21.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/9

(1)

Eiropas Savienības un Tunisijas Republikas (“Tunisija”) attiecības attīstās saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). 1998. gada 1. martā stājās spēkā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisiju, no otras puses (2) (“ES un Tunisijas asociācijas nolīgums”). Saskaņā ar ES un Tunisijas asociācijas nolīgumu Tunisija 2008. gadā pabeidza tarifu atcelšanu rūpniecības ražojumiem, tādējādi kļūstot par pirmo Vidusjūras dienvidu reģiona valsti, kas iekļāvās brīvās tirdzniecības zonā ar Savienību. Divpusējais politiskais dialogs un ekonomiskā sadarbība ir vēl vairāk attīstīta saistībā ar EKP rīcības plāniem; jaunākais no šiem plāniem, kas pašlaik tiek apspriests, aptvertu 2013.–2017. gada laikposmu.

(2)

Tunisijas ekonomiku ir ievērojami ietekmējuši notikumi, kas valstī norisinājušies saistībā ar notikumiem Vidusjūras dienvidu reģionā kopš 2010. gada beigām, pazīstami kā “Arābu pavasaris”, kā arī tiem sekojošie reģionālie nemieri, jo īpaši kaimiņvalstī Lībijā. Minētie notikumi un nelabvēlīgā ekonomiskā situācija pasaulē, jo īpaši lejupslīde eurozonā, kas ir Tunisijas svarīgākā tirdzniecības un finanšu partnere, ļoti negatīvi ietekmēja Tunisijas ekonomiku, kā rezultātā palēninājās izaugsme un izveidojās lieli ārējā un budžeta finansējuma iztrūkumi.

(3)

Pēc tam, kad 2011. gada 14. janvārī tika gāzts prezidents Ben Ali, 2011. gada 23. oktobrī notika pirmās brīvās un demokrātiskās vēlēšanas Tunisijā. Kopš tā brīža darbojas Nacionālā konstitucionālā asambleja, un, kaut arī politiskās pārejas process nav bijis bez grūtībām, svarīgākie politiskie dalībnieki ir saskaņoti rīkojušies, lai turpinātu reformas ceļā uz pilnvērtīgu demokrātisko sistēmu.

(4)

Konstitūcija, ko pieņēma Tunisijas Nacionālā konstitucionālā asambleja, ietver tādus attīstības pasākumus personas tiesību un brīvību jomā un sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā, kuri sekmē demokrātiju un tiesiskumu Tunisijā.

(5)

Kopš Arābu pavasara sākuma Savienība vairākkārt ir apliecinājusi savu apņemšanos atbalstīt Tunisiju tās ekonomisko un politisko reformu procesā. Minētā apņemšanās tika vēlreiz apstiprināta 2012. gada novembrī secinājumos, ko pieņēma Savienības un Tunisijas asociācijas padomes sanāksmē. Savienības politiskais un ekonomiskais atbalsts, kas paredzēts Tunisijas reformu procesam, atbilst EKP kontekstā izklāstītajai politikai, kuru Savienība īsteno attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģionu.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pieņemta kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 778/2013/ES (3), Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos nolūkā sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu un nedefinētu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai saņēmējs varētu atgūt stabilu ārējo finanšu stāvokli, un ar to būtu jāpalīdz īstenot politisku programmu ar stingriem korekcijas un strukturālu reformu pasākumiem, kuri paredzēti maksājumu bilances uzlabošanai, jo īpaši šīs programmas darbības laikā, un attiecīgo ar Savienību noslēgto nolīgumu un programmu īstenošanas veicināšanai.

(7)

Tunisijas iestādes un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2013. gada aprīlī vienojās par trīs gadu ilgu un ar piesardzības pasākumiem nesaistītu rezerves vienošanos (“SVF programma”) 1 146 miljonu SDR (speciālās aizņēmuma tiesības) apmērā, lai atbalstītu Tunisijas ekonomisko korekciju un reformu programmu. SVF programmas mērķi atbilst Savienības makrofinansiālās palīdzības nolūkam, proti, mazināt īstermiņa grūtības saistībā ar maksājumu bilanci, un stingru korektīvo pasākumu īstenošana atbilst Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķim.

(8)

Saskaņā ar savu parasto sadarbības programmu Savienība 2011.–2013. gada laikposmam ir piešķīrusi EUR 290 miljonus dotāciju veidā, lai atbalstītu Tunisijas ekonomisko un politisko reformu plānu. Turklāt Tunisijai 2011.–2013. gada laikposmam tika piešķirti EUR 155 miljoni no programmas “Atbalsts partnerībai, reformām un iekļaujošai izaugsmei” (SPRING).

(9)

Tunisija 2013. gada augustā, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos, lūdza Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(10)

Tā kā Tunisija ir valsts, uz kuru attiecas EKP, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(11)

Ņemot vērā to, ka Tunisijas maksājumu bilancē saglabājas būtisks ārējā finansējuma iztrūkums, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos resursus, un neraugoties uz to, ka Tunisija īsteno stingras ekonomikas stabilizācijas un reformu programmas, pašreizējos ārkārtas apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība, kas jāsniedz Tunisijai (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”), ir uzskatāma par piemērotu atbildi uz Tunisijas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju saistībā ar SVF programmu. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Tunisijas ekonomikas stabilizācijas un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas darīti pieejami saskaņā ar SVF finansiālo vienošanos.

(12)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Tunisijā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(13)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšana balstās uz Tunisijas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību pilnīgu kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Tunisijā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(14)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības atbilst pamatprincipiem, mērķiem un pasākumiem, kas veikti dažādās ārējās darbībās jomās, un citiem atbilstīgiem Savienības politikas pasākumiem.

(15)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Tunisiju. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās konsekvenci.

(16)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Tunisijas apņēmība ievērot vērtības, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī Tunisijas saistības ievērot atklātas, likumīgas un godīgas tirdzniecības principus.

(17)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Tunisijā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāuzlabo publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība Tunisijā un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, darbvietu izveidi un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikuma izpildīšana, gan minēto mērķu sasniegšana.

(18)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Tunisijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar palīdzību. Turklāt būtu jāparedz noteikumi, ka Komisija veic pārbaudes un Revīzijas palāta – revīzijas.

(19)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības summām vajadzētu atbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(21)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tiem attiecīgie dokumenti.

(22)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4).

(23)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas nosacījumi, kas jāparedz saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Tunisijas iestādēm tādas dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā, kura paredzēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 miljonus, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Tunisijai, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra,

a)

lēmuma 2. pantā izklāstītais priekšnoteikums;

b)

pastāvīgi un sekmīgi tiek īstenota politikas programma ar stingriem korekcijas un strukturālo reformu pasākumiem, ko atbalsta vienošanās par kredītu, kura noslēgta ar SVF un nav saistīta ar piesardzības pasākumiem; un

c)

konkrētā grafikā tiek īstenoti ekonomikas politikas un finanšu nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā.

a)

nodrošina, ka Tunisija regulāri pārbauda, vai no Savienības vispārējā budžeta piešķirtais finansējums tiek pareizi izmantots, veic piemērotus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un vajadzības gadījumā uzsāk tiesvedību, lai atgūtu visus izšķērdētos līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu;

b)

saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (9), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11) nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši paredzot konkrētus pasākumus, ar kuriem novērš un apkaro krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus, kas ietekmē Savienības makrofinansiālo palīdzību;

c)

nepārprotami pilnvaro Komisiju, tostarp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, vai tās pārstāvjus veikt pārbaudes, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas;

d)

nepārprotami pilnvaro Komisiju un Eiropas Savienības Revīzijas palātu veikt revīzijas Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas laikposmā un pēc tam, tostarp veikt dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas, piemēram, operatīvos novērtējumus; un

e)

nodrošina, ka Savienība ir tiesīga saņemt aizdevuma atmaksu pirms termiņa, ja ir konstatēts, ka saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības pārvaldību Tunisija ir iesaistījusies krāpnieciskā vai koruptīvā darbībā vai jebkādā citā nelikumīgā darbībā, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

a)

izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

b)

novērtē Tunisijas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto politisko pasākumu īstenošanā gūtos panākumus;

c)

norāda saistību starp saprašanās memorandā izklāstītajiem ekonomikas politikas nosacījumiem, Tunisijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļas.