11.7.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 203/100

---

PADOMES LĒMUMS 2014/449/KĀDP

(2014. gada 10. jūlijs)

par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/423/KĀDP (1).

(2)

Padome 2014. gada 20. janvārī pieņēma secinājumus par to, ka, atbalstot Āfrikas Savienības (ĀS) un Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) centienus un ciešā koordinācijā ar starptautiskiem partneriem, būtu jāapsver mērķtiecīgi, ierobežojoši pasākumi pret personām, kuras kavē miera procesu Dienvidsudānā. 2014. gada 17. martā Padome atkārtoti pauda gatavību apsvērt šādus pasākumus saistībā ar Dienvidsudānu.

(3)

Padome joprojām pauž nopietnas bažas par stāvokli Dienvidsudānā. Tādēļ pret personām, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī pret personām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi.

(4)

Skaidrības pēc ierobežojošie pasākumi, kas ir vērsti pret personām, kuras kavē politisko procesu Dienvidsudānā vai kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, un ierobežojošie pasākumi, kas jau ir noteikti ar Lēmumu 2011/423/KĀDP, ciktāl tie attiecas uz Dienvidsudānu, būtu jāiekļauj vienā tiesību instrumentā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot to karoga kuģus vai gaisa kuģus, aizliegts veikt ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitāro spēku ekipējuma un rezerves daļu pārdošanu, piegādi vai nodošanu Dienvidsudānai vai to eksportu uz Dienvidsudānu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav dalībvalstu teritorijās.

2.   Ir aizliegts arī:

a)

tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Dienvidsudānā vai izmantošanai Dienvidsudānā sniegt tehnisku palīdzību, starpnieka pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem vai ar šādu priekšmetu piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi vai izmantošanu;

b)

tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Dienvidsudānā vai izmantošanai Dienvidsudānā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem, tostarp, jo īpaši, piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu jebkādai šādu priekšmetu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai vai ar tiem saistītai tehniskai palīdzībai, starpnieka pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem;

c)	apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus.

2. pants

1.   Lēmuma 1. pantu nepiemēro:

a)

tāda militāra ekipējuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi humānai palīdzībai, cilvēktiesību uzraudzībai vai lietošanai aizsardzības nolūkā, vai ANO, ĀS, Eiropas Savienības vai Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) īstenotām iestāžu darba uzlabošanas programmām, vai tādu materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas paredzēts Eiropas Savienības, ANO un ĀS krīzes pārvarēšanas operācijām;

b)

lai pārdotu, piegādātu, nodotu vai eksportētu transportlīdzekļus, kas nav paredzēti militāriem mērķiem un kuri ir izgatavoti no ballistiskas aizsardzības materiāliem, vai kuros ir uzstādīti šādi materiāli, vienīgi nolūkā nodrošināt Dienvidsudānā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu personāla vai ANO, ĀS vai IGAD personāla aizsardzību;

c)	tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar ekipējumu vai programmām un darbībām, kas minēti a) apakšpunktā;

d)	finansējuma un finansiālās palīdzības sniegšanai attiecībā uz ekipējumu vai programmām un darbībām, kas minēti a) apakšpunktā;

e)	tāda atmīnēšanas ekipējuma un materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas paredzēts atmīnēšanas operācijām;

f)	tāda militāra ekipējuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi Dienvidsudānas drošības sektora reformu procesa atbalstam, kā arī ar šādu ekipējumu saistītam finansējumam, finanšu palīdzībai vai tehniskai palīdzībai;

ar noteikumu, ka šādas piegādes ir iepriekš apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

2.   Lēmuma 1. pants neattiecas arī uz aizsargtērpiem, tostarp artilērijas jakām un militārām ķiverēm, ko, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu personāls, ANO vai IGAD personāls vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humānās palīdzības un attīstības darbinieki un ar to saistītais personāls uz laiku eksportē uz Dienvidsudānu tikai savai personiskajai lietošanai.

3.   Dalībvalstis izvērtē katru šajā punktā noteikto piegāžu gadījumu atsevišķi, ņemot vērā visus kritērijus, kas norādīti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (2). Dalībvalstis pieprasa atbilstīgu drošības kontroli attiecībā uz tādu atļauju ļaunprātīgu izmantošanu, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu, un pēc vajadzības paredz pasākumus ekipējuma nogādāšanai atpakaļ izcelsmes valstī.

3. pants

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, ka to teritorijās iebrauc vai to teritorijas šķērso personas, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī personas, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, un ar tām saistītas personas, kā minēts pielikumā.

2.   Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3.   Šā panta 1. punkts neskar gadījumus, ja dalībvalstij saistības uzliek starptautiskas tiesības, proti:

a)	kā starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalstij;

b)	kā ANO sasauktas vai tās aizgādnībā rīkotas starptautiskas konferences uzņēmējvalstij;

c)	saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai

d)	ievērojot 1929. gada Samierināšanās līgumu (Laterāna pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.

4.   Šā panta 3. punktu uzskata par piemērojamu arī gadījumos, ja kāda dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.

5.   Padomi pienācīgi informē par visiem gadījumiem, kad dalībvalsts piešķir izņēmumu saskaņā ar 3. un 4. punktu.

6.   Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus pasākumu piemērošanai, kas paredzēti saskaņā ar 1. punktu, ja ieceļošana ir pamatota steidzamu humānās palīdzības iemeslu dēļ, vai lai apmeklētu starpvaldību sanāksmes un sanāksmes, kuras atbalsta Eiropas Savienība, vai ja kāda dalībvalsts ir EDSO uzņēmējvalsts, ja notiek politiskais dialogs, kas tieši veicina ierobežojošo pasākumu politiskos mērķus, tostarp demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Dienvidusdānā.

7.   Dalībvalsts, kas vēlas piešķirt 6. punktā minētos izņēmumus, par to rakstiski paziņo Padomei. Izņēmumu uzskata par piešķirtu, ja divās darba dienās no brīža, kad saņemts paziņojums par ierosināto izņēmumu, viens vai vairāki Padomes locekļi rakstiski neiebilst pret šādu rīcību. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu piešķirt ierosināto izņēmumu.

8.   Gadījumos, kad dalībvalsts saskaņā ar 3., 4., 6. un 7. punktu atļauj pielikumā minētajām personām ieceļot dalībvalstī vai šķērsot tās teritoriju, atļauju piešķir tikai tādiem nolūkiem, kādiem tā ir paredzēta, un tikai tām personām, uz kurām tā attiecas.

4. pants

1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī to personu un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, kā minēts pielikumā.

2.   Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi netiek darīti tieši vai netieši pieejami pielikumā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to interesēs.

3.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)	vajadzīgi, lai segtu pielikumā uzskaitīto personu un to apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un medicīnisko aprūpi, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)	paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu vai pārvaldību; vai

d)	vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja.

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo daļu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 1. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta pielikumā minētajā sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāms tiesas nolēmums;

b)

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas atzīti par spēkā esošiem ar šādu nolēmumu, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi;

c)	nolēmums nav pieņemts kādas pielikumā uzskaitītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs;

d)	šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo daļu.

5.   Šā panta 1. punkts neliedz sarakstā iekļautai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai veikt maksājumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts pirms datuma, kurā šāda fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra ir iekļauta pielikumā, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir secinājusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņem 1. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra.

6.   Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildināšanai ar:

a)	procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem;

b)	maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus; vai

c)	maksājumiem, kuri paredzēti Savienībā pieņemtā tiesas, administratīvā vai šķīrējtiesas nolēmumā vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmā tiesas nolēmumā,

ar noteikumu, ka uz visiem šādiem procentiem, cita veida ieņēmumiem un maksājumiem joprojām attiecas 1. punktā paredzētie pasākumi.

5. pants

1.   Padome pēc kādas dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma nolemj izstrādāt un grozīt pielikumā iekļauto sarakstu.

2.   Padome 1. punktā minēto lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai vai nu tieši, ja ir zināma tās adrese, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai iespēju paust savus apsvērumus.

3.   Ja ir iesniegti apsvērumi vai būtiski jauni pierādījumi, Padome pārskata 1. punktā minēto lēmumu un atbilstīgi informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.

6. pants

1.   Pielikumā norāda pamatojumu 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā minēto personu iekļaušanai sarakstā.

2.   Pielikumā iekļauj arī vajadzīgo informāciju attiecīgo personu identificēšanai, ja tāda ir pieejama. Šāda informācija var ietvert vārdu un uzvārdu, tostarp pieņemtus vārdus, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā ir zināma, un amatu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām vai struktūrām šāda informācija var ietvert nosaukumus, reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbības vietu.

7. pants

Lai šajā lēmumā izklāstīto pasākumu ietekme būtu pēc iespējas lielāka, Savienība aicina trešās valstis pieņemt šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem līdzīgus ierobežojošus pasākumus.

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šis lēmums ir spēkā līdz 2015. gada 12. jūlijam.

Šo lēmumu pastāvīgi pārskata. Ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti, lēmumu attiecīgi atjauno vai groza.

---

(1)  Padomes Lēmums 2011/423/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu un Dienvidsudānu un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (OV L 188, 19.7.2011., 20. lpp.).

(2)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

---

---