5.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 152/5

(1)

Eiropas Komisija 2012. gada 6. septembrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad ES uzņēmums ProSun (“sūdzības iesniedzējs”) 2012. gada 25. jūlijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no kristāliskā silīcija fotoelektrisko (FE) moduļu un to galveno sastāvdaļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekami pamatotiem, lai sāktu izmeklēšanu.

(3)

Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, kas tika pamatots ar prasītajiem pierādījumiem, Komisija 2013. gada 1. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 182/2013 (3), ar ko nosaka, ka no 2013. gada 6. marta jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) imports.

(4)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, ĶTR iestādes un zināmos importētājus. Komisija informēja arī ražotājus ASV, kas tika paredzētas kā iespējamā analogā valsts.

(5)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(6)

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā ir iesaistīts liels skaits attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajos termiņos, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu informēja, ka tā ir nolēmusi ierobežot līdz saprātīgam skaitam izmeklējamo attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu (šo procesu sauc arī par “atlasi”).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski atlasījusi Savienības ražotājus. Visi zināmie Savienības ražotāji un zināmā ražotāju apvienība tika informēti par Savienības ražotāju pagaidu izlases veidošanu. Pagaidu izlasē bija iekļauti deviņi no aptuveni 220 Savienības ražotājiem, par kuriem pirms izmeklēšanas sākšanas bija zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu (sk. 26. apsvērumu), un kuri tika atlasīti pēc vislielākā reprezentatīvā ražošanas apjoma, ņemot vērā pārdošanas apjomu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, ko var pienācīgi izmeklēt pieejamā termiņā. Tika nodrošināts, ka izlasē ir iekļauti gan vertikāli integrēti, gan neintegrēti Savienības ražotāji. Arī ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli par pagaidu izlasi. Vairākas ieinteresētās personas izteica piezīmes par pagaidu izlasi, un viena persona pieprasīja, lai to uzklausa uzklausīšanas amatpersona.

(8)

Vairākas ieinteresētās personas izteica turpmāk izklāstītos iebildumus par Savienības ražotāju provizorisko izlasi:

(9)

Uz personu izteiktajiem argumentiem tika atbildēts šādi:

(10)

Pēc piezīmju saņemšanas izlases sastāvs tika pārskatīts, jo bija norādes, ka viens no atlasītajiem uzņēmumiem nebūtu bijis spējīgs pilnīgi sadarboties. Lai saglabātu izlases reprezentativitātes līmeni, tika atlasīts vēl viens Savienības ražotājs. Tādējādi pārskatītajā izlasē bija iekļauti desmit uzņēmumi, kas atlasīti, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo apjomu par katru ražošanas līmeni, ņemot vērā pārdošanas apjomu ES tirgū un ģeogrāfisko atrašanās vietu, ko var pienācīgi izmeklēt pieejamā termiņā. Tādējādi pārskatītajā Savienības ražotāju izlasē, rēķinot procentos no kopējā ražošanas apjoma Savienībā, bija pārstāvēti 18–21 % moduļu, 17–24 % elementu un 28–35 % plāksnīšu produkcijas un bija iekļauti vertikāli integrēti un neintegrēti ražotāji. Ņemot vērā, ka precīzas procentuālās daļas norādīšana ļautu aprēķināt minētā papildu Savienības ražotāja ražošanas apjomu un tādējādi arī noskaidrot tā identitāti, šādas precīzas procentuālās daļas nevarēja izpaust.

(11)

Ņemot vērā nesaistīto importētāju iespējami lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta izlases veidošana. Lai Komisija varētu nolemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visi importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savām darbībām, kas veiktas saistībā ar izmeklējamo ražojumu 19. apsvērumā definētajā izmeklēšanas periodā.

(12)

Aptuveni no 250 nesaistītajiem sūdzības iesniedzēja minētajiem importētājiem, ar kuriem sazinājās Komisija, 36 atbildēja uz paziņojumam par procedūras sākšanu pievienotās atlases anketas jautājumiem – 35 sniedza atbildes par moduļiem, viens sniedza atbildes par elementiem, bet par plāksnītēm netika saņemta neviena atbilde. Atlase tika veikta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, aptverot vislielāko reprezentatīvo importa apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi izmeklēt. Tāpēc Komisija atlasīja trīs nesaistītus moduļu importētājus un vienu elementu importētāju. Turklāt, ņemot vērā saņemtās piezīmes, Komisija nolēma iekļaut izlasē vēl vienu nesaistītu moduļu importētāju. Minētais uzņēmums pieteicās un apgalvoja, ka, ņemot vērā tā darbības līmeni, būtu pamatoti to iekļaut izlasē. Tāpēc tā sākotnējais apgalvojums tika izvērtēts atkārtoti, un tika noskaidrots, ka ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda attiecībā uz konkrētā importētāja paziņoto importa apjomu. Tāpēc attiecīgais uzņēmums tika iekļauts nesaistīto importētāju izlasē. Turklāt divi uzņēmumi, kas sākotnēji bija iekļauti izlasē, neatbildēja uz anketu jautājumiem un tāpēc tika uzskatīti par tādiem, kas nesadarbojas izmeklēšanā, un izslēgti no nesaistīto importētāju izlases. Tādējādi nesaistīto importētāju izlasē bija iekļauti divi moduļu importētāji un viens elementu importētājs, kuru importa apjoms bija aptuveni 2–5 % no kopējā apjoma, kas importēts no attiecīgās valsts. Tomēr pēc tam, kad bija saņemta atbilde uz anketas jautājumiem, tika noskaidrots, ka diviem no trim importētājiem pamatdarbība faktiski ir saules energoiekārtu uzstādīšana, nevis attiecīgā ražojuma tirdzniecība. Izmeklēšanā tika atklāts, ka lielākā daļa attiecīgā ražojuma Savienībā tiek ievesta ar tādu uzņēmumu starpniecību, kuri saistīti ar ražotājiem eksportētājiem ĶTR, vai ar iekārtu uzstādītāju vai projektu izstrādātāju starpniecību. Ņemot vērā šos apstākļus, izlase tika provizoriski uzskatīta par reprezentatīvu. Tomēr Komisija izmeklēšanas turpmākajā gaitā sazināsies vēl ar citiem nesaistītiem importētājiem, kas sadarbojās, lai pārliecinātos, vai tos var uzskatīt par importētājiem, un noskaidrotu, vai izlasi var palielināt.

(13)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta atlase dempinga noteikšanai. Lai Komisija varētu nolemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savām darbībām, kas veiktas saistībā ar izmeklējamo ražojumu 19. apsvērumā definētajā izmeklēšanas periodā. Tika informētas arī attiecīgās valsts iestādes.

(14)

Izlases veidošanas laikā pieteicās 135 Ķīnas ražotāji eksportētāji (bieži tās bija vairāku uzņēmumu grupas). Uzņēmumi, kas sadarbojās, pārstāv aptuveni 80 % no kopējās Ķīnas eksporta vērtības. Izveidotajā septiņu uzņēmumu grupu izlasē ir iekļauti trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kam ir vislielākais moduļu eksporta apjoms, abi eksportētāji, kas sadarbojās un kam ir vislielākais elementu eksporta apjoms, un abi eksportētāji, kas sadarbojās un kam ir vislielākais plāksnīšu eksporta apjoms.

(15)

Komisija nosūtīja anketas visiem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kā arī izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un augšupējiem un lejupējiem ekonomikas dalībniekiem un to apvienībām, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos. Komisija sazinājās arī ar patērētājus pārstāvošu apvienību.

(16)

Atbildes uz anketu jautājumiem tika saņemtas no visiem izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, trim izlasē iekļautiem savstarpēji nesaistītiem Savienības importētājiem, kā arī 21 augšupējā un lejupējā ekonomikas dalībnieka un trim šādu dalībnieku apvienībām.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos (to grupās):

(18)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem ĶTR gadījumā, ja tiem netiek piešķirts tirgus ekonomikas režīms (TER), tika veikta pārbaude šādos uzņēmumos, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz datiem no Indijas kā analogās valsts:

(19)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2009. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(20)

Attiecīgais ražojums ir kristāliskā silīcija FE moduļi jeb paneļi un elementi un plāksnītes, ko izmanto kristāliskā silīcija FE moduļos jeb paneļos un kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kas nosūtīti no Ķīnas Tautas Republikas. Elementu un plāksnīšu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus. Uz šo ražojumu pašlaik attiecas KN kodi ex 3818 00 10, ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90 (“attiecīgais ražojums”).

(21)

Attiecīgā ražojuma definīcijā nav iekļauti šādi ražojumu veidi:

(22)

FE moduļi, elementi un plāksnītes pārveido saules gaismu elektroenerģijā. Šādu pārveidošanu nodrošina elementi, kas absorbē gaismu un pārveido to elektroenerģijā ar kristāliskā silīcija starpniecību.

(23)

Plāksnītes ir ražošanas procesa pirmais posms. Tās ir izgatavotas no kristāliskā silīcija un ir galvenā sastāvdaļa elementu ražošanā.

(24)

Vispirms kristāliskais silīcijs ir jāizkausē, lai iegūtu kristāliskā silīcija lietņus, ko sazāģē plāksnītēs. Plāksnītēm veic secīgu apstrādi ar augstas tehnoloģijas pusvadītāju, lai izveidotu darboties spējīgus saules enerģijas elementus. Elementi ir ražošanas procesa otrais posms. Tiem ir p-n pāreja, lai savāktu un pārnestu elementa saražoto elektroenerģiju.

(25)

Moduļi ir ražošanas procesa trešais posms. Lai samontētu moduļus, elementus sakausē kopā ar plakanām stieplēm vai metāla lentēm, lai izveidotu elementu virkni. Tās ielaminē starp loksnēm. Augšpusē izmanto pārsvarā stiklu, bet apakšpusē – polimēra atbalsta loksni. Lai veiktu montāžu uz vietas (piemēram, uz jumtiem), parasti izveido rāmjus. Modulis var būt un var nebūt aprīkots ar invertoru.

(26)

Izmeklēšanā ir pierādīts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo Indijā – valstī, kas tika izmantota kā analogā valsts normālās vērtības noteikšanai, – un pārdod tās iekšzemes tirgū, kā arī ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tiem ir viens un tas pats galvenais galīgais izmantojums. Tāpēc tos provizoriski uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(27)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka izmeklēšanu nevar attiecināt uz trim ražojumiem ar atšķirīgām fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām un ka tāpēc attiecībā uz moduļiem, elementiem un plāksnītēm jāveic trīs atsevišķas izmeklēšanas. Turklāt minētās personas apgalvoja, ka nav skaidrs, vai izmeklēšana attiecas uz vienu vienotu ražojumu vai trim atsevišķiem ražojumiem, un ka tāpēc tās nevar pilnīgi aizstāvēt savas intereses. Tika arī prasīts alternatīvi no izmeklēšanas izslēgt plāksnītes gadījumā, ja no tās netiek izslēgtas monoplāksnītes (sk. 42.–44. apsvērumu).

(28)

Plāksnīšu, elementu un moduļu ražošana ir viens vienots ražošanas process ar atšķirīgiem ražošanas posmiem. No moduļiem, elementiem un plāksnītēm kopā ir atkarīgas gatavā ražojuma (t. i., moduļu) īpašības. Izmeklēšanā tika pierādīts, ka plāksnīšu un elementu ražošana ir tieši paredzēta vienīgi moduļu izgatavošanai; moduļiem, elementiem un plāksnītēm ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības (kas ir atkarīgas no izmantotā izejmateriāla) un vienāds galvenais galīgais izmantojums, proti, tos pārdod iebūvēšanai saules FE sistēmās. Moduļu veiktspēja ir tieši saistīta ar plāksnīšu un elementu veiktspēju.

(29)

Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu bija skaidri noteikts, ka moduļi, elementi un plāksnītes ir izmeklējamais ražojums. Tāpēc ieinteresētās personas varēja pilnīgi aizstāvēt savas intereses, pamatojoties uz attiecīgi definēto ražojumu. Tāpēc argumenti tika noraidīti.

(30)

Tika arī apgalvots, ka moduļus, elementus un plāksnītes nevar uzskatīt par vienotu ražojumu, jo tiem ir vairāki atšķirīgi astoņu ciparu KN kodi, sešu ciparu apakšpozīcija, četru ciparu HS pozīcija un divu ciparu nodaļu līmeņi, un tie ir arī iekļauti atšķirīgās HS nomenklatūras sadaļās. Šis arguments kā tāds nav būtisks, lai noteiktu ražojumu klāstu antidempinga izmeklēšanā, kas ir pamatota ar attiecīgā ražojuma fizikālajām īpašībām.

(31)

Vairākas personas apgalvoja, ka elementu pārveidošanas procesā radītā pievienotā vērtība veido lielāko daļu no moduļa vērtības un ka tāpēc elementi jāuzskata par atsevišķu ražojumu.

(32)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka elementu ražošana ir ražošanas procesa tehnoloģiski vissarežģītākā daļa. Tomēr tajā tika arī pierādīts, ka minētie trīs apstrādes posmi ir savstarpēji saistīti un ka pievienotā vērtība nav koncentrēta konkrētā ražošanas procesa posmā, bet ir sadalīta pa visu ražošanas procesu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(33)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka moduļiem, elementiem un plāksnītēm ir atsevišķi tirdzniecības tirgi un ka tāpēc minētie ražojumi jāuzskata par atšķirīgiem ražojumiem; to pierādot arī fakts, ka liels skaits ražotāju nav vertikāli integrēti.

(34)

Moduļus, elementus un plāksnītes nevar uzskatīt par atsevišķiem ražojumiem, kuru cenu svārstības ir atkarīgas tikai no tirgus faktoriem. Faktiski to cenas ir cieši savstarpēji saistītas, un tās ietekmē polisilīcija cena. Līdzīgi, kā paskaidrots 23.–25. apsvērumā, attiecīgais ražojums tiek izgatavots vienotā ražošanas procesā, kam ir dažādi posmi. Tas, ka daži ražotāji nav vertikāli integrēti, ir tikai darījumu lēmumu un apjomradītu ietaupījumu dēļ un nemaina šo secinājumu. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(35)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka moduļi, elementi un plāksnītes jāuzskata par atšķirīgiem ražojumiem, ņemot vērā to, ka tiem ir atšķirīgs galīgais izmantojums un ka tie nav savstarpēji aizstājami.

(36)

Kā norādīts iepriekš, izmeklēšanā tika pierādīts, ka plāksnīšu, elementu un moduļu ražošanas process ir vienots ražošanas process un ka tāpēc jautājums par vienota ražošanas procesa dažādu posmu savstarpējo aizstājamību nav aktuāls. Turklāt moduļiem, elementiem un plāksnītēm ir viens un tas pats galīgais izmantojums, proti, saules gaismas pārveidošana elektroenerģijā, un tāpēc tos nevar izmantot citiem mērķiem.

(37)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka moduļiem, elementiem un plāksnītēm nav vieni un tie paši izplatīšanas kanāli un ka tāpēc tos nevar uzskatīt par vienotu ražojumu. Izmeklēšanā tika pierādīts, ka moduļus, elementus un plāksnītes var izplatīt atšķirīgos vai līdzīgos izplatīšanas kanālos. Tomēr galvenie kritēriji vienota ražojuma definēšanā ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galīgais izmantojums. Tāpēc, ņemot vērā 27.–29. apsvērumu, tiek secināts, ka atšķirīgi izplatīšanas kanāli nav uzskatāmi par noteicošu faktoru. Tāpēc arguments būtu jānoraida.

(38)

Tika apgalvots, ka moduļi, elementi un plāksnītes būtiski atšķiras no patērētāju uztveres viedokļa un ka tāpēc tos nevajadzētu uzskatīt par vienotu ražojumu.

(39)

Līdzīgi kā norādīts iepriekš, galvenie kritēriji vienota ražojuma definēšanā ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galīgais izmantojums. Tāpēc, ņemot vērā 27.–29. apsvērumu, tiek secināts, ka atšķirīga patērētāju uztvere nav uzskatāma par noteicošu faktoru. Tāpēc arguments būtu jānoraida.

(40)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma definīcijā būtu jāiekļauj plānkārtiņu FE ražojumi, norādot, ka tiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un tas pats galvenais galīgais izmantojums.

(41)

Plānkārtiņu FE ražojumi ir skaidri izslēgti no ražojuma definīcijas; sk. 21. apsvērumu. Plānkārtiņu FE ražojumiem patiešām ir atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu. Tos izgatavo atšķirīgā ražošanas procesā un ne no kristāliskā silīcija, kas ir galvenā izejviela moduļu, elementu un plāksnīšu ražošanā. Tiem ir mazāka pārveidošanas lietderība un mazāka jauda vatos, un tāpēc tie nav piemēroti tādiem pašiem lietojumiem kā attiecīgais ražojums. Tāpēc argumenti bija jānoraida.

(42)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka monoplāksnītes būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas, jo to fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības atšķiras no multiplāksnīšu īpašībām. Tika apgalvots, ka tām atšķiras kristālu struktūra, forma un ārējais izskats. Tika arī apgalvots, ka Savienībā monoplāksnītes netiek ražotas.

(43)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka monoplāksnītēm ir augstāka kvalitāte nekā multiplāksnītēm, kaut arī tās iegūst līdzīgos ražošanas procesos, izmantojot to pašu galveno izejvielu (polisilīciju). Tāpēc tiek secināts, ka monoplāksnītēm un multiplāksnītēm ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības.

(44)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka galvenais galīgais izmantojums ir viens un tas pats, jo gan monoplāksnītes, gan multiplāksnītes ir paredzētas vienīgi saules enerģijas elementu (attiecīgi monoelementu un multielementu) ražošanai, lai galu galā izgatavotu saules enerģijas moduļus (attiecīgi monomoduļus un multimoduļus). Nav būtisku atšķirību starp abiem plāksnīšu veidiem, tie ir savstarpēji aizstājami, un tos var izmantot elementu ražošanai. Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienībā monoplāksnītes netiek ražotas, izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienībā ražo gan monoplāksnītes, gan multiplāksnītes. Tāpēc šis arguments ir jānoraida.

(45)

Tika arī apgalvots, ka plāksnītes un elementus var uzskatīt par diviem atsevišķiem pusfabrikātiem, savukārt moduļi ir gatavie ražojumi un tāpēc tie nebūtu uzskatāmi par vienu vienotu ražojumu.

(46)

Kā norādīts iepriekš, galvenie kritēriji vienota ražojuma definēšanā ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galīgais izmantojums. Tāpēc, ņemot vērā 27.–29. apsvērumu, tiek secināts, ka atšķirība starp pusfabrikātiem vai gataviem ražojumiem nav uzskatāma par noteicošu faktoru. Tāpēc arguments būtu jānoraida.

(47)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja, lai no ražojuma definīcijas tiktu izslēgti saules enerģijas paneļi, kas paredzēti tikai 12 V akumulatoru lādēšanai, pamatojoties uz to, ka to galīgais izmantojums atšķiras no pieslēgšanai tīklam paredzēto moduļu galīgā izmantojuma, jo šādiem saules enerģijas paneļiem ir daudz zemāka jauda vatos un tāpēc tie nav piemēroti pieslēgšanai tīklam.

(48)

Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklējamais ražojums neietver ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kas sastāv mazāk nekā no sešiem elementiem, ir pārnēsājamas un nodrošina elektroenerģiju ierīcēm vai uzlādē akumulatorus. Moduļiem, kas sastāv vairāk nekā no sešiem elementiem un kas paredzēti tikai akumulatoru uzlādēšanai, ir tādas pašas pamatīpašības un veiktspēja kā pieslēgšanai tīklam paredzētiem moduļiem. Tiem izmanto tukšgaitas spriegumu, kas ir mazāks nekā tas, kuru izmanto pieslēgšanai tīklam paredzētiem moduļiem. Neraugoties uz šo atšķirību, izmeklēšanā tika atklāts, ka šā veida moduļus var pieslēgt tīklam. Zemāku spriegumu var vienkārši kompensēt, palielinot elementu izmērus un/vai skaitu. Tāpēc moduļi, kas paredzēti akumulatoru uzlādēšanai un kas sastāv vairāk nekā no sešiem elementiem, ir iekļauti attiecīgā ražojuma definīcijā.

(49)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka kristāliskā silīcija FE moduļi jeb paneļi, kā arī tādi elementi un plāksnītes, ko izmanto kristāliskā silīcija FE moduļos jeb paneļos, kā aprakstīts iepriekš, ir vienots ražojums. Tomēr Komisija turpinās izvērtēt, vai moduļi, elementi un plāksnītes ir viens vienots ražojums vai divi vai trīs atsevišķi ražojumi. Tāpēc tā aicina visas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli par šo jautājumu, ņemot vērā Komisijas secinājumu, kas izdarīts šajā procesa posmā. Katrā ziņā, pat ja galu galā tiktu secināts, ka tie ir divi vai trīs atšķirīgi ražojumi, pašreizējā izmeklēšana tāpat tiktu attiecināta uz visiem šiem atšķirīgajiem ražojumiem un galīgos pasākumus moduļiem, elementiem un plāksnītēm varētu noteikt neatkarīgi no tā, vai tie ir viens ražojums vai vairāki ražojumi.

(50)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam, veicot antidempinga izmeklēšanu par ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību tiem ražotājiem, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, nosaka saskaņā ar 2. panta 1.–6. punktu.

(51)

Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk ir sniegts šo kritēriju izklāsts:

(52)

Pašreizējā izmeklēšanā visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un atbildēja uz TER pieprasījuma veidlapā iekļautajiem jautājumiem norādītajos termiņos.

(53)

Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja visu TER pieprasījumos ietverto informāciju, apmeklējot attiecīgos uzņēmumus.

(54)

Pārbaudē tika konstatēts, ka neviens no septiņiem ražotājiem eksportētājiem (uzņēmumu grupām), kas pieprasīja TER, neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteikto kritēriju prasībām.

(55)

Visas septiņas uzņēmumu grupas izmantoja preferenciālo nodokļu režīmu(-us) un dotācijas, un attiecīgi tās nav pierādījušas, ka uz tām neattiecas būtiski izkropļojumi, kas pārnesti no ārpustirgus ekonomikas sistēmas, un tāpēc tās neatbilda TER novērtējuma 3. kritērija prasībām.

(56)

Sešas uzņēmumu grupas nevarēja pierādīt, ka to kontus revidē neatkarīgs revidents atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tāpēc tās neatbilda TER novērtējuma 2. kritērija prasībām.

(57)

Viena uzņēmumu grupa nevarēja pierādīt, ka visiem tās uzņēmumiem ir piemērojami tiesību akti par bankrotu, un tāpēc neatbilda TER novērtējuma 4. kritērija prasībām.

(58)

Turklāt trīs uzņēmumu grupas nav varējušas pierādīt, ka to darbībā nenotiek nozīmīga valsts iejaukšanās, un tāpēc neatbilda TER novērtējuma 1. kritērija prasībām.

(59)

Pēc tam, kad bija darīti zināmi secinājumi par TER, tika saņemtas piezīmes no visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(60)

Divas uzņēmumu grupas iesniedza procesuālu piezīmi un apgalvoja, ka lēmumi par TER pieņemti novēloti, t. i., pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktā trīs mēnešu termiņa, un ka tāpēc izmeklēšana būtu nekavējoties jāizbeidz. Lai pamatotu savu apgalvojumu, tās atsaucās uz Tiesas spriedumiem Brosmann  (4) un Aokang  (5)“kurpju” lietās.

(61)

Vispirms jāatgādina, ka Brosmann un Aokang lietas nav būtiskas TER analīzes likumības novērtēšanai šajā izmeklēšanā, jo atšķirībā no šīs izmeklēšanas minētās lietas attiecas uz situācijām, kad TER novērtējumi netika veikti vispār.

(62)

Turklāt Brosmann un Aokang lietas nav būtiskas šīs izmeklēšanas likumības novērtēšanai arī tāpēc, ka pamatregula kopš tā laika ir grozīta. Grozītās pamatregulas 2. panta 7. punkts paredz, ka Komisija pieņem lēmumus par TER tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas iekļauti izlasē atbilstoši pamatregulas 17. pantam, un ka šādu lēmumu pieņem septiņu mēnešu laikā, tomēr jebkurā gadījumā ne ilgāk kā astoņu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas. Minētais grozītais pants ir piemērojams jebkādai jaunajai un notiekošajai izmeklēšanai, sākot no 2012. gada 15. decembra, tātad arī pašreizējai.

(63)

Jebkurā gadījumā pastāvošās judikatūras interpretācija, saskaņā ar kuru tiesības uz lēmumu pieņemšanu par TER nav pārkāptas per se neatkarīgi no tā, ka nebija ievērots trīs mēnešu termiņš, ir jāpatur spēkā.

(64)

Saņemtās galvenās būtiskās piezīmes attiecās uz preferenciālo nodokļu režīmu un dotācijām. Eksportētāji nepastrīdēja konstatētos faktus, bet apšaubīja to būtiskumu attiecībā uz TER 3. kritērija izpildi. Proti, tie apgalvoja, ka valsts pabalsti neveido to attiecīgā apgrozījuma būtisku īpatsvaru.

(65)

Šajā saistībā jānorāda, ka tāda ienākuma nodokļa sistēma, kas ir labvēlīga atsevišķiem uzņēmumiem, kurus valdība uzskata par stratēģiskiem, acīmredzami nav tirgus ekonomikai raksturīga. Šādu sistēmu joprojām būtiski ietekmē valsts īstenota plānošana. Jānorāda arī, ka dažu ienākuma nodokļa samazinājumu radītie izkropļojumi ir būtiski, jo tie pilnīgi maina to peļņas summu pirms nodokļu samaksas, kas uzņēmumam jāsasniedz, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem. Izkropļojumi ir arī pastāvīgi, un, ņemot vērā priekšrocības būtību, absolūtajam izmeklēšanas laikā saņemtajam ieguvumam nav nozīmes, novērtējot, vai izkropļojums ir “būtisks”. Tā vietā būtiskuma novērtējums jāveic, pamatojoties uz pasākuma vispārējo ietekmi uz uzņēmuma finansiālo un saimniecisko stāvokli.

(66)

Attiecībā uz 2. kritēriju trīs uzņēmumu grupas apgalvoja, ka tās ir ievērojušas attiecīgos starptautisko grāmatvedības standartu noteikumus, jo to ASV konsolidētie konti pilnīgi atbilst minētajiem standartiem. Daži uzņēmumi arī apgalvoja, ka to konti kopumā atbilst Ķīnas grāmatvedības standartiem, kurus tie uzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi starptautiskajiem standartiem. Tomēr jautājums nav par to, vai Ķīnas grāmatvedības standarti atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Jautājums ir par to, vai konti atbilst piemērojamiem grāmatvedības standartiem. Minētajos apgalvojumos jo īpaši nav ņemts vērā tas, ka attiecībā uz individuāliem attiecīgo Ķīnas uzņēmumu finanšu pārskatiem tika konstatēts, ka vairāki starptautiskie grāmatvedības standarti (un tiem atbilstīgie Ķīnas grāmatvedības standarti), tostarp standarti attiecībā uz inventāra nolietojumu un saistīto personu darījumu izpaušanu, ir pārkāpti.

(67)

Attiecībā uz 1. kritēriju, ņemot vērā no personām saņemtās piezīmes un spriedumu lietā C-337/09 P (6), tiek secināts, ka to ir izpildījuši visi uzņēmumi. Tomēr vispārējais lēmums par TER attiecībā uz visiem izlasē iekļautajiem eksportētājiem nemainās, jo tie joprojām neatbilst 2. un 3. kritērija prasībām.

(68)

Attiecībā uz 4. kritēriju 57. apsvērumā minētā uzņēmumu grupa varēja pierādīt, ka pa to laiku ir ierosināta bankrota procedūra pret galveno Ķīnas grupas uzņēmumu. Tāpēc tiek secināts, ka attiecīgā uzņēmumu grupa atbilst šim kritērijam. Tomēr vispārējais lēmums par TER attiecībā uz šo uzņēmumu grupu nemainās, jo tie neatbilst 2. un 3. kritērija prasībām.

(69)

Tātad jāsecina, ka nav pierādīts, ka jebkurš no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem atbilst TER 2. un/vai 3. kritērijam. Tāpēc nevienam no minētajiem uzņēmumiem nevar piešķirt TER.

(70)

Astoņpadsmit ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās un nav iekļautas izlasē, iesniedza pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi atbilstoši pamatregulas 17. panta 3. punktam.

(71)

Ņemot vērā saņemto pieprasījumu lielo skaitu, Komisija ir provizoriski secinājusi, ka atsevišķas pārbaudes būtu nepamatoti apgrūtinošas un liegtu pabeigt izmeklēšanu savlaicīgi. Attiecīgi tika provizoriski nolemts nepieņemt atsevišķas pārbaudes pieprasījumus.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, nosaka, izmantojot cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”).

(73)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR par piemērotu analogo valsti izmantot ASV un aicināja visas ieinteresētās personas izteikt piezīmes par to.

(74)

Vairāki eksportētāji un importētāji ir iesnieguši piezīmes par analogās valsts izvēli, norādot, ka ASV nebūtu piemērota kā analogā valsts galvenokārt tāpēc, ka daļā IP laika ASV tirgus tika aizsargāts no Ķīnas importa ar antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem.

(75)

Ieinteresētās personas ierosināja, ka piemērotākas analogās valstis būtu Taivāna, Indija un Dienvidkoreja. Pēc minēto piezīmju saņemšanas tika nolemts paplašināt analīzi attiecībā uz piemērotas analogās valsts noteikšanu. Tāpēc tika uzrunāti visi lielākie saules enerģijas paneļu ražotāji. Kopumā notika sazināšanās ar 34 uzņēmumiem Indijā, 9 uzņēmumiem Japānā, 15 uzņēmumiem Malaizijā, 2 uzņēmumiem Meksikā, 34 uzņēmumiem Korejā, 9 uzņēmumiem Singapūrā, 43 uzņēmumiem Taivānā un 21 uzņēmumu ASV.

(76)

Atbildes tika saņemtas no diviem uzņēmumiem Indijā, diviem uzņēmumiem Taivānā un diviem uzņēmumiem ASV. Tā kā Taivānas uzņēmumi ražoja gandrīz tikai FE elementus, bet no Ķīnas tiek eksportēti galvenokārt moduļi un tā kā tika uzskatīts, ka ASV nav atbilstošas, lai tās izmantotu par analogo valsti, ņemot vērā saņemtās piezīmes, tika provizoriski nolemts par analogo valsti izmantot Indiju. Jānorāda, ka Komisija var izskatīt šo jautājumu vēlreiz tad, ja turpmākajā izmeklēšanā tiek atklāts, ka moduļi, elementi un plāksnītes ir divi vai trīs atšķirīgi ražojumi. Turklāt Indija neražo plāksnītes, tāpēc ir iespējams, ka attiecībā uz plāksnītēm būs jāizvēlas cita analogā valsts.

(77)

Viens Indijas ražotājs sniedza nepilnīgu atbildi. Tāpēc minētā uzņēmuma sniegto informāciju normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot. Tomēr tā sniegto un pārbaudīto informāciju varēja izmantot, lai apstiprinātu, ka informācija, ko sniedza analogās valsts ražotājs, kurš pilnīgi sadarbojās, patiešām ir reprezentatīva attiecībā uz Indijas tirgu.

(78)

Tā kā nevienam no izlasē iekļautajiem Ķīnas eksportētājiem netika piešķirts TER, normālo vērtību noteica atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, par analogo trešo valsti ar tirgus ekonomiku izmantojot Indiju.

(79)

Vispirms tika apzināti ražojumu veidi, ko iekšzemes tirgū pārdod analogās valsts ražotājs un kas bija identiski vai tieši pielīdzināmi ražojumu veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību.

(80)

Tad Komisija pārbaudīja, vai attiecībā uz analogās valsts ražotāju katru līdzīgā ražojuma veidu, ko pārdod iekšzemes tirgū, var uzskatīt par tādu, ko pārdod parastajā tirdzniecības apritē. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū IP laikā.

(81)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no attiecīgā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū IP laikā.

(82)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no attiecīgā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablās pārdošanas vidējo svērto cenu.

(83)

Ja visi ražojuma veidi tika pārdoti ar zaudējumiem, tika uzskatīts, ka tie nav pārdoti parastajā tirdzniecības apritē.

(84)

Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastajā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti iekšzemes tirgū, izmantoja salikto normālo vērtību.

(85)

Lai noteiktu salikto normālo vērtību, vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē izmeklēšanas periodā, guva vienīgais analogās valsts ražotājs, kurš pilnīgi sadarbojās, pieskaitīja pie šā ražotāja vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Ražošanas izmaksas un PVA izmaksas pirms to izmantošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā vajadzības gadījumā tika koriģētas.

(86)

Saules enerģijas plāksnītēm normālo vērtību nevarēja noteikt, izmantojot 79.–85. apsvērumā aprakstīto metodi, jo neviens no Indijas ražotājiem, kas sadarbojās, neražoja saules enerģijas plāksnītes. Tika pārbaudīts, vai normālo vērtību var noteikt, pamatojoties uz ļoti līdzīgu ražojumu, vajadzības gadījumā piemērojot korekcijas attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām. Saules enerģijas plāksnītēm vislīdzīgākais ražojums būtu saules enerģijas elements. Tomēr plāksnītēm ir nepieciešama būtiska apstrāde, lai tās pārveidotu par elementiem. Turklāt, lai izmantotu šo metodi, vajadzētu veikt būtiskas korekcijas, kuru apjomu nevar ticami noteikt. Tāpēc elementa normālo vērtību nevar izmantot par pamatu plāksnītes normālās vērtības noteikšanai. Tika apsvērta alternatīva iespēja izmantot to plāksnīšu cenas, ko Indijas tirgū pārdod ražotāji no tirgus ekonomikas valstīm, jo šādas cenas ir reprezentatīvas attiecībā uz tirgus apstākļiem, kas dominē plāksnīšu tirgū Indijā. Tā kā Dienvidkoreja ir vislielākā tirgus ekonomikas valsts, kas piegādā plāksnītes analogās valsts ražotājiem, normālā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz Dienvidkorejas plāksnīšu cenu Indijas tirgū.

(87)

Ražotāji eksportētāji veica eksporta preču pārdevumus uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai arī izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā.

(88)

Attiecībā uz gadījumiem, kad eksporta preču pārdevumus uz Savienību veica tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

(89)

Attiecībā uz gadījumiem, kad eksporta preču pārdevumus uz Savienību veica, izmantojot saistītus uzņēmumus Savienībā, eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika noteiktas, pamatojoties uz attiecīgo saistīto uzņēmumu tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Savienībā. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp pārdošanas, vispārējiem un administratīviem izdevumiem un peļņu. Attiecībā uz peļņas procentu tika izmantota peļņa, ko guva attiecīgā ražojuma nesaistītais importētājs, kurš sadarbojās, jo saistītā importētāja faktiskā peļņa netika uzskatīta par ticamu, ņemot vērā saistību starp ražotāju eksportētāju un saistīto importētāju.

(90)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(91)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(92)

Visos gadījumos, kad to atzina par pieņemamu, pareizu un pamatotu ar pārbaudītiem pierādījumiem, izdarīja atbilstošas korekcijas attiecībā uz fizikālajām īpašībām, netiešajiem nodokļiem, transportēšanas, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, komisijas maksām un maksām par banku pakalpojumiem.

(93)

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katra veida līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību, kas noteikta analogajai valstij, salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(94)

Vidējo svērto dempinga starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Šī starpība tika aprēķināta kā vidējā svērtā vērtība no starpībām, kas noteiktas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(95)

Attiecībā uz visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tāpēc vispirms noteica sadarbības līmeni, to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, salīdzinot ar kopējo Ķīnas importa apjomu Savienībā.

(96)

Tā kā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nodrošināja vairāk nekā 80 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību, sadarbības līmeni var uzskatīt par augstu. Nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši nevēlas sadarboties, tāpēc atlikusī dempinga starpība tika noteikta tā izlasē iekļautā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā. To uzskatīja par piemērotu, jo nekas neliecināja, ka uzņēmumi, kas nesadarbojās, īstenojuši dempingu zemākā līmenī un šādi varētu nodrošināt visu pasākumu efektivitāti.

(97)

Tādējādi pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(98)

Līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 220 ražotāji. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē un turpmāk tekstā ir saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(99)

Lai noteiktu Savienības produkcijas kopējo apjomu IP laikā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzībā ietvertā informācija, makroekonomiskie dati, ko sniedzis neatkarīgs konsultāciju uzņēmums Europressedienst (“konsultants”), un pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketu jautājumiem, jo pilnīgas publiski pieejamas informācijas par produkciju nebija. Tā kā Savienībā importētajiem moduļiem, elementiem un plāksnītēm piemēro muitas pozīcijas, kas attiecas uz ražojumiem, kurus neskar pašreizējā izmeklēšana, importa apjomu un vērtības noteikšanai nevarēja izmantot Eurostat datus. Importa apjomi un vērtība tika noteikti, pamatojoties uz konsultanta sniegtajiem datiem. Ja bija iespējams, no konsultanta saņemtos datus salīdzināja ar publiski pieejamo avotu datiem un ar pārbaudītajām atbildēm uz anketu jautājumiem.

(100)

Tādējādi tika aprēķināts, ka kopējais produkcijas apjoms Savienībā IP laikā bija aptuveni 4 GW moduļiem, 2 GW elementiem un 2 GW plāksnītēm.

(101)

Kā norādīts 10. apsvērumā, izlasē tika iekļauti 10 Savienības ražotāji, kuru saražotās produkcijas īpatsvars bija 18–21 % no kopējās moduļu produkcijas Savienībā, 17–24 % no kopējās elementu produkcijas Savienībā un 28–35 % no kopējās plāksnīšu produkcijas Savienībā.

(102)

Daļa Savienības ražošanas nozares ir vertikāli integrēta, un ievērojama daļa Savienības ražošanas nozares produkcijas, jo īpaši elementu un plāksnīšu, bija paredzēta izmantošanai savām vajadzībām.

(103)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un citus ekonomiskos rādītājus, tika izvērtēts, vai un ciktāl ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma (izmantošanai pašu vajadzībām) turpmākais lietojums.

(104)

Lai radītu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika analizēti dati par visām ar līdzīgo ražojumu saistītām darbībām, pēc tam nosakot, vai saražotā produkcija bija paredzēta izmantošanai savām vajadzībām vai brīvajam tirgum.

(105)

Tika konstatēts, ka būtu jāpārbauda šādi ar Savienības ražošanas nozari saistītie ekonomiskie rādītāji attiecībā uz visām darbībām (tostarp ražošanas nozares produkcijas izmantošanu pašu vajadzībām): patēriņš, pārdošanas apjoms, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, izaugsme, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un dempinga starpības lielums. Tas ir tādēļ, ka izmeklēšanā tika pierādīts, minētos rādītājus var pamatoti pārbaudīt attiecībā uz visu darbību, jo izmantošanai pašu vajadzībām paredzēto produkciju vienlīdz ietekmēja arī konkurence, ko radīja imports no attiecīgās valsts. Turpmāk tekstā izmantošana pašu vajadzībām un brīvais tirgus kopā saukti par “kopējo tirgu”.

(106)

Attiecībā uz rentabilitāti analīze bija vērsta uz brīvo tirgu, jo tika konstatēts, ka cenas pašu patēriņam paredzētās produkcijas tirgū ne vienmēr atspoguļoja tirgus cenas un ka tās ir ietekmējušas šo rādītāju.

(107)

Patēriņš Savienībā veidoja attiecīgā ražojuma kopējo importa apjomu un līdzīgā ražojuma kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, ieskaitot izmantošanai pašu vajadzībām paredzētos ražojumus. Nebija pieejami pilnīgi dati par Savienības ražošanas nozares produkcijas kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Turklāt imports uz Savienību bija reģistrēts ar muitas pozīcijām, kas attiecas uz citiem ražojumiem, kurus neskar pašreizējā izmeklēšana. Attiecīgi importa apjomu un vērtības noteikšanai nevarēja izmantot Eurostat datus. Tāpēc patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz 99. apsvērumā minētā konsultanta sniegtajiem datiem, ko salīdzināja ar publiski pieejamiem avotiem, piemēram, tirgus pētījumiem, publiski pieejamiem pētījumiem un ar pārbaudītajām atbildēm uz anketu jautājumiem.

(108)

Patēriņa Savienībā dinamika bija šāda:

1.a   tabula

Moduļu patēriņš Savienībā (MW)

1.b   tabula

Elementu patēriņš Savienībā (MW)

1.c   tabula

Plāksnīšu patēriņš Savienībā (MW)

(109)

Attiecīgajā periodā kopējais moduļu patēriņš Savienībā palielinājās par 221 %, elementu patēriņš – par 87 %, un plāksnīšu patēriņš – par 29 % laikposmā no 2009. gada līdz IP, bet IP laikā tas samazinājās salīdzinājumā ar 2011. gadu. Kopumā izmeklējamā ražojuma patēriņš Savienībā būtiski palielinājās, salīdzinot ar 2009. gadu.

(110)

Importa dinamika no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda:

2.a   tabula

Moduļu imports no ĶTR (MW)

2.b   tabula

Elementu imports no ĶTR (MW)

2.c   tabula

Plāksnīšu imports no ĶTR (MW)

(111)

Attiecīgajā periodā importa apjoms uz Savienību no attiecīgās valsts būtiski palielinājās, proti, moduļiem par 308 %, elementiem par 482 % un plāksnītēm par 648 %. Tāpēc būtiski palielinājās arī tirgus daļa importam no attiecīgās valsts uz Savienību. Konkrētāk, tirgus daļa moduļu importam no attiecīgās valsts palielinājās no 63 % līdz 80 %, elementu importa tirgus daļa palielinājās no 8 % līdz 25 %, un plāksnīšu importa tirgus daļa palielinājās no 6 % līdz 33 %. Kopumā laikposmā no 2009. gada līdz IP attiecīgā ražojuma imports no ĶTR būtiski palielinājās gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē.

(112)

Jānorāda, ka importa no attiecīgās valsts palielinājums bija daudz lielāks nekā attiecīgā ražojuma patēriņa palielinājums Savienībā. Attiecīgi ražotāji eksportētāji varēja gūt labumu no patēriņa palielinājuma Savienībā, un, palielinoties tirgus daļām, to stāvoklis tirgū kļuva stabilāks.

(113)

Vidējās cenas dinamika importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda:

3.a   tabula

Moduļu importa no ĶTR cena (EUR/kW)

3.b   tabula

Elementu importa no ĶTR cena (EUR/kW)

3.c   tabula

Plāksnīšu importa no ĶTR cena (EUR/kW)

(114)

Importa no ĶTR vidējā cena gan moduļiem, gan elementiem, gan plāksnītēm attiecīgajā periodā būtiski samazinājās. Moduļiem vidējā importa cena samazinājās par 64 %, no 2 100 EUR/kW 2009. gadā līdz 764 EUR/kW IP laikā. Līdzīgi arī vidējā importa cena elementiem no ĶTR samazinājās par 42 %, no 890 EUR/kW līdz 516 EUR/kW. Attiecīgajā periodā vidējā plāksnīšu importa cena samazinājās par 40 %, no 550 EUR/kW līdz 333 EUR/kW.

(115)

Kopumā laikposmā no 2009. gada līdz IP attiecīgā ražojuma cena būtiski samazinājās.

(116)

Lai noteiktu cenu samazinājumu IP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas pa ražojuma veidiem nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, tika salīdzinātas ar Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atbilstošajām importa vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, koriģētām attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām, t. i., muitošanas, pārkraušanas un iekraušanas izmaksām. Tika izmantotas divu izlasē iekļautu moduļu importētāju vidējās pēcimportēšanas izmaksas. Tas, ka to galvenā darbība bija nevis imports, bet moduļu uzstādīšana, nebija iemesls, lai datus uzskatītu par nereprezentatīviem.

(117)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājumu izsakot procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, iegūtā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija diapazonā no 17,5 % līdz 30,7 % attiecībā uz moduļiem, no 4 % līdz 24,2 % attiecībā uz elementiem, no 16,6 % līdz 21,6 % attiecībā uz plāksnītēm un no 11,2 % līdz 27,5 % attiecīgajam ražojumam kopumā.

(118)

Atbilstoši pamatregulas 3. panta 5. punktam Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(119)

Kā minēts 7.–10. apsvērumā, lai pārbaudītu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izmantoja atlasi.

(120)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus par attiecīgo periodu Komisija analizēja, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no 99. apsvērumā minētā neatkarīgā konsultanta un attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija analizēja, pamatojoties uz pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketu jautājumiem.

(121)

Šīs izmeklēšanas nolūkā, pamatojoties uz informāciju par visiem līdzīgā ražojuma ražotājiem Savienībā, tika novērtēti šādi makroekonomiskie rādītāji: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(122)

Pamatojoties uz informāciju par izlasē iekļautajiem līdzīgā ražojuma ražotājiem Savienībā, tika novērtēti šādi mikroekonomiskie rādītāji: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(123)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma tirgus apstākļi dalībvalstīs atšķiras un ka tāpēc kaitējuma analīze būtu jāveic katras atsevišķas dalībvalsts līmenī. Šis apgalvojums netika pamatots. Turklāt izmeklēšanā netika atklāti konkrēti apstākļi, kuru dēļ būtu pamatoti veikt kaitējuma analīzi atsevišķu dalībvalstu līmenī. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(124)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

4.a   tabula

Moduļi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums (MW)

4.b   tabula

Elementi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums (MW)

4.c   tabula

Plāksnītes: ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums (MW)

(125)

Kopējais moduļu ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 87 %. Ražošanas apjoms sasniedza maksimālo līmeni 2011. gadā un tad IP laikā samazinājās. Moduļu ražošanas apjoms Savienībā palielinājās daudz lēnāk nekā to patēriņš, kas tajā pašā periodā palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Kad patēriņš būtiski palielinājās, Savienības ražotāji attiecīgajā periodā divkāršoja savu moduļu ražošanas jaudu. Tomēr, lai gan ražošanas apjomi bija augstāki, Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums samazinājās par četriem procentu punktiem, IP laikā sasniedzot tikai 41 %.

(126)

Elementu ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās kopumā par 20 %. Tas sasniedza maksimālo līmeni 2011. gadā un pēc tam IP laikā samazinājās. Elementu ražošanas apjoma dinamika Savienībā bija līdzīga patēriņa dinamikai Savienībā – tas palielinājās lēnāk līdz 2011. gadam un pēc tam straujāk samazinājās IP laikā. Atbilstīgi patēriņa dinamikai Savienībā Savienības ražošanas nozare līdz 2011. gadam vispirms palielināja jaudu par 51 %, bet tad IP laikā ražošanas jauda samazinājās. Jauda attiecīgajā periodā palielinājās kopumā par 39 %. Jaudas izmantojums palielinājās līdz 2011. gadam, sasniedzot maksimālo līmeni 78 %, un tad IP laikā atkal samazinājās par 15 procentu punktiem. Savienības elementu ražošanas nozares jaudas izmantojums attiecīgajā periodā kopumā samazinājās, IP laikā sasniedzot 63 %.

(127)

Plāksnīšu ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās kopumā par 26 %. Ražošanas apjoms Savienībā sasniedza maksimālo līmeni 2010. gadā, tad 2011. gadā tas nepārtraukti samazinājās, un IP laikā tas samazinājās līdz vēl zemākam līmenim. Reaģējot uz patēriņa palielināšanos Savienībā, līdz 2011. gadam plāksnīšu ražotāji Savienībā palielināja ražošanas jaudu par 52 %, bet tad IP laikā tā samazinājās. Tomēr Savienības ražošanas nozares plāksnīšu ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 40 %. Kaut arī ražošanas apjoms palielinājās, Savienības ražošanas nozares plāksnīšu ražošanas jaudas izmantojums palielinājās līdz 2010. gadam un pēc tam nepārtraukti samazinājās, kopumā attiecīgajā periodā samazinoties par septiņiem procentu punktiem un IP laikā sasniedzot 55 %.

(128)

Tāpēc Savienības ražošanas nozare, reaģējot uz patēriņa palielinājumu, palielināja savu ražošanas jaudu. Tomēr Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās daudz lēnāk nekā patēriņš, kā rezultātā attiecīgā ražojuma ražošanas jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās.

(129)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

5.a   tabula

Moduļi: pārdošanas apjoms un tirgus daļa (MW)

5.b   tabula

Elementi: pārdošanas apjoms un tirgus daļa (MW)

5.c   tabula

Plāksnītes: pārdošanas apjoms un tirgus daļa (MW)

(130)

Moduļu pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 127 %. Tomēr, kaut arī patēriņš palielinājās par 221 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 19 % 2009. gadā līdz 13 % IP laikā. Attiecībā uz elementiem Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās tikai nedaudz par 5 %, savukārt patēriņš palielinājās par 87 %, rezultātā tirgus daļa samazinājās no 68 % 2009. gadā līdz 38 % IP laikā. Kopējais plāksnīšu pārdošanas apjoms samazinājās par 7 %, kaut arī to patēriņš palielinājās, rezultātā plāksnīšu tirgus daļa samazinājās no 81 % 2009. gadā līdz 59 % IP laikā.

(131)

Reaģējot uz patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozares saražoto moduļu un elementu pārdošanas apjoms palielinājās daudz mazāk nekā importa apjoms no attiecīgās valsts, savukārt plāksnīšu pārdošanas apjoms samazinājās. Tādējādi Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma. Sekas bija tādas, ka visu trīs segmentu tirgus daļas attiecīgajā periodā samazinājās.

(132)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6.a   tabula

Moduļi: nodarbinātība un ražīgums

6.b   tabula

Elementi: nodarbinātība un ražīgums

6.c   tabula

Plāksnītes: nodarbinātība un ražīgums

(133)

Nodarbinātība laikposmā no 2009. gada līdz IP attiecībā uz moduļiem un plāksnītēm palielinājās attiecīgi par 39 % un 102 %, bet attiecībā uz elementiem tā samazinājās par 9 %. Tomēr jānorāda, ka nodarbinātība palielinājās līdz 2011. gadam un tad IP laikā samazinājās attiecībā uz moduļiem un plāksnītēm. Elementu ražošanā līdz 2010. gadam nodarbinātība palielinājās, un tad 2011. gadā un IP laikā tā samazinājās. Kopējās ražīguma tendences moduļu un plāksnīšu jomā bija pozitīvas: tas palielinājās attiecīgi par 34 % un 33 %. Tas notika daļēji tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare centās reaģēt uz spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Tomēr kopējais ražīgums plāksnīšu jomā attiecīgajā periodā samazinājās par 37 %.

(134)

Tāpēc, samazinoties moduļu un plāksnīšu ražošanas apjomam laikposmā no 2011. gada līdz IP, tajā pašā laikā samazinājās arī nodarbinātība attiecībā uz moduļiem un plāksnītēm. Attiecībā uz elementiem nodarbinātība palielinājās līdz 2010. gadam un tad samazinājās 2011. gadā un IP laikā, savukārt elementu ražošanas apjoms Savienībā nepārtraukti palielinājās 2011. gadā un tad sāka samazināties.

(135)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari var uzskatīt par būtisku.

(136)

Tā kā šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu, atgūšanās no iepriekšējā dempinga nav attiecināma.

(137)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi:

7.a   tabula

Moduļi: vidējās pārdošanas cenas Savienībā

7.b   tabula

Elementi: vidējās pārdošanas cenas Savienībā

7.c   tabula

Plāksnītes: vidējās pārdošanas cenas Savienībā

(138)

Pārdošanas cenas attiecīgajā periodā strauji samazinājās, proti, moduļiem par 53 %, elementiem par 69 % un plāksnītēm par 40 %. Pārdošanas cenas turpināja samazināties visā attiecīgajā periodā, bet īpaši straujš cenu samazinājums notika IP laikā, kad tās samazinājās līdz neilgtspējīgam līmenim. Ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā moduļiem samazinājās par 48 % un elementiem – par 55 %. Salīdzinājumā ar 2009. gadu plāksnīšu ražošanas izmaksas samazinājās 2010. gadā, bet palielinājās 2011. gadā, tomēr tās joprojām ir zemākas par 2009. gada līmeni. IP laikā izmaksas palielinājās vēl vairāk un sasniedza nedaudz augstāku līmeni nekā 2009. gadā – to var izskaidrot galvenokārt ar ražošanas pārtraukšanu IP laikā. Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu nedz no saviem nepārtrauktajiem centieniem palielināt izmaksu efektivitāti, nedz no ietekmes, ko radīja galvenās izejvielas, proti, polisilīcija, cenu samazinājums. Tā iemesls bija galvenokārt tāds, ka palielinājās importa par dempinga cenām pieaugošais spiediens uz cenām, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, kas samazinājās vēl vairāk, nekā spēja atsvērt efektivitātes radītie ieguvumi. Par to liecina negatīvā Savienības ražošanas nozares rentabilitātes tendence, kas aprakstīta 144. apsvērumā. Kopumā būtiski samazinājās līdzīgā ražojuma (izņemot plāksnītes) vidējā pārdošanas cena un ražošanas izmaksas, kas graujoši ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(139)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

8.a   tabula

Moduļi: vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

8.b   tabula

Elementi: vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

8.c   tabula

Plāksnītes: vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(140)

No 2009. gada līdz IP darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecībā uz moduļiem nepārtraukti palielinājās kopumā par 13 %. Attiecībā uz elementiem vidējās darbaspēka izmaksas saglabājās nemainīgas visā attiecīgajā periodā un nedaudz, par 1 %, samazinājās no 2009. gada līdz 2010. gadam, bet pēc tam līdz IP tās saglabājās nemainīgas. Attiecībā uz plāksnītēm vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto svārstījās – tās palielinājās no 2009. gada līdz 2010. gadam, samazinājās 2011. gadā, bet attiecīgajā periodā palielinājās kopumā par 17 %. Darbaspēka izmaksu vispārējo palielinājumu var daļēji izskaidrot ar to, ka vienlaicīgi palielinājās ražīgums (moduļi), pieauga inflācija un palielinājās dažu Savienības ražotāju (plāksnītes) sociālās izmaksas, kas saistītas ar ražošanas nozares samazināšanu no 2011. gada līdz IP.

(141)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

9.a   tabula

Moduļi: krājumi

9.b   tabula

Elementi: krājumi

9.c   tabula

Plāksnītes: krājumi

(142)

Krājumi attiecīgajā periodā būtiski palielinājās, proti, moduļiem par 129 %, elementiem par 302 % un plāksnītēm par 70 %. Moduļu krājumi palielinājās nepārtraukti, 2011. gadā sasniedzot ļoti augstu līmeni (palielinājums par 160 %), bet samazinājās IP, tomēr tie joprojām saglabājās ļoti augstā līmenī salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Attiecībā uz elementiem krājumu dinamika bija vēl izteiktāka – no 2009. gada līdz 2011. gadam tie palielinājās vairāk nekā par 350 %. Krājumi samazinājās arī IP laikā, tomēr tie saglabājās ļoti augstā līmenī salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Attiecībā uz plāksnītēm, lai gan no 2009. gada līdz 2010. gadam to krājumi Savienības ražošanas nozarē samazinājās vairāk nekā par 80 %, jo palielinājās to pārdošanas apjomi, krājumi perioda beigās strauji palielinājās, pārsniedzot 2009. gada līmeni, un tad IP laikā atkal palielinājās par 65 procentu punktiem.

(143)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka, ņemot vērā nelabvēlīgo attiecīgā brīža situāciju, Savienības ražotājiem bija tendence turēt ierobežotus līdzīgā ražojuma krājumus, ražošanu veicot atkarībā no pasūtījumiem. Tāpēc līdzīgā ražojuma krājumu palielināšanās attiecīgajā periodā ir būtisks faktors, nosakot, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(144)

Rentabilitātes un naudas plūsmas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10.a   tabula

Moduļi: rentabilitāte un naudas plūsma

10.b   tabula

Elementi: rentabilitāte un naudas plūsma

10.c   tabula

Plāksnītes: rentabilitāte un naudas plūsma

(145)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte tika noteikta, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma.

(146)

Līdzīgā ražojuma rentabilitāte attiecīgajā periodā strauji samazinājās un izraisīja zaudējumus. Moduļu rentabilitāte samazinājās par 11 procentu punktiem, elementu rentabilitāte – par 49 procentu punktiem, un plāksnīšu rentabilitāte – par 63 procentu punktiem.

(147)

Līdzīgā ražojuma rentabilitāte palielinājās no 2009. gada līdz 2010. gadam, bet tad būtiski samazinājās 2011. gadā, kad Savienības ražošanas nozarei radās zaudējumi, un turpināja būtiski samazināties arī IP laikā. Zaudējumi bija īpaši lieli attiecībā uz elementiem un plāksnītēm.

(148)

Līdzīgi arī naudas plūsma, kas ir izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību, laikposmā no 2009. gada līdz IP pakāpeniski ieguva negatīvu tendenci. Tādējādi naudas plūsma, kas samazinājās par 10 procentu punktiem attiecībā uz moduļiem, tikai nedaudz palielinoties 2011. gadā, visvairāk samazinājās laikposmā no 2011. gada līdz IP. Naudas plūsmas samazināšanās attiecībā uz elementiem un plāksnītēm bija izteiktāka nekā attiecībā uz moduļiem un sasniedza īpaši negatīvu līmeni IP laikā. Tāpēc naudas plūsma attiecībā uz līdzīgo ražojumu attiecīgajā periodā samazinājās.

(149)

Turpmāk tabulā norādītie skaitļi parāda izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamiku attiecībā pret kopējo tirgu attiecīgajā periodā.

11.a   tabula

Moduļi: ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

11.b   tabula

Elementi: ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

11.c   tabula

Plāksnītes: ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(150)

Tabulā ir redzams, ka Savienības ražošanas nozare laikposmā no 2009. gada līdz IP palielināja savus ieguldījumus moduļu ražošanā par 171 %. Tas bija saistīts galvenokārt ar ievērojamiem jaudas palielinājumiem. Tomēr tajā pašā laikposmā Savienības ražošanas nozare savus ieguldījumus elementu ražošanā samazināja par 78 % un plāksnīšu ražošanā par 80 %; veiktie ieguldījumi bija saistīti pārsvarā ar pētniecību un izstrādi, kā arī ar ražošanas tehnoloģijas un procesa uzlabošanu un saglabāšanu, lai uzlabotu efektivitāti. Tā kā Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā nevarēja atļauties veikt papildu ieguldījumus elementu un plāksnīšu ražošanā, ieguldījumu līmenis IP laikā bija salīdzinoši zems. Ieguldījumi tika finansēti galvenokārt no naudas plūsmas un starpuzņēmumu aizdevumiem, tāpēc naudas plūsmas samazinājumam bija tūlītēja ietekme uz veikto ieguldījumu līmeni.

(151)

Ienākums no ieguldījumiem tika izteikts kā peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Līdzīgi arī ienākumam no ieguldījumiem līdzīgā ražojuma ražošanā bija raksturīga negatīva tendence – tāpat kā pārējiem finanšu stāvokļa rādītāji laikposmā no 2009. gada līdz IP attiecībā uz visiem trīs ražojuma veidiem. Ienākums no ieguldījumiem elementu un plāksnīšu ražošanā 2011. gadā būtiski samazinājās, sasniedzot negatīvu līmeni, kaut gan 2009. un 2010. gadā tas palielinājās. Attiecībā uz moduļiem ienākums no ieguldījumiem bija negatīvs visā attiecīgajā periodā, izņemot 2010. gadu, kad tas sasniedza 19 %. Kopumā tas attiecīgajā periodā samazinājās, IP laikā attiecībā uz elementiem sasniedzot –17 %, t. i., par 1 %, tomēr joprojām saglabājoties ievērojami negatīvā līmenī, t. i., –19 %. Ienākumam no ieguldījumiem plāksnīšu ražošanā pastāvīgi bija negatīva tendence, un IP laikā tas sasniedza –7 %. Kopējam ienākumam no ieguldījumiem līdzīgā ražojuma ražošanā attiecīgajā periodā bija raksturīgas negatīvas tendences.

(152)

Spēja piesaistīt kapitālu tika analizēta attiecībā pret kopējo tirgu, un ir konstatēts, ka pastāvīgi pasliktinājās Savienības ražošanas nozares spēja nodrošināt naudas ieņēmumus attiecībā uz līdzīgo ražojumu, attiecīgi pavājinoties arī Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklim.

(153)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīzē tika pierādīta acīmredzama visu galveno kaitējuma rādītāju lejupejoša tendence. Laikā, kad patēriņš pārsvarā palielinājās, kopējie moduļu un elementu ražošanas apjomi attiecīgajā periodā palielinājās. Lai gan pārdošanas apjoms palielinājās, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā samazinājās, jo bija vērojams lielāks patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā strauji samazinājās, nelabvēlīgi ietekmējot visus finanšu stāvokļa rādītājus, piemēram, rentabilitāti, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu.

(154)

Kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās. Tomēr līdz ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma palielināšanos ļoti ievērojami samazinājās arī vidējā pārdošanas cena.

(155)

Attiecīgajā periodā ieinteresēto personu imports no ĶTR palielinājās gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē. Tajā pašā laikā, importa cenām nepārtraukti samazinoties, tās kļuva būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena Savienības tirgū.

(156)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei, jo īpaši izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, darbības rādītāji bija labi. Tika apgalvots, ka konkrēti kaitējuma rādītāji, proti, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms un nodarbinātība, un – dažiem izlasē iekļautajiem ražotājiem – arī rentabilitāte, uzlabojās un neliecināja par būtisku kaitējumu. Izmeklēšanas rezultāti neapstiprināja minētos apgalvojumus; tie acīmredzami liecina, ka daudzi kaitējuma rādītāji, kas ir būtiski secinājuma izdarīšanā, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, samazinājās.

(157)

Ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšanā tika konkrēti apstiprināts, ka pārdošanas cenas ir zemākas par ražošanas izmaksām un tādējādi nelabvēlīgi ietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas IP laikā kļuva negatīva. Tiek secināts, ka tad, ja turpinātos imports par dempinga cenām uz Savienību, Savienības ražošanas nozares zaudējumu rezultātā līdzīgā ražojuma ražošana lielākā apjomā Savienībā tiktu izbeigta pavisam. To apliecina arī norises IP laikā un pēc tam, proti, tas, ka daži uzņēmumi ir pasludinājuši savu maksātnespēju un/vai uz laiku vai pastāvīgi izbeiguši ražošanu.

(158)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(159)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Turklāt, lai nodrošinātu, ka šo faktoru radīto kaitējumu nepiedēvē importam par dempinga cenām, tika pārbaudīti citi zināmie faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas varētu būt nodarījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(160)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma tirgus apstākļi dalībvalstīs atšķiras un ka tāpēc cēloņsakarības analīze būtu jāveic katras atsevišķas dalībvalsts līmenī. Dalībvalstu tirgu lielums zināmā mērā ir atkarīgs no valstu atbalsta shēmām. Tomēr izmeklēšanā ir arī atklāts, ka pieprasījums nav atkarīgs vienīgi no atbalsta shēmām. Atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas (saules iedarbība) un elektroenerģijas cenas konkrētā vietā, saules enerģijas paneļi bija sasnieguši vai vismaz sasnieguši tīkla paritāti, kas nozīmē, ka konkrēti ieguldījumi tiek veikti neatkarīgi no atbalsta shēmām. Attiecīgi nevarēja secināt, ka tirgus apstākļi ir atkarīgi vienīgi no atbalsta shēmām, un tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(161)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka imports par dempinga cenām no ĶTR attiecīgajā periodā krasi palielinājās, moduļu importam būtiski palielinoties vairāk nekā par 300 %, elementu importam palielinoties par 482 % un plāksnīšu importam palielinoties par 648 %, savukārt moduļu tirgus daļai palielinoties par 17 procentu punktiem, elementu tirgus daļai – par 17 procentu punktiem, un plāksnīšu tirgus daļai – par 27 procentu punktiem. Tāpēc tiek apstiprināts, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā krasi palielinājās. Ir pilnīgi skaidrs, ka importa par dempinga cenām palielinājums un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana notika vienlaicīgi. Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka IP laikā, kā minēts 117. apsvērumā, par dempinga cenām veiktā importa cenas bija zemāks nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(162)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka attiecībā uz importu par dempinga cenām attiecīgajā periodā moduļu cenas samazinājās par 64 %, elementu cenas samazinājās par 42 %, un plāksnīšu cenas samazinājās par 40 %, rezultātā cenu samazinājumu kļuva vēl izteiktāks. Izjūtot šo cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare īstenoja ievērojamus centienus samazināt savas ražošanas izmaksas. Tomēr par spīti šiem centieniem ārkārtīgi zemā Ķīnas importa cenu līmeņa dēļ Savienības ražošanas nozare bija spiesta vēl vairāk samazināt savu pārdošanas cenu līdz nerentablam līmenim. Tādējādi Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā krasi samazinājās, un IP laikā jau radās zaudējumi.

(163)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka Ķīnas importa esamībai un tās tirgus daļas palielinājumam, ko veidoja imports no Ķīnas par dempinga cenām, kuras pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, ir bijusi svarīga nozīme būtiskā kaitējuma nodarīšanā Savienības ražošanas nozarei, par ko īpaši liecina tās neapmierinošais finanšu stāvoklis un lielākās kaitējuma rādītāju daļas pasliktināšanās.

(164)

Moduļu importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %, savukārt tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 18,4 % līdz 6,8 %. Taivāna ir otrā lielākā eksportētājvalsts pēc ĶTR.

(165)

Elementu importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 186 %, rezultātā tirgus daļa palielinājās no aptuveni 24 % 2009. gadā līdz aptuveni 36 % IP laikā. Taivāna ir otrā lielākā elementu eksportētājvalsts pēc ĶTR un daudzkārt pārsniedz no pārējām trešām valstīm importētos daudzumus un tirgus daļas, tomēr atpaliek no ĶTR importa rādītājiem.

(166)

Plāksnīšu importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 19 %, un tirgus daļa samazinājās no 13,4 % 2009. gadā līdz 8,5 % IP laikā. Taivāna ir arī otrā lielākā plāksnīšu eksportētājvalsts pēc ĶTR. Tomēr Taivānas importa līmenis un tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski nepalielinājās un saglabājās zemi.

(167)

Cenas moduļu, elementu un plāksnīšu importam no trešām valstīm kopumā bija augstākas nekā vidējā Ķīnas importa vienības cena. Pieejamā informācija par importu no Taivānas liecina, ka moduļu un plāksnīšu importa vidējā cena bija augstāka nekā Ķīnas moduļu un plāksnīšu importa vidējā cena, bet vidējā elementu importa cena bija tādā pašā diapazonā kā Ķīnas elementu importa vidējā cena. Tomēr sīkāka cenu informācija par katru ražojuma veidu nebija pieejama, tāpēc vidējo cenu salīdzinājumu var izmantot tikai kā norādi, bet ne lai izdarītu pārliecinošus secinājumus. Visā attiecīgajā periodā elementu importa apjoms no Taivānas nepārtraukti palielinājās, palielinot tirgus daļu aptuveni par 14 procentu punktiem. Tomēr kopumā attiecībā uz izmeklējamo ražojumu, lai gan tā tirgus daļa palielinājās, tā apjoms bija zemāks nekā ĶTR importa apjoms, un tā cenas pārsvarā bija augstākas, izņemot elementu cenas IP laikā. Pamatojoties uz minēto, jo īpaši ņemot vērā no pārējām trešām valstīm ievesto ražojumu apjomu un tirgus daļas, kā arī to cenu līmeni, kas kopumā ir līdzīgs Savienības ražošanas nozares importa cenu līmenim vai augstāks par to, var provizoriski secināt, ka imports no trešām valstīm nepārtrauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

12.   tabula

Imports no citām trešām valstīm un tā tirgus daļa

(168)

Kā norādīts 108. apsvērumā, attiecīgajā periodā moduļu patēriņš Savienībā palielinājās par 221 %, elementu patēriņš palielinājās par 87 %, un plāksnīšu patēriņš palielinājās par 29 %. Patēriņš sasniedza maksimālo līmeni 2011. gadā un tad samazinājās IP laikā, joprojām saglabājoties daudz augstākā līmenī nekā attiecīgā perioda sākumā 2009. gadā. Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no šā patēriņa palielinājuma, jo tās moduļu tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās no 19 % līdz 13 %, elementu tirgus daļa samazinājās no 68 % līdz 38 %, un plāksnīšu tirgus daļa samazinājās no 81 % līdz 59 %. Tajā pašā laikā ĶTR tirgus daļa strauji palielinājās līdz 2011. gadam un tad saglabājās nemainīga ievērojami augstā līmenī IP laikā, kad patēriņš samazinājās. Tāpēc, ņemot vērā to, ka, lai gan IP laikā Savienībā samazinājās patēriņš, imports par dempinga cenām no ĶTR saglabāja savu tirgus daļu (moduļi) vai palielināja to (elementi un plāksnītes), tādējādi kaitējot Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā, nevar secināt, ka minētais patēriņa samazinājums varēja pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(169)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, ir grūti noteikt, ciktāl pieprasījums ir atkarīgs no dalībvalstu atbalsta shēmām. Patiešām, kā norādīts 171. apsvērumā, pastāv dažādas atbalsta shēmas, un mijiedarbība starp tām un pieprasījumu ir ļoti sarežģīta, un tāpēc to precīzu ietekmi skaitliskā izteiksmē ir grūti noteikt. Tomēr arī pieejamie pierādījumi liecina, ka pat tad, ja nebūtu atbalsta shēmu, pieprasījums pēc saules enerģijas joprojām pastāvētu un laika gaitā pat palielinātos, lai gan zemākā līmenī nekā tad, ja būtu atbalsta shēmas. Šajā sakarā vairākas personas apgalvoja, ka “tīkla paritāte” (t. i., stāvoklis, kad saules enerģijas ražošanas izmaksas ir vienādas ar tradicionālās enerģijas ražošanas izmaksām) jau bija sasniegta vai gandrīz sasniegta dažos Savienības reģionos. Līdz šim izmeklēšanā šos apgalvojumus nevarēja apstiprināt, un tie tiks izvērtēti turpmāk.

(170)

Vairākas ieinteresētās personas ir apgalvojušas, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir saistīts ar dalībvalstu īstenotajiem iepirkuma tarifu samazinājumiem. Tika apgalvots, ka minēto samazinājumu dēļ ir samazinājusies saules energoiekārtu uzstādīšana un pieprasījums pēc izmeklējamā ražojuma Savienības tirgū, tādējādi izraisot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(171)

Lai atbalstītu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, dalībvalstis ieviesa IT, kvotu saistības un nodokļu iniciatīvas. Atsevišķās dalībvalstīs atbalsts tiek piešķirts arī no ES struktūrfondiem. Visbiežāk īstenotais atbalsta instruments attiecībā uz saules enerģiju bija IT. Šajā procesa posmā Komisijas analīze tika vērsta uz šā veida atbalsta shēmu.

(172)

IT ir finanšu atbalsta instruments, kura mērķis ir sasniegt obligātos valsts mērķus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (7) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Atbalsta līmenis un IT darbības veids dalībvalstīs atšķiras. Izmantojot IT, tīkla operatoriem ir saistošs pienākums iepirkt saules enerģiju par cenām, kas nodrošina, ka saules enerģijas ražotāji (parasti saules energoiekārtu īpašnieki) atgūst savas izmaksas un gūst pamatotu peļņu. IT tāpat kā citām atbalsta shēmām vairākumā gadījumu piemēro arī valsts atbalsta kontroli atbilstoši LESD 107. un 108. pantam, tādējādi nodrošinot, ka nenotiek kompensāciju pārmaksa elektroenerģijas ražotājiem.

(173)

Neraugoties uz atšķirībām starp valstīm, attiecībā uz IT Savienībā varēja novērot trīs parādības: i) IT likmju samazināšanos, ii) visas IT shēmas apturēšanu (Spānija) un iii) jaudas robežvērtību (“maksimālo ierobežojumu”) ieviešanu iekārtām, par kurām var saņemt finansējumu, kā arī kopējo maksimālo ierobežojumu ieviešanu ikgadējai no jauna uzstādīto un atbalstīto iekārtu jaudai dalībvalsts līmenī. Attiecībā uz maksimālajiem ierobežojumiem jānorāda, ka tie tika ieviesti galvenokārt 2012. gadā un tāpēc, visticamāk, nav ietekmējuši patēriņu IP laikā. Attiecīgi analīze tika vērsta uz neseno IT apturēšanu Spānijā un IT likmju samazināšanu lielākajā daļā dalībvalstu. Tika analizēts, vai tas ir ietekmējis pieprasījumu Savienības tirgū un varētu būt izraisījis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Šajā saistībā tika uzskatīts, ka IT attīstības ietekme uz moduļu pieprasījumu ir reprezentatīva arī attiecībā uz stāvokli elementu un plāksnīšu jomā. Tā kā elementi un plāksnītes ir vajadzīgas moduļu ražošanā un tos neizmanto citos ražošanas procesos, moduļu pieprasījuma samazinājums patiešām automātiski izraisa arī elementu un plāksnīšu pieprasījuma samazinājumu.

(174)

Lai gan izmeklēšanā tika apstiprināta saistība starp IT attīstību un patēriņu, tajā tika arī konstatēts, ka patēriņa samazinājums no 2011. gada līdz IP nav bijis veicinošs faktors, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, kā aprakstīts sīkāk 163. apsvērumā. Izmeklēšanā patiešām tika pierādīts, ka ražotāji eksportētāji spēja saglabāt savas moduļu tirgus daļas (80 %) un pat nedaudz palielināt elementu tirgus daļas (no 22 % 2011. gadā līdz 25 % IP laikā) un plāksnīšu tirgus daļas (no 32 % 2011. gadā līdz 33 % IP laikā), kaut arī stāvoklis Savienības ražošanas nozarē pasliktinājās. Turklāt jāņem vērā, ka vidējā moduļu cena, ko noteica Savienības ražošanas nozare, attiecīgajā periodā samazinājās par 53 %, galvenokārt tāpēc, ka būtiski palielinājās imports par dempinga cenām, kas izraisīja būtisku spiedienu uz cenām Savienības tirgū. Tāpēc Savienības ražošanas nozares rentabilitātes zaudēšanu nevar piedēvēt galvenokārt IT samazinājumiem.

(175)

Līdz ar to tiek atzīts, ka IT radīja pieprasījumu pēc saules enerģijas un ka nesenā IT apturēšana (piemēram, Spānijā), un samazināšana citās dalībvalstīs ir samazinājusi izmeklējamā ražojuma patēriņu IP laikā, tādējādi, iespējams, veicinot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr patēriņa samazinājums IP laikā nebija tāds, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(176)

Vairākas personas apgalvoja, ka IT samazinājumu dēļ iespējas ieguldīt saules enerģijā kļuva nepievilcīgas ieguldītājiem un tādējādi samazināja pieprasījumu pēc attiecīgā ražojuma Savienībā.

(177)

Lai gan izmeklēšanā tika apstiprināta saistība starp IT likmēm un ieguldījumu līmeni saules enerģijas ražošanas nozarē, tajā tika arī pierādīts, ka ieguldījumi saules enerģijas ražošanā ir mazāk atkarīgi reģionos, kuros ir daudz saules gaismas un kuros saules enerģijas ražošana ir efektīvāka, un reģionos, kuros ir augstas elektroenerģijas cenas. Izmeklēšanā patiešām tika pierādīts, ka ieguldījumi joprojām tiek veikti (piemēram, Spānijā), kaut arī IT shēma ir apturēta. Turklāt izmeklēšanā tika arī pierādīts, ka iespējas ieguldīt saules enerģijas ražošanā joprojām bija pievilcīgas pat ar zemākām IT likmēm.

(178)

Pamatojoties uz minēto, nevarēja nepārprotami secināt, ka IT samazinājumu dēļ iespējas ieguldīt saules enerģijas ražošanā kļuva nepievilcīgas ieguldītājiem, tādējādi veicinot kaitējuma nodarīšanu Savienības ražošanas nozarei.

(179)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka IT samazinājuma dēļ Savienības ražotāji bija spiesti samazināt cenas, lai saglabātu ieguldītāju interesi par FE enerģiju un lai saglabātu pieprasījumu un izaugsmi.

(180)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare bija spiesta samazināt savas cenas galvenokārt importa par dempinga cenām radītā spiediena dēļ, nevis IT dēļ. Par to liecina fakts, ka visievērojamākais Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums notika 2010. un 2011. gadā, pirms notika lielākie IT samazinājumi. Faktiski, palielinoties ĶTR importam par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Savienības ražošanas nozarei vajadzēja arvien vairāk samazināt savas cenas.

(181)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(182)

Tāpēc, pamatojoties uz minēto, šis apgalvojums tika noraidīts. Kopumā IT ir bijuši būtisks faktors FE tirgus attīstībā Savienībā, un IT esamība ietekmēja izmeklējamā ražojuma patēriņa pieaugumu. Tomēr izmeklēšanā tika pierādīts, ka patēriņš būtiski nepalielinājās, kaut arī notika nozīmīgi IT samazinājumi. Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka ar IT saistītās norises nebija tādas, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(183)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtiskais kaitējums Savienības ražošanas nozarei radies tāpēc, ka tika samazināts Savienības ražošanas nozarei piešķirtais finansiālais atbalsts. Lai pamatotu šo apgalvojumu, tika iesniegta informācija par subsīdijām, kas piešķirtas vienam no Savienības ražotājiem pirms attiecīgā perioda (laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam).

(184)

Iesniegtie pierādījumi neliecināja par jebkādu saistību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un subsīdijām, ko, kā tika apgalvots, saņēma viens no Savienības ražotājiem pirms attiecīgā perioda. Turklāt minētā informācija attiecas uz laikposmu pirms attiecīgā perioda, tāpēc tai šajā gadījumā nav nozīmes. Tāpēc nebija iespējams konstatēt jebkādu saistību starp iespējamo subsīdiju, ko saņēma Savienības ražošanas nozare, un nodarīto būtisko kaitējumu. Tāpēc attiecīgais arguments tika noraidīts.

(185)

Tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir izraisījis jaudas pārpalikums Savienības tirgū un globālajā tirgū kopumā. Tika arī iebilsts, ka jaudas pārpalikums globālajā tirgū ir novedis pie pašlaik notiekošās Savienības ražošanas nozares konsolidācijas un ka viss nodarītais kaitējums ir radies tāpēc, ka nozarē ir pārāk daudz ražotņu. Turklāt vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtiskais kaitējums Savienības ražošanas nozarei ir saistīts ar ES ražošanas nozares pašas izraisīto pārmērīgo jaudas palielinājumu. Savukārt citas ieinteresētās personas, gluži pretēji, apgalvoja, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei radies tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare nav varējusi veikt vajadzīgos ieguldījumus jaudas palielināšanā.

(186)

Lai gan Savienības ražošanas nozare patiešām palielināja savu ražošanas jaudu, ar tās kopējo ražošanas apjomu nevarēja segt pieaugošo patēriņa līmeni Savienības tirgū attiecīgajā periodā. Tādējādi Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas palielinājums bija pamatots un notika atbilstīgi norisēm tirgū, t. i., patēriņa palielinājumam. Tāpēc to nevar uzskatīt par nodarītā kaitējuma cēloni.

(187)

Līdzīgi arī arguments, ka Savienības ražošanas nozare neieguldīja jaudas palielināšanā, izmeklēšanas laikā neapstiprinājās. Gluži pretēji – kā norādīts iepriekš, visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare pakāpeniski palielināja jaudu un tai bija pieejams jaudas pārpalikums visā attiecīgajā periodā, un tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare spēja apmierināt papildu pieprasījumu. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(188)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka visi ekonomikas dalībnieki tirgū, tostarp tie, kas darbojās lejupējās un augšupējās nozarēs, bija sarežģītā situācijā globālajā tirgū vērojamā jaudas pārpalikuma un izrietošo tirgus pārmaiņu dēļ. Šajā saistībā tika apgalvots, ka izmeklējamais ražojums ir kļuvis par preci, kuras cenas vairs nevar noteikt individuāli ražotāji, jo tās ir kļuvušas atkarīgas no pieprasījuma un piedāvājuma pasaulē. Minētās personas norādīja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījusi tieši šī situācija, nevis imports par dempinga cenām.

(189)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka globālajā tirgū pastāvēja – galvenokārt ĶTR izcelsmes – jaudas pārpalikums. Attiecībā uz tirgus pārmaiņām, kuru dēļ, kā apgalvots, izmeklējamais ražojums kļuvis par preci, jānorāda, ka ar tām nevarētu pamatot netaisnīgu cenu režīmu un netaisnīgas tirdzniecības praksi. Šajā saistībā jānorāda arī, ka Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod izmeklējamo ražojumu jau vairāk nekā 20 gadus, savukārt attiecīgā ražojuma nozare ĶTR izveidojusies tikai nesen (aptuveni desmitgades vidū), un tās interesi piesaistījuši galvenokārt iepirkuma tarifi un citas Savienībā notiekošas politikas iniciatīvas un vēlākais pieprasījuma palielinājums.

(190)

Tāpēc argumenti tika noraidīti.

(191)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais būtiskais kaitējums ir saistīts ar plāksnīšu ražošanā izmantotās galvenās izejvielas, proti, polisilīcija, cenas pārmaiņām. Tās norādīja, ka Savienības ražošanas nozare ir noslēgusi ilgtermiņa līgumus, kas paredz piegādes par nemainīgām cenām, un tāpēc tā nevarēja gūt labumu no polisilīcija cenu samazinājuma attiecīgajā periodā.

(192)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka polisilīcija cenas palielinājās 2008. gadā, bet tad atkal samazinājās 2009. gadā, pēc tam tikai nedaudz palielinoties 2010. gadā un 2011. gada sākumā. Cenas būtiski samazinājās IP laikā.

(193)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka, lai gan Savienības ražošanas nozare bija noslēgusi ilgtermiņa līgumus par polisilīcija piegādi, minēto līgumu nosacījumi lielākoties tika apspriesti atkārtoti, pamatojoties uz polisilīcija cenu izmaiņām, un līgumcenas sasniedza līmeni, kas bija līdzīgs cenu līmenim aktuāltirgū vai dažkārt pat zemāks par to.

(194)

Pamatojoties uz minēto, tiek secināts, ka pat tad, ja dažus konkrētus Savienības ražotājus var būt ietekmējuši ilgtermiņa līgumi par polisilīcija piegādi, Savienības ražošanas nozare kopumā necieta no minētajiem ilgtermiņa līgumiem un spēja gūt maksimālu labumu no polisilīcija cenu samazinājuma. Tāpēc tika secināts, ka minētie ilgtermiņa līgumi nav veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(195)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtiskais kaitējums Savienības ražošanas nozarei radies ražošanas procesa augstā automatizācijas līmeņa dēļ. Tika norādīts, ka mazie ražotāji bija neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar lielākiem, vertikāli integrētiem ražotājiem un ka tāpēc kaitējumu, kas radīts šādiem ražotājiem, nevar piedēvēt importam par dempinga cenām. Šajā saistībā tika arī apgalvots, ka jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozare kopumā bija neliela un tāpēc nespēja gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem.

(196)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka arī mazajiem ražotājiem, kas darbojās Savienības tirgū, bija augsts to ražošanas procesa automatizācijas līmenis, un tas labvēlīgi ietekmēja to ražošanas izmaksas. Lielākā daļa Savienības ražotāju ir specializējušies vienā ražošanas procesa daļā (plāksnīšu, elementu vai moduļu ražošanā), tāpēc to specializācija nodrošināja tiem lielāku konkurētspēju attiecībā uz konkrēto ražojuma veidu, ko tie ražoja. Tāpēc arguments, ka augstā automatizācijas līmeņa ietekme ir izraisījusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, bija jānoraida.

(197)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka cenu spiediens ir izraisījis Savienības ražošanas nozares konsolidāciju, kas savukārt ir Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma cēlonis. Tomēr izmeklēšanā tika pierādīts, ka konsolidācija drīzāk ir importa par dempinga cenām sekas. Turklāt attiecīgā persona neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ciktāl konsolidācijas process varētu būt bijis nodarītā kaitējuma cēlonis.

(198)

Tāpat tika arī apgalvots, ka nodarītā kaitējuma cēlonis ir Savienības ražošanas nozares vertikālās integrācijas trūkums. Vertikāli integrētiem ražotājiem normālos tirgus apstākļos parasti vajadzētu būt lielākai drošībai par to piegādes ķēdi. Tomēr izmeklēšanā tika pierādīts, ka priekšrocības, ko radīja vertikālā integrācija Savienības ražošanas nozares daļā, kura bija vertikāli integrēta, nebija iespējams pilnīgi izmantot, jo cenu spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām, bija ļoti augsts. Turklāt Savienības ražošanas nozare, pat vertikāli integrētie Savienības ražotāji, importa par dempinga cenām dēļ nevarēja gūt maksimālu labumu no augstā jaudas izmantojuma līmeņa, lai sasniegtu apjomradītus ietaupījumus. Papildus tam izmeklēšanā netika atklāta nekāda savstarpēja saikne starp vertikālo integrāciju un augstākiem rentabilitātes rādītājiem, jo šādu saikni ir mainījis augstais cenu spiediens.

(199)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarē trūkst tehniskas inovācijas, kā arī ieguldījumu jaunā tehnoloģijā. Tomēr izmeklēšanā netika konstatēti nekādi faktiski pierādījumi, kas apstiprinātu šos apgalvojumus. Gluži pretēji – izmeklēšanā tika pierādīts, ka lielākā daļa Savienības ražošanas nozares veikto ieguldījumu bija paredzēta jaunām iekārtām un pētniecībai un izstrādei un ka pasaules mērogā starp ražojumiem nepastāv būtiskas tehnoloģijas atšķirības.

(200)

Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka nodarītā būtiskā kaitējuma cēlonis ir neapmierinoša projektu izpilde (neīstenoti projekti). Šajā saistībā jānorāda, ka šis arguments netika pamatots. Turklāt jebkuru neīstenotu projektu drīzāk varētu uzskatīt par sekām, ko radījis imports par dempinga cenām. Tāpēc konkrētais arguments bija jānoraida.

(201)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nespēja savlaicīgi racionalizēt savas izmaksas, lai reaģētu uz norisēm pasaules tirgū. Citas personas apgalvoja, ka darbaspēka un pieskaitāmās izmaksas Savienībā ir augstākas nekā ĶTR.

(202)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, izņemot attiecībā uz plāksnītēm – to ražošanas izmaksas samazinājās 2010. gadā, bet palielinājās 2011. gadā un vēl vairāk IP laikā līdz nedaudz augstākam līmenim nekā attiecīgā perioda sākumā (sk. 138. apsvērumu). Ražīgums moduļu un elementu jomā palielinājās, bet plāksnīšu jomā tas samazinājās. Kā minēts iepriekš, ĶTR importa par dempinga cenām pieplūduma dēļ un izrietošā būtiskā cenu spiediena dēļ Savienības tirgū Savienības ražošanas nozare nespēja gūt labumu no izmaksu samazinājuma.

(203)

Jāņem vērā, ka ražotājiem eksportētājiem ĶTR nav salīdzinošu priekšrocību attiecībā uz izejvielām (polisilīciju) un izmantotajām iekārtām, jo gan vienu, gan otru pārsvarā ieved no Savienības. Savukārt darbaspēka un pieskaitāmās izmaksas IP laikā bija vidēji mazāk nekā 10 % no kopējām viena moduļa ražošanas izmaksām, un uzskata, ka tām nav bijusi būtiska loma.

(204)

Papildus tika apgalvots, ka daži Savienības ražotāji iepirka plāksnītes, elementus un/vai moduļus no attiecīgās valsts un pārdeva tos tālāk Savienības tirgū kā paši savus. Izmeklēšanā tika atklāts, ka attiecīgā ražojuma imports no Savienības ražošanas nozares pēc būtības bija papildinošs, kā arī apjoma ziņā ierobežots, salīdzinot ar Savienības ražošanas apjomu, un tāpēc tas nebūtu uzskatāms par tādu, kas pārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(205)

Tāpēc, lai pielāgotos ĶTR importa cenu samazinājuma tendencei, Savienības ražošanas nozarei bija ievērojami jāpapūlas, lai racionalizētu savas ražošanas izmaksas. Neraugoties uz Savienības ražošanas nozares pūliņiem, minēto izmaksu racionalizāciju nevarēja atspoguļot pārdošanas cenās importa par dempinga cenām radītā ievērojamā cenu samazinājuma dēļ.

(206)

Pamatojoties uz minēto, visi minētie argumenti bija jānoraida.

(207)

Vairākas ieinteresētās persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja plānkārtiņu FE ražojumu un citu FE tehnoloģiju radītā konkurence, jo minētās tehnoloģijas bija savstarpēji aizstājamas un tām bija viens un tas pats galīgais izmantojums.

(208)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka plānkārtiņu FE ražojumus izgatavo no citām izejvielām un ka to izgatavošanā neizmanto kristāliskā silīcija plāksnītes. Kopumā tiem ir daudz mazāka pārveidošanas lietderība un mazāka jauda vatos nekā kristāliskā silīcija moduļiem. Tādējādi tos nevar izmantot ierobežotās vietās, piemēram, uz jumtiem, t. i., tie nav pilnīgi savstarpēji aizstājami ar attiecīgo ražojumu. Tāpēc, kaut arī varētu būt zināma konkurence starp plānkārtiņu ražojumiem un attiecīgo ražojumu, to tomēr izskata par nenozīmīgu.

(209)

Tāpēc izmeklēšanā netika konstatēta saistība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un plānkārtiņu FE ražojumu un citu FE tehnoloģiju radīto konkurenci.

(210)

Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(211)

Tika apgalvots, ka finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde nelabvēlīgi ietekmēja Savienības ražošanas nozares piekļuvi finansējumam un tādējādi izraisīja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(212)

Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās. Tā kā saules enerģijas ražošanas nozare ir kapitālietilpīga nozare, spējai piesaistīt kapitālu ir izšķiroša nozīme. Ekonomikas lejupslīdei bija noteikta ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tomēr izmeklēšanā tika parādīts, ka, lai gan laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam Savienības tirgū bija izaugsme, tomēr Savienības ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās ĶTR importa par dempinga cenām dēļ, jo tā cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tāpēc tika secināts, ka finanšu krīzes iespējamo ietekmi vēl vairāk palielināja Ķīnas importa par dempinga cenām palielinājums un ka ierobežotā piekļuve finansējumam lielā mērā bija sekas, ko radīja nelabvēlīgie tirgus apstākļi un Savienības ražošanas nozares stāvoklis un izredzes importa par dempinga cenām dēļ. Tāpēc, kaut arī finanšu krīzei bija noteikta ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tā nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(213)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu apjoms būtiski samazinājās attiecīgajā periodā, jo īpaši laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam, attiecībā uz moduļiem un no 2009. gada līdz 2012. gada pirmajam ceturksnim attiecībā uz elementiem un ka tas ir izraisījis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(214)

Tomēr, kā redzams turpmāk tabulā, moduļu eksporta apjomi joprojām ir ievērojami, lai gan tie nedaudz samazinājās IP laikā un vidējās cenas IP laikā bija augstākas nekā moduļu vidējās cenas visā attiecīgajā periodā. Tāpēc tas nebūtu varējis izraisīt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Savukārt elementu eksporta apjoma īpatsvars bija tikai aptuveni 12 % no kopējā elementu ražošanas apjoma. Tāpēc neatkarīgi no tā, ka IP laikā cenas bija zemas, tam varētu būt bijusi tikai ierobežota ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Visbeidzot, plāksnīšu eksporta īpatsvars bija aptuveni 24 % no kopējā ražošanas apjoma, un arī šajā ziņā neatkarīgi no tā, ka IP laikā eksporta cenas bija zemas, tam varētu būt bijusi tikai ierobežota ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tāpēc argumenti šajā sakarā bija jānoraida.

13.a   tabula

Moduļi

13.b   tabula

Elementi

13.c   tabula

Plāksnītes

(215)

Pamatojoties uz minēto, tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju ietekme nevarēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tāpēc personu argumenti šajā sakarā bija jānoraida.

(216)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja slānekļa gāzes atradņu atklāšana Savienībā un ka izredzes palielināt lētas slānekļa gāzes ražošanu ir mazinājušas publiskos un privātos ieguldījumus atjaunojamas enerģijas projektos.

(217)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izmeklējamā ražojuma patēriņš būtiski palielinājās visā attiecīgajā periodā, kā jau norādīts 108. apsvērumā. Turklāt izmeklēšanā netika atklāti faktiski pierādījumi, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir slānekļa gāzes atradņu atklāšana Eiropas Savienībā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.