietā par katras tādas partijas pārvietošanu, kurā ir minētie augi, kas vismaz daļu no sava dzīves cikla ir audzēti norobežotajā teritorijā.

    (11)

    Lai nodrošinātu tādu stādīšanai paredzēto augu pārvietošanas ciešu uzraudzību, kuru izcelsme ir norobežotajās teritorijās, un sniegtu efektīvu pārskatu par vietām, kurās ir augsts fitosanitārais risks, ko rada minētais organisms, Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pieejamai informācijai par audzēšanas vietām, kas atrodas norobežotajās teritorijās. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizveido un jāatjaunina saraksts ar visām norobežotajām teritorijām, kuras atrodas to teritorijā un kurās ir audzēti minētie augi, un minētais saraksts būtu jānosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Komisijai minēto sarakstu apkopojums būtu jādara pieejams dalībvalstīm.

    (12)

    Būtu jāveic oficiālas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka minētie augi tiek pārvietoti ārpus norobežotajām teritorijām tikai saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajām prasībām.

    (13)

    Ņemot vērā minētā organisma īpašības, ievedot Savienībā minētos augus, kuru izcelsme ir trešā valstī, kurā minētais organisms nav sastopams, tiem pievieno fitosanitāro sertifikātu un papildu deklarāciju, kurā norāda, ka šī valsts ir brīva no minētā organisma.

    (14)

    Lai nodrošinātu, ka minētie augi, kurus ieved Savienībā no trešām valstīm, par kurām ir zināms, ka tajās sastopams minētais organisms, ir brīvi no minētā organisma, prasībām attiecībā uz to ievešanu Savienībā vajadzētu būt līdzīgām tām prasībām, kas noteiktas attiecībā uz tādu minēto augu pārvietošanu, kuru izcelsme ir norobežotajās teritorijās.

    (15)

    Kopš 2014. gada oktobra Savienībā ir pārtverti daudzi stādīšanai paredzēti Coffea augi (izņemot sēklas), kuru izcelsme ir Kostarikā vai Hondurasā un kuros konstatēta minētā organisma klātbūtne. Tāpēc tiek secināts, ka Kostarikas un Hondurasas fitosanitārās sertificēšanas procedūras nav pietiekamas, lai nodrošinātu, ka Coffea augu sūtījumi ir brīvi no minētā organisma. Tādēļ, ņemot vērā augsto varbūtību, ka minētais organisms var ieviesties Savienībā, un to, ka nav iespējams veikt iedarbīgu apstrādi, ja minētie augi ir inficēti, kā arī nopietnās ekonomiskās sekas Savienībai, būtu jāaizliedz Savienībā ievest stādīšanai paredzētus Coffea augus (izņemot sēklas), kuru izcelsme ir Kostarikā vai Hondurasā.

    (16)

    Īstenošanas lēmums 2014/497/ES būtu jāatceļ.

    (17)

    Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Definīcijas

    Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “minētais organisms” ir Xylella fastidiosa (Wells et al.) Eiropas un ārpuseiropas izolāti;

    b)

    “minētie augi” ir visi stādīšanai paredzētie augi (izņemot sēklas), kas pieder pie I pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām;

    c)

    “saimniekaugi” ir visi minētie augi, kas pieder pie II pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām;

    d)

    “profesionāls operators” ir jebkura persona, kas profesionāli veic vienu vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām saistībā ar augiem:

    i)

    stādīšana;

    ii)

    reproducēšana;

    iii)

    ražošana, tostarp audzēšana, pavairošana un uzturēšana;

    iv)

    ievešana Savienības teritorijā, pārvietošana tajā un izvešana no tās;

    v)

    piedāvāšana tirgū.

    2. pants

    Minētā organisma atklāšana vai aizdomas par tā klātbūtni

    1.   Persona, kurai rodas aizdomas par minētā organisma klātbūtni vai tā kļūst zināma, nekavējoties informē atbildīgo oficiālo struktūru un sniedz tai visu attiecīgo informāciju par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni.

    2.   Atbildīgā oficiālā struktūra šo informāciju nekavējoties reģistrē.

    3.   Ja atbildīgā oficiālā struktūra ir informēta par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni, šī struktūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apstiprinātu šādu klātbūtni vai iespējamu klātbūtni.

    4.   Dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas ir atbildīgas par augiem, kuri var būt inficēti ar minēto organismu, tiek nekavējoties informētas par minētā organisma klātbūtni vai iespējamu klātbūtni, par iespējamām sekām un riskiem un par veicamajiem pasākumiem.

    3. pants

    Apsekojumi attiecībā uz minēto organismu dalībvalstu teritorijās

    Dalībvalstis savā teritorijā katru gadu veic apsekojumus, pārbaudot, vai nav konstatējama minētā organisma klātbūtne uz minētajiem augiem.

    Minētos apsekojumus veic atbildīgā oficiālā struktūra vai arī tos veic atbildīgās oficiālās struktūras oficiālā uzraudzībā. Tie ietver vizuālas pārbaudes un gadījumos, kad rodas aizdomas par inficēšanos ar minēto organismu, paraugu ņemšanu un testēšanu. Apsekojumu pamatā ir atzīti zinātnes un tehnikas principi, un tos gadā veic piemērotā laikā, kad pastāv iespējamība konstatēt minētā organisma klātbūtni. Šajos apsekojumos ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, minētā organisma un tā vektoru bioloģiju, minēto augu klātbūtni un bioloģiju, kā arī jebkādu citu atbilstošu informāciju attiecībā uz minētā organisma klātbūtni.

    4. pants

    Norobežoto teritoriju izveide

    1.   Ja tiek apstiprināta minētā organisma klātbūtne, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties izveido norobežotu teritoriju saskaņā ar 2. punktu (“norobežotā teritorija”).

    2.   Norobežotā teritorija ietver inficēto zonu un buferzonu.

    Inficētā zona ietver visus augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar minēto organismu, visus augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, un visus pārējos augus, kas varētu būt inficēti ar šo organismu, ņemot vērā, ka šie augi atrodas inficēto augu tiešā tuvumā vai tiem ir kopīgs ražošanas avots (ja tas ir zināms) ar inficētajiem augiem vai augiem, kas no šādiem inficētiem augiem audzēti.

    Attiecībā uz minētā organisma klātbūtni Lečes provincē inficētā zona ietver vismaz visu minēto provinci.

    Buferzonas platums ir vismaz 10 km ap inficēto zonu.

    Zonas precīzi norobežo, pamatojoties uz zinātniski atzītiem principiem, minētā organisma un tā vektoru bioloģiju, inficēšanās pakāpi, vektoru klātbūtni, kā arī minēto augu izplatību attiecīgajā teritorijā.

    3.   Ja buferzonā tiek apstiprināta minētā organisma klātbūtne, nekavējoties pārskata un attiecīgi maina inficētās zonas un buferzonas robežas.

    4.   Pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/917/ES (5), Komisija izveido un atjaunina norobežoto teritoriju sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

    5.   Ja minētais organisms, pamatojoties uz 3. pantā minētajiem apsekojumiem un 6. panta 7. punktā minēto uzraudzību, norobežotajā teritorijā netiek konstatēts piecus gadus pēc kārtas, šo norobežojumu var atcelt. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

    6.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka nav nepieciešams steidzami izveidot norobežotu teritoriju, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

    a)

    ir pierādījumi tam, ka minētais organisms ir nesen ievests teritorijā ar augiem, uz kuriem tas atrasts;

    b)

    ir pazīmes, ka šie augi ir inficēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā;

    c)

    šo augu tuvumā nav konstatēti minētā organisma vektori, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm.

    7.   Šā panta 6. punktā minētajā gadījumā dalībvalsts:

    a)

    vismaz divus gadus veic ikgadējus apsekojumus, lai noteiktu, vai ir inficēti citi augi papildus tiem, uz kuriem minētā organisma klātbūtne tika konstatēta sākotnēji;

    b)

    pamatojoties uz minēto apsekojumu, nosaka, vai ir nepieciešams izveidot norobežotu teritoriju;

    c)

    sniedz Komisijai un citām dalībvalstīm pamatojumu, kādēļ nav izveidota norobežota teritorija, un a) apakšpunktā minētā apsekojuma rezultātus, tiklīdz tie ir pieejami.

    5. pants

    Aizliegums stādīt saimniekaugus inficētajās zonās

    Saimniekaugus stādīt inficētajās zonās ir aizliegts, izņemot vietās, kas ir fiziski aizsargātas pret minētā organisma introducēšanos ar tā vektoriem.

    6. pants

    Izskaušanas pasākumi

    1.   Dalībvalsts pēc 4. pantā minētās norobežotās teritorijas izveidošanas šajā teritorijā veic pasākumus, kas izklāstīti 2. līdz 11. punktā.

    2.   Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap augiem, kas ir testēti un atzīti par inficētiem ar minēto organismu, nekavējoties aizvāc:

    a)

    saimniekaugus, neatkarīgi no to veselības stāvokļa;

    b)

    augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar minēto organismu;

    c)

    augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, vai attiecībā uz kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar šo organismu.

    3.   Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap katru inficēto augu ņem paraugus no minētajiem augiem un tos testē saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu ISPM Nr. 31 (6).

    4.   Pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem un veic apstrādi augiem, kas var būt šo vektoru saimniekaugi. Šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana.

    5.   Attiecīgā dalībvalsts in situ vai tuvējā vietā, kura inficētajā zonā atvēlēta šim nolūkam, 2. punktā minētos augus un to daļas iznīcina tā, lai būtu nodrošināts, ka minētais organisms neizplatās.

    6.   Attiecīgā dalībvalsts veic attiecīgu izmeklēšanu, lai noteiktu infekcijas izcelsmi. Tā izseko to minēto augu izcelsmi, kuri saistīti ar attiecīgo inficēšanās gadījumu, tostarp to augu izcelsmi, kuri tika pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides. Šīs izmeklēšanas rezultātus dara zināmus dalībvalstīm, kas ir šo attiecīgo augu izcelsmes valsts, un dalībvalstīm, caur kurām šie augi ir pārvietoti, kā arī dalībvalstīm, kurās šie augi ir ievesti.

    7.   Attiecīgā dalībvalsts uzrauga minētā organisma klātbūtni, piemērotā laikā katru gadu veicot apsekojumus. Tā veic minēto augu vizuālās pārbaudes, ņem paraugus no augiem, kuriem ir attiecīgie simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem, kuri atrodas tuvumā augiem ar simptomiem, un veic šo paraugu testēšanu.

    Buferzonās uzraudzības zonas pamatā ir koordinātu tīkls ar iedalījumu 100 × 100 m kvadrātos. Vizuālās pārbaudes veic katrā no šiem kvadrātiem.

    8.   Attiecīgā dalībvalsts vairo sabiedrības izpratni par minētā organisma radīto apdraudējumu un par pasākumiem, kas pieņemti, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienībā. Tā uzstāda ceļazīmes, kas norāda attiecīgās norobežotās teritorijas robežas.

    9.   Vajadzības gadījumā attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, lai novērstu visus apstākļus vai sarežģījumus, par kuriem ir pamatotas bažas, ka tie varētu nepieļaut, aizkavēt vai novilcināt izskaušanu, īpaši tādus, kas saistīti ar visu to augu pieejamību un pienācīgu iznīcināšanu, kuri ir inficēti vai iespējami inficēti neatkarīgi no to atrašanās vietas, no tā, vai tie ir publiskā vai privātā sektora īpašumā, un no tā, kura persona vai iestāde ir par tiem atbildīga.

    10.   Attiecīgā dalībvalsts veic citus pasākumus, kas var sekmēt minētā organisma izskaušanu, ņemot vērā ISPM Nr. 9 (7) un izmantojot integrētu pieeju saskaņā ar ISPM Nr. 14 (8) noteiktajiem principiem.

    11.   Minētā organisma un tā vektoru pārvaldībā attiecīgā dalībvalsts izmanto piemērotu lauksaimniecības praksi.

    7. pants

    Izplatības ierobežošanas pasākumi

    1.   Atkāpjoties no 6. panta, tikai Lečes provincē attiecīgās dalībvalsts atbildīgā oficiālā struktūra var lemt piemērot izplatības ierobežošanas pasākumus, kas aprakstīti 2. līdz 6. punktā (“izplatības ierobežošanas teritorija”).

    2.   Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties aizvāc vismaz visus augus, kam konstatēta inficēšanās ar minēto organismu, ja tie atrodas jebkurā no šādām vietām:

    a)

    šīs regulas 9. panta 2. punktā minēto vietu tuvumā;

    b)

    tuvumā augiem, kam ir īpaša kultūrvērtība, sociāla vai zinātniska vērtība;

    c)

    20 km attālumā no izplatības ierobežošanas teritorijas robežas ar pārējo Savienības teritoriju.

    Jāveic visi nepieciešamie piesardzības pasākumi, kas novērstu minētā organisma izplatīšanos aizvākšanas laikā un pēc tās.

    3.   Attiecīgā dalībvalsts 100 m rādiusā ap 2. punktā minētajiem augiem, kuriem inficēšanās ar minēto organismu nav konstatēta, no saimniekaugiem ņem paraugus un tos testē saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu (International Standards for Phytosanitary Measures) (ISPM Nr. 31). Testēšanu veic ar regulāriem starplaikiem un vismaz divas reizes gadā.

    4.   Pirms 2. punktā minēto augu aizvākšanas attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem un pret augiem, kas var būt šo vektoru saimniekaugi. Šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana.

    5.   Attiecīgā dalībvalsts in situ vai tuvējā vietā, kura izplatības ierobežošanas teritorijā atvēlēta šim nolūkam, 2. punktā minētos augus un to daļas iznīcina tā, lai būtu nodrošināts, ka minētais organisms neizplatās.

    6.   Minētā organisma un tā vektoru pārvaldībā izmanto piemērotu lauksaimniecības praksi.

    8. pants

    Uzraudzības zonas izveide Itālijā

    1.   Tieši blakus norobežotajai teritorijai, kas aptver Lečes provinces inficēto zonu, izveido vismaz 30 km platu uzraudzības zonu.

    2.   Šā panta 1. punktā minētajā uzraudzības zonā attiecīgā dalībvalsts uzrauga minētā organisma klātbūtni ar piemērotā laikā katru gadu veiktu apsekojumu starpniecību. Minētos augus pārbauda vizuāli un no augiem, kam vērojami simptomi, ņem paraugus un tos testē.

    Uzraudzītās platības pamatā ir koordinātu tīkls ar iedalījumu 100 × 100 m kvadrātos. Vizuālas pārbaudes veic katrā no šiem kvadrātiem.

    Paraugu skaitu, metodiku un rezultātus atspoguļo 14. pantā minētajā ziņojumā.

    3.   Attiecīgā dalībvalsts minētā organisma un tā vektoru pārvaldībā izmanto piemērotu lauksaimniecības praksi.

    9. pants

    Minēto augu pārvietošana Savienībā

    1.   Savienībā – norobežotajās teritorijās vai ārpus tām – aizliegts pārvietot minētos augus, kas vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotā teritorijā, kura izveidota saskaņā ar 4. pantu.

    2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šādu pārvietošanu drīkst veikt, ja minētie augi audzēti vietā, attiecībā uz kuru izpildīti visi šie nosacījumi:

    a)

    tā ir reģistrēta saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/90/EEK (9);

    b)

    atbildīgā oficiālā struktūra, ņemot vērā attiecīgos fitosanitāro pasākumu starptautiskos standartus, ir to sankcionējusi kā vietu, kas brīva no minētā organisma un tā vektoriem;

    c)

    tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanu ar tā vektoriem;

    d)

    ap to ir 200 metru plata zona, par kuru oficiālā vizuālā pārbaudē un, ja ir aizdomas par minētā organisma klātbūtni, paraugu ņemšanā un testēšanā ir konstatēts, ka tā no minētā organisma ir brīva, un tajā veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem; šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana;

    e)

    tajā veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes, lai to uzturētu brīvu no minētā organisma vektoriem; šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana;

    f)

    tajā un d) punktā minētajā zonā piemērotā laikā katru gadu vismaz divas reizes veic oficiālu inspicēšanu;

    g)

    visā minēto augu augšanas perioda laikā tajā nav konstatēti ne minētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, veiktie testi apstiprinājuši minētā organisma neesību;

    h)

    d) punktā minētajā zonā visā minēto augu augšanas perioda laikā minētā organisma simptomi nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību.

    3.   Katrā vietā ņemtām katras minēto augu sugas reprezentatīvām paraugu izlasēm katru gadu vispiemērotākajā laikā ir veikta testēšana un, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, apstiprināta minētā organisma neesība.

    4.   Iespējami tuvu pārvietošanas laikam minēto augu partijām izdarīta oficiāla vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un molekulārā testēšana saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, izmantojot ISPM Nr. 31 atbilstošu paraugu ņemšanas shēmu, ar kuras palīdzību iespējams ar 99 % ticamību noteikt inficētu augu klātbūtni 1 % vai augstākā līmenī un kura orientēta tieši uz augiem, kam vērojami aizdomīgi minētā organisma klātbūtnes simptomi.

    5.   Pirms pārvietošanas minēto augu partijām veiktas fitosanitāras apstrādes pret visiem minētā organisma vektoriem.

    6.   Minētos augus, ko pārvieto norobežotajās teritorijās vai tām cauri, transportē slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar minēto organismu vai jebkādiem tā vektoriem nav iespējama.

    7.   Visus 1. punktā minētos augus uz Savienības teritoriju un tajā pārvieto tikai tad, ja tiem līdzi ir saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK (10) sagatavota un izdota auga pase.

    10. pants

    Izsekojamība

    1.   Profesionālie operatori, kas piegādā minētos augus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā vai caur šādu teritoriju pārvietoti, par katru piegādāto partiju un to saņēmušo profesionālo operatoru glabā datus.

    2.   Profesionālie operatori, kam piegādā minētos augus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti kādā norobežotā teritorijā vai caur šādu teritoriju pārvietoti, datus glabā par katru saņemto partiju un par piegādātāju.

    3.   Profesionālie operatori 1. un 2. punktā minētos datus glabā trīs gadus no datuma, kurā tiem attiecīgā partija piegādāta vai kurā tie to piegādājuši.

    4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie profesionālie operatori par ikvienu savu piegādāto vai saņemto partiju nekavējoties informē attiecīgās atbildīgās oficiālās struktūras. Šajā informācijā ietilpst izcelsme, nosūtītājs, saņēmējs, galamērķa vieta, auga pases individuālais seriālais, nedēļas vai sērijas numurs un attiecīgās partijas identitāte un daudzums.

    5.   Atbildīgā oficiālā struktūra, kas saņem informāciju saskaņā ar 4. punktu, par attiecīgo partiju nekavējoties informē galamērķa vietas atbildīgo oficiālo struktūru.

    6.   Šā panta 4. punktā minēto informāciju dalībvalstis pēc pieprasījuma dara pieejamu Komisijai.

    11. pants

    Minēto augu pārvietošanas oficiālās kontrolpārbaudes

    1.   Dalībvalstis veic regulāras oficiālas kontrolpārbaudes attiecībā uz minētajiem augiem, ko no norobežotas teritorijas vai no inficētas zonas pārvieto uz buferzonu.

    Šādas kontrolpārbaudes veic vismaz:

    a)

    punktos, kuros minētos augus no inficētām zonām pārvieto uz buferzonām;

    b)

    punktos, kuros minētos augus no buferzonām pārvieto uz nenorobežotām teritorijām;

    c)

    minēto augu galamērķa vietā buferzonā;

    d)

    galamērķa vietā nenorobežotajās teritorijās.

    2.   Šā panta 1. punktā minētajās kontrolpārbaudēs ietilpst dokumentāra kontrolpārbaude un minēto augu identitātes kontrolpārbaude.

    Šā panta 1. punktā minētās kontrolpārbaudes veic neatkarīgi no minēto augu atrašanās vietas, īpašumtiesībām uz tiem vai personas vai struktūras, kas par tiem atbildīga.

    3.   Šā panta 2. punktā minēto kontrolpārbaužu intensitāte balstās uz to, kāds ir risks, ka augi ir minētā organisma vai zināmo vai iespējamo vektoru nesēji, ņemot vērā vietu, no kuras partijas nosūtītas, augu uzņēmīguma pakāpi un to, kā par pārvietošanu atbildīgie profesionālie operatori pilda šo lēmumu un jebkādus citus minētā organisma izplatības ierobežošanai vai izskaušanai pieņemtus pasākumus.

    12. pants

    Sankcionēto vietu saraksts

    Dalībvalstis sastāda un atjaunina sarakstu ar visām vietām, kas sankcionētas saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

    Dalībvalsts šo sarakstu iesniedz Komisijai.

    Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija sastāda un atjaunina visu dalībvalstīs sankcionēto vietu sarakstu.

    Komisija to nosūta visām dalībvalstīm.

    13. pants

    Pasākumi 9. panta neievērošanas gadījumā

    Ja 11. panta 2. punktā minētās kontrolpārbaudes apliecina, ka 9. panta nosacījumi nav izpildīti, kontrolpārbaudes veikušajai dalībvalstij neatbilstīgais augs nekavējoties in situ vai tuvējā vietā jāiznīcina. Minētais pasākums jāveic, ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, kas novērstu minētā organisma un jebkādu šā auga nēsātu vektoru izplatīšanos aizvākšanas laikā un pēc tās.

    14. pants

    Ziņošana par pasākumiem

    Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo:

    a)

    ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3., 4., 6., 7., 8. un 11. pantu, un par šo pasākumu rezultātiem;

    b)

    saskaņā ar 3., 4., 6., 7., 8. un 11. pantu nākamajā gadā veicamo pasākumu plānu, arī katra pasākuma ieplānoto laiku.

    Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj piemērot izplatības ierobežošanas pasākumus saskaņā ar 7. pantu, tā Komisijai nekavējoties paziņo iemeslus, kuru dēļ izplatības ierobežošanas pasākumi tiek piemēroti, un veiktos pasākumus vai pasākumus, ko paredzēts veikt.

    Ja tas pamatojams ar attiecīgā fitosanitārā riska attīstību, dalībvalstīm attiecīgie pasākumi jākoriģē un b) punktā minētais plāns attiecīgi jāatjaunina. Plāna atjauninājumi tām nekavējoties jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

    15. pants

    Aizliegums attiecībā uz stādīšanai paredzētu Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augu (izņemot sēklas) ievešanu

    Stādīšanai paredzētus Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augus (izņemot sēklas) Savienībā ievest aizliegts.

    Savienībā pirms šā lēmuma piemērošanas ievestus stādīšanai paredzētus Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes Coffea augus (izņemot sēklas) Savienībā pārvieto tikai profesionāli operatori pēc tam, kad ir informējuši atbildīgo oficiālo struktūru.

    16. pants

    Tādu minēto augu ievešana Savienībā, kuru izcelsme ir trešās valstīs, kurās minētais organisms nav sastopams

    Ja minēto augu izcelsmes vieta ir kādā no trešām valstīm, kurās minētais organisms nav sastopams, minētos augus Savienībā var ievest, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a)

    attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi, ka minētais organisms attiecīgajā valstī nav sastopams;

    b)

    minētajiem augiem līdzi dots ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais fitosanitārais sertifikāts, kura ailē “Papildu deklarācija” ir norādīts, ka minētais organisms attiecīgajā valstī nav sastopams;

    c)

    pie ievešanas Savienībā minētos augus saskaņā ar 18. panta 2. punktu ir pārbaudījusi atbildīgā oficiālā struktūra un ne minētā organisma klātbūtne, ne tās simptomi nav konstatēti.

    17. pants

    Tādu minēto augu ievešana Savienībā, kuru izcelsme ir trešās valstīs, par kurām zināms, ka minētais organisms tajās sastopams

    1.   Ja minēto augu izcelsme ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka minētais organisms tajās sastopams, tos Savienībā ieved tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

    a)

    tiem līdzi dots ir Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētais fitosanitārais sertifikāts;

    b)

    tie atbilst 2. punktam vai 3. un 4. punktam;

    c)

    pie ievešanas Savienībā tos saskaņā ar 18. pantu ir pārbaudījusi atbildīgā oficiālā struktūra un ne minētā organisma klātbūtne, ne tās simptomi nav konstatēti.

    2.   Ja minēto augu izcelsme ir teritorijā, kas no minētā organisma ir brīva, kā to saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem atzinusi attiecīgā nacionālā augu aizsardzības organizācija, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

    a)

    attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija Komisijai ir rakstiski paziņojusi minētās teritorijas nosaukumu;

    b)

    minētās teritorijas nosaukums ir norādīts fitosanitārā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta”.

    3.   Ja minēto augu izcelsme ir teritorijā, par kuru zināms, ka minētais organisms tajā sastopams, fitosanitārā sertifikāta ailē“Papildu paziņojums” norāda, ka:

    a)

    minētie augi ir audzēti vienā vai vairākās 4. punkta nosacījumiem atbilstošās vietās;

    b)

    attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir Komisijai rakstiski paziņojusi šo vietu sarakstu, arī to atrašanās vietu minētajā valstī;

    c)

    šajā vietā un tās zonā, kas minēta 4. punkta c) apakšpunktā, tiek veiktas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem;

    d)

    katrā vietā ņemtām katras minēto augu sugas reprezentatīvām paraugu izlasēm katru gadu vispiemērotākajā laikā ir veikta testēšana un, pamatojoties uz testiem, kas veikti saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, apstiprināta minētā organisma neesība;

    e)

    minētie augi transportēti slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar minēto organismu vai kādu no tā zināmajiem vektoriem nav iespējama;

    f)

    iespējami tuvu eksportēšanas laikam minēto augu partijām saskaņā ar starptautiski validētām testēšanas metodēm, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, ar kuras palīdzību iespējams ar 99 % ticamību noteikt inficētu augu klātbūtni 1 % vai augstākā līmenī un kura orientēta tieši uz augiem, kam vērojami aizdomīgi minētā organisma klātbūtnes simptomi, ir izdarīta oficiāla vizuālā pārbaude, paraugu ņemšana un molekulārā testēšana, kurās apstiprināta minētā organisma neesība;

    g)

    tieši pirms eksportēšanas minēto augu partijām veiktas fitosanitāras apstrādes pret jebkuriem zināmiem minētā organisma vektoriem.

    Turklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā sertifikāta ailē “Izcelsmes vieta” norāda a) punktā minētās vietas identifikāciju.

    4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai vietai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

    a)

    nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem to ir sankcionējusi kā brīvu no minētā organisma un tā vektoriem;

    b)

    tā ir fiziski aizsargāta pret minētā organisma introducēšanos ar tā vektoriem;

    c)

    to aptver 200 metrus plata zona, kura oficiālā vizuālā pārbaudē un – ja ir aizdomas par minētā organisma klātbūtni – paraugu ņemšanā un testēšanā atzīta par brīvu no minētā organisma un kurā veic atbilstīgas fitosanitāras apstrādes pret minētā organisma vektoriem; šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana;

    d)

    tajā veic fitosanitāras apstrādes, kuru mērķis ir vietu uzturēt brīvu no minētā organisma vektoriem; šajās apstrādēs attiecīgā gadījumā var ietilpt augu aizvākšana;

    e)

    tajā un c) punktā minētajā zonā piemērotā laikā katru gadu vismaz divas reizes veic oficiālu inspicēšanu;

    f)

    vietā visā minēto augu audzēšanas laikā ne minētā organisma klātbūtnes simptomi, ne tā vektori nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, ir veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību;

    g)

    c) punktā minētajā zonā visā minēto augu audzēšanas laikā minētā organisma klātbūtnes simptomi nav konstatēti vai arī, ja aizdomīgi simptomi novēroti, ir veikta testēšana, kas apstiprinājusi minētā organisma neesību.

    18. pants

    Oficiālās kontrolpārbaudes pie ievešanas Savienībā

    1.   Visus Savienībā no kādas trešās valsts ievestu minēto augu sūtījumus oficiāli pārbauda Savienībā ievešanas vietā vai galamērķa vietā, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Direktīvas 2004/103/EK (11) 1. pantu, attiecīgā gadījumā ievērojot 2. vai 3. punktu un 4. punktu.

    2.   Ja minēto augu izcelsme ir trešā valstī, par kuru ir zināms, ka minētais organisms tajā nav sastopams, atbildīgā oficiālā struktūra veic šādas kontrolpārbaudes:

    a)

    vizuālu pārbaudi un

    b)

    ja ir aizdomas par minētā organisma klātbūtni, minēto augu partijas paraugu ņemšanu un testēšanu nolūkā apstiprināt minētā organisma vai tā klātbūtnes simptomu neesamību.

    3.   Ja minēto augu izcelsme ir trešā valstī, par kuru ir zināms, ka minētais organisms tajā sastopams, atbildīgā oficiālā struktūra veic šādas kontrolpārbaudes:

    a)

    vizuālu pārbaudi un

    b)

    minēto augu partijas paraugu ņemšanu un testēšanu nolūkā apstiprināt minētā organisma vai tā klātbūtnes simptomu neesamību.

    4.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā minēto paraugu izlašu lielumam jābūt tādam, lai, ievērojot ISPM Nr. 31, ar 99 % ticamību varētu noteikt augu inficētības līmeni 1 % vai vairāk.

    19. pants

    Atbilstība

    Dalībvalstis atceļ vai groza pasākumus, ko tās, nodrošinot atbilstību šim lēmumam, pieņēmušas, lai aizsargātos pret minētā organisma introducēšanos un izplatīšanos. Dalībvalstis par šiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju.

    20. pants

    Atcelšana

    Īstenošanas lēmumu 2014/497/ES atceļ.

    21. pants

    Adresāti

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

    Briselē, 2015. gada 18. maijā

    Komisijas vārdā –

    Komisijas loceklis

    Vytenis ANDRIUKAITIS


    (1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

    (2)  Komisijas 2014. gada 13. februāra Īstenošanas lēmums 2014/87/ES attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) izplatīšanos Savienībā (OV L 45, 15.2.2014., 29. lpp.).

    (3)  EFSA Zinātnes ekspertu grupa augu veselības jautājumos (PLH); 2015. Zinātniskais atzinums par apdraudējumu augu veselībai, ko Xylella fastidiosa (Wells et al.) rada ES teritorijā, nosakot un novērtējot riska samazināšanas iespējas. EFSA Journal 2015;13(1):3989, 262. lpp.

    (4)  Komisijas 2014. gada 23. jūlija Īstenošanas lēmums 2014/497/ES par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (OV L 219, 25.7.2014., 56. lpp.).

    (5)  Komisijas 2014. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums 2014/917/ES, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 2000/29/EK īstenošanai attiecībā uz paziņojumiem par kaitīgo organismu klātbūtni un pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas vai paredzējušas veikt (OV L 360, 17.12.2014., 59. lpp.).

    (6)  Sūtījumu paraugu ņemšanas metodes – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 31, Roma. Publicēts 2008. gadā.

    (7)  Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 9, Roma. Publicēts 2011. gada 15. decembrī.

    (8)  Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai – Starptautiskās Augu aizsardzības konvencijas sekretariāta atsauces standarts ISPM Nr. 14, Roma. Publicēts 2014. gada 8. janvārī.

    (9)  Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu (OV L 344, 26.11.1992., 38. lpp.).

    (10)  Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, kas nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kuras izmantojamas noteiktu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumos Kopienā, un nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šādu augu pasu izsniegšanu un uz to nomaiņas kritērijiem un norisēm (OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp.).

    (11)  Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).


    I PIELIKUMS

    Augu saraksts, par kuriem ir zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret minētā organisma Eiropas un ārpuseiropas izolātiem (minētie augi)

     

    Acacia longifolia (Andrews) Willd.

     

    Acacia saligna (Labill.) H. L. Wendl.

     

    Acer

     

    Aesculus

     

    Agrostis gigantea Roth

     

    Albizia julibrissin Durazz.

     

    Alnus rhombifolia Nutt.

     

    Alternanthera tenella Colla

     

    Amaranthus blitoides S. Watson

     

    Ambrosia acanthicarpa Hook.

     

    Ambrosia artemisiifolia L.

     

    Ambrosia trifida L.

     

    Ampelopsis arborea (L.) Koehne

     

    Ampelopsis cordata Michx.

     

    Artemisia douglasiana Hook.

     

    Artemisia vulgaris var. heterophylla (H.M. Hall & Clements) Jepson

     

    Avena fatua L.

     

    Baccharis halimifolia L.

     

    Baccharis pilularis DC.

     

    Baccharis salicifolia (Ruiz & Pav.)

     

    Bidens pilosa L.

     

    Brachiaria decumbens (Stapf)

     

    Brachiaria plantaginea (Link) Hitchc.

     

    Brassica

     

    Bromus diandrus Roth

     

    Callicarpa americana L.

     

    Capsella bursa-pastoris (L.) Medik.

     

    Carex

     

    Carya illinoinensis (Wangenh.) K. Koch

     

    Cassia tora (L.) Roxb.

     

    Catharanthus

     

    Celastrus orbiculata Thunb.

     

    Celtis occidentalis L.

     

    Cenchrus echinatus L.

     

    Cercis canadensis L.

     

    Cercis occidentalis Torr.

     

    Chamaecrista fasciculata (Michx.) Greene

     

    Chenopodium quinoa Willd.

     

    Chionanthus

     

    Chitalpa tashkinensis T. S. Elias & Wisura

     

    Citrusaugļi

     

    Coelorachis cylindrica (Michx.) Nash

     

    Coffea

     

    Commelina benghalensis L.

     

    Conium maculatum L.

     

    Convolvulus arvensis L.

     

    Conyza canadensis (L.) Cronquist

     

    Cornus florida L.

     

    Coronopus didymus (L.) Sm.

     

    Cynodon dactylon (L.) Pers.

     

    Cyperus eragrostis Lam.

     

    Cyperus esculentus L.

     

    Cytisus scoparius (L.) Link

     

    Datura wrightii Regel

     

    Digitaria horizontalis Willd.

     

    Digitaria insularis (L.) Ekman

     

    Digitaria sanguinalis (L.) Scop.

     

    Disphania ambrosioides (L.) Mosyakin & Clemants

     

    Duranta erecta L.

     

    Echinochloa crus-galli (L.) P. Beauv.

     

    Encelia farinosa A. Gray ex Torr.

     

    Eriochloa contracta Hitchc.

     

    Erodium

     

    Escallonia montevidensis Link & Otto

     

    Eucalyptus camaldulensis Dehnh.

     

    Eucalyptus globulus Labill.

     

    Eugenia myrtifolia Sims

     

    Euphorbia hirta L.

     

    Fagus crenata Blume

     

    Ficus carica L.

     

    Fragaria vesca L.

     

    Fraxinus americana L.

     

    Fraxinus dipetala Hook. & Arn.

     

    Fraxinus latifolia Benth.

     

    Fraxinus pennsylvanica Marshall

     

    Fuchsia magellanica Lam.

     

    Genista monspessulana (L.) L. A. S. Johnson

     

    Geranium dissectum L.

     

    Ginkgo biloba L.

     

    Gleditsia triacanthos L.

     

    Hedera helix L.

     

    Helianthus annuus L.

     

    Hemerocallis

     

    Heteromeles arbutifolia (Lindl.) M. Roem.

     

    Hibiscus schizopetalus (Masters) J.D. Hooker

     

    Hibiscus syriacus L.

     

    Hordeum murinum L.

     

    Hydrangea paniculata Siebold

     

    Ilex vomitoria Sol. ex Aiton

     

    Ipomoea purpurea (L.) Roth

     

    Iva annua L.

     

    Jacaranda mimosifolia D. Don

     

    Juglans

     

    Juniperus ashei J. Buchholz

     

    Koelreuteria bipinnata Franch.

     

    Lactuca serriola L.

     

    Lagerstroemia indica L.

     

    Lavandula dentata L.

     

    Ligustrum lucidum L.

     

    Lippia nodiflora (L.) Greene

     

    Liquidambar styraciflua L.

     

    Liriodendron tulipifera L.

     

    Lolium perenne L.

     

    Lonicera japonica (L.) Thunb.

     

    Ludwigia grandiflora (Michx.) Greuter & Burdet

     

    Lupinus aridorum McFarlin ex Beckner

     

    Lupinus villosus Willd.

     

    Magnolia grandiflora L.

     

    Malva

     

    Marrubium vulgare L.

     

    Medicago polymorpha L.

     

    Medicago sativa L.

     

    Melilotus

     

    Melissa officinalis L.

     

    Metrosideros

     

    Modiola caroliniana (L.) G. Don

     

    Montia linearis (Hook.) Greene

     

    Morus

     

    Myrtus communis L.

     

    Nandina domestica Murray

     

    Neptunia lutea (Leavenw.) Benth.

     

    Nerium oleander L.

     

    Nicotiana glauca Graham

     

    Olea europaea L.

     

    Origanum majorana L.

     

    Paspalum dilatatum Poir.

     

    Persea americana Mill.

     

    Phoenix reclinata Jacq.

     

    Phoenix roebelenii O'Brien

     

    Pinus taeda L.

     

    Pistacia vera L.

     

    Plantago lanceolata L.

     

    Platanus

     

    Pluchea odorata (L.) Cass.

     

    Poa annua L.

     

    Polygala myrtifolia L.

     

    Polygonum arenastrum Boreau

     

    Polygonum lapathifolium (L.) Delarbre

     

    Polygonum persicaria Gray

     

    Populus fremontii S. Watson

     

    Portulaca

     

    Prunus

     

    Pyrus pyrifolia (Burm. f.) Nakai

     

    Quercus

     

    Ranunculus repens L.

     

    Ratibida columnifera (Nutt.) Wooton & Standl.

     

    Rhamnus alaternus L.

     

    Rhus diversiloba Torr. & A. Gray

     

    Rosa californica Cham. & Schldl.

     

    Rosmarinus officinalis L.

     

    Rubus

     

    Rumex crispus L.

     

    Salix

     

    Salsola tragus L.

     

    Salvia mellifera Greene

     

    Sambucus

     

    Sapindus saponaria L.

     

    Schinus molle L.

     

    Senecio vulgaris L.

     

    Setaria magna Griseb.

     

    Silybum marianum (L.) Gaertn.

     

    Simmondsia chinensis (Link) C. K. Schneid.

     

    Sisymbrium irio L.

     

    Solanum americanum Mill.

     

    Solanum elaeagnifolium Cav.

     

    Solidago virgaurea L.

     

    Sonchus

     

    Sorgo

     

    Spartium junceum L.

     

    Spermacoce latifolia Aubl.

     

    Stellaria media (L.) Vill.

     

    Tillandsia usneoides (L.) L.

     

    Toxicodendron diversilobum (Torr. & A. Gray) Greene

     

    Trifolium repens L.

     

    Ulmus americana L.

     

    Ulmus crassifolia Nutt.

     

    Umbellularia californica (Hook. & Arn.) Nutt.

     

    Urtica dioica L.

     

    Urtica urens L.

     

    Vaccinium

     

    Verbena litoralis Kunth

     

    Veronica

     

    Vicia faba L.

     

    Vinca

     

    Vitis

     

    Westringia fruticosa (Willd.) Druce

     

    Xanthium spinosum L.

     

    Xanthium strumarium L.


    II PIELIKUMS

    Augu saraksts, par kuriem ir zināms, ka tie ir uzņēmīgi pret minētā organisma Eiropas izolātiem (saimniekaugi)

     

    Acacia saligna (Labill.) Wendl.

     

    Catharanthus

     

    Myrtus communis L.

     

    Nerium oleander L.

     

    Olea europaea L.

     

    Polygala myrtifolia L.

     

    Prunus avium (L.) L.

     

    Prunus dulcis (Mill.) D.A. Webb

     

    Rhamnus alaternus L.

     

    Rosmarinus officinalis L.

     

    Spartium junceum L.

     

    Vinca

     

    Westringia fruticosa (Willd.) Druce


    Top