4.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 354/1

(1)

Ieguvumi, ko sniedz fiziskās aktivitātes, tostarp regulāras sporta nodarbības un trenēšanās, visā dzīves gaitā, ir ievērojami, un tie cita starpā mazina sirds un asinsvadu slimību, dažu vēža tipu un diabēta risku, uzlabo balsta un kustību aparāta veselību un ķermeņa svara kontroli, kā arī labvēlīgi ietekmē garīgās veselības attīstību un izziņas procesus. Fiziskās aktivitātes, ko ieteikusi Pasaules veselības organizācija (PVO), ir svarīgas visām vecuma grupām un īpaši nozīmīgas bērniem, strādājošajiem un veciem cilvēkiem.

(2)

Fiziskās aktivitātes, kas ir priekšnosacījums veselīgam dzīvesveidam un veselīgam darbaspēkam, veicina stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto pamatmērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz izaugsmi, produktivitāti un veselību.

(3)

Lai gan dažās dalībvalstīs iepriekšējos gados publiskā sektora iestādes ir pastiprinājušas centienus popularizēt veselību veicinošas fiziskās aktivitātes (HEPA), fizisko aktivitāšu trūkums Savienībā joprojām ir nepieņemami augsts. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju nepietiekami iesaistās fiziskajās aktivitātēs, un 60 % ar sportu vai fiziskām nodarbībām nodarbojas reti vai nenodarbojas nemaz. Fiziskās aktivitātes trūkums brīvā laika pavadīšanā biežāk tiek novērots zemākajās sociāli ekonomiskajās grupās. Pašlaik nekas neliecina, ka Savienībā kopumā šīs negatīvās tendences uzlabotos.

(4)

Fiziskās aktivitātes trūkums ir atzīts par vienu no galvenajiem priekšlaicīgas mirstības un slimību riska faktoriem valstīs ar augstiem ienākumiem visā pasaulē, un tas izraisa vairāk nekā 1 miljona cilvēku nāvi PVO Eiropas reģionā vien. Kaitējošie faktori, ko izraisa fizisko aktivitāšu trūkums Savienībā, ir uzskatāmi dokumentēti tāpat kā ievērojamās tiešās un netiešās izmaksas ekonomikai, kuras saistītas ar fizisko aktivitāšu trūkumu un tā izraisītajām veselības problēmām, jo īpaši ņemot vērā, ka lielākā daļa Eiropas sabiedrības strauji noveco.

(5)

Neseni pētījumi liecina, ka sēdošs dzīvesveids varētu būt ar veselības stāvokli saistīts riska faktors neatkarīgi no fiziskās aktivitātes ietekmes. Savienībā šie konstatējumi būtu jāņem vērā, apsverot turpmākas darbības šajā jomā.

(6)

Attiecībā uz fizisko aktivitāšu līmeni pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm. Lai gan dažās no tām ir gūti ievērojami panākumi to iedzīvotāju īpatsvara palielināšanā, kuri veic fiziskās aktivitātes minimālajā ieteicamajā līmenī, daudzās citās dalībvalstīs panākumu nav vai situācija ir pat pasliktinājusies. Pašreizējai politikai līdz šim nav bijusi izšķiroša ietekme fizisko aktivitāšu trūkuma novēršanā Savienībā kopumā. Ļoti daudz var mācīties no veiksmīgām pieejām HEPA politikas izstrādē un īstenošanā.

(7)

Sporta izglītība skolā var būt efektīvs instruments, lai palielinātu izpratni par HEPA nozīmīgumu, un skolas var viegli un efektīvi konkrēti aicināt īstenot darbības šajā ziņā.

(8)

Vairākas politikas jomas, jo īpaši sports un veselība, var veicināt fizisko aktivitāšu popularizēšanu un radīt jaunas iespējas Savienības iedzīvotājiem kļūt fiziski aktīviem. Lai šīs iespējas varētu izmantot pilnībā un lai tādējādi varētu palielināt fizisko aktivitāšu līmeni, HEPA popularizēšanas jomā ir nepieciešama stratēģiska starpnozaru pieeja, tostarp visu attiecīgo ministriju, struktūru un organizāciju, it īpaši sporta kustības, iesaiste visos līmeņos, un ir jāņem vērā paveiktais un notiekošais politiskais darbs. Plašākas informācijas un labāku datu pieejamība par fizisko aktivitāšu līmeni un HEPA popularizēšanas politiku ir būtisks elements šā procesa virzīšanā un prasība politikas novērtējumam, kura mērķis ir nākotnē palielināt politikas izstrādes un īstenošanas efektivitāti.

(9)

ES Fiziskās aktivitātes pamatnostādnēs (ES FAP) (1), kuras minētas Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2012. gada 27. novembra secinājumos (2) par HEPA popularizēšanu un Padomes secinājumos ar nosaukumu “Veselīga novecošana mūža garumā” (3), ir atbalstīta starpnozaru pieeja, kas aptver visas tematiskās jomas, kuras ir būtiskas HEPA popularizēšanā.

(10)

Savukārt 2011. gada Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ar nosaukumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” Komisija un dalībvalstis ir aicinātas, balstoties uz ES FAP, turpināt virzību uz valstu pamatnostādņu izstrādi, tostarp pārskatīšanas un koordinēšanas procesu, un apsvērt šajā jomā ierosināt pieņemt Padomes ieteikumu.

(11)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā par Eiropas Savienības sporta darba plānu 2011.–2014. gadam (4) tika atzīta vajadzība nostiprināt sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm sporta jautājumos dažās prioritārās jomās, tostarp HEPA popularizēšanā. “Sporta, veselības un dalības jautājumu” ekspertu grupa, kas izveidota 2011. gada vidū darba plāna kontekstā, 2012. gada jūlijā pauda atbalstu jaunai Savienības HEPA popularizēšanas iniciatīvai.

(12)

Padomes 2012. gada 27. novembra secinājumos par HEPA popularizēšanu tika atzīta vajadzība turpināt rīcību Savienības līmenī un izteikts aicinājums Komisijai sagatavot priekšlikumu Padomes ieteikumam, tajā paredzot arī mērenu pārraudzības sistēmu, pamatojoties uz vairākiem rādītājiem, kas aptver tematiskās jomas, kuras paredzētas ES FAP,

1)

censties panākt efektīvu HEPA politiku, izstrādājot starpnozaru pieeju, kas ietver tādas politikas jomas kā sports, veselība, izglītība, vide un transports, ņemot vērā ES FAP, kā arī citas būtiskas nozares, un ievērojot konkrētās valsts specifiku. Šiem centieniem būtu jāietver:

2)

fiziskās aktivitātes līmeņa un HEPA politikas pārraudzīšanu atbilstoši konkrētās valsts apstākļiem, izmantojot mērenās pārraudzības sistēmu (5) un rādītājus, kas noteikti pielikumā;

3)

valsts HEPA kontaktpunktu (6), kas atbalsta minēto pārraudzības sistēmu, izraudzīšanos sešu mēnešu laikā no šā ieteikuma pieņemšanas un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, kā arī Komisijas informēšanu par kontaktpunktu izraudzīšanos.

Valsts HEPA kontaktpunktiem īpaši tiks uzticēts uzdevums koordinēt procesu, kurā pārraudzības sistēmas vajadzībām tiek nodrošināta pieeja datiem par fiziskām aktivitātēm; minētie dati būtu jāievada esošajā PVO Eiropas datubāzē par uzturu, aptaukošanos un fizisko aktivitāti (NOPA); tiem būtu arī jāveicina departamentu sadarbība HEPA politikas jomā;

4)

ciešu savstarpējo sadarbību un sadarbību ar Komisiju, iesaistoties regulārā informācijas un labas prakses apmaiņā par HEPA popularizēšanu attiecīgajās Savienības līmeņa struktūrās, kas atbildīgas par sportu un veselību, lai tādējādi nodrošinātu pamatu politikas koordinācijas nostiprināšanai.

1)

palīdzēt dalībvalstīm valsts stratēģiju pieņemšanā, starpnozaru HEPA politikas pieeju izstrādē un attiecīgo rīcības plānu īstenošanā, veicinot informācijas un labas prakses apmaiņu, efektīvu savstarpēju mācīšanos, tīklu veidošanu un veiksmīgu HEPA popularizēšanas pieeju apzināšanu;

2)

saskaņā ar pielikumā minētajiem rādītājiem sekmēt HEPA pārraudzības sistēmas izveidi un darbību, pamatojoties uz šajā jomā pastāvošajiem pārraudzības un datu vākšanas veidiem un pēc iespējas labāk izmantojot esošo informāciju un datus:

3)

pamatojoties uz informāciju, kas sniegta pārraudzības sistēmā noteiktās ziņošanas kārtības ietvaros, un uz citu attiecīgu informāciju par HEPA politikas izstrādi un īstenošanu, ko sniegušas dalībvalstis, reizi trijos gados ziņot par šā ieteikuma īstenošanā gūtajiem panākumiem un izvērtēt šā ieteikuma pievienoto vērtību.