30.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/35

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu tiesību aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis kopīgi ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi un Ziemeļjūras konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgus ieteikumus. Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākums Ziemeļjūrā vēlākais no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro attiecībā uz visiem kuģiem, kas iesaistījušies mazo pelaģisko sugu zvejniecībās un rūpnieciskajās zvejniecībās, un attiecībā uz minētajās zvejniecībās nozvejotām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti.

(5)

Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plānam no 2015. gada 1. janvāra būtu jāaptver konkrētas zvejniecības Ziemeļjūrā, t. i., makreles, siļķes, stavridu, putasu, Ziemeļatlantijas argentīnas un brētliņas zvejniecības, kā arī Esmarka mencas, brētliņas un tūbīšu rūpnieciskās zvejniecības.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu kopīgajā ieteikumā ir iekļauts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, kuru ar riņķvadu nozvejotām makrelēm un siļķēm piemēro ar konkrētiem nosacījumiem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par augstu izdzīvošanas spēju. Zinātniskos pierādījumus par augstu izdzīvošanas spēju ir sniegusi Sheiveningenas grupa, kopīgajā ieteikumā norādot uz vairākiem zinātniskiem pētījumiem par zivju izdzīvotību pēc atlaišanas ūdenī zvejā ar riņķvadu. Minētajos pētījumos konstatēts, ka izdzīvotības rādītāji ir atkarīgi no tā, cik ilgu laiku zivis pavada saspiestībā zvejas rīkā, un no zivju blīvuma zvejas rīkā – abi minētie parametri šajā zvejā parasti nav lieli. ZZTEK ir izskatījusi šo informāciju plenārsēdē 14-02. ZZTEK secināja: ja pieņem, ka izdzīvotības pētījumu rezultāti atspoguļo izdzīvošanas rādītājus komerciālās zvejas darbībās, ūdenī atlaisto izdzīvojušo makreļu īpatsvars varētu būt aptuveni 70 % un zivju blīvums būtu daudz mazāks par blīvumu, kurā novēro siļķu mirstības pieaugumu. Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (2) 19.b panta 2. punktā ir noteikts aizliegums atlaist ūdenī makreles un siļķes, pirms zvejas rīks ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa, jo šādi tiek zaudētas mirušas vai mirstošas zivis. Šis atbrīvojums, kas balstās uz izdzīvotību, neskar spēkā esošo aizliegumu, jo zivju atlaišana ūdenī notiks tajā zvejas darbības posmā, kurā izdzīvo liela daļa ūdenī atlaisto zivju. Tāpēc šāds atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(7)

Kopīgais ieteikums ietver arī de minimis atbrīvojumu no nozvejas izkraušanas pienākuma, lai šādi nepieļautu nesamērīgas izmaksas par nevēlamas nozvejas manipulēšanu, piemēram, par uzglabāšanu, darbaspēku, dzesēšanu ar ledu, un ņemot vērā grūtības palielināt selektivitāti pelaģiskajā zvejā ICES IVb un IVc rajonā uz dienvidiem no 54 grādiem ziemeļu platuma, kur kā mērķsugas iegūst makreli, stavridas un siļķi. Šis atbrīvojums ir pamatots ar zinātniskiem pierādījumiem, ko sniegušas dalībvalstis, kuras iesaistītas kopīgā ieteikuma sagatavošanā, un to ir izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). ZZTEK konstatēja, ka kopīgajā ieteikumā ir sniegti kvalitatīvi argumenti, kas pamato de minimis atbrīvojumu ar nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu, ievērojot kopīgajos ieteikumos ierosinātos procentuālos apjomus un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā atļautos līmeņus. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(8)

Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības par to nozveju dokumentēšanu, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā un kurām noteikti atbrīvojumi.

(9)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(10)

Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktajā grafikā, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šīs regulas piemērošanas laikposms nedrīkstētu pārsniegt trīs gadus,

—

nozvejotās zivis tiek atlaistas ūdenī, pirms riņķvada savilkums ir sasniedzis noteiktu pakāpi, kas izteikta procentuāli un precizēta šā panta 2. un 3. punktā (“izcelšanas punkts”),

—

riņķvads ir aprīkots ar redzamu stoderi, kura skaidri norāda izcelšanas punkta robežu,

—

kuģis un riņķvads ir aprīkots ar elektronisku reģistrēšanas un dokumentēšanas sistēmu, kas visās zvejas darbībās fiksē riņķvada savilkšanas laiku, vietu un pakāpi.