15.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 73/16

(1)

Eiropas Komisija ("Komisija") 2012. gada 22. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) ("paziņojums par procedūras sākšanu"), informēja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas ("ĶTR" jeb "attiecīgā valsts") izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importu Savienībā.

(2)

Antisubsidēšanas procedūra tika sākta pēc EUROFER ("sūdzības iesniedzējs") 2012. gada 9. janvārī iesniegtas sūdzības to ražotāju vārdā, kuri šajā gadījumā ražo vairāk par 70 % no tādu konkrētu tērauda izstrādājumu kopējās produkcijas Savienībā, kas pārklāti ar organisku pārklājumu. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma subsidēšanu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Pirms procedūras sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu Komisija paziņoja ĶTR valdībai ("ĶV"), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidētais konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu imports rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. ĶV tika uzaicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu. ĶV pieņēma piedāvājumu apspriesties, un apspriedes notika. Apspriežu laikā neizdevās panākt abpusēju vienošanos par risinājumu. Tomēr tika pienācīgi ņemtas vērā ĶV iestāžu piezīmes attiecībā uz sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka shēmas nav kompensējamas. Pēc apspriedēm no ĶV tika saņemta informācija.

(4)

Eiropas Komisija 2011. gada 21. decembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importu Savienībā.

(5)

Komisija 2012. gada 20. septembrī ar Regulu (ES) Nr. 845/2012 (4) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam.

(6)

Kaitējuma analīze, kas veikta šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā un vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā, ir identiska, jo Savienības ražošanas nozares definīcija, nozari pārstāvošie Savienības ražotāji un izmeklēšanas periods abās izmeklēšanās ir vienādi. Tāpēc piezīmes par kaitējuma aspektiem, kas izteiktas kādā no minētajām procedūrām, tika ņemtas vērā abās procedūrās.

(7)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem, citiem zināmajiem Savienības ražotājiem, zināmajiem ražotājiem-eksportētājiem ĶTR, importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem, piegādātājiem un attiecīgajām zināmajām apvienībām, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Ņemot vērā ražotāju-eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju acīmredzami lielo skaitu, visi zināmie ražotāji-eksportētāji un nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu. Minētā informācija tika pieprasīta saskaņā ar pamatregulas 27. pantu, lai Komisija varētu nolemt, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi. Notika arī apspriešanās ar ĶTR iestādēm.

(9)

Sākotnēji 19 ražotāji-eksportētāji/ražotāju-eksportētāju grupas no Ķīnas sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotājiem-eksportētājiem, un saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija sākotnēji ierosināja izveidot izlasi no trim ražotājiem-eksportētājiem/ražotāju-eksportētāju grupām. Tomēr viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem atteicās sadarboties. Vēlāk to aizstāja ar ražotāju-eksportētāju, kas nodrošināja nākamo lielāko eksporta pārdevumu apjomu uz Savienību. Pēc paziņojuma arī šis ražotājs-eksportētājs atteicās sadarboties.

(10)

Lai turpmāk nekavētu izmeklēšanu, tika nolemts izlasē iekļaut tikai divas ražotāju-eksportētāju grupas ar vislielāko eksporta apjomu uz Savienību, t. i., Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd. un ar to saistītos uzņēmumus un Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co., Ltd. un ar to saistītos uzņēmumus. Šo divu ražotāju-eksportētāju grupu izlase ir pamats subsidēšanas līmeņa noteikšanai šīm grupām un visiem ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, kā noteikts pamatregulas 15. panta 2. un 3. punktā.

(11)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Minētajā izlasē bija iekļauti seši Savienības ražotāji, par kuriem Komisijai bija zināms, ka tie ražo līdzīgu ražojumu, un kuri bija atlasīti pēc tādiem kritērijiem kā pārdošana, produkcijas apjoms, lielums un ģeogrāfiskā atrašanās vieta Savienībā. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja 46 % no Savienības produkcijas un 38 % no Savienības pārdošanas apjoma. Turklāt ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par provizorisko izlasi. Viens no Savienības ražotājiem paziņoja, ka nevēlas tikt iekļauts izlasē, un to izlasē aizstāja ar nākamo lielāko ražotāju.

(12)

Pieci nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tā kā to importētāju skaits, kuri sadarbojās, bija neliels, atlasi vairs neuzskatīja par nepieciešamu.

(13)

Komisija nosūtīja anketas ĶTR pārstāvjiem, abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem ĶTR, 14 citiem ražotājiem-eksportētājiem ĶTR, kuri to pieprasīja, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieciem importētājiem Savienībā, kuri sadarbojās, un zināmajiem lietotājiem.

(14)

Atbildes tika saņemtas no ĶTR pārstāvjiem, deviņiem ražotājiem-eksportētājiem un ar tiem saistītiem uzņēmumiem ĶTR, sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem importētājiem un desmit lietotājiem.

(15)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādas valsts iestādes un uzņēmumu telpās:

(16)

Pēc tam visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata gatavojas ieteikt noteikt galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu ĶTR izcelsmes ar organisku pārklājumu pārklātu tērauda izstrādājumu importam ("galīgie konstatējumi"). Tika noteikts termiņš, kurā visas personas varēja sniegt piezīmes par galīgajiem konstatējumiem.

(17)

Piezīmes, ko iesniedza ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(18)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim ("izmeklēšanas periods" jeb "IP"). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz IP beigām ("attiecīgais periods").

(19)

Paziņojumā par procedūras sākšanu minētais ražojums, uz ko attiecas izmeklēšana, ir konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi (OTI), t. i., neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) plakani velmējumi, kas ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā dēvētos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, un izņemot izstrādājumus ar cinka putekļu galīgo pārklājumu (krāsa ar augstu cinka koncentrāciju, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 % no masas).

(20)

Ķīnas Dzelzs un tērauda apvienība, divi importētāji un divi lietotāji ierosināja izslēgt piecus izstrādājumu veidus. Šie pieprasījumi tika saņemti un analizēti:

(21)

Viens OTI lietotājs iesniedza prasību izslēgt no attiecīgā izstrādājumu klāsta OTI ar substrātu ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu. Izmeklēšanā ir secināts, ka metāliskais hroma vai alvas pārklājums padara šā veida izstrādājumus fizikāli un tehniski atšķirīgus no OTI, uz ko attiecas izmeklēšana. Turklāt OTI ar substrātu ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu izmanto gandrīz tikai pārtikas iepakojuma ražošanā un kabeļu rūpniecībā. Visbeidzot, Savienības ražošanas nozares pārstāvji paskaidroja, ka nav paredzējuši minēto ražojuma veidu iekļaut šajā izmeklēšanā. Šo iemeslu dēļ OTI ar substrātu ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu nav iekļauts attiecīgajā izstrādājumu klāstā.

(22)

Šo pieprasījumu noraidīja, jo minētos izstrādājumus šajā izmeklēšanā neklasificē ar KN kodiem. Krāsojums vai pārklājums kalpo tikai aizsardzībai pret rūsu, tādēļ to klasificē ar KN kodu 7208 nevis ar KN kodu 7210. Organiskās un neorganiskās karsti velmētas plāksnes ar aizsarggruntējumu nav iekļautas izstrādājumu klāstā un attiecīgi nevar tikt svītrotas no tā.

(23)

CISA un divi importētāji pieprasīja izslēgt OTI ar substrāta biezumu no 0,6 mm līdz 2,0 mm, kas veido 5–10 % importa no Ķīnas, apgalvojot, ka tiešā konkurence ir tikai starp Ķīnas eksportu un Savienības ražošanas nozares OTI produkciju ar substrāta biezumu no 0,25 mm līdz 0,6 mm.

(24)

Pieprasījumu noraidīja, jo abi Ķīnas eksportētāji un Savienības ražošanas nozare ražo un tirgo OTI ar substrāta biezumu no 0,6 mm līdz 2,0 mm, tādējādi šie ražojumi viennozīmīgi konkurē savā starpā. Pierādījumi, ka OTI ar substrāta biezumu no 0,6 mm līdz 2,0 mm nekonkurē ar OTI ar substrāta biezumu mazāk par 0,6 mm un ka tādējādi tas būtu atšķirīgs ražojuma veids, netika sniegti. OTI ar substrāta biezumu mazāk vai vairāk par 0,6 mm ir tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tas pats lietojuma pamatveids, tādējādi tie ir vienādi ražojumi.

(25)

Šie divi importētāji apgalvoja, ka tikai četriem Savienības ražotājiem ir licence ražot šo izstrādājuma veidu un ka tikai viens uzņēmums to faktiski ražoja. Turklāt tie apgalvoja, ka šis izstrādājums ražojuma īpašību ziņā atšķiras no OTI ar cinka pārklājumu.

(26)

Pieprasījums tika noraidīts, jo abi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami un to lietojumi pārklājas; turklāt vismaz divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā ražoja šo izstrādājuma veidu. Jānorāda, ka viens Ķīnas ražotājs-eksportētājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā eksportēja šo ražojuma veidu uz Savienību.

(27)

Šis pieprasījums tika noraidīts, jo pretēji viena lietotāja apgalvojumam vairāki Savienības ražotāji šo izstrādājumu ir ražojuši un pārdevuši nozīmīgos daudzumos, un tam ir tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tas pats lietojuma pamatveids kā citiem OTI veidiem.

(28)

Viena apvienība pieprasīja, lai OTI ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu, ko klasificē saskaņā ar TARIC kodiem 7210122010 un 7210500010, iekļautu izstrādājumu klāstā. Šo pieprasījumu noraidīja, jo minētie kodi netika iekļauti sākotnējā sūdzībā, un ražojumiem, uz kuriem attiecas šie kodi, ir atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības no ražojumiem, uz kuriem attiecas sūdzība.

(29)

Tā kā tika apstiprināts izslēgšanas pieprasījums attiecībā uz OTI ar metālisku hroma vai alvas pārklājumu (skat. 21. apsvērumu), attiecīgo ražojumu klāstu groza, ievērojot šo izslēgšanu.

(30)

Tāpēc attiecīgais ražojums ir konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāti tērauda izstrādājumi (turpmāk "OTI"), t. i., neleģēta un leģēta tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) plakani velmējumi, kuri ir krāsoti, lakoti vai pārklāti ar plastmasu vismaz no vienas puses, izņemot tā dēvētos daudzslāņu paneļus, ko izmanto būvniecībā un kas sastāv no divām ārējām metāla loksnēm ar izolācijas materiāla stabilizējošo vidējo slāni, kurš iestiprināts starp tām, un izņemot ražojumus ar cinka putekļu galīgo pārklājumu (krāsa ar augstu cinka koncentrāciju, kurā cinka ir ne mazāk kā 70 % no masas), kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7210 70 80, ex 7212 40 80, ex 7225 99 00, ex 7226 99 70 un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (turpmāk "attiecīgais ražojums").

(31)

Izmeklēšanā ir pierādīts, ka OTI, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, OTI, ko ražo ĶTR un pārdod ĶTR vietējā tirgū, un OTI, ko no ĶTR importē Savienībā, piemīt vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tam ir viens un tas pats tiešā lietojuma pamatveids. Tāpēc šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(32)

Gan ĶV, gan izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji-eksportētāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem un piekrita apmeklējumiem uz vietas, ko veic, lai pārbaudītu atbildes.

(33)

Izanalizējusi ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija nosūtīja tai vēstuli par nepilnībām un divas pirmspārbaudes vēstules. Komisija atvēlēja ĶV pietiekamu laiku argumentu sagatavošanai un iesniegšanai, kad tas tika prasīts pamatoti. ĶV tika piešķirti ievērojami termiņu pagarinājumi, t. i., 20 dienu pagarinājums atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem, un tādējādi galīgais termiņš atbilžu sniegšanai uz anketas jautājumiem bija 57 dienas un atbildes sniegšanai uz vēstuli par nepilnībām — 25 dienas.

(34)

Atbildēs uz anketas jautājumiem, vēstulēm par nepilnībām un dažādos citos argumentos ĶV sniedza atbildi tikai par shēmām, ko izmanto izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji, un apgalvoja, ka neesot pamata pieprasījumiem atbildēt uz jautājumiem par iespējamajām subsīdiju shēmām, kas pieejamas arī izlasē neiekļautiem ražotājiem vai ražotājiem, kas nav pieteikušies.

(35)

Komisija cieņpilni nepiekrita šai pieejai un paskaidroja ĶV, ka anketas mērķis, kas nosūtīta ĶV, ir nodrošināt Komisijai iespēju iegūt informāciju par tērauda, kas pārklāts ar organisku pārklājumu, rūpniecības nozares subsidēšanu Ķīnā un noskaidrot, ciktāl tiek subsidēts attiecīgā izstrādājuma imports Savienībā. Komisija informēja ĶV, ka ir vajadzīga plašāka informācija par subsidēšanas apjomu, lai novērstu sekas, ko rada jebkāda tādu eksportētāju nozīmīga nesadarbošanās, par kuriem tiek apgalvots, ka tie saņēma ieguvumu no konkrētām subsīdiju shēmām, ko neizmanto izlasē iekļautie uzņēmumi vai uzņēmumi, kuri sadarbojas, un lai atbildētu uz iespējamiem individuālas pārbaudes pieprasījumiem, ko iesniedz ražotāji-eksportētāji, kuri sadarbojas. Tomēr ĶV nemainīja savu nostāju un nesniedza informāciju par lielāko daļu no pārējām subsīdiju shēmām, kas norādītas sūdzībā, bet ko neizmanto izlasē iekļautie uzņēmumi.

(36)

Pirms pārbaudes apmeklējumiem uz vietas ĶV lūdza Komisiju rakstiski sniegt papildinformāciju un jo īpaši iesniegt visu to jautājumu sarakstu, kurus iecerēts uzdot pārbaudes apmeklējuma laikā, un to valdības iestāžu sarakstu, kas iecerējušas piedalīties apmeklējumā uz vietas. Tā kā tas netika izdarīts, tika apgalvots, ka ĶV "ir atstāta neziņā par to, kas bija jāsagatavo vai ko varētu gaidīt pārbaudes laikā" un ka pirmspārbaudes vēstulē "noteikti nav nekādas norādes par to, ko Komisija ir faktiski iecerējusi pārbaudīt [. .]".

(37)

Komisija nevarēja izpildīt ĶV lūgumu. Šajā saistībā jānorāda, ka Komisija ir izpildījusi visus pamatregulas 26. panta būtiskos nosacījumus. ĶV tika nosūtīta sīki izstrādāta pirmspārbaudes vēstule, kurā apstiprināta pārbaudes darba kārtība (dienas un katrā pārbaudes dienā apspriežamo shēmu grupas) un prasīta par attiecīgajām shēmām atbildīgo iestāžu un ĶV argumentu sagatavošanā iesaistīto amatpersonu klātbūtne. Pirms pārbaudes apmeklējuma uz vietas Komisija arī paskaidroja, ka tikai ĶV var norādīt iestādes, kas atbild par shēmām, uz kurām attiecas izmeklēšana, un amatpersonas, kas ir vispiemērotākās, lai piedalītos pārbaudē un atbildētu uz jautājumiem. Attiecībā uz konkrēto jautājumu sarakstu Komisija paskaidroja, ka ES tiesību akti (un arī PTO prasības) šādu sarakstu neparedz un ka šīs izmeklēšanas mērķis ir pārbaudīt ĶV atbildes uz anketas jautājumiem un attiecīgos papildargumentus, tāpēc pārbaude notiks atbilstoši šo dokumentu struktūrai. Komisija norādīja, ka tā arī centīsies iegūt un precizēt papildinformāciju, kas vajadzīga notiekošajai procedūrai, bet precīzi jautājumi šajā saistībā būs atkarīgi no ĶV atbildēm par tās sniegto atbilžu sākotnējo pārbaudi. Pirms pārbaudes apmeklējuma uz vietas ĶV tika arī paskaidrots, ka atteikšanās sniegt vajadzīgo informāciju vai palīdzēt izmeklēšanas iestādei pārbaudīt informāciju un datus, ko uzskata par vajadzīgiem procedūrai, var būtiski kaitēt izmeklēšanas procesam. ĶV tika arī atgādināts par pamatregulas 28. panta noteikumu sekām.

(38)

Veicot pārbaudes apmeklējumu uz vietas Ķīnas Tirdzniecības ministrijā Pekinā, Komisija atbilstoši pamatregulas 11. un 26. panta noteikumiem centās pārbaudīt sniegto informāciju, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kas tika izmantoti ĶV atbildes sagatavošanai. To darot, Komisija sākotnēji secināja, ka informācijas trūkums un pieejamie apliecinošie dokumenti neļauj pienācīgi pārbaudīt uz anketas jautājumiem sniegtās atbildes. Turklāt atsevišķa informācija vispār netika sniegta, lai gan tā tika īpaši prasīta, un uz dažiem jautājumiem vienkārši netika atbildēts. Attiecīgi ĶV tika informēta par nesadarbošanās sekām saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu.

(39)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija uzliek tai nepamatotu slogu un anketā un vēlāk nosūtītajā vēstulē par nepilnībām ir pieprasījusi nebūtisku un nevajadzīgu informāciju.

(40)

Jānorāda, ka Komisija prasīja tikai to informāciju par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem, ko uzskata par nepieciešamu reprezentatīva konstatējuma izdarīšanai, un arī turpmāk izmeklēšanas procesā konsekventi prasīja tos pašus datus un informāciju un aicināja ĶV izskaidrot iesniegto informāciju un tās ietekmi uz shēmām, uz kurām attiecas izmeklēšana. Citiem vārdiem sakot, Komisija pieprasīja vien informāciju, kas bija vajadzīga, lai novērtētu subsidēšanas esamību un tās līmeni, kas nodrošināts attiecīgajam ražojumam saskaņā ar pārējām subsīdiju shēmām, par kurām apgalvots sūdzībā. Šāda veida informācija ļautu pienācīgi novērtēt subsidēšanas apmēru, kas nodrošināts atbilstoši pārējām izmeklēšanā ietvertajām subsīdiju shēmām, kas pieejamas ražotājiem-eksportētājiem, kas nesadarbojās. Tā kā ne ĶTR pārstāvji, ne ražotāju-eksportētāju pārstāvji, kas nesadarbojās, nesniedza informāciju, kas bija vajadzīga, lai noteiktu, vai pārējās subsīdiju shēmas bija pieejamas ražotājiem-eksportētājiem, kas nesadarbojās, Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem, secināja, ka pārējās iespējamās subsīdiju shēmas tik tiešām bija pieejamas citiem ražotājiem-eksportētājiem, kas nesadarbojās, un, izmantojot labākos pieejamos faktus, aprēķināja tādu ieguvumu summas, kas izriet no šīm shēmām.

(41)

Individuālas pārbaudes pieprasījumus atbilstoši pamatregulas 27. panta 3. punktam iesniedza divi ražotāji-eksportētāji, kas sadarbojās, t. i., Union Steel China (Union Steel) un Shenzhen Sino Master Steel Co. Ltd. Nebija iespējams izpildīt abu uzņēmumu individuālas pārbaudes pieprasījumus, jo, ņemot vērā iespējamo subsīdiju shēmu lielo skaitu un to, ka antisubsidēšanas izmeklēšana ir laikietilpīgs process, tas būtu pārlieku apgrūtinoši un varētu traucēt izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu.

(42)

Tomēr Union Steel jau bija individuāli pārbaudīts vienlaicīgi notiekošajā antidempinga izmeklēšanā, un attiecīgi šim uzņēmumam tika aprēķināts individuāls kaitējuma apmērs.

(43)

Tā kā ĶV sniedza atbildes tikai par shēmām, ko izmantoja izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji, kā paskaidrots iepriekš 34. apsvērumā, bija praktiski neiespējami analizēt dažas no subsīdiju shēmām, ko Union Steel, iespējams, izmantoja. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamiem faktiem atbilstoši pamatregulas 28. pantam, uz šo uzņēmumu tika attiecināta vidējā subsīdijas likme, kas piemērojama citiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās.

(44)

Pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju, Komisija pieprasīja informāciju par šādām shēmām, par kurām tika apgalvots, ka valsts iestāde ar tām piešķir subsīdijas.

(45)

Sūdzībā bija apgalvots, ka ĶV kontrolē konkrētas iepriekšējā posma nozares un produktus, lai nodrošinātu OTI ražotājiem izejvielas par izdevīgām cenām. Tādējādi OTI ražotāji saņem kompensējamas subsīdijas, iepērkot no valstij piederošiem uzņēmumiem (VPU) valsts ražojuma KVT un AVT par cenu, kas zemāka par tirgus cenu, tātad par tādu atlīdzību VPU, kas ir zemāka par pienācīgo.

(46)

Komisija no ĶV pieprasīja sīku informāciju par VPU, kas Ķīnas OTI ražotājiem-eksportētājiem piegādā KVT un AVT, lai pārbaudītu sūdzībā ietvertos apgalvojumus un noskaidrotu, vai minētie VPU ir valsts iestādes. Komisija sagatavoja ĶV anketas B papildinājumu, kas bija paredzēts VPU, un aicināja ĶV sniegt anketā prasīto informāciju. Vēstulē par nepilnībām Komisija atkārtoti prasīja, lai ĶV sniedz B papildinājumā prasīto informāciju, un aicināja ĶV saskaņot atbildes ar attiecīgajiem VPU.

(47)

Tomēr ĶV nesniedza atbildi ne uz vienu no B papildinājuma jautājumiem un arī nesniedza attiecīgo pamatanketā prasīto informāciju (piemēram, par Ķīnas valdības izmantošanas tiesībām uz VPU un kontroli pār tiem tērauda rūpniecībā un par tās iesaistīšanos Ķīnas tērauda rūpniecības reorganizēšanā). Tā vietā, lai sniegtu prasīto informāciju, ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka sūdzības iesniedzēji nav pierādījuši, ka KVT un AVT ražotāji ir valsts iestādes.

(48)

Tā kā ĶV nesadarbojās, Komisijai bija jāizmanto cita vislabākā pieejamā informācija. Komisija informēja ĶV par šādu rīcību. Novērtējot, vai VPU, kas Ķīnas OTI ražotājiem-eksportētājiem piegādā KVT un AVT, ir valsts iestādes, Komisija ņēma vērā ĶV sniegto ierobežoto informāciju, sūdzībā ietverto informāciju, publiski pieejamo informāciju par faktiem no citām līdzīgām procedūrām, ko veikušas citas izmeklēšanas iestādes, kā arī citu publiski pieejamo informāciju, un pamatoja savus konstatējumus ar visu lietas materiālos pieejamo informāciju.

(49)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka VPU Ķīnā ir valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, kuras piegādā preces (KVT un AVT) OTI ražotājiem par cenām, kas zemākas par tirgus cenām, un tādējādi piešķir tiem ieguvumu.

(50)

PTO Apelācijas iestāde (AI) savā ziņojumā "Amerikas Savienotās Valstis — Galīgie antidempinga un kompensācijas maksājumi par atsevišķiem Ķīnas izcelsmes ražojumiem" (5) (AI ziņojums) valsts iestādi definēja kā struktūru, "kam ir, kas īsteno vai kam tiek piešķirtas valdības pilnvaras" (6). AI arī uzskatīja, ka valsts iestādēm ir raksturīga arī "valdības funkciju veikšana" (7), ko "attiecīgās dalībvalsts tiesiskajā kārtībā parasti uzskatītu par daļu no valdības prakses" (8).

(51)

Ņemot vērā PTO AI secinājumus, ir jāanalizē divi jautājumi, t. i., a) vai attiecīgie VPU veic funkcijas, ko parasti uzskata par daļu no Ķīnas valdības prakses, un b) ja jā, vai tie tādējādi īsteno valdības pilnvaras.

(52)

Attiecībā uz OTI ir daudz pierādījumu, ka valdība ir aktīvi iesaistījusies ekonomikas pārvaldībā. Ķīnas valdības galveno ietekmi ekonomikā garantē Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcija. Konstitūcijas 7. pantā ir noteikts: "Valsts ekonomika ir sociālistiskās ekonomikas nozare, kas pieder visai tautai; tā ir tautsaimniecības virzītājspēks. Valsts nodrošina valsts ekonomikas konsolidāciju un izaugsmi." Līdzīgi Konstitūcijas 15. pantā ir noteikts: "Valsts veic ekonomikas plānošanu, pamatojoties uz sociālistiskām valsts īpašumtiesībām." Arī Ķīnas Komunistiskās partijas Konstitūcija nosaka valsts īpašumtiesību galveno lomu, piemēram, ĶKP Konstitūcijas preambulā ir noteikts: "Partijai ir jāuztur un jāuzlabo ekonomikas pamatsistēma, kurā galvenā loma ir valsts īpašumtiesībām [. .]." Arī dažādajos piecgadu plānos, ko pasludinājusi Valsts Attīstības un reformu komisija (NDRC) un pieņēmusi Ķīnas augstākā juridiskās varas iestāde, proti, Valsts padome, ir norādīts uz Ķīnas valdības īpaši spēcīgo ietekmi ekonomikā.

(53)

Attiecībā uz tērauda nozari lietas materiālos ietvertā informācija liecina, ka VPU, kas ražo KVT un AVT Ķīnā, bieži veic valdības funkcijas, kas cita starpā ir aprakstītas dzelzs un tērauda rūpniecības nozares plānos. Minētie plāni apliecina, ka ĶV ir izvēlējusies būt cieši iesaistīta Ķīnas tērauda rūpniecības pārvaldībā un attīstībā, un tāpēc var uzskatīt, ka to īstenošana, ko veic VPU, ir daļa no valdības prakses. Plānos ir noteikti mērķi visiem uzņēmumiem, kas darbojas dzelzs un tērauda rūpniecībā, un sniegti norādījumi visai šai nozarei sasniegt konkrētus rezultātus. Faktiski ĶV izmanto dzelzs un tērauda VPU kā valsts varas atzaru, lai sasniegtu plānos noteiktos mērķus.

(54)

NDRC Rīkojumā Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika" cita starpā ir izklāstīta politika dzelzs un tērauda kausēšanas uzņēmumu skaita samazināšanai un noteikti produkcijas mērķa apjomi 10 vadošajām tērauda ražošanas uzņēmumu grupām vietējā tirgū (3. pants), attiecībā uz ražošanas jaudu — aizliegts nodibināt jaunus ar dzelzs un tērauda ražošanu saistītus uzņēmumus (10. pants), paredzēti nosacījumi piekļuvei dzelzs un tērauda rūpniecības iekārtām un arī tehniskie un ekonomiskie indeksi, kas jāievēro tērauda un dzelzs ražošanas uzņēmumiem (12. pants), paredzēti noteikumi attiecībā uz izmaiņām tērauda ražošanas uzņēmumu organizatoriskajā struktūrā (20. pants), noteikta ieguldījumu pārvaldība (22. un 23. pants), paredzēti nosacījumi finanšu līdzekļu pieejamībai (25. un 26. pants) un valstij piešķirtas tiesības iejaukties izejvielu iepirkumā (30. pants).

(55)

Divpadsmitajā tērauda rūpniecības attīstības piecgadu plānā ir sniegts kopsavilkums par iepriekšējā plānā noteikto mērķu sasniegšanu, aplūkota attīstības stratēģija un noteikti mērķi visai tērauda rūpniecībai. Līdzīgi kā Rīkojumā Nr. 35 tajā ir noteikti ļoti konkrēti mērķi rūpniecisko kopu veidošanas līmenī (III(III)6. sadaļa), atbalstīti konkrēti projekti, noraidot citus (IV(IV) sadaļa), diskriminētas citas nozares par labu dzelzs un tērauda rūpniecībai dažādās provincēs (IV(V) sadaļa), paredzēts atbalsts lieliem tērauda ražošanas uzņēmumiem un piešķirta galvenā ietekme vislielākajiem valstij piederošiem Ķīnas tērauda ražotājiem, piemēram, Bao Steel, Anshan Iron and Steel, Wuhan Iron and Steel  (9) u. c. Plānā ir arī paredzēts nostiprināt esošo tērauda rūpniecības uzņēmumu ražošanas regulējumu un pārvaldību (V(IV) sadaļa).

(56)

Arī Ķīnas Tautas Republikas Likums par valstij piederošiem uzņēmumu aktīviem nosaka VPU (vai valsts ieguldījumu uzņēmumiem (VIU), kā tie dēvēti minētajā likumā) pienākumu ievērot valsts rūpniecības politiku (10). Līdzīgi arī dokumentā Pagaidu pasākumi centrālo uzņēmumu ieguldījumu uzraudzībai un pārvaldībai VPU (VIU) noteikts pienākums ievērot valsts attīstības plānus un rūpniecības politiku (11). Saskaņā ar dokumentu Pasākumi centrālo uzņēmumu attīstības stratēģiju un plānu pārvaldībai visi VIU izstrādā attīstības un stratēģijas plānu, kas jāpārbauda un jāapstiprina Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisijai (SASAC). Veicot šādu pārbaudīšanu un pirms apstiprināšanas SASAC cita starpā jāizvērtē, vai konkrētais plāns atbilst valsts attīstības plānošanas un rūpniecības politikai un valstij piederošās ekonomikas plānojuma un struktūras stratēģiskajam pielāgojumam (12).

(57)

Konkrētie plānos aprakstīto pasākumu, piemēram, Capital Steel Corporation  (13) pārvietošanas vai daudzo tērauda ražošanas uzņēmumu apvienošanas (14), īstenošanas piemēri liecina, ka plāni ne tikai ir indikatīvi dokumenti, ko izmanto kā pamatnostādnes, bet to rezultāts ir arī konkrētas valstij piederošu tērauda ražošanas uzņēmumu darbības, ko kontrolē valdība (kuru pārstāv NDRC un Valsts padome).

(58)

Visas konkrētās darbības, kas aprakstītas iepriekšējos apsvērumos, ir jāievēro un jāveic uzņēmumiem, uz kuriem attiecas plāni. Tiek secināts, ka ar šādu valdības tiešu iesaistīšanos tērauda ražošanas uzņēmumu komerciālajā darbībā valstij piederošie tērauda ražošanas uzņēmumi darbojas kā valdības atzars valdības funkciju veikšanā, tādējādi galu galā izpildot plānos noteiktos mērķus.

(59)

Pēc tam, kad ir konstatēts, ka VPU veic valdības funkcijas, vēl ir jāatbild uz jautājumu, vai tie šādu funkciju veikšanā arī īsteno valdības pilnvaras. Šajā saistībā galvenais jautājums ir par to, vai minētos uzņēmumus faktiski kontrolē valdība (15). Ja tā ir, tad, ņemot vērā visus attiecīgos pierādījumus, ir pamatoti secināt, ka VPU darbojas kā valdības atzars un efektīvi īsteno minētajos plānos izklāstīto politiku.

(60)

Iepriekš aprakstītā valdības kontrole norāda uz to, ka VPU ir, tie īsteno vai tiem tiek piešķirtas valdības pilnvaras. Kontroli cita starpā var īstenot ar valdības īpašumtiesību, administratīva regulējuma un SASAC, direktoru padomju iesaistīšanās starpniecību un valdības plānu starpniecību.

(61)

Kā jau minēts iepriekšējā sadaļā par nesadarbošanos (46.–48. apsvērums), ĶV nesniedza prasīto informāciju par to, kā ir strukturētas īpašumtiesības uz KVT un AVT ražotājiem Ķīnā. Atbildot uz anketas jautājumiem, ĶV iesniedza sarakstu ar 54 uzņēmumiem, kurā lielākais akcionārs ir ĶV, tomēr pārbaudes apmeklējuma laikā tā apgalvoja, ka saraksts nav pareizs un ietver arī privātuzņēmumus. ĶV neizlaboja sarakstu un arī nenorādīja, kuri uzņēmumi ir privātuzņēmumi un kuri pieder ĶV. Tā kā ĶV nesadarbojās, Komisijai bija jāizmanto citi lietā esoši pierādījumi un publiski pieejama informācija.

(62)

Sūdzības iesniedzējs nodrošināja pierādījumus, ka lielākie KVT un AVT ražotāji pieder valstij, un šajā saistībā sūdzības 10 pielikumā tas iekļāva sīki sagatavotu informāciju (16). Arī cita publiski pieejama informācija (17) apstiprina, ka ĶV pieder īpašumtiesību daļas daudzos KVT un AVT ražošanas uzņēmumos.

(63)

Ņemot vērā visu lietas materiālos ietverto informāciju, ir pamatoti secināt, ka ĶV pieder ievērojamas īpašumtiesību daļas daudzos Ķīnas KVT un AVT ražošanas uzņēmumos.

(64)

SASAC veic valsts kā ieguldītājas pienākumus un pārvalda tās uzraudzībā esošos valstij piederošos aktīvus. Jānorāda, ka, lai gan ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem un vēlāk iesniegtajā informācijā apgalvoja, ka SASAC nav iesaistīta VPU komercdarbībā, un pamatoja šo apgalvojumu, atsaucoties uz 7. pantu dokumentā "Pagaidu pasākumi valstij piederošo uzņēmumu aktīvu uzraudzībai un pārvaldībai" (18), citi panti minētajā tiesību aktā un arī citi lietas materiālos pieejamie pierādījumi (19) liecina par pretējo.

(65)

Faktiski ĶV atbilde uz anketas jautājumiem par antisubsidēšanu liecina, ka SASAC, ko pilnvaro Valsts padome, ieceļ un atsauc uzraudzīto uzņēmumu galvenās izpildpersonas un novērtē viņu darbības rezultātus, izmantojot juridiskas procedūras. Tā ir arī atbildīga par uzraudzīto uzņēmumu mudināšanu īstenot pamatprincipus un politiku, kā arī par valstij piederošo uzņēmumu aktīvu galveno pārvaldību, un tā arī virza un uzrauga vietējo valstij piederošo aktīvu pārvaldības darbu saskaņā ar tiesību aktiem.

(66)

SASAC arī atbild par VPU vadītāju atalgošanu un viņu novērtēšanu; turklāt tā ieceļ VPU vadītājus (20) un lemj par atlīdzības piešķiršanu un sodu piemērošanu viņiem. Faktiski visi pierādījumi liecina, ka VPU vadītāju karjera ir atkarīga no SASAC. Šie apstākļi liecina, ka SASAC acīm redzami ir uzticētas valdības pilnvaras.

(67)

Arī VPU padomju sastāvs liecina par augstu ĶV kontroles līmeni pār VPU. Lietas materiālos pieejamie pierādījumi (21) liecina, ka daudzi no direktoru padomju un uzraudzības padomju locekļiem ieņem vai iepriekš ir ieņēmuši amatus valdībā un/vai partijās un ka viņu atlasi ir ļoti ietekmējušas valsts iestādes, piemēram, SASAC vai Ķīnas Komunistiskā partija (ĶKP).

(68)

ĶV politika, intereses un mērķi attiecībā uz tērauda rūpniecību ir noteikti dažādos valdības plānos centrālajā un arī apakšcentrālajā līmenī. VPU tiek aicināti ievērot minēto politiku (uzņēmumiem, kas to neievēro, pat piemēro sankcijas), un, spriežot pēc dažu Ķīnas lielāko tēraudu ražojošo VPU darbībām pēdējā laikā, ir skaidrs, ka šī politika tiek ievērota un ka tēraudu ražojošie VPU dara visu iespējamo, lai sasniegtu plānos noteiktos mērķus.

(69)

Saskaņā ar Divpadsmitās tērauda rūpniecības piecgadu programmas attīstības plānu tikai "tiem uzņēmumiem, kas ievēro valsts politiku attiecībā uz dzelzs un tērauda rūpniecību un standartus un nosacījumus dzelzs un tērauda rūpniecības ražošanai un darbībai, ir galvenā loma apvienošanā un reorganizācijā" (22).

(70)

Arī vairākos provinču un vietēja līmeņa plānos ir minēti konkrēti VPU un noteikti mērķi, kas tiem jāsasniedz. Sūdzības iesniedzējs iesniedza šādu plānu izrakstus (23). Visi šie plāni tika pieprasīti no ĶV anketā un vēstulē par nepilnībām, lai tos pārbaudītu un precizētu, tomēr ĶV nolēma tos neiesniegt. Tomēr jānorāda, ka ĶV procedūras laikā neapstrīdēja šo citātu pareizību. Turklāt provinču un vietējos plānos minētie uzņēmumi atzīst savu sadarbību ar iestādēm un apraksta, kā tie rīkojas vai ir iepriekš rīkojušies atbilstoši šiem plāniem (24).

(71)

Lai gan ĶV apgalvo, ka daži no minētajiem plāniem ir tikai orientējoši, nav saistoši un ir paredzēti tikai kā nostādnes, šo apgalvojumu neapstiprina citi lietas materiālos esošie pierādījumi. Gluži pretēji — daudzi tiesību akti un noteikumi, kas katrā ziņā ir juridiski saistoši (25), paredz, ka VPU ir obligāti jāievēro valsts attīstības plāni un rūpniecības politika.

(72)

ĶV formulē mērķus dzelzs un tērauda rūpniecībai, pieņemot piecgadu plānus un citus attiecīgus oficiālus dokumentus, un sasniedz šos mērķus, īstenojot minētajos plānos un dokumentos aprakstītās funkcijas un darbības. Tā kā minētos plānus un dokumentus izstrādā Ķīnas valdības departamenti, piemēram, Valsts padome vai NDRC, tajos minētās funkcijas un darbības ir uzskatāmas par valstiskām. Kā aprakstīts iepriekš, tēraudu ražojošo VPU pienākums ir ievērot šos plānus un politiku, līdz ar to tie darbojas kā valdības atzars, un, tā kā valdībai ir faktiska kontrole pār šiem uzņēmumiem, tie patiesībā īsteno valdības pilnvaras.

(73)

Tā kā ĶV nesadarbojās, to struktūru darbības joma, kuras uzskata par "valsts iestādēm", netika definēta pilnībā. Katrā ziņā ikviens VPU, kurā valdībai pieder akciju kontrolpakete vai lielākā akciju daļa, ir valsts iestāde. Struktūras, kurās valdībai nepieder akciju daļas, ir privātas iestādes. Tāpēc šajā gadījumā nav vajadzības noteikt skaidru atšķirību starp valsts un privātām iestādēm, jo 85.–98. apsvērumā ir pierādīts, ka visas privātās iestādes tērauda rūpniecībā pilnvaro un norīko valsts, un līdz ar to tās visos šajā lietā būtiskajos aspektos darbojas tāpat kā valsts iestādes.

(74)

Lai novērtētu, vai pastāv ieguvums atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam, ir nepieciešams KVT un AVT cenas, ko maksā attiecīgie ražotāji-eksportētāji, salīdzināt ar attiecīgo standartu. AI ziņojumā ir apstiprināts, ka tad, ja nodrošināšanas valsts tirgus darbību kropļo valdības ietekme, ir atļauts izmantot ārējus standartus. Tajā ir arī norādīts, ka "ja valdība ir dominējošais piegādātājs, ir iespējams, ka privātās cenas tiks izkropļotas, tomēr joprojām ir vajadzīga katra atsevišķa gadījuma analīze" (26). AI ir arī norādījusi: "[. .] mēs nesakām, ka pastāv slieksnis, kuru pārsniedzot fakts, ka valdība ir dominējošais piegādātājs tirgū, ir pietiekams iemesls, lai konstatētu cenu izkropļošanu, tomēr ir skaidrs, ka jo dominējošāka ir valdības loma tirgū, jo lielāka ir iespēja, ka tas izraisīs privāto cenu izkropļošanu" (27). Tāpat AI ir arī norādījusi: "ja valdība ir "ievērojams" piegādātājs, ir vajadzīgi pierādījumi arī par citiem faktoriem, kas nav valdības tirgus daļa, jo ar to vien, ka valdība ir ievērojams piegādātājs, nevar pierādīt privāto cenu izkropļošanu". Tāpēc pirmais jautājums, uz kuru jāatbild, ir par to, vai valdības daļa KVT un AVT ražošanā Ķīnā ir dominējoša vai tikai ievērojama.

(75)

Komisija pieprasīja no ĶV informāciju par KVT un AVT tirgu attiecībā uz VPU un privāto uzņēmumu produkcijas īpatsvaru kopējā KVT un AVT izlaidē, bet ĶV neiesniedza attiecīgo informāciju šajā saistībā (28).

(76)

Komisija izmantoja citu pieejamo informāciju (29) par šo jautājumu, un, pamatojoties uz to, tika secināts, ka vismaz 63 % KVT Ķīnā saražo VPU. Ir svarīgi norādīt, ka šis PVU saražotā KPT īpatsvars, proti, 63 %, tika noteikts, veicot ļoti pieticīgu analīzi, un ir absolūtais minimālais rādītājs. Tā kā daudzi no (kā tika apgalvots) privātajiem piegādātājiem, par kuriem ziņoja eksportētāji, šķiet, ir tirdzniecības uzņēmumi (kuri, iespējams, ir arī iepirkuši izstrādājumu no VPU), ĶV nesadarbošanās (skat. 46.–48. apsvērumu) un citu izmeklēšanas iestāžu konstatējumi (skat. 32. zemsvītras piezīmi) liek secināt, ka VPU faktiskā AVT tirgus daļa ir daudz lielāka. Arī ĶV aktīvā iejaukšanās šajā KVT nozares tirgū (skat. 85.–94. apsvērumu) ierobežo privāto uzņēmēju darbības iespējas.

(77)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka VPU dominē Ķīnas KVT tirgū. Šis VPU dominējošais stāvoklis KVT tirgū ir tik ievērojams, ka privātajiem ražotājiem nav citas izvēles kā vien pielāgot savas cenas VPU, kā izklāstīts turpmāk.

(78)

Attiecībā uz AVT paziņotais VPU īpatsvars attiecībā pret Ķīnas ražotājiem-eksportētājiem (18 %) bija daudz zemāks nekā KVT gadījumā, tomēr tas bija pretrunā citai informācijai (skat. 79. apsvērumu). Ņemot vērā to, ka ĶV nesadarbojās, un to, ka daudzi no (kā tika apgalvots) privātajiem piegādātājiem, par kuriem ziņoja eksportētāji, šķiet, ir tirdzniecības uzņēmumi (kuri, iespējams, ir arī iepirkuši izstrādājumu no VPU), kā arī privāto uzņēmēju komercdarbības ierobežojumus, ko rada ĶV aktīvā iejaukšanās šajā nozarē (skat. 85.–94. apsvērumu), tiek secināts (daļēji pamatojoties uz pieejamiem faktiem (skat. 79. apsvērumu) pamatregulas 28. panta nozīmē), ka VPU ir dominējošs stāvoklis arī Ķīnas AVT tirgū.

(79)

Šo secinājumu apstiprina arī Pasaules tērauda ražošanas jaudas reģistra dati, kuri neatbilst Ķīnas eksportētāju norādītajai 18 % tirgus daļai, bet kuri liecina, ka vairāk nekā 70 % no visas AVT ražošanas jaudas Ķīnā pieder valstij (30).

(80)

Komisija pieprasīja no ĶV informāciju par valstij un privātpersonām piederošu uzņēmumu saražotā un Ķīnas tirgū pārdotā KVT un AVT cenām. Atbildēs uz anketas jautājumiem ĶV nesniedza šādu informāciju. Veicot izmeklēšanu OTI eksporta uzņēmumos, tika konstatēts, ka cenas, ko IP laikā četri minētie ražotāji-eksportētāji/to grupas maksāja par KVT un AVT, kurš iegādāts no privātajiem KVT un AVT ražotājiem vai no tirgotājiem, pastāvīgi bija ļoti līdzīgas VPU cenām (31). Tādējādi novērotie dati apvienojumā ar VPU dominējošo stāvokli šajā nozarē liecina, ka privāto piegādātāju cena faktiski ir atkarīga no VPU cenām. Turklāt līgumā, ko iesniedza viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, par KVT nodrošināšanu, ko veic privātpersonai piederošs piegādātājs, pat ir nosacījums, ka cenai jābūt saistītai ar piegādātāja VPU cenu.

(81)

Pamatojoties uz visu lietas materiālos pieejamo informāciju, tiek konstatēts, ka VPU Ķīnā pārdotā KVT un AVT cenas izkropļo VPU stabilais dominējošais stāvoklis KVT un AVT tirgū Ķīnā. Privāto piegādātāju KVT un AVT cenas tiek pielāgotas VPU cenām. Ņemot to vērā, tiek secināts, ka Ķīnā nepastāv uzticamas KVT un AVT tirgus cenas. Tā kā nav arī "dominējošu tirgus noteikumu un nosacījumu" par KVT un AVT tirgu Ķīnā, Komisijai saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punktu bija jāmeklē alternatīvs standarts. Ņemot vērā, ka viss Ķīnas tirgus ir izkropļots, uzskata, ka nav lietderīgi jebkādā jēgpilnā veidā koriģēt izmaksas un cenas Ķīnā, jo izrādītos, ka VPU dominējošais stāvoklis līdzīgi ir izkropļojis arī importa cenas. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu tika meklēts ārējais standarts.

(82)

Šķiet, ka visatbilstošākais būtu standarts, kas strukturēts, pamatojoties uz KVT un AVT tirgus cenām pasaulē, kuras regulāri publicē dažādos specializētos tērauda rūpniecības žurnālos, piemēram, "Steel Business Briefing", "MEPS" un "CRU".

(83)

Salīdzinot VPU cenas ar "ārpusvalsts" standartu (kas strukturēts, kā paskaidrots 103. apsvērumā), kļuva skaidrs, ka šīs cenas ir daudz zemākas par standarta cenām un attiecīgi rada ieguvumu Ķīnas OTI ražotājiem-eksportētājiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē.

(84)

Šī subsīdiju programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka tikai ierobežots nozaru un uzņēmumu skaits Ķīnā savā ražošanas procesā izmanto KVT un AVT.

(85)

Nākamais jautājums ir par to, vai ĶV uztic pienākumu privātajiem KVT un AVT ražotājiem un norīko privātos KVT un AVT ražotājus, kas nav valsts iestādes, nodrošināt OTI ražotājiem KVT un AVT pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(86)

Vispirms jānorāda, ka ir jau konstatēts, ka ĶV ir izstrādājusi politiku OTI nozares nodrošināšanai ar KVT un AVT, jo valsts iestādes, kuras ir daļa no valdības, tiek iesaistītas šādā nodrošināšanā un ieņem dominējošu stāvokli tirgū, kas ļauj tām piedāvāt cenas, kuras ir zemākas par tirgus cenām. Katrā ziņā neatkarīgi no tā, vai šīs iestādes ir uzskatāmas par "valsts" iestādēm, minētie pierādījumi arī liecina par politiku, saskaņā ar kuru notiek aktīva valdības iejaukšanās šajā nozarē. Tagad ir jānoskaidro, vai šī politika attiecas arī uz privātiem piegādātājiem.

(87)

Vairākos valdības plānos un politikas dokumentos ir norādes, ka tērauda ražotājus (gan VPU, gan privātpersonām piederošos) Ķīnā iedrošina un atbalsta ĶV. Atsevišķās minēto dokumentu sadaļās ir minēts, ka pastāv tieša saikne starp valdību un privāto tērauda ražošanas uzņēmumu rīcību, un vairākos gadījumos var novērot, ka šādas "virzīšanas" rezultātā tērauda ražošanas uzņēmumi ir rīkojušies, kā ieteikts plānos.

(88)

Piemēram, NDRC Rīkojumā Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika" tērauda ražošanas uzņēmumi ir aicināti konkrēti rīkoties (32), un tas arī paredz ieguldīšanas nosacījumus un nosaka, ka ieguldījumi jāapstiprina iestādēm (33), kā arī ietekmē konkurenci attiecībā uz resursiem (34) un pat paredz sankcijas uzņēmumiem, kas šos nosacījumus neievēro (35). Arī Divpadsmitais piecgadu plāns tērauda rūpniecības attīstībai ietekmē tērauda ražošanas uzņēmumu darījumu lēmumus, kas pēc tam var ietekmēt izmaksu struktūru un cenas (36).

(89)

Papildus minētajam sūdzības iesniedzējs sūdzības 24. pielikumā iekļāva apkopojumu ar izrakstiem no dažādu valdības organizāciju dažādiem politikas dokumentiem, kuros uzsvērts ĶV atbalsts tērauda rūpniecībai kopumā vai konkrēti ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda rūpniecībai (37).

(90)

Turklāt ir publiski pieejama informācija, kas pierāda, ka privātpersonām piederoši uzņēmumi darbojas atbilstoši dažādiem valdības plāniem un politikas dokumentiem (38).

(91)

ĶV ir veikusi pasākumus, lai vājinātu KVT un AVT eksportu, ieviešot eksporta ierobežojumus ar sarežģītās PVN atmaksas sistēmas starpniecību. Konkrētāk — KVT un AVT tiek piemērota PVN maksājuma likme, kas ir 17 %. Atmaksājamā PVN likme vietēji pārdotam OTI, ko izgatavo no AVT (kuru izgatavo no KVT), ir 13 %, savukārt, ja uzņēmums izvēlas KVT vai AVT eksportēt, PVN neatmaksā vispār. Šī sistēma nozīmē, ka privātpersonām piederoši KVT un AVT ražotāji nevar savā darbībā īstenot parasto komerciālo brīvību, kā rezultātā palielinās KVT un AVT vietējais pieprasījums un nenovēršami pazeminās tā cena Ķīnas tirgū. Tādējādi privātpersonām piederoši KVT un AVT ražotāji (tāpat kā VPU) nevar rīkoties neatkarīgi no ĶV politikas.

(92)

Iepriekšējā sadaļā par ieguvuma piešķiršanu valsts iestādēm tika konstatēts, ka tēraudu ražojošo VPU dominējošā stāvokļa dēļ KVT un AVT tirgū privātiem KVT un AVT ražotājiem nav citas izvēles kā vien pielāgot savas cenas VPU cenām. Citiem vārdiem sakot, tie nevis nosaka cenas, bet drīzāk tās pārņem. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka privāti KVT un AVT ražotāji nevar rīkoties neatkarīgi no ĶV un citu valsts iestāžu darbībām.

(93)

To pašu liecina arī informācija, ko sniedza Ķīnas ražotāji-eksportētāji, kuri sniedza atbildes uz anketas jautājumiem par antisubsidēšanu, un kas pierāda, ka privātu KVT un AVT piegādātāju cenas ir gandrīz tādas pašas kā VPU cenas. Turklāt līgumā, ko iesniedza viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, par KVT nodrošināšanu, ko veic privātpersonai piederošs piegādātājs, pat ir nosacījums, ka cenai jābūt saistītai ar piegādātāja VPU cenu.

(94)

Ņemot vērā iepriekš izdarīto konstatējumu, ka VPU cenas ir zemākas par tirgus cenu, ir skaidrs, ka arī privātpersonām piederošu piegādātāju cenas, kas ir pielāgotas VPU cenām, ir zemākas par tirgus cenu.

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta otro ievilkumu finansiāls ieguldījums ir tad, ja valdība "uztic privātai organizācijai vai norīko privātu organizāciju pildīt vienu vai vairākas funkcijas, kas minētas i), ii) un iii) punktā, kam parasti vajadzētu atrasties valdības kompetencē, un minētā darbība pēc būtības neatšķiras no darbības, ko parasti veic valdības". PTO Apelācijas iestāde "norīkošanu" ir interpretējusi kā situācijas, kurās valdība īsteno savas pilnvaras pār privātu iestādi, zināmā mērā arī piespiedu kārtā, un "uzticēšanu" kā situācijas, kurās valdība uztic atbildību privātai iestādei (39). Turklāt PTO ASV eksporta ierobežojumu padome (40) izstrādāja trīsvirzienu testu, lai konstatētu uzticēšanu un norīkošanu, kas pastāv, ja tiek īstenota a) valdības darbība, kura ir b) adresēta konkrētai personai un c) kuras mērķis ir konkrēts uzdevums vai pienākums (41).

(96)

Pamatojoties uz minēto, privātu piegādātāju iekļaušana ĶV KVT un AVT piegādes politikā ir uzskatāma par "uzticēšanu" privātajiem piegādātājiem un privātu piegādātāju "norīkošanu", ko veic ĶV, šādu iemeslu dēļ.

(97)

Ņemot vērā visus minētos faktorus, var secināt, ka ĶV eksporta ierobežojums, valdības plāni un VPU dominējošais stāvoklis ierobežo privāto KVT un AVT piegādātāju brīvību, uzliekot tiem pienākumu rīkoties nekomerciāli un noteikt ekonomiski neizdevīgas cenas (kas ir zemākas par tirgus cenām), ko tie nedarītu brīvā un atvērtā tirgū. Tas apstiprina, ka valdības politika attiecībā uz KVT un AVT piegādi (tostarp ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda rūpniecībai) attiecas uz privātajiem piegādātājiem.

(98)

Turklāt, ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija, pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem un citu publiski pieejamo informāciju, secināja, ka ĶV uztic privātajiem KVT un AVT ražotājiem Ķīnā un norīko minētos ražotājus nodrošināt preces atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) un iv) punktam un rīkoties tāpat kā tēraudu ražojošie VPU.

(99)

Komisija konstatēja, ka privātie KVT un AVT piegādātāji rīkojas tā, kā ĶV ir uzticējusi un norīkojusi, un izmeklēšanā tika pierādīts, ka privātpersonām piederošo KVT un AVT piegādātāju cenas tiek pielāgotas VPU cenām (skat. iepriekšējo sadaļu).

(100)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka konstatējumi par VPU ieguvumu un īpašas iezīmes no KVT un AVT nodrošināšanas par cenām, kas zemākas par tirgus cenām, attiecas arī uz KVT un AVT nodrošināšanu, ko veic privātpersonām piederoši piegādātāji.

(101)

Šī programma ir radījusi ieguvumu diviem izlasē iekļautiem ražotājiem-eksportētājiem. Vienam ražotājam-eksportētājam (Panhua Steel Group) ieguvumu radījusi KVT nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, un otram ražotājam-eksportētājam (Huadong Steel Group) ieguvumu radīja AVT nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

(102)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējam piešķirto ieguvumu IP laikā. Šādu ieguvumu aprēķina, summējot atšķirības starp faktiskajām KVT un AVT iepirkuma vērtībām un attiecīgajām standarta vērtībām. Rezultātā iegūtā summa tad tika sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(103)

Tā kā Ķīnas KVT un AVT tirgus ir izkropļots, par atbilstošu pamatu KVT un AVT standarta cenu noteikšanai tika uzskatītas KVT un AVT cenas pasaules tirgū. Pamatojoties uz dažādiem tērauda rūpniecības tematiskajiem žurnāliem ("SBB" un "MEPS"), tika atlasītas vietējās cenas, atskaitot nodokļus, piecās valstīs/reģionos (t. i., Eiropā, ASV, Turcijā, Japānā un Brazīlijā). Lai aprēķinātu reprezentatīvu standartu, Komisija izvēlējās lielākos tirgus katrā ģeogrāfiskajā reģionā, proti, ES Eiropā, ASV Ziemeļamerikā, Brazīliju Latīņamerikā, Japānu Āzijā un Turciju Tuvajos Austrumos/Ziemeļāfrikā. Lai iegūtu mēneša standarta cenas, tika noteikta aritmētiskā vidējā vērtība vidējām mēneša cenām IP laikā katrā no piecām valstīm/reģioniem. Piecās atlasītajās valstīs/reģionos IP laikā nebija visaugstākās cenas, tās ir PTO locekles, tajās atrodas desmit pasaulē lielākie tērauda ražotāji, un tās atrodas dažādos kontinentos. Tāpēc šādi noteiktās standarta cenas uzskata par pamatotām un atbilstīgām.

(104)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem ir 23,02 % Huadong grupai un 27,63 % Panhua grupai.

(105)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 25,37 %.

(106)

Tā kā sadarbība bija vāja, noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst visaugstākajai subsīdijas likmei, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta struktūrai, kura saistīta ar vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, t. i., 32,44 %.

(107)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus un ka summa, ko uzņēmumi maksā par zemes izmantošanu, ir zemāka par normālo tirgus likmi. Atbildot uz anketas jautājumiem par antisubsidēšanu, ĶV norādīja: "Saskaņā ar ĶTR Zemes pārvaldības likumu zeme pilsētu teritorijās pieder valstij, bet zeme lauku un piepilsētu teritorijās, ja vien valsts nav skaidri noteikusi citādi, ir kopīgs zemnieku īpašums". ĶV apgalvoja, ka Ķīnā ir standartizēts un pienācīgi konkurētspējīgs zemes tirgus un ka zemes izmantošanas tiesībām jābūt publiskā apgrozībā saskaņā ar zemes tirgū piemērojamiem tiesību aktiem. ĶV arī norādīja, ka rūpnieciskajai un komerciālajai zemei jābūt iegādātai apmaiņā pret kompensāciju par izmantošanu atvērtā tirgū cenu piedāvāšanas, izsoles un konkursa procedūrā. ĶV neiesniedza datus par faktiskajām zemes izmantošanas tiesību cenām un minimālajām valdības noteiktajām zemes cenām, kas bija minētas atbildē uz anketas jautājumiem par antisubsidēšanu un pārbaudes apmeklējuma laikā.

(108)

Pārbaudes laikā Komisija pieprasīja no ĶV pierādījumus, lai pamatotu tās apgalvojumu, ka visa rūpnieciskā zeme Ķīnā tiek piešķirta ar piedāvājuma, kotācijas vai izsoļu starpniecību. ĶV nevarēja iesniegt šādus pierādījumus pārbaudes apmeklējuma laikā, bet iesniedza dažus datus šajā saistībā pēc pārbaudes apmeklējuma. Tomēr visi šie pierādījumi liecina, ka no trīspadsmit zemes izmantošanas tiesību piešķiršanas darījumiem, kuros iesaistīti izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji, tikai seši notika ar piedāvājuma vai izsoļu starpniecību. Netika iesniegta informācija par izsoles/ cenu piedāvāšanas procesu dalībniekiem, ko prasīja Komisija, un faktiski visos gadījumos uzņēmuma samaksātā galīgā cena bija tāda pati kā pašvaldību patvaļīgi noteiktā cena.

(109)

Komisija, pieņemot, ka ĶTR nepastāv noteikta zemes tirgus cena, arī prasīja no ĶV tās viedokli par iespējamiem standartiem. Lai gan laikā, kad anketa tika nosūtīta ĶV, tas bija tikai pieņēmums, bet nekādā ziņā konstatējums vai secinājums, ĶV izteica viedokli, ka pieņēmums ir kļūdains, un nenorādīja iespējamos standartus. ĶV arī norādīja uz iespējamo nepilnību sūdzībā, proti, ka sūdzības iesniedzējs, no vienas puses, apgalvo, ka Ķīnā nepastāv zemes tirgus un tāpēc ir jāizmanto "ārpusvalsts standarts", bet, no otras puses, ka VPU saņem zemi no valdības ar labvēlīgiem nosacījumiem atšķirībā no privātās nozares, un ierosināja, ka gadījumā, ja tiek izmantots jebkāds cenu standarts, tām jābūt cenām, ko maksā "neatbalstāmās" Ķīnas nozares, bet neiesniedza informāciju par šīm cenām. Šajā saistībā jānorāda, ka sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka zemes izmantošanas tiesību tirgus Ķīnā ir izkropļots kopumā un ka gan valstij piederošie, gan privātie OTI ražotāji ir saņēmuši zemes izmantošanas tiesības par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo.

(110)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā reglamentē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums un Ķīnas Tautas Republikas Nekustamā īpašuma tiesību likums.

(111)

Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 2. pantu visa zeme pieder valstij, jo atbilstoši Ķīnas Konstitūcijai un piemērojamām tiesību normām zeme kopīgi pieder Ķīnas tautai. Zemi nedrīkst pārdot, bet var piešķirt zemes izmantošanas tiesības saskaņā ar likumu. Valsts iestādes tās var piešķirt ar publisku piedāvājumu, kotācijas vai izsoļu starpniecību.

(112)

Ražotāji-eksportētāji, kas sadarbojās, ir informējuši par to turējumā esošo zemi, kā arī par lielāko daļu no attiecīgajiem zemes izmantošanas tiesību līgumiem/apliecībām, bet ĶV sniedza tikai ļoti ierobežotu informāciju par zemes izmantošanas tiesību cenu noteikšanu.

(113)

Kā minēts iepriekš, ĶV apgalvoja, ka zemes izmantošanas tiesības Ķīnā piešķir ar piedāvājumu, izsoļu un konkursu starpniecību. Tas ir arī paredzēts Ķīnas Tautas Republikas Nekustamā īpašuma tiesību likuma (42) 137. pantā.

(114)

Tomēr, veicot pārbaudes pie ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka šī sistēma, ko aprakstījusi ĶV, praksē ne vienmēr darbojas šādi. Piemēram, no sešiem zemes izmantošanas tiesību iegādes darījumiem, ko veica Chongqing Wanda Steel Strip Co. Ltd. (daļa no Panhua Group Co. Ltd.), četros, kā to apstiprināja uzņēmuma amatpersonas, cenu piedāvājumu procedūra nenotika. Chongqing Wanda bija vienīgais dalībnieks, un šī uzņēmuma samaksātā darījuma galīgā cena faktiski bija tieši tāda pati kā sākotnējā cena, ko patvaļīgi bija noteicis vietējais Zemes resursu birojs. Attiecībā uz pārējiem diviem zemes izmantošanas tiesību iegādes darījumiem notika cenu piedāvājumu procedūra, tomēr ne attiecīgais uzņēmums, ne ĶV nav iesnieguši pierādījumus par to. Faktiski pēc dokumentiem, ko iesniedza ĶV pēc pārbaudes apmeklējuma, var spriest, ka arī šajos abos darījumos zemes izmantošanas tiesības tika iegādātas par cenu, kas bija identiska vietējā Zemes resursu biroja noteiktajai. Zhangjiagang Panhua Steel Strip Co., Ltd (arī daļa no Panhua Group Co. Ltd.) veica trīs zemes izmantošanas tiesību iegūšanas darījumus, kuros tiesības tika pārņemtas no privātiem uzņēmumiem apmaiņā par akciju daļu uzņēmumā Panhua Group Co. Ltd.

(115)

Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co., Ltd. divos gadījumos savas zemes izmantošanas tiesības ieguva no vietējā Zemes resursu biroja Sjaošaņas apgabalā, un vienā — no privāta uzņēmuma. Pierādījumus par piedāvājumiem vai izsolēm nevarēja iesniegt, jo saskaņā ar ĶV sniegto informāciju attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām, kas iegādātas pirms 2006. gada 1. septembra, nav apstiprinājumu par zemes izmantošanas tiesību iegādes darījumiem, un faktiski ĶV nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka šie darījumi notikuši piedāvājumu vai izsoles procedūrā.

(116)

Konstatējumi par procedūru apstiprina, ka situācija attiecībā uz zemes piešķiršanu un iegādi Ķīnā ir neskaidra un nepārredzama un ka iestādes bieži vien nosaka cenas patvaļīgi. Iestādes nosaka cenas atbilstoši Pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kas paredz, ka iestādēm, nosakot rūpnieciskās zemes cenu, citu kritēriju starpā ir jāņem vērā arī rūpniecības politika. Arī vismaz tērauda rūpniecībā piekļuve rūpnieciskajai zemei ar likumu ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas ievēro valsts noteikto rūpniecības politiku (43).

(117)

Arī sūdzības iesniedzēja iesniegtā neatkarīgā informācija liecina, ka zeme Ķīnā tiek piešķirta par cenām, kas zemākas par parastajām tirgus likmēm (44).

(118)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršana, ko veic ĶV, būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē preču nodrošināšanas veidā, kas rada ieguvumu saņēmējuzņēmumiem. Kā paskaidrots 114. un 115. apsvērumā, Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus, un ārēja standarta izmantošana pierāda, ka summa, ko par zemes izmantošanas tiesībām maksā eksportētāji, kuri sadarbojās, ir daudz zemāka nekā parastā tirgus likme. Šī subsīdija ir īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, jo atbilstoši tiesību aktiem piekļuve rūpnieciskajai zemei ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas ievēro valsts noteikto rūpniecības politiku, tikai daži darījumi notikuši cenu piedāvāšanas procesā, cenas bieži vien neskaidri un nepārredzami noteica iestādes un valdības prakse attiecīgajā teritorijā.

(119)

Tādējādi šo subsīdiju uzskata par kompensējamu.

(120)

Tā kā tika secināts, ka situācija Ķīnā attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām nav orientēta uz tirgu, nav pieejami vispār nekādi privāti cenu standarti Ķīnā. Tāpēc nav praktiski iespējams veikt Ķīnas izmaksu vai cenu pielāgošanu. Šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka Ķīnā nav tirgus, un saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu ir pamatota ārēja standarta izmantošana ieguvuma apjoma noteikšanai. Ņemot vērā, kas ĶV nesadarbojās un neiesniedza priekšlikumu par ārēju standartu, Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti, lai noteiktu atbilstošu ārējo standartu. Šajā saistībā uzskata, ka ir atbilstoši kā attiecīgu standartu izmantot informāciju no Taivānas atsevišķās muitas teritorijas.

(121)

Komisija uzskata, ka zemes cenas Taivānā visprecīzāk atspoguļo zemes cenas Ķīnas teritorijās, kurās izvietoti to ražotāju-eksportētāju uzņēmumi, kas sadarbojās. Lielākā daļa minēto ražotāju-eksportētāju darbojas Ķīnas austrumu daļā, attīstītās teritorijās ar augstu IKP, provincēs ar augstu iedzīvotāju blīvumu.

(122)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Saņēmējiem piešķirto ieguvumu aprēķina, ņemot vērā starpību starp summu, ko katrs uzņēmums samaksājis par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu bijusi jāmaksā, pamatojoties uz Taivānas standartu.

(123)

Veicot šo aprēķinu, Komisija izmantoja Taivānā noteikto vidējo zemes cenu par vienu kvadrātmetru, kas koriģēta, ņemot vērā valūtas vērtības samazināšanos un IKP attīstību kopš attiecīgo zemes izmantošanas tiesību līgumu noslēgšanas. Informācija par rūpnieciskās zemes cenām tika iegūta no Taivānas Ekonomikas ministrijas Rūpniecības biroja tīmekļa vietnes. Valūtas vērtības samazināšanos un IKP Taivānai aprēķināja, pamatojoties uz inflācijas rādītājiem un IKP uz vienu iedzīvotāju attīstību pašreizējās cenās USD Taivānai, ko SVF publicējis savā World Economic Outlook 2011. gada izdevumā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) tika pieskaitīta IP, izmantojot parasto rūpnieciskā lietojuma zemes tiesību izmantošanas termiņu Ķīnā (t. i., 50 gadi). Šī summa tad tika pieskaitīta ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējam tirdzniecības apgrozījumam IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(124)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, ir 0,34 % Huadong grupai un 1,12 % Panhua grupai.

(125)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,73 %.

(126)

Tā kā sadarbība bija vāja, noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst visaugstākajai subsīdijas likmei, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta struktūrai, kura saistīta ar vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, t. i., 1,36 %.

(127)

Sūdzībā bija apgalvots, ka ūdens cenas Ķīnā ekskluzīvi nosaka valsts iestādes un ka cenu struktūra tiek noteikta atbilstoši rūpniecības makropolitikai. Tiek arī ziņots, ka ūdens cenas atšķīrās dažādās vietējās teritorijās un ka arī likmes katram uzņēmumam tika noteiktas atšķirīgi. Sūdzībā bija apgalvots, ka ir iespējams, ka OTI ražotājiem ir nodrošināts ieguvums no ūdens cenām, kas ir mazākas par pienācīgo atlīdzību, saskaņā ar augstas pievienotās vērtības tērauda izstrādājumu veicināšanas politiku.

(128)

Ūdensapgādi un tirgu Ķīnā pārvalda NDRC, Ūdens resursu ministrija un Vides ministrija. Ūdensapgādes tirgū joprojām lielā mērā dominē vietējie valstij piederošie uzņēmumi, lai gan valsts piegādātāju monopolu ir sagrāvusi ārvalstu ieguldījumu uzņēmumu iesaistīšanās dažos atsevišķu pilsētu ūdensapgādes projektos. Tomēr ĶV nevarēja iesniegt sīki izstrādātu ūdens piegādātāju sarakstu, kurā būtu norādītas arī to apkalpotās teritorijas un piegādātie daudzumi (skat. 129. apsvērumu), bet atbildot uzrādīja tikai sarakstu ar ūdens piegādātājiem, kas apkalpo izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju teritorijas.

(129)

Attiecībā uz cenām jānorāda, ka NDRC izstrādā galveno cenu politiku, un pašvaldības vietējo ūdens cenu nosaka pēc uzklausīšanas procedūras, lai nodrošinātu ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Cenas atspoguļo izmaksas kopā ar pamatotu peļņu, ko gūst vietējie ūdens piegādātāji. ĶV iesniedza attiecīgos cenrāžus, kas piemērojami pašvaldībās, kuru teritorijā atradās izlasē iekļautie OTI ražotāji. Tika precizēts, ka dažādās pašvaldību cenas uz visiem rūpnieciskajiem lietotājiem attiecas vienādi un neatšķiras atkarībā no uzņēmumiem vai lietotājiem.

(130)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka NDRC nosaka ūdens bāzes cenu un pašvaldību cenu pārvaldības iestādes nosaka cenu katrai pašvaldībai, pamatojoties uz vairākiem parametriem (piemēram, sadales izmaksas, peļņa un pamatots pārpalikums). Ūdens cenai ir pieskaitīta "notekūdeņu attīrīšanas" maksa, ko arī nosaka pašvaldību līmenī.

(131)

Lai gan ūdens bāzes cena, notekūdeņu attīrīšanas maksa un citi iespējamie vietējie uzcenojumi ir vienlīdz piemērojami visiem lietotājiem, kas ietverti vienās un tajās pašās kategorijās, tika konstatēts, ka viens no abiem izlasē iekļautajiem eksportētājiem, proti, Zhejiang Huadong grupa, nemaksāja notekūdeņu attīrīšanas maksu.

(132)

Attiecīgais eksportētājs apgalvoja, ka tas ir samaksājis šo maksu kā vienreizēju summu Vides aizsardzības dienestam. Tomēr netiek uzskatīts, ka šis maksājums tika veikts notekūdeņu attīrīšanas maksas vietā, jo 1) oficiālajā dokumentā ir minēta "notekūdeņu emisijas" maksa, nevis "notekūdeņu attīrīšanas" maksa; 2) maksājums nav proporcionāls faktiskajam ūdens patēriņam; 3) kopējā samaksātā summa ir diezgan maza salīdzinājumā ar faktisko summu, kas būtu bijusi maksājama, ja tiktu piemērota notekūdeņu attīrīšanas maksa par faktisko ūdens patēriņu.

(133)

Zhejiang Huadong grupa saņēma finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, jo valdība nodrošināja ūdeni ar vietējā valsts ūdensapgādes uzņēmuma (t. i., Hangzhou Xiaoshan Water Supply Co. Ltd.) starpniecību. Tas ir finansiāls valsts ieguldījums pamatregulas nozīmē tādu preču nodrošināšanas veidā, kas nav daļa no vispārējās infrastruktūras. Alternatīvi to varētu uzskatīt par ieņēmumiem, no kuriem valdība atteikusies, jo valsts iestāde neguva ieņēmumus, ko tā citādi būtu guvusi, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(134)

Huadong Steel grupa saņēma ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, ciktāl valdība nodrošināja ūdeni par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Ir konstatēts, ka šis eksportētājs nav maksājis par ūdensapgādi pilnu cenu, kas parasti piemērojama tai lietotāju kategorijai, pie kuras tas pieder, jo ūdens cenas "notekūdeņu attīrīšanas maksas" komponents nav samaksāts.

(135)

Subsīdija ūdens nodrošināšanas veidā vienam no eksportētājiem, kas sadarbojās, ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo ne visi uzņēmumi ir atbrīvoti no notekūdeņu attīrīšanas maksas. Neatkarīgi no tā, ka nav tiesību aktu, kas šo subsīdiju paredz tikai konkrētiem uzņēmumiem, iespēja konkrētam uzņēmumam, kas izgatavo attiecīgo ražojumu, saņemt ūdeni par atlīdzību, kas ir zemāka par pienācīgo, apvienojumā ar acīmredzamo pašvaldībām piešķirto rīcības brīvību nepiemērot daļu no cenas, ko parasti maksā par ūdeni, faktiski padara subsīdiju par īpašu. Tāpēc Komisija nevarēja savākt papildu pierādījumus par to, uz kāda pamata tika piešķirts atbrīvojums no šīs maksas, jo ražotājs-eksportētājs tos nevarēja iesniegt.

(136)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par šādu ieguvumu uzskata notekūdeņu attīrīšanas maksas summu, kas netika samaksāta par ūdens patēriņu IP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) tika sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(137)

Zhejiang Huadong grupai ir radīts ieguvums no notekūdeņu attīrīšanas maksas nemaksāšanas. Tai noteiktā subsīdijas likme ir 0,01 %.

(138)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,01 %.

(139)

Tā kā sadarbība bija vāja, subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta visaugstākās subsīdijas likmes līmenī, kurš noteikts attiecībā uz šo shēmu izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 0,01 %.

(140)

Sūdzībā ir norādīts, ka ĶV, nosakot preferenciālas likmes, ir nodrošinājusi elektroenerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Sūdzībā jo īpaši ir apgalvots, ka elektroenerģijas maksa dažādās provincēs tika noteikta atšķirīgi un ka preferenciālās likmes tika izmantotas kā rūpniecības politikas instruments, lai dotu priekšroku tērauda ražojumiem ar augstu pievienoto vērtību, nevis novecojušai ražošanas jaudai.

(141)

Par elektroenerģijas tirgus regulēšanu un cenu noteikšanu Ķīnā atbild NDRC. Starpprovinču un provinču tīklus uztur divi valstij piederoši piegādātāji — Ķīnas Valsts elektrotīklu korporācija un Ķīnas Dienvidu elektrotīklu korporācija. Elektroenerģijas piegādātāji pašvaldību līmenī ir šo uzņēmumu meitasuzņēmumi. Pašlaik ar dažu izmēģinājuma projektu starpniecību Ķīnā tiek ieviests konkurences mehānisms, tomēr tā ietekme šajā procesa posmā joprojām ir neliela.

(142)

NDRC elektroenerģijas cenas nosaka, pamatojoties uz procedūru, kas ietver izmaksu izpēti, ekspertu novērtējumu, atklātu izskatīšanu un galīgās cenas noteikšanu un publicēšanu. NDRC publicē katrai provincei piemērojamās cenas paziņojumos, un tad vietējie cenu biroji publicē attiecīgu paziņojumu vietējā līmenī, tādējādi īstenojot centrālās NDRC noteiktās cenas. Galīgā cena atspoguļo iepirkuma izmaksas, pārvades izmaksas un zaudējumus un valdības uzcenojumus. Cenas katrai provincei atšķiras atkarībā no vietējās situācijas un politikas mērķiem, ko īsteno dažādajās provincēs. Tās nosaka atšķirīgām tiešo lietotāju kategorijām (piemēram, mājsaimniecību lietotāji, rūpnieciskie lietotāji). Papildu cenu atšķirības pastāv attiecībā uz dažādiem rūpnieciskajiem lietotājiem, lai īstenotu rūpniecības politiku, ko noteikusi ĶV un kas atspoguļota katalogā, kurš iekļauts NDRC Lēmumā Nr. 40 (2005. gads) (skat. papildu paskaidrojumu 182. apsvērumā). Lietotāji, kas saskaņā ar NDRC katalogu ietilpst "atbalstāmo" uzņēmumu kategorijā, maksā elektroenerģijas maksas bāzes likmi, savukārt lietotāji, kas ietilpst "novecojušo" vai "aizliegto" uzņēmumu kategorijā, maksā uzcenojumu papildus bāzes likmei. Lietotāji, kas nepieder ne pie vienas no katalogā uzskaitītajām kategorijām, ir iekļauti "atļauto" uzņēmumu noklusējuma kategorijā un arī maksā bāzes likmi bez uzcenojuma. OTI ražotāji parasti būtu iekļaujami "atbalstāmu" uzņēmumu kategorijā saskaņā ar NDRC Lēmumu Nr. 40.

(143)

Komisija pieprasīja no ĶV informāciju par elektroenerģijas tirgus tiesisko regulējumu un cenu noteikšanu, kā arī par visu attiecīgo iestāžu vai struktūru lomu. ĶV neiesniedza visus attiecīgos cenu noteikšanas lēmumus, ko izdevusi NDRC un vietējie cenu biroji, ne par ražotājiem-eksportētājiem, kas nav iekļauti izlasē, ne arī par izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem. ĶV arī nesniedza precīzu aprakstu par NDRC un vietējo cenu biroju lomu cenu noteikšanā. Komisija informēja ĶV par šīm nepilnībām attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem savā 2012. gada 12. augusta vēstulē. Pēc pārbaudes apmeklējumiem tika arī atklāts, ka ĶV ir norādījusi nepareizu elektroenerģijas maksu, kas piemērojama vienam no izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(144)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka tieši NDRC nosaka elektroenerģijas cenas, kas piemērojamas dažādajās provincēs. Tika gūti pierādījumi, ka vietējais cenu birojs darbojas tikai kā atzars NDRC centrālajā līmenī pieņemtā lēmuma izpildei. To apstiprina arī fakts, ka NDRC izdod paziņojumus, kuros tā nosaka faktiskās cenas katrai provincei, un tad šādi paziņojumi tiek oficiāli transponēti vietējos paziņojumos, ko pieņem vietējie cenu biroji un ko īsteno vietējā līmenī. Izmeklēšanā arī tika konstatēts, ka atšķirīgās elektroenerģijas cenas, kas piemērojamas konkrētām nozarēm un/vai provinču vai vietējā līmenī, nosaka atbilstoši konkrētiem faktoriem, tostarp jo īpaši to rūpniecības politikas mērķu īstenošanai, kurus noteikušas centrālās un pašvaldības iestādes savos piecgadu plānos un nozaru plānos.

(145)

Izmeklēšanā attiecībā uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika pierādīts, ka vienam no tiem, t. i., Chongqing Wanda Steel Strip (CWSS), tika radīts ieguvums no elektroenerģijas cenas, kas zemāka par lieliem rūpnieciskiem lietotājiem vispārpiemērojamo cenu. Tika konstatēts, ka konkrētajā teritorijā, kurā atradās minētā eksportētāja uzņēmums, atsevišķu rūpniecisko lietotāju apakškategorijai, tostarp attiecīgā ražojuma ražotājiem, bija tiesības uz šo pazemināto cenu.

(146)

Viens no izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās (CWSS), saņēma finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nozīmē, jo valdība nodrošināja elektroenerģiju ar vietējā valsts elektroapgādes uzņēmuma starpniecību. Tas ir valsts ieguldījums pamatregulas nozīmē tādu preču nodrošināšanas veidā, kas nav daļa no vispārējās infrastruktūras.

(147)

CWSS saņēma ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, ciktāl valdība nodrošināja elektroenerģiju par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo. Ir konstatēts, ka šis eksportētājs bija tiesīgs uz zemāku cenu nekā tā, kas bija piemērojama citiem lieliem rūpnieciskiem lietotājiem.

(148)

Subsīdija elektroenerģijas nodrošināšanas veidā vienam no eksportētājiem, kas sadarbojās, ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē. Zemākā elektroenerģijas cena tiek noteikta attiecīgajā NDRC paziņojumā un iekļauta vietējā cenu biroja izdotajā paziņojumā, t. i., to apstiprina centrālā iestāde un pārvalda vietējā līmenī. Šādu zemāko cenu var izmantot tikai konkrēti uzņēmumi konkrētās norādītās nozarēs (galvenokārt ferosakausējumu ražotāji elektronisko krāšņu un mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmumos), kas iekļauti lielu rūpniecisko lietotāju apakškategorijā. Tāpēc šī zemākā cena ir de jure paredzēta tikai tiem uzņēmumiem, kas iekļauti šajās kategorijās, pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(149)

Arī subsīdija ir paredzēta tikai konkrētam reģionam, jo tā ir piemērojama tikai ierobežotā noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, kurā atrodas attiecīgā ražotāja-eksportētāja uzņēmums. Šī teritorija tiek atbalstīta saskaņā ar centrālās valdības izdotu tiesību aktu, t. i., Valsts padomes Apkārtrakstu par vairākiem politikas virzieniem Ķīnas plašo rietumu reģionu attīstības īstenošanai (sīkāku informāciju skat. 233. apsvērumā). Minētajā apkārtrakstā elektroenerģijas pārvades un piegādes cenu mehānisms ir skaidri norādīts kā viens no instrumentiem konkrētu nozaru attīstīšanai. Tā kā minētajā teritorijā piemērojamās elektroenerģijas cenas nosaka centrālā iestāde, šī subsīdija ir arī reģionāla pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē.

(150)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Ražotājiem-eksportētājiem piešķirtais ieguvums ir aprēķināts, ņemot vērā starpību starp faktisko samaksāto elektroenerģijas cenu par Kwh un cenu par Kwh, ko lieliem rūpnieciskiem lietotājiem būtu vajadzējis maksāt, un to reizinot ar IP laikā patērēto elektroenerģijas daudzumu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.punktu šī summa (skaitītājs) tad tika sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(151)

Ieguvumu no šīs zemākās elektroenerģijas cenas ir saņēmis viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās un kas pieder pie Panhua uzņēmumu grupas (t. i., CWSS). Panhua grupai noteiktā subsīdijas likme ir 0,14 %.

(152)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,07 %.

(153)

Tā kā sadarbība bija vāja, subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta visaugstākās subsīdijas likmes līmenī, kurš noteikts attiecībā uz šo shēmu struktūrai, kas saistīta ar vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 0,17 %.

(154)

Sūdzības iesniedzējs norādīja uz vairākām citām precēm, ko ĶV nodrošinājusi OTI ražotājiem ar savu VPU starpniecību. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši uzskaitīja vairākus konkrētus darījumus saistībā ar vairāku VPU izgatavotu tērauda izstrādājumu, tostarp dzelzsrūdas koncentrāta, lodīšu, kausētas rūdas, metāllūžņu, stieņu, sakausējumu un daudzu citu, nodrošināšanu. Sūdzībā bija pierādīts, ka cena par šo preču nodrošināšanu tika noteikta, ņemot vērā dažādus aspektus un/vai standartus, un ka tika noteikti maksimālie cenu ierobežojumi vai veiktas cenu korekcijas atkarībā no dažādajām precēm un no tā, vai darījums attiecās uz saistītām pusēm.

(155)

ĶV atbildēja, ka IP laikā tā neīstenoja šo programmu attiecībā uz tērauda ražotājiem. Ņemot vērā, ka ĶV nesniedza vairāk informācijas par šo programmu, Komisijas konstatējumi tika pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(156)

Ciktāl dažādo iepriekš minēto preču cenas neatspoguļo pienācīgu atlīdzību, šī programma ir kompensējama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu un 6. panta d) punktu. Tomēr, ņemot vērā to, cik sarežģīti bija dažādie šo preču nodrošināšanas darījumi un tiem pamatā esošie līgumi, kas nebija pieejami procedūras pierakstos, Komisija nevarēja izdarīt pārliecinošu secinājumu par šo programmu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi neizvērtēt šo programmu sīkāk.

(157)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OTI ražotājiem ieguvumu rada zemās (subsidētās) procentu likmes, ko piemēro valstij piederošu komercbanku un valdības banku aizdevumiem saskaņā ar ĶV politiku, kura paredz atbalstīt un attīstīt Ķīnas tērauda rūpniecības paplašināšanu atbilstoši piecgadu plāniem.

(158)

Komisija pieprasīja no ĶV informāciju par to, cik lielu procentuālo daļu no aizdevumiem gan rūpniecībai kopumā, gan rūpniecības nozarēm, uz ko attiecas šī izmeklēšana, piešķīrušas bankas, kuru lielākais vai vienīgais akcionārs ir ĶV, bankas, kurās ĶV pieder akciju daļas, bet kurās tā nav lielākais akcionārs, bankas, kurās ĶV nepieder akciju daļas, un ārvalstu bankas. ĶV atbildēja, ka tā neglabā uzskaites datus par to aizdevumu summām un procentuālo daļu, kurus piešķir valstij piederošas bankas, ne arī uzskaites datus par aizdevumiem tērauda rūpniecībai. ĶV neieteica alternatīvus šādas informācijas avotus.

(159)

Komisija arī prasīja informāciju par valsts īpašumtiesībām uz minētajām bankām un finanšu iestādēm, bet ĶV nesniedza šādu informāciju, norādot, ka tā neglabā šādus uzskaites datus. Lai gan ir maz ticams, ka ĶV nepārzina sev piederošos aktīvus, jānorāda, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju (45)  (46) ĶV pieder akciju kontrolpakete daudzās no Ķīnā nodibinātajām lielākajām bankām, un tāpēc, kā tas ir attiecībā uz VPU, kas ražo KVT un AVT, tai ir pieejami banku statūti, kuros jābūt sīki aprakstītai informācijai par akciju turējumu. Šajā saistībā arī jānorāda, ka saskaņā ar Komercbanku likuma [2003. gads] 61. pantu bankas "paziņo bilances, peļņas pārskatus un citus finanšu pārskatus un statistikas ziņojumus un dokumentus Valsts padomes banku regulatoram un Ķīnas Tautas bankai".

(160)

Komisija (nosūtot īpašu anketu — A pielikums) arī pieprasīja informāciju par valdības īstenotās kontroles struktūru attiecīgajās Ķīnas bankās un par valdības politikas vai interešu īstenošanu attiecībā uz tērauda rūpniecību (t. i., direktoru padome un akcionāru padome, akcionāru/direktoru sanāksmju protokoli, akcionāru/direktoru valstspiederība, aizdevumu politika un riska novērtēšana attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti ražotājiem-eksportētājiem, kuri sadarbojās). Tomēr, atbildot uz anketas jautājumiem, ĶV iesniedza tikai vienu pielikumu — A pielikumu —, kurā bija ietverta vispārīga informācija (galvenokārt apkopota no banku tīmekļa vietnēm). Lielākā daļa A pielikumā prasītās informācijas netika sniegta. Uz dažiem jautājumiem ĶV atbildēja, ka tai attiecīgajā brīdī nav šādas informācijas, bet uz citiem tā atbildēja, iesniedzot tikai informāciju par atlasītām bankām (piemēram, tika iesniegti tikai astoņu banku statūti). Vēstulē par nepilnībām Komisija atkārtoja savu prasību un aicināja ĶV sniegt visu anketā sākotnēji prasīto informāciju. Atbildot uz vēstuli par nepilnībām, ĶV iesniedza nedaudz papildu informācijas. Tomēr atbilde joprojām bija ļoti nepilnīga, un liela daļa prasītās informācijas (piemēram, valdības akciju turējuma procentuālā daļa valstij piederošās bankās, dažu anketā uzskaitīto banku statūti, pilnīgas atbildes uz jautājumiem A pielikumā) netika sniegta.

(161)

Anketā, vēstulē par nepilnībām un arī pārbaudes apmeklējumā uz vietas Komisija pieprasīja Ķīnas Tautas bankas (ĶTB) apkārtrakstus par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju politikas paplašināšanu (YinFa [2003. gads] Nr. 250 un YinFa [2004. gads] Nr. 251). Komisija par minētajiem apkārtrakstiem uzzināja iepriekšējās izmeklēšanas gaitā. Tomēr tā vietā, lai iesniegtu minētos apkārtrakstus, ĶV ieteica Komisijai aplūkot ĶTB tīmekļa vietni, lai uzzinātu informāciju par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju politiku. Pārbaudes laikā šajā saistībā tika iesniegti divi dokumenti, bet tie bija tikai izdrukas no tīmekļa vietnes. Jānorāda, ka ĶTB tīmekļa vietnē nav atrodams pilns minēto apkārtrakstu saturs.

(162)

Komisija uz vietas veiktas pārbaudes laikā arī pieprasīja iesniegt ĶTB apkārtrakstu par izmaiņām, kas veiktas 2012. gada 8. jūnijā. ĶV neiesniedza apkārtrakstu, bet sniedza tikai vispārīgu no ĶTB tīmekļa vietnes izdrukātu informāciju par standarta procentu likmju korekcijām.

(163)

Komisija arī prasīja ĶV noorganizēt tikšanās ar konkrētām bankām, lai pārbaudītu informāciju par preferenciāliem aizdevumiem OTI rūpniecībai. Tomēr ĶV šādas tikšanās nenoorganizēja un norādīja, ka tā nevar iejaukties valstij piederošo banku darbībā, lai noorganizētu šādas tikšanās. Jānorāda arī, ka 2012. gada 7. jūnija pirmspārbaudes vēstulē Komisija paskaidroja, ka tā būtu gatava sākt pārbaudi vienu dienu agrāk un faktiski atvēlēt vairāk laika pārbaudei gadījumā, ja ĶV uzskata, ka bankas ir piemērotākas, lai sniegtu precizējumus un paskaidrojumus par preferenciālajiem aizdevumiem. Tāpēc Komisija prasīja ĶV apstiprināt banku klātbūtni pirms pārbaudes, lai pārbaudes grupa varētu veikt vajadzīgos sagatavošanās darbus. 2012. gada 15. jūnija vēstulē ĶV norādīja, ka tā turpinās pieprasīt, lai bankas sadarbojas, bet nevar tās piespiest to darīt. Galu galā tikai pirmajā pārbaudes dienā Komisijas grupa tika informēta, ka tās rīcībā ir Ķīnas Būvniecības bankas pārstāvis, kurš atbildēs uz jautājumiem un sniegs skaidrojumus. Tā kā Komisija nebija par to informēta (lai gan tā to konkrēti prasīja pirmspārbaudes vēstulē), nebija iespējams apspriest konkrētus jautājumus par līgumiem un aizdevumu nosacījumiem, bet varēja tikai uzdot vispārīgus jautājumus. Katrā ziņā netika iesniegti nekādi dokumenti, kas apliecinātu Ķīnas Būvniecības bankas pārstāvja izteikumus, paskaidrojot, ka visa Komisijas prasītā dokumentācija ir konfidenciāla un iekšēja.

(164)

Saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu ĶV tika darītas zināmas nesadarbošanās sekas. Tā kā ĶV nesadarbojās, papildus attiecīgiem ĶV dokumentiem, ko iesniedza citas personas, vajadzēja izmantot informāciju no sekundāriem avotiem, tostarp sūdzībā sniegto un internetā iegūto publiski pieejamo informāciju.

(165)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka Ķīnas finanšu tirgum ir raksturīga valsts iejaukšanās, jo vairums lielāko banku pieder valstij. Ķīnas iestādes ir sniegušas tikai ļoti ierobežotu informāciju par Ķīnas banku akciju/īpašumtiesību daļām. Tomēr, kā plašāk izklāstīts turpmāk, Komisija apkopoja pieejamo informāciju, lai izdarītu reprezentatīvu konstatējumu. Analizējot, vai bankas ir struktūras, kam ir uzticētas vai kas īsteno valdības pilnvaras (valsts iestādes), Komisija arī prasīja informāciju ne vien attiecībā uz bankām kā valsts īpašumu, bet arī par citām pazīmēm, piemēram, valsts pārstāvju klātbūtni direktoru padomē, valdības kontroli pār banku darbību, valdības politikas vai interešu īstenošanu un to, vai minētās struktūras tika izveidotas ar likumdošanas aktu.

(166)

No pieejamās informācijas tā secināja, ka valstij piederošajām bankām Ķīnā ir vislielākā tirgus daļa un dominējošs stāvoklis Ķīnas finanšu tirgū. Saskaņā ar Deutsche Bank 2006. gada Pētījumu par Ķīnas banku nozari (47) valstij piederošo banku daļa Ķīnas tirgū var būt vairāk nekā 2/3. Tajā pašā jautājumā PTO Ķīnas tirdzniecības politikas pārskatā ir norādīts, ka "vēl viena vērā ņemama Ķīnas finanšu nozares īpašība ir valsts īpašumtiesību augstais īpatsvars" (48) un ka "ir notikušas niecīgas izmaiņas Ķīnas banku nozares tirgus struktūrā, kurā dominē valstij piederošas bankas" (49). Ir pamatoti norādīt, ka piecas lielākās valstij piederošās komercbankas (Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka, Komunikāciju banka un Rūpniecības un tirdzniecības banka) pārstāv vairāk nekā pusi no Ķīnas banku nozares (50).

(167)

Komisija arī pieprasīja informāciju par valdības īstenotās kontroles struktūru attiecīgajās Ķīnas bankās un par valdības politikas vai interešu īstenošanu attiecībā uz tērauda rūpniecību (t. i., direktoru padome un akcionāru padome, akcionāru/direktoru sanāksmju protokoli, akcionāru/direktoru valstspiederība, aizdevumu politika un riska novērtēšana attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti ražotājiem-eksportētājiem, kuri sadarbojās). Tomēr, kā norādīts 160. apsvērumā, ĶV par to iesniedza tikai ļoti ierobežotu informāciju. Tātad Komisijai bija jāizmanto pieejamā informācija. Pamatojoties uz pieejamiem datiem, Komisija secināja, ka valdība kontrolē minētās bankas un ka tās īsteno valdības pilnvaras tā, ka to darbības var tikt attiecinātas uz valsti. Attiecīgie dati, kas izmantoti, lai izdarītu minētos konstatējumus, ir atvasināti no ĶV sniegtās informācijas, Ķīnas banku gada pārskatiem, kurus iesniedza ĶV vai kuri bija publiski pieejami, no informācijas, kas izgūta no Deutsche Bank 2006. gada Pētījuma par Ķīnas banku nozari, PTO politikas pārskata par Ķīnu (2010. un 2012. gads), Pasaules Bankas ziņojuma "Ķīna 2030", kā arī no informācijas, ko sniedza ražotāji-eksportētāji, kuri sadarbojās, un sūdzībā ietvertās informācijas. Attiecībā uz ārvalstu bankām neatkarīgos avotos ir lēsts, ka tās pārstāv nelielu daļu no Ķīnas banku nozares un tāpēc tām ir nenozīmīga loma aizdevumu politikā; attiecīga informācija liecina, ka tas var būt pat tikai 1 % no Ķīnas tirgus (51). Arī attiecīgā publiski pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankas, jo īpaši lielās komercbankas, joprojām paļaujas uz valstij piederošiem akcionāriem un valdību, lai papildinātu kapitālu gadījumos, kad tā nepietiek kredīta ekspansijas dēļ (52).

(168)

No bankām, kas piešķīra aizdevumus ražotājiem-eksportētājiem, kuri sadarbojās, lielākā daļa ir valstij piederošas bankas. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, patiešām tika konstatēts, ka vismaz 14 no 17 paziņotajām bankām, tostarp Ķīnas lielākās komercbankas, piemēram, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka un Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības banka, pieder valstij. Arī attiecībā uz pārējām valstij piederošajām bankām Komisija pieprasīja to pašu informāciju, kas minēta iepriekš — par valsts kontroli un valsts politikas vai interešu īstenošanu saistībā ar tērauda rūpniecību. Šāda sīka informācija netika sniegta. Tāpēc tiek secināts, ka valdība kontrolē minētās bankas un ka tās īsteno valdības pilnvaras tā, ka to darbības var tikt attiecinātas uz valsti. Tāpēc valstij piederošās komercbankas Ķīnā jāuzskata par valsts iestādēm.

(169)

Vēl viena pazīme, kas liecina par ĶV iesaistīšanos Ķīnas finanšu tirgū, ir ĶTB loma konkrētu ierobežojumu noteikšanā attiecībā uz procentu likmju noteikšanas veidu un svārstībām. Izmeklēšanā patiešām tika konstatēts, ka ĶTB ir izstrādājusi īpašus noteikumus, kas reglamentē procentu likmju svārstības Ķīnā. Saskaņā ar pieejamo informāciju šie noteikumi ir izklāstīti ĶTB Apkārtrakstā par jautājumiem saistībā ar noguldījumiem un aizdevumiem piemērojamo procentu likmju pielāgošanu — YinFa (2004. gads), Nr. 251 ("Apkārtraksts Nr. 251"). Finanšu iestādēm tiek prasīts noteikt aizdevumu likmes, kas atbilstu konkrētam ĶTB standarta aizdevumu procentu likmju diapazonam. Komercbanku aizdevumiem un komerciāli pārvaldītiem politikas banku aizdevumiem nepiemēro augstāko ierobežojumu diapazonu, bet piemēro vienīgi zemāko ierobežojumu diapazonu. Pilsētu kredītu kooperatīviem un lauku kredītu kooperatīviem piemēro gan augstāko, gan zemāko ierobežojumu diapazonu. Preferenciāliem aizdevumiem un aizdevumiem, par kuriem Valsts padome pieņēmusi īpašus noteikumus, nenotiek procentu likmju augšupējas svārstības. Komisija pieprasīja no ĶV precizējumus par Apkārtrakstā Nr. 251 lietoto definīciju un formulējumu un par iepriekšējiem tiesību aktiem (ĶTB Apkārtraksts par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju svārstību diapazona paplašināšanu — YinFa [2003. gads] Nr. 250). Tomēr, kā izklāstīts 161. un 162. apsvērumā, ĶV atteicās iesniegt minētos apkārtrakstus, tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt to saturu un prasīt paskaidrojumus. Tā kā ĶV šajā saistībā neiesniedza attiecīgu informāciju, kas liecinātu, ka situācija ir mainījusies kopš 2011. gada maija, kad Komisija pabeidza antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz krītotu papīru (53), tiek konstatēts, ka ĶTB ir iesaistīta procentu likmju noteikšanā, ko veic valstij piederošās komercbankas, un ietekmē šādu likmju noteikšanu.

ĶV neiesniedza pierādījumus, ka situācija, kas konstatēta izmeklēšanā par krītotu papīru, ir mainījusies, tāpēc, pamatojoties uz pieejamiem faktiem un citiem iepriekš minētajiem pierādījumiem, tika secināts, ka situācijai attiecībā uz procentu likmju noteikšanas metodēm jāpaliek tādai, kāda tā ir, visā IP laikā.

(170)

Komisija arī mēģināja analizēt, vai ĶV uztic privātpersonām piederošām komercbankām vai norīko šādas komercbankas Ķīnā piešķirt preferenciālus (subsidētus) aizdevumus ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražotājiem pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(171)

No sadaļas, kas attiecas uz valsts iesaistīšanos banku nozarē (165.–169. apsvērums), ir skaidrs, ka ĶV ir izstrādājusi politiku, lai nodrošinātu preferenciālus aizdevumus ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda rūpniecībai, jo valsts iestādes (valstij piederošās komercbankas) (54) tiek iesaistītas šādā nodrošināšanā un ieņem dominējošu stāvokli tirgū, kas ļauj tām piedāvāt cenas, kuras ir zemākas par tirgus cenām. Tagad ir jānoskaidro, vai šī politika attiecas arī uz privātiem piegādātājiem.

(172)

Komercbanku likums [2003. gads] ir vienlīdz piemērojams gan valstij piederošām komercbankām, gan privātpersonām piederošām komercbankām. Piemēram, minētā likuma 38. pantā ir paredzēts pienākums visām komercbankām (t. i., arī privātpersonām piederošām komercbankām) "noteikt aizdevuma likmi saskaņā ar ĶTB noteiktās aizdevuma likmes augstāko un zemāko ierobežojumu", bet likuma 34. pantā komercbankām ir noteikts pienākums "veikt aizdevumu darījumus, ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības un sociālo attīstību un atbilstoši valsts rūpniecības politikas garam."

(173)

Arī Rīkojuma Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika" 24. un 25. pantā, kuros noteikts, ka aizdevumus nodrošina tikai tiem uzņēmumiem, kas ievēro valsts dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politiku, valstij piederošās komercbankas nav nošķirtas no privātpersonām piederošajām komercbankām.

(174)

Turklāt iepriekšminētie ĶTB apkārtraksti (161. un 162. apsvērums) ir saistoši arī privātpersonām piederošajām komercbankām.

(175)

Minētie citāti no likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz banku nozari, liecina, ka ĶV politika preferenciālu aizdevumu nodrošināšanai ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražotājiem attiecas arī uz privātpersonām piederošām komercbankām, un faktiski ĶV tās norīko "veikt aizdevumu darījumus, ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības un sociālo attīstību un atbilstoši valsts rūpniecības politikas garam" (55).

(176)

Komisija pieprasīja no ĶV attiecīgu informāciju, lai novērtētu, kā bankas Ķīnā veic OTI ražošanas uzņēmumu kredītriska novērtējumu, pirms tās izlemj, vai tiem piešķirt aizdevumus un kādi būs piešķiramo aizdevumu nosacījumi. Anketas A pielikumā Komisija pieprasīja informāciju par to, kā bankas aizdevumu piešķiršanā ņem vērā risku, kā tiek novērtēta aizņēmēja kredītspēja, kādas ir riska prēmijas, ko banka nosaka dažādiem uzņēmumiem/nozarēm Ķīnā, kādus faktorus banka ņem vērā, novērtējot aizdevuma pieteikumu, kā arī aizdevuma pieteikumu un apstiprināšanas procesa aprakstu utt. Tomēr ne ĶV, ne konkrētās anketā norādītās bankas neiesniedza pierādījumus šajā saistībā. ĶV sniedza tikai vispārīgas atbildes, kas nebija pamatotas ar pierādījumiem, ka tiek faktiski veikts jebkāda veida kredītriska novērtējums.

(177)

Komisija arī pieprasīja līdzīgu informāciju no ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, un centās to pārbaudīt, kad tika veikti pārbaudes apmeklējumi uz vietas izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju telpās. Abas izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju grupas atbildēja, ka bankas pirms aizdevumu piešķiršanas pieprasa konkrētus dokumentus un veic dažāda veida kredītriska analīzi. Tomēr tās nevarēja šos apgalvojumus pamatot ar pierādījumiem. Veicot pārbaudi uz vietas, Komisija prasīja pierādījumus, ka bankas pieprasa šādus dokumentus vai ka uzņēmumi ir iesnieguši tām šādus dokumentus, vai jebkādu banku izdotu ziņojumu, kas pierādītu, ka šāda kredītriska analīze ir veikta. Tomēr izlasē iekļautās ražotāju-eksportētāju grupas nevarēja iesniegt ne šos, ne arī citus pierādījumus, lai pamatotu savus apgalvojumus. Jānorāda arī, ka nevienai no izlasē iekļautajām ražotāju-eksportētāju grupām vai individuāliem šo grupu uzņēmumiem nav piešķirts kredītreitings.

(178)

Informācija par kredītriska novērtējumu tika pieprasīta atkārtoti no ieinteresētajām personām, jo to uzskata par ļoti svarīgu, cita starpā ņemot vērā i) SVF 2006. gada ziņojumā iekļauto konstatējumu, ka banku liberalizācija Ķīnā ir nepilnīga un kredītrisks nav pienācīgi atspoguļots (56), ii) SVF 2009. gada ziņojumu, kurā ir uzsvērta procentu likmju liberalizācijas neesamība Ķīnā (57), iii) SVF 2010. gada ziņojumu par valsti, kurā norādīts, ka kapitāla izmaksas Ķīnā ir salīdzinoši zemas, ka kredītu piešķiršanu dažreiz nosaka, ņemot vērā apsvērumus, kas nav saistīti ar cenu, un ka lielie uzņēmumu ietaupījumi ir daļēji saistīti ar dažādu ražošanas faktoru (tostarp kapitāla un zemes) (58) zemajām izmaksām, un iv) ESAO 2010. gada Ķīnas ekonomikas pārskatu (59) un ESAO Ekonomikas departamenta Darba dokumentu Nr. 747 par reformām Ķīnas finanšu nozarē (60), kuros norādīts, ka finanšu iestādes joprojām lielākoties pieder valstij un ka tas rada bažas par to, ciktāl banku lēmumi par aizdevumiem ir pamatoti vienīgi ar komerciāliem apsvērumiem, jo banku tradicionālais uzdevums, šķiet, ir būt par valsts aģentūrām, kas saistītas ar valdību.

(179)

Ņemot vērā pierādījumu kopumu, tiek secināts, ka lielāko daļu aizdevumu abām izlasē iekļautajām ražotāju-eksportētāju grupām ir piešķīrušas valstij piederošas bankas, ko uzskata par valsts iestādēm, jo tām ir uzticētas valdības pilnvaras un tās īsteno valdības funkcijas. Ir arī papildu pierādījumi, ka šīs bankas faktiski īsteno valdības pilnvaras, jo, kā paskaidrots 169. apsvērumā, valsts (t. i., ĶTB) acīm redzami iejaucas komercbanku lēmumu pieņemšanā par procentu likmēm, ko piemēro Ķīnas uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem. Šajos apstākļos šo struktūru aizdevumu piešķiršanas prakse ir tieši saistāma ar valdību. Faktu, ka bankas īsteno valdības pilnvaras, apstiprina arī tas, kā notiek NDRC Rīkojuma Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika"  (61), Lēmuma Nr. 40 un Komercbanku likuma 34. panta piemērošana attiecībā uz valdības rūpniecības politikas īstenošanu. Ir daudz ar objektīviem pētījumiem un ziņojumiem pamatotu detalizētu pierādījumu par to, ka joprojām notiek plaša apjoma valdības iejaukšanās Ķīnas finanšu sistēmā, kā jau paskaidrots 178. apsvērumā. Visbeidzot, ĶV nesniedza informāciju, kas būtu ļāvusi labāk izprast valstij piederošo banku attiecības ar valdību, kā paskaidrots 159.–164. apsvērumā.

Tādējādi attiecībā uz aizdevumiem, ko piešķir valstij piederošās komercbankas Ķīnā, Komisija secina, ka ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda ražotājiem tiek piešķirts finansiāls ieguldījums, kas izpaužas kā valdības naudas līdzekļu tieša nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Turklāt tie paši pierādījumi liecina, ka valdība uztic un norīko VPKB (kā arī uztic privātpersonām piederošām bankām un norīko tās) veikt konkrētus uzdevumus, un tāpēc tas nozīmē, ka pastāv finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(180)

Ņemot vērā 170.–175. apsvērumā izklāstīto analīzi, tiek arī secināts, ka ĶV uztic privātpersonām piederošām bankām uzdevumu un norīko tās piešķirt aizdevumus OTI ražotājiem un ka pastāv finansiāls ieguldījums saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iv) punktu.

(181)

Tiek piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta b) punkta nozīmē, ciktāl valdības aizdevumi tiek piešķirti ar labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, ko saņēmējs varētu faktiski iegūt tirgū. Tā kā ir konstatēts, ka nevalstisko iestāžu aizdevumi Ķīnā nenodrošina atbilstošu tirgus standartu (privātpersonām piederošas bankas, kam ĶV uztic pienākumus un ko norīko veikt šos pienākumus), tas ir veidots, izmantojot 191. un 192. apsvērumā izklāstīto metodi.

(182)

Tērauda rūpniecība pieder pie atbalstāmās kategorijas saskaņā ar Lēmumu Nr. 40. Lēmums Nr. 40 ir rīkojums, ko izdevusi Valsts padome — visaugstākā administratīvā iestāde ĶTR, un šajā ziņā minētais lēmums ir juridiski saistošs citām valsts iestādēm un uzņēmējiem. Tajā rūpniecības nozares ir klasificētas "atbalstāmos, ierobežojamos un likvidējamos projektos". Minētais tiesību akts ir rūpniecības politikas pamatnostādne, kas kopā ar Direktoriju katalogu pierāda, kā ĶV uztur politiku tādu uzņēmumu vai nozaru grupu veicināšanai un atbalstīšanai kā, piemēram, tērauda/OTI rūpniecība, kas Direktoriju katalogā klasificēta kā "atbalstāma rūpniecības nozare". Attiecībā uz to rūpniecības nozaru skaitu, kas klasificētas kā "atbalstāmas", jānorāda, ka tās pārstāv tikai nelielu Ķīnas ekonomikas daļu. Turklāt tikai konkrētām darbībām minētajās atbalstāmajās nozarēs ir piešķirts statuss "atbalstāmas". Lēmuma Nr. 40 17. pantā ir arī noteikts, ka "atbalstāmiem ieguldījumu projektiem" piešķir īpašas privilēģijas un stimulus un, cita starpā, finansiālu atbalstu. Savukārt attiecībā uz "ierobežojamiem un likvidējamiem projektiem" Lēmumā Nr. 40 valsts iestādes tiek pilnvarotas tieši iejaukties, lai regulētu tirgu. Faktiski 18. un 19. pants paredz, ka attiecīgā iestāde liedz finanšu iestādēm nodrošināt aizdevumus šādiem "ierobežojamiem un likvidējamiem projektiem". No iepriekšminētā ir saprotams, ka Lēmumā Nr. 40 ir paredzēti visām ekonomikas iestādēm saistoši noteikumi, kas pieņemti kā direktīvas par atbalstāmo rūpniecības nozaru, no kurām viena ir OTI rūpniecība, veicināšanu un atbalstīšanu.

(183)

Turklāt NDRC Rīkojumā Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika", jo īpaši tā 24. un 25. pantā, ir noteikts, ka aizdevumus nodrošina tikai tiem tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas pilnībā ievēro dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politiku.

(184)

Sūdzības iesniedzējs arī iesniedza pierādījumus, ka dažos citos valdības plānos un dokumentos ir mudinājumi un norādījumi sniegt finansiālu atbalstu tērauda rūpniecībai kopumā un arī konkrētos Ķīnas ģeogrāfiskajos reģionos (62)  (63).

(185)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, kļūst skaidrs, ka iestādes ļauj finanšu iestādēm nodrošināt preferenciālus aizdevumus tikai ierobežotam tādu rūpniecības nozaru/uzņēmumu skaitam, kas ievēro ĶV attīstības politiku. Pamatojoties uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem un tā kā ĶV nesadarbojās šajā jautājumā, tiek secināts, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārpieejamas un tāpēc ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza pierādījumus, ka subsīdijas ir pamatotas ar objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam.

(186)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka izmeklēšanas periodā preferenciālie aizdevumi radīja ieguvumu abām izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju grupām.

(187)

Tādējādi ar organisku pārklājumu pārklāta tērauda rūpniecības finansēšana būtu jāuzskata par subsīdiju.

(188)

Ņemot vērā finansiāla ieguldījuma esamību, ieguvumu ražotājiem-eksportētājiem un īpašās iezīmes, šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(189)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata atšķirību starp summu, ko uzņēmums, kas saņem valsts aizdevumu, maksā par šo valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu tirgū saņemamu komerciālu aizņēmumu.

(190)

Kā paskaidrots iepriekš (165.–178. apsvērums), tā kā Ķīnas banku piešķirtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos banku nozarē un neatspoguļo likmes, kādas tiktu konstatētas funkcionējošā tirgū, atbilstošs tirgus standarts veidots, izmantojot turpmāk izklāstīto metodi. Turklāt ĶV nesadarbošanās dēļ Komisija arī izmantoja pieejamos faktus, lai noteiktu atbilstošu standarta procentu likmi.

(191)

Veidojot atbilstošu standartu, uzskata par pamatotu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas, lai atspoguļotu parasto tirgus risku. Patiešām, situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis noteikts izkropļotā tirgū un nav pieejamas uzticamas informācijas no Ķīnas bankām par riska novērtējumu un kredītreitingu noteikšanu, uzskata par nepieciešamu nevis izmantot Ķīnas eksportētāju kredītspējas nominālvērtību, bet piemērot uzcenojumu, lai atspoguļotu izkropļotā Ķīnas tirgus iespējamo ietekmi uz eksportētāju finanšu stāvokli.

(192)

Attiecībā uz minēto, kā paskaidrots 160., 163. un 164. apsvērumā, gan ĶV, gan ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, tika prasīts sniegt informāciju par Ķīnas banku aizdevumu politiku un to, kā šie aizdevumi tika saistīti ar ražotājiem-eksportētājiem. Attiecīgās personas neiesniedza šādu informāciju, lai gan tām tika vairākkārt prasīts to darīt, un atteica piekļuvi valstij piederošajām bankām. Attiecīgi, ņemot vērā šo nesadarbošanos un pieejamo faktu kopumu, kā arī saskaņā ar pamatregulas 28. panta 6. punktu, tiek atzīts par atbilstošu uzskatīt, ka visiem uzņēmumiem Ķīnā tiks piemērota tikai visaugstākā "ar ieguldījumiem nesaistītā" pakāpe ("BB" līmenis pēc Bloomberg), un atbilstošo prēmiju, ko paredzēts saņemt par vērstpapīriem, kurus emitējuši uzņēmumi ar šo reitingu, piemērot Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmei. Ieguvums ražotājiem-eksportētājiem ir aprēķināts, ņemot vērā procentu likmes diferenciāli, kas izteikts procentos, un to reizinot ar neatmaksāto aizdevuma summu, t. i., procentiem, kas nav samaksāti IP laikā. Šī summa tad tika sadalīta uz to ražotāju-eksportētāju kopējo apgrozījumu, kuri sadarbojās.

(193)

Attiecībā uz šo shēmu noteiktā subsīdijas likme IP laikā izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem ir 0,25 % Huadong uzņēmumu grupai un 0,89 % Panhua uzņēmumu grupai.

(194)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,58 %.

(195)

Tā kā sadarbība bija vāja, noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst visaugstākajai subsīdijas likmei, kas attiecībā uz šo shēmu noteikta struktūrai, kura saistīta ar vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, t. i., 0,97 %.

(196)

Sūdzībā bija sīki aprakstītas vairākas iespējamās ar pašu kapitālu saistītas programmas attiecībā uz ražotājiem-eksportētājiem, kas nebija iekļauti izlasē un/vai nesadarbojās izmeklēšanā. Komisija gan sākotnējās, gan papildu anketās prasīja, lai ĶV iesniedz informāciju par šīm programmām, un arī vēlāk atvēlēja ĶV plašas iespējas sniegt atbildes par šīm programmām. ĶV pauda uzskatu, ka tā sniegs atbildes tikai par iespējamām subsīdiju programmām, kas attiecas uz abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, un pastāvēja uz šo uzskatu visā procedūras laikā.

(197)

Ievērojamais sadarbības trūkums šajā procedūrā liedza Komisijai iegūt informāciju un pierādījumus par šīm programmām, kas minētas sūdzībā. Komisija pārliecinājās, ka izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji neizmantoja šīs programmas. Tāpēc Komisijai bija jānoskaidro subsīdiju programmu esamība un atlikušais maksājums attiecībā uz visām pārējām programmām, par kurām ĶV nesniedza informāciju un kuras izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem nebija pieejamas vai kuras tie neizmantoja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamiem pierādījumiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumiem.

(198)

Sūdzībā bija ietverti pierādījumi, ka vairāki tērauda ražotāji 2000. gadā bija iesaistīti "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumos, kuros kopējā parādu summa bija 62,5 miljardi renminbi. Tiek apgalvots, ka valstij piederošo tērauda ražotāju nesamaksātais parāds valstij piederošajām komercbankām (VPKB) tika dzēsts apmaiņā pret pašu kapitālu, iesaistot četrus Ķīnas aktīvu pārvaldības uzņēmumus (APU), pamatojoties uz apsvērumiem, kas nebija tirgus apsvērumi. Sūdzībā bija arī apgalvots, ka APU tika izveidoti tieši tādēļ, lai izmantotu lielo ienākumus nenesošo aizdevumu apjomu galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp tērauda nozarē, un pārstrukturētu VPU parādus, tostarp ar "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumu starpniecību. Ņemot vērā, ka ĶV nesniedza informāciju par šo programmu, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu (skat. 33.–35. apsvērumu). Tā paša iemesla dēļ pamatregulas 28. pants tika piemērots attiecībā uz pašu kapitāla ieguldījumu un nesamaksāto dividenžu programmām, kas aprakstītas 204.–215. apsvērumā.

(199)

Konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. "Parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumi ir finansiāls ieguldījums pašu kapitāla ieguldījumu un/vai aizdevumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē vai neiekasētu ieņēmumu veidā, kas izriet no dzēsta vai neatmaksāta parāda, pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šo finansiālo ieguldījumu nodrošināja valdība ar šajos darījumos iesaistīto valsts iestāžu, t. i., četru APU un dažādu VPKB, starpniecību (skat. 168. apsvērumu). Tā kā ĶV nesadarbojās, lietas materiālos esošie pierādījumi liecina, ka APU ir valsts iestādes, jo ĶV tās izveidoja tieši tādēļ, lai izmantotu lielo ienākumus nenesošo aizdevumu apjomu galvenajās rūpniecības nozarēs, tostarp tērauda nozarē, un pārstrukturētu VPU parādus. Attiecīgi uzskata, ka tās īsteno valdības pilnvaras.

(200)

Turklāt sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis prima facie pierādījumus, ka lielo parāda summu dzēšana nenotika, ievērojot parastus komerciālus apsvērumus, jo ĶV neveica novērtējumu, ko veiktu parasts privāts ieguldītājs attiecībā uz paredzamo peļņas normu, kuru šie "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumi radītu laika gaitā. Sūdzībā bija apgalvots, ka tā vietā ĶV dzēsa lielas parādu summas apmaiņā pret pašu kapitālu, lai samazinātu tērauda ražotāju saistību un aktīvu attiecību un tādējādi palielinātu to konkurētspēju, nemaz nerunājot par komerciāliem apsvērumiem, ko ņemtu vērā privāts ieguldītājs. Tāpēc Komisija, rūpīgi izanalizējusi sūdzībā ietverto informāciju un ņemot vērā, ka lietas materiālos nav citas informācijas, secināja, ka pasākumi jāuzskata par tādiem, kas piešķir ieguvumu pamatregulas 6. panta a) punkta nozīmē.

(201)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē, jo tā ir paredzēta tikai atlasītām struktūrām, kurās valsts ir akciju turētāja, un šāda finansējuma piešķiršana ir diskrecionāra, kā arī nepastāv objektīvi kritēriji. Tāpēc tiek secināts, ka šī programma ir kompensējama subsīdija attiecīgā ražojuma ražotājiem-eksportētājiem.

(202)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienreizējs, un uzskata, ka tas atbilst pilnai parāda summai attiecībā uz "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumiem, t. i., dzēstā parāda summai. Tā kā nebija citas ĶV sniegtas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šādi aprēķinātā subsīdijas summa tika sadalīta par IP, pamatojoties uz saņēmējuzņēmumu aktīvu parastā nolietojuma periodu. Summa ir koriģēta, pieskaitot minētajā periodā saņemtos procentus, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un tādējādi noteiktu, kāds ir bijis šīs shēmas pilns ieguvums saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa tika sadalīta uz attiecīgā ražojuma ražošanas līmeni IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(203)

Tādējādi aprēķinātā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,05 %. Subsīdijas likmi izlasē iekļautajiem un citiem ražotājiem, kas sadarbojās, nebija nepieciešams aprēķināt 196. un 197. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(204)

Sūdzībā ir apgalvots, ka ĶV gadu gaitā tērauda ražotājiem ir piešķīrusi ievērojamas skaidras naudas summas ar pašu kapitāla ieguldījumu starpniecību. Tajā ir arī norādīts, ka ĶV (ar dažādu valstij piederošu struktūru starpniecību) iegādājās akcijas uzņēmumos, kuros tai jau piederēja akciju kontrolpakete, neiegūstot papildu akcionāra tiesības. Sūdzībā ir arī sīki aprakstīti darījumi, kuros bija iesaistītas valsts kontrolētas struktūras, tostarp China International Capital Corporation (CICC) un SASAC.

(205)

Tā kā ĶV nesniedza informāciju par šo programmu (skat. 196. un 197. apsvērumu), konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju, ko apliecina attiecīgi avoti. Pašu kapitāla ieguldījumi ir tieša naudas līdzekļu nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Šo finansiālo ieguldījumu valdība nodrošināja ar minētajos darījumos iesaistīto valsts iestāžu, tostarp CICC un SASAC, starpniecību. Sūdzībā ir ietverti konkrēti pierādījumi par pašu kapitāla ieguldījumiem saistībā ar tēraudu ražojošiem VPU, CICC darbojoties kā akciju emisijas galvenajam parakstītājam un pārvaldītājam. Saskaņā ar sūdzībā ietverto informāciju 51 % CICC akciju pieder valstij, un to pilnībā kontrolē SASAC, kas konkrētajos sūdzībā dokumentētajos darījumos darbojās arī kā ĶV struktūra, kura kontrolēja tēraudu ražojošos VPU (SASAC funkciju analīzi skat. 64.–66. apsvērumā). Tas nozīmē, ka ĶV šos darījumus veica ar valsts iestāžu starpniecību pamatregulas 2. panta b) punkta un attiecīgās PTO judikatūras nozīmē.

(206)

Uzskata, ka minētie pašu kapitāla ieguldījumi arī piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 6. panta a) punkta nozīmē, jo tie nav saderīgi ar privāto ieguldītāju ierasto ieguldījumu praksi. Šo pašu kapitāla ieguldījumu neatbilstība privāto ieguldītāju praksei ir sīki pierādīta sūdzībā. Attiecībā uz šiem konkrētajiem darījumiem sūdzībā vispirms ir pierādīts, ka tēraudu ražojošais VPU maksāja pārmērīgi augstu cenu par savu daļu jauno akciju emisijā, kas ir pretrunā godīgiem tirgus nosacījumiem, un arī ka tas izmantoja piesaistītos līdzekļus, lai iegādātos valstij piederošos aktīvus un pašu kapitāla ieguldījumus par cenām, kas zemākas par tirgus cenām. Sūdzībā ir arī pierādīts, ka ĶV maksāja tādu pašu cenu kā citi ieguldītāji, lai gan tās akciju vērtība bija mazāka, jo to nodrošinātās tiesības un iespējas atšķīrās no tām, ko nodrošināja citiem akcionāriem pārdotās akcijas.

(207)

Šīs subsīdijas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo tās tika piešķirtas ierobežotam tādu atlasītu struktūru skaitam, kurās valdībai piederēja akcijas. Tāpēc tiek secināts, ka šī programma ir kompensējama subsīdija attiecīgā ražojuma ražotājiem-eksportētājiem.

(208)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar pašu kapitāla ieguldījumu summu. Tā kā nebija citas ĶV sniegtas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu šādi aprēķinātā subsīdijas summa tika sadalīta par IP, pamatojoties uz saņēmējuzņēmumu aktīvu parastā nolietojuma periodu. Summa ir koriģēta, pieskaitot minētajā periodā saņemtos procentus, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un tādējādi noteiktu, kāds ir bijis šīs shēmas pilns ieguvums saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo ražošanas līmeni IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(209)

Tādējādi aprēķinātā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,08 %. Subsīdijas likmi izlasē iekļautajiem un citiem ražotājiem, kas sadarbojās, nebija nepieciešams aprēķināt 196. un 197. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(210)

Sūdzībā bija apgalvots, ka saskaņā ar ĶV politiku valstij piederošiem uzņēmumiem, tostarp tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas ražo OTI, nav jāmaksā dividendes valdībai kā to īpašniekam, pat ja tie gūst peļņu. Tādējādi tēraudu ražojošie VPU var finansēt apjomīgus ieguldījumus, izmantojot nesadalīto peļņu, kas nav sadalīta kā dividendes atbilstoši šai programmai.

(211)

Tā kā ĶV nesniedza informāciju par šo tēraudu ražojošo VPU dividenžu sadalījumu (skat. 196. un 197. apsvērumu), konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju, ko apliecina attiecīgi avoti. Nesamaksātās dividendes jāuzskata par slēptu dotāciju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē vai par neiekasētiem ieņēmumiem pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ĶV neiekasē dividendes, ko parasti maksā privātiem ieguldītājiem par to akcijām. Šīs slēptās dotācijas valdība nodrošināja ar tādas struktūras starpniecību, kurai tieši pieder akcijas tēraudu ražojošos VPU, principā ar SASAC starpniecību. Analīzē attiecībā uz SASAC ir pierādīts, ka tā veic valdības funkcijas (sīkāku informāciju skat. 64.–66. apsvērumā).

(212)

Uzskata, ka pilna nesamaksāto dividenžu summa rada ieguvumu tēraudu ražojošiem VPU, kas to saņēma, pamatregulas 6. panta a) punkta nozīmē, jo tas nav saskaņā ar privāto ieguldītāju ierasto ieguldījumu praksi, kas nosaka, ka ir jāveic dividenžu sadale, kas parasti ir piesaistīta to akcijām. Attiecībā uz VPU, kas daļēji pieder privātiem ieguldītājiem, ieguvumu summa ir vienāda ar nesamaksāto dividenžu summu, kas proporcionāli sadalīta uz tiem.

(213)

Šīs subsīdijas ir īpašas atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punktam, jo tās tika piešķirtas ierobežotam tādu atlasītu struktūru skaitam, kurās valdībai piederēja akcijas. Tāpēc tiek secināts, ka šī programma ir kompensējama subsīdija attiecīgā ražojuma ražotājiem-eksportētājiem.

(214)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar nesamaksāto dividenžu summu. Tā kā nebija citas ĶV sniegtas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar publiski pieejamo finanšu informāciju par saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šādi aprēķinātu subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(215)

Tādējādi aprēķinātā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 1,36 %. Subsīdijas likmi izlasē iekļautajiem un citiem ražotājiem, kas sadarbojās, nebija nepieciešams aprēķināt 196. un 197. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(216)

Šī shēma nodrošina ieguvumu uzņēmumiem, kas savā ražošanā ievieš jaunas tehnoloģijas, jaunus produktus vai jaunas metodes. Atbilstīgie uzņēmumi apstiprinātos projektos var samazināt savu uzņēmumu ienākuma nodokli par 50 % no faktiskajām izmaksām.

(217)

Jānorāda, ka, lai gan ĶV savas atbildes uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām sniedza tikai par shēmām, ko izmanto izlasē iekļautie uzņēmumi, tā nesniedza nekādu informāciju par šo shēmu, kaut arī faktiski viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem atbildēs uz anketas jautājumiem ziņoja par ieguvumiem atbilstoši šai shēmai. Pēc tam, kad pārbaudē uz vietas tika atkārtoti pieprasīts sniegt vajadzīgo informāciju, ĶV sniedza daļēju papildinošu atbildi par šo programmu. Neraugoties uz to, ka šī informācija tika sniegta novēloti, pārbaudes grupa prasīja paskaidrojumus par vairākiem jautājumiem (skat. 219. apsvērumu), tomēr tie netika sniegti. Tāpēc Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar pieejamiem faktiem.

(218)

Šī shēma tiek nodrošināta kā preferenciāls nodokļu režīms saskaņā ar ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 30. panta 1. punktu (Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Rīkojums Nr. 63, kas ir spēkā no 2008. gada 1. janvāra), 95. pantu Noteikumos par ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu (ĶTR Valsts padomes Dekrēts Nr. 512) un Pamatnostādnēm par galvenajām jomām (Paziņojums Nr. 6, 2007. gads). ĶV šajā procedūrā neiesniedza Dekrētu Nr. 512 un Paziņojumu Nr. 6.

(219)

Kā norādīts iepriekš, ĶV atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām nesniedza attiecīgu informāciju par šo shēmu. Dokumentā, kas iesniegts uz vietas veiktās pārbaudes laikā, ĶV norādīja, ka ar nodokli apliekamajos ienākumos atskaitīšanas nolūkā var ierēķināt tikai "pētniecības un izstrādes izmaksas, kas rodas uzņēmumiem jaunas tehnoloģijas, jaunu produktu un jaunu prasmju attīstīšanā". Tomēr ĶV nepaskaidroja sīkāk, ko nozīmē "jauna tehnoloģija", "jauns produkts" un "jaunas prasmes". Komisija pārbaudes laikā Zhejiang Huadong uzņēmumā arī centās noskaidrot šo jēdzienu precīzo nozīmi, bet tas nevarēja sniegt konkrētu skaidrojumu un atbildēja, ka šie jēdzieni ir tikai vispārīgi.

(220)

Tomēr izmeklēšanā par krītoto papīru tika konstatēts, ka šai shēmai atbilst tikai to jauno un augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu pētniecības un izstrādes projekti, kuri saņem primāro atbalstu no valsts, un projekti, kas uzskaitīti Pamatnostādnēs par augsto tehnoloģiju industrializācijas galvenajām jomām saskaņā ar NDRC noteikto pašreizējo attīstības prioritāti (64). Ņemot vērā, ka šajā procedūrā netika sniegta jauna būtiska informācija, kas atspēkotu šo secinājumu, tiek konstatēts, ka shēma nav vispārpieejama, jo tai atbilst tikai atlasītas rūpniecības nozares/uzņēmumi/projekti.

(221)

Saskaņā ar ĶV atbildi uzņēmumi, kas plāno pieteikties šim nodokļu atvieglojumam, iesniedz nodokļu iestādei savu ienākuma nodokļa deklarāciju un "citus attiecīgus dokumentus", taču nav norādīts, kas ir šie citi attiecīgie dokumenti. Izmeklēšanā par krītoto papīru tika konstatēts, ka ikvienam uzņēmumam, kas plāno pieteikties ieguvuma saņemšanai no šīs shēmas, ir jāiesniedz vietējam Zinātnes un tehnoloģijas birojam sīka informācija par pētniecības un izstrādes projektiem un ka tikai pēc pārbaudes nodokļu birojs izdod apstiprinājuma paziņojumu. Apstiprinātiem projektiem summu, kam piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli, samazina par 50 % no faktiskajām izmaksām (65).

(222)

Šo shēmu IP laikā izmantoja viens no ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, proti, Zhejiang Huadong Light Steel Building Material Co. Ltd. Tā kā ĶV nesadarbojās un tās atbilde par šo shēmu bija novēlota un nepilnīga, nebija iespējams noteikt pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūru, kas jāīsteno uzņēmumiem, kuri saņem ieguvumu no šīs shēmas. Kā norādīts iepriekš, Komisijai bija daļēji jāpaļaujas uz faktiem, kas konstatēti izmeklēšanā par krītoto papīru.

(223)

Šī shēma būtu jāuzskata par subsīdiju tādu ieņēmumu veidā, no kuriem valdība atteikusies, un tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem, pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(224)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem ieguvumu saņemšanai no šīs shēmas un par subsīdijas izmantošanu, lai varētu noteikt, ciktāl piekļuve subsīdijai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. Ne atbildēs uz anketas jautājumiem, ne atbildēs uz vēstuli par nepilnībām ĶV nesniedza šādu informāciju. Turklāt informācija, kas šajā saistībā sniegta pārbaudes apmeklējumā uz vietas, ir nepilnīga, ņemot vērā konstatējumus par to pašu shēmu, ko, kā tika konstatēts, izmanto uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana par krītoto papīru. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punktā noteikto prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu "skaidri pamatot" ar tiešiem pierādījumiem, savi konstatējumi bija jāpamato ar pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. Starp pieejamiem faktiem bija izmeklēšanā par krītoto papīru izdarītie konstatējumi.

(225)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un rūpniecības nozarēm, kas klasificētas kā atbalstāmas, piemēram, tām, kas ir daļa no OTI rūpniecības. Turklāt, šķiet, nav objektīvu kritēriju atbilstības ierobežošanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Jānorāda, ka ĶV iestāžu nesadarbošanās liedz Komisijai novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(226)

Tādējādi šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(227)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai nodokļa likmei un no kuras atskaitīti maksājumi, kas veikti, piemērojot papildu samazinājumu par 50 % no faktiskajiem apstiprināto projektu pētniecības un izstrādes izdevumiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) tika sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(228)

Ieguvumu no šīs shēmas ir saņēmis viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, proti, Huadong uzņēmumu grupa. Huadong grupai noteiktā subsīdijas likme ir 0,19 %.

(229)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,09 %.

(230)

Tā kā sadarbība bija vāja, subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta visaugstākās subsīdijas likmes līmenī, kurš noteikts attiecībā uz šo shēmu izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 0,19 %.

(231)

Šī shēma nodrošina ieguvumu uzņēmumiem centrālajos un rietumu reģionos. Atbilstīgajiem uzņēmumiem piemēro preferenciālu ienākuma nodokļa likmi 15 % apmērā, nevis parasto Ķīnā piemērojamo ienākuma nodokļa likmi, kas ir 25 %.

(232)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par šo shēmu gan anketā, gan vēstulē par nepilnībām, gan arī uz vietas veiktās pārbaudes apmeklējuma laikā. ĶV neatbildēja ne uz vienu no jautājumiem, kas bija ietverti anketā un vēstulē par nepilnībām, un norādīja, ka šī programma vairs nav spēkā, jo tā beidzās 2010. gada 31. decembrī, un arī apgalvoja, ka IP laikā neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nesaņēma ieguvumu atbilstoši šai shēmai. Tomēr šis apgalvojums ir pretrunā atbildēm, ko sniedza viens no ražotājiem-eksportētājiem (Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd.), un arī pierādījumiem, kas savākti, veicot pārbaudi uz vietas minētajā uzņēmumā.

(233)

Šī shēma ir paredzēta kā preferenciāls nodokļu režīms atbilstoši Paziņojumam par labvēlīgu nodokļu politiku rietumu reģiona attīstībai (izdevusi Finanšu ministrija, Vispārējais nodokļu birojs un Vispārējā muitas iestāde, spēkā no 2001. gada 1. janvāra), kas tika atjaunināts ar Paziņojumu par rietumu attīstības stratēģijas nodokļu politikas turpmāku īstenošanu (izdevusi Finanšu ministrija, Vispārējais nodokļu birojs un Vispārējā muitas iestāde, spēkā no 2011. gada 1. janvāra), kurš aptver šīs programmas spēkā esamības laikposmu līdz 2020. gada 31. decembrim.

(234)

Jānorāda, ka ĶV ne savās atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām, ne uz vietas veiktās pārbaudes apmeklējuma laikā neatbildēja ne uz vienu no jautājumiem par šo shēmu. Tomēr, kā norādīts Paziņojumā par labvēlīgu nodokļu politiku rietumu reģiona attīstībai, šis preferenciālais nodokļu režīms ir pieejams atbalstāmiem uzņēmumiem rietumu reģionā ("atbalstāmie" attiecas uz uzņēmumiem ar plašu darbības vērienu, kas veido 70 % vai vairāk no kopējiem ieņēmumiem, kā aprakstīts Valsts atbalstāmo rūpniecības nozaru, produktu un tehnoloģiju katalogā). Kad tika veikta pārbaude uz vietas uzņēmumā Chongqing Wanda, tas apstiprināja, ka preferenciāla nodokļu likme tiek piemērota tāpēc, ka tas pieder pie atbalstāmo rūpniecības nozaru kategorijas rietumu un centrālajā reģionā.

(235)

Ne ĶV, ne Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd. nesniedza informāciju par šīs programmas darbību un pārvaldību. Kā norādīts Valsts padomes Apkārtrakstā par vairākiem politikas virzieniem Ķīnas plašo rietumu reģionu attīstībai, lai parasto nodokļa likmi, kas ir 25 %, samazinātu līdz preferenciālai nodokļa likmei 15 % apmērā, ir vajadzīgs tautas valdību apstiprinājums provinces līmenī. Uzņēmuma gada ienākuma nodokļa deklarācijas veidlapā atskaitītā (dzēstā) ienākuma nodokļa summa ir ierakstīta 28. pozīcijā "Atskaitītais nodoklis".

(236)

Šo shēmu IP laikā izmantoja viens no ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, proti, Chongqing Wanda Steel Strip Co., Ltd. Tā kā ĶV nesadarbojās, ir grūti izprast pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūru, kas jāīsteno uzņēmumiem, kuri saņem ieguvumu no šīs shēmas. Komisijai savi secinājumi bija jāizdara, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, kas veido šīs shēmas juridisko pamatu, bez iespējas prasīt paskaidrojumus no ĶV.

(237)

Šī shēma būtu jāuzskata par subsīdiju tādu ieņēmumu veidā, no kuriem valdība atteikusies, un tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem, pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(238)

ĶV tika prasīts sniegt informāciju par atbilstības kritērijiem ieguvumu saņemšanai no šīs shēmas un par subsīdijas izmantošanu, lai varētu noteikt, ciktāl piekļuve subsīdijai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un vai subsīdija ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. pantam. ĶV šādu informāciju nesniedza. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 5. punktā noteikto prasību jebkuru īpašu iezīmju noteikšanu "skaidri pamatot" ar tiešiem pierādījumiem, savi konstatējumi bija jāpamato ar pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(239)

Šī subsīdiju shēma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai shēmai tika paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un rūpniecības nozarēm, kas klasificētas kā atbalstāmas, piemēram, tām, kas ir daļa no OTI rūpniecības un kas izvietotas konkrētos Ķīnas reģionos. Turklāt, šķiet, nav objektīvu kritēriju atbilstības ierobežošanai un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz subsīdiju ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Jānorāda, ka ĶV iestāžu nesadarbošanās liedz Komisijai novērtēt šādu objektīvu kritēriju esamību.

(240)

Tādējādi šī subsīdija būtu jāuzskata par kompensējamu.

(241)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai ienākuma nodokļa likmei un no kuras atskaitīta nodokļa summa, kas samaksāta atbilstoši preferenciālajai nodokļa likmei. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir sadalīta uz ražotāju-eksportētāju, kas sadarbojās, kopējo tirdzniecības apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(242)

Panhua grupai noteiktā subsīdijas likme ir 0,03 %.

(243)

Vidējā svērtā subsīdijas likme uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, ir 0,02 %.

(244)

Tā kā sadarbība bija vāja, subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta visaugstākās subsīdijas likmes līmenī, kurš noteikts attiecībā uz šo shēmu, kura noteikta sturktūrai, kas saistīta vienu no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 0,04 %.

(245)

Sūdzībā bija sīki aprakstītas vairākas iespējamās subsīdiju programmas attiecībā uz ražotājiem -eksportētājiem, kas nebija iekļauti izlasē un/vai nesadarbojās izmeklēšanā. Komisija gan sākotnējās, gan papildu anketās prasīja, lai ĶV iesniedz informāciju par šīm programmām, un arī vēlāk atvēlēja ĶV plašas iespējas sniegt atbildes par šīm programmām. ĶV pauda uzskatu, ka tā sniegs atbildes tikai par iespējamām subsīdiju programmām, kas attiecas uz abiem izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, un pastāvēja uz šo uzskatu visā procedūras laikā. Tomēr ĶV par dažām no šīm programmām iesniedza informāciju un pierādījumus, kas liecina, ka tās ir izbeigtas un IP laikā nebija spēkā. Komisija šos ĶV iesniegtos pierādījumus ņēma vērā savos konstatējumos.

(246)

Par visām pārējām programmām ĶV neiesniedza nekādu informāciju vai pierādījumus. Ievērojamais sadarbības trūkums šajā procedūrā liedza Komisijai iegūt informāciju un pierādījumus par šīm programmām, ko ražotāji-eksportētāji bija iekļāvuši sūdzībā. Komisija pārliecinājās, ka izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji nebija tiesīgi pretendēt uz minētajām programmām vai tās neizmantoja (galvenokārt tāpēc, ka tie ir privātpersonām piederoši uzņēmumi vai atrodas ārpus programmas piemērošanas teritorijas, vai arī to salīdzinoši ierobežotā lieluma dēļ). Tāpēc Komisijai bija jānoskaidro šīs programmas esamība un atlikušais maksājums attiecībā uz visām pārējām programmām, par kurām ĶV nesniedza informāciju un kuras izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem nebija pieejamas vai kuras tie neizmantoja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamiem pierādījumiem saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumiem.

(247)

Šī programma ļauj uzņēmumam pieprasīt nodokļa atlaidi vietēji izgatavota aprīkojuma iegādei, ja projekts atbilst ĶV rūpniecības politikai. Pakāpeniskajam to nodokļa saistību palielinājumam, kuras pārnestas no iepriekšējā gada, var tikt piemērota nodokļa atlaide līdz pat 40 % apmērā no vietēji izgatavotā aprīkojuma iegādes cenas.

(248)

Šīs programmas juridiskais pamats ir 1999. gada 1. jūlija dokuments Pagaidu pasākumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ieguldījumiem vietēji izgatavota aprīkojuma iegādē tehnoloģijas atjaunošanas projektiem un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 52 [2008. gads], ar ko beidz īstenot Valsts nodokļu administrācijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa atskaitījumu un atbrīvojumu politiku attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumiem vietēji izgatavota aprīkojuma iegādē, kas ir spēkā no 2008. gada 1. janvāra.

(249)

ĶV atbildēja, ka šī programma ir izbeigta kopš 2008. gada janvāra atbilstoši minētajam Paziņojumam Nr. 52 un, ciktāl tai zināms, nav aizstāta ar citu programmu. Komisija prasīja, lai ĶV iesniedz attiecīgu papildinformāciju, proti, sīkākus datus par grafiku ieguvumu piešķiršanas pakāpeniskai izbeigšanai. ĶV nesniedza šādu informāciju un, runājot par faktiskajiem ieguvumiem, ko uzkrājuši visi OTI ražotāji, vienkārši ieteica skatīt izlasē iekļauto ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija jau ir izskaidrojusi iemeslus, kāpēc ĶV tika prasīts sniegt informāciju par visiem OTI ražotājiem, nevis tikai izlasē iekļautajiem (skat. 34. un 35. apsvērumu). Turklāt ĶV arī nesniedza informāciju par izlasē iekļautajiem ražotājiem, jo tā vienkārši ieteica skatīt to atbildes. Komisija uzskata, ka nepietiek ar to vien, ka ir iesniegti pierādījumi par programmas izbeigšanu, neiesniedzot papildu pierādījumus par programmas faktisko ieguvumu piešķiršanas pakāpenisku izbeigšanu un iespējamām aizstājējprogrammām. Attiecībā uz šo programmu nodokļa atvieglojumu (t. i., nodokļa atlaidi), kas uzkrāts konkrētā gadā, var faktiski izmantot citā taksācijas gadā, un tādējādi ieguvumi var tikt gūti arī pēc programmas spēkā esamības laikposma, pat ja tā pa to laiku ir izbeigta. Ir pierādījies, ka citas "izbeigtas" nodokļu programmas turpina radīt ieguvumus dažus gadus pēc to oficiālā izbeigšanas datuma. Tāpat ir arī iespējams, ka laika gaitā tiek piešķirtas neparasti lielas ieguvuma summas. Tā kā ĶV nesniedza informāciju šajā saistībā, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju (šajā gadījumā — sūdzību) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(250)

Šī programma ir subsīdija, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Šī programma nodrošina saņēmējiem ieguvumu, kura apjoms ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu, pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo nodokļa ietaupījums ir atkarīgs no vietēji izgatavotu, nevis importētu preču izmantošanas.

(251)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā Savienības iestādes šo programmu vēl nav pārbaudījušas antisubsidēšanas procedūrā un tā kā arī citos avotos nav pieejami precīzi skaitliski dati, kā visatbilstošākais informācijas avots, lai novērtētu ražotājiem-eksportētājiem piešķirto ieguvumu, tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums. Nosakot subsīdiju summas, pamatojoties uz citā izmeklēšanā izdarītiem konstatējumiem, visā šajā regulā cita starpā ņem vērā, vai attiecīgajā shēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas un vai subsīdijas summa laika gaitā var būt mazinājusies. Jānorāda, ka parasti atkārtotu subsīdiju summa šādi nemazinās. Tā kā šādu izmaiņu un subsīdijas summas samazināšanās nav bijis, kā subsīdijas summa šajā gadījumā tiek izmantota attiecīgajā izmeklēšanā noteiktā sākotnējā likme.

(252)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,38 %, kas ir likme, kura šai shēmai noteikta ASV 2008. gada 17. novembra Lēmuma memorandā par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (26. lpp.) (Federālais reģistrs, 73. sējums, Nr. 227, 70961. lpp., 2008. gada 24. novembris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu nodokļu programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (66).

(253)

Šī programma ļauj uzņēmumam, kas piesakās Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma apliecības saņemšanai, iegūt ienākuma nodokļa samazinājumu un maksāt 15 %, salīdzinot ar parasto likmi – 25 %. Gan Savienība izmeklēšanā, kas attiecas uz krītoto papīru, gan ASV iestādes šo programmu ir atzinušas par kompensējamu (67).

(254)

Šīs programmas juridiskais pamats ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (Nr. 63, izsludināts 2007. gada 16. martā) 28. pants un Administratīvie pasākumi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai, kā arī Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu, kuru veic augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi (Guo Shui Han [2008. gads] Nr. 985).

(255)

ĶV atbildēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem saistībā ar prasību ĶV sniegt pilnas atbildes, kas neattiecas tikai uz izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem (34. un 35. apsvērums). Tāpēc Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju (konstatējumiem izmeklēšanā par krītoto papīru un šīs lietas sūdzību) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(256)

Šī programma ir subsīdija, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Saņēmējam piešķirtais ieguvums ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu, kas gūts ar šīs programmas starpniecību, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem un rūpniecības nozarēm, kas klasificētas kā atbalstāmas, piemēram, tām, kas ir daļa no tērauda rūpniecības. Turklāt nav tiesību aktos vai piešķīrējas iestādes noteiktu objektīvu kritēriju attiecībā uz tiesībām saņemt ieguvumu no šīs shēmas, un šādas tiesības nav automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(257)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai nodokļa likmei un no kuras atskaitīti maksājumi, kas veikti atbilstoši samazinātajai preferenciālajai nodokļa likmei. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienības iestādes šo programmu jau ir pārbaudījušas vienā no iepriekšējām antisubsidēšanas procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kurš attiecībā uz šo programmu veikts Padomes 2011. gada 6. maija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 452/2011, ar ko nosaka galīgo antisubsidēšanas nodokli Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes krītotā papīra importam (68), vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā.

(258)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,9 %, kas ir to likmju vidējā aritmētiskā vērtība, kuras šai programmai noteiktas iepriekšējā apsvērumā minētajā regulā.

(259)

Šī nodokļu programma ļauj uzņēmumiem, kas kādu no izejvielām, kuras uzskaitītas Katalogā par ienākuma nodokļa atvieglojumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti visaptverošā līdzekļu izmantošanā, izmanto kā savu galveno izejvielu un kas izgatavo minētajā katalogā uzskaitītos izstrādājumus atbilstoši attiecīgajiem valsts un rūpniecības standartiem, iekļaut ieņēmumus, ko tie šādi gūst, kopējos ieņēmumos pēc samazinātas likmes, kas ir 90 %. Tādējādi, kad uzņēmumi aprēķina ienākuma nodokli, no tā var atskaitīt 10 % ieņēmumu. Šis atbrīvojums tiek piešķirts uz pieciem gadiem.

(260)

Šīs programmas juridiskais pamats ir ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 33. pants, 99. pants Noteikumos par ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu, ko veic Valsts padome, un Katalogs par ienākuma nodokļa atvieglojumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti visaptverošā līdzekļu izmantošanā.

(261)

ĶV norādīja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem saistībā ar prasību ĶV sniegt pilnas atbildes, kas attiecas ne tikai uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem (34. un 35. apsvērums). Tāpēc Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju (šajā gadījumā — sūdzību) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(262)

Šī programma ir subsīdija, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta noteikumiem. Shēma piešķir saņēmējam ieguvumu, kura apjoms ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tā paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas kā galvenās izejvielas izmanto resursus, kuri uzskatīti iepriekš minētajā Nodokļa atvieglojumu katalogā, lai izgatavotu katalogā uzskaitītos izstrādājumus.

(263)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai nodokļa likmei un no kuras atskaitīti maksājumi, kas veikti atbilstoši samazinātajai preferenciālajai nodokļa likmei. Tā kā nebija citas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(264)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,01 %.

(265)

Šī programma ļauj uzņēmumiem 10 % no tāda īpaša aprīkojuma iegādes izmaksām, ko izmanto vides aizsardzības, enerģijas un ūdens taupīšanas un ražošanas drošības mērķiem, kompensēt ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas maksājams iegādes gadā. Atlikušo 10 % daļu no ieguldītās summas var pārnest uz nākamajiem pieciem gadiem.

(266)

Šīs programmas juridiskais pamats ir ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 34. pants un 100. pants Noteikumos par ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu, ko veic Valsts padome.

(267)

ĶV atbildēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem saistībā ar prasību ĶV sniegt pilnas atbildes, kas attiecas ne tikai uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem (34. un 35. apsvērums). Tāpēc Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(268)

Šī programma piešķir subsīdiju, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta noteikumiem. Shēma nodrošina saņēmējam ieguvumu, kura apjoms ir vienāds ar nodokļa ietaupījumu, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu.

(269)

Attiecībā uz šīs programmas īpašām iezīmēm uzskata, ka lietas materiālos nav pietiekamas informācijas, lai Komisija varētu izdarīt papildu konstatējumus un vēlāk nonākt pie galīga secinājuma par programmas īpašajām iezīmēm. Tāpēc Komisija nevarēja novērtēt šo programmu sīkāk.

(270)

Šī programma ļauj uzņēmumiem, kas atrodas ziemeļaustrumu reģionā (tostarp Liaoninas, Dzjiliņas un Heilundzjanas provincēs un Daliaņas pašvaldībā), pirmkārt, saīsināt pamatlīdzekļu nolietojuma periodu par līdz pat 40 % nodokļu nolūkos, tādējādi palielinot gada nolietojuma summu, kas atskaitāma no ienākuma nodokļa, un, otrkārt, saīsināt nemateriālo aktīvu nolietojuma periodu par līdz pat 40 % nodokļu nolūkos, tādējādi iegūstot lielāku gada atskaitījumu. Saskaņā ar Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas izdotu dokumentu uzņēmumu nodokļa maksātāji konkrētās norādītās nozarēs, tostarp metalurģijas nozarē, var arī izmantot ieguvumus no citām PVN, resursu nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa priekšrocībām, t. i., saistībā ar pamatlīdzekļu iegādi.

(271)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Preferenciālā politika attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmumu vecās rūpnieciskās bāzes atjaunošanai ziemeļaustrumos (Caishui, Nr. 153, 2004. gada 20. septembris) un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums par līdzekļu nolietojumu un amortizācijas politikas īstenošanas vērienu ziemeļaustrumu vecajā rūpnieciskajā bāzē (Caishui, Nr. 17, 2005. gada 2. februāris). ĶV iesniedza juridisko pamatu, kas apliecināja šīs programmas izbeigšanu 2008. gada 1. janvārī, proti, Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojumu par vairākiem preferenciālās politikas virzieniem attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli (Nr. 1 [2008. gads]).

(272)

Papildus minētajam juridiskajam pamatam, ko ĶV iesniedza, lai apliecinātu programmas izbeigšanu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz iepriekš izklāstītajiem argumentiem saistībā ar prasību ĶV sniegt pilnas atbildes, kas attiecas ne tikai uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem (iepriekš 34. un 35. apsvērums). Turklāt Komisija norāda, ka, tā kā šī programma paredz subsīdijas, kas ir saistītas ar tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuri var tikt amortizēti vairāku gadu laikā, un tā kā ĶV nav iesniegusi informāciju par programmas piešķirto ieguvumu pakāpenisku izbeigšanu vai par atlikušajiem ieguvumiem, kas vēl nav pilnībā amortizēti, Komisija ir nolēmusi savus konstatējumus par šo programmu pamatot ar lietas materiālos pieejamo informāciju (šajā gadījumā — sūdzību un attiecīgajiem ASV konstatējumiem) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(273)

Šī programma piešķir subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Ieguvums atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam ir nodokļa ietaupījumi, kas radīti atbilstīgajiem uzņēmumiem, atskaitot paātrinātā nolietojuma un amortizācijas izdevumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu iegādi. Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, t. i., ziemeļaustrumu reģionā.

(274)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata starpību starp nodokļa summu, kas būtu bijusi samaksāta IP laikā atbilstoši attiecīgo līdzekļu parastā nolietojuma grafikam, un summu, kas faktiski samaksāta atbilstoši paātrinātam nolietojumam. Tā kā Savienības iestādes šo programmu vēl nav pārbaudījušas antisubsidēšanas procedūrā un tā kā arī citos avotos nav pieejami precīzi skaitliski dati, kā visatbilstošākais informācijas avots, lai novērtētu ražotājiem-eksportētājiem piešķirto ieguvumu, tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību (69)). Kā minēts iepriekš 252. pasvērumā, nosakot subsīdiju summas, pamatojoties uz citā izmeklēšanā izdarītiem konstatējumiem, visā šajā regulā cita starpā ņem vērā, vai attiecīgajā shēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas un vai subsīdijas summa laika gaitā var būt mazinājusies. Jānorāda, ka parasti atkārtotu subsīdiju summa šādi nemazinās. Tā kā šādu izmaiņu un subsīdijas summas samazināšanās nav bijis, kā subsīdijas summa šajā gadījumā tiek izmantota attiecīgajā izmeklēšanā noteiktā sākotnējā likme.

(275)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,08 %, kas ir likme, kura noteikta shēmai "Atbrīvojums no ienākuma nodokļa ieguldītājiem konkrētos ģeogrāfiskos reģionos Liaoninas provincē" ASV 2010. gada 3. jūnija Lēmuma memorandā par stiepļu segumiem (25. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 111, 32902. lpp., 2010. gada 10. jūnijs). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu nodokļu programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (70).

(276)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts nodokļu administrācijas pieņemtais 2000. gada 17. janvāra dokuments Nr. 13 "Vietējā aprīkojuma iegādes ieguldījumu kredītu pārvaldības tehnoloģiskā pārveidošana uzņēmumu ienākuma nodokļa revīzijas kontekstā" un Paziņojums par valsts galveno tehnoloģijas atjaunošanas projektu pārvaldības pasākumu izsludināšanu un izplatīšanu.

(277)

ĶV atbildēja, ka šī programma ir izbeigta kopš 2008. gada 1. janvāra ar Valsts nodokļu administrācijas Paziņojumu Nr. 52 [2008. gads], ar ko beidz īstenot Valsts nodokļu administrācijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa atskaitījumu un atbrīvojumu politiku attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumiem vietēji izgatavota aprīkojuma iegādē. Tā kā šī programma paredz regulārus nodokļa atvieglojumus, kas izbeigti kopš 2008. gada, un nav pierādījumu par atlikušiem atvieglojumiem, kas IP laikā vēl tika amortizēti, Komisija secina, ka šī programma nav kompensējama.

(278)

Sūdzībā ir uzskaitītas vairākas nodokļu atlaides, kas pieejamas vairākās provincēs (t. i., Šaņdunā, Čuncjinas pašvaldībā, Guansji Džuanu reģionā, centrālajos un rietumu reģionos) un izpaužas kā līdz 15 % samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme salīdzinājumā ar vispārpiemērojamo 25 % likmi.

(279)

Sūdzībā ir norādīts Šaņdunas piemērojamās nodokļa atlaides juridiskais pamats, proti, "Samazināti ienākuma nodokļi, pamatojoties uz ģeogrāfisko atrašanās vietu (Džedzjanas un Šaņdunas provinces)": ĶTR Likums par ienākuma nodokli uzņēmumiem ar ārvalstu ieguldījumiem un ārvalstu uzņēmumiem, 7. pants, pieņemts 1991. gada 9. aprīlī, Nr. 45.

(280)

ĶV tikai norādīja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par ieguvumiem, ko tie var būt saņēmuši, tā atsaucās uz izlasē iekļauto uzņēmumu atbildēm. Papildus argumentiem par ĶV pienākumu sniegt pilnas atbildes (skat. 34. un 35. apsvērumu) Komisija arī norāda, ka vismaz viena no zemākajām nodokļa likmēm, kas uzskaitītas šajā sadaļā, radīja ieguvumu vienam no eksportētājiem, kas sadarbojās (skat. 231. un nākamos apsvērumus). Tāpēc Komisija šīs programmas novērtēšanai izmanto lietas materiālos pieejamo informāciju (šajā gadījumā — sūdzību un attiecīgos ASV konstatējumus) saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(281)

Šī programma piešķir subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šis regulārais ieguvums ir vienāds ar summu, ko veido zemākās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes radītie nodokļa ietaupījumi, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. Programma ir īpaša, jo tā paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē.

(282)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata kopējā nodokļa summu, kura maksājama atbilstoši parastajai nodokļa likmei un no kuras atskaitīta summa, kas samaksāta atbilstoši preferenciālajai nodokļa likmei. Tā kā Savienības iestādes šo programmu vēl nav pārbaudījušas antisubsidēšanas procedūrā un tā kā arī citos avotos nav pieejami precīzi skaitliski dati, kā visatbilstošākais informācijas avots, lai novērtētu ražotājiem-eksportētājiem piešķirto ieguvumu, tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību). Kā minēts iepriekš, nosakot subsīdiju summas, pamatojoties uz citā izmeklēšanā izdarītiem konstatējumiem, visā šajā regulā cita starpā ņem vērā, vai attiecīgajā shēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas un vai subsīdijas summa laika gaitā var būt mazinājusies. Jānorāda, ka parasti atkārtotu subsīdiju summa šādi nemazinās. Tā kā šādu izmaiņu un subsīdijas summas samazināšanās nav bijis, kā subsīdijas summa šajā gadījumā tiek izmantota attiecīgajā izmeklēšanā noteiktā sākotnējā likme.

(283)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,66 %, kas ir likme, kura noteikta shēmai "Samazināti ienākuma nodokļi, pamatojoties uz ģeogrāfisko atrašanās vietu" ASV 2009. gada 12. jūnija Lēmuma memorandā par konkrētām velkamām zāliena kopšanas ierīcēm un atsevišķām to detaļām (11. lpp.) (Federālais reģistrs, 74. sējums, Nr. 117, 29180. lpp., 2009. gada 19. jūnijs). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu nodokļu programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (71).

(284)

Šī programma paredz preferenciālu nodokļu režīmu Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kas ir akcionāri citos Ķīnas rezidentuzņēmumos, tāda nodokļa atbrīvojuma veidā, ko piešķir rezidējošiem mātesuzņēmumiem par ieņēmumiem no konkrētām dividendēm, piemaksām un citiem pašu kapitāla ieguldījumiem. Antisubsidēšanas procedūrā attiecībā uz krītoto papīru Savienība šo programmu atzina par kompensējamu (72).

(285)

Juridiskais pamats ir ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 26. pants, 83. pants Noteikumos par ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanu un Valsts padomes Dekrēts Nr. 512, kas izsludināts 2007. gada 6. decembrī.

(286)

ĶV atbildēja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā neizmantoja šo programmu, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem par prasību ĶV sniegt pilnas atbildes (34. un 35. apsvērums). Tāpēc tā ir nolēmusi saskaņā ar pamatregulas 28. pantu savus konstatējumus par šo programmu pamatot ar lietas materiālos pieejamo informāciju, proti, konstatējumiem, kas ietverti lēmumā par krītoto papīru.

(287)

Šī programma piešķir subsīdiju neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šis ieguvums ir vienāds ar summu, ko veido nodokļa ietaupījumi, kurus radījusi nodokļa atbrīvojuma piešķiršana Ķīnas rezidentuzņēmumiem par dividendēm, piemaksām un citiem pašu kapitāla ieguldījumiem saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu. Šī programma ir de jure īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā, ka ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai programmai ir paredzēta tikai Ķīnas rezidentuzņēmumiem, kas saņem dividendes no citiem rezidentuzņēmumiem, pretstatā uzņēmumiem, kas iegulda nerezidējošos uzņēmumos. Šī programma ir īpaša arī atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam, jo tā ir rezervēta vienīgi svarīgām rūpniecības nozarēm un projektiem, ko atbalsta valsts, piemēram, tērauda rūpniecībai (skat., piemēram, 182. apsvērumu), un arī tāpēc, ka nav objektīvu kritēriju, lai ierobežotu tiesības pretendēt uz šo programmu, un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz to ir automātiskas.

(288)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Par saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata maksājamo kopējā nodokļa summu, kurā iekļauti ieņēmumi par dividendēm no citiem Ķīnas rezidentuzņēmumiem un no kuras atskaitītas summas, kas faktiski samaksātas, piemērojot dividenžu nodokļa atbrīvojumu. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienības iestādes šo programmu jau ir pārbaudījušas vienā no iepriekšējām antisubsidēšanas procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas attiecībā uz šo programmu veikts procedūrā par krītoto papīru, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā.

(289)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,77 %, kas ir to likmju vidējā aritmētiskā vērtība, kuras šai programmai noteiktas procedūrā par krītoto papīru.

(290)

Sūdzībā ir uzskaitītas šādas preferenciālas ienākuma nodokļa shēmas par labu ĀIU:

(291)

ĶV iesniedza attiecīgo juridisko pamatu, lai pierādītu, ka programmas attiecībā uz ĀIU tika izbeigtas, 2007. gada 16. martā 10. Ķīnas Tautas Republikas Nacionālā tautas kongresa piektajā sesijā pieņemot 2008. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, un tajā ir šādi divi paziņojumi:

(292)

Minētie noteikumi apliecina, ka ienākuma nodokļa atvieglojumi ĀIU tika pakāpeniski izbeigti līdz 2011. gada beigām. ĶV ir arī norādījusi, ka nepastāv ĀIU paredzēta aizstājējprogramma un ka nodokļu režīms, kas piemērojams ĀIU, tagad ir tāds pats kā tas, kuru piemēro citiem uzņēmumu nodokļa maksātājiem. Komisija norāda, ka minētās preferenciālās ienākuma nodokļa programmas attiecībā uz ĀIU joprojām ir kompensējamas, jo iespējams, ka OTI ražotāji joprojām izmanto tās radītos ieguvumus, vismaz daļu IP laika līdz 2011. gada beigām, un nevar izslēgt, ka kopš 2012. gada pastāv aizstājējprogramma, kas paredzēta ĀIU. Tomēr Komisija ir nolēmusi nenovērtēt tās sīkāk, ņemot vērā vajadzību samazināt administratīvo slogu visām iesaistītajām personām un arī to, ka tuvojas pakāpeniskās izbeigšanas perioda beigas un ka nav liecību par iespējamu aizstājējprogrammu.

(293)

Šī programma paredz atbrīvojumu no PVN un importa tarifiem par labu ĀIU vai vietējiem uzņēmumiem tāda kapitāla aprīkojuma importam, ko tie izmanto savā ražošanas procesā. Lai varētu saņemt šādu atbrīvojumu, aprīkojums nedrīkst būt iekļauts neatbilstīgā aprīkojuma sarakstā un uzņēmumam, kas šo atbrīvojumu pieprasa, ir jāsaņem valsts atbalstāmo projektu sertifikāts, ko izsniedz Ķīnas iestādes vai NDRC saskaņā ar attiecīgajiem ieguldījumu, nodokļu un muitas tiesību aktiem. Antisubsidēšanas procedūrā attiecībā uz krītoto papīru Savienība šo programmu atzina par kompensējamu (73).

(294)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts padomes Apkārtraksts par importētam aprīkojumam piemērojamās nodokļu politikas pielāgošanu, Guo Fa Nr. 37/1997, Finanšu ministrijas, Vispārējās muitas administrācijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums [2008. gads] Nr. 43, NDRC2006. gada 22. februāra Paziņojums Nr. 316 2006, par attiecīgajiem jautājumiem saistībā ar to, kā rīkoties ar apstiprinājuma vēstuli par vietējiem vai ārvalstu finansētiem projektiem, kurus atbalsta valsts, un Katalogs par importa precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa un ir paredzētas vai nu ĀIU, vai vietējiem uzņēmumiem — 2008. gads.

(295)

ĶV apgalvoja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem IP laikā nesaņēma ieguvumu no šīs programmas, un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem par tās prasību ĶV sniegt pilnas atbildes (34. un nākamie apsvērumi), un tāpēc tās konstatējumi par šo programmu būs pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju, proti, tās konstatējumiem procedūrā par krītoto papīru, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(296)

Šo programmu uzskata par subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ĀIU un citi atbilstīgie vietējie uzņēmumi ir atbrīvoti no PVN un/vai tarifu maksājumiem, kas citos gadījumos būtu jāveic, ja tie nebūtu saņēmuši attiecīgo NDRC izsniegto valsts atbalstāma projekta sertifikātu. Tāpēc tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai programmai ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas iegulda konkrētu kategoriju uzņēmumos, kuri plaši definēti likumā, un ir saņēmuši valsts atbalstāmo projektu sertifikātu. Turklāt nav objektīvu kritēriju, lai ierobežotu tiesības uz šo programmu, un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz to ir automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(297)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar importētam aprīkojumam piemērojamā PVN un nodokļu atbrīvojuma summu. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienība šo programmu jau ir pārbaudījusi vienā no iepriekšējām kompensācijas maksājuma procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas attiecībā uz šo programmu veikts izmeklēšanā par krītoto papīru, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā

(298)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,89 %, kas ir to likmju vidējā aritmētiskā vērtība, kuras šai programmai noteiktas izmeklēšanā par krītoto papīru.

(299)

Šī programma nodrošina ieguvumu PVN atmaksas veidā ĀIU par vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi. Aprīkojums nedrīkst būt iekļauts Katalogā par precēm, kas nav atbrīvojamas no nodokļa, un aprīkojuma vērtība nedrīkst pārsniegt kopējo ieguldījumu ierobežojumu, ko piemēro ĀIU, saskaņā ar izmēģinājuma administratīvajiem pasākumiem attiecībā uz vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi. Šo programmu par kompensējamu Savienība atzina antisubsidēšanas procedūrā, kas attiecās uz krītoto papīru (74), un ASV iestādes — kompensācijas maksājuma procedūrā, kas attiecās uz mehānisko celulozi nesaturošu krītoto papīru no ĶTR (75).

(300)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Valsts nodokļu administrācijas 1999. gada 20. septembra Apkārtraksts Nr. 171, 199 par pagaidu pasākumu īstenošanu, lai pārvaldītu nodokļa atmaksāšanu par vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi, ko veic ĀIU, un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 176 [2008. gads], ar ko beidz īstenot Finanšu ministrijas politiku nodokļa atmaksai ārvalstu finansētiem uzņēmumiem par vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi.

(301)

ĶV apgalvoja, ka šī programma tika izbeigta 2009. gada 1. janvārī ar iepriekš minēto Paziņojumu Nr. 176 [2008. gads]. Komisija pieprasīja, lai ĶV sniedz informāciju par to ieguvumu faktisko izbeigšanu, kuri būtu bijuši jāpiešķir ilgākā laikposmā, jo šī programma ir saistīta ar vietēji izgatavotu aktīvu iegādi. Saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, ĶV tikai atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem par prasību ĶV sniegt pilnas atbildes (34. un nākamie apsvērumi). Komisija arī norāda, ka Paziņojums Nr. 176 paredz pārejas periodu līdz 2009. gada 30. jūnijam atbilstīgo pamatlīdzekļu iegādei un pieteikuma iesniegšanai, lai saņemtu ieguvumus. Tā kā ĶV nesniedza informāciju par ieguvumu piešķiršanas pakāpenisku izbeigšanu un tā kā šādi ieguvumi, kas ir saistīti ar pamatlīdzekļiem, var būt piešķirti laika gaitā un turpināties pat IP laikā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 28. pantu savus konstatējumus par šo programmu pamato ar pieejamo informāciju, proti, konstatējumiem procedūrā par krītoto papīru.

(302)

Šo programmu uzskata par subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, un tādējādi tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo ar tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem darbojas aizdevumu piešķīrēja iestāde, piekļuve šai programmai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem (ĀIU) par tāda aprīkojuma iegādi, uz kuru neattiecas Katalogs par aprīkojumu, kas nav atbrīvojams no nodokļa. Nav pazīmju, kas liecinātu, ka tā nav īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu, jo nav objektīvu kritēriju, lai ierobežotu tiesības uz šo programmu, un pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka tiesības uz to ir automātiskas. Turklāt programma ir īpaša arī pamatregulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo subsīdija ir atkarīga no vietēju, nevis importētu preču izmantošanas.

(303)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar PVN summu, kas atmaksāta par vietēji izgatavota aprīkojuma iegādi. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienība šo programmu jau ir pārbaudījusi vienā no iepriekšējām kompensācijas maksājuma procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas attiecībā uz šo programmu veikts procedūrā par krītoto papīru, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā.

(304)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,04 %, kas ir to likmju vidējā aritmētiskā vērtība, kuras šai programmai noteiktas procedūrā par krītoto papīru.

(305)

Šī programma attiecas uz PVN nodokļa maksātājiem, kas aktīvi darbojas galvenokārt konkrētās uzskaitītās rūpniecības nozarēs, tostarp metalurģijas rūpniecībā. Programma paredz, ka atbilstīgie PVN maksātāji, kas atrodas centrālā reģiona veco rūpniecisko bāzu 26 pilsētās un iegulda konkrētos pamatlīdzekļos, var no savas kopējās maksājamās PVN summas atskaitīt par pamatlīdzekļiem samaksāto PVN summu.

(306)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 75, ar ko pieņem pagaidu pasākumus pievienotās vērtības nodokļa kompensācijas apjoma palielināšanai centrālajā reģionā [2007. gads], un Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Paziņojums Nr. 170 par vairākiem jautājumiem saistībā ar valsts īstenoto Finanšu ministrijas pievienotās vērtības nodokļa reformu [2008. gads].

(307)

ĶV apgalvoja, ka šīs programma tika izbeigta 2009. gada 1. janvārī ar Paziņojumu Nr. 170 [2008. gads], un saistībā ar informāciju par jebkādiem ieguvumiem, kas var būt saņemti atbilstoši šai programmai, tā tikai atsaucās uz izlasē iekļauto ražotāju atbildēm. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem par prasību ĶV sniegt pilnas atbildes (34. un nākamie apsvērumi). Komisija norāda, ka Paziņojumā Nr. 170 nav minēts, ka ar PVN saistītie ieguvumi uzņēmumiem, kas atrodas centrālajā reģionā, tiek izbeigti 2008. gada beigās un ka tos var pārcelt uz priekšu tikai līdz 2009. gada janvārim. Tomēr šādi ieguvumi, kas ir saistīti ar pamatlīdzekļiem, var būt piešķirti laika gaitā un turpināties pat IP laikā, turklāt minētajā paziņojumā ir ietverta arī cita preferenciāla PVN sistēma, ko no 2009. gada janvāra attiecina uz šiem uzņēmumiem, kuri atrodas centrālajā reģionā, un kas paredz maksāt tikai pusi no piemērojamām PVN likmēm. Tā kā ĶV neiesniedza precizējumus par atlikušo atbilstoši šai programmai piešķirto ieguvumu pakāpenisku izbeigšanu vai sīkāku informāciju par jebkādu aizstājējprogrammu, Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamiem pierādījumiem atbilstoši pamatregulas 28. pantam.

(308)

Šo programmu uzskata par subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, un tādējādi tā piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, kas ir vienāds ar PVN ietaupījuma summu, kura gūta, veicot atskaitījumu no pamatlīdzekļu iegādes cenas. Šī programma ir īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo atbilstoši tiesību aktiem piekļuve tai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem, t. i., rūpniecības nozarēm, kas darbojas uzskaitītajās nozarēs. Šī programma ir īpaša arī atbilstoši pamatregulas 4. panta 3. punktam, jo tā ir paredzēta tikai noteiktiem reģioniem, t. i., centrālā reģiona veco rūpniecisko bāzu pilsētām.

(309)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Uzskata, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir vienāds ar PVN ietaupījuma summu, kas gūta, veicot atskaitījumu no pamatlīdzekļu iegādes. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā līdzīga PVN programma jau tika pārbaudīta šajā procedūrā, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas veikts 297. un 298. apsvērumā.

(310)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,89 %.

(311)

Sūdzībā ir uzskaitītas dažādas nodokļu privilēģijas, ko no 2008. līdz 2010. gadam izmantoja OTI ražotāji Maaņšaņā un Uhaņā, tostarp atbrīvojumi no pilsētu uzturēšanas un būvniecības nodokļa, kā arī papildu maksājumi par izglītības līdzekļiem. Komisija prasīja, lai ĶV sniedz informāciju par šiem nodokļa atbrīvojumiem. ĶV atbildēja, ka prasītā informācija nav būtiska izmeklēšanai, jo neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem neatrodas Maaņšaņā. Komisija atsaucas uz savu skaidrojumu, ka ĶV tika prasīts arī sniegt informāciju saistībā ar apgalvojumiem par subsīdiju, kuri attiecas uz izlasē neiekļautiem uzņēmumiem (34. un 35. apsvērums).

(312)

Tā kā ĶV informāciju nesniedza, Komisija secina, ka Maaņšaņā un Uhaņā pieejamās nodokļu privilēģijas ir jāuzskata par subsīdiju ĶV neiekasētu ieņēmumu veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Tās piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē, jo tās nodrošina nodokļa ietaupījumu, kas ir vienāds ar starpību starp samaksāto nodokli un nodokļa summu, kas parasti ir maksājama, ja nav šādas programmas. Programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atrodas konkrētos ģeogrāfiskos reģionos vai Maaņšaņas pašvaldībās.

(313)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā nebija citas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šādi aprēķinātu subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(314)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,08 %.

(315)

Sūdzībā bija apgalvots, ka no 2005. gada līdz nesenam laikam (ieskaitot 2009. gadu) uzņēmumi, kas ražoja attiecīgo ražojumu, saņēma ieguvumus atbilstoši dotāciju programmām un apakšprogrammām. Nevar izslēgt, ka maksājumi atbilstoši šai programmai joprojām tiek veikti vai ir veikti vienreiz saistībā ar kapitāla ieguldījumiem, un tādējādi joprojām tiek piešķirti ieguvumi, kas nav pilnībā amortizēti izvēlētajā 15 gadu amortizācijas periodā. ĶV tika prasīts sniegt informāciju par šīm programmām, bet tā nav sniegusi jēgpilnu atbildi ne par vienu no šīm programmām. Tā kā ĶV nesniedza atbildes par visiem šiem aspektiem, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar pieejamiem pierādījumiem atbilstoši pamatregulas 28. pantam.

(316)

Šīs programmas juridiskais pamats, kas norādīts sūdzībā, ir šāds:

(317)

Tiesības saņemt ieguvumus atbilstoši šai programmai ir tikai ražotājiem, kam piešķirts apzīmējums "pasaulē vadošs Ķīnas zīmols". Sūdzībā ir norādīts, ka šis apzīmējums ir piešķirts vairākiem tērauda ražojumiem, ko izgatavojuši tērauda ražošanas uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana.

(318)

Tā kā ĶV nesadarbojās, konstatējumi ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(319)

Šī programma paredz finansiālus ieguldījumus dotāciju, aizdevumu, kuru procentu likme ir zemāka par tirgus likmi, un citu stimulu veidā, kas uzskatāmi par tiešu naudas līdzekļu nodošanu, kura piešķir ieguvumu saņēmējuzņēmumiem pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(320)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo saskaņā ar tiesību aktiem tā ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem, tas ir, uzņēmumiem, kuru ražojumiem piešķirts apzīmējums "pasaulē vadošs Ķīnas zīmols". Turklāt nav piešķīrējas iestādes noteiktu objektīvu kritēriju attiecībā uz tiesībām saņemt ieguvumu no šīs shēmas, kuras nav automātiskas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(321)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantoti līdzīgi ASV iestāžu pieņemti lēmumi. Kā minēts iepriekš, nosakot subsīdiju summas, pamatojoties uz citā izmeklēšanā izdarītiem konstatējumiem, visā šajā regulā cita starpā ņem vērā, vai attiecīgajā shēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas un vai subsīdijas summa laika gaitā var būt mazinājusies. Jānorāda, ka parasti atkārtotu subsīdiju summa šādi nemazinās. Tā kā šādu izmaiņu un subsīdijas summas samazināšanās nav bijis, kā subsīdijas summa šajā gadījumā tiek izmantota attiecīgajā izmeklēšanā noteiktā sākotnējā likme.

(322)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,13 %, kas ir vidējā aritmētiskā likme, kura līdzīgām programmām noteikta ASV 2009. gada 6. aprīļa Lēmuma memorandā par citronskābi un konkrētiem citrāta sāļiem (6. lpp.) (Federālais reģistrs, 74. sējums, Nr. 69, 16836. lpp., 2009. gada 13. aprīlis), ASV 2010. gada 14. maija Lēmuma memorandā par spriegbetona tērauda trosēm (29. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 98, 28557. lpp., 2010. gada 21. maijs), ASV 2010. gada 28. maija Lēmuma memorandā par konkrētiem tērauda režģiem (18. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 109, 32362. lpp., 2010. gada 8. jūnijs), ASV 2011. gada 28. marta Lēmuma memorandā par alumīnija ekstrūzijām (19. lpp.) (Federālais reģistrs, 76. sējums, Nr. 64, 18521. lpp., 2011. gada 4. aprīlis) un ASV 2011. gada 11. oktobra Lēmuma memorandā par daudzslāņu koka grīdas segumiem (17. lpp.) (Federālais reģistrs, 76. sējums, Nr. 201, 64313. lpp., 2011. gada 18. oktobris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu dotāciju programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (76).

(323)

Šīs programmas juridiskais pamats, kas norādīts sūdzībā attiecībā uz Šaņdunas apakšprogrammu, ir šāds:

(324)

Šī programma piešķir ieguvumus tādu izstrādājumu ražotājiem, kam piešķirts apzīmējums "slaveni zīmoli" un kas paredzēti eksporta tirgiem. Sūdzībā ir norādīti vairāki attiecīgā ražojuma ražotāji, kam piešķirts ieguvums no šīs programmas vismaz līdz 2009. gadam.

(325)

Sūdzībā ir apgalvots, ka šī programma bija paredzēta, lai veicinātu vietējās progresīvās rūpniecības nozares un to izstrādājumu eksportu uz pasaules tirgiem. Šīs programmas pamatsatvars ir noteikts galvenajā programmā, un provinču un vietējās pašvaldības izstrādā savas slaveno zīmolu programmas atbilstoši galvenajai programmai, lai veicinātu vietējo produktu eksportu. ASV šo dotāciju programmu ir apstrīdējušas PTO (DS 387). Turklāt ASV iestādes šo programmu ir atzinušas par kompensējamu vairākās procedūrās, kas minētas sūdzībā. Arī Komisija atbilstoši šai programmai piešķirtos ieguvumus ir atzinusi par kompensējamiem krītotā papīra lietā (77).

(326)

Slaveno zīmolu programma paredz finansiālus ieguldījumus subsidētu procentu likmju, pētniecības un izstrādes finansējuma un skaidras naudas eksporta dotāciju veidā. Šie stimuli ir tieša naudas līdzekļu nodošana, kas piešķir ieguvumu saņēmējiem, pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē.

(327)

Šī subsīdija ir īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo atbilstoši tiesību aktiem piekļuve tai ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atzīti tādu produktu eksportēšanai, kuriem piešķirts apzīmējums "slaveni zīmoli". Turklāt, ņemot vērā to, ka acīmredzami nav piešķīrējas iestādes noteiktu objektīvu kritēriju un nosacījumu attiecībā uz šīs programmas piemērošanu, tiek konstatēts, ka subsīdija ir īpaša arī saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Arī atbilstoši šai programmai piešķirtais preferenciālais režīms ir īpašs saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu, jo tā radītais ieguvums ir atkarīgs no attiecīgo "slaveno zīmolu" produktu eksporta rādītājiem.

(328)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantoti līdzīgi ASV iestāžu pieņemti lēmumi (pamatojoties uz programmas līdzību). Kā minēts iepriekš, nosakot subsīdiju summas, pamatojoties uz citā izmeklēšanā izdarītiem konstatējumiem, visā šajā regulā cita starpā ņem vērā, vai attiecīgajā shēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas un vai subsīdijas summa laika gaitā var būt mazinājusies. Jānorāda, ka parasti atkārtotu subsīdiju summa šādi nemazinās. Tā kā šādu izmaiņu un subsīdijas summas samazināšanās nav bijis, kā subsīdijas summa šajā gadījumā tiek izmantota attiecīgajā izmeklēšanā noteiktā sākotnējā likme.

(329)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,13 %, kas ir vidējā aritmētiskā likme, kura līdzīgām programmām noteikta ASV 2009. gada 6. aprīļa Lēmuma memorandā par citronskābi un konkrētiem citrāta sāļiem (6. lpp.) (Federālais reģistrs, 74. sējums, Nr. 69, 16836. lpp., 2009. gada 13. aprīlis), ASV 2010. gada 14. maija Lēmuma memorandā par spriegbetona tērauda trosēm (29. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 98, 28557. lpp., 2010. gada 21. maijs), ASV 2010. gada 28. maija Lēmuma memorandā par konkrētiem tērauda režģiem (18. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 109, 32362. lpp., 2010. gada 8. jūnijs), ASV 2011. gada 28. marta Lēmuma memorandā par alumīnija ekstrūzijām (19. lpp.) (Federālais reģistrs, 76. sējums, Nr. 64, 18521. lpp., 2011. gada 4. aprīlis) un ASV 2011. gada 11. oktobra Lēmuma memorandā par daudzslāņu koka grīdas segumiem (17. lpp.) (Federālais reģistrs, 76. sējums, Nr. 201, 64313. lpp., 2011. gada 18. oktobris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu dotāciju programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (78).

(330)

Savās atbildēs uz anketas jautājumiem ĶV tikai norādīja, ka šī programma tika izbeigta 2003. gadā un nav radījusi ieguvumu nevienam no izlasē iekļautajiem eksportētājiem. Tā kā ĶV nav papildinājusi šo atbildi ar apliecinošiem pierādījumiem vai sīkākiem precizējumiem, Komisija šo programmu analizē, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, atbilstoši pamatregulas 28. pantam.

(331)

Šīs programmas juridiskais pamats, kas norādīts sūdzībā, ir šāds:

(332)

Saskaņā ar sūdzībā ietvertajiem citātiem no galvenā juridiskā pamata uzņēmumus, ko atbalsta atbilstoši šai sistēmai, "atlasa galvenokārt no lieliem valsts turējumā esošiem uzņēmumiem no 512 galveno uzņēmumu, 120 izmēģinājuma uzņēmumu grupu un rūpniecības nozares vadošo uzņēmumu vidus." Arī no ģeogrāfiskā viedokļa priekšroka tiek dota uzņēmumiem, kas atrodas vecajās rūpnieciskajās bāzēs ziemeļaustrumu, centrālajos un rietumu reģionos.

(333)

Tā kā ĶV nesadarbojās, Komisija paļaujas uz sūdzībā ietvertajiem elementiem un/vai pārējiem sūdzībā minētajiem avotiem (79).

(334)

Sūdzībā ir norādīts, ka šīs programmas mērķis bija sniegt finansiālu atbalstu atbilstīgajiem uzņēmumiem, lai veicinātu tehnoloģiju atjaunošanu galvenajās nozarēs, uzņēmumos un produktu jomās, tehnoloģiju modernizēšanu, produktu struktūras uzlabošanu, kvalitātes uzlabošanu, piedāvājuma palielināšanu, vietējā pieprasījuma paplašināšanu, nepārtrauktu un veselīgu valsts ekonomikas attīstību. Kā norādīts sūdzībā, fonds ir atbalstījis 47 dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumus attiecībā uz ieguldījumiem par kopējo summu 75 miljardi renminbi. ASV iestādes šo programmu ir atzinušas par kompensējamu vismaz divās procedūrās.

(335)

Programma ir uzskatāma par subsīdiju, jo tā nodrošina finansiālus ieguldījumus pamatlīdzekļu iegādei paredzētu dotāciju veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un piešķir ieguvumu saņēmējiem. Tā kā šī subsīdija ir saistīta ar pamatlīdzekļiem un tiek piešķirta laika gaitā, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, tiek secināts, ka radītais ieguvums turpinās arī IP laikā.

(336)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo atbalsts ir paredzēts tikai konkrētiem lieliem, valstij piederošiem un valsts turējumā esošiem uzņēmumiem no 512 galveno uzņēmumu un 120 izmēģinājuma uzņēmumu grupu vidus. Ciktāl projekts ir vērsts uz uzņēmumiem, kas atrodas īpaši noteiktos vecās rūpnieciskās bāzes ģeogrāfiskos reģionos ziemeļaustrumu, centrālajā un rietumu teritorijā, tas ir īpašs arī pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē.

(337)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums, proti, ASV 2010. gada 10. septembra Lēmuma memorands par konkrētām oglekļa un leģētā tērauda bezšuvju standarta caurulēm, cauruļvadiem un spiedcaurulēm (19. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 182, 57444. lpp., 2010. gada 21. septembris).

(338)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme attiecībā uz šo shēmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,01 %, kas ir likme, kura līdzīgai shēmai noteikta iepriekšējā apsvērumā minētajā ASV lēmumā.

(339)

Sūdzībā bija ietvertas atsauces uz dažādām izmeklēšanām, kuras veikušas ASV iestādes (80) un Komisija (procedūrā par krītoto papīru) un kurās par kompensējamām tika atzītas vairākas provinču programmas, kas paredzēja, ka vietējais finanšu birojs atmaksā 40 % no juridisko pakalpojumu maksas par uzņēmuma piedalīšanos antidempinga procedūrā. Tā kā ĶV bija nolēmusi neatbildēt uz jautājumiem par šo programmu, vien norādot, ka programma nav piešķīrusi ieguvumu izlasē iekļautajiem eksportētājiem, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamiem pierādījumiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(340)

Saskaņā ar sūdzību un Komisijas lēmumu procedūrā par krītoto papīru (193. apsvērums) šīs programmas juridiskais pamats ir šāds:

(341)

Šī programma ir pieejama uzņēmumiem, kas iesaistīti antidempinga izmeklēšanā un darbojas atbilstoši Tirdzniecības ministrijas un provinču iestāžu norādījumiem.

(342)

Programma ir uzskatāma par subsīdiju, jo tā nodrošina finansiālu ieguldījumu tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē juridisko pakalpojumu maksas segšanai antidempinga procedūrā un piešķir ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Šī subsīdija ir īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, jo piekļuve tai ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ārvalstīs veikta antidempinga procedūra. Turklāt šī programma ir īpaša arī pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā ir paredzēta tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas reģistrēti noteiktos ģeogrāfiskos reģionos, kurus pārvalda attiecīgās provinču iestādes, kas īsteno šo programmu.

(343)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā nav informācijas šī ieguvuma novērtēšanai un tā kā Savienības iestādes šo programmu jau ir pārbaudījušas vienā no iepriekšējām antisubsidēšanas procedūrām, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots novērtējums, kas attiecībā uz šo programmu veikts procedūrā par krītoto papīru, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā.

(344)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,01 %, pamatojoties uz konstatējumiem, kas izdarīti procedūrā par krītoto papīru (81).

(345)

Sūdzībā bija ietverti pierādījumi, ka ĶV ar VPU starpniecību iegādājās OTI ražotāju izgatavotus tērauda izstrādājumus. Sūdzībā bija norādīts uz ĶV veiktiem vairāku tērauda izstrādājumu, tostarp krāsotu slokšņu, karsti velmētu slokšņu ruļļu, auksti velmētu slokšņu, vidēji lielu plākšņu, cinkotu slokšņu, un daudzu citu izstrādājumu iepirkumiem. Sūdzībā bija pierādīts, ka cena par šo preču iegādi, ko veica VPU, tika noteikta, ņemot vērā dažādus aspektus un/vai standartus, un ka tika noteikti maksimālie cenu ierobežojumi vai veiktas cenu korekcijas atkarībā no dažādajām precēm un no tā, vai darījums attiecās uz saistītām pusēm.

(346)

ĶV atbildot atsaucās uz tās vispārējiem argumentiem par VPU, proti, ka nav pierādīts, ka VPU, kas iegādājās šos tērauda izstrādājumus, bija valsts iestādes PTO SKP nolīguma nozīmē un ka ĶV ir neiespējami apkopot konkrētu darījumu datus attiecībā uz nezināmām struktūrām. ĶV arī norādīja, ka sūdzībā nav minēta preču iegāde, kurā būtu iesaistīti izlasē iekļautie eksportētāji. Komisija atsaucas uz saviem secinājumiem, ka OTI un citu tērauda izstrādājumu pircēji ir VPU (skat. 49.–73. apsvērumu), un uz prasību ĶV sniegt informāciju arī par izlasē neiekļautiem eksportētājiem (skat. 34. un 35. apsvērumu). Ņemot vērā, ka ĶV nesniedza vairāk informācijas par šo programmu, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(347)

Ciktāl cenas ir augstākas par tirgus cenām un valsts piešķir ieguvumu OTI ražotājiem ar savu pircēju, t. i., VPU, starpniecību, šī programma ir kompensējama saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu un 6. panta d) punktu. Ir arī jāuzskata, ka sūdzībā ietvertais apgalvojums, ka tirgū nav uzticamas privātās cenas, jo tērauda tirgū dominē valsts sektors, ir apstiprināts izmeklēšanā, jo VPU ir dominējošs stāvoklis tērauda tirgū Ķīnā, vismaz attiecībā uz karsti velmētu un auksti velmētu tēraudu (skat. 76.–79. apsvērumu). Šī subsīdija ir arī īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē, jo tā ir paredzēta tikai atlasītām struktūrām, ar kuru starpniecību valsts darbojas tērauda nozarē. Tomēr, ņemot vērā šo darījumu un tiem pamatā esošo līgumu sarežģītību apvienojumā ar vajadzīgās informācijas neesamību lietas materiālos, Komisija nevarēja izdarīt pārliecinošu secinājumu par šo programmu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi neizvērtēt šo programmu sīkāk.

(348)

Ķīnas valdība atbildēja, ka, tā kā neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem neatrodas teritorijās, kurās piemēro šajā sadaļā paredzētās reģionālās programmas, Komisijas prasītā informācija nav būtiska izmeklēšanai. Ņemot vērā, ka šāda informācija ir būtiska izmeklēšanai (skat. 34. un 35. apsvērumu), un tā kā ĶV nesniedza atbildi, Komisija savu lēmumu par visām šajā sadaļā minētajām reģionālajām programmām pieņem, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamiem faktiem, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(349)

Paātrināta nolietojuma shēmas juridiskais pamats ir Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas Apkārtraksts par saistītajiem preferenciālās uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas virzieniem Tiaņdzjiņas Biņhai jaunās teritorijas attīstības un atvērtības atbalstam.

(350)

Sūdzībā bija apgalvots, ka programmas mērķis ir veicināt zinātnes un tehnoloģijas infrastruktūras būvniecību Tiaņdzjiņas Biņhai jaunajā teritorijā (TBJT) un Tiaņdzjiņas ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības teritorijā (TETAT) un radīt zinātnes un tehnoloģijas atjaunošanas sistēmu un apkalpošanas iespējas. Kā norādīts sūdzībā, finansiālie ieguvumi šajā programmā tika piešķirti atbilstoši Zinātnes un tehnoloģijas fondam un Paātrināta nolietojuma programmai. Šie ieguvumi bija paredzēti tikai uzņēmumiem, kas nodibināti TBJT Administratīvās komitejas jurisdikcijā, tostarp uzņēmumiem, kas ražo/eksportē attiecīgo ražojumu. Sūdzībā bija minēts ASV iestāžu pieņemts lēmums kompensācijas procedūrā attiecībā uz konkrētām oglekļa un leģētā tērauda bezšuvju standarta caurulēm, cauruļvadiem un spiedcaurulēm no Ķīnas Tautas Republikas, kurā šī programma tika atzīta par kompensējamu (82).

(351)

Tā kā ĶV nesadarbojās, Komisijas lēmums par šo programmu tiek pieņemts, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu pamatojoties uz pieejamo informāciju, kas ietverta sūdzībā un minētajā ASV iestāžu lēmumā.

(352)

Šī programma piešķir saņēmējuzņēmumiem vienreizēju ieguvumu dotāciju veidā atbilstoši Zinātnes un tehnoloģijas fondam pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē (tieša naudas līdzekļu nodošana) un — attiecībā uz Paātrināta nolietojuma programmu — neiekasētu ieņēmumu veidā atbilstoši pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam.

(353)

Subsīdijas, ko piešķir atbilstoši Zinātnes un tehnoloģijas fondam un Paātrināta nolietojuma programmai, ir īpašas pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tās ir paredzētas tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas atrodas noteiktos ģeogrāfiskos reģionos (t. i., TBJT un/vai TETAT).

(354)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums, proti, ASV 2010. gada 10. septembra Lēmuma memorands par konkrētām oglekļa un leģētā tērauda bezšuvju standarta caurulēm, cauruļvadiem un spiedcaurulēm (20. un 21. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 182, 57444. lpp., 2010. gada 21. septembris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu nodokļu un dotāciju programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (83).

(355)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,61 %, kas atbilst uzkrātajai likmei attiecībā uz konkrētajām shēmām, kā noteikts iepriekšējā apsvērumā minētajā lēmumā.

(356)

Juridiskais pamats ir Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas 2004. gada 14. septembra Apkārtraksts par to, kā tiek drukāti un izplatīti noteikumi, kas attiecas uz jautājumiem saistībā ar PVN atskaitījuma summas palielināšanu ziemeļaustrumu teritorijās.

(357)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ĶV izveidoja Ziemeļaustrumu atdzīvināšanas programmu 2003. gadā, lai atdzīvinātu Daliaņas pilsētas un trīs ziemeļaustrumu provinču, proti, Liaoninas, Dzjiliņas un Heilundzjanas, veco rūpniecisko bāzi, kas ir tradicionālais Ķīnas tērauda rūpniecības centrs. Saskaņā ar sūdzību ĶV ir izveidojusi īpašu banku — Ziemeļaustrumu atdzīvināšanas banku (Northeast Revitalisation Bank, NRB) —, kas ir Valsts padomes kontrolē un ir pilnvarota finansēt atbalstu ziemeļaustrumu vecajam smagās rūpniecības mezglam.

(358)

Sūdzībā bija norādītas arī subsīdijas, ko atbilstoši šai programmai piešķīra Ķīnas Eksporta un importa banka ("ExIm banka") ar savas Daliaņas filiāles starpniecību par kopējo summu 5 miljardi renminbi, kas izmaksāti eksporta kredītos un citos zemu izmaksu kredītos, vietējiem uzņēmumiem kopš 2003. gada novembra nodrošinot 150 miljonu renminbi ietaupījumus. Sūdzībā bija arī ziņots, ka aizdevumi tika piešķirti arī kredītnespējīgiem uzņēmumiem, lai palielinātu to nespēcīgo VPU konkurētspēju, kuriem ir neproporcionāla piekļuve finanšu līdzekļiem, kaut arī tiem ir piešķirts visvairāk ienākumus nenesošo aizdevumu valstī.

(359)

Tā kā ĶV nesadarbojās, Komisija lēmumu par šo programmu pieņem, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta sūdzībā un ASV 2008. gada 17. novembra Lēmuma memorandā par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (cauruļvadiem) (21. un 22. lpp.) (Federālais reģistrs, 73. sējums, Nr. 227, 70961. lpp., 2008. gada 24. novembris), vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā minēts iepriekš 252. apsvērumā.

(360)

Šī programma rada priekšrocības saņēmējuzņēmumiem i) dotāciju kā eksporta procentu subsīdiju veidā; ii) pamatlīdzekļu iegādei piešķirtas PVN atmaksas veidā.

(361)

Attiecībā uz i) eksporta procentu subsīdijām jānorāda, ka procentu subsīdiju piešķiršana ir subsīdija dotācijas veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. ASV lēmumā šī programma ir nodēvēta kā "Ārvalstu tirdzniecības attīstības fonds", nevis kā "Ziemeļaustrumu atdzīvināšanas programma", kā tā minēta arī sūdzībā. Šo programmu pārvalda Liaoninas provinces iestādes (proti, Liaoninas provinces Ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības birojs un Liaoninas Finanšu departaments). Starp atbilstīgajiem projektiem ir projekti, ko īsteno eksporta uzņēmumi, lai cita starpā uzlabotu savas eksporta bāzes konkurētspēju un izpētītu starptautiskos tirgus. Tā kā šīs dotācijas ir atkarīgas no eksporta rādītājiem, šī programma ir īpaša saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(362)

Attiecībā uz ii) PVN atmaksu pamatlīdzekļu iegādei jānorāda, ka šāda atmaksa ir subsīdija valsts neiekasētu ieņēmumu veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Šī programma paredz, ka PVN maksātāji konkrētās rūpniecības nozarēs no PVN, kas piemērojams gatavo preču pārdošanai, var atskaitīt PVN, ko piemēro pamatlīdzekļu iegādei. Šis PVN atskaitījums ir paredzēts tikai uzņēmumiem, kas atrodas ziemeļaustrumu reģionā, un tāpēc tas ir reģionāls pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē.

(363)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību).

(364)

Tādējādi noteiktā kopējā subsīdijas likme attiecībā uz Ziemeļaustrumu atdzīvināšanas programmu IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,18 %, kas atbilst likmei, kura uzkrāta attiecībā uz dotācijām un PVN atmaksājumiem, kas saņemti atbilstoši Ārējās tirdzniecības attīstības fonda programmai, kā noteikts ASV 2008. gada 17. novembra Lēmuma memorandā par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (cauruļvadiem) (21. un 22. lpp.) (Federālais reģistrs, 73. sējums, Nr. 227, 70961. lpp., 2008. gada 24. novembris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu dotāciju programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (84).

(365)

Juridiskais pamats ir dokuments Pagaidu administratīvie pasākumi attiecībā uz augsto tehnoloģiju produktu un aprīkojuma ražošanas produktu eksporta finanšu procentu palīdzību Liaoninas provincē, kas izstrādāts 2004. gada 16. decembrī.

(366)

Sūdzībā bija apgalvots, ka šī programma nodrošina palīdzību uzņēmumiem augsto tehnoloģiju produktu eksporta paplašināšanai un atbalstu to uzņēmumu attīstībai, kas atrodas Liaoninas provincē. Šo programmu pārvalda Liaoninas provinces Ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības birojs, Liaoninas Finanšu departaments un Liaoninas provinces Ekonomikas komisija. ASV iestādes šo programmu ir atzinušas par kompensējamu iepriekš minētajā lēmumā par cauruļvadiem (skat. 359. apsvērumu).

(367)

Šī programma piešķir ieguvumu, kas izpaužas kā tieša ĶV naudas līdzekļu nodošana, lai tos izmantotu bankas aizdevumu procentu nomaksai, pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Eksporta kredīti ir īstermiņa aizdevumi, ko uzņēmumi, kuri provincē ražo augsto tehnoloģiju produktus un aprīkojuma ražošanas produktus, saņem no bankām un finanšu iestādēm, kas nav bankas, jo nepietiek ražošanai un darbībai vajadzīgo līdzekļu starp produktu eksporta deklarēšanu un maksājuma saņemšanu. Atbilstīgo uzņēmumu gada eksporta vērtībai jābūt vismaz 1 miljonam dolāru, un tiem jābūt eksportējušiem produktus, kas iekļauti Ķīnas augsto tehnoloģiju produktu eksporta katalogā vai aprīkojuma ražošanas produktu kategorijā. Tāpēc šī programma ir īpaša atbilstoši pamatregulas 4. panta 2. punktam, jo tā ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atbilst šiem kritērijiem. Šī programma ir arī atkarīga no eksporta rādītājiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Šī programma ir arī reģionāla 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tā ir paredzēta tikai uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā, proti, Ķīnas ziemeļaustrumos.

(368)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību).

(369)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,43 %, kas ir likme, kura attiecībā uz eksporta procentu subsīdiju shēmu noteikta ASV 2008. gada 17. novembra Lēmuma memorandā par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (cauruļvadiem) (23. lpp.) (Federālais reģistrs, 73. sējums, Nr. 227, 70961. lpp., 2008. gada 24. novembris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu līdzīgu programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (85).

(370)

Sūdzībā ir norādīts uz iepriekšējo eksporta procentu subsīdiju programmu, uz ko var pretendēt tikai saistībā ar nenomaksātiem "eksporta kredītiem". ASV iestādes lēmumā par cauruļvadiem arī šo programmu ir atzinušas par kompensējamu.

(371)

Juridiskais pamats ir dokuments Pagaidu administratīvie pasākumi attiecībā uz augsto tehnoloģiju produktu un aprīkojuma ražošanas produktu eksporta finanšu procentu palīdzību Liaoninas provincē, kas izstrādāts 2004. gada 16. decembrī.

(372)

Šī programma nodrošina ieguvumu tiešas ĶV naudas līdzekļu nodošanas veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Šī subsīdija rada ieguvumu atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam un 6. panta b) punktam, kas ir vienāds ar starpību starp saņēmēju samaksāto summu un summu, ko tie būtu samaksājuši par līdzīgu komerciālo aizdevumu, ja nebūtu programmas. Šos aizdevumus piešķir valdība ar savu politikas banku un VPKB starpniecību (skat. analīzi 157.–180. apsvērumā). Šie eksporta kredīti ir īpaši atbilstoši pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktam, jo tie ir atkarīgi no eksporta rādītājiem, un arī 4. panta 3. punktam, jo tie ir paredzēti tikai uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā Ķīnas ģeogrāfiskajā reģionā.

(373)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību).

(374)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 1,05 %, kas atbilst to likmju vidējai aritmētiskai vērtībai, kuras attiecībā uz eksporta kredītu shēmu noteiktas ASV 2008. gada 17. novembra Lēmuma memorandā par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (cauruļvadiem) (23. lpp.) (Federālais reģistrs, 73. sējums, Nr. 227, 70961. lpp., 2008. gada 24. novembris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu līdzīgu programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (86).

(375)

Sūdzībā ir norādīts, ka Liaoninas provinces pašvaldība 2006. gada 21. janvārī ieviesa programmu "Five Points, One Line Coastal Belt". Liaoninas pašvaldība piešķir subsīdijas konkrētiem uzņēmumiem, kas atrodas šajā teritorijā. Galvenā prioritāte tiek piešķirta uzņēmumiem, kas izveidoti piecās pamatteritorijās, kuras noteiktas kā eksporta ražošanas bāzes. Preferenciālais režīms ietver vairākus ieguvumus, tostarp ienākuma nodokļa likmes samazinājumu līdz 15 % tiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā "augsto tehnoloģiju" uzņēmumi, atbrīvojumu no ienākuma nodokļa augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, kuros iegulda no vietējiem resursiem, priekšrocību saņemt procentu subsīdijas, ekonomikas pārvaldības privilēģijas un atbrīvojumus no valdības noteiktiem maksājumiem. Saskaņā ar sūdzību preferenciālus aizdevumus atbilstoši šai programmai ir piešķīrusi Ķīnas Attīstības banka (ĶAB) — valstij piederoša politikas banka.

(376)

ASV iestādes iepriekš minētajā lēmumā par cauruļvadiem šo programmu ir atzinušas par kompensējamu.

(377)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Liaoninas provinces atzinums par darbības paplašināšanas veicināšanu galvenajās piekrastes attīstības teritorijās. Liaoninas Attīstības un reformu komisija un Liaoninas Finanšu birojs pārvalda procentu subsīdijas, bet Huludao Beigang Rūpnieciskā parka, rūpniecības un tirdzniecības iestāde pārvalda atbilstoši šai programmai piešķirtos atbrīvojumus no maksājumiem.

(378)

Šī programma paredz finansiālas priekšrocības tiešas ĶV naudas līdzekļu nodošanas veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē un/vai ieņēmumu, no kuriem valdība atteikusies, vai valdības neiekasētu ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šīs subsīdijas rada ieguvumu, kas ir vienāds ar dotācijas un/vai nodokļa/maksas atbrīvojuma summu, atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam. Šīs subsīdijas ir īpašas pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē, jo tās ir paredzētas tikai konkrētiem uzņēmumiem, kas atrodas noteiktā jurisdikcijā, t. i., Liaoninas provinces iestādes jurisdikcijā. Galvenā prioritāte šo subsīdiju piešķiršanā tiek noteikta uzņēmumiem, kas izveidoti piecās pamatteritorijās, kuras noteiktas kā eksporta ražošanas bāzes, un tāpēc tās ir arī īpašas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunktu, ciktāl tās ir atkarīgas no eksporta rādītājiem.

(379)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību).

(380)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,30 %, kas atbilst likmei, kura attiecībā uz šo shēmu noteikta ASV 2008. gada 17. novembra Lēmuma memorandā par apļveidā metinātiem oglekļa kvalitātes tērauda cauruļvadiem (cauruļvadiem) (23. lpp.) (Federālais reģistrs, 73. sējums, Nr. 227, 70961. lpp., 2008. gada 24. novembris). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu dotāciju programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (87).

(381)

Šīs programmas juridiskais pamats ir dokuments Administratīvie pasākumi attiecībā uz Dzjansu Zinātnes un tehnoloģijas sabiedrisko pakalpojumu platformu (Sukeji (2006. gads) Nr. 102; Sucaijiao (2006. gads) Nr. 22).

(382)

Sūdzībā ir norādīts, ka šī programma cita starpā paredz dotācijas konkrētiem uzņēmumiem. Ķīnas valdība atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka ieguvumu atbilstoši šai shēmai nav saņēmis neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem, ka no ĶV tika gaidītas pilnīgas atbildes arī uz jautājumiem par izlasē neiekļautiem uzņēmumiem (34. un 35. apsvērums). Turklāt Komisija norāda, ka sūdzībā kā iespējamie finansējuma saņēmēji ir norādīti gan uzņēmumi, kas iekļauti izlasē, gan citi izlasē neiekļauti OTI ražotāji, kas atrodas attiecīgajā piemērošanas teritorijā. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 28. pantu Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar lietas materiālos pieejamiem faktiem un jo īpaši sūdzībā ietverto informāciju un konstatējumiem, ko izdarījušas ASV iestādes, kuras lēmumā par spriegbetona tērauda trosēm no Ķīnas Tautas Republikas (88) šo programmu atzinušas par kompensējamu.

(383)

Finansiālās priekšrocības, kas piešķirtas dotāciju veidā, ir ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Šīs subsīdijas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo, šķiet, nav objektīvu kritēriju vai nosacījumu, kas reglamentē tiesības saņemt ieguvumus no šīs shēmas (kā paredzēts pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā), un, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, šķiet, ka Dzjansu Zinātnes un tehnoloģijas departaments savu rīcības brīvību īsteno neobjektīvi.

(384)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā citos avotos nav pieejami precīzi skaitļi, kā visatbilstošākais informācijas avots ražotājiem-eksportētājiem piešķirtā ieguvuma novērtēšanai tika izmantots līdzīgs ASV iestāžu pieņemts lēmums (pamatojoties uz programmas līdzību).

(385)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme IP laikā visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,01 %, kas atbilst likmei, kura attiecībā uz šo shēmu noteikta ASV 2010. gada 14. maija Lēmuma memorandā par spriegbetona tērauda trosēm (35. lpp.) (Federālais reģistrs, 75. sējums, Nr. 98, 28557. lpp., 2010. gada 21. maijs). Attiecībā uz ASV iestāžu veikto izmeklēšanu jānorāda, ka metodoloģija, kas izmantota, lai aprēķinātu dotāciju programmu radītā ieguvuma summu, būtībā ir tāda pati kā Savienības izmantotā (89).

(386)

Sūdzībā ir norādīts uz divām dotācijām, kas 2009. gadā atbilstoši Hebei provinces Zinātnes un tehnoloģijas programmai piešķirtas OTI ražotājam par summu attiecīgi RMB 700 000 un RMB 2 080 000. Ķīnas valdība atbildēs uz anketas jautājumiem norādīja, ka neviens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem nav nodibināts Hebei un ka tāpēc prasītā informācija nav būtiska izmeklēšanai. Komisija atsaucas uz saviem argumentiem, ka ĶV bija jāsniedz pilnīgas atbildes arī uz jautājumiem par izlasē neiekļautiem uzņēmumiem (34. un 35. apsvērums). Tāpēc Komisijas konstatējumi par šo programmu ir pamatoti ar lietas materiālos (šajā gadījumā — sūdzībā) pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(387)

Finansiālās priekšrocības, kas atbilstoši šai programmai piešķirtas dotāciju veidā, ir subsīdijas, jo tās nodrošina finansiālu ieguldījumu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Tās ir ieguvums, kas ir vienāds ar dotāciju summu, atbilstoši pamatregulas 3. panta 2. punktam. Šīs subsīdijas ir īpašas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 3.punktu, jo tās tiek piešķirtas tikai uzņēmumiem, kas atrodas Hebei provincē.

(388)

Kompensējamās subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz konstatēto saņēmējiem piešķirto ieguvumu IP laikā. Tā kā nebija citas informācijas šā ieguvuma novērtēšanai, Komisijas konstatējumi ir pamatoti ar sūdzībā ietverto informāciju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šādi aprēķinātu subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju sadalīja uz saņēmēju kopējo apgrozījumu IP laikā, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta darbības rādītājiem un tika piešķirta neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, izvestajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(389)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir niecīga (0,01 %).

(390)

Sūdzībā ir uzskaitītas vairākas ad hoc subsīdijas, kas, kā tiek apgalvots, ir piešķirtas konkrētiem OTI ražotājiem — gan VPU, gan privātiem uzņēmumiem. Šīs subsīdijas bija vai nu dotācijas, vai arī citi nodokļa atbrīvojumi vai samazinājumi, ko cita starpā piešķīra, lai finansētu konkrētus projektus vai aktīvus. Tā tika piešķirtas saistībā ar vispārējo stratēģisko tērauda rūpniecības modernizācijas politiku.

(391)

Komisija prasīja, lai ĶV sniedz informāciju par šīm ad hoc subsīdijām. ĶV atbildēja, ka sūdzībā ietvertie apgalvojumi ir pamatoti ar citātiem no gada pārskatiem un ka neviens no tiem neattiecas uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Tāpēc ĶV secināja, ka nav nepieciešams pievērsties ar konkrētiem darījumiem saistītiem apgalvojumiem attiecībā uz izlasē neiekļautiem uzņēmumiem un provincēm. Turklāt ĶV atkārtoja vienu no savām vispārīgajām piezīmēm, proti, ka tas vien, ka konkrēti darījumi uzņēmuma gada pārskatā ir klasificēti kā "subsīdijas", nav pietiekams pierādījums, lai sāktu to izmeklēšanu, jo "tie nav pietiekami prima facie pierādījumi saskaņā ar PTO SKP nolīguma 11. panta 2. punktu".

(392)

Komisija atsaucas uz saviem argumentiem, kuros paskaidrots, kāpēc ĶV bija pienākums arī sniegt informāciju saistībā ar apgalvojumiem par subsīdiju, kuri attiecas uz izlasē neiekļautiem uzņēmumiem (34. un 35. apsvērums). Komisijas konstatējumi par šīm ad hoc subsīdijām tika pamatoti ar lietas materiālos pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(393)

Sūdzībā uzskaitītās ad hoc subsīdijas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē tiešas naudas līdzekļu nodošanas veidā attiecībā uz dotācijām un līdzīgām resursu nodošanas darbībām un pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē tādu ieņēmumu veidā, no kuriem valdība atteikusies, attiecībā uz dažādajiem citos gadījumos maksājamu nodokļu un/vai maksājumu atbrīvojumiem vai samazinājumiem centrālā, provinču vai pašvaldību līmenī. Komisija norāda, ka dažādo OTI ražotāju gada pārskatos šie finansiālie ieguldījumi ir dēvēti par "subsīdijām". Ņemot to vērā, vairākas no šīm subsīdijām ir juridiski vai faktiski īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē, jo, tā kā ĶV nesadarbojās, uzskata, ka tās ir piešķirtas ierobežotam tērauda ražošanas uzņēmumu skaitam atbalstāmajā tērauda rūpniecībā, un/vai arī ņemot vērā veidu, kā piešķīrējas iestādes ir īstenojušas rīcības brīvību to piešķiršanā. Turklāt dažas no šīm subsīdijām ir īpašas arī atbilstoši pamatregulas 4. panta 3. punktam, jo tās bija pieejamas tikai konkrētiem uzņēmumiem noteiktos ģeogrāfiskos reģionos konkrētas provinces teritorijā.

(394)

Komisija ir rūpīgi izvērtējusi lietas materiālos pieejamo informāciju par katru no šīm ad hoc subsīdijām attiecībā uz dažādajiem OTI ražotājiem. Komisija konstatēja, ka dažas no šīm subsīdijām nav tirdzniecību kropļojošas un/vai nodrošina OTI ražotājiem salīdzinoši nelielas summas. Tomēr ir arī vairākas īpašas subsīdijas, kas nodrošina OTI ražotājiem ievērojamas subsīdiju summas. Ņemot vērā iepriekšminēto un lietas materiālos pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka ir atbilstīgi piemērojamo kompensācijas maksājumu aprēķināt, pamatojoties uz vienkāršu vidējo vērtību, ko iegūst no dotācijām un nodokļu programmām, kuras šajā procedūrā atzītas par kompensējamām, kaut arī ĶV un attiecīgie OTI ražotāji nesadarbojās.

(395)

Tādējādi noteiktā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir 0,5 %.

(396)

ĶV, viens izlasē iekļautais ražotājs-eksportētājs (Zhejiang Huadong) un sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par galīgajiem konstatējumiem.

(397)

Ņemot vērā daudzos un ļoti sīki izklāstītos argumentus, ko iesniegusi ĶV, un apstākli, ka ietvert visus šos argumentus (arī tādēļ, ka informācija daļēji ir konfidenciāla) ir praktiski neiespējami, Komisija divpusējā sarakstē ar ĶV tai skaidroja visus juridiskos un faktiskos aspektus, kas ir pamatā šo apgalvojumu noraidīšanai.

(398)

Vairākos argumentos par izmeklēšanas sākšanu ĶV acīmredzot uzskatīja, ka GOES darba grupas ziņojums (90) ir būtisks, interpretējot dažus SKP nolīguma un ES pamatregulas noteikumus. Piemēram, ĶV apgalvo, ka bažas tiek "novērstas"GOES darba grupā (91). Lai gan Komisija ņēma vērā darba grupas konstatējumus un neiebilst pret vairākiem tās izdarītajiem secinājumiem, šie konstatējumi negroza attiecīgo nolīgumu formulējumu, sevišķi PTO Subsīdiju nolīguma 11. panta 2. un 3. punktu vai kompensācijas maksājuma pamatregulas 9. panta 2. un 3. punktu, kas ir piemērojami un saistoši Komisijai visās AS procedūrās.

(399)

ĶV apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi SKP nolīguma (SKPN) 11. panta 2. punktu, jo tā sākusi šo izmeklēšanu, pamatojoties uz sūdzību, kurā nebija ietverti pierādījumi par "ikvienas/visu iespējamās(-o) subsīdijas(-u) esamību, pakāpi un ietekmi" un tādējādi Komisija ir pārkāpusi savas saistības, kas izriet no 11. panta 3. punkta, proti, izvērtēt pierādījumu precizitāti un atbilstību.

Šis apgalvojums ir noraidāms. ĶV atsauce uz subsīdijas "esamību, pakāpi un ietekmi" ir citāts no SKPN 11. panta 1. punkta un raksturo izmeklēšanas mērķi. Komisija uzskata, ka tas nav saistīts ar SKPN 11. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru sūdzības iesniedzējam jāsniedz "pietiekami pierādījumi par subsīdijas esamību un, ja iespējams, tās summu", un sūdzībā jāiekļauj "šāda sūdzības iesniedzējam pamatoti pieejama informācija". Komisija ir analizējusi sūdzības iesniedzēja iesniegtos pierādījumus, kas bija būtiski, kā tas skaidri redzams ieinteresētajām personām pieejamajos sūdzības dokumentos. Komisijas dienesti ierosināja sākt izmeklēšanu vien pēc tam, kad tika pienācīgi analizēta tādu pierādījumu precizitāte un atbilstība, ko tie uzskata par pietiekamiem prima facie pierādījumiem.

(400)

ĶV ierosināja atsevišķi noteikt katras subsīdiju shēmas katru elementu (finansiālais ieguldījums, ieguvums un īpašās iezīmes). Komisija piekrīt ĶV, ka apgalvojumi par subsīdiju jāpārbauda atsevišķi. Tomēr sniegtie pierādījumi attiecībā uz katras subsīdijas programmas katru elementu nav pārbaudāmi izolēti. Piemēram, pierādījumi par vienas programmas īpašajām iezīmēm var būt ļoti svarīgi saistībā ar citas programmas īpašo iezīmju noteikšanu, cita starpā atkarībā no tā, cik daudz informācijas par attiecīgajām programmām ir pieejams publiski, kā arī par to, cik cieši programmas saistītas ar tiem pašiem tiesību aktiem un ir atkarīgas no tiem.

(401)

ĶV apgalvoja, ka ir jābūt pierādījumiem par subsīdijas summu, kas IP laikā katrai programmai pārsniegusi de minimis un pietiekamiem pierādījumiem par faktisko pašreizējo subsidēšanu katrai subsīdijai (nevis "potenciālo" vai "iespējamo" ieguvumu). Šajā punktā Komisija nepiekrīt ĶV, jo pamatregulā vai PTO SKP nolīgumā nav paredzēta prasība apliecināt, ka subsīdijas konkrētai programmai ir būtiskākas par de minimis. Netiek apstrīdēts tas, ka subsīdijai IP jārada ieguvums, lai to varētu kompensēt, un ka sūdzības iesniedzējiem jācenšas sniegt šādus pierādījumus. Tomēr saskaņā ar SKPN 11. panta 2. punktu ir jāsniedz "pietiekami pierādījumi" par subsidēšanu, pamatojoties uz sūdzības iesniedzējam "pamatoti pieejamu" informāciju. Tā kā liela daļa informācijas par subsīdijas ieguvumu (piemēram, nodokļu atbrīvojumi, dotācijas, preču nodrošināšana) nav pieejama publiski, sūdzības iesniedzēji bieži vien nespēj ar pārliecību noteikt, ka subsīdija radījusi ieguvumu attiecīgā ražojuma ražotājiem. Šādās situācijās sūdzības iesniedzējam jāsniedz labākie pieejamie pierādījumi, ar ko apliecina, ka, piemēram, attiecīgā ražojuma ražotāji ir tiesīgi saņemt subsīdiju un ka programma joprojām ir spēkā vai nodrošina ieguvumu. Prasītais pierādījumu līmenis būs atkarīgs no attiecīgās lietas faktiem un no tā, cik daudz informācijas ir pamatoti pieejams sūdzības iesniedzējam.

(402)

ĶV apgalvoja, ka ar paziņojumu par procedūras sākšanu ir pārkāpts SKPN 22. panta 2. punkta iii) apakšpunkts, argumentējot, ka vienkārša dažādu programmu nosaukumu atkārtošana nav to "apraksts". Komisija uzskata, ka subsidēšanas prakse, par kuru veicama izmeklēšana, paziņojumā par procedūras sākšanu tikusi pienācīgi aprakstīta, norādot attiecīgās shēmas, tādējādi SKPN 22. panta 2. punkta iii) apakšpunkts nav pārkāpts.

(403)

ĶV apgalvoja, ka Komisija nepamatoti sāka procedūras par vairākām subsīdiju programmām, jo tā aplūkojusi sūdzību "holistiski" jeb "kopumā", nevis katru programmu atsevišķi; ĶV valdība arī apgalvoja, ka citu izmeklēšanas iestāžu konstatējumi par vairākām programmām kā tādi nav pietiekami pierādījumi procedūras sākšanai. Kā skaidrots iepriekš (skat. 400. apsvērumu), Komisijas dienesti ir pārbaudījuši katru programmu. Tas, cik lielā mērā citu iestāžu konstatējumi par konkrētu programmu ir pietiekami pierādījumi procedūras sākšanai, ir atkarīgs no katras lietas atsevišķi un arī no tā, kāda cita veida infromācija ir pamatoti pieejama sūdzības iesniedzējam.

(404)

ĶV (citējot ASV apsvērumus GOES lietā (92)) apgalvoja, ka OTI ražotāju "atbalstāmais" statuss valdības plānošanas dokumentos varēja tikt izmantots "vispārīgi", lai parādītu īpašās iezīmes. Tas neatbilst realitātei. Tiesību akti, ar kuriem OTI ražotājus klasificē kā "atbalstāmus" (93) (un no tā izrietošās sekas) nav (kā norāda ĶV) "vispārīga informācija par valdības politiku, kura nav saistīta ar attiecīgo programmu". Tā kā attiecīgie tiesību akti skaidri ierobežo konkrētu uzņēmumu piekļuvi (vai sniedz preferenciālu ieguvumu), tiem acīmredzami ir ļoti tieša saikne ar attiecīgo programmu.

(405)

ĶV apgalvoja, ka ir jābūt pierādījumiem par pašreizējo ieguvumu no subsīdijas programmas, un apstāklis, ka programmas ir kompensētas citās lietās, ir nepietiekams pamatojums, jo šādi konstatējumi attiecas uz citu IP. Netiek apstrīdēts tas, ka subsīdijai IP jārada ieguvums, lai to varētu kompensēt, un ka sūdzības iesniedzējiem jācenšas sniegt šādus pierādījumus. Tomēr procedūras sākšanas nolūkos pierādījumi par programmas izmantošanu pietiekami nesenā perioda var būt ļoti būtiski, piemēram, ja nav publiski pieejamas informācijas, ka programma ir pārtraukta vai grozīta. ĶV atsauce uz GOES darba grupu (94) (uz darba grupas ziņojuma 7.72. punktu) ir neskaidra, jo tas attiecas uz situācijām, kad ir "skaidrs", ka patlaban subsidēšana nenotiek, bet konkrētajā gadījumā tā nav.

(406)

ĶV apgalvoja, ka, lai sāktu procedūru, ir jābūt pierādījumiem, ka dažiem attiecīgā ražojuma ražotājiem faktiski ir piešķirts ieguvums no programmas. Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt. Ne pamatregulā, ne SKPN 11. panta 2. punktā nav paredzēta prasība, saskaņā ar kuru jāsniedz "pietiekami pierādījumi par subsīdijas esamību [. .]" vai skaidri pierādījumi par to, ka daži ražotāji faktiski izmanto programmu. Tā kā liela daļa informācijas par subsīdijas ieguvumu (piemēram, nodokļu atbrīvojumi, dotācijas, preču nodrošināšana) nav pieejama publiski, sūdzības iesniedzēji bieži vien nespēj ar pārliecību noteikt, ka subsīdija radījusi ieguvumu attiecīgā ražojuma ražotājiem. Šādās situācijās sūdzības iesniedzējam jāsniedz labākie pieejamie pierādījumi, ar ko apliecina, ka, piemēram, attiecīgā ražojuma ražotāji ir tiesīgi saņemt subsīdiju un ka programma joprojām ir spēkā vai nodrošina ieguvumu. Prasītais pierādījumu līmenis būs atkarīgs no attiecīgās lietas faktiem un no tā, cik daudz informācijas ir pamatoti pieejams sūdzības iesniedzējam. Ieviešot šādu prasību sūdzības iesniedzējiem, faktiski necaurskatāmām sistēmām tiktu radītas priekšrocības pār caurskatāmākām sistēmām, ar kurām piešķir tāda paša veida subsīdiju.

(407)

ĶV apgalvoja, ka Komisija neatvēlēja ĶV "saprātīgu termiņu", lai iesniegtu saskaņā ar SKP nolīguma 12. panta 7. punktu vajadzīgo informāciju. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija nav devusi ĶV "visas iespējas" rakstiski iesniegt visus attiecīgos pierādījumus saistībā ar izmeklēšanu saskaņā ar SKP nolīguma 12. pantu. Šie argumenti ir noraidāmi, jo Komisija atvēlēja ĶV saprātīgu termiņu un visas iespējas iesniegt attiecīgo informāciju saskaņā ar PTO un pamatregulas noteikumiem. Komisija norāda, ka tā piešķīra īpaši labvēlīgus pagarinājumus atbilžu sniegšanas termiņam uz sākotnējo anketu, pagarinot kopējo atbilžu sniegšanas termiņu no 37 dienām līdz gandrīz diviem mēnešiem. Ņemot vērā nepilnību procesu, ĶV, lai sniegtu pieprasīto informāciju, bija vairāk nekā trīs mēneši no procedūras sākšanas. ĶV arī tika piedāvāta iespēja sniegt trūkstošo informāciju līdz pārbaudes apmeklējuma laikam. Komisija arī norāda, ka "saprātīgs termiņš" jāaplūko procedūras kontekstā, jo Komisijai saskaņā ar antisubsidēšanas regulu ir uzdots pabeigt izmeklēšanu 13 mēnešu termiņā. Atvēlot arvien garākus termiņus, kā to pieprasīja ĶV, neizbēgami tiktu ietekmēta Komisijas iespēja rīkoties nekavējoties, lai ievērotu attiecīgos termiņus, kas paredzēti tiesību aktos.

(408)

ĶV atsaucās arī uz savu palīdzības pieprasījumu Komisijai, sagatavojot atbildes uz anketas jautājumiem, ko saskaņā ar ĶV viedokli Komisija liedza. Tas neatbilst realitātei, jo ĶV palīdzības pieprasījums bija tik plašs un visaptverošs (proti, tas aptvēra katru anketas un papildinājumu jautājumu), ka Komisija spēja piedāvāt ĶV palīdzību vien saistībā ar konkrētām problēmām, ar kurām ĶV saskārās, sniedzot atbildes, nevis ar katru atsevišķu jautājumu. ĶV nolēma nepieņemt šo palīdzības piedāvājumu. Komisija arī norāda, ka saskaņā ar SKPN 12. panta 11. punktu pieprasītajai palīdzībai jābūt "praktiski iespējamai", kas saistībā ar plašiem un visaptverošiem pieprasījumiem nav iespējams, ievērojot neiedomājami liela sloga uzlikšanu izmeklēšanas iestādei, īpaši ņemot vērā apstākli, ka anketa ir pašizskaidrojoša. Komisija norāda, ka ĶV ir liela pieredze ar antisubsidēšanas izmeklēšanām, un tā izmanto ārštata juristu pakalpojumus.

(409)

Attiecībā uz sūdzībā ietvertajām subsīdiju programmām, kuras izlasē iekļautie eksportētāji neizmantoja, ĶV apgalvoja, ka tā Komisijas atvēlētajā laikā nespēja sniegt pieprasīto informāciju par visām minētajām programmām, jo tērauda rūpniecība ir sadrumstalota. ĶV arī apgalvoja, ka līdz pat procedūras beigu posmam no Komisijas sniegtās informācijas nebija saprotamas iespējamās sekas saistībā ar pieprasītās informācijas nesniegšanu par minētajām programmām, jo tās attiecās uz uzņēmumiem, kuri netika iekļauti izlasē. Sākumam Komisija norāda, ka ĶV pozīcija ir nekonsekventa, jo apgalvojums par to, ka tai nepietika laika sniegt atbildes atvēlētajā termiņā, šķiet, ir pretrunā tās apzinātai izvēlei nesniegt atbildes par visām programmām, kuras izlasē iekļautie eksportētāji neizmantoja, jo ĶV it kā nebija sapratusi Komisijas pieprasījuma mērķi un sekas, kas izriet no atteikuma sniegt pieprasīto informāciju. Jebkurā gadījumā, kā minēts iepriekš (skat. 407. apsvērumu), Komisija piešķīra ĶV vairākus termiņu pagarinājumus, lai tā varētu sniegt pieprasīto informāciju par visām programmām. Tādējādi kopumā atvēlētais laiks (proti, vairāk nekā trīs mēneši, ievērojot nepilnību procesu) bija vairāk nekā pietiekams, lai sniegtu pieprasīto informāciju. ĶV savās piezīmēs skaidri atzīst, ka tā ir ieņēmusi minēto pozīciju, saskaņā ar kuru tai nevajadzēja saņemt pieprasījumu sniegt informāciju par šīm pārējām programmām, un to apliecina apstāklis, ka tā pat nemēģināja iesniegt daļējas vai nepilnīgas atbildes, lai izrādītu vēlmi sadarboties izmeklēšanā, bet vienkārši šajā sakarā nesniedza informāciju nemaz.

(410)

Komisija arī nevar pieņemt ĶV argumentu, ka tā nebija sapratusi, kādas ir sekas informācijas nesniegšanai par programmām, kuras izlasē iekļautie eksportētāji neizmantoja. Patiesībā kopš procedūras sākuma Komisija vairākkārt skaidroja šīs sekas. Konkrētāk, nesadarbošanās sekas ir skaidri norādītas atsaucē uz pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem paziņojumā par procedūras sākšanu un anketas sākumlapā. Komisija arī sniedza izvērstas atbildes par atlases mērķi un vajadzību ĶV sniegt pieprasīto informāciju, ievērojot lielu nesadarbošanās līmeni un individuālā režīma pieprasījumu iespējamās pārbaudes, 2012. gada 19. marta, 11. aprīļa, 4. maija (vēstule par nepilnībām), 7. jūnija (vēstule par pirmspārbaudes apmeklējumu) un 14. augusta vēstulē. Tādējādi nebija iespējams, ka ĶV nezināja vai pārprata nesadarbošanās sekas saistībā ar šīm programmām, ko neizmantoja izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji. Būtībā var spriest, ka ĶV ir ignorējusi to, ka tai kā iespējamo subsīdiju shēmu piešķīrējai bija jāsadarbojas un jāsniedz informācija par visām subsīdiju shēmām, kuras, iespējams, bija pieejamas saistībā ar izmeklējamo ražojumu.

(411)

ĶV arī minēja vairākus argumentus par pārbaudes procesu un pārbaudes apmeklējumu kā tādu. ĶV izteica iebildumus, ka no Komisijas pirmspārbaudes vēstules nevarēja izsecināt attiecīgās informācijas pārbaudes mērogu, un iesniedza sūdzību, apgalvojot, ka Komisija atteicās sniegt pārbaudes sīkāku izklāstu. Papildus ĶV apgalvoja, ka tai bija tiesības vismaz uz pārbaudes iespējamās darbības jomas "sašaurināšanu" (piemēram, iepriekš rakstiski iesniedzot visus jautājumus, ko Komisijas ierēdņi grasās uzdot) (95), bet šī pārbaude saskaņā ar ĶV viedokli nevarēja būt pilnīga, ņemot vērā īso apmeklējuma laiku. Komisija noraida pēdējo ĶV argumentu, jo ne PTO SKPN, ne ES antisubsidēšanas pamatregulā nav juridiskā pamata piešķirt tiesības, saskaņā ar kurām tiek sašaurināta apmeklējuma darbības joma. Neviena PTO nolēmumā nav norādīts, ka šādas tiesības varētu pastāvēt.

Attiecībā uz citiem ĶV argumentiem Komisija norāda, ka tā 2012. gada 7. jūnijā nosūtījusi sīku pirmspārbaudes vēstuli, skaidri izklāstot i) ierosināto grafiku, par ko iepriekš ar ĶV tika panākta neoficiāla vienošanās, ii) pārbaudes apmeklējuma mērķi, iii) apmeklējuma darbības jomu, saturu un priekšmetu un iv) iespējamo faktu izmantošanu, kas pieejami par programmām, kuras izlasē iekļautie eksportētāji neizmantoja. Lai ierobežotu attiecīgo ĶV ierēdņu klātbūtnes nepieciešamību, tajā arī norādīja, kurās dienās katra no programmām tiks izskatīta. Bez tam Komisija pilnvērtīgas sadarbības garā, lai apmierinātu ĶV sīkākas informācijas pieprasījumus par pārbaudes apmeklējumiem, izdarīja vairāk par minēto, ļoti īsā laikā pēc pieprasījuma tiekoties ar ĶV pārstāvjiem, lai sniegtu lūgtos skaidrojumus par pārbaudes apmeklējumu aspektiem. Pēc šā apmeklējuma Komisija sniedza rakstisku informāciju, vairākos e-pastos atbildot uz ĶV papildu skaidrojumu pieprasījumiem. Tādējādi Komisija darīja visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka pārbaudes apmeklējums norit veiksmīgi, tomēr, šķiet, ĶV ir ignorējusi visus šos centienus.

(412)

ĶV apgalvoja, ka Komisijai bija jāveic valsts iestādes esamības "robežvērtības" noteikšana, pirms tā ĶV anketas B papildinājumā pieprasījā informāciju par konkrētiem darījumiem. Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt, jo tas būtu nepraktiski šādā veidā nošķirt izmeklēšanu divos posmos, jo Komisijai būtu jāiesniedz divi atsevišķi informācijas pieprasījumi un jāveic divi atsevišķi pārbaudes apmeklējumi Ķīnā. Papildus resursu slogam, praksē tas nozīmētu, ka pabeigt izmeklēšanu termiņos būtu gandrīz neiespējami. Jebkurā gadījumā visi pierādījumi (tostarp darījumu dati par cenām un daudzumiem) var būt saistīti ar valsts iestādes noteikšanu.

(413)

ĶV apgalvoja, ka saistībā ar atbilžu nesniegšanu uz B papildinājuma jautājumiem par VPU, kuri apgādā OTI ražotājus ar KVT un AVT, nedrīkst tikt piemērots pamatregulas 28. pants, un apstāklis, ka Komisija izmantoja pieejamos faktus, ir SKPN 12. panta 7. punkta pārkāpums. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija pieprasīja, lai B papildinājumu aizpildītu daudzi uzņēmumi, uz kuriem neattiecas izmeklēšana. Šis apgalvojums ir jānoraida. Komisija izstrādāja B papildinājumu tā, lai pārbaudītu sūdzībā ietvertos apgalvojumus, un tas tika īstenots saskaņā ar PTO Apelācijas institūcijas konstatējumiem lietā DS379, kurā paredzētas konkrētas pamatnostādnes valsts iestādes noteikšanai. ĶV apgalvojums, ka "B papildinājums attiecas ne tikai uz VPU", neatbilst realitātei. Sākotnēji Komisija tiešām lūdza visiem KVT/AVT ražotājiem aizpildīt B papildinājumu, tomēr, saņemot ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija, lai ĶV atvieglotu darbu, atbildot uz B papildinājuma jautājumiem, savērsa pieprasījumu, attiecinot to tikai uz iesaistītajiem VPU (96). Neraugoties uz šiem Komisijas centieniem, ĶV un VPU neatbildēja uz B papildinājuma jautājumiem, lai gan bija skaidrs (sevišķi no sūdzības), ka uz VPU, kuri nodrošina KVT/AVT ražotājiem-eksportētājiem, šī izmeklēšana attiecas.

(414)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai nebija citas izvēles kā vien piemērot pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumus, un tie tika piemēroti pilnīgā saskaņā ar SKPN 12. panta 7. punktu.

(415)

ĶV apgalvoja, ka Komisijas izmantotie pieejamie fakti neļauj izdarīt secinājumu, ka minētās tērauda rūpniecības "pamatnostādnes" ir juridiski saistošas. Galvenais tērauda rūpniecības plānošanas dokuments, pamatojoties uz kuru Komisija ir balstījusi savu atzinumu par valsts iestādes esamību, ir NDRC Rīkojums Nr. 35 "Dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politika". Komisija uzdeva konkrētu jautājumu par NDRC rīkojumu juridisko statusu, un ir apstiprināts, ka NDRC rīkojumiem Ķīnas tiesību aktos ir juridiski saistošu aktu statuss, jo tie ietilpst vienā no četrām Ķīnas tiesību aktu kategorijām. Tāpēc šis apgalvojums ir pretrunā attiecīgajai informācijai par šo lietu.

(416)

ĶV arī apgalvoja, ka tirgus izkropļojums, ko Komisija konstatējusi tērauda rūpniecībā, neattiecas uz KVT/AVT ražotāju valsts iestādes noteikšanu un ka valsts iestādes noteikšana bija jāveic konkrēti attiecībā uz struktūrām, kuras piegādā KVT/AVT divām izlasē iekļautajām ražotāju-eksportētāju grupām, nevis visiem VPU, kuri vispār ražo KVT/AVT Ķīnā. Kā norādījusi ĶV, ja Komisijai nav pieejama informācija par šīm struktūrām, tā nevar veikt noteikšanu; pretējā gadījumā tiktu izdarīts nepieļaujami nelabvēlīgs slēdziens. Komisija šim apgalvojumam nepiekrīt. Tirgus izkropļojuma esamība ir svarīgs, lai gan nenoteicošs, analīzes faktors. "Valsts iestādes" konstatējums, ko šīs procedūras kontekstā izdarīja Komisija, attiecas uz visiem KVT/AVT ražotājiem, kuri pilnībā vai daļēji pieder valstij, jo to izdarīja, pamatojoties uz pierādījumiem par plašiem politikas un nozares mēroga faktoriem, nevis uz konkrētu uzņēmumu noteikšanu. Uz valstij piederošām struktūrām, kuras piegādā KVT/AVT diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem-eksportētājiem, skaidri attiecas valsts iestādes konstatējums, tādējādi netika uzskatīts par nepieciešamu veikt konkrētu noteikšanu, kas attiektos vienīgi uz tām. Jebkurā gadījumā, atbildot uz Komisijas anketas jautājumiem, ĶV nesniedza informāciju, kas varētu līdzēt konkrētu uzņēmumu noteikšanai.

ĶV arguments, ka Komisija nevar veikt noteikšanu, jo nav "reālo faktu" attiecībā uz konkrētiem attiecīgajiem VPU, nozīmētu, ka ĶV iegūtu no nesadarbošanās (jo tā atteicās sniegt "faktus") un tādējādi iegūtu "labvēlīgāku" rezultātu nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies, kas ir pretrunā nelabvēlīgajam slēdzienam.

(417)

ĶV iebilda, ka Komisija to informējusi par "pienākumu uzticēšanas un norīkošanas" analīzi vien galīgo konstatējumu izpaušanas posmā, un tādējādi tās tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas. Tomēr Komisija agrākā izmeklēšanas posmā nevarēja zināt, ka tā nonāks pie šāda secinājuma. Šis konstatējums izriet no visas informācijas un datiem, kas savākti procedūrā, un tas tika izpausts, tiklīdz tika izdarīta galīgā noteikšana, tas ir, laikā, kad tika izpausti galīgie konstatējumi. Sūdzībā tika apgalvots, ka valsts subsīdijas bija saistītas ar VPU preču piegādi. Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgā vadības politika, kas sākotnēji attiecās uz VPU, tika piemērota arī attiecībā uz privātstruktūrām, no kā izrietēja secinājums par valdības īstenoto pienākumu uzticēšanu un norīkošanu.

(418)

ĶV apgalvoja, ka Komisijas apspriestie fakti nekādā gadījumā nepamato secinājumu, ka valsts visām privātām iestādēm, kas darbojas tērauda rūpniecībā, uztic pienākumus vai norīko tās sniegt kompensējamas subsīdijas. Šis apgalvojums ir noraidāms. Analīzē attiecībā uz pienākumu uzticēšanu un norīkošanu Komisija atsaucās uz vairākiem valdības plāniem un politikas dokumentiem, citējot šo dokumentu sadaļas, kas liecina par tiešu saikni starp valdību un privāto tērauda ražošanas uzņēmumu rīcību, un pamatoja šo konstatējumu, sniedzot piemērus par šo privāto uzņēmēju darbībām.

(419)

ĶV apgalvoja, ka Komisija, veicot analīzi par pienākumu uzticēšanu un norīkošanu, nav nošķīrusi valdības rīcības sekas no valdības rīcības nodoma. Arī šis apgalvojums ir noraidīts. Komisija konstatēja valdības politikas esamību tērauda rūpniecības atbalstam un politiku, saskaņā ar kuru valsts iestādes (VPU) nodrošina KVT/AVT par cenām, kas zemākas par tirgus cenām. Papildus tika konstatēts, ka šīs politikas rezultātā (izmantojot VPU dominējošo stāvokli un KVT/AVT eksporta novēršanu) faktiski privātie ražotāji bija spiesti apgādāt OTI rūpniecību, nosakot tādas pašas cenas kā VPU, proti, zemākas par tirgus cenām. Vēl jo vairāk ir pierādījumi, ka privāto piegādātāju cenas ir nepārprotami saistītas ar VPU cenām. Tāpēc Komisija konstatēja, ka viens no politikas mērķiem bija norīkot privātās istādes un uzticēt tām pienākumus ievērot tādu pašu praksi kā VPU. Tas ir klasisks gadījums, kad pati valdība ar VPU starpniecību īsteno savas pilnvaras pār privātiem piegādātājiem. Šai politikai ir visi vajadzīgie elementi saistībā ar pienākumu uzticēšanu un norīkošanu, proti, "valdības rīcību", kas "vērsta uz konkrētu personu" un kuras "mērķis ir konkrēts uzdevums vai pienākums". Ilustrējot valdības nodomus, saskaņā ar konkrētiem Rīkojuma Nr. 35 noteikumiem uzņēmumi, kuri nerīkojas saskaņā ar attiecīgajā rīkojumā aprakstīto politiku, tiek sodīti. Tas liecina, ka ĶV ir nodoms vadīt visu tērauda rūpniecību konkrētā virzienā un ka gadījumā, ja ir uzņēmumi, kas neievēro šo nodomu, tiem jāsaskaras ar šādas rīcības sekām.

(420)

Saskaņā ar ĶV viedokli Komisija nav pierādījusi, ka ĶV ir izstrādājusi politiku OTI nozares nodrošināšanai ar KVT un AVT un ka Komisija nav izdarījusi secinājumu šajā sakarā. Šis apgalvojums ir noraidāms. Kā izklāstīts 49.–72. apsvēruma analīzē, VPU, kas Ķīnas OTI ražotājiem piegādā KVT/AVT, ir valsts iestādes un groži ir ĶV rokās, un ir skaidrs, ka tie nodrošina OTI ražotājus-eksportētājus ar KVT/AVT. Tika arī konstatēts, ka šo izejvielu cenas neatspoguļo tirgus vērtības. Tāpēc tiek secināts, ka ĶV, izmantojot šos VPU, īsteno politiku, saskaņā ar kuru tiek nodrošināts lēts KVT un AVT.

(421)

ĶV apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka pastāv visaptveroša valdības kontrole pār tērauda ražošanas nozari kopumā un ka uz tērauda rūpniecību attiecas konkrētas pamatnostādnes, tomēr tā nav secinājusi, ka OTI nozares nodrošināšana ar tēraudu par cenām, kas zemākas par tirgus cenām, ir šīs politikas mērķis. Šis apgalvojums ir noraidāms. Kā paskaidrots iepriekš 419. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka valdības politika ir saistīta ar nodomu norīkot privātos piegādātājus ievērot cenas, kas zemākas par tirgus cenām, saskaņā ar VPU praksi.

(422)

ĶV apgalvoja, ka Komisija nav izdarījusi konstatējumu par to, ka ir konkrēts ĶV nodoms sniegt faktisko finansiālo ieguldījumu šajā lietā, kas saistīta ar KVT un AVT nodrošināšanu, kā norādīts AI ziņojumā "ASV — Izmeklēšana par kompensācijas maksājumu saistībā ar Korejas izcelsmes DRAMS" (97). Šis apgalvojums ir noraidāms. Attiecīgā valdības rīcība balstās uz valdības politiku, kas paredzēta privāto piegādātāju norīkošanai ievērot VPU praksi nodrošināt cenas, kas zemākas par tirgus cenām. Tas nav valdības iejaukšanās "sekas" vai "blakusprodukts"; tas ir valdības mērķis. Ir skaidrs, ka šajā gadījumā privātie KVT/AVT piegādātāji neīsteno "brīvo izvēli" tirgū, jo tirgus darbība ir izkropļota ar VPU dominējošo stāvokli un KVT/AVT eksporta novēršanu.

(423)

ĶV apgalvo, ka Komisija nav izdarījusi konstatējumus par faktiskajām privātajām iestādēm, kas nodrošinājušas KVT/AVT izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Šis apgalvojums ir noraidāms. Attiecībā uz valsts iestādēm Komisija veica nozares mēroga uzticēšanas un norīkošanas noteikšanu, kas attiecas uz visiem privātajiem piegādātājiem. Tā kā attiecīgo vadības politiku piemēro visām šādām struktūrām, nav vajadzības veikt konkrētu uzņēmumu noteikšanu.

(424)

ĶV apgalvoja, ka Komisija noraidīja ĶV pierādījumus par Ķīnas KVT un AVT produkcijas daļu, ko nodrošina VPU. ĶV sniegto tabulu šajā ziņā nevar uzskatīt par pierādījumiem. ĶV atteicās sniegt empīriskos datus par šo tabulu pirms pārbaudes un tās laikā, un tādējādi to nevar uzskatīt par ticamu informāciju. Šajā nolūkā Komisija izmantoja Pasaules tērauda ražošanas jaudas reģistra informāciju, kas ir vispārpieņemts standarts pasaules tērauda rūpniecībā.

(425)

ĶV apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi paskaidrojumus, kādēļ KVT un AVT pasaules tirgus cenas ir vispiemērotākais standarts, un atsaucās uz AI nolēmumu lietā "ASV — Skuju koku koksne IV", ka ārpusvalsts standartam "jāattiecas, jāatsaucas vai jābūt saistītam ar valdošajiem tirgus apstākļiem nodrošināšanas valstī un jāatspoguļo cena, kvalitāte, pieejamība, tirgojamība, transportēšana un citi pirkšanas vai pārdošanas nosacījumi". ĶV arī apgalvoja, ka "valdības dominējošais stāvoklis" nevar mīkstināt šo judikatūru, jo gadījumā, ja tā būtu, ārpusvalsts standarts nebūtu pieejams vispār. ĶV apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi SKPN 14. panta prasības. Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Kā skaidrots iepriekš 49.–97. apsvērumā, Komisija ir konstatējusi dominējošu tirgus nosacījumu izkropļojumu Ķīnā. Tā kā tēraudu līdzīgos ražošanas procesos ražo un tirgo visā pasaulē, vispamatotākais ārējais standarts ir pasaules cenas, jo gadījumā, ja Ķīnā būtu normāla tirgus situācija bez izkropļojumiem, visticamāk cenas tiktu pielāgotas pasaules cenām. ĶV sniedza ļoti maz informācijas par Ķīnas tērauda tirgu, lai gan Komisija to konkrēti pieprasīja. Ķīna arī nepiedāvāja citu standartu, izņemot valsts iekšējo standartu, kas nebija piemērots konstatēto tirgus izkropļojumu dēļ.

ĶV apgalvoja, ka Komisija pamatojusi īpašo iezīmju konstatējumu attiecībā uz KVT/AVT nodrošināšanu par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, vien ar sūdzības iesniedzēju tautoloģisku izteikumu sūdzībā, un ar to nepietiek, lai tiktu ievērotas SKPN prasības. Šis apgalvojums ir noraidāms. KVT un AVT izmanto kā izejvielas ierobežots uzņēmumu skaits, jo uzņēmumi daudzās nozarēs neizmanto šos izstrādājumus. ĶV savā atbildē uz anketas jautājumiem apstiprināja, ka tikai ierobežots nozaru skaits izmanto KVT un AVT. ĶV neapstrīdēja šo faktu piezīmēs par galīgajiem konstatējumiem. Tādējādi tiek apstiprināts, ka šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē (sal. SKPN 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts).

(426)

ĶV apgalvoja, ka bankām nav jāievēro rūpniecības pamatnostādnes, valdība tām nediktē atsevišķus darījumu lēmumus un valdībai nav dominējošs stāvoklis banku nozarē. Šāds apgalvojums nav pieņemams. Saskaņā ar Rīkojuma Nr. 35 24. un 25. pantu aizdevumus nodrošina tikai tiem uzņēmumiem, kas ievēro valsts dzelzs un tērauda rūpniecības attīstības politiku, tādējādi ĶV apgalvojums, ka bankām nav jāievēro rūpniecības politika, ir pretrunā šiem pierādījumiem. Šie noteikumi nepārprotami ierobežo to, kurus uzņēmumus var/nevar finansēt bankas. Arī apgalvojums, ka valdība nedominē banku nozarē ir noraidāms. Šajā ziņā jānorāda, ka ĶV sniedza ļoti ierobežotu informāciju par īpašumtiesību struktūru banku nozarē, apgalvojot, ka tās rīcībā nav šādas informācijas, lai gan saskaņā ar Komercbanku likuma 24. pantu visām bankām jāiesniedz šāda infromācija Ķīnas Banku regulatora komisijai (valsts aģentūra, ko pilnvarojusi Valsts padome). Pārējā informācija par dokumentiem, kas minēti šajā regulā, ļauj secināt, ka banku nozari Ķīnā patiešām dominē Ķīnas valdība (skat. iepriekš 166.–169. apsvērumu).

Papildus šajā regulā minētajiem avotiem, SVF valsts ziņojumā par Ķīnu Nr. 11/321 (2011. gada novembris) norādīts, ka valsts arī tieši un netieši iesaistīta finanšu nozarē, un ieteikts pārorientēt valdības lomu un pienākumus finanšu nozarē no banku sistēmas izmantošanas plašu valdības politikas mērķu sasniegšanai, ļaujot balstīt lēmumus par finansējuma piešķiršanu uz komerciāliem mērķiem (98)  (99).

(427)

ĶV apgalvoja, ka, lai arī ĶV adresētas anketas A papildinājuma prasības netika ievērotas, tam nevajadzēja būt par iemeslu pieejamo faktu izmantošanai, jo Komisijai nevajadzēja uzdot ĶV sniegt iekšējus, jutīgus, konkrētu darījumu datus attiecībā uz bankām, daudzas no kurām nekādā veidā nebija valsts īpašumā. Kā paskaidrots 426. apsvērumā, lai arī ĶV ir piekļuve vismaz daļai pieprasītās informācijas, tā atteicās sniegt jebkādas atbildes uz A papildinājuma jautājumiem. Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka, ņemot vērā faktu, ka ĶV atteicās sniegt Komisijai jebkādus datus par īpašumtiesībām, daudzu banku gadījumā Komisijai nebija informācijas par to, vai tās pieder valstij.

(428)

Attiecībā uz atsevišķiem ĶTB apkārtrakstiem ĶV apgalvo, ka attiecīgo apkārtrakstu publiski pieejami satura kopsavilkumi un ĶTB darbinieku liecības ir pietiekams informācijas avots, lai aizstātu ĶTB faktiskos apkārtrakstus, un nav jāizmanto pieejamie fakti, ņemot vērā apstākli, ka ĶV tos nesniedza. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija, atsaucoties uz pamatregulas 28. pantu, saskaņā ar kuru var neņemt vērā tikai to informāciju, kas ir nepatiesa vai maldinoša, ir noraidījusi godprātīgi sniegto informāciju, t.i., ĶTB ierēdņa liecības un attiecīgo apkārtrakstu rezumējumu. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi konstatējumus ar pieejamajiem reālajiem faktiem vai sniegto informāciju, bet drīzāk uzlika pienākumu ĶV pierādīt, ka situācija, kas izmeklēta lietā par krītoto papīru, vairs nav aktuāla. Šajā gadījumā, kā norādījusi ĶV, konstatējumi lietā par krītoto papīru nav pat pretrunā ĶV sniegtajai informācijai, jo tās pamatā bija informācija, kas attiecās uz citu laika posmu.

Attiecībā uz ĶTB sniegtajiem izrakstiem, tīmekļa vietni un ĶTB darbinieka liecībām jānorāda, ka tos nevarēja pārbaudīt, neizmantojot avotdokumentus, t. i., konkrētos apkārtrakstus. Komisija neizprot, kāpēc, no vienas puses, ĶV uzskata šos dokumentus par konfidenciāliem, bet, no otras puses, kopsavilkuma saturs esot publicēts ĶTB tīmekļa vietnē. Konstatējumi lietā par krītoto papīru ir cieši saistīti ar šo lietu. Tam, ka informācija attiecas uz atšķirīgu laika posmu, ir ierobežota nozīme, jo fakti lietas materiālos (ieskaitot sūdzību) liecina par to, ka attiecīgā prakse kopš tā brīža nav mainījusies. Attiecībā uz ĶV apgalvojumu, ka Komisija noveļ pierādīšanas slogu, jāatzīmē, ka konstatējumi lietā par krītoto papīru ir daļa no pierādījumu kopuma, ko ņem vērā, tomēr ĶV nav pienākuma tos "atspēkot". Sadarbība šādās izmeklēšanās ir divvirzienu process, un visas iesaistītās personas var sniegt pierādījumus vai argumentus, lai atspēkotu citus lietas materiālu pierādījumus.

(429)

Saskaņā ar ĶV viedokli Komisija nav konstatējusi to, ka ĶV standarta likmes atspoguļo nekomerciālu izkropļojumu (tādējādi pieņemot, ka procentu likmes Ķīnas tirgū kopumā nodrošina pienācīgu atlīdzību), un tas, ka pastāv mazākais procentu likmju līmenis par komerciāliem aizdevumiem kaitē nevis rada priekšrocības ražotājiem-eksportētājiem, kuri izmanto šādus aizdevumus. Ja ĶTB nebūtu noteikusi robežvērtības, šīs likmes varēja būt ievērojami zemākas. Šis arguments ir nevietā. Tas, ka ĶV (ĶTB) nosaka standarta likmes, pirmkārt, norāda uz nekomerciālu uzvedību. To apstiprina arī SVF 2011. gada novembra valsts ziņojumā Nr. 11/321 par Ķīnu (100), kurā norādīts uz procentu likmju noteikšanu.

(430)

ĶV apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi izmeklēšanā iesaistīto ieinteresēto personu faktisko kredītspēju, kā tas izdarīts lietā par krītoto papīru. Atbildot uz šo apgalvojumu, izlasē iekļauto ražotāju-eksportētāju kredītspēja netika novērtēta, jo to jebkurā gadījumā ietekmē rūpniecības politika, valsts atbalsts un iejaukšanās. Tā kā tika konstatēts, ka finanšu sistēma Ķīnā ir izkropļota, tas būtu bezjēdzīgi. Lietā par krītoto papīru šāds kredītspējas novērtējums netika veikts.

(431)

ĶV arī iebilst pret noteikto BB kredītreitingu, jo tas esot "pilnīgi represīvs" un "jebkurā gadījumā Komisijas pamatojums šai izvēlei netika atklāts tādā veidā, lai to varētu pārbaudīt". Saskaņā ar ĶV viedokli, ja Komisija uzskata, ka Ķīnas standarts plus BB riska prēmija būtu attiecīgā likme, tai jāsniedz pamatojums šajā sakarā, balstoties uz konkrētiem ražotājiem un aizdevumiem. Šis apgalvojums ir noraidāms. Ņemot vērā izkropļojumus un to, ka bankas, kas piešķīra aizdevumus, nav veikušas OTI ražotāju kredītspējas vai riska pienācīgu novērtējumu, Komisija nevarēja izmantot atsevišķu ražotāju-eksportētāju nominālvērtības kredītreitingus (ja tādi vispār bija). Šajā gadījumā BB kredītreitings nav nelabvēlīgs ražotājiem-eksportētājiem, jo tas ir labākais tirgus reitings, kas nav investīciju reitings.

(432)

Saskaņā ar ĶV viedokli Komisija esot atzinusi, ka, pamatojoties uz ĶV apgalvojumiem, saskaņā ar kuriem zemes izmantošanas tiesības tiek piešķirtas konkurences apstākļos, nav nepieciešams noteikt ārējo standartu. ĶV arī apgalvoja, ka visos paskaidrojumos par to, kāpēc ĶV apgalvojumi tika noraidīti, Komisija koncentrējās tikai uz ĶV pierādījumiem, nevis reāli pieejamajiem faktiem. ĶV lūdz Komisiju atklāt faktisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tā izdarīja secinājumu, ka vietējo iestāžu cenas tika noteiktas patvaļīgi, t. i., tās neattiecās vai nebija saistītas ar rūpnieciskās zemes piedāvājumu un pieprasījumu.

ĶV izpratne par šo jautājumu nav pareiza. Komisija neuzskatīja, ka zemes izmantošanas tiesības tiek piešķirtas konkurences apstākļos. Komisija konstatēja, ka no 13 darījumiem ar zemes izmantošanas tiesībām, tikai sešos gadījumos esot bijis jānotiek vairāksolīšanai vai izsolei. Šajā sakarā attiecībā uz minētajiem sešiem gadījumiem sniegtie pierādījumi liecināja, ka konkursi nenotika konkurences apstākļos, jo tajos bija tikai viens piedāvājums/solījums, un cenu noteica iestādes. Komisija nesaprata ĶV pieprasījumus atklāt pieejamos faktus, ko izmantoja attiecībā uz zemes izmantošanas tiesību tirgus trūkumu noteikšanu, jo pieejamie fakti, lai noraidītu ĶV apgalvojumus šajā jautājumā, netika izmantoti, un analīzi šajā sakarā veica, pamatojoties uz ĶV un ražotāju-eksportētāju sniegto informāciju. Faktiskais pamatojums, ka cenas noteiktas patvaļīgi, ir izklāstīts iepriekš 114.–116. apsvērumā, proti, informācija par reālajiem darījumiem, ko iesniedza izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji, infromācija par Pilsētu zemes novērtēšanas sistēmu un Rīkojumu Nr. 35.

(433)

Kā norādīja ĶV, Komisija nav noteikusi īpašās iezīmes saskaņā ar SKPN 2. panta 1. un 2. punktu un nav skaidri pamatojusi īpašo iezīmju noteikšanu, pamatojoties uz drošiem pierādījumiem, kā paredzēts SKPN 2. panta 4. punktā. Turklāt tā nav pamatojusi vajadzību balstīt atbalsta summu uz ārpusvalsts standartu un nav aprēķinājusi izvēlēto standartu saskaņā ar SKPN 14. panta d) apakšpunktu. Šie apgalvojumi bija jānoraida. Komisijas konstatējumu pamatā par īpašajām iezīmēm ir fakts, ka visi uzņēmumi, kuri neievēro valsts noteikto rūpniecības politiku, tiek izslēgti no zemes izmantošanas tiesību piešķiršanas procesa, cenas bieži vien patvaļīgi nosaka iestādes un valdības prakse nav skaidra vai caurskatāma. Ārpusvalsts standarta izmantošana ir paskaidrota un pamatota iepriekš 109., 118. un 120.–121. apsvērumā. Ņemot vērā to, ka zemes izmantošanas tiesību tirgus Ķīna ir izkropļots, valsts iekšējo standartu nevarēja izmantot, kā to ierosināja ĶV. Komisija nepiekrīt apgalvojumam, ka standartu neaprēķināja saskaņā ar SKPN 14. panta d) apakšpunktu. Taivānas standarts tika uzskatīts par labāko analogu, kas pieejams Komisijai, un tas ir saskaņā ar AI ieteikumiem (DS 379).

(434)

ĶV apgalvo, ka jebkurā gadījumā esot jāizmanto valsts iekšējais standarts, to balstot uz cenām, kuras maksā "neatbalstāmās" nozares Ķīnā. ĶV norādīja, ka tas esot jāizmanto jo īpaši tāpēc, ka, pirmkārt, atšķirību šajā sakarā nav, un ka subsīdijas summa būtu apaļa nulle. Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam, un jebkurā gadījumā ĶV nav sniegusi informāciju par "neatbalstāmo" nozaru maksātajām zemes izmantošanas tiesību cenām, kuras teorētiski varētu tikt izmantotas standarta aprēķināšanai.

(435)

ĶV arī apgalvo, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis norādes vai pierādījumus tam, ka zemes izmantošanas tiesības tika piešķirtas ierobežotam uzņēmumu lokam un ka Savienība nav izdarījusi pamatotu konstatējumu par to, ka zemes izmantošanas tiesību piešķiršanas procesā tiek prioritizēti konkrēti/atbalstāmi uzņēmumi. Komisija ir izdarījusi konstatējumu, ka zemes izmantošanas tiesības tiek piešķirtas uzņēmumiem, kuri ievēro ĶV noteikto rūpniecības politiku saskaņā ar NDRC Rīkojumu Nr. 35 (skat. 116. apsvērumu).

(436)

ĶV apgalvoja, ka Komisija nav veikusi rūpīgu pārbaudi, lai noteiktu standartu, kas attiecas vai ir saistīts ar situāciju Ķīnā, un ka Komisija nav darījusi visu iespējamo, lai noteiktu standartu, kas aptuveni atbilst tirgus apstākļiem, kas pastāvētu, ja tirgus nebūtu izkropļots; attiecīgajā gadījuma tā nav sniegusi atbilstošus skaidrojumus. Šis apgalvojums ir noraidāms. Komisija patiešām detalizēti izvērtēja vairākus rādītājus un veica Taivānas un ĶTR salīdzinājumu gan valsts, gan Ķīnas attiecīgo provinču līmenī. Komisija uzskata Taivānu (101) par atbilstošu standartu, ņemot vērā visu lietas materiālos iekļauto informāciju, t. i., i) ekonomikas attīstības līmeni un ekonomikas struktūru Taivānā un attiecīgajās Ķīnas provincēs un pilsētā (102), kurās nodibināti to ražotāju-eksportētāju uzņēmumi, kas sadarbojās, ii) abu šo Ķīnas provinču ģeogrāfisko tuvumu Taivānai, iii) augsti attīstīto infrastruktūras līmeni, kāds ir Taivānā un šajās divās Ķīnas provincēs, iv) ciešas ekonomiskas saites un pārrobežu tirdzniecību starp Taivānu un ĶTR, v) līdzīgu iedzīvotāju blīvumu šajās Ķīnas provincēs un Taivānā, vi) zemes gabalu līdzību un to darījumu līdzību, kurus izmanto attiecīgā standarta aprēķināšanai Taivānā un ĶTR, un vii) Taivānai un ĶTR kopīgās demogrāfiskās, valodas un kultūras iezīmes. Turklāt Dzjansu un Džedzjanas provinci ar Čuncjinas pilsētu uzskata par provincēm, kurās ir lielākā rūpniecības koncentrācija ĶTR. Lai gan IKP uz vienu iedzīvotāju Taivānā un abās Ķīnas provincēs un Čuncjinas pilsētā nav vienāds, šo Ķīnas provinču un Čuncjinas pilsētas IKP pēdējos gados ir strauji audzis, t. i., tas sāk tuvoties Taivānas IKP.

Turklāt jaunākie dati liecina, ka gan ĶTR kopumā, gan abās minētājās provincēs un Čuncjinas pilsētā IKP pieauguma temps ir straujāks nekā Taivānā (103), t. i., tas sāk tuvoties Taivānas IKP. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka konkrētais salīdzinājums starp tādas valsts IKP, kas nav tirgus ekonomika (ĶTR), un attīstītas tirgus ekonomikas (Taivānas) IKP nav izšķirošais faktors, jo ir normāli, ka ekonomika, kas nav tirgus ekonomika, IKP ziņā atpaliek no funkcionējošas tirgus ekonomikas. Turklāt rūpnieciskās zemes piedāvājumu un pieprasījumu var ietekmēt daudzi citi faktori, piemēram, plānošanas noteikumi, vides politika. Faktiski jautājums ir par to, kādi būtu "dominējošie tirgus apstākļi" attiecībā uz zemes izmantošanas tiesībām ĶTR, ja tajā būtu funkcionējoša tirgus ekonomika, un, ņemot vērā visus pierādījumus, tie būtu ļoti līdzīgi Taivānas tirgus apstākļiem.

(437)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija savā aprēķinā izmantoja 50 gadu nolietojuma termiņu, bet ne visi attiecīgie līgumi par zemes izmantošanas tiesībām tika noslēgti ar 50 gadu termiņu. Tā nav patiesība. Visi zemes izmantošanas tiesību līgumi, kas tiek kompensēti šajā izmeklēšanā, tika noslēgti ar 50 gadu termiņu.

(438)

ĶV apgalvoja, ka secinājumi par īpašajām iezīmēm ir "pilnīgi mākslīgi", jo to ekonomikas nozaru diapazons, kas maksā tarifu bez papildu maksas, Ķīnas ekonomikā ir lielais vairums. ĶV arī apšaubīja Komisijas konstatējumu par "reģionālajām" īpašajām iezīmēm, konkrētāk, secinājumu, ka šī subsīdija ir pieejama tikai tajās ģeogrāfiskajās teritorijās, kurās ir ražotāja-eksportētāja ražotnes. Kā norādījusi ĶV, sankcijas piemēro visās ģeogrāfiskajās teritorijās, kurās atrodas visi ražotāji-eksportētāji, un tādējādi nav pamata noteikt īpašās iezīmēs saistībā ar reģionalitāti. Šis apgalvojums ir noraidāms. Komisija atzīmē, ka ĶV, šķiet, pamato savas piezīmes tikai ar diferencētu cenu noteikšanas sistēmu kategorijām "atbalstāmi", "ierobežoti", "aizliegti" un "atļauti" uzņēmumi saskaņā ar Lēmumu Nr. 40. Tomēr Komisija pamatoja savus konstatējumus par īpašo elektroenerģijas cenu noteikšanas sistēmu plašākā Čuncjinas administratīvajā apgabalā, kur vienam no izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir ražotne. Šis eksportētājs gūst labumu no zemākiem elektroenerģijas tarifiem, kas īpaši piemērojami vienīgi ierobežotam uzņēmumu lokam konkrētās nozarēs (proti, ferosakausējumu ražotāji elektronisko krāšņu un mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmumos) tajā pašā lielo rūpniecisko lietotāju kategorijā. Tādēļ Komisija secinājusi, ka zemākus elektroenerģijas tarifus piemēro tikai šim ļoti ierobežotam uzņēmumu lokam, kas pieder pie šīm konkrētajām nozarēm, kas tiesīgas saņemt atbalstu un ir de jure īpašas.

Attiecībā uz "reģionālajām" īpašajām iezīmēm 149. apsvērums neattiecas uz sankciju sistēmu, kā to savās piezīmēs norāda ĶV. Šajā apsvērumā skaidro, ka preferenciāli elektroenerģijas tarifi, ko piemēro ierobežotam uzņēmumu lokam, ieskaitot attiecīgā ražojuma ražotājiem, ir ierobežoti noteiktā ģeogrāfiskajā teritorijā (t. i., plašākā Čuncjinas pašvaldībā), kas ietilpst Ķīnas plašajā rietumu reģionā, kurš saskaņā ar tajā pašā apsvērumā minētajiem tiesību aktiem un 233. apsvērumu ir atbalstāms reģions. Kā minēts 149. apsvērumā, šie tiesību akti attiecas uz elektroenerģijas cenu noteikšanu kā vienu no instrumentiem, lai sasniegtu galveno mērķi, proti, veicināt attīstību šajā reģionā. Komisijas konstatējums, ka šī subsīdija ir arī reģionāla, ir apstiprināts.

(439)

ĶV apstrīdēja iepriekš 146. apsvērumā izklāstītos secinājumus par īpašajām iezīmēm, pamatojoties uz diferencētu cenu noteikšanas sistēmu starp kategorijām "atbalstāmi", "ierobežoti", "aizliegti" un "atļauti" uzņēmumi. ĶV atkārtoti skaidro, ka elektroenerģijas cenas starpība starp īpaši neatbalstāmiem projektiem un pārējiem projektiem ir sankcija vai uzcenojums, lai novērstu konkrētu projektu īstenošanu nevis piešķirtu "atlaides" atbalstāmiem projektiem. ĶV secina, ka Komisijai jāizdara konstatējums, kāda atlīdzība tiktu uzskatīta par pienācīgu, un šajā gadījumā Komisija ir pieņēmusi, ka sankcijas cena būtu atbilstoša atlīdzība. Šis apgalvojums ir noraidāms. Kā sīki paskaidrots iepriekš, Komisijas konstatējums par finansiālo ieguldījumu attiecas uz zemākiem elektroenerģijas tarifiem, kurus piemēro šim uzņēmumam, jo tas ir ierobežotā uzņēmumu lokā lielo rūpniecisko lietotāju kategorijā. Tādējādi ĶV argumenti nav svarīgi saistībā ar Komisijas konstatējumiem.

(440)

ĶV apgalvoja, ka Komisija nav konsekventi piemērojusi attiecīgos PTO noteikumus par atlasi, kas ietverti PTO antidempinga nolīgumā (t. i., 6. panta 10. punkts, 9. panta 2. un 3. punkts), jo atlases mērķis esot ierobežot izmeklēšanas jomu. Šis arguments bija saistīts ar PTO SKPN 19. panta 4. punktu, ar ko tiek ierobežota kompensācijas maksājuma summa ar subsīdijas summu, "kas tikusi konstatēta". ĶV secināja, ka gadījumā, ja Komisija neuzskatīja, ka subsidēšana tikusi pietiekami aptverta ar izvēlēto izlasi, risinājums būtu veidot izlasi no vairākiem uzņēmumiem. Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka šai analoģijai starp atlasi antidempinga un antisubsīdiju izmeklēšanās ir noteikti ierobežojumi, jo atšķirībā no antidempinga izmeklēšanām kompensācijas maksājuma izmeklēšanās nav vispārēja noteikuma, ka katram eksportētājam nosaka individuālu maksājumu, un tā dēvētie "apkopotie" gadījumi ir viennozīmīgi atļauti. Turklāt atšķirībā no antidempinga lietām valdībai ir pienākums piedalīties un atbildēt kompensācijas maksājuma lietā, un valdība tādējādi ir nepārprotami iesaistīta visos "paraugos" kompensācijas maksājuma noteikšanas nolūkos. Citiem vārdiem sakot, valdība kā iespējamo subsīdiju piešķīrēja vienmēr tiek iesaistīta kompensācijas maksājuma izmeklēšanā, neatkarīgi no tā, kā tiek izmantota ražotāju-eksportētāju izlase.

(441)

Attiecībā uz ĶV piezīmi par to, ka jāveido "izlase no vairākiem uzņēmumiem", Komisija atzīmē, ka tieši tā tas noticis attiecīgajā lietā. Pēc tam, kad viens no eksportētājiem, kurš sākotnēji piekrita sadarboties, atteicās sadarboties, Komisija nolēma iekļaut izlasē citu eksportētāju. Tomēr drīz pēc tam, kad šo uzņēmumu informēja par iekļaušanu izlasē, tas paziņoja Komisijai, ka vairs negrasās sadarboties izmeklēšanā. Attiecīgi Komisija bija spiesta ierobežot izlasi, attiecinot to uz pārējiem diviem sākotnēji atlasītajiem eksportētājiem, kuri neatteicās sadarboties, lai izvairītos no jebkādas turpmākās kavēšanās, kas apdraudētu izmeklēšanas ātru pabeigšanu tiesību aktos noteiktajā termiņā. Komisija atzīmē, ka šo neveiksmīgo mēģinājumu iedragāja tikai un vienīgi eksportētāju uzvedība, un tas precīzi atspoguļo to, ka ĶV apgalvojums nav pamatots, jo tas nerisina problēmu saistībā ar uzņēmumiem, kuri, pirmkārt, nepiedalās atlasē, vai kuri atsakās no sadarbības, ja tiek izraudzīti atlasei.

(442)

Attiecībā uz pieejamo faktu izmantošanu, ĶV atsaucās uz SKPN 12. panta 7. punktu un citēja PTO judikatūru, saskaņā ar kuru lietas materiālos pieejamos faktus var izmantot tikai trūkstošas informācijas aizstāšanai un ka nesadarbošanās nepamato konstatējumus bez faktiskā pamatojuma. Komisija nesaprot šā apgalvojuma loģiku, ņemot vērā to, ka tā noteikšanā izmantoja lietas materiālos pieejamos faktus, kas ir atļauts saskaņā ar PTO noteikumiem un pamatregulu un ir pilnībā saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru. Kā atzinusi ĶV, konstatējumi lietā par krītoto papīru un vairākos ASV tirdzniecības ministrijas lēmumos ir labākie Komisijai pieejamie fakti, un tos izmanto tieši nolūkam aizstāt trūkstošo informāciju, kas nebija pieejama ĶV nesadarbošanās dēļ.

ĶV apstrīdēja šo faktu izmantošanu arī tāpēc, ka tie neatspoguļojot pašreizējo subsidēšanu un neesot arī tieši saistīti ar attiecīgo ražojumu. Komisija šajā sakarā atzīmē, ka attiecīgo subsīdiju programmu lielākā daļa attiecas uz vienreizējām subsīdijām (piemēram, dotācijas, nodokļu priekšrocības, kas saistītas ar ieguldījumiem aktīvos), kuras parasti tiek uzkrātas vairāku gadu gaitā, tādējādi to ieguvumi turpinās (šajā lietā arī pēc IP). Atkārtotu subsīdiju gadījumā nav pierādījumu, ka šīs programmas ir mainījušās kopš attiecīgās izmeklēšanas sākuma. Attiecībā uz saikni starp šīm programmām un attiecīgo ražojumu, Komisija atgādina, ka visas šīs programmas aptver tērauda rūpniecību (tās neattiecas uz konkrētiem ražojumiem) vai tiek īstenotas reģionā, kurā atrodas OTI eksportētāju ražotnes. Komisija ir nolēmusi, ka gadījumā, ja lietā nav pierādījumu par pretējo, ir pamatoti secināt, ka ieguvumi no šīm programmām joprojām visprecīzāk atspoguļo attiecīgā ražojuma ražotāju pašreizējo subsidēšanu. Jāuzsver, ka ĶV bija plašas iespējas sniegt pierādījumus par pretējo saistībā ar visām šīm programmām, bet tā apzināti nolēma tos nesniegt, līdz ar to Komisijai bija jāizmanto lietas materiālos pieejamie fakti, kā noteikts pamatregulā un PTO SKPN.

(443)

ĶV apgalvoja, ka visas šīs programmas (neizmaksātas dividendes, "parāds pret pašu kapitālu" mijmaiņas darījumi un kapitāla ieguldījumi) netika sāktas saskaņā ar SKPN 11. panta 2. un 3. punkta prasībām.

Šis apgalvojums bija jānoraida. Kā jau paskaidrots iedaļā par atbildēm uz ĶV piezīmēm par procedūras sākšanu (skat. iepriekš 399.–406. apsvērumu), Komisijas dienesti ir analizējuši sūdzības iesniedzēja iesniegtos pierādījumus, kas bija būtiski, kā tas skaidri redzams ieinteresētajām personām pieejamajos sūdzības dokumentos. Komisijas dienesti ierosināja sākt izmeklēšanu par konkrētām shēmām vien pēc tam, kad tika pienācīgi analizēta tādu pierādījumu precizitāte un atbilstība, ko tie uzskata par pietiekamiem prima facie pierādījumiem.

(444)

Saskaņā ar ĶV viedokli ar pašu kapitālu saistītas programmas, ciktāl tās pastāv, ir vienreizējas ad hoc subsīdijas, kas tiek piemērotas vienam konkrētam saņēmējam, nevis iestrādātas konkrētos tiesību aktos, un tā kā "Komisijai nepārprotami ir pieejama infromācija, ka šie uzņēmumi, uz kuriem attiecas atlikušais maksājums, ne tikai nav saņēmuši, bet arī nav varējuši saņemt šīs subsīdijas to ad hoc īpašību dēļ", tās nevar būt kompensējamas. Turklāt ĶV apgalvoja, ka konstatējumiem, kuros izmantoti pieejamie fakti, jābūt balstītiem uz reālajiem faktiem. Šā iemesla dēļ kompensācijas noteikšana saistībā ar ad hoc subsīdijām uzņēmumiem, par kuriem nav apgalvots, ka tie tās saņēmuši, ir SKPN 12. panta 7. punkta pārkāpums.

Jānorāda, ka ĶV saistībā ar šīm shēmām nav atbildējusi nevienu jautājumu anketā vai vēstulē par nepilnībām. Tādējādi ĶV apgalvojums, ka "Komisijai nepārprotami ir pieejama infromācija, ka šie uzņēmumi, uz kuriem attiecas atlikušais maksājums, ne tikai nav saņēmuši, bet arī nav varējuši saņemt šīs subsīdijas to ad hoc īpašību dēļ", neatbilst realitātei. Gluži pretēji — sūdzības iesniedzējs uzskaitīja vairākus uzņēmumus, kuri gūst labumu no šīm shēmām, neapgalvojot, kas šis saraksts ir pilnīgs. Tā kā ĶV nesniedza informāciju par šo shēmu veidu un atbilstības kritērijiem, Komisijai nav citas iespējas, kā vien izmantot pieejamos faktus.

(445)

Zhejiang Huadong apgalvoja, ka uzņēmums iesniedza Komisijai visus attiecīgos tiesību aktus, kas reglamentē zemes izmantošanas tiesību mehānismus un vērtības noteikšanu Ķīnā, un atsaucās uz noteikumiem par valstij piederošas apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu ar konkursa uzaicinājumu, izsoļu un kotācijas starpniecību, lai pierādītu, ka Ķīnā ir labi funkcionējošs nekustamā īpašuma tirgus, kur cenu piedāvājumi un samaksātās cenas tiek nodotas atklātībai. Turklāt tas apgalvoja, ka šā brīža Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus un oficiāli pieejamā statistika par zemes izmantošanas tiesību cenām ir labākie pierādījumi, lai veiktu zemes izmantošanas tiesību cenu novērtējumu par attiecīgo brīdi, kad šis ražotājs-eksportētājs tās iegādājās.

Šis apgalvojums ir noraidāms. Komisija skaidro konstatējumus attiecībā uz Zhejiang Huadong zemes izmantošanas tiesībām iepriekš 115. apsvērumā. Šie konstatējumi netika apšaubīti uzņēmuma piezīmēs pirms galīgo konstatējumu izpaušanas. Rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka Ķīnas zemes izmantošanas tiesību tirgus ir izkropļots, jo konkursi, kurus Komisija pārbaudīja uz vietas, nenotika konkurences apstākļos un cenas patvaļīgi noteica iestādes. Faktiskais pamatojums, ka cenas noteiktas patvaļīgi, ir izklāstīts iepriekš 114.–116. apsvērumā, proti, informācija par reālajiem darījumiem, ko iesniedza izlasē iekļautie ražotāji-eksportētāji, infromācija par Pilsētu zemes novērtēšanas sistēmu un NDRC Rīkojumu Nr. 35.

(446)

Zhejiang Huadong apgalvoja, ka saskaņā ar PTO SKP nolīguma 14. panta d) apakšpunktu atbilstošām standarta cenām, pirmkārt, jāatsaucas vai jābūt saistītām ar valdošajiem tirgus apstākļiem nodrošināšanas valstī vai, ja šādi apstākļu nav, jebkāds ārpusvalsts standarts būtu attiecīgi jāpielāgo, lai izvairītos no salīdzinošo priekšrocību kompensēšanas. Tā arī apgalvoja, ka, pamatojoties uz Ķīnas PTO pievienošanās protokola 15. punkta b) apakšpunktu, ja dominējoši tirgus noteikumi un nosacījumi Ķīnā nav pieejami, ja iespējams, kā atbilstošus standartus importētājvalstij, kas ir PTO locekle, būtu jāpielāgo šādi dominējoši tirgus noteikumi un nosacījumi, pirms ņemt vērā dominējošus tirgus noteikumus un nosacījumus ārpus Ķīnas. Lai arī Komisija kopumā piekrīt juridiskai teorijai, kas ir pamatā šīm apgalvojumam, tā arī ir secinājusi, ka Ķīnā nav funkcionējoša zemes tirgus, un šā iemesla dēļ tika izmantots ārējais standarts zemes cenām. Ārpusvalsts standarta izmantošana ir paskaidrota un pamatota iepriekš 109., 118. un 120.–121. apsvērumā. Tā kā tika konstatēts, ka zemes izmantošanas tiesību tirgus Ķīna ir izkropļots, nebija iespējams izmantot valsts iekšējo standartu, kā to ierosināja Zhejiang Huadong, tādējādi nav pamata, saskaņā ar kuru pielāgot šādu standartu. Turklāt, izmantojot informāciju, kas iesniegta saistībā ar standartu, ko ierosināja Zhejiang Huadong (Džedzjanas provinces Sjaošaņas apgabals), nav skaidrs un pārbaudāms, vai sniegtā infromācija par cenām attiecas tikai uz it kā "neatbalstāmo" nozaru zemes izmantošanas tiesību cenām.

(447)

Zhejiang Huadong apgalvoja, ka Taivānas izvēle standarta aprēķināšanai nav pamatota un objektīva šādu iemeslu dēļ: 1) Džedzjanas province laikā, kad tika iegādātas zemes izmantošanas tiesības, nebija attīstīts reģions ar augstu IKP; 2) Komisijas faktisko zemes cenu izvēle Taivānā tika balstīta uz rūpnieciskās zemes pārdošanas piedāvājumiem nevis faktiskajām cenām rūpnieciskās zemes izmantošanas nomas līgumos, kas ir salīdzināmi ar zemes izmantošanas tiesībām, kas piešķirtas Zhejiang Huadong.

Šis apgalvojums ir noraidāms. Attiecībā uz 1) apgalvojumu, kā minēts iepriekš 436. apsvērumā, Komisija detalizēti izvērtēja vairākus rādītājus un veica Taivānas un ĶTR salīdzinājumu gan valsts, gan Ķīnas attiecīgo provinču līmenī. Pēc šādas analīzes Komisija uzskata Taivānu par atbilstošu standartu, kas atbilst pamatregulai un PTO noteikumiem. Attiecībā uz 2) apgalvojumu, tiek atzīmēts, ka Komisija izmantoja labāko informāciju, kas tai bija pamatoti pieejama.

(448)

Zhejiang Huadong norādīja uz aritmētisko kļūdu inflācijas likmju aprēķinos, kuras izmanto standarta inflācijas koeficienta korekcijā. Komisija ņēma vērā šo apgalvojumu un pārskatīja attiecīgo aprēķinu.

(449)

Zhejiang Huadong apgalvoja, ka saistībā ar tā zemes izmantošanas tiesību iegādi īpašās iezīmes nav novērojamas, jo saskaņā ar tiesību aktiem attieksme pret visiem uzņēmumiem Ķīnā ir vienāda. Zhejiang Huadong arī apgalvoja, ka Komisija nav radusi atbilstošu risinājumu īpašo iezīmju jautājumam un ka galīgajos konstatējumos nav sniegts pamatojums, kādēļ Zhejiang Huadong samaksātā cena ir ieguvums.

Šis apgalvojums ir noraidāms. Komisijas konstatējumu pamatā par īpašajām iezīmēm ir fakts, ka visi uzņēmumi, kuri neievēro valsts noteikto rūpniecības politiku, tiek izslēgti no zemes izmantošanas tiesību piešķiršanas procesa, cenas bieži vien patvaļīgi nosaka iestādes un valdības prakse nav skaidra un caurskatāma. Komisija ir izdarījusi konstatējumu, ka zemes izmantošanas tiesības tiek piešķirtas uzņēmumiem, kuri ievēro ĶV noteikto rūpniecības politiku saskaņā ar NDRC Rīkojumu Nr. 35 (skat. 116. apsvērumu).

(450)

Zhejiang Huadong apgalvoja, ka, lai nodrošinātu ticamību, objektivitāti un konsekvenci, Komisijai bija jāiegūst dati par tērauda cenām no tiem pašiem datu avotiem (tas ir, Steel Business Bulletin (SBB)) visiem reģioniem, kas ir ietverti standarta aprēķināšanas grozā. Zhejiang Huadong arī apgalvoja, ka SBB ir pieejama informācija par AVT cenām dažādos citos tirgos, kurus Komisija nav izvēlējusies, un ierosināja pievienot Meksiku un Argentīnu, jo šīs valstis reprezentē tērauda jaunietekmes tirgu Amerikas kontinentā. Šīs apgalvojums ir noraidāms, jo, aprēķinot standartu, Komisija izmantoja tādus datus par cenām, kas iespējami precīzi atspoguļo reālo tirgus situāciju katrā valstī vai reģionā. Attiecībā uz Eiropas cenām (galvenokārt Savienības dalībvalstīs) Komisija uzskatīja, ka tai bija pieejami detalizētāki MEPS dati par cenu noteikšanu. Ja Komisijai būtu pieejami MEPS dati par pārējām izvēlētajām valstīm, tā tos būtu izmantojusi. Attiecībā uz Meksikas un Argentīnas cenu iekļaušanu tiek atzīmēts, ka šie ir relatīvi mazi tirgi salīdzinājumā ar Ķīnu un pārējām valstīm/reģioniem standarta grozā, ko izmantoja Komisija.

Komisija pārskatīja subsīdijas starpības aprēķinus šai shēmai, ņemot vērā labojumu, kas veikts aprēķinātajām KVT un AVT standarta cenām. Labojums attiecās uz Brazīlijas tērauda cenām, ko izmantoja standarta aprēķinos; aprēķini, kas kļūdaini ietvēra nodokļus, tika izpausti ieinteresētajām personām.

(451)

Zhejiang Huadong arī apgalvoja, ka Komisijas secinājums par īpašajām iezīmēm nav pamatots (nav apliecinošu pierādījumu), tādējādi iespējamā subsīdija, nodrošinot AVT par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, nav kompensējama. Zhejiang Huadong apgalvoja, ka ieguvums, ja tāds ir, no kā izriet KVT un AVT nodrošināšana par atlīdzību, kas ir mazāka par pienācīgo, nav ierobežots tikai uz konkrētiem uzņēmumiem vai nozarēm, bet vispārīgi uz visiem potenciālajiem pircējiem un patērētājiem visās ekonomikas nozarēs.

Šis apgalvojums ir noraidāms. ĶV sniedza tādu pašu piezīmi, un Komisija to iztirzāja iepriekš 415. apsvērumā. "Potenciālie" pircēji jau pēc definīcijas ir ierobežots uzņēmumu loks.

(452)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ņemot vērā izkropļojumus un valsts ietekmi Ķīnas ūdens un elektroenerģijas tirgos, Komisijai vajadzēja izmantot starptautiskos standartus un aprēķināt ieguvumu, kas izriet no šīm shēmām, saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) apakšpunkta ii) daļu.

Šis apgalvojums ir noraidāms. Šajā konkrētajā gadījumā lietas materiālos pieejamie pierādījumi nebija pietiekami, lai Komisija atzītu, ka ūdens un elektrības tirgi ir izkropļoti tiktāl, lai pamatotu ārpusvalsts standarta izmantošanu.

(453)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja skaitliski noteikt subsīdijas apmēru attiecībā uz divām nodokļu programmām saistībā ar ĀIU, tas ir, Ienākuma nodokļa atlaide ĀIU, kas iegādājas vietēji izgatavotu aprīkojumu, un "Two free, three half" nodokļu atbrīvojumi produktīviem ĀIU, ņemot vērā ĶV nesadarbošanos un faktu, ka ĶV vajadzēja sniegt pierādījumus, ka OTI ražotāji IP nav saņēmuši ieguvumus no šīm programmām.

Šis apgalvojums ir noraidāms. Kā jau skaidrots iepriekš 282. apsvērumā, lai mazinātu administratīvo slogu, kas gulstas uz visām ieinteresētajām personām, un ņemot vērā konkrēto situāciju saistībā ar šo shēmu drīzu izbeigšanu, Komisija ir nolēmusi tās nekompensēt.

(454)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem kompensējamo subsīdiju summa, kas izteikta procentos, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ir noteikta turpmāk tabulā.

(455)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu kopējo subsīdijas normu izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, aprēķina, pamatojoties uz kopējo vidējo svērto subsīdijas normu, kas noteikta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t. i., 26,8 %.

(456)

Attiecībā uz visiem pārējiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā Komisija vispirms noteica sadarbošanās līmeni. Salīdzinot Eurostat datus par importu ar datiem par attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību izmeklēšanas periodā, kurus iesniedza uzņēmumi, kas sadarbojās, ir secināms, ka Ķīnas Tautas Republikas ražotāju-eksportētāju sadarbošanās līmenis bija zems, proti 58 %. Tā kā sadarbība bija vāja, noteiktā kopējā subsīdijas likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir summa, ko veido visas subsīdiju likmes, kuras noteiktas visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, attiecībā uz visām shēmām, uz kurām attiecās izmeklēšana, t. i., 44,7 %.

(457)

Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, tostarp sūdzībā ietvertā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(458)

Izmeklēšanas periodā OTI Savienībā ražoja 22 ražotāji. Pamatojoties uz iepriekšējā apsvērumā minēto, tika aplēsts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 4 018 310 tonnas. Savienības ražotāji, kuru saražotā produkcija veido kopējo ražošanas apjomu Savienībā, veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē un turpmāk tekstā tiks saukti par "Savienības ražošanas nozari".

(459)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcijas būtiska daļa bija paredzēta izmantošanai savām vajadzībām, proti, bieži vien tā (bez rēķina) tika nodota un/vai piegādāta par transfertcenām vienā un tajā pašā uzņēmumā vai uzņēmumu grupā turpmākai pakārtotai apstrādei.

(460)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika pētīts, vai un ciktāl analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(461)

Lai radītu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli, tika iegūti un analizēti dati par visām ar OTI saistītām darbībām, pēc tam nosakot, vai saražotā produkcija bija paredzēta iekšējai izmantošanai vai brīvajam tirgum.

(462)

Attiecībā uz pārdošanas apjomu un pārdošanas cenām Savienības tirgū un tirgus daļu tika konstatēts, ka ir vajadzīga jēgpilna šo rādītāju analīze un novērtēšana, kas jāvērš uz brīvajā tirgū dominējošo situāciju.

(463)

Tomēr pārējos ekonomiskos rādītājus varēja pamatoti izvērtēt, tikai ņemot vērā visas darbības kopumā, tāpēc tika iekļauta arī izmantošana un pārdošana savām vajadzībām. Ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu ir atkarīgi no visām darbībām kopumā neatkarīgi no tā, vai ražošana ir paredzēta savām vajadzībām vai pārdošanai brīvajā tirgū.

(464)

Savienības ražošanas nozare pārdod līdzīgo ražojumu nesaistītiem pircējiem, kā arī pārdod/nodod saistītiem uzņēmumiem turpmākai pakārtotai apstrādei, piemēram, tērauda apstrādes centros.

(465)

Aprēķinot acīmredzamo OTI patēriņu Savienībā, iestādes skaitīja kopā Eurostat norādīto kopējo OTI importa apjomu Savienībā un Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu un savām vajadzībām izmantoto apjomu, kas bija norādīts sūdzībā un bija pārbaudīts izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārbaudes apmeklējuma laikā.

(466)

Tomēr Eurostat dati par importu ir pamatoti ar pilniem KN kodiem, un ir skaidrs, ka attiecībā uz daļu no šiem KN kodiem imports nav attiecīgā ražojuma imports.

(467)

Pamatojoties uz šo informāciju, kopējais patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

(468)

Kopējais patēriņš Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Pasaules ekonomikas krīzes negatīvās ietekmes rezultātā, jo īpaši būvniecības nozarē, no 2008. līdz 2009. gadam samazinājums bija apmēram 25 %. Pēc tam no 2009. gada līdz IP patēriņš sāka uzlaboties, kopumā palielinoties par 24 %, taču tas nesasniedza sākotnējo 2008. gada līmeni.

(469)

Attiecīgajā periodā imports no ĶTR uz Savienību attīstījās šādi.

(470)

Neatkarīgi no patēriņa samazinājuma importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā būtiski palielinājās par 49 %. Ekonomikas krīzes negatīvās ietekmes dēļ importa apjoms no ĶTR 2009. gadā strauji samazinājās. Tomēr imports no ĶTR sāka atgūties ārkārtīgi strauji un no 2009. gada līdz IP sasniedza ievērojamu pieaugumu, proti, 367 %.

(471)

Līdzīgi šā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 60 %. Lai gan no 2008. līdz 2009. gadam tā samazinājās vairāk nekā uz pusi, no 2009. gada līdz IP tā atkal būtiski palielinājās — par 275 %.

(472)

Vidējā ĶTR izcelsmes importa cena attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. No 2008. gada līdz 2009. gadam tā ievērojami samazinājās par 17 %, savukārt no 2009. līdz 2010. gadam tā palielinājās par pieciem procentu punktiem un izmeklēšanas periodā — vēl par trijiem procentu punktiem.

(473)

ĶTR izcelsmes importa cenas visā attiecīgajā periodā bija pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Kā redzams tabulā iepriekš, 2009. gadā, kad ekonomikas krīze bija visdziļākā, pat cenas samazinājums par 17 % nepalīdzēja Ķīnas importam saglabāt tirgus daļu situācijā, kad pēkšņi samazinājās patēriņš un ievērojami palēninājās tirgus darbība, savukārt ar nepārtrauktu cenu samazināšanu turpmākajos gados ir izskaidrojams ievērojamais ĶTR importa tirgus daļas pieaugums laikā no 2009. gada līdz IP.

(474)

Lai noteiktu cenu samazinājumu IP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas atbilstoši ražojuma veidiem nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, tās koriģējot ex-works līmenī, tika salīdzinātas ar Ķīnas ražotāju, kas sadarbojās, atbilstošajām importa vidējām svērtajām CIF cenām atbilstoši ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot attiecīgas korekcijas saistībā ar pēcimportēšanas izmaksām.

(475)

Iepriekšējā apsvērumā minētās pēcimportēšanas izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas saņemti no diviem savstarpēji nesaistītiem attiecīgā ražojuma importētājiem.

(476)

Cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājumu izsakot procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, iegūtā vidējā svērtā cenu starpība Ķīnas ražotājiem-eksportētājiem, kas sadarbojās, bija 20,2 %.

(477)

Pēc galīgo konstatējumu izpaušanas viens ražotājs-eksportētājs pieprasīja papildu informāciju par cenu samazinājuma aprēķinu gadījumos, kad starp ražojuma veidu, kas eksportēts no ĶTR, un ražojuma veidu, ko Savienības ražošanas nozare pārdeva Savienības tirgū, nebija precīzas atbilsmes. Tas arī pieprasīja informāciju par to, vai tika veikta korekcija, ņemot vērā fizikālās atšķirības, ja precīza atbilsme netika konstatēta.

(478)

Ja starp eksportēto ražojuma veidu un Savienības ražošanas nozares pārdoto ražojuma veidu netika konstatēta precīza atbilsme, Komisija salīdzināja eksportēto ražojuma veida ar ražojuma veidu, kas vistuvāk līdzinājās Savienības ražošanas nozares pārdotajam ražojuma veidam. Šajos gadījumos salīdzinājums tika veikts ar ļoti līdzīgu ražojuma veidu, un vienīgā atšķirība bija substrāta biezums.

(479)

Ja bija vairāk nekā viens ļoti līdzīgs ražojuma veids, Komisija salīdzināja eksportēto ražojuma veidu ar lētāku ražojuma veidu, kas pārdots Savienības tirgū, neatkarīgi no tā, vai šā lētākā ražojuma veida substrāts bija plānāks vai biezāks. Tādējādi korekcija, lai ņemtu vērā fizikālās atšķirības, nebija vajadzīga.

(480)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu iestādes izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(481)

Lai noteiktu tādus makroekonomiskos rādītājus kā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, ražošanas jauda, tās izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, pieaugums, pārdošana savām vajadzībām, nodarbinātība un ražīgums, tika izmantoti dati, ko par visiem OTI ražotājiem Savienībā bija sniedzis sūdzības iesniedzējs un kas tika savstarpēji salīdzināti ar citiem pieejamiem avotiem, un pārbaudīti dati, ko bija snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(482)

Lai noteiktu tādus mikroekonomiskos rādītājus kā vienības pārdošanas cena, vienības ražošanas izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu, krājumi un darbaspēka izmaksas, tika izmantoti sešu izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtie un pārbaudītie dati.

(483)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.