29.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/29

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un darbavietu paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4)

Līdz 2013. gada decembrim Īrija īstenoja makroekonomikas korekciju programmu. Tādējādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 472/2013 (4) 12. pantu minētās programmas laikā tai nepiemēroja Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada uzraudzību un izvērtēšanu. Ņemot vērā to, ka Īrija ir veiksmīgi pabeigusi makroekonomikas korekciju programmu, Īrija tagad būtu pilnībā jāiekļauj Eiropas pusgada sistēmā.

(5)

Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. 2013. gada 13. novembrī Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu.

(6)

Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7)

Komisija 2014. gada 5. martā publicēja padziļinātā pārskata rezultātus par Īriju, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu un ņemot vērā ekonomikas korekciju programmas veiksmīgo pabeigšanu Īrijā, un tādējādi arī faktu, ka Īrija tagad būtu pilnībā jāiekļauj Eiropas pusgada sistēmā. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Īrijas nesen pabeigtajai makroekonomikas korekciju programmai bija liela nozīme ekonomisko risku pārvaldībā un nelīdzsvarotības mazināšanā. Tomēr atlikušajai makroekonomikas nelīdzsvarotībai ir nepieciešama īpaša uzraudzība un izlēmīga politiska rīcība. Jo īpaši norises finanšu nozarē, privātā un publiskā sektora parādsaistības un līdz ar to lielās bruto un neto ārējās saistības un situācija darba tirgū nozīmē, ka riski joprojām pastāv.

(8)

Īrija 2014. gada 17. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada 29. aprīlī – savu 2014. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās tika izvērtētas vienlaikus.

(9)

2014. gada stabilitātes programmā ietvertās budžeta stratēģijas galvenie mērķi ir līdz 2015. gadam koriģēt pārmērīgo deficītu un līdz 2018. gadam sasniegt vidējā termiņa mērķi. Stabilitātes programmas mērķis ir līdz 2015. gadam samazināt deficītu zem 3 % no IKP saskaņā ar ieteikumu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Stabilitātes programmā ir apstiprināts vidējā termiņa mērķis, proti, līdzsvarots budžeta stāvoklis strukturālā izteiksmē, kas atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Pēc 2015. gada laikposmā no 2016. gada līdz 2018. gadam stabilitātes programmā ir noteikts budžeta pamatdeficīta samazinājums par apmēram vienu procentpunktu no IKP gadā. Tās mērķis ir samazināt parādu no gandrīz 124 % no IKP 2013. gadā līdz 107 % no IKP 2018. gadā. Makroekonomikas scenāriju, uz kuru pamatojas stabilitātes programmā sniegtās budžeta prognozes, neatkarīga struktūra (Īrijas Fiskālā konsultatīvā padome) apstiprināja kā tādu, kas “iekļaujas attiecīgu prognožu diapazonā”. Pamatā tas saskan ar Komisijas prognozi 2014. un 2015. gadam, nelielas atšķirības ir tikai pieprasījuma komponentos. Tomēr iestāžu prognoze stabilitātes programmas turpmākajiem gadiem ir optimistiska. Turklāt budžeta mērķu sasniegšanai 2015. gadā nav sniegts pietiekami detalizēts pasākumu izklāsts. Tā rezultātā Komisija deficītu 2015. gadā prognozē lielāku par Padomes ieteikto mērķi. Pamatojoties uz Padomes veikto stabilitātes programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas mērķi atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām, taču no 2015. gada tie jāpapildina ar konkrētiem pasākumiem. Ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu svarīgus Īrijas fiskālā regulējuma aspektus un datu sniegšanas kvalitāti un savlaicīgumu. Pašreizējie noteikumi par vidēja termiņa izdevumu griestiem valdībai ļauj veikt diskrecionāras izmaiņas ne tikai iepriekš noteiktās ārkārtas situācijās.

(10)

Nodokļu reformas ir veicinājušas fiskālās korekcijas, taču vēl ir iespējas uzlabot nodokļu sistēmas efektivitāti un padarīt to labvēlīgāku izaugsmei. Ir mainīta nodokļu uzlikšana īpašumam, pārejot no darījumu nodokļa uz regulāru nodokli, kura aprēķina pamatā ir mājokļa īpašuma vērtība, tomēr nodokļu bāze joprojām ir samērā šaura, jo uz noteiktiem īpašuma veidiem nodokļu regulējums joprojām neattiecas. Darbaspēka nodokļu sistēma ir sadrumstalota un sarežģīta, un nodokļu bāzes patēriņa un vides nodokļiem sašaurina samazinātās likmes un atvieglojumi, lai arī šādi nodokļi ir izaugsmei labvēlīgāki. Nulles un samazinātu PVN nodokļa likmju rezultātā PVN efektivitātes rādītājs ir zemāks par ES vidējo rādītāju. Samazinātas PVN nodokļa likmes tiek plaši izmantotas pārdales nolūkos, lai arī tās nav efektīvs un mērķtiecīgs politikas rīks neaizsargāto iedzīvotāju grupu aizsardzībai. Pastāv iespējas uzlabot vides nodokļu instrumentu efektivitāti un pārtraukt videi kaitīgas subsīdijas.

(11)

Lai arī Īrijas sabiedrība ir samērā jauna, valsts veselības aprūpes izdevumu rādītājs 2012. gadā bija viens no augstākajiem Savienībā – 8,7 % no NKI, būtiski pārsniedzot ES vidējo rādītāju, kas ir 7,3 %. Ņemot vērā pašreizējās grūtības veselības aizsardzības budžeta pārvaldībā, sagaidāmais demogrāfiskais spiediens iedzīvotāju novecošanas dēļ nozīmē, ka saglabāt sniedzamo pakalpojumu līmeni varēs tikai tad, ja vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks panākts izmaksu lietderīgums. Tiek prognozēts, ka demogrāfiskā spiediena dēļ ar veselības aizsardzību saistītie izdevumi līdz 2060. gadam palielināsies par 1,2 procentpunktiem no IKP. Veselības aizsardzības jomas problēmas ir daudzšķautņainas. Finanšu pārvaldība un uzskaites sistēmas un procesi ir sadalīti starp daudziem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tas rada kavējumus un šķēršļus informācijas vākšanā un apstrādē. Tāpat tas traucē izdevumu uzraudzību veselības aprūpes jomā un kavē īstenot centienus nodrošināt izmaksu lietderīgumu un līdzekļu atbilstošu piešķiršanu. Vēl viena problēma ir lielie izdevumi par zālēm, kuru salīdzinoši liela daļa ir izdevumi par ambulatoro pacientu zālēm.

(12)

Īrija saskaras ar bezdarba problēmām, jo īpaši ilgstoša bezdarba un jauniešu bezdarba problēmām, un joprojām ir liela daļa darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju ar zema līmeņa prasmēm, kā rezultātā rodas nevienlīdzība un prasmju neatbilstība. Nesen veiktās darba tirgus nostiprināšanas rezultātā ilgstošā bezdarba rādītājs pakāpeniski ir samazinājies, tomēr tā īpatsvars kopējā bezdarbā joprojām ir augsts – 2013. gada beigās tas bija vairāk nekā 61 % no kopējā bezdarba rādītāja. Jauniešu bezdarba rādītājs visaugstākais bija 2012. gada vidū, kad tas pārsniedza 30 %. Turklāt to jauniešu īpatsvars, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā, laikposmā no 2007. gada līdz 2012. gadam palielinājās par astoņiem procentpunktiem un sasniedza 18,7 %, tad samazinājās līdz 16,1 %, tomēr tas joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem Savienībā. Saskaņā ar garantijas jauniešiem mērķiem risinājums, aptverot visus skartos jauniešus, ir jāatrod četru mēnešu laikā. Līdz ar līdzsvara atjaunošanu ekonomikā ir parādījusies prasmju neatbilstība, kas pārkvalifikāciju un prasmju uzlabošanu ir padarījusi par izaicinājumu izglītības un apmācības sistēmai. Turklāt rādītājs, kas raksturo iesaistīšanos mūžizglītībā, ir zemāks par ES vidējo rādītāju (7,3 % salīdzinājumā ar 10,7 % 2013. gadā).

(13)

Īrija ir valsts, kurā tādu personu īpatsvars, kuras dzīvo mājsaimniecībās ar zemu nodarbinātības intensitāti, ir viens no lielākajiem Savienībā, un tas rada nopietnas sociālas problēmas. Jau pirms krīzes šis īpatsvars pārsniedza ES vidējo rādītāju, un tad tas strauji palielinājās no 14,3 % 2007. gadā līdz 24,2 % 2011. gadā. Zema nodarbinātības intensitāte ir īpaši smaga problēma mājsaimniecībās, kurās ir tikai viens no vecākiem. Tas Īrijā ir veicinājis bērnu nabadzības vai sociālās atstumtības riska palielināšanos un saasina jautājumu par sieviešu nevienlīdzīgu dalību darba tirgū: 2013. gadā sieviešu dalības rādītājs bija 67,2 % salīdzinājumā ar vīriešu dalības rādītāju, kas ir 83,4 % . Tā rezultātā uzmanība ir pievērsta bērnu aprūpes iespēju nodrošinājumam un finansiālai pieejamībai, kas ir būtisks šķērslis tam, lai vecāki atrastu darbu un izvairītos no nabadzības. Darba tirgu ietekmē arī iespējas iekrist bezdarba slazdos. Nemainīgā bezdarbnieku pabalstu struktūra, kurus izmaksā saskaņā ar Darba meklētāju pabalstu un atlīdzību sistēmu, tas, ka darba meklētāja pabalsts tiek piešķirts uz neierobežotu laiku, un, atsākot strādāt, vairs netiek maksātas papildu piemaksas (jo īpaši piemaksa pie nomas maksas un veselības apdrošināšanas kartes), nozīmē, ka ilgstošiem bezdarbniekiem ar zemu ienākumu potenciālu un – atkarībā no ģimenes apstākļiem – arī citām darba ņēmēju kategorijām aizvietošanas rādītāji ir salīdzinoši augsti.

(14)

Aizdevumi MVU joprojām tiek izsniegti negribīgi, kam par iemeslu ir maza aktivitāte kredītu pieprasīšanā un to piedāvājuma ierobežojumi, jo MVU joprojām ietekmē liels aizņemto līdzekļu īpatsvars un vājais iekšzemes pieprasījums, savukārt bankām ir jāturpina gūt panākumus, ilgtspējīgi risinot MVU izsniegto ieņēmumus nenesošo kredītu problēmu. Jaunākajā Red C pētījumā redzams, ka no 35 % to MVU, kuri lūdza bankas aizdevumu laikā no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada martam, 19 % saņēma atteikumu. 2009. gada beigās tika izveidota kredītu uzraudzības iestāde (Credit Review Office), lai darbotos par starpnieku strīdos starp aizdevējiem un iespējamajiem aizņēmējiem MVU, kuriem iepriekš kredīts ir ticis atteikts. Lai arī minētās iestādes ietekme bija pozitīva, tomēr tā līdz šim brīdim šķiet visai neliela; daļēji tas skaidrojams ar to, ka iesniegto sūdzību skaits ir neliels. Ieguldījumu jomā MVU ļoti lielā mērā paļaujas uz banku finansējumu, un citi finansējuma avoti, kas nav bankas, ir salīdzinoši vāji attīstīti, lai arī šobrīd tiek izskatītas dažas alternatīvas, tostarp aizdevumu fondi. Tomēr ekonomikai atkopjoties un iekšzemes pieprasījumam atgūstot apjomu, iespējams, pieaugs ierobežojumi, ja vien kredīta kanāli netiks atbilstoši atjaunoti – kas ir būtiski izaugsmei. Lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU, ir izveidotas īpašas shēmas un fondi, piemēram, aizdevumu garantijas shēma, mikrouzņēmumu aizdevumu finansēšanas shēma un trīs MVU fondi, taču līdz šim brīdim tie netiek aktīvi izmantoti.

(15)

Neraugoties uz reformām banku nozarē, kas veiktas nesen pabeigtās finansiālās palīdzības programmas ietvaros, joprojām pastāv daudzas būtiskas problēmas. Šīs problēmas tika detalizēti analizētas Komisijas 2014. gada padziļinātajā pārskatā par Īriju. Trīs galvenajās iekšzemes bankās ieņēmumus nenesošo kredītu apjoms 2013. gada jūnijā bija gandrīz 27 % no kopsummas. Neraugoties uz nesen veikto saistību un aktīvu īpatsvara samazināšanu, privātā sektora parāds joprojām ir viens no augstākajiem Savienībā, un tas joprojām ir drauds finanšu stabilitātei un slogs ekonomikai. Mājsaimniecību un MVU saistību un aktīvu īpatsvara samazināšana ir nepietiekama, un banku un MVU bilanču sakārtošana ir būtiska kredīta kanālu atjaunošanai. Banku aizdevumu apjoms turpina samazināties, un banku nozare joprojām cenšas atgūt rentabilitāti, ko daļēji ietekmē neizdevīgo hipotēku (zema ienesīguma vēsturisko aktīvu) lielais skaits banku bilancēs.

(16)

Izmaksas saistībā ar līgumu izpildes panākšanu ir augstas. Juristu honorāri ir šo izmaksu lielākā daļa un atbilst 18,8 procentpunktiem, un lielas juridisko pakalpojumu izmaksas ietekmē visu uzņēmumu, tostarp MVU, izmaksu struktūru. Turklāt – atšķirībā no pārējiem profesionālajiem pakalpojumiem –, kopš krīzes sākuma juridisko pakalpojumu izmaksas nav samazinājušās, kas daļēji skaidrojams ar nepietiekamo konkurenci. Makroekonomikas korekciju programmas ietvaros iestādes ir apņēmušās veikt reformas juridisko pakalpojumu jomā. 2011. gadā tās publicēja Juridisko pakalpojumu regulējuma aktu, kas vēl ir jāīsteno. Tiesu un tiesu iestāžu administratīvie resursi, lai nodrošinātu aktīvu pirmstiesas lietu apstrādi, ir ļoti ierobežoti, kas varētu būt viens no iemesliem, kas veicina kavēšanos lietu iztiesāšanā un palielina izmaksas. Turklāt Īrijai ievērojami trūkst spēju vākt datus par tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti.

(17)

Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Īrijas ekonomikas politiku. Komisija ir izvērtējusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Īrijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1.–7. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir īpaši atspoguļots turpmāk izklāstītajā 1.–2. ieteikumā.

(19)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti turpmāk izklāstītajā 1., 3., 5. un 6. ieteikumā.

(20)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir sagatavojusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (6) Īrijai kā valstij, kuras valūta ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Pilnībā īstenot 2014. gada budžetu un līdz 2015. gadam nodrošināt pārmērīgā deficīta novēršanu ilgtspējīgā veidā, šādā nolūkā budžeta stratēģiju papildinot ar papildu strukturāliem pasākumiem un īstenojot strukturālo korekciju centienus, kas noteikti Padomes ieteikumā, kas pieņemts pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros. Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas turpināt strukturālo korekciju centienus, kas vērsti uz vidējā termiņa mērķi vismaz 0,5 % no IKP apmērā katru gadu un vēl vairāk labos ekonomikas apstākļos vai tad, ja tas nepieciešams parādsaistību noteikuma ievērošanai, lai panāktu vispārējās valdības parāda augstā rādītāja ilgtspējīgu samazināšanos. Pastiprināt fiskālās korekcijas stratēģijas ticamību, efektīvi īstenot daudzgadu budžeta plānošanu un noteikt plašus budžeta pasākumus vidējā termiņa fiskālo mērķu sasniegšanai. Valdības izdevumu griestus noteikt par saistošiem,tostarp ierobežojot tiesību aktos paredzētās iespējas diskrecionāru izmaiņu veikšanai. Lai veicinātu fiskālo konsolidāciju, vajadzētu apsvērt iespēju palielināt ieņēmumus, šādā nolūkā paplašinot nodokļu bāzi. Nodokļu sistēmu padarīt labvēlīgāku izaugsmei un videi.

2.

Lai uzlabotu izmaksu lietderību, turpināt veselības aprūpes nozares reformu, kas uzsākta nākotnes veselības aizsardzības stratēģijas ietvaros. Veikt papildu pasākumus, lai samazinātu izdevumus par zālēm, tostarp biežāk veicot patentaizsardzības zāļu cenu atkārtotu saskaņošanu, palielinot ģenērisko zāļu pieejamību un uzlabojot zāļu izrakstīšanas praksi. Īstenot valsts veselības aizsardzības iestādes finanšu pārvaldības sistēmu reformu, lai racionalizētu visu pakalpojumu sniedzēju sistēmas un nodrošinātu sūdzību labāku pārvaldību. Vēlālais līdz 2015. gada pirmā ceturkšņa beigām ieviest individuālus veselības identifikatorus.

3.

Turpināt uzlabojumus aktīvas darba tirgus politikas jomās, jo īpaši uzmanību pievēršot ilgstošiem bezdarbniekiem, personām ar zema līmeņa prasmēm un – saskaņā ar garantijas jauniešiem mērķiem – jauniešiem. Turpināt tālākizglītības un talākapmācības (FET) sistēmas reformu, attīstīt nodarbinātības atbalsta shēmas un māceklības programmas. Vairāk piedāvāt apmācību darbavietā; uzlabot un nodrošināt FET kursu un māceklības programmu atbilstību darba tirgus vajadzībām. Palielināt Intreo darba biroju sniegto atbalsta pakalpojumu līmeni un uzlabot to kvalitāti. Ieviest vienlaidu FET nosūtīšanas sistēmu starp Intreo birojiem un izglītības un apmācības valdēm.

4.

Risināt problēmu, kas ir saistīta ar mājsaimniecībām, kurās ir zema nodarbinātības intensitāte, un pievērsties jautājumam par bērniem, kuriem draud iespēja ieslīgt nabadzībā, pakāpeniski samazinot pabalstus un papildu piemaksas pēc atgriešanās darbā. Veicināt sieviešu dalību darba tirgū, uzlabojot piekļuvi bērnu aprūpei, kas ir finansiālā ziņā pieejamāka un pilna laika, jo īpaši ģimenēm ar maziem ienākumiem.

5.

Attīstīt MVU jomai paredzētu politiku, tostarp iniciatīvas, lai risinātu banku un citu avotu finansējuma pieejamības un parādu pārstrukturēšanas jautājumus, vienlaikus neapdraudot publiskās finanses un finanšu stabilitāti. Turpināt iniciatīvas, lai uzlabotu MVU piekļuvi banku un citu avotu finansējumam. Banku nozarē ieviest sistēmu, lai uzraudzītu aizdevumu sniegšanu MVU. Vienlaikus strādāt, lai nodrošinātu, ka labāk tiek izmantoti pieejamie finansējuma avoti, kas nav bankas, tostarp trīs MVU fondi, kurus līdzfinansē Valsts pensiju rezerves fonds, Microfinance Ireland un pagaidu aizdevumu garantijas fonds. Veicināt to, ka MVU izmanto šos un citas finansējuma shēmas, kas nav bankas. Palielināt kredītu uzraudzības iestādes popularitāti un spējas strīdu izšķiršanā starp bankām un iespējamajiem aizņēmējiem MVU, kuriem aizdevums ir ticis atteikts.

6.

Uzraudzīt, cik veiksmīgi bankas ir sasniegušas noteiktos mērķus hipotekāro kredītu pārstrukturēšanā. Galvenajām hipotēku bankām noteikt vērienīgus mērķus, kas jāsasniedz 2014. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī: ierosināt un īstenot risinājumus hipotēku aizdevumu, kuru atmaksa tiek kavēta par vairāk nekā 90 dienām, pārstrukturēšanai ar mērķi līdz 2014. gada beigām ievērojami samazināt kavēto hipotēkas maksājumu apjomu. Veicot revīzijas un mērķtiecīgas pārbaudes uz vietas, turpināt izvērtēt veikto pārstrukturēšanas pasākumu ilgtspēju. Izstrādāt norādes, lai panāktu risinājumu noturīgumu. Lai veicinātu pārredzamību, publicēt regulārus datus par tiem banku aizdevumu portfeļiem, kuri ir aizdevumi MVU un kuru atmaksa tiek kavēta. Izstrādāt stratēģiju, lai risinātu situācijas, kad ar komerciāliem nolūkiem izmantojamu nekustamo īpašumu saistīti riska darījumi rada finansiālas grūtības. Izveidot centralizētu aizdevumu reģistru.

7.

Samazināt tiesvedības un juridisko pakalpojumu izmaksas un veicināt konkurētspēju, tostarp līdz 2014. gada beigām pieņemot Juridisko pakalpojumu regulējuma aktu, cita starpā tā noteikumu, kas ļauj nodarboties ar daudzdisciplīnu praksi, un cenšoties atcelt advokātu uzliktos apgrūtinājumus. Uzraudzīt tā ietekmi, tostarp uz juridisko pakalpojumu izmaksām. Veikt izpildpasākumus, lai nodrošinātu, ka Juridisko pakalpojumu regulatīvā iestāde sāk darboties nekavējoties un ka tā pilda savus tiesību aktos noteiktos pienākumus, tostarp publicē noteikumus vai pamatnostādnes daudzdisciplīnu prakses īstenošanai un sūdzību izskatīšanai. Uzlabot datu vākšanas sistēmas, lai veicinātu tiesvedības efektivitātes uzraudzību un izvērtēšanu nolūkā apzināt jautājumus, kuros nepieciešamas reformas.