(1)

Savienības mērķis izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu būtu jāsasniedz inter alia ar kopīgiem pasākumiem, kuri, pamatojoties uz solidaritāti starp dalībvalstīm, veido patvēruma un imigrācijas politiku, kas ir taisnīga pret trešām valstīm un to valstspiederīgajiem. Eiropadome 2009. gada 2. decembra sanāksmē atzina – lai atbalstītu politikas veidošanu patvēruma un migrācijas jomā, finanšu resursi Savienībā būtu jāpadara pēc iespējas elastīgāki un saskaņotāki gan attiecībā uz to jomu, gan piemērojamību.

(2)

Lai sniegtu ieguldījumu Savienības kopējā politikā patvēruma un imigrācijas jomā un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanā, ņemot vērā dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas principu piemērošanu un sadarbību ar trešām valstīm, ar šo regulu būtu jāizveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (“fonds”).

(3)

Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus.

(4)

Pasākumu efektivitāte un līdzekļu izlietošanas kvalitāte ir fonda īstenošanas pamatprincipi. Turklāt fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā.

(5)

Jaunajai divu pīlāru struktūrai finansējumam iekšlietu jomā būtu jāveicina finansējuma vienkāršošana, racionalizācija, konsolidācija un pārredzamība minētajā jomā. Būtu jātiecas panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem fondiem un programmām, tostarp lai piešķirtu finansējumu kopējiem mērķiem. Tomēr būtu jānovērš jebkura dažādu finansēšanas instrumentu dublēšanās.

(6)

Ar fondu būtu jāizveido elastīga sistēma, kas dotu dalībvalstīm iespēju saņemt finanšu resursus saskaņā ar savām valsts programmām, lai no šā fonda atbalstītu politikas jomas, attiecībā uz kurām finansiālais atbalsts būtu visefektīvākais un piemērotākais, atbilstīgi to konkrētajai situācijai un vajadzībām, un ņemot vērā fonda vispārējos un konkrētos mērķus.

(7)

Fondam būtu jāpauž solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību dalībvalstīm. Tam būtu jāstiprina uz Savienību vērsto migrācijas plūsmu efektīva pārvaldība jomās, kurās Savienība rada maksimālu pievienoto vērtību, jo īpaši, dalot atbildību starp dalībvalstīm un dalot atbildību un stiprinot sadarbību ar trešām valstīm.

(8)

Lai veicinātu šā fonda vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts programmās tiek iekļautas darbības šīs regulas konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Īpašos apstākļos, kad dalībvalsts vēlas atkāpties no šajā regulā noteiktās minimālās procentuālās daļas, attiecīgajai dalībvalstij savas valsts programmā būtu jāsniedz detalizēts pamatojums.

(9)

Lai nodrošinātu vienveidīgu un augsti kvalitatīvu patvēruma politiku un piemērotu augstākus starptautiskās aizsardzības standartus, fondam būtu jādod ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas efektīvā darbībā, kura aptver pasākumus attiecībā uz politiku, tiesību aktu pieņemšanu un spēju veidošanu, rīkojoties sadarbībā ar citām dalībvalstīm, Savienības aģentūrām un trešām valstīm.

(10)

Ir lietderīgi atbalstīt un uzlabot dalībvalstu pūliņus pilnīgi un pareizi īstenot Savienības acquis patvēruma jomā, jo īpaši nodrošināt piemērotus pārvietoto personu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanas apstākļus, nodrošināt pareizu statusa noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (4), piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras un veicināt paraugpraksi patvēruma jomā, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un nodrošinātu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas darbojas efektīvi.

(11)

Fondam būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts dalībvalstu kopīgiem centieniem noteikt un veicināt paraugpraksi, dalīties tajā, kā arī izveidot efektīvas sadarbības struktūras, lai palielinātu lēmumu pieņemšanas kvalitāti kopējās Eiropas patvēruma sistēmas satvarā.

(12)

Fondam būtu jāpapildina un jāstiprina pasākumi, kurus veic ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (5) izveidotais Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (“EPAB”) nolūkā koordinēt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, un dod ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā. Komisija var izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) piedāvāto iespēju uzticēt EPAB īstenot īpašus ad hoc uzdevumus, piemēram, dalībvalstu veiktu pārvietošanas darbību koordinēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 439/2010.

(13)

Fondam būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem.

(14)

Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni savās teritorijās sniegt starptautisku aizsardzību un stabilu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, kuru tiesības uz pārvietošanu ir atzinis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos (“UNHCR”), piemēram, pārvietošanas vajadzību novērtēšanu un attiecīgo personu pārsūtīšanu uz savām teritorijām, lai piešķirtu tām drošu juridisku statusu un veicinātu to efektīvu integrāciju.

(15)

Fondam būtu jāatbalsta jaunas pieejas attiecībā uz drošāku piekļuvi patvēruma procedūrām, jo īpaši pievēršoties galvenajām tranzīta valstīm, piemēram, aizsardzības programmas konkrētām grupām vai konkrētas patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūras.

(16)

Fonda būtība ir tāda, ka ar to būtu jāspēj sniegt atbalstu brīvprātīgām noslogojuma sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm un kas ietver starptautiskās aizsardzības saņēmēju un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu.

(17)

Savienības patvēruma politikas būtiska sastāvdaļa ir partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīts to personu pieplūdums, kas lūdz patvērumu vai citu veidu starptautisko aizsardzību. Lai nodrošinātu piekļuvi starptautiskai aizsardzībai un rastu stabilus risinājumus pēc iespējas agrīnā stadijā, tostarp saistībā ar reģionālām aizsardzības programmām, fondā būtu jāietver spēcīgs Savienības pārvietošanas komponents.

(18)

Lai uzlabotu un pastiprinātu integrācijas procesu Eiropas sabiedrībās, fondam būtu jāveicina likumīgā migrācija uz Savienību atbilstīgi dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un jāparedz, ka jau izcelsmes valstī notiktu integrācijas procesa sagatavošana tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ieceļos Savienībā.

(19)

Lai fonds būtu efektīvs un panāktu iespējami lielāku pievienoto vērtību, tam būtu jāīsteno mērķtiecīgāka pieeja, atbalstot saskanīgas stratēģijas, kas ir konkrēti izstrādātas, lai vajadzības gadījumā veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju valsts, vietējā un/vai reģionālā līmenī. Minētās stratēģijas būtu jāīsteno galvenokārt vietējām vai reģionālām iestādēm un nevalstiskiem dalībniekiem, vienlaikus neizslēdzot valsts iestādes, jo īpaši ja to prasa dalībvalsts konkrētā administratīvā sistēma vai ja dalībvalstī integrācijas darbības ir valsts un decentralizētas pārvaldes kopīgā kompetencē. Īstenotājām organizācijām no pieejamo pasākumu klāsta būtu jāizvēlas pasākumi, kas ir vispiemērotākie to konkrētai situācijai.

(20)

Fonda īstenošana būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem, kā noteikts kopīgajā integrācijas programmā.

(21)

Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā minēto mērķgrupu konkrētās iezīmes. Ja integrācijas pasākumi ir apvienoti ar uzņemšanu, darbības vajadzības gadījumā būtu jāattiecina arī uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem.

(22)

Lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā, fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt konkrētām un būtu jāpapildina Eiropas Sociālā fonda finansētās darbības. Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāizveido sadarbības un koordinācijas mehānismi ar dalībvalstu norīkotajām iestādēm Eiropas Sociālā fonda intervenču pārvaldībai.

(23)

Praktisku iemeslu dēļ dažas darbības var attiekties uz personu grupu, ar kuru saistītos jautājumus efektīvāk ir risināt kopumā, nenodalot tās dalībniekus. Tāpēc būtu lietderīgi tām dalībvalstīm, kas to vēlētos, dot iespēju savās valsts programmās paredzēt, ka integrācijas darbībās var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus tādā mērā, kas nepieciešams šādu darbību efektīvai īstenošanai. Ar terminu “tuvākie radinieki” būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas darbību mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma.

(24)

Fondam būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm likumīgās migrācijas organizācijas stratēģiju izveidē, stiprinot to spējas izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt kopumā visas imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp Savienības tiesību aktus. Fondam būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām, kā arī ar citām dalībvalstīm.

(25)

Savienībai būtu jāturpina izmantot un jāpaplašina mobilitātes partnerības kā galveno stratēģisko, visaptverošo un ilgtermiņa sadarbības sistēmu migrācijas pārvaldībai ar trešām valstīm. Fondam būtu jāatbalsta darbības saistībā ar mobilitātes partnerībām, kas notiek vai nu Savienībā, vai trešās valstīs un kuru mērķis ir risināt Savienības vajadzības un prioritātes, jo īpaši darbības, ar kurām tiek nodrošināta finansējuma nepārtrauktība gan Savienībā, gan trešās valstīs.

(26)

Ir lietderīgi arī turpmāk atbalstīt un veicināt dalībvalstu centienus uzlabot trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas pārvaldību visās tās dimensijās, lai panāktu, ka pastāvīgi, taisnīgi un efektīvi tiek īstenoti atgriešanas kopīgie standarti, jo īpaši tie, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (7). Fondam integrētas atgriešanas pārvaldības koncepcijas satvarā būtu jāveicina atgriešanas stratēģiju izstrāde valsts līmenī, kā arī pasākumi, lai atbalstītu to efektīvu īstenošanu trešās valstīs.

(27)

Attiecībā uz personu brīvprātīgu atgriešanos, tostarp tādu personu, kas vēlas tikt atgrieztas, kaut arī tām nav pienākuma atstāt teritoriju, būtu jāparedz stimuli šādām personām, kas atgriežas, piemēram, atvieglota režīma piemērošana, sniedzot lielāku atgriešanās palīdzību. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās izmaksu lietderību. Dalībvalstis būtu jāmudina dot priekšroku brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem.

(28)

Taču no politikas viedokļa brīvprātīga atgriešanās un piespiedu atgriešana ir savstarpēji saistītas un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina savā atgriešanas pārvaldībā stiprināt abu atgriešanās veidu papildināmību. Izraidīšanu īstenošana ir nepieciešama, lai garantētu Savienības imigrācijas un patvēruma politikas un dalībvalstu imigrācijas un patvēruma sistēmu integritāti. Tādējādi izraidīšanas iespēja ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka šī politika netiek vājināta, un lai nodrošinātu tiesiskumu, kas pats par sevi ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides būtiska sastāvdaļa. Tādēļ fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā atvieglotu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, un pilnībā ievērojot atgriezušos personu pamattiesības un cieņu.

(29)

Ir svarīgi, ka fonds atbalsta konkrētus pasākumus atgriešanās valstī attiecībā uz personām, kas atgriežas, lai nodrošinātu to efektīvu atgriešanos labos apstākļos to izcelsmes pilsētā vai reģionā un veicinātu to stabilu reintegrāciju savā kopienā.

(30)

Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir Savienības atgriešanas politikas neatņemama sastāvdaļa un galvenais līdzeklis migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai, jo tie atvieglo nelikumīgo migrantu ātru atgriešanu. Minētie nolīgumi ir svarīgs elements saistībā ar dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, kas ir nelikumīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta, lai sekmētu valsts un Savienības līmeņa atgriešanas stratēģiju efektivitāti.

(31)

Fondam būtu jāpapildina un jāstiprina pasākumi, ko veic Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kura izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (8) un kuras viens no uzdevumiem ir sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu kopēju atgriešanas darbību organizēšanā un apzināt paraugpraksi attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu un to trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu, kuri dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi, kā arī palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, kad vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā to, ka daži gadījumi var būt saistīti ar ārkārtas humānajām situācijām un glābšanu jūrā.

(32)

Papildu tam, ka tiek atbalstīta personu atgriešana, kā paredzēts šajā regulā, ar fondu būtu jāatbalsta arī citi pasākumi nelikumīgās imigrācijas vai spēkā esošo likumīgās migrāciju noteikumu apiešanas apkarošanai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti.

(33)

Fondam būtu jāstrādā, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un pamattiesības, kas noteiktas attiecīgajos starptautiskajos instrumentos, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgajā judikatūrā. Atbilstīgajās darbībās būtu jāņem vērā migrantus, bēgļus un patvēruma meklētājus aizsargājoša pieeja, kas balstīta uz cilvēktiesībām, un jo īpaši būtu jānodrošina, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta mazāk aizsargāto personu īpašajai situācijai, jo īpaši sievietēm, nepilngadīgajiem bez pavadības un citiem riskam pakļautiem nepilngadīgajiem, un ka tiek atbilstīgi reaģēts.

(34)

Termini “ mazāk aizsargātas personas” un “ģimenes locekļi” dažādos tiesību aktos, kas ir būtiski saistībā ar šo regulu, ir definēti atšķirīgi. Tādēļ tie būtu jāsaprot attiecīgā tiesību akta nozīmē, ņemot vērā kontekstu, kādā tie ir lietoti. Saistībā ar pārvietošanu dalībvalstīm, kuras veic pārvietošanu, savās pārvietošanas praksēs un reālajos pārvietošanas procesos par terminu “ģimenes locekļi” būtu rūpīgi jāapspriežas ar UNHCR.

(35)

Fonda atbalstītie pasākumi trešajās valstīs un saistībā ar tām būtu jāpieņem sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras tiek atbalstītas no Savienības ārējās palīdzības instrumentiem, gan ģeogrāfiskiem, gan tematiskiem. Šādu darbību īstenošanā jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu. Ar pasākumiem nevajadzētu sniegt atbalstu darbībām, kuras ir tiešā veidā vērstas uz attīstību, un attiecīgā gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, ko sniedz, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Būtu jāievēro Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. punktā noteiktais princips attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai. Ir svarīgi arī nodrošināt, lai ārkārtas palīdzības īstenošana atbilstu un attiecīgos gadījumos papildinātu Savienības humanitāro politiku, un lai tajā ievērotu humānās palīdzības principus, kas noteikti Eiropas Konsensā par humāno palīdzību.

(36)

Liela daļa no pieejamajiem fonda resursiem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, būtu jāpiešķir proporcionāli atbildībai, ko uzņemas katra dalībvalsts ar saviem centieniem migrācijas plūsmu pārvaldībā. Šajā nolūkā būtu jāizmanto jaunākie pieejamie statistikas dati, ko apkopojis Eurostat saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 (9) attiecībā uz migrācijas plūsmām, piemēram, pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits, pozitīvu lēmumu skaits par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu, pārvietoto bēgļu skaits, tādu trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri uzturas likumīgi, tādu trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri ir ieguvuši dalībvalsts izdotu atļauju uzturēties, valsts iestāžu izdotu atgriešanas lēmumu skaits un izpildīto atgriešanu skaits.

(37)

Šajā regulā nosaka pamatsummu piešķiršanu dalībvalstīm. Pamatsummu veido no minimālās summas un summas, kas aprēķināta, pamatojoties uz vidējiem 2011., 2012. un 2013. gada piešķīrumiem katrai dalībvalstij no Eiropas Bēgļu fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (10), Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK (11) un Eiropas Atgriešanās fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (12). Piešķīrumu aprēķins tika veikts saskaņā ar sadales kritērijiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 573/2007/EK, Lēmumā 2007/435/EK un Lēmumā Nr. 575/2007/EK. Ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumus, kuros tika uzsvērts, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta salu iedzīvotājiem, kas saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām, ir atbilstīgi palielināt minimālās summas Kiprai un Maltai.

(38)

Kaut arī ir lietderīgi katrai dalībvalstij piešķirt summu, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, daļa pieejamo fonda resursu būtu jāiedala arī konkrētu darbību īstenošanai, kam nepieciešami kopīgi dalībvalstu centieni un kas dod būtisku pievienoto vērtību Savienībai, kā arī Savienības pārvietošanas programmas īstenošanai un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanas no vienas dalībvalsts uz citu veikšanai.

(39)

Šajā nolūkā ar šo regulu būtu jāizveido saraksts ar konkrētiem pasākumiem, kuras ir atbilstīgas, lai saņemtu fonda līdzekļus. Tām dalībvalstīm, kas apņemas īstenot šādus pasākumus, būtu jāpiešķir papildu summas.

(40)

Ņemot vērā Savienības pārvietošanas programmas pakāpenisku izveidi, fondam būtu jāsniedz mērķtiecīga palīdzība finansiālu stimulu (vienreizēju maksājumu) veidā par katru pārvietoto personu. Komisijai sadarbībā ar EPAB un saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām būtu jāpārrauga, vai tiek efektīvi īstenotas fonda atbalstītās pārvietošanas darbības.

(41)

Lai palielinātu Savienības pārvietošanas centienu ietekmi, sniedzot aizsardzību personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, un nodrošinātu iespējami lielāku pārvietošanas stratēģisko ietekmi, mērķtiecīgāk orientējoties uz personām, kurām visvairāk vajadzīga pārvietošana, Savienības līmenī būtu jānosaka kopējas prioritātes attiecībā uz pārvietošanu. Minētās kopējās prioritātes būtu jāgroza tikai tad, ja grozīšanai ir precīzs pamatojums, vai ņemot vērā jebkuru UNHCR ieteikumu, pamatojoties uz šajā regulā norādītām vispārējām kategorijām.

(42)

Dažām tādu personu kategorijām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, ņemot vērā to īpašo neaizsargātību, vienmēr vajadzētu būt iekļautām Savienības kopīgajās pārvietošanas prioritātēs.

(43)

Ņemot vērā pārvietošanas vajadzības, kas noteiktas Savienības kopējās prioritātēs pārvietošanas jomā, ir nepieciešams sniegt arī papildu finansiālo atbalstu personu pārvietošanai attiecībā uz konkrētiem ģeogrāfiskiem reģioniem un tautībām, kā arī īpašām pārvietojamo personu kategorijām gadījumos, kad pārvietošana ir atzīta par vispiemērotāko risinājumu to konkrētajām vajadzībām.

(44)

Lai stiprinātu solidaritāti un labāk dalītu atbildību starp dalībvalstīm, jo īpaši ar tām dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmē patvēruma plūsmas, līdzīgs uz finansiāliem stimuliem balstīts mehānisms būtu jāizveido arī starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai no vienas dalībvalsts uz citu. Šādam mehānismam būtu jāsamazina spiediens uz tām dalībvalstīm, kurās absolūtā vai proporcionālā izteiksmē ierodas lielāks skaits patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju.

(45)

Fonda sniegtais atbalsts būs efektīvāks un dos lielāku pievienoto vērtību, ja šajā regulā tiks noteikts ierobežots skaits obligāto mērķu, kas jāsasniedz ar programmām, kuras izstrādā katra dalībvalsts, un ņemot vērā tās konkrēto situāciju un vajadzības.

(46)

Solidaritātes stiprināšanai ir svarīgi, ka fonds nodrošinot koordināciju un sinerģiju ar humānās palīdzības darbībām, ko vada Komisija, attiecīgā gadījumā nodrošina papildu atbalstu, sniedzot ārkārtas palīdzību, tādu ārkārtas situāciju risināšanā, ko rada liels migrācijas spiediens dalībvalstīs vai trešās valstīs vai pārvietoto personu masveida pieplūdums, saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/55/EK (13). Ārkārtas palīdzībā būtu jāiekļauj arī atbalsts ar humāniem apsvērumiem pamatotām ad hoc uzņemšanas programmām, kuru mērķis ir atļaut pagaidu uzturēšanos dalībvalsts teritorijā steidzamas humanitāras krīzes gadījumos trešās valstīs. Tomēr citas šādas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas neskar un tām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības pārvietošanas programmu, kuras mērķis no paša sākuma ir skaidri noteikts – nodrošināt ilgstošu risinājumu personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuras ir pārsūtītas uz Savienību no trešām valstīm. Līdz ar to dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām saņemt papildu vienreizējos maksājumus attiecībā uz personām, kurām atļauta pagaidu uzturēšanās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar citām šādām ar humāniem apsvērumiem pamatotām uzņemšanas programmām.

(47)

Ar šo regulu būtu jānodrošina finansiāla palīdzība darbībām, kuras veic Eiropas migrācijas tīkls, kas tika izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK (14), saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(48)

Tāpēc Lēmums 2008/381/EK būtu jāgroza, lai saskaņotu procedūras un atvieglotu atbilstīga un savlaicīga finansiāla atbalsta sniegšanu valstu kontaktpunktiem, kas minēti minētajā lēmumā.

(49)

Ņemot vērā mērķi, ar kādu finansiālie stimuli vienreizējo maksājumu veidā tiek piešķirti dalībvalstīm saistībā ar pārvietošanu un/vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu, un to, ka minētie stimuli veido tikai nelielu faktisko izmaksu daļu, šajā regulā būtu jāparedz dažas atkāpes no noteikumiem par izdevumu atbilstību.

(50)

Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par vienreizējiem maksājumiem saistībā ar pārvietošanu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu un par konkrētu darbību un kopēju Savienības pārvietošanas prioritāšu noteikšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(51)

Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(52)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (15).

(53)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, ar ko pauž Savienības solidaritāti migrācijas plūsmu pārvaldībā, saskaņā ar šo regulu paredzētajam finansiālajam atbalstam būtu jo īpaši jāveicina valstu un Eiropas spēju stiprināšana šajā jomā.

(54)

Nepieciešams maksimāli palielināt Savienības finansējuma ietekmi, mobilizējot, apvienojot un veicinot publiskos un privātos finanšu resursus.

(55)

Komisijai būtu jāpārrauga fonda īstenošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (16), izmantojot kopējus rādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Minētajiem rādītājiem, tostarp attiecīgajām pamatlīnijām, būtu jānodrošina minimālais pamats, lai novērtētu, cik lielā mērā ir īstenoti fonda mērķi.

(56)

Lai novērtētu šā fonda sasniegumus, būtu jāizstrādā kopēji rādītāji saistībā ar katru tā konkrēto mērķi. Kopējiem rādītājiem nevajadzētu ietekmēt saistīto darbību īstenošanas fakultatīvo vai obligāto raksturu, kā paredzēts šajā regulā.

(57)

Pārvaldības un īstenošanas nolūkā fondam būtu jāietilpst saskaņotā sistēmā, kuru veido šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (17). Fonda nolūkiem Regulā (ES) Nr. 514/2014 paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri. Katrai dalībvalstij būtu jāatbild par partnerības struktūras izveidi un par tās īstenošanas praktisko kārtību.

(58)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, dot ieguldījumu migrācijas plūsmu efektīvā pārvaldībā un kopējās politikas patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un kopējās imigrācijas politikas īstenošanā, stiprināšanā un attīstībā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(59)

Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu fonda darbībā būtu jāņem vērā integrēta pieeja sieviešu un vīriešu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma principiem.

(60)

Būtu jāatceļ Lēmumi Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un Nr. 2007/435/EK, ievērojot pārejas noteikumus, kas noteikti šajā regulā.

(61)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(62)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(63)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (18) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,