9.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 136/27

(1)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 119. panta 1. punkta otrā daļa, kurā grozījumi izdarīti ar 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1310/2013, ar ko nosaka konkrētus pārejas posma noteikumus par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2014. gadam un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz to piemērošanu 2014. gadā (5), paredz, ka Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantu piemēro finanšu grāmatojumu noskaidrošanai par izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti, attiecībā uz 2013. lauksaimniecības finanšu gadu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija, apstiprinājums par pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, kā arī apstiprināšanas struktūru sagatavoti ziņojumi, Komisija apstiprina minētās regulas 6. pantā norādīto maksātāju [maksājumu aģentūru] grāmatojumus.

(3)

Saskaņā ar 5. panta 1. punkta otro daļu Regulā (EK) Nr. 883/2006 par 2013. finanšu gadu ņem vērā tos izdevumus, kas dalībvalstīm radušies laikposmā no 2012. gada 16. oktobra līdz 2013. gada 15. oktobrim.

(4)

Ar 10. panta 2. punkta pirmo daļu Regulā (EK) Nr. 885/2006 ir noteikts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai izmaksājama tai, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā, t. i., 2013. gadā, veiktos ikmēneša maksājumus no attiecīgajā gadā atzītajiem izdevumiem saskaņā ar 1. punktu. Komisija šo summu atskaita no ikmēneša maksājuma, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā pieņemts lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu, vai pieskaita minētajam maksājumam.

(5)

Komisija ir pārbaudījusi dalībvalstu iesniegto informāciju un līdz 2014. gada 31. martam nosūtījusi tām pārbaudes rezultātus, norādot nepieciešamos grozījumus.

(6)

Dažu maksājumu aģentūru gada pārskati un pavaddokumenti apmierina Komisiju un ļauj tai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu. I pielikumā ir norādītas noskaidrotās summas, no tām dalībvalstīm atgūstamās summas vai tām dalībvalstīm izmaksājamās summas, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka to pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi.

(7)

Dažu maksājumu aģentūru iesniegtajai informācijai vajadzīgi papildu paskaidrojumi, un tāpēc šajā lēmumā to grāmatojumus nevar noskaidrot. Attiecīgās maksājumu aģentūras ir uzskaitītas II pielikumā.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2006 9. panta 4. punktu termiņa neievērošana augustā, septembrī un oktobrī jāņem vērā ikgadējā grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā. Daži izdevumi, ko dažas dalībvalstis deklarējušas iepriekš minētajos 2013. gada mēnešos, tika izdarīti pēc tiesību aktos noteiktajiem termiņiem. Šajā lēmumā būtu attiecīgi jānosaka atbilstīgi samazinājumi noskaidrojamajām summām.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 883/2006 9. pantu Komisija par maksimālā finanšu līdzekļu apjoma pārsniegšanu vai maksājumu termiņu neievērošanu jau ir samazinājusi vai apturējusi vairākus ikmēneša maksājumus, kuru pamatā ir izdevumu grāmatojumi 2013. finanšu gadā. Pieņemot pašreizējo lēmumu, Komisijai būtu jāņem vērā samazinātās vai apturētās summas, lai nepieļautu neatbilstīgus maksājumus vai termiņa neievērošanu un līdz ar to tādu summu atmaksu, kas vēlāk varētu būt pamats finanšu korekcijām. Vajadzības gadījumā attiecīgās summas varētu tikt analizētas sīkāk atbilstības pārbaudes procedūru ietvaros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu. Šajā nolūkā šis lēmums neskar iespējamus turpmākos lēmumus par atbilstības pārbaudēm, kurus Komisija varētu pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu.

(10)

Regulas (EK) Nr. 885/2006 10. panta 1. punkta otrajā un trešajā daļā paredzēts, ka lēmums par finanšu grāmatojumu noskaidrošanu nosaka summas, ko sedz ES un attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. un 33. pantu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 119. panta 1. punkta otro daļu Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantā paredzēto procedūru turpina piemērot izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti, attiecībā uz 2013. lauksaimniecības finanšu gadu. 2013. lauksaimniecības finanšu gadā 32. un 33. pants bija spēkā, tāpēc summas, kas izriet no to piemērošanas, būtu jāņem vērā lēmumā par finanšu grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz 2013. finanšu gadu.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām būtu jāsedz attiecīgajai dalībvalstij. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot dalībvalstu pienākumu ziņot par atgūstamajām summām, ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 885/2006. Minētās regulas III pielikumā ir sniegts paraugs tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2014. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai būtu jālemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par attiecīgi četriem vai astoņiem gadiem. Šajā nolūkā šis lēmums neskar iespējamus turpmākos lēmumus par atbilstības pārbaudēm, kurus Komisija varētu pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(12)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu un Regulas (EK) Nr. 885/2006 10. pantu dalībvalstis var pieņemt lēmumu izbeigt atgūšanas procedūru. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, kopā pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām būtu jāsedz no ES budžeta. Summas, par kurām dalībvalsts pieņem lēmumu neveikt atgūšanas procedūru, un minētā lēmuma pamatojumu ir paredzēts norādīt kopsavilkuma ziņojumā, ko attiecīgās dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktu. Šā lēmuma īstenošanas nolūkā Komisijai nevajadzētu pieprasīt atmaksāt šādas summas attiecīgajai dalībvalstij, līdz ar to attiecīgās neatgūšanas sekas būtu jāsedz no ES budžeta. Šajā nolūkā šis lēmums neskar iespējamus turpmākos lēmumus par atbilstības pārbaudēm, kurus Komisija varētu pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(13)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar iespējamus turpmākos lēmumus par atbilstības pārbaudēm, kurus Komisija varētu pieņemt, lai izslēgtu no Eiropas Savienības finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem,