30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/81

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu”, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politiku. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu apņēmību sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Spānijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Spānijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2013. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā tā noteica Spāniju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Komisija 2013. gada 10. aprīlī publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata rezultātus par Spāniju. Komisijas veiktā analīze tai ļauj secināt, ka Spānijā pastāv pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Jo īpaši risku izaugsmei un finanšu stabilitātei joprojām rada ļoti augstais iekšējā un ārējā parāda līmenis; banku nozarē norisinās rekapitalizācijas un pārstrukturēšanas process, tostarp izmantojot publiskā sektora finansējumu; neelastība preču un darba tirgū veicina augstu un pieaugošu bezdarbu un, vispārīgākā nozīmē, kavē ekonomikas pielāgošanos. Lai gan notiek pielāgošanās, nepieciešamās korekcijas mērogs liek veikt pastāvīgu stingru politikas rīcību jomās, kas aptver preču un pakalpojumu tirgu, darba tirgu, finanšu nozari un publiskā sektora finanses.

(9)

Spānija 2013. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2013. gada valsts reformu programmu un savu stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Pamatojoties uz stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktu, Padome uzskata, ka programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir lielā mērā ticams attiecībā uz 2013. gadu, savukārt attiecībā uz 2014. gadu un laikposmu pēc tam tas ir pakļauts dažiem negatīviem riskiem salīdzinājumā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi. Kaut arī stabilitātes programmā prognozēts, ka izaugsme 2014.–2016. gadā būs mazāka salīdzinājumā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, Komisijas dienestu prognozes pamatā ir pieņēmums, ka politika netiks mainīta, un tādējādi tajā nav ņemta vērā fiskālā konsolidācija, kas būs vajadzīga, lai sasniegtu stabilitātes programmā noteiktos budžeta mērķus. Stabilitātes programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2016. gadam samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu zem atsauces vērtības, t. i., 3 % no IKP. Konsolidācija galvenokārt balstās uz izdevumu ierobežošanu, proti, izdevumu attiecībai 2012.–2016. gada laikposmā samazinoties par 3,7 procentu punktiem, tomēr ir arī daži ieņēmumus palielinoši pasākumi. Pamatojoties uz (pārrēķināto) strukturālo bilanci (5), stabilitātes programmā plānotais strukturālā deficīta ikgadējais uzlabojums 2013.–2016. gada laikposmā ir 1,2 %, 0,4 %, 0,9 % un 0,9 % no IKP. Stabilitātes programmā ir apstiprināts vidējā termiņa mērķis (VTM) pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas, proti, līdzsvarots budžeta stāvoklis strukturālā izteiksmē, kas tiktu sasniegts līdz 2018. gadam. VTM ir tālejošāks, nekā tas noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Paredzētais korekciju temps 2017.–2018. gadā strukturālā izteiksmē ir pietiekams, lai sasniegtu VTM. Stabilitātes programmā prognozēts, ka valsts parāda attiecība sasniegs maksimumu 2016. gadā un pēc tam sāks samazināties.

Deficīta un parāda korekciju apdraud negatīvi riski. Pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt deficīta mērķu sasniegšanu, nav pietiekami konkretizēti, jo īpaši reģionālajā līmenī. Attiecībā uz 2016. gadu stabilitātes programmā nav izklāstīti nekādi pasākumi, un iepriekšējie pagaidu pasākumi ir pagarināti tikai līdz 2014. gadam. Ietaupījumus, kurus plānots iegūt vietējo pašvaldību reformas rezultātā, apdraud būtisks īstenošanas risks. Turklāt saistībā ar ieilgušo lielo makroekonomisko nelīdzsvarotību pastāv nedrošība, kas skar ekonomisko, darba tirgus un finansiālo situāciju, kā arī ieņēmumu attīstību. Pilnībā īstenojot pieņemto priekšlaicīgas pensionēšanās reformu un panākot vienošanos par ilgtspējas faktoru, tiktu mazināti riski, kas pastāv sociālā nodrošinājuma sistēmā. Papildu risku rada neparedzēto izdevumu saistības sakarā ar aktīvu aizsardzības shēmām/garantijām. Tika gūti nozīmīgi panākumi attiecībā uz ziņošanu par budžeta izpildi, taču pastāv iespējas pārredzamāk un laicīgāk īstenot Budžeta stabilitātes likuma preventīvos un koriģējošos mehānismus. Netiek sistemātiski un laikus ziņots par valdības kavētajiem maksājumiem, kuru lielā apmēra dēļ bija vajadzīga ad hoc atmaksāšanas shēma. Neatkarīgas fiskālās padomes izveide atpaliek no grafika. Ierosinātā indeksācijas noteikumu pārskatīšana attiecībā uz visiem publiskā sektora ieņēmumiem un izdevumiem radītu ietaupījumus budžetā un nodrošinātu cenu lielāku elastību dažādos ekonomiskos apstākļos. Valsts reformu programmā arī atzīts, ka vēl vairāk jāuzlabo izmaksu lietderība veselības aprūpes un farmaceitisko izdevumu jomā, piemēram, pārskatot atsauces cenas un centralizēti iegādājoties farmaceitiskās preces vai paplašinot līdzmaksājumu izmantošanu.

(11)

Lai gan relatīvais nodokļu slogs 2012. gadā tika ievērojami pārbīdīts uz patēriņu un vides nodokļiem, Spānijas nodokļu un IKP attiecība joprojām ir viena no zemākajām Savienībā. Nodokļu sistēmas efektivitāti var vēl vairāk uzlabot, saskaņā ar fiskālās konsolidācijas centieniem palielinot netiešu un izaugsmei labvēlīgu nodokļu īpatsvaru un apkarojot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Spānija veica dažus pasākumus, lai samazinātu parādu kropļojošo ietekmi uzņēmumu nodokļu jomā, tomēr ir vajadzīgi turpmāki centieni augsto privātā sektora parādsaistību kontekstā.

(12)

Finanšu nozares stabilizācijas programma tiek īstenota, kā plānots. Konkrēti, ir veikti nepieciešamie rekapitalizācijas pasākumi, un ir izveidots aktīvu pārvaldības uzņēmums Sareb. Turpmākajos gados nepārtraukta uzmanība būs jāvelta banku pārstrukturēšanai saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu. Lai mazinātu finansēšanas un likviditātes ierobežojumus, ar kuriem saskaras uzņēmumi, Spānija 2012. gadā īstenoja lielu plānu par reģionālo un vietējo valdību komercparāda atmaksu uzņēmumiem (27,3 miljardu euro apmērā) un uzsāka dažādas iniciatīvas, lai paplašinātu uzņēmumu finansēšanas iespējas. 2013. gadā ir paredzēts pagarināt minēto plānu.

(13)

Situācija darba tirgū joprojām ir kritiska. Tirgus neelastības apstākļos notiekošā ekonomikas pārorientēšana no iekšzemes pieprasījuma un būvniecības, kā arī prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām ir vieni no tiem faktoriem, kas ir veicinājuši bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 27 % (2013. gada sākumā). Īpašas bažas rada būtiskais jauniešu bezdarba līmeņa pieaugums līdz 56 % un ilgstošā bezdarba palielinājums līdz 44,4 % no kopējā bezdarba apmēra 2012. gada beigās. Pieejamie dati norāda uz to, ka 2012. gada darba tirgus reforma ir sākusi radīt lielāku iekšējo elastīgumu (uzņēmumu iekšienē), zināmā mērā samazināt atlaišanas izmaksas un pastiprināt darba algu ierobežošanu. Valsts reformu programmā ir paziņots, ka 2013. gada jūlijā tiks veikts oficiāls reformas izvērtējums attiecībā pret tās noteiktajiem mērķiem, lai vajadzības gadījumā reformu papildinātu. Reformas aktīva darba tirgus politikas jomā atpaliek no grafika, un vēl aizvien ir nepieciešami pasākumi, lai modernizētu un pastiprinātu pašu valsts nodarbinātības dienestu, un nesen pieņemtais lēmums par tirgus atvēršanu privātām nodarbinātības aģentūrām joprojām ir pilnībā jāievieš praksē; tas pats attiecas uz sadarbību starp valsts un reģionālajiem nodarbinātības dienestiem (vienotais nodarbinātības portāls).

(14)

Lielais to bezdarbnieku īpatsvars, kuriem nav oficiālas kvalifikācijas (35 %), un izglītības un apmācības neatbilstība darba tirgus vajadzībām ietekmē augsto bezdarba līmeni jauniešu vidū, kā arī ilgstošo bezdarbu. 2013. gada martā iesniegtajā Valsts jauniešu nodarbinātības un uzņēmējdarbības stratēģijā 2013.–2016. gadam ir iekļauti daudzi īstermiņa un ilgtermiņa pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu nodarbinātības iespējas. Vienlaikus ir ieviesta duālā profesionālā apmācība, un 2012. gadā jau sākās izmēģinājuma projekti. 2013. gada valsts reformu programmā arī uzsvērts, ka ir svarīgi ātri īstenot izglītības sistēmas reformu un uzlabot vispārējo izglītības un apmācības kvalitāti.

(15)

Spānija nesasniedz ES vidējo līmeni attiecībā uz svarīgākajiem rādītājiem, ar kuriem mēra nabadzību un sociālo atstumtību (īpaši apdraudēti ir bērni); galvenais šīs situācijas iemesls ir stāvoklis darba tirgū, kā arī ierobežotā sociālās aizsardzības efektivitāte nabadzības samazināšanas jomā. Kopumā nav konstatēti būtiski uzlabojumi jaunu politikas pasākumu izstrādē. Valsts reformu programmā nav informācijas par 2013.–2016. gada valsts rīcības plāna par sociālo iekļaušanu saturu vai tā pieņemšanas grafiku. Svarīgākie uzdevumi ir nepieciešamība racionalizēt mērķus un resursus saskaņā ar atbilstīgu politikas satvaru, uzlabot pārvaldību un iestāžu savstarpējo koordināciju valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, vienkāršot sociālās palīdzības pieprasīšanas procedūras un pārskatīt mobilitātes šķēršļus. Nelieli panākumi tika gūti saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst bērnu nabadzību un uzlabot ģimenes atbalsta dienestu efektivitāti.

(16)

Tādi trūkumi uzņēmējdarbības vidē kā, piemēram, iekšējā tirgus segmentācija vai ienākšanas šķēršļi pakalpojumu nozarē, kavē darba vietu izveidi, un reformu virzība šajā jomā ir lēnāka, nekā paredzēts 2012. gada septembrī pieņemtajā reformu plānā. 2013. gada janvārī valdība pieņēma likuma par tirgus viengabalainību pirmo projektu; paredzams, ka parlaments to galīgi pieņems līdz 2013. gada beigām. Saskaņā ar atkārtoto apņemšanos, kas iekļauta 2013. gada valsts reformu programmā, ir paredzēts līdz 2013. gada jūnija beigām izstrādāt likuma par profesionālajiem pakalpojumiem pirmo projektu un līdz 2013. gada beigām galīgi pieņemt likumu par uzņēmējdarbību un par uzņēmumu internacionalizāciju. Neraugoties uz šo reformu paredzamo ietekmi, joprojām pastāv iespējas vēl vairāk atvieglot ienākšanu tirgū un nosacījumus attiecībā uz aiziešanu no tirgus, jo īpaši saīsinot uzņēmējdarbības licences iegūšanai vajadzīgo laiku un pārskatot regulējumu maksātnespējas jomā. Turklāt būtu jānovērš reglamentējošie un citi šķēršļi, kas kavē uzņēmumu izaugsmi. Neraugoties uz nesenajām reformām, konkurenci mazumtirdzniecības nozarē vēl aizvien ierobežo šķēršļi ienākšanai tirgū, ar kuriem saskaras lielas platības veikali. 2012. gada septembrī valdība pieņēma likumprojektu, ar ko apvieno valsts konkurences iestādi ar uzraudzības un regulatīvajām iestādēm sešās nozarēs, tādējādi izveidojot vienotu iestādi – Valsts komisiju tirgu un konkurences jautājumos (CNMC). Šīs reformas mērķis ir konsekventi piemērot konkurences principus dažādās ekonomikas nozarēs. 2012. gadā atceļot hipotekāro kredītu procentu maksājumiem un atmaksājumiem piemērotos nodokļu atskaitījumus, tika sperts būtisks solis, lai samazinātu mājokļu iegādes stimulus, tomēr vēl joprojām agrīnā posmā ir centieni izveidot lielāku un efektīvāku īres tirgu, kas arī veicinātu darbaspēka mobilitāti.

(17)

Elektroenerģijas tarifu deficīts, kas rada potenciāli apjomīgas neparedzēto izdevumu saistības budžetā un izraisa nozīmīgu makroekonomisko risku, vēl nav pārliecinoši novērsts, jo 2012. gadā un 2013. gada sākumā piedāvātie pasākumi ir nepietiekami. 2013. gada valsts reformu programmā valdība paziņoja, ka līdz 2013. gada jūnija beigām tiks iesniegts likumprojekts par turpmākām reformām elektroenerģijas nozarē. Pastāv iespējas vēl vairāk uzlabot konkurenci elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgū. Transporta infrastruktūra ir bagātīga, taču pastāv iespējas, lai panāktu, ka ieguldījumu atlase būtu stingrāka, un lai piešķirtu prioritāti efektīvai esošo tīklu uzturēšanai. Šajā saistībā palīdzētu neatkarīga novērotāja izveide, kā jau plānots. Vienlaikus tehniski un juridiski šķēršļi kavē konkurenci kravu un pasažieru dzelzceļa pārvadājumu jomā.

(18)

Ārkārtīgi decentralizētās struktūras dēļ ir nepieciešama pastiprināta dažādu publiskā sektora pārvaldes iestāžu koordinācija, kuras mērķis ir gan samazināt izmaksas, gan ierobežot administratīvo slogu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tāpēc ir īstenotas vai pašreiz tiek īstenotas vairākas iniciatīvas. Konkrēti, valdība 2013. gada februārī iesniedza likumprojektu par vietējās pārvaldes reformu (jāpieņem parlamentā līdz 2013. gada beigām), un tika izveidota komiteja valsts pārvaldes reformas jomā. Tā līdz 2013. gada jūnija beigām iesniegs priekšlikumus par Spānijas valsts pārvaldes reformu. Norit reformas, kuru mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas darbību, kaut arī daži pasākumi sāk aizkavēties un joprojām pastāv iespējas Spānijas tiesu iestāžu efektivitātes uzlabošanai.

(19)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Spānijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Spānijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 9. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(21)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Izvērtējumā ir secināts, ka ierosinātā reformu programma ir visaptveroša un ir solis pareizajā virzienā. Vienlaikus izvērtējumā uzsvērts, ka steidzami jāpieņem un efektīvi jāīsteno trūkstošās reformas, lai tās varētu sākt dot paredzamos pozitīvos rezultātus. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8. un 9. ieteikumā.

(22)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (7). Spānijai kā valstij, kuras naudas vienība ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Īstenot strukturālos fiskālos pasākumus, kā paredzēts Padomes ieteikumos saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, lai līdz 2016. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Šajā nolūkā īstenot visos valdības līmeņos pasākumus, kas pieņemti 2013. gada budžeta plānos, un pastiprināt vidējā termiņa budžeta stratēģiju ar pietiekami konkrētiem strukturāliem pasākumiem, kuri attiecas uz 2014.–2016. gadu. Ilgstošu fiskālās nelīdzsvarotības korekciju var panākt tikai tad, ja ticamā veidā tiek īstenotas vērienīgas strukturālās reformas, kas palielinātu pielāgošanās spējas un veicinātu potenciālo izaugsmi un nodarbinātību. Pēc pārmērīgā deficīta novēršanas pienācīgā tempā veikt strukturālās korekcijas, lai līdz 2018. gadam sasniegtu VTM. Nodrošināt Budžeta stabilitātes konstitucionālajā likumā paredzēto preventīvo un koriģējošo pasākumu konsekventu un pārredzamu darbību. Līdz 2013. gada beigām izveidot neatkarīgu fiskālo iestādi, lai nodrošinātu analīzi un konsultācijas un uzraudzītu fiskālās politikas atbilstību valsts un ES noteikumiem fiskālajā jomā. Uzlabot publiskā sektora izdevumu efektivitāti un kvalitāti visos valdības līmeņos un līdz 2014. gada martam sistemātiski pārskatīt svarīgākos izdevumu posteņus. Uzlabot izmaksu lietderību veselības aprūpes nozarē, vienlaikus saglabājot neaizsargātākajām grupām pieeju šai nozarei, piemēram, samazinot slimnīcu izdevumus par zālēm, pastiprinot koordināciju starp dažādiem aprūpes veidiem un uzlabojot stimulus efektīvai resursu izmantošanai. Veikt pasākumus, lai samazinātu valdības kavēto maksājumu apmēru, nepieļaut to turpmāku uzkrāšanos un regulāri publicēt datus par neatmaksātajām summām. Pieņemt indeksācijas nepiemērošanas likumu, lai samazinātu cenu inerci publiskā sektora izdevumu un ieņēmumu jomā, nodrošināt, ka tas stājas spēkā līdz 2014. gada sākumam, un apsvērt papildu pasākumus, lai ierobežotu indeksācijas klauzulu piemērošanu. Līdz 2013. gada beigām pabeigt ilgtspējas faktora regulējumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa finansiālo stabilitāti, tostarp palielinot faktisko pensionēšanās vecumu, pielāgojot pensionēšanās vecumu vai pensijas pabalstus paredzamā mūža ilguma izmaiņām.

2.

Līdz 2014. gada martam veikt nodokļu sistēmas sistemātisku pārskatīšanu. Apsvērt nodokļu izdevumu turpmāku ierobežošanu tiešo nodokļu jomā, izpētīt iespēju vēl vairāk ierobežot samazinātu PVN likmju piemērošanu un veikt papildu pasākumus vides nodokļu jomā, jo īpaši attiecībā uz akcīzes nodokli un degvielas nodokļiem. Veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu parādu kropļojošo ietekmi uzņēmumu nodokļu jomā. Pastiprināt cīņu pret ēnu ekonomiku un nedeklarētu nodarbinātību.

3.

Īstenot finanšu nozares programmu finanšu iestāžu rekapitalizācijai, tostarp veikt 2012. gada novembrī pieņemtos pasākumus, kas kuriem tiek veicināta ārpusbanku starpniecība.

4.

Līdz 2013. gada jūlijam pabeigt 2012. gadā pieņemtās darba tirgus reformas izvērtēšanu, apverot visus reformas mērķus un pasākumus, un vajadzības gadījumā līdz 2013. gada septembrim iesniegt grozījumus. Līdz 2013. gada jūlijam pieņemt valsts nodarbinātības plānu 2013. gadam un ātri ieviest uz rezultātiem vērstu reformu aktīva darba tirgus politikas jomā, tostarp uzlabojot norāžu mērķtiecīgumu un efektivitāti. Pastiprināt un modernizēt valsts nodarbinātības dienestus, lai nodrošinātu, ka bezdarbnieki saņem efektīvu un individualizētu palīdzību atbilstīgi saviem profiliem un vajadzībām pēc apmācības. Palielināt to pārkvalificēšanās apmācības programmu efektivitāti, kas paredzētas gados vecākiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem. Nodrošināt pilnvērtīgu vienotā nodarbinātības portāla darbību un paātrināt publiskā un privātā sektora sadarbības īstenošanu darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā, lai jau 2013. gadā panāktu tās efektīvu piemērošanu.

5.

Īstenot Jauniešu nodarbinātības un uzņēmējdarbības 2013.–2016. gada stratēģijā izklāstītos pasākumus jauniešu bezdarba novēršanai un cieši uzraudzīt to efektivitāti, piemēram, izmantojot Garantijas jauniešiem shēmu. Turpināt centienus, lai palielinātu izglītības un apmācības atbilstību darba tirgus vajadzībām, samazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un sekmētu mūžizglītību, ko jo īpaši panāk, pagarinot duālās profesionālās apmācības piemērošanu pēc pašreizējā izmēģinājuma posma beigām un līdz 2013. gada beigām ieviešot skolēnu sekmju visaptverošu pārraudzības sistēmu.

6.

Pieņemt un īstenot vajadzīgos pasākumus, lai samazinātu nabadzības un/vai sociālās atstumtības apdraudēto cilvēku skaitu, ko panāk, pastiprinot aktīva darba tirgus politiku nolūkā uzlabot no darba tirgus attālināto cilvēku nodarbināmību un uzlabojot atbalsta pasākumu (tostarp kvalitatīvu ģimenes atbalsta dienestu) mērķtiecīgumu, un palielinot to efektivitāti un lietderīgumu.

7.

Steidzami pieņemt un īstenot likumprojektu par tirgus viengabalainību un paātrināt visas papildu darbības, kas nepieciešamas tā ātrai īstenošanai. Nodrošināt nesen izveidotās regulatīvās iestādes efektivitāti, autonomiju un neatkarību. Līdz 2013. gada beigām pieņemt un īstenot likumu par profesionālām apvienībām un pakalpojumiem, lai novērstu jebkādus nepamatotus ierobežojumus piekļuvei profesionālajām darbībām un to īstenošanai, un likumu par uzņēmējdarbību. Pārgrupēt un koncentrēt atbalsta shēmas, kas paredzētas uzņēmumu internacionalizācijai. Samazināt licenču piešķiršanas procedūru skaitu un saīsināt tās (tostarp attiecībā uz rūpnieciskām darbībām), un veicināt to, ka “ātras licences” pieeja tiek izmantota darbībās, kas nav mazumtirdzniecība. Pārskatīt regulējumu uzņēmumu un privātpersonu maksātnespējas jomā, tostarp ierobežojot uzņēmēju personisko atbildību un atvieglinot “otrās iespējas” sniegšanu nesekmīgiem uzņēmumiem. Atcelt nepamatotus ierobežojumus izveidot mazumtirdzniecības telpas ar lielu platību. Līdz 2014. gada martam pārskatīt tiesiskā regulējuma efektivitāti, lai atbalstītu īres mājokļu tirgus attīstību.

8.

Novērst elektroenerģijas tarifu deficītu, līdz 2013. gada beigām pieņemot un īstenojot elektroenerģijas nozares strukturālo reformu. Pastiprināt centienus, lai pabeigtu elektroenerģijas un gāzes starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm. Samazināt neparedzēto izdevumu saistības, kas publiskā sektora finansēm rodas nerentablas transporta infrastruktūras dēļ. Izveidot neatkarīgu novērtēšanas punktu, lai sekmētu turpmāku lielu infrastruktūras projektu izvērtējumu. Veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci kravu un pasažieru dzelzceļa pakalpojumu jomā.

9.

Saskaņā ar iesniegto grafiku pieņemt vietējās pārvaldes reformu un līdz 2013. gada oktobrim pieņemt plānu, kā uzlabot vispārējās valsts pārvaldes efektivitāti. Pieņemt un īstenot šobrīd noritošās reformas, lai pastiprinātu tiesu sistēmas efektivitāti.