16.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 12/1

(1)

Somija 2009. gada 15. janvāra vēstulē paziņoja Komisijai par glābšanas atbalstu, ko veido garantija un parādsaistību grafika maiņa par labu Osuuskunta Karjaportti (turpmāk „Karjaportti”; paziņošanas brīdī uzņēmuma nosaukums bija Järvi-Suomen Portti Osuuskunta). Ar 2009. gada 5. februāra, 2009. gada 11. februāra, 2009. gada 16. februāra un 2009. gada 20. februāra vēstulēm Somija sniedza Komisijai papildu informāciju.

(2)

Komisija 2009. gada 8. aprīļa vēstulē informēja Somiju, ka tā attiecībā uz paziņotajiem pasākumiem un dažiem iepriekš piešķirtiem pasākumiem ir nolēmusi uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) (2) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru. Saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu 2009. gada 13. maija vēstulē Somija iesniedza Komisijai papildu informāciju.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par atbalsta pasākumiem.

(4)

Komisija saņēma vienas ieinteresētās personas piezīmes par šo jautājumu. Tā nosūtīja tās Somijai, kurai tika sniegta iespēja iesniegt savus apsvērumus. Šie apsvērumi tika saņemti vēstulē, kas datēta ar 2009. gada 28. augustu. Somija 2009. gada 3. novembra e-pasta vēstulē iesniedza papildu informāciju.

(5)

Komisija 2009. gada 15. decembra vēstulē informēja Somiju, ka tā ir nolēmusi LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru sākt arī attiecībā uz iepriekš piešķirtiem papildu atbalsta pasākumiem. Somija 2010. gada 12. februāra vēstulē sniedza papildu informāciju.

(6)

Komisijas lēmums par procedūras attiecināšanu arī uz citiem pasākumiem tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par atbalsta pasākumiem. Komisija nesaņēma turpmākas ieinteresēto personu piezīmes par šo jautājumu.

(7)

Somija 2010. gada 1. martā informēja Komisiju, ka tā atsauc paziņojumu par garantiju Karjaportti labā. Komisija 2010. gada 26. marta vēstulē informēja Somiju, ka tā paziņojuma par garantiju atsaukšanu aplūkos galīgajā lēmumā kopā ar pārējiem novērtējamiem pasākumiem. Turklāt Komisija adresēja Somijai jautājumus, uz kuriem Somija atbildēja 2010. gada 22. aprīļa vēstulē. Komisija nosūtīja informācijas pieprasījumu Somijai 2010. gada 15. jūlijā, uz kuru Somija atbildēja 2010. gada 20. augustā. Komisija 2010. gada 28. septembrī nosūtīja vēl vienu informācijas pieprasījumu, uz kuru Somija atbildēja 2010. gada 29. novembrī. Visbeidzot, Komisija 2011. gada 16. novembra vēstulē lūdza papildu informāciju. Somija iesniedza šo informāciju 2011. gada 16. decembrī.

(8)

Karjaportti ir kooperatīvs, kas atrodas Mikeli, ar ražotnēm Mikeli un Kouvolā, kas abas atrodas Somijas austrumdaļā (Itä-Suomi), apgabalā, kas ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Kooperatīvs tika nodibināts 1914. gadā. 1950. gadā tas tika pārdēvēts par Osuusteurastamo Karjaportti, bet no 2002. gada 31. decembra tas zināms ar nosaukumu Järvi-Suomen Portti Osuuskunta, un kopš 2010. gada 14. decembra — ar nosaukumu Karjaportti. Šobrīd Karjaportti pastāvīgi nodarbina 300 cilvēkus un papildu 100–120 sezonas darbiniekus pavasarī un vasarā.

(9)

Karjaportti nodarbojas ar pārtikas ražošanu, proti, ar gaļas pārstrādi kotletēs un desās. Bez tam kooperatīvs tirgo safasētu gaļu, gaļas gabalus un kautķermeņus. Uz citām dalībvalstīm Karjaportti eksportē maz.

(10)

Kopš 2004. gada 1. decembra Karjaportti tiek piemērota tiesas uzraudzīta pārstrukturēšanas procedūra atbilstīgi Uzņēmumu pārstrukturēšanas likumam 47/1993 (5) (turpmāk „tiesas uzraudzīta pārstrukturēšanas procedūra”, sīkāku informāciju par tiesas uzraudzītu pārstrukturēšanas procedūru skatīt 31.–43. apsvērumā).

(11)

Informācija par Karjaportti finanšu stāvokli pirms tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras un tās laikā sniegta tabulā:

I   tabula

Karjaportti galvenie finanšu rādītāji EURO

(12)

Somijas nodokļu iestādes 2008. gadā divreiz iesniedza prasības par bankrota procedūrām pret Karjaportti. Iesniedzot pirmo prasību 2008. gada 7. oktobrī, tās izdeva rīkojumu samaksāt EUR 461 579. Nodokļu iestādes toreiz prasību atsauca. Prasība tika iesniegta atkārtoti 2008. gada 1. decembrī ar rīkojumu samaksāt EUR 981 658. Bankrota procedūra pret Karjaportti ir izbeigta no 2009. gada jūnija, jo kooperatīvs ir samaksājis nodokļu iestādēm nesamaksāto parādu.

(13)

Aplūkojamos pasākumus veido pasākumi, kurus piešķīrusi Mikeli pilsēta, kurā atrodas kooperatīvs Karjaportti, un pasākumi, kurus piešķīrusi Finnvera Oyj (turpmāk „Finnvera”). Finnvera ir specializēts finanšu uzņēmums, kas pieder Somijas valstij, un tas ir oficiālā Somijas Eksporta kredītaģentūra (6). Tekstā turpmāk vispirms ir raksturoti Mikeli pilsētas piešķirtie pasākumi (3.1. iedaļa) un pēc tam Finnvera piešķirtie pasākumi (3.2. iedaļa).

(14)

1. pasākums. Mikeli pilsētas dome ar 2000. gada 12. jūnija lēmumu piešķīra absolūtu garantiju („taukus”) uzņēmumam Karjaportti; garantija sedza 100 % no nākotnes aizdevuma FIM 25 miljonu apmērā (aptuveni EUR 4,2 miljoni (7)). Aizdevumu 2000. gada septembrī uz 10 gadiem uzņēmumam Karjaportti izsniedza banka Tapiola Pankki Oy (turpmāk „Tapiola”) ar fiksētu procentu likmi 5,35 %. Tajā pašā laikā garantiju īstenoja Mikeli pilsētas valde, parakstot garantijas līgumu. Garantija tika izsniegta bez garantijas maksas un kā absolūta garantija. Tādā situācijā garantijas devējs ir atbildīgs par parāda pamatsummas atmaksu tā, it kā tas būtu garantijas devēja paša parāds, kas nozīmē, ka kreditors no garantijas devēja var pieprasīt parāda pamatsummas atmaksu, kad tai pienācis atmaksas termiņš. Garantētais aizdevums tika izsniegts, lai finansētu ražotnes būvniecību Tikala rajonā Mikeli pilsētā (8).

(15)

Garantija tika nodrošināta, izmantojot jau esošās nekustamā īpašuma hipotēkas, kuru reģistrētā vērtība bija FIM 7,5 miljoni (EUR 1 261 409) (9). Kad tika piešķirts 1. pasākums, aptuveni FIM 3 miljoni no nekustamā īpašuma hipotēkas bija pieejami nodrošinājumam. Turklāt garantija tika nodrošināta ar komerciālām hipotēkām (10) (ar reģistrēto vērtību attiecīgi FIM 25 miljoni un FIM 30,5 miljoni) uz Karjaportti kustamo īpašumu.

(16)

Kad 2004. gada decembrī tika uzsākta tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūra, Tapiola pieprasīja, lai saskaņā ar galvojumu Mikeli pilsēta samaksā Karjaportti nesamaksātos parādus. Pēc tam, kad Mikeli pilsēta bija veikusi šos maksājumus Tapiola, tā kļuva par Karjaportti kreditoru Tapiola vietā (skatīt 34. apsvērumu).

(17)

2. pasākums. Arī 2000. gadā Mikeli lauku teritorija (11) piešķīra uzņēmumam Karjaportti zemes gabalu Tikala ražotnes būvniecībai. Zemes gabala izmērs bija 152 366 m2, un Mikeli pilsēta bez nosacījumiem piešķīra to Karjaportti, tas ir, par to netika maksāta pirkuma cena. Turklāt Mikeli pilsēta bija apņēmusies nodot zemi, kas gatava būvniecībai. Šim nolūkam Mikeli pilsēta atlīdzināja Karjaportti zemes gabala nolīdzināšanas izmaksas, kas veidoja FIM 2 000 000 (aptuveni EUR 336 376) (12).

(18)

Ražotnes būvniecībai Tikala rajonā Karjaportti tika piešķirti citi pasākumi. Finnvera piešķīra aizdevumus un garantijas FIM 20 000 000 apmērā (aptuveni EUR 3 363 759), un Nodarbinātības un ekonomikas ministrija (tolaik — Tirdzniecības un rūpniecības ministrija) piešķīra tiešās dotācijas FIM 15 000 000 apmērā (aptuveni EUR 2 552 819).

(19)

Kopumā nominālā vērtība pasākumiem, kas uzskaitīti 14.–18. apsvērumā un kas paredzēti ražotnes būvniecībai Tikala rajonā, veido FIM 63 783 719 (aptuveni EUR 10 757 652). Atbilstīgi nākamajā tabulā sniegtajam pārskatam piešķirto pasākumu bruto dotāciju ekvivalents sasniedza EUR 3 617 143.

II   tabula

Piešķirto pasākumu bruto dotāciju ekvivalents EURO

(20)

Somija Mikeli pilsētas piešķirtās garantijas bruto ekvivalentu aprēķināja šādi: tā salīdzināja tirgus likmi salīdzināmai garantijai (1,75 %) ar Mikeli pilsētas faktiski iekasēto garantijas prēmiju (0 %). Garantijas atbalsta elements ir vienāds ar starpību starp abām prēmijām, tas ir, 1,75 %. Ja Mikeli pilsēta būtu piemērojusi prēmiju ar šādu likmi, tā būtu saņēmusi FIM 2 406 250 kā prēmijas garantijas 10 gadu darbības laikā. Diskontējot šo summu par 5,7 % dienā, kad garantija tika piešķirta, saņemtā prēmija būtu FIM 1 055 949 (aptuveni EUR 345 786).

(21)

Bruto dotāciju ekvivalentu Finnvera aizdevumam Somija aprēķināja šādi: Tā salīdzināja procentus, ko Finnvera iekasēja par aizdevumu (6 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 1,75 %) ar atsauces likmi atbilstīgi Komisijas paziņojumam par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (13), kas bija spēkā aizdevuma piešķiršanas laikā. Atbalsta elements ir vienāds ar starpību starp abām likmēm aizdevuma darbības laikā (10 gadus). Komisijas maksa, kas Karjaportti bija jāmaksā par aizdevumu (0,5 %), tika atņemta no aprēķina rezultāta. Diskontējot atbalsta elementu ar likmi 5,7 % garantijas piešķiršanas dienā, tas veidoja EUR 82 162.

(22)

Attiecināmo investīciju izmaksas tika aprēķinātas, par pamatu ņemot izmaksas, kas saistītas ar iegādes cenu atbilstoši tabulā parādītajam sadalījumam:

III   tabula

Projekta cenu sadalījums saistībā ar iegādes cenām EUR

(23)

Atbalsta elements EUR 3 617 143 apmērā atbilst atbalsta intensitātei 13,95 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem EUR 25 935 928.

(24)

Karjaportti bija pieteicies uz Mikeli pilsētas piešķirtajiem pasākumiem, pirms tika sākts darbs pie investīciju projekta (14). Pasākumu īstenoja Somija reģionālās attīstīšanas nolūkā. Jaunajai ražotnei būtu jāpalielina darbavietu skaits reģionā no aptuveni 400 uz 550 vai 600.

(25)

Mikeli pilsēta 2002. gada 28. februārī no Karjaportti iegādājās sešus īpašumus un vienu ēku ar tajā esošiem nomniekiem. Samaksātā iegādes cena bija EUR 6 646 787 (15). Dienā, kad Mikeli pilsēta noslēdza darījumu par īpašumu iegādi, un attiecībā uz vienu īpašumu — dienā, kad tas tika nodots Mikeli pilsētai, īpašumi nebija apgrūtināti ar hipotēkām.

(26)

Mikeli pilsētas dome ar 2004. gada 8. marta lēmumu piešķīra garantiju, kas sedza 100 % no aizdevuma EUR 607 054 apmērā, ko plānoja izsniegt Tapiola. Aizdevums 2004. gada 14. aprīlī tika piešķirts uz 10 gadiem ar fiksētu procentu likmi 4 % apmērā. Garantija tika piešķirta bez garantijas maksas un kā absolūta garantija. Aizdevums un attiecīgi garantija tika piešķirti, lai aizstātu Tapiola piešķirto aizdevumu, par kuru Mikeli pilsēta sākotnēji bija izsniegusi garantiju ar 1992. gada 2. novembra lēmumu. Sākotnējā aizdevuma summa bija FIM 7,5 miljoni (EUR 1 261 409), un aizdevums bija piešķirts uz 10 gadiem ar procentu likmi 4,5 %.

(27)

Garantija tika nodrošināta, piemērojot īpašuma hipotēku ražotnei Tikala rajonā, kas jau tika izmantota kā nodrošinājums 1. pasākumam. Turklāt Mikeli pilsētas turējumā bija komerciālā hipotēka, kura bija reģistrēta komerciālo hipotēku reģistrā ar vērtību FIM 25 miljoni. Arī šī komerciālā hipotēka jau bija izmantota kā nodrošinājums 1. pasākumam.

(28)

Kad 2004. gada decembrī tika uzsākta tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūra, Tapiola pieprasīja, lai saskaņā ar garantiju Mikeli pilsēta samaksā Karjaportti nesamaksātos parādus. Pēc tam, kad Mikeli pilsēta bija veikusi šos maksājumus, tā kļuva par Karjaportti kreditoru Tapiola vietā (skatīt 34. apsvērumu).

(29)

Mikeli pilsētas dome ar 2004. gada 10. maija lēmumu piešķīra absolūtu garantiju, kas sedza 100 % no aizdevuma EUR 1,7 miljonu apmērā, ko plānoja izsniegt Tapiola. Vēlāk, 2004. gada 8. jūnijā, Tapiola nolēma piešķirt 3 gadu investīciju aizdevumu EUR 1,7 miljonu apmērā ar mainīgu procentu likmi, piemērojot 12 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita fiksētu drošības rezervi 0,3 %. Garantija tika piešķirta bez garantijas maksas un kā absolūta garantija. Garantija tika nodrošināta, izmantojot to pašu īpašuma hipotēku uz Tikala ražotni kā 1. un 4. pasākumā un tieši to pašu komerciālo hipotēku (16), kuras turētājs bija Mikeli pilsēta. Bez tam Mikeli pilsēta kā īpašu ķīlu saņēma jaunu nodrošinājuma hipotēku ar reģistrētu vērtību EUR 1 135 268, kura reģistrēta uz Tikala ražotni.

(30)

Kad 2004. gada decembrī tika uzsākta tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūra, Tapiola pieprasīja, lai saskaņā ar garantiju Mikeli pilsēta samaksā Karjaportti nesamaksātos parādus. Pēc tam, kad Mikeli pilsēta bija veikusi šos maksājumus, tā kļuva par Karjaportti kreditoru Tapiola vietā (skatīt 34. apsvērumu).

(31)

Karjaportti 2004. gada 17. novembrī kopā ar kreditoriem Nordea Bank Finland Abp (turpmāk „Nordea Bank”), Nordea Rahoitus Suomi Oy (turpmāk „Nordea Financing”) un OKO Osuuspankkien Keskuspankki Oyj (kopš 2008. gada 1. marta šī uzņēmuma nosaukums ir Pohjola Pankki Oyj; turpmāk „OKO/Pohjola Bank”) Mikeli rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesas uzraudzītai pārstrukturēšanas procedūrai. Saskaņā ar Somijas tiesību aktiem šādu pārstrukturēšanu drīkst veikt, lai atjaunotu grūtībās nonākuša debitora uzņēmējdarbības dzīvotspēju, lai nodrošinātu nepārtrauktu tā dzīvotspēju un nodrošinātu parādsaistību atmaksu (17). Tiesas uzraudzītā procedūra attiecībā uz Karjaportti tika uzsākta ar Mikeli rajona tiesas lēmumu 2004. gada 1. decembrī. Tiesiski no procedūras sākuma brīža parādnieks nedrīkst atmaksāt pārstrukturēšanas parādus vai izsniegt nodrošinājumu šādiem parādiem (18). Pārstrukturēšanas parādi ir visi parādi, kas radušies līdz procedūras uzsākšanas brīdim.

(32)

Rajona tiesai 2005. gada 23. jūnijā tika iesniegta pārstrukturēšanas programma un 2005. gada 30. novembrī — pārskatīta pārstrukturēšanas programma. Pārstrukturēšanas programmas ilgums, kuru rajona tiesa apstiprināja 2006. gada 30. janvārī, bija desmit gadi (līdz 2015. gada 1. jūlijam). Laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam Karjaportti ir pārtraucis 372 darba līgumus un dažas darbības, piemēram, iepirkumi, lopkautuve un griešanas darbības, tika veiktas kā ārpakalpojumi.

(33)

Kopumā aptuveni [30–70] (19) % pārstrukturēšanas parādu, uz kuriem attiecās tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūra, bija privāto kreditoru izsniegti. Privātie kreditori ar šo parādu lielāko īpatsvaru bija iepriekš minētās bankas Nordea Bank un OKO/Pohjola Bank, kā arī Nordea Financing.

(34)

Saistībā ar šīm tiesas uzraudzītām pārstrukturēšanas procedūrām 2004. gada 16. decembrī Tapiola pieprasīja Mikeli pilsētai samaksāt to trīs aizdevumu nesamaksāto summu, kurus Mikeli pilsēta bija garantējusi un kuri aprakstīti 3.1.1., 3.1.3. un 3.1.4. apakšpunktā. Pēc tam, kad Mikeli pilsēta bija samaksājusi Tapiola, tā kļuva par Karjaportti kreditoru attiecībā uz visu trīs aizdevumu nesamaksāto summu, kas veidoja EUR 5 356 895. Aizdevumi bija garantēti ar nodrošinājumu, kas raksturots 15., 27. un 29. apsvērumā.

(35)

Turklāt Mikeli pilsēta tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūrā iesniedza prasību EUR 682 087 apmērā, ko veidoja nesamaksātās maksas pilsētas īpašumu pārvaldei, Mikeli ūdens apsaimniekošanas nodaļai un Mikeli atkritumu apsaimniekošanas nodaļai. Arī šī prasība tika nodrošināta ar nodrošinājumu, kas aprakstīts 15., 27. un 29. apsvērumā.

(36)

Aizdevumi un citi parādi (nesamaksātās maksas) pret Mikeli pilsētu tiesas uzraudzītajā pārstrukturēšanas procedūrā tika uzskatītas par lieliem nodrošinātiem parādiem (20). Citas lielas nodrošinātas prasības atradās privāto kreditoru (Nordea Bank, Nordea Financing, OKO/Pohjola Bank) un Finnvera (21) turējumā.

IV   tabula

Lielie nodrošinātie parādi EUR

(37)

Saistībā ar aizdevumiem un citiem parādiem (nesamaksātajām maksām) pret Mikeli pilsētu pārstrukturēšanas programmā tika paredzēti turpmāk minētie pasākumi.

(38)

Mikeli pilsētas aizdevums EUR 5 356 895 apmērā tika uzskatīts par „nodrošinātu parādu” un sadalīts divās daļās. Atbilstoši pārstrukturēšanas programmai abām daļām procentu likme tika samazināta. Līdz 2010. gada 31. decembrim EUR 4,0 miljonu daļai procentu likme bija […] EURIBOR, no kā atņemti […] % (tomēr likmei nebija jābūt vairāk kā […] % vai mazāk kā […] %). Pēc šī datuma ir iekasēta procentu likme […] EURIBOR apmērā. Atlikušajai summai EUR 1 356 895 miljoni ir piemērota procentu likme […] EURIBOR (22). Tāpat kā aizdevumi, nesamaksātās maksas EUR 682 087 apmērā tika uzskatītas par „nodrošinātu parādu” un procentu likme samazināta līdz likmei […] EURIBOR (23).

(39)

Pārstrukturēšanas programmā arī privāto kreditoru nodrošinātajiem parādiem ir paredzēta procentu likme, kas vienāda ar […] EURIBOR. Konkrētai summai katram kreditoram, izņemot […], līdz 2010. gada 31. decembrim bija paredzēta samazināta procentu likme, kas vienāda ar […] EURIBOR, no kā atņemti […] %, minimālā procentu likme […] % un maksimālā procentu likme […] %. Pēc 2010. gada 31. decembra procentu likme visiem nodrošinātajiem parādiem ir […] EURIBOR.

V   tabula

Procentu summas lieliem nodrošinātiem parādiem EUR

(40)

Mikeli pilsēta piekrita minēto parādsaistību maksājumu atlikšanai. Saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu Mikeli pilsētas nodrošināto parādu atmaksa paredzēta 2015. gadā. Pirmais maksājums bija jāveic 2009. gada 1. jūlijā, un, sākot no 2010. gada, bija paredzēti divi maksājumi gadā, un 2015. gadā ir jāsamaksā atlikusī lielākā daļa nodrošināto parādu, kas veido attiecīgi EUR […] aizdevumiem, kuri izsniegti aktivizēto garantiju dēļ, un EUR […] citiem parādiem (nesamaksātās maksas).

(41)

Arī privātie kreditori piekrita maksājumu atlikšanai attiecībā uz viņu nodrošinātajiem parādiem.

VI   tabula

Maksājumu atlikšana EUR

(42)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu aizdevumu un nesamaksāto maksu atmaksāšana Mikeli pilsētai ir jāpabeidz līdz 2015. gadam, parāda lielākajai daļai atmaksāšanas termiņš ir 2015. gads. Ja 2015. gadā tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras beigās Karjaportti neatbildīs konkrētām ekonomiskām prasībām (attiecība starp saistībām un pamatdarbības starpību pārsniegs 4), Mikeli pilsēta atteiksies no maksimāli EUR [0–3] miljoniem no nesamaksātā parāda.

(43)

Arī pārējo kreditoru prasības tiks samazinātas tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras beigās. Nordea Bank atteiksies no maksimāli EUR [0–3] miljoniem, un Nordea Financing atteiksies no maksimāli EUR [0–2] miljoniem. Finnvera prasība tiks samazināta par maksimums EUR [0–2] miljoniem. […] prasība netiks samazināta. Saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu summas, par kurām nodrošinātie parādi tiek samazināti, tiek balstītas uz nodrošinājuma vērtību nodrošinātajiem parādiem divos dažādos scenārijos: pirmais scenārijs ir, ka Karjaportti turpina darbību, otrais scenārijs ir, ka Karjaportti maina vai pārtrauc savu darbību, tas ir, ir jāīsteno nodrošinājumi. Abas vērtības tika noteiktas, veicot divus neatkarīgus vērtējumus (24). Konkrētā summa, par kuru nodrošinātais parāds tiek samazināts, tika noteikta katram kreditoram atsevišķi, ņemot vērā kreditora kārtu un salīdzinot vērtības abos atšķirīgajos scenārijos.

(44)

Karjaportti 2005. gada 2. septembrī pārdeva 50 % no tam piederošajām akcijām nekustamā īpašuma uzņēmumā Kiinteistö Oy Suksimäki Mikeli pilsētai piederošam uzņēmumam par pirkuma summu EUR 860 000.

(45)

Karjaportti nemaksāja procentus par Mikeli pilsētas nodrošinātajiem parādiem, kuriem bija pienācis apmaksas termiņš un kuri bija uzkrājušies laikposmā no 2004. gada 16. decembra līdz 2005. gada 19. decembrim (25). Šie procenti veidoja EUR 281 982 un tika konvertēti aizdevumā ar aizdevuma periodu līdz 2010. gada beigām ar Mikeli pilsētas domes lēmumu 2005. gada 19. decembrī. Aizdevuma procentu likme ir 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 0,3 %. Atmaksāšanai bija jāsākas 2009. gada martā, un bija četri vienādi maksājumi divas reizes gadā, tas ir, EUR 144 991 bija jāsamaksā 2009. gadā un EUR 144 991 — 2010. gadā (26). Šo summu atmaksāšana tika vismaz daļēji atlikta (skatīt 12. pasākumu).

(46)

Nesamaksāto procentu konvertēšana aizdevumos 2005. gadā principā bija paredzēta pārstrukturēšanas programmā. Saskaņā ar programmu ne tikai attiecībā uz Mikeli pilsētu, bet arī uz visiem nodrošināto parādu kreditoriem šajā kontekstā bija jāpiemēro vienādi nosacījumi. Tādējādi [viens privāts kreditors] 2005. gada 28. decembrī konvertēja procentus aizdevumā, kura summa ir aptuveni EUR 1 623 000 un kura termiņš bija 2010. gada beigas. Procentu likme bija 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 1,5 %. Atmaksai vajadzēja sākties 2009. gadā. [Cits privāts kreditors] 2005. gada 29. decembrī konvertēja nesamaksātos procentus aizdevumā, kura summa ir aptuveni EUR 1 532 500 un kura termiņš bija 2010. gada beigas. Procentu likme bija 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2 %. Atmaksāšanai vajadzēja sākties 2009. gadā.

(47)

Ar lēmumu 2007. gada 5. februārī Mikeli pilsētas valde piekrita norakstīt 2006. gada grāmatvedības uzskaitē Karjaportti parādu ar kopējo summu EUR 274 023. Parāda norakstīšana grāmatvedības uzskaitē neietekmēja tiesiskās attiecības starp kreditoru un debitoru, un tādējādi Mikeli pilsēta turpināja veikt parādu iekasēšanu.

(48)

Mikeli pilsēta savā 2008. gada finanšu ziņojumā veica nekonkrēta Karjaportti parāda norakstīšanu ar kopējo summu EUR 5,7 miljoni. Parāda norakstīšana grāmatvedības uzskaitē neietekmēja tiesiskās attiecības starp kreditoru un debitoru, un tādējādi Mikeli pilsēta turpināja veikt parādu iekasēšanu.

(49)

Mikeli pilsētas dome 2008. gada 8. decembrī nolēma piešķirt absolūtu garantiju EUR 2,75 miljonu apmērā, kas segtu Tapiola nākotnes aizdevumu uzņēmumam Karjaportti. Pilsētas dome uzticēja pilsētas valdei nolemt par sīki izstrādātiem nosacījumiem attiecībā uz absolūto garantiju, tas ir, īstenot garantiju. Saskaņā ar paziņojumu aizdevuma summai vajadzēja būt EUR 5 819 807 ar procentu likmi 3,65 %. Kā atlīdzību par garantiju paziņotais pasākums paredz vienreizēju maksu 4 % apmērā, un garantija tiktu piešķirta uz 10 gadiem (27).

(50)

Mikeli pilsētas domes lēmums netika pieņemts, jo Kuopio administratīvajā tiesā (Kuopion Hallinto-Oikeus) tika iesniegta pretenzija. Pēc šīs pretenzijas saņemšanas tiesa izdeva rīkojumu Mikeli pilsētai apturēt garantijas īstenošanu un saņemt atbalsta apstiprinājumu no Komisijas.

(51)

Tā kā Mikeli pilsētas domes lēmums piešķirt garantiju netika pieņemts, Tapiola attiecās piešķirt aizdevumu uzņēmumam Karjaportti. Visbeidzot, 2010. gada martā Somija atsauca paziņojumu par garantiju, jo Karjaportti atsauca pieteikumu garantijas saņemšanai, un pilsētas valde 2010. gada 22. februārī nolēma neīstenot pilsētas domes lēmumu.

(52)

Nodrošināto parādu atmaksas atlikšana. Saskaņā ar tiesas apstiprināto pārstrukturēšanas programmu Karjaportti 2009. gadā bija jāatmaksā EUR […] un 2010. gadā — EUR […] no nodrošināto parādu nesamaksātās summas (skatīt VI tabulu). Saskaņā ar paziņojumu šo summu atmaksāšana ir bijusi jāatliek līdz vēlākais 2015. gada 1. jūlijam.

(53)

2005. gadā piešķirtā aizdevuma atmaksas atlikšana (nesamaksāto procentu konvertēšana). Karjaportti 2009. gadā bija jāatmaksā EUR 140 991 un tāda pati summa 2010. gadā no aizdevumā konvertēto procentu nesamaksātās summas (skatīt 40. apsvērumu). Saskaņā ar paziņojumu šo summu atmaksāšana ir bijusi jāatliek līdz laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam (28).

(54)

Kuopio administratīvā tiesa (Kuopion Hallinto-Oikeus) aizliedza pildīt pilsētas domes 2009. gada 4. februāra lēmumu attiecībā uz parādsaistību grafika maiņu. Tomēr šķiet, ka parādsaistību grafika maiņa tomēr ir notikusi. Sākot no 2009. gada maija Karjaportti regulāri izteica ierosinājumus Mikeli pilsētai un citiem saviem kreditoriem atlikt parādsaistību maksājumus, lai saglabātu kooperatīva nepārtrauktu darbību (29). Mikeli pilsētas valde šos ierosinājumus apstiprināja.

(55)

Saskaņā ar Somijas iesniegto informāciju laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam Finnvera piešķīra Karjaportti vairākus aizdevumus un garantijas.

(56)

Finnvera ir specializēts finanšu uzņēmums, kas pieder Somijas valstij, un tas ir oficiālā Somijas Eksporta kredītaģentūra. Finnvera darbība tiek organizēta atbilstoši valsts noteiktajiem politikas mērķiem ražošanas un apropriāciju jomā. Šie mērķi ietver: no jauna izveidoto uzņēmumu skaita palielinājumu, finansējuma nodrošināšanu izmaiņām, ar kurām saskaras MVU, un uzņēmumu izaugsmes, starptautiskās darbības un eksporta veicināšanu. Savā darbībā Finnvera ir jāievēro ekonomiskās pašpietiekamības princips. Tomēr Somija sedz daļu Finnvera kredīta un garantē zaudējumus; valsts ir tieši atbildīga par iekšzemes garantijām un eksporta kredīta garantijām, kuras piešķīrusi Finnvera, un valsts piešķir garantijas Finnvera pašas līdzekļu iegādei. Šie valsts pasākumi saistībā ar Finnvera nav šī lēmuma darbības jomā; Komisija patur tiesības pievērsties tiem vēlāk. Uz Finnvera attiecas Administratīvā procesa likums 434/2003.

(57)

Attiecībā uz Finnvera korporatīvo pārvaldību Uzraudzības padome, kas uzrauga to, kā uzņēmumu pārvalda direktoru valde un rīkotājdirektors, pārstāv uzņēmuma īpašnieku, kas Finnvera gadījumā ir valsts. Uzraudzības padomes locekļi tiek izraudzīti no politisko partiju parlamentārām grupām, par pamatu ņemot to pārstāvniecību Somijas parlamentā. Turklāt Finnvera Uzraudzības padome ietver to organizāciju pārstāvjus, kas darbojas atbilstoši uzņēmuma rūpnieciskās politikas mērķiem. Direktoru valde, kurā ir 6–9 locekļi un 2 locekļu vietnieki, apstiprina uzņēmuma stratēģiju, finanšu ziņojumus un starpposma ziņojumus, veicina uzņēmuma attīstību un nodrošina, lai darbības atbilstu tiesību aktu normām un īpašnieka izvirzītajiem mērķiem. Četri valdes locekļi un abi locekļu vietnieki tiek ievēlēti no dažādu ministriju izvirzīto kandidātu vidus. Rīkotājdirektors atbild par uzņēmuma pārvaldību.

(58)

Kopš 2007. gada 25. septembra Finnvera ir atbrīvota no ienākuma nodokļa maksāšanas. Komisija ir apstiprinājusi šo atbrīvojumu. Apstiprinājuma lēmuma pamatā ir fakts, ka Somijas iestādes ir uzņēmušās nodrošināt, ka Finnvera ierobežos darbību un tā veiks tikai valsts atbalsta shēmu administrēšanu (30).

(59)

Finnvera 2004. gada 17. martā piešķīra 100 % garantiju aizdevumam EUR 91 000 apmērā ar garantijas maksu 3 % gadā. Aizdevumu, kura termiņš bija 3 gadi, piešķīra Tapiola ar fiksētu procentu likmi [2–5] % gadā. Aizdevums un attiecīgā garantija tika izsniegta, lai aizstātu aizdevumu, ko Tapiola izsniedza 1992. gadā.

(60)

Finnvera 2006. gada 12. janvārī izsniedza aizdevumu EUR 180 000 apmērā ar procentu likmi 6 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2 % gadā. Aizdevums attiecas uz procentiem, kas uzkrāti pārstrukturēšanas procesa laikā no 2004. gada 2. decembra līdz 2008. gada 28. februārim, un tie tika konvertēti jaunā kredītā. Aizdevums ir nodrošināts ar hipotēku īpašumiem, kas atrodas Tikalā, Lapēnrantā un Kouvolā, un uzņēmuma […] akcijām. Aizdevuma termiņš ir 2010. gada beigas, un tā atmaksāšana bija jāsāk 2009. gadā. Nesamaksātā summa 2011. gada 23. novembrī joprojām bija EUR […]. Privātie kreditori […] un […] konvertēja procentus aizdevumos tajā pašā laikā.

(61)

[Privāts kreditors] 2005. gada 28. decembrī konvertēja procentus aizdevumā, kura summa ir aptuveni EUR 1 623 000 un kura termiņš bija 2010. gada beigas. Procentu likme ir 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 1,5 %. Atmaksāšanai vajadzēja sākties 2009. gadā.

(62)

[Cits privāts kreditors] 2005. gada 29. decembrī konvertēja procentus aizdevumā, kura summa ir aptuveni EUR 1 532 500 un kura termiņš bija 2010. gada beigas. Procentu likme bija 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2 %. Atmaksāšanai vajadzēja sākties 2009. gadā.

(63)

Finnvera 2006. gada 14. septembrī piešķīra […] pretgarantiju, kuras summa bija EUR 300 000 ar garantijas maksu 1,65 % gadā, kuru samaksāja Karjaportti. Savukārt […] piešķīra garantiju uzņēmumam Karjaportti par to pašu summu ar procentu likmi 1,25 %. Garantija un pretgarantija sedza 16,7 % no EUR 1,8 miljoniem, kas attiecās uz apakšuzņēmuma līgumu starp […] un Karjaportti. Finnvera garantijas ilgums bija 8 mēneši. Apakšuzņēmuma līguma atlikumu sedza garantija, ko izsniedza […] un […] (attiecīgi EUR 825 000 un EUR 675 000), kuri iekasēja garantijas maksu 1,75 % apmērā. Finnvera nebija iesaistīta šo garantiju piešķiršanā, tas ir, tās nebija pretgarantijas. Finnvera izsniegtās pretgarantijas termiņš beidzās 2007. gada 30. jūnijā, un tā netika izmantota. Tādējādi Finnvera neradās maksājuma saistības, kas izrietētu no šīs garantijas.

(64)

Finnvera 2007. gada 6. jūlijā izsniedza aizdevumu EUR 250 000 apmērā ar procentu likmi 6 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2,5 % gadā. Aizdevuma termiņš bija seši mēneši, un tas būtu bijis jāatdod līdz 2008. gada 15. janvārim. Līdz šim ir atdota tikai daļa aizdevuma (nesamaksātā summa 2011. gada 23. novembrī: […]).

(65)

Tajā pašā laikā privātie kreditori […] un […] piešķīra aizdevumus attiecīgi EUR 800 000 un EUR 650 000 apmērā arī uz sešiem mēnešiem. Šo aizdevumu procentu likme bija 1 mēneša EURIBOR, kam pieskaita 2 %. Arī šo aizdevumu atdošana ir novēlota (nesamaksātās summas 2011. gada 23. novembrī: EUR […] un EUR […]).

(66)

Šiem diviem aizdevumiem un Finnvera piešķirtajam aizdevumam Karjaportti sniedza šādu nodrošinājumu: komerciāla hipotēka ar reģistrēto vērtību EUR 1 850 067, akcijas uzņēmumā […] un bankas konts. Šis nodrošinājums tika sadalīts starp Finnvera, […] un […] atbilstoši to riskam saistībā ar aizdevumiem. Būtībā visi trīs kreditori bija vienas kārtas un sadalīja nodrošinājumu procentuāli: (Finnvera: [0–30] %; [pirmais privātais kreditors]: [10–50] %; [otrais privātais kreditors]: [10–50] %).

(67)

Finnvera 2008. gada 9. janvārī piešķīra […] pretgarantiju, kuras summa bija EUR 280 000 ar garantijas maksu 2,5 % gadā, kuru samaksāja Karjaportti. Pretgarantija sedza 80 % no garantijas, ko […] piešķīra uzņēmumam Karjaportti 2008. gada 11. janvārī un kas veidoja EUR 350 000 saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu starp […] un […]. […] mainīja garantijas maksu [0–3] %. Finnvera varēja saņemt nodrošinājumu kā Karjaportti piederošas akcijas uzņēmumā […]. Saskaņā ar Finnvera veikto novērtējumu, kas datēts ar 2008. gada 8. janvāri, pretgarantijas piešķiršanas laikā šo akciju drošības vērtība attiecībā uz Finnvera bija EUR […]. Pretgarantijas darbības termiņš beidzās 2011. gada 28. februārī, un saskaņā ar to maksājumi netika veikti.

(68)

Kā aprakstīts 2., 3. un 6. apsvērumā, Komisija 2009. gada 8. aprīlī nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru (turpmāk „pirmais lēmums par procedūras uzsākšanu”). Oficiālā izmeklēšanas procedūra 2009. gada 15. decembrī tika attiecināta arī uz vairākiem papildu pasākumiem (turpmāk „otrais lēmums par procedūras uzsākšanu”).

(69)

Pirmajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija apšaubīja, vai aplūkojamais pasākums būtu saderīgs ar privāta tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Pirmkārt, saskaņā ar Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (31) (turpmāk „2000. gada Paziņojums par garantijām”), kas bija spēkā pasākuma piešķiršanas laikā, pasākums var veidot valsts atbalstu, jo garantija sedza 100 % no aplūkojamā aizdevuma. Šo secinājumu nemainītu 2008. gada Paziņojums par garantijām, kas ir spēkā šobrīd (32). Turklāt, garantijas piešķiršanu bez komisijas maksas, kas būtībā ir finansiāla riska uzņemšanās bez atlīdzības, nevar raksturot kā tirgus dalībnieka rīcību.

(70)

Attiecībā uz atbalsta saderību Komisijai bija šaubas, vai uz garantiju varētu attiekties LESD 107. panta 3. punktā noteiktais izņēmums, jo atbilstīgi iepriekšējam novērtējumam šķita, ka nav spēkā Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtības nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (33) (turpmāk „1999. gada pamatnostādnes”) nosacījumi.

(71)

Otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par to, vai pārdošana tika veikta atbilstīgi tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo netika izpildītas prasības, kas noteiktas Komisijas Paziņojumā par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (34). Tika uzskatīts, ka netika samaksāta tirgus cena, jo zeme bez apsvēršanas tika piešķirta uzņēmumam Karjaportti. Bez tam Karjaportti nebija jāsedz būvniecības vietas nolīdzināšanas izmaksas.

(72)

Otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par to, vai pirkuma noteikumi un nosacījumi atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo Somija nesniedza pierādījumus tam, ka īpašumu iegāde ir veikta atbilstoši tirgus nosacījumiem, piemēram, neatkarīgs eksperts nav veicis īpašumu novērtēšanu.

(73)

Otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija apšaubīja, vai aplūkojamais pasākums atbilst privāta tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Pirmkārt, saskaņā ar 2000. gada Paziņojumu par garantijām, kas bija spēkā piešķiršanas laikā, pasākums var veidot valsts atbalstu, jo garantija sedza 100 % no aplūkojamā aizdevuma. Šo secinājumu nemainītu 2008. gada Paziņojums par garantijām, kas ir spēkā šobrīd. Turklāt, garantijas piešķiršanu bez komisijas maksas, kas būtībā ir finansiāla riska uzņemšanās bez finansējuma, nevar raksturot kā tirgus dalībnieka rīcību, jo īpaši situācijā, kad uzņēmums jau ir nonācis grūtībās.

(74)

Attiecībā uz pasākuma saderību Komisijai netika sniegta pietiekama informācija, kas ļautu noteikt, vai ir spēkā 1999. gada pamatnostādnēs ietvertie nosacījumi.

(75)

Komisijai līdzīgas šaubas bija par garantiju, kas piešķirta 2004. gada 8. martā.

(76)

Pirmajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija apšaubīja, vai pārstrukturēšanas laikā veiktie pasākumi atbilst privāta tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(77)

Pirmkārt, Mikeli pilsēta piekrita samazināt procentu likmes nodrošinātajiem parādiem, tādējādi iekasētās procentu likmes bija daudz zemākas nekā Somijā piemērotā atsauces likme tajā laikā. Tā kā atsauces likme tiek uzskatīta par tirgus likmi dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un tā kā Karjaportti tajā laikā bija nonācis grūtībās, Komisija secināja, ka nav ticams, ka privātais kreditors būtu piešķīris aizdevumus ar šādu zemu procentu likmi.

(78)

Attiecībā uz pasākumu saderību Komisijai procedūras uzsākšanas laikā bija ierobežota informācija par pārstrukturēšanas pasākumiem, ko Karjaportti veicis kopš 2004. gada. Tika uzskatīts, ka nepārtrauktā pārstrukturēšana nav bijusi veiksmīga, jo nodokļu iestādes 2008. gada decembrī iesniedza prasību uzsākt Karjaportti bankrota procedūru. Tādējādi Komisijai bija šaubas, vai ir iespējams panākt uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju, izmantojot veiktos pārstrukturēšanas pasākumus. Attiecībā uz citiem pārstrukturēšanas atbalsta kritērijiem saskaņā ar 2004. gada pamatnostādnēm (35), un tā kā nebija paziņojuma un pārstrukturēšanas plāna, Komisija nevarēja izvērtēt, vai ir spēkā visi citi 2004. gada pamatnostādņu nosacījumi.

(79)

Otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par to, vai aplūkojamais pasākums būtu saderīgs ar privātā tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, jo Somija nesniedza pierādījumus, ka akciju iegāde tika veikta atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(80)

Attiecībā uz nesamaksāto procentu konvertēšanu aizdevumā Mikeli pilsēta piekrita aizdevumam piemērot ļoti zemu procentu likmi. Faktiski privātie kreditori, konvertējot nesamaksātos procentus, vienojās par augstāku procentu likmi, tādējādi Komisija sāka apšaubīt, vai šāda pieeja varētu būt atbilstīga tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(81)

Otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija uzskatīja, ka, ja parādu norakstīšana 2006. un 2008. gada finanšu ziņojumos ietvēra arī juridiskas saistības, kuras līdz ar to tiek izbeigtas, norakstīšana radītu Karjaportti priekšrocību. Komisija uzskata, ka ir apšaubāms, vai privāts tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu rīkojies tādā pašā veidā.

(82)

Pirmajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija šaubījās, ka Mikeli pilsēta, piešķirot garantiju, rīkotos kā privāts tirgus ekonomikas ieguldītājs, un sākotnēji uzskatīja, ka garantija veido valsts atbalstu. Attiecībā uz saderību Komisijai bija šaubas, vai garantija atbilst 2004. gada pamatnostādnēm, jo šķita, ka netiek izpildīts princips „vienreiz un pēdējoreiz”. Turklāt garantijas maksa un aizdevuma procentu likme bija pārāk zema, lai tiktu izpildīti pamatnostādņu 25. punkta a) apakšpunkta nosacījumi, un garantija neatbilda pamatnostādņu 25. punkta c) apakšpunktam, jo tā nebija ierobežota uz 6 mēnešiem.

(83)

Pirmajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija šaubījās, ka Mikeli pilsēta, piekrītot parādsaistību grafika maiņai, rīkojās kā privāts tirgus kreditors, un sākotnēji uzskatīja, ka pasākums veido valsts atbalstu. Attiecībā uz saderību Komisijai bija šaubas, vai parādsaistību grafika maiņa atbilstu 2004. gada pamatnostādnēm, jo šķita, ka netiek izpildīts princips „vienreiz un pēdējoreiz”. Turklāt parādsaistību grafika maiņa neatbilda glābšanas atbalsta noteikumiem. Tā nebija ierobežota uz sešiem mēnešiem un tādējādi neatbilda pamatnostādņu 25. panta c) apakšpunktam.

(84)

Otrajā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija uzskatīja, ka pasākumi ir piešķirti, izmantojot valsts līdzekļus, un tie saistīti ar valsti, jo Finnvera pilnībā pieder Somijai. Attiecībā uz aizdevumiem Komisijai bija šaubas, ka piemērotā procentu likme pārsniedz attiecīgās atsauces likmes. Turklāt, tai nebija pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu, vai pasākumi ir piešķirti kopā ar privātajiem ieguldītājiem un ar vienādiem nosacījumiem. Attiecībā uz garantijām Komisijai bija šaubas, ka tās ir piešķirtas esošo shēmu ietvarā, jo garantijām, kas piešķirtas lielam grūtībās nonākušam uzņēmumam, šīs shēmas nepiemēro. Komisija šaubījās, vai tad, ja pasākumi būtu piešķirti ārpus esošās atbalsta shēmas, tie atbilstu tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(85)

Somija apgalvo, ka garantija nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo Karjaportti iespējams būtu spējis iegūt tādu pašu garantiju privātā kapitāla tirgū. Somija atsaucas uz faktu, ka Tapiola piešķīra aizdevumu, kura nodrošinājums bija aplūkotā garantija, kā daļu no finansējuma paketes EUR 25 miljonu apmērā ieguldījumu veikšanai Tikala ražotnē. Finansējumā piedalījās citas personas. Valsts atbalstu ieguldījumam veidoja zemes piešķiršana un būvniecības vietas nolīdzināšanas izmaksu segšana (skatīt 89. un 90. apsvērumu), ko veica Mikeli pilsēta, Finnvera piešķirtie aizdevumi un garantijas, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas piešķirtās tiešās dotācijas.

(86)

Turklāt Somija apgalvo, ka Mikeli pilsēta izturējās vienādi pret visiem uzņēmumiem, kas pieteicās uz garantijām.

(87)

Somija uzskata, ka, ja pasākums būtu uzskatāms par valsts atbalstu, šāds atbalsts būtu bijis saderīgs ar iekšējo tirgu, jo tas tika piešķirts atbilstīgi Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm (36) (turpmāk „1998. gada RAP”). Lielie uzņēmumi drīkstēja saņemt reģionālos atbalsta pasākumus atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktam, ja tie nepārsniedza 24 % no attiecināmajām neto izmaksām. Šie nosacījumi tika izpildīti. Somija iesniedza aprēķinu, saskaņā ar kuru bruto dotāciju ekvivalents nepārsniedz 24 %, ja ņem vērā visu valsts atbalstu ieguldījumam.

(88)

Somija apgalvo, ka, lai noteiktu zemes gabala vērtību nodošanas brīdī, zemes gabala pašreizējā uzskaites vērtība nav salīdzināms rādītājs. Mikeli pilsēta lēš, ka zemes tirgus vērtība piešķiršanas brīdī bija EUR 300 000. Somija norāda, ka būvniecības vietas nolīdzināšanas izmaksas bija FIM 2 miljoni (EUR 336 376).

(89)

Somija uzskata, ka zemes gabala nodošana un būvniecības vietas nolīdzināšanas izmaksu segšana ir bijusi atbilstoši 1998. gada RAP (skatīt 87. apsvērumu).

(90)

Somija apgalvo, ka īpašumu iegāde 2002. gadā bija saistīta ar Tikala ražotnes būvniecības projektu, kura īstenošanai Karjaportti bija nepieciešams finansējums. Somija apgalvo, ka īpašumi tika iegādāti par tirgus cenu. Vērtēšanā tika ņemts vērā, ka īpašumi tika iegādāti, lai pārvērstu tos galvenokārt izmantošanai mājokļiem, izmainot plānus, lai gan daļa no teritorijas joprojām tika izmantota uzņēmējdarbībai. Turklāt īpašumi bija apgrūtināti ar hipotēkām, kas bija izsniegtas privātajiem kreditoriem, un vienam no sešiem īpašumiem kopējā hipotēka veidoja aptuveni EUR 9,6 miljonus, kas apstiprina, ka īpašumu vērtība bija augstāka nekā iegādes vērtība. Tādējādi Mikeli pilsēta ievēroja tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, un pirkums neveidoja valsts atbalstu.

(91)

Somija norāda, ka garantētais aizdevums tika piešķirts, lai izlīdzinātu pirms ilgāka laika izsniegto pensiju aizdevumu, kas tika piešķirts 1992. gadā. Tajā laikā Mikeli pilsēta kopā ar Finnvera un […] garantēja pensiju aizdevumu. Kā pretgarantiju Mikeli pilsēta saņēma hipotēku FIM 7,5 miljonu (EUR 1 261 409) vērtībā uz Karjaportti īpašumu. Izsniedzot garantiju 2004. gada 8. martā, Mikeli pilsēta saglabāja šo nodrošinājumu.

(92)

Somija apgalvo, ka sākotnējā garantija tika piešķirta pirms Somijas iestāšanās ES. Kad Mikeli pilsēta 2004. gada 8. martā piešķīra jaunu garantiju, netika piešķirts jauns atbalsts, jo esošā sākotnējā garantija tika pārvērsta jaunā garantijā, saglabājot pietiekamu pretnodrošinājumu. Turklāt tajā pašā laikā arī citi sākotnējā, t. i., 1992. gada, pensiju aizdevuma garantiju sniedzēji piešķīra aizdevumus Karjaportti.

(93)

Visbeidzot, Somija apstrīd, ka 2004. gada pavasarī Karjaportti bija grūtībās nonācis uzņēmums 1999. gada pamatnostādņu nozīmē. Somija apgalvo, ka 2004. gada pirmajā pusē tirgus prognozes bija apmierinošas un Karjaportti 2004. gada budžetā plānoja EUR 3 miljonu peļņu. Turklāt 2004. gada pavasarī un vasarā Karjaportti spēja saņemt aizdevumus no privātajiem aizdevējiem ar salīdzinoši zemu procentu likmi. Visbeidzot, 2004. gada decembrī Karjaportti tika uzskatīts par dzīvotspējīgu uzņēmumu, jo tā kreditori, neraugoties uz ieilgušajām finanšu grūtībām, apstiprināja uzņēmuma pārstrukturēšanu. Pretējā gadījumā Karjaportti tiktu pasludināts par bankrotējušu.

(94)

Somija garantiju uzskata par turpinājumu finansējumam, ko Mikeli pilsēta 2000. gadā piešķīra kā ieguldījumu Tikala ražotnē. Garantija tika piešķirta, lai pabeigtu 2000. gadā aizsākto sākotnējo ieguldījumu plānu. Laikā, kad tika piešķirta garantija, Karjaportti nebija grūtībās nonācis uzņēmums 1999. gada pamatnostādņu nozīmē, kā jau tas tika apgalvots attiecībā uz 2004. gada martā piešķirto garantiju (skatīt 93. apsvērumu).

(95)

Somija apgalvo, ka, ja garantija veidotu valsts atbalstu, tā būtu saderīga ar iekšējo tirgu, jo tā atbilst 1998. gada RAP. Lielie uzņēmumi drīkstēja saņemt reģionālā atbalsta pasākumus atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktam, ja tie nepārsniedza 24 % no attiecināmajām neto izmaksām. Šie nosacījumi tika izpildīti, jo garantijas atbalsta elements veido tikai EUR 57 835, bet Karjaportti kopējie ieguldījumi Tikala ražotnē bija EUR […].

(96)

Somija apgalvo, ka visi veiktie pasākumi bija saistīti ar tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanu. Atbilstoši Tiesas judikatūrai tiesību akti tiesas uzraudzītās atveseļošanas shēmās un maksātnespēja pati par sevi neattaisno šo tiesību aktu uztveršanu par atbalstu (37).

(97)

Otrkārt, procedūras laikā netika piešķirti jauni aizdevumi, bet maksājums par parādiem, kas piešķirti pirms pārstrukturēšanas, tika pārskatīts atbilstoši valsts tiesību aktiem par uzņēmumu pārstrukturēšanu, piemērojot kreditoriem vienādus nosacījumus. Papildus Mikeli pilsētas debitoru parādiem procedūras laikā tika pārstrukturēti arī privāto kreditoru debitoru parādi. Karjaportti kreditori tika sadalīti vairākās grupās. Katras grupas kreditoru debitoru parādiem piemēroja savstarpēji vienādus nosacījumus. Somija norāda, ka tas jo īpaši ir taisnība attiecībā uz Mikeli pilsētas nodrošinātajiem parādiem. Tādējādi šķiet, ka, piekrītot tiesas uzraudzītai pārstrukturēšanas procedūrai, Mikeli pilsēta ir rīkojusies kā privāts tirgus ekonomikas ieguldītājs.

(98)

Turklāt Somija norāda, ka Mikeli pilsēta par rentablāku ir uzskatījusi veikt parādsaistību grafika maiņu nekā ļaut Karjaportti bankrotēt un pilnībā izbeigt darbību, kas arī ir parādīts pārstrukturēšanas programmai pievienotajā likvidācijas bilancē.

(99)

Attiecībā uz pasākumu saderību atbilstoši 1999. gada pamatnostādnēm Somija apgalvo, ka uzņēmums, kam piemēro pārstrukturēšanas procedūru, ir vispārīgi jāuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu šo pamatnostādņu nozīmē. Tad tā atkārto, ka pārstrukturēšanas procedūra neveido valsts atbalstu un ka Mikeli pilsēta neveica atbalsta pasākumus pārstrukturēšanas procedūras laikā.

(100)

Pēc tam Somija iesniedz argumentus attiecībā uz katru no piešķirtajiem pasākumiem. Saistībā ar to, ka aktivizēta garantija, ko Mikeli pilsēta izsniegusi par 2000. gadā piešķirto aizdevumu, Somija norāda, ka Mikeli pilsēta nepiešķīra jaunus aizdevumus Karjaportti, bet vienkārši iejaucās kā kreditors pēc Tapiola pieprasījuma tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras sākumā, kas bija parasts pasākums šādā pārstrukturēšanas procedūrā. Attiecībā uz aizdevuma atmaksas noteikumiem un nosacījumiem Somija norāda, ka tie ir precizēti pārstrukturēšanas programmā un bija vienādi visiem kreditoriem vienā kreditoru grupā.

(101)

Attiecībā uz nesamaksātajām maksām Somija skaidro, ka debitoru parādi attiecas uz pilsētas īpašumu pārvaldi, pilsētas ūdens apsaimniekošanas nodaļu un atkritumu apsaimniekošanas nodaļu. Debitoru parādus veido nesamaksātās maksas, kas radušās pirms tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras sākšanas. Par šīm nesamaksātajām summām Mikeli pilsēta nav piešķīrusi garantijas, jo tie ir debitoru parādi, kas pienākas pilsētai. Tādējādi, kad sākās tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūra, tās tika iekļautas pārstrukturēšanas programmā kā viens veselums.

(102)

Somija apgalvo, ka nekustamā īpašuma uzņēmuma Kiinteistö Oy Suksimäki akcijas tika iegādātas no Karjaportti par tirgus cenu. Somija iesniedza neatkarīga vērtētāja paziņojumu, saskaņā ar kuru akciju vērtība, pamatojoties uz tirgū dominējošo īres maksas līmeni, ir aptuveni EUR 1 miljons. Šī vērtība tika koriģēta attiecībā uz reālo dominējošo īres maksas līmeni, un attiecīgi akcijas tika iegādātas par cenu EUR 860 000. Tādējādi īpašuma darījums neveido valsts atbalstu.

(103)

Attiecībā uz nesamaksāto procentu konvertēšanu aizdevumā Somija vispirms apgalvo, ka procentu nemaksāšana ir tipisks pasākums tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūrā. Šādu nesamaksātu procentu konvertēšana aizdevumos, kuriem būs augstāka kārta nekā citiem aizdevumiem, ir paredzēta Somijas tiesību aktos. Turklāt Somija uzskata, ka nesamaksāto procentu konvertēšana aizdevumā tika veikta atbilstoši privāta tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo privātie kreditori konvertēja nesamaksātos procentu parādus aizdevumos kopā ar Mikeli pilsētu.

(104)

Somija apstiprina, ka parādu reģistrēšana par zaudējumiem ir vienkārši grāmatvedības darbība kreditora pusē, ko veic atbilstoši piesardzības principam un Grāmatvedības likumam 1336/1997. Somija apgalvo, ka parādu norakstīšana neietekmē tiesiskās attiecības starp kreditoru un parādnieku, t. i., parādi netika atsaukti. Mikeli pilsēta ir apstiprinājusi, ka tā nav atsaukusi parādus, kas reģistrēti kā zaudējumi, un ka tā turpina veikt to iekasēšanu. Parāds ir daļa no nodrošinātā parāda tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūrā.

(105)

Pirms garantijas paziņojums tika atsaukts 2010. gada martā, Somija apgalvoja, ka garantija bija saderīga ar iekšējo tirgu atbilstoši 2004. gada pamatnostādnēm. Ņemot vērā, ka paziņojums tika atsaukts, Somijas apgalvojumi sīkāk netiek izklāstīti.

(106)

Somija apgalvo, ka parādsaistību grafika maiņa ir pasākums, kas saistīts ar tiesas uzraudzītu pārstrukturēšanas procedūru un neveido valsts atbalstu. Somija apgalvo, ka Karjaportti kreditori bija vienisprātis, ka parādsaistību grafika maiņa ir saprātīga alternatīva, lai nosargātu viņu debitoru parādus. Tā informē Komisiju, ka paziņotā grafika maiņa netika īstenota, jo Kuopio administratīvā tiesa (Kuopion Hallinto-Oikeus) apturēja parādsaistību grafika maiņu. Somija skaidro, ka Karjaportti parādsaistību grafiks tomēr tika pārskatīts pēc vairākiem Karjaportti priekšlikumiem laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, kurus Mikeli pilsēta apstiprināja. Somija apgalvo, ka šī secīgā parādsaistību grafika maiņa atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo Mikeli pilsēta un visi citi kreditori īstenoja grafiku maiņu ar vienādiem nosacījumiem.

(107)

Somija uzskata, ka garantija tika piešķirta atbilstīgi 2000. gada Paziņojumam par garantijām. Katrā ziņā garantija neveido valsts atbalstu. Pirmkārt, Finnvera risks nepalielinājās, jo garantija aizstāja garantiju, ko Finnvera agrāk (1992. gadā) bija piešķīrusi pensiju aizdevumam. Šis aizdevums tika aizstāts ar jaunu pensiju aizdevumu 2004. gadā, par kuru Finnvera piešķīra šo konkrēto garantiju. Turklāt divi privātie kreditori tajā pašā laikā piešķīra uzņēmumam Karjaportti kredītus, lai būtu iespējams finansēt 2004. gada maksājumu atlikšanu. Turklāt garantijai tikai piemērota liela maksa un garantijas atbalsta elements bija zem minimālās robežas. Visbeidzot, laikā, kad tika piešķirta garantija, Karjaportti nākotnes prognozes bija labas.

(108)

Somija uzskata, ka 2006. gadā piešķirtais aizdevums neveido valsts atbalstu, jo, konvertējot nesamaksātos procentus jaunā aizdevumā, Finnvera atbilstoši pārstrukturēšanas programmai rīkojās kā privāts tirgus kreditors. Turklāt privātie kreditori konvertēja nesamaksātos procentus jaunos aizdevumos īsi pirms tam, kad to darīja Finnvera, un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.

(109)

Somija uzskata, ka garantija tika piešķirta atbilstīgi 2000. gada Paziņojumam par garantijām. Katrā ziņā garantija neveido valsts atbalstu, jo tā sedz tikai 16,7 % no EUR 1,8 miljoniem, un privātie kreditori atlikušo summu sedza ar garantijām.

(110)

Somija uzskata, ka 2007. gadā piešķirtais aizdevums neveido valsts atbalstu, jo Finnvera darbojās kopā ar diviem privātajiem kreditoriem, kas piešķīra jaunus aizdevumus tajā pašā laikā un ar tādiem pašiem nosacījumiem. Turklāt aizdevums bija nodrošināts, piemērojot vērtīgas hipotēkas un komerciālās hipotēkas.

(111)

Somija uzskata, ka pretgarantija tika piešķirta atbilstīgi 2000. gada Paziņojumam par garantijām. Katrā ziņā tā neveido valsts atbalstu, jo otra iesaistītā puse bija privātais aizdevējs, un garantijas maksa, ko piemēroja Finnvera, bija ievērojami lielāka nekā garantijas maksa, ko piemēroja privātais aizdevējs.

(112)

Ieinteresētā persona iesniedza piezīmes tikai par 1., 2., 3., 5., 7., 9. un 10. pasākumu.

(113)

Ieinteresētā persona norāda, ka garantija tika izsniegta, lai nodrošinātu aizdevumu FIM 25 miljonu apmērā ieguldījumu veikšanai jaunā ražotnē.

(114)

Ieinteresētā persona apgalvo, ka zemes gabals tika piešķirts Karjaportti un to pārņēma Mikeli pilsēta, lai nodrošinātu pilsētas inženiertehniskos un citus nepieciešamos tehniskos darbus, ar kopējām izmaksām FIM 2,5 miljoni. Karjaportti par zemes gabalu samaksāja FIM 1,2 miljonus. Karjaportti uzskaitē zemes gabala vērtība ir EUR 403 000, un ieinteresētā persona vēlas zināt, vai zemes piešķiršana nav bijusi valsts atbalsts.

(115)

Ieinteresētā persona apgalvo, ka Mikeli pilsēta iegādājās sešas pamestas rūpnīcu ēkas Mikeli pilsētā un kopumā par tām samaksāja EUR 6,7 miljonus. Ieguldītājs, kas rīkojas atbilstīgi tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, nebūtu iegādājies īpašumus no dziļās grūtībās nonākuša uzņēmuma par šādu cenu.

(116)

Ieinteresētā persona apgalvo, ka laikā, kad tika piešķirta garantija, Karjaportti bija nonācis dziļās grūtībās. Uzņēmumam jau tad bija ievērojami parādi pret Mikeli pilsētu un Mikeli pilsētai piederošiem grupas uzņēmumiem.

(117)

Ieinteresētā persona apgalvo, ka cena, kas tika samaksāta par akcijām nekustamā īpašuma uzņēmumā, bija augstāka par šo akciju uzskaites vērtību.

(118)

Ieinteresētā persona iesniedza protokola kopiju no Mikeli pilsētas valdes 2007. gada 5. februāra sanāksmes, kurā tika lemts par parādu norakstīšanu 2006. gada finanšu ziņojumos. Bez tam ieinteresētā persona norāda, ka tas bija ja ne vairāk, tad neparasti, ka Mikeli pilsēta norakstīja Karjaportti parādus miljonu euro vērtībā 2008. gada finanšu ziņojumos, un jo īpaši vēlas zināt, kādēļ Mikeli pilsēta tajā pašā laikā gatavojās piešķirt Karjaportti papildu garantijas.

(119)

LESD 107. panta 1. punktā noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(120)

Nosacījumi, kas izklāstīti LESD 107. panta 1. punktā, ir kumulatīvi, un tādējādi, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu, vienlaicīgi ir jābūt spēkā visiem šiem nosacījumiem.

(121)

Tā kā LESD 107. panta 1. punktā noteikts vispārējs valsts atbalsta aizliegums, LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteiktas atkāpes no vispārējā noteikuma, ka šāds atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, kā norādīts LESD 107. panta 1. punktā.

(122)

Turpmākajās iedaļās Komisija izvērtējusi valsts atbalsta esamību katram aprakstītajam pasākumam atsevišķi. Ja pasākums veido valsts atbalstu, Komisija turpina izvērtēt atbalsta pasākuma saderību ar iekšējo tirgu. Komisija nošķīrusi atsauktos pasākumus, pasākumus, kurus piešķīra Mikeli pilsēta, un pasākumus, kurus piešķīra Finnvera. Sākumā vērtēts, kurā brīdī Karjaportti varētu tikt uzskatīts par grūtības nonākušu uzņēmumu.

(123)

Gan attiecībā uz valsts atbalsta esamību, gan aplūkojamo pasākumu saderību ir būtiski, vai saņēmējs pasākumu piešķiršanas brīdī bija grūtībās nonācis uzņēmums. Jautājums, vai Karjaportti var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ir vērtēts atbilstīgi 1999. gada pamatnostādnēm līdz 2004. gada 9. oktobrim — dienai, kad 1999. gada pamatnostādnes zaudēja spēku (38). Sākot no 2004. gada 10. oktobra tiek piemērotas 2004. gada pamatnostādnes (39).

(124)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm uzņēmumu var uzskatīt par nonākušu grūtībās, ja tas atbilst šo pamatnostādņu 5. punktā izklāstītajiem tā sauktajiem būtiskajiem nosacījumiem, tas ir, kad tas zaudējis vairāk nekā pusi no reģistrētā kapitāla vai tam var piemērot kopīgu maksātnespējas procedūru atbilstoši valsts tiesību aktiem. Ja netiek izpildīti šie būtiskie nosacījumi, atbilstoši 1999. gada pamatnostādņu 6. punktam uzņēmums joprojām var izrādīt „grūtībās nokļuvuša uzņēmuma parastās pazīmes”, piemēram, zaudējumu palielināšanās, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, neizmantota jauda, naudas plūsmas samazināšanās, parādu palielināšanās, augoši procentu maksājumi un neto aktīvu vērtības pazemināšanās vai to nulles vērtība (tā saucamie mazāk būtiskie kritēriji). 2004. gada pamatnostādņu 10. un 11. punktā ietverti tādi paši būtiskie un mazāk būtiskie kritēriji.

(125)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija atzīmē, ka 2000. gadā Karjaportti nebija zaudējis kapitālu, nedz arī izrādīja grūtībās nonākuša uzņēmuma „parastās pazīmes”. Faktiski šķiet, ka Karjaportti bija dzīvotspējīgs uzņēmums, kas uzrādīja lielu apgrozījumu, pozitīvus darbības rezultātus, stabilu akciju kapitālu un rezerves ar relatīvi augstu līmeni laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam (skatīt I tabulu).

(126)

Nākamajos gados situācija izskatījās drūmāka. Apgrozījums samazinājās, un zaudējumi laikposmā no 2003. līdz 2004. gadam bija ievērojami palielinājušies. Parāds pieauga, un jau 2004. gada sākumā saņēmējs uzsāka parādsaistību grafika maiņu un bija lūdzis kreditoriem ļaut atlikt maksājumus, kuriem bija pienācis apmaksas termiņš (40). Tāpat šķiet, ka Karjaportti bija neizmantotā jauda. Turklāt ir jāņem vērā, ka jau 2004. gadā Karjaportti zaudējumus neplānoto izdevumu fonds vairs nesedza (skatīt I tabulu).

(127)

Saskaņā ar Karjaportti finanšu ziņojumiem Karjaportti akciju kapitāls 2004. gadā gandrīz izzuda, jo tas dramatiski samazinājās līdz mazāk nekā vienai desmitdaļai no tā vērtības salīdzinājumā ar 2003. gadu. Kopš tā laika uzņēmumam ir negatīvs kapitāls, kam beidzamajos gados ir tendence palielināties. Kopš 2003. gada, izņemot 2006. gadu, Karjaportti strādā ar zaudējumiem. Peļņu 2006. gadā nevar uzskatīt par uzņēmuma atveseļošanās zīmi, jo tā neradās no uzņēmuma pamatdarbības. Karjaportti pamatdarbības peļņa saglabājās negatīva, tāpat kā iepriekšējos un nākamajos gados. Ar 2006. gada peļņu nebija pietiekami, lai izlīdzinātu iztrūkumu, kas bija uzkrājies iepriekšējos uzskaites periodos, ne arī lai kompensētu negatīvo kapitālu. Karjaportti kopējais finanšu stāvoklis saglabājās ievērojami nelabvēlīgs. Nodokļu iestādes 2008. gadā divas reizes ierosināja pret Karjaportti bankrota procedūru.

(128)

Ņemot vērā 125.–127. apsvērumā atspoguļotos faktus, var secināt, ka Karjaportti kopš 2004. gada sākuma atbilstīgi attiecīgi 1999. gada pamatnostādņu 5. punktam un 2004. gada pamatnostādņu 11. punktam ir grūtībās nonācis uzņēmums. 2008. gadā, kad Karjaportti tika piemērota bankrota procedūra, tas bija grūtībās nonācis uzņēmums arī atbilstoši 2004. gada pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunktam.

(129)

Saskaņā ar 8. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (41) (turpmāk „procedūras regula”), dalībvalsts savlaicīgi, pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par paziņotā pasākuma atbalsta raksturu, var atsaukt paziņojumu. Tādā gadījumā Komisija lemj izbeigt procedūru, jo tai nav priekšmeta.

(130)

Tā kā Mikeli pilsētas lēmums piešķirt garantiju Karjaportti netika apstiprināts un pilsētas valde 2010. gada februārī nolēma neīstenot garantiju, Somija 2010. gada martā atsauca paziņojumu par garantiju. Tādējādi attiecībā uz garantiju izmeklēšanai nebija priekšmeta.

(131)

Garantija (1. pasākums). Kā aprakstīts 14.–16. apsvērumā, Mikeli pilsēta 2000. gada jūnijā piešķīra garantiju un 2004. gada decembrī veica garantijas maksājumus. Pēc tam, kad Mikeli pilsēta kļuva par Karjaportti kreditoru, aizdevuma nosacījumi tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūrā tika mainīti (skatīt 34.–39. apsvērumu).

(132)

Līdz ar to ir jānošķir daži posmi. Tā kā atbalsts ir piešķirts brīdī, kad tiek piešķirta valsts garantija, neviens valsts maksājums atbilstoši garantijas nosacījumiem nav uzskatāms par valsts atbalsta piešķīrumu (42). No otras puses, aizdevuma nosacījumu izmaiņas pēc tam, kad valsts garantijas devējs kļuvis par kreditoru, var radīt valsts atbalstu. Turpmāk pētīts, vai 2000. gada jūnijā piešķirtā garantija veido valsts atbalstu. Jautājums, vai izmaiņas aizdevuma nosacījumos varētu veidot valsts atbalstu, aplūkots kā daļa no 6. pasākuma (skatīt 188.–195. apsvērumu).

(133)

Garantiju piešķīra Mikeli pilsēta, un tādējādi to veido valsts līdzekļi un tā ir saistīta ar valsti.

(134)

Lai pasākums LESD 107. panta 1. punkta nozīmē veidotu valsts atbalstu, tam ir jārada priekšrocība, kādu uzņēmums neiegūtu parastos tirgus apstākļos. Lai veiktu novērtējumu, Komisija paļausies uz 2000. gada Paziņojumu par garantijām. Laikā, kad garantija tika piešķirta, spēkā bija 2000. gada Paziņojums par garantijām. Tomēr Tiesas judikatūrā ir skaidri norādīts, ka „jautājums par to, vai atbalsts ir valsts atbalsts Līguma izpratnē, ir jārisina, pamatojoties uz objektīviem elementiem, kas ir novērtējami Komisijas lēmuma pieņemšanas dienā” (43). Tādējādi attiecībā uz šo novērtējumu Komisija paļausies uz 2008. gada Paziņojumu par garantijām.

(135)

Saskaņā ar 3.2. punktu 2008. gada Paziņojumā par garantijām valsts atbalsta esamību atsevišķas valsts garantijas veidā var izslēgt, ja ir spēkā četri kumulatīvi nosacījumi: „a) aizņēmējam nav finansiālu grūtību […]; b) garantijas apjomu var noteikt tās izsniegšanas brīdī, […]; c) garantija aptver ne vairāk par 80 % no nenomaksātā parāda vai citām finanšu saistībām […]; d) par garantiju tiek maksāta uz tirgu orientēta cena […].”

(136)

Konkrētajā gadījumā aizņēmējam nebija finansiālu grūtību garantijas piešķiršanas brīdī (skatīt 123.–128. apsvērumu). Tomēr izvērtējamā garantija sedz 100 % aizdevuma.

(137)

Bez tam garantija tika piešķirta bez garantijas maksas, lai gan pati piešķīrēja iestāde uzskatīja, ka pastāv liels risks (44). Lai gan Somija apgalvo, ka Karjaportti būtu varējis iegūt līdzvērtīgu garantiju tirgū, Komisija uzskata, ka nulles garantijas prēmiju nevar uzskatīt par tuvu prēmijai, kāda tirgū tika piemērota garantijas piešķiršanas laikā. Garantija sedza 100 % no aplūkojamā aizdevuma, tas ir, piešķīrēja iestāde uzņēmās saņēmēja saistību nepildīšanas risku, un garantija tika piešķirta kā absolūta garantija, t. i., garantijas devējs bija atbildīgs par parāda pamatsummas atmaksu tā, it kā tas būtu garantijas devēja paša parāds, un kreditors no garantijas devēja var pieprasīt parāda pamatsummas atmaksu, kad tai pienācis atmaksas termiņš.

(138)

Tādējādi šajā lietā pretēji Somijas uzskatam Komisija uzskata, ka pasākumu nevar uzskatīt par tādu, kas neveido valsts atbalstu.

(139)

Somijas apgalvojumu, ka pasākums tika piešķirts kopā ar citām personām, var noraidīt, jo atbilstoši Somijas iesniegtajai informācijai citas personas, kas piedalījās ieguldījumu veikšanā, arī ir valsts aģentūras. Tādējādi uzskatāms, ka pasākums uzņēmumam Karjaportti rada priekšrocību.

(140)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, tam jābūt īpašam jeb selektīvam un jārada priekšrocības tikai konkrētam uzņēmumam vai konkrētu preču ražošanai. Izvērtējamais pasākums tika piešķirts vienam konkrētam uzņēmumam — Karjaportti. Tādēļ Komisija uzskata, ka pasākums rada selektīvu priekšrocību tā saņēmējam.

(141)

Visbeidzot, Komisijai ir jāapsver, vai pastāv iespēja, ka pasākums, ko Mikeli pilsēta veica Karjaportti labā, kropļos konkurenci un ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm, nodrošinot šim uzņēmumam priekšrocību salīdzinājumā ar (potenciālajiem) konkurentiem, kas nesaņem valsts atbalstu. Starp dalībvalstīm pastāv gaļas produktu tirdzniecība, t. i., joma, kurā darbojas atbalsta saņēmējs. Somija apgalvo, ka Karjaportti savu produkciju eksportē galvenokārt uz Krieviju, bet arī uz dalībvalstīm. Tādēļ Komisija uzskata, ka pastāv iespēja, ka pasākums kropļos konkurenci un ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(142)

Tādējādi Komisija secina, ka pasākums veido valsts atbalstu.

(143)

Zemes piešķiršana (2. pasākums). Somija nenoliedz, ka pasākums varētu veidot valsts atbalstu. Saņēmējam skaidri tika piešķirta priekšrocība, jo tam nekas nebija jāmaksā par zemes piešķiršanu. Turklāt Mikeli pilsēta atlīdzināja saņēmējam izmaksas par būvniecības vietas nolīdzināšanu. Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums rada Karjaportti priekšrocību, kādu tas nebūtu saņēmis tirgū.

(144)

Turklāt pasākums atbilst visiem pārējiem nosacījumiem, lai atzītu valsts atbalsta esamību. Kā aprakstīts 133., 140. un 141. apsvērumā, arī zemes piešķiršana veikta ar valsts līdzekļiem un tā ir saistīta ar valsti, ir selektīva un kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(145)

Tādējādi Komisija secina, ka pasākums veido valsts atbalstu.

(146)

Somija apgalvo, ka garantija kopā ar zemes piešķiršanu ražotnes celtniecībai Tikalā ir saderīga ar iekšējo tirgu kā reģionāls atbalsts. Laikā, kad tika piešķirts 1. un 2. pasākums, tas ir, 2000. gadā, spēkā bija 1998. gada RAP (45). Aplūkojamie pasākumi tika piešķirti nevis shēmas ietvaros, bet gan kā atsevišķs ad hoc maksājums. Tā kā tie tika piešķirti jomā, kam piemēro 1998. gada RAP, pasākumiem būtībā piemēro 1998. gada RAP. Kā aprakstīts 123.–128. apsvērumā, pasākumu piešķiršanas laikā saņēmējs nebija nonācis finansiālās grūtībās un atradās Somijas austrumdaļā — reģionā, kas saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu. Tādējādi Komisija projektu ir vērtējusi atbilstīgi 1998. gada RAP. Novērtējuma gaitā tā ir nonākusi pie šādiem secinājumiem.

(147)

Saskaņā ar 1998. gada RAP 2. iedaļu reģionālais atbalsts var būt saderīgs tikai tādā gadījumā, ja pastāv līdzsvars starp tā kropļojošo ietekmi un mazāk attīstīta reģiona attīstības priekšrocību. Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka aplūkojamajam ieguldījumu projektam bija pozitīvi jāietekmē reģionālā attīstība. Tas veicināja turpmāku ekonomiskās darbības attīstību un jaunu un netiešu darbavietu izveidi. Faktiski, kā aprakstīts 24. apsvērumā, jaunajai ražotnei vajadzēja palielināt darbavietu skaitu reģionā no 400 uz 550-600.

(148)

1998. gada RAP 4. iedaļā ietverti nosacījumi saderīga reģionālā atbalsta piešķiršanai.

(149)

Pirmkārt, saskaņā ar 4.1. punktu 1998. gada RAP reģionālā atbalsta nolūks ir nodrošināt vai nu ienesīgu ieguldījumu (sākotnējais ieguldījums), vai darbavietu radīšanu saistībā ar ieguldījumu. Saskaņā ar 1998. gada RAP 4.4. punktu sākotnējs ieguldījums ir ieguldījums pamatkapitālā saistībā ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu vai kādas darbības sākšanu, kas ir saistīta ar būtiskām ražojuma vai ražošanas procesa izmaiņām esošā uzņēmumā. Aplūkojamie pasākumi tika izmantoti, lai uzceltu jaunu ražotni, kas saskaņā ar 1998. gada RAP 4.4. punktu ir sākotnējs ieguldījums.

(150)

Otrkārt, atbalsta intensitātei jābūt zemākai par reģionālā atbalsta augšējo robežu, kas ir 24 % (46). Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti, ir jānosaka ieguldījumu vērtība un atbalsta elements, kas ietverts pasākumos.

(151)

Atbalsta elements EUR 3 617 143 apmērā atbilst atbalsta intensitātei 13,95 % no kopējām attiecināmām izmaksām EUR 25 935 928 apmērā, tādējādi atbalsta intensitāte ir zem 24 % robežas.

(152)

Treškārt, saskaņā ar 4.10. punktu 1998. gada RAP atbalstam sākotnējiem ieguldījumiem jābūt piešķirtiem ar nosacījumu, ka ieguldījumi tiek saglabāti vismaz piecus gadus. Somija apstiprināja, ka apskatāmo ieguldījumu paredzēts saglabāt vismaz piecus gadus.

(153)

Ceturtkārt, atbilstoši 4.2. punktam 1998. gada RAP saņēmēja daļai ieguldījumu finansējumā jābūt vismaz 25 %. Somija apstiprināja, ka tā tas bija.

(154)

Piektkārt, Komisija atzīmē, ka atbilstīgi 4.2. punktam 1998. gada RAP atbalsta pieteikums bija iesniegts, pirms tika sākts darbs pie projekta, un ka noteikumi par atbalsta uzkrāšanos ir ievēroti, kā paredzēts 4.18. punktā 1998. gada RAP, un ka reģionālā atbalsta augšējais slieksnis netika pārsniegts.

(155)

Ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, Komisija secina, ka 1. un 2. pasākums atbilst noteikumiem, kas ietverti 1998. gada RAP, un tādēļ ir saderīgi.

(156)

Principā tirgus ekonomikas ieguldītāja principu piemēro arī valsts veiktai zemes vai citu aktīvu iegādei. Šāda iegāde var ietvert valsts atbalstu, ja to nevar uzskatīt par parastu komercdarījumu. Pat ja valsts iestāde iegādājas preces un pakalpojumus par tirgus cenu, iespējama valsts atbalsta esamība, ja izrādās, ka valstij nebija reālas vajadzības pēc apskatāmās zemes vai aktīviem (47).

(157)

Attiecīgi Komisijai jāizvērtē, vai zemes iegādi var uzskatīt par parastu komercdarījumu. Šajā saistībā ir jāizvērtē, vai cena, ko samaksāja Mikeli pilsēta, atspoguļo iegādāto īpašumu un ēkas vērtību.

(158)

Saskaņā ar ieinteresētās personas apgalvojumu privāts tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu vēlējies maksāt EUR 6,7 miljonus par rūpnīcas ēku, kuru Mikeli pilsēta iegādājās par šādu cenu.

(159)

No otras puses, Somija sniedza Komisijai norādes par īpašumu vērtību. Saskaņā ar Somijas apgalvoto privātā banka […] bija turētājs hipotēkai, kuras vērtība bija EUR 7,5 miljoni uz vienu no īpašumiem, kas tika pārdots iegādes brīdī (48).

(160)

Somija informēja Komisiju, ka zemes novērtējums nepastāv. Komisija uzskata, ka privātās bankas turējumā esošās hipotēkas vērtība varētu būt norāde par īpašuma vērtību. Patiesi, pirms nodrošinājuma pieņemšanas banka novērtē apskatāmo īpašumu, lai gadījumā, ja parādnieks nespēj atmaksāt parādu, banka varētu būt apmierināta, īstenojot hipotēku.

(161)

Par aplūkojamajiem īpašumiem Mikeli pilsēta samaksāja pirkuma summu EUR 6 646 787, kas ir mazāka nekā privātās personas turētās hipotēkas reģistrētā summa vienam no īpašumiem pirms pārdošanas procedūras pabeigšanas. Papildus šim īpašumam Mikeli pilsētai tika pārdoti vēl pieci citi īpašumi un ēka. Turklāt Komisija atzīmē, ka Mikeli pilsēta iegādājās īpašumus ar nolūku, īstenojot izmaiņas vietējos plānos, pārvērst zemi dzīvojamā apbūvē; īpašumi atradās tuvu centram un pievilcīgā apdzīvojamā zonā.

(162)

Ņemot to vērā, šaubas, ko Komisija izteica lēmumā par procedūras uzsākšanu attiecībā uz cenu, kas samaksāta par īpašumiem un ēku, ir izkliedētas. Komisija uzskata, ka Mikeli pilsēta iegādājās īpašumus un ēku par cenu, kas atspoguļo to vērtību, un ka tirgus ekonomikas ieguldītāja princips ir ievērots. Tāpēc Komisija secina, ka pasākums neveido valsts atbalstu.

(163)

Attiecībā uz 2000. gada jūnijā piešķirto garantiju ir jāizšķir vairāki posmi (garantijas piešķiršana, garantijas maksājums, aizdevuma nosacījumu izmaiņas; salīdzināt ar 132. apsvērumu). Tādējādi turpmāk tiek aplūkots, vai garantijas, kas piešķirtas 2004. gada martā un 2004. gada maijā, veido valsts atbalstu. Jautājums, vai izmaiņas aizdevuma nosacījumos varētu veidot valsts atbalstu, tiek aplūkots kā daļa no 6. pasākuma (skatīt 188.–195. apsvērumu).

(164)

4. pasākums. Pretēji Somijas apgalvojumam, kas aprakstīts 92. apsvērumā, Komisija uzskata, ka esošo saistību pārvēršana jaunā garantijā varētu veidot valsts atbalstu. Šajā kontekstā ir jānošķir pastāvošais atbalsts no jauna atbalsta. Pastāvoša atbalsta definīcija nosaka, ka tie ir atsevišķi atbalsta pasākumi, kas stājušies spēkā pirms Līguma stāšanās spēkā (procedūras regulas 1. panta b) apakšpunkts). Jauns atbalsts turpretim ir „viss atbalsts […], kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvošā atbalsta grozījumi” (procedūras regulas 1. panta c) apakšpunkts). Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (49), izmaiņas ir „jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu”.

(165)

Faktiski Mikeli pilsēta 2004. gada 8. martā piešķīra jaunu garantiju, kas nodrošināja jaunu aizdevumu, ko Tapiola piešķīra 2004. gada 14. aprīlī. Jauno garantiju nevar aplūkot kā iepriekšējās garantijas pagarinājumu, jo tā tika piešķirta jaunam aizdevumam ar jauniem nosacījumiem. Fakts, ka šis aizdevums aizstāja aizdevumu, ko 1992. gadā piešķīra Tapiola un ko jau bija garantējusi Mikeli pilsēta, Komisijas viedokli nemainīja. Tā kā ir taisnība, ka jaunais aizdevums bija vecā aizdevuma nesamaksātās summas apjomā un procentu likme uzņēmumam Karjaportti bija izdevīgāka (4,5 % gadā vecajam aizdevumam, 4 % gadā jaunajam aizdevumam), pastāv izmaiņas aizdevuma ilgumā (veco aizdevumu vajadzēja atmaksāt desmit gadu laikā pēc tā piešķiršanas, tas ir, 2002. gada novembrī; jaunā aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 2014. gadam). Kopumā jaunā aizdevuma summa (kapitāls, kam pieskaitīta procentu likme 2004.–2014. gadam) ir lielāka nekā vecā aizdevuma summa. Tādējādi, piešķirot jauno garantiju, Mikeli pilsētas risks un arī pasākuma apjoms salīdzinājumā ar veco garantiju ir palielinājies. Jaunās garantijas piešķiršana ir jāaplūko kā vecās garantijas grozījums, kas ļauj klasificēt jauno garantiju kā jaunu atbalstu. Līdz ar to Somijas apgalvojumu, ka vecā garantija tika piešķirta pirms Somijas pievienošanās ES un tādējādi tā uzskatāma par pastāvošu atbalstu, un ka jauno garantiju nevar uzskatīt par tādu, kas ietver jauna atbalsta piešķiršanu, var noraidīt.

(166)

Jautājumu, vai garantija radīja saņēmējam priekšrocību, var vērtēt, par pamatu ņemot 2008. gada Paziņojumu par garantijām. Laikā, kad tika piešķirta garantija, spēkā bija 2000. gada Paziņojums par garantijām. Tomēr, kā skaidrots iepriekš 134. apsvērumā, izvērtējot pasākumu, Komisija par pamatu izmanto 2008. gada Paziņojumu par garantijām. Saskaņā ar 3.2. punktu 2008. gada Paziņojumā par garantijām valsts atbalsta esamību atsevišķas valsts garantijas veidā var izslēgt, ja ir spēkā četri kumulatīvi nosacījumi (skatīt 135. apsvērumu). Izvērtējamā garantija sedz 100 % aizdevuma. Ar to pietiek, lai teiktu, ka valsts atbalstu nevar izslēgt, par pamatu ņemot 3.2. punktu 2008. gada Paziņojumā par garantijām. Turklāt un pretēji Somijas apgalvojumiem Komisija uzskata, ka jau 2004. gada martā Karjaportti bija nonācis grūtībās 1999. gada pamatnostādņu nozīmē (skatīt 123.–128. apsvērumu), kas ir vēl viens iemesls, lai garantiju nevarētu uzskatīt par atbilstošu 2008. gada Paziņojuma par garantijām 3.2. punktam.

(167)

Turklāt garantija tika piešķirta bez garantijas maksas, lai gan uzņēmums bija nonācis grūtībās un risku Mikeli pilsētai varēja uzskatīt par ievērojamu. Garantija sedza 100 % no aplūkojamā aizdevuma, tas ir, piešķīrēja iestāde uzņēmās saņēmēja saistību nepildīšanas risku, un garantija tika piešķirta kā absolūta garantija, tas ir, garantijas devējs bija atbildīgs par parāda pamatsummas atmaksu tā, it kā tas būtu garantijas devēja paša parāds, un kreditors no garantijas devēja var pieprasīt parāda pamatsummas atmaksu, kad tai pienācis atmaksas termiņš.

(168)

Turklāt Somija uzskata, ka pasākums atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo īpaši tādēļ, ka bija iesaistīti privātie ieguldītāji. Šo argumentu var noraidīt. Saskaņā ar Somijas iesniegto informāciju, pirmkārt, privātās personas saņēmējam piešķīra nevis garantijas, bet aizdevumus. Otrkārt, privāto personu aizdevumi netika piešķirti vienlaikus ar garantētajiem pensiju aizdevumiem. Treškārt, procentu likme, kuru par aizdevumu prasīja vismaz viena no privātajām personām, jau ir augstāka nekā procentu likme pensiju aizdevumam. Vēl svarīgāk ir tas, ka privātie aizdevēji piekrita īstermiņa aizdevumiem, kuru termiņš bija daži mēneši, savukārt Mikeli pilsētas piešķirtā garantija sedza aizdevumu, kura ilgums ir desmit gadi.

(169)

Ņemot vērā iepriekš sacīto, Komisija uzskata, ka pasākums uzņēmumam Karjaportti rada priekšrocību. Turklāt 4. pasākums atbilst visiem pārējiem nosacījumiem, lai atzītu valsts atbalsta esamību. Kā sīki aprakstīts 133., 140. un 141. apsvērumā, arī šo garantiju veido valsts līdzekļi un tā ir saistīta ar valsti, ir selektīva un kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(170)

5. pasākums. Somijas apgalvojumu, ka pasākums tika piešķirts, lai turpinātu ieguldījumus, kas sākti 2000. gadā, var noraidīt, jo ir skaidrs, ka garantija bija jauns pasākums.

(171)

Saskaņā ar 3.2. punktu 2008. gada Paziņojumā par garantijām valsts atbalsta esamību atsevišķas valsts garantijas veidā var izslēgt, ja ir spēkā četri kumulatīvi nosacījumi (skatīt 135. apsvērumu). Līdzīgi kā 4. pasākumā apskatāmā garantija sedz 100 % no aizdevuma un 2004. gada maijā Karjaportti jau bija nonācis grūtībās 1999. gada pamatnostādņu nozīmē (skatīt 123.–128. apsvērumu). Līdz ar to garantiju nevar uzskatīt par atbilstošu 2008. gada Paziņojuma par garantijām 3.2. punktam.

(172)

Turklāt, un līdzīgi kā 4. pasākumam, garantija tika piešķirta bez garantijas maksas, lai gan uzņēmums bija nonācis grūtībās un risku Mikeli pilsētai varēja uzskatīt par ievērojamu. Garantija sedza 100 % no aplūkojamā aizdevuma un tika piešķirta kā absolūta garantija. Tādējādi šajā lietā pretēji Somijas uzskatam Komisija uzskata, ka pasākums rada priekšrocību uzņēmumam Karjaportti.

(173)

Turklāt 5. pasākums atbilst visiem pārējiem nosacījumiem, lai atzītu valsts atbalsta esamību. Kā sīki aprakstīts 133., 140. un 141. apsvērumā, arī šo garantiju veido valsts līdzekļi un tā ir saistīta ar valsti, ir selektīva un kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(174)

Tādējādi Komisija secina, ka 4. un 5. pasākums veido valsts atbalstu.

(175)

Somija neizvirzīja nekādus argumentus attiecībā uz 4. pasākuma saderību. Attiecībā uz 5. pasākumu Somija atsaucās uz LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 1998. gada pamatnostādnēm (skatīt 95. apsvērumu). Tomēr 1998. gada pamatnostādnes nevar kalpot kā saderības pamats, jo abu garantiju piešķiršanas laikā Karjaportti bija grūtībās nonācis uzņēmums (skatīt 123.–128. apsvērumu). Saskaņā ar 1998. gada pamatnostādnēm atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir jāvērtē atbilstoši glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm (50). Tādēļ Komisija vispirms vērtē, vai atbilstīgi pamatnostādnēm 4. un 5. pasākums ir saderīgs kā glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts. Garantijas piešķiršanas laikā spēkā bija 1999. gada pamatnostādnes (51).

(176)

1999. gada pamatnostādnes paredz glābšanas atbalsta atbilstību konkrētiem nosacījumiem, kuri aplūkojamā pasākuma gadījumā nav spēkā.

(177)

Bez tam 4. un 5. pasākums neatbilst visiem pārstrukturēšanas atbalsta nosacījumiem, kas izklāstīti 1999. gada pamatnostādnēs.

(178)

Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākumi nav piešķirti atbilstīgi 1999. gada pamatnostādnēm.

(179)

Bez tam ir jāizsver, vai 4. un 5. pasākums varētu būt saderīgi ar iekšējo tirgu, piemērojot kādu citu LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteikto izņēmumu.

(180)

LESD 107. panta 2. punktā noteiktos izņēmumus šajā gadījumā nepiemēro, jo aplūkojamie pasākumi nav sociāla rakstura pasākumi, tie nav piešķirti individuāliem patērētājiem, tie nav veidoti, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, un nav piešķirti tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana.

(181)

LESD 107. panta 3. punktā noteikti papildu izņēmumi.

(182)

LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā mērķis ir veicināt „ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs.” Piešķiršanas laikā uzņēmums Karjaportti atradās tādā apgabalā.

(183)

Laikā, kad tika piešķirts 4. un 5. pasākums, valsts atbalsta saderību atbalstāmajos apgabalos regulēja ar 1998. gada pamatnostādnēm. Šajās pamatnostādnēs noteikts, ka grūtībās nonākuši uzņēmumi nav tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu. Tātad, ņemot vērā minēto, Komisija secina, ka uz atbalstu nav attiecināma LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktā atkāpe.

(184)

LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka „atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā,” var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Komisija uzsver, ka attiecīgais atbalsts nav veidots, lai veicinātu svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, kā arī Komisija nav radusi pierādījumu, ka tas ir veidots, lai novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā. Ņemot vērā minēto, Komisija secina, ka uz atbalstu nav attiecināma LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā atkāpe.

(185)

LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunkts nosaka, ka atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, var uzskatīt par saderīgu, ja šāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Kopienā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm. Šis apakšpunkts acīmredzot neattiecas uz konkrēto gadījumu.

(186)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu tiek atļauts valsts atbalsts, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Komisija ir izstrādājusi vairākas pamatnostādnes un paziņojumus, kuros tā skaidro, kā tā piemēros iepriekšminētajos noteikumos paredzēto izņēmumu. Tomēr Komisija uzskata, ka atbalsta rakstura un pazīmju dēļ ir pats par sevi saprotams, ka pamatnostādnēs un paziņojumos paredzēto izņēmumu šajā gadījumā nepiemēro.

(187)

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, Komisija uzskata, ka 4. un 5. pasākums veido valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(188)

Somijas galvenais arguments, kā norādīts 96.–98. apsvērumā, ir, ka Mikeli pilsēta nebija devīgāka kā pārējie uzņēmuma kreditori — tā rīkojās kopā ar saņēmēja privātajiem kreditoriem un ar vienādiem nosacījumiem. Tādējādi, piekrītot pārstrukturēšanas programmai, tā rīkojās kā privāts tirgus ekonomikas ieguldītājs.

(189)

Pirmais jautājums, kas jāpārbauda šajā kontekstā, ir, vai tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijs tiek piemērots situācijām, kad viena vai vairākas valsts iestādes, kuru rīcība ir saistīta ar valsti, veic vairākus pasākumus attiecībā uz vienu uzņēmumu. Vispārējā tiesa šo jautājumu ir aplūkojusi lietā BP Chemicals pret Komisiju (52). Saskaņā ar Tiesas spriedumu tikai tas vien, ka valsts uzņēmums jau ir veicis tādu kapitāla iepludināšanu meitasuzņēmumā, kas klasificēts kā atbalsts, automātiski nenozīmē, ka turpmāku kapitāla iepludināšanu nevarētu klasificēt kā ieguldījumus, kas atbilst kritērijam par privātu tirgus ekonomikas ieguldītāju. Tomēr Komisijai jānosaka, vai vairāki pasākumi viena uzņēmuma labā var būt saprātīgi nodalāmi un vai tos var uzskatīt par neatkarīgiem pasākumiem. Šajā kontekstā atbilstīgi Tiesas spriedumam ir jāņem vērā aplūkojamo pasākumu hronoloģija, to nolūks un meitasuzņēmuma situācija laikā, kad tika pieņemts katrs lēmums veikt iepludināšanu (53).

(190)

Konkrētajā gadījumā Komisijai jānosaka, vai 2004. gada martā un 2004. gada maijā piešķirtās garantijas (4. un 5. pasākums) var atdalīt no tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras (6. pasākums). Lai gan ir taisnība, ka lēmumi par visiem trīs pasākumiem ir pieņemti vienā gadā, Komisija secina, ka tie izmantoti atšķirīgā kontekstā. Tostarp tika uzsākta tiesas uzraudzīta pārstrukturēšanas procedūra, kurā piedalījās visi uzņēmuma kreditori. Tādēļ 6. pasākuma nolūks vairs nebija atgriezt uzņēmuma dzīvotspēju, neierosinot maksātnespējas procesu un iegūstot naudu no privātbankām. Drīzāk Mikeli pilsētas, tāpat kā visu pārējo kreditoru, mērķis bija maksimāli atgūt nesamaksātos parādus, piemērojot ierobežojumus, kādi paredzēti valsts tiesību aktos par bankrotu. Tādējādi Komisija uzskata, ka 6. pasākumu var nodalīt no 4. un 5. pasākuma.

(191)

Kā aprakstīts 31. apsvērumā, Karjaportti kopā ar privātajiem kreditoriem Mikeli rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesas uzraudzītu pārstrukturēšanas procedūru atbilstoši Uzņēmumu pārstrukturēšanas likumam 47/1993. Pārstrukturēšanas programma tika iesniegta tiesai, tostarp informācija par pasākumiem, kas šobrīd tiek izvērtēti. Tiesa pēc informācijas pārbaudes apstiprināja pārstrukturēšanas programmu. Komisija atzīmē, ka attiecībā uz Karjaportti ir piemērota Somijas tiesību aktos noteiktā tiesas uzraudzīta pārstrukturēšanas procedūra. Faktiski šādas tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras iemesls ir atjaunot grūtībās nonākuša parādnieka uzņēmējdarbības dzīvotspēju, lai nodrošinātu nepārtrauktu tā dzīvotspēju un panāktu parāda nomaksu. Tādējādi Komisija uzskata, ka Mikeli pilsētas veiktos pasākumus tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūrā var novērtēt atbilstoši tirgus ekonomikas ieguldītāja principam.

(192)

Saskaņā ar Magefesa judikatūru (54), ja valsts ir devīgāka nekā citi uzņēmuma kreditori, pasākumi tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūrā var veidot valsts atbalstu. Līdz ar to Komisija pārbauda, vai pārstrukturēšanas procesā pret privātajiem un publiskajiem kreditoriem patiešām bija vienāda attieksme.

(193)

Pirmkārt, tā atzīmē, ka kopumā pārstrukturēšanas parādu […] (aptuveni [30–70] %) attiecas uz privātajiem kreditoriem. Galvenie privātie kreditori ir Nordea Bank, Pohjola Bank un Nordea Financing Otrkārt, ir jāņem vērā, ka Karjaportti kreditori tika dalīti dažādās grupās atbilstoši to kārtai. Kopā ar privātajiem kreditoriem Nordea Bank, OKO/Pohjola Bank un Nordea Financing, kā arī valstij piederošo specializēto finanšu uzņēmumu Finnvera Mikeli pilsēta pieder lielo nodrošināto parādu kreditoru grupai. Kā redzams IV tabulā, šo lielo nodrošināto parādu grupā Mikeli pilsētas daļa ir [10–40] %, savukārt privāto kreditoru daļa kopā veido [30–70] %. Finnvera daļa ir [10–40] %.

(194)

Turpmāk katrs no Mikeli pilsētas veiktajiem pasākumiem ir izvērtēts sīkāk.

(195)

Procentu likmes samazinājums nodrošinātajiem parādiem. Kā redzams V tabulā, procentu likmes aizdevumiem un citiem parādiem (nesamaksātajām maksām), kuras tika uzskatītas par „lieliem nodrošinātiem parādiem”, bija vienādas privātajiem un publiskajiem kreditoriem, izņemot […]. Šis kreditors saņēma procentu likmi […] EURIBOR par visām nesamaksātajām summām no pārstrukturēšanas procesa sākuma, bet pārējie kreditori līdz 2010. gadam saņēma daļu no nesamaksātajām summām, tikai […] EURIBOR mīnus […] %. Šī atšķirība radās tādēļ, ka […] bija augstākas kārtas kreditors attiecībā uz nodrošinājumu, ko tam bija piešķīris Karjaportti. Tiek uzskatīts, ka […] augstākā kārta attaisno piemēroto procentu likmju starpību.

(196)

Aizdevumu grafiku maiņa. Mikeli pilsētas prasības tika atliktas tādā pašā mērā kā citu nodrošināto parādu debitoru prasības. Kā redzams VI tabulā, no 2009. gada jūlija līdz 2015. gadam Karjaportti bija jāveic maksājumi visiem nodrošināto parādu kreditoriem, kad lielākai daļai maksājumu bija pienācis apmaksas termiņš (43 % no kapitāla no katra nodrošinātā parāda). Maksājumi, kas veicami par labu katram no kreditoriem, ir vienādā proporcijā attiecībā uz konkrētā kreditora kopējo prasības summu (2 % no nesamaksātās summas pirmajiem trim maksājumiem; 4 % nākamajiem diviem maksājumiem; 6 % atlikušajam maksājumam). Beidzamais maksājums veido 43 % no kapitāla katram no nodrošināto parādu kreditoriem. Tādējādi Mikeli pilsētai netika piemēroti mazāk labvēlīgi nosacījumi kā privātajiem kreditoriem tādā pašā situācijā.

(197)

Nosacīts atbrīvojums no parādiem. Saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu, kā aprakstīts 42. un 43. apsvērumā, summas, kas atsaucamas tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras beigās, ja netiek izpildīti konkrēti ekonomiski nosacījumi, balstītas uz salīdzinājumu starp nodrošinājuma vērtību, ja Karjaportti turpina savu darbību, un nodrošinājuma vērtību tā realizēšanas gadījumā, tās noteiktas katram konkrētajam kreditoram, ņemot vērā tā atbilstošo kārtu. Nodrošinājuma vērtību abos scenārijos noteica divi neatkarīgi vērtētāji laikā, kad tika izveidota pārstrukturēšanas programma, par pamatu ņemot salīdzināmas cenas un īres maksu informāciju. Tādējādi […] nav jāatsakās no parādiem tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras beigās, jo tas ir augstākās kārtas kreditors. Arī pārējo kreditoru summas tika noteiktas, piemērojot minēto metodoloģiju un iegūstot summas, kas norādītas 43. apsvērumā. Metodoloģiju, kas piemērota attiecīgo summu noteikšanai, var uzskatīt par ticamu, jo īpaši tādēļ, ka abos scenārijos tā saista atbilstošo kārtu ar attiecīgā nodrošinājuma vērtību. Praksē aprēķina pamatā bija neatkarīgu ekspertu vērtējums, un vieni un tie paši principi tika piemēroti visiem kreditoriem, lai noteiktu maksimālās summas, par kādām var samazināt pārstrukturēšanas parādus tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras beigās. Tādējādi var uzskatīt, ka visiem kreditoriem tika piemēroti vienādi nosacījumi.

(198)

Kopumā Komisija uzskata, ka tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūrā Mikeli pilsētai netika piemēroti mazāk labvēlīgi nosacījumi kā privātajiem kreditoriem. Ja parādās atšķirības salīdzinājumā ar pārējiem kreditoriem, tās tiek pamatotas ar konkrēto kreditoru turējumā esošo nodrošinājumu atšķirīgo kvalitāti. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka saņēmējs no tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras neguva priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Šaubas, ko Komisija izteica lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir izkliedētas, un 31.–43. apsvērumā aprakstītie pasākumi neveido valsts atbalstu.

(199)

Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka akciju iegāde nav daļa no tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras.

(200)

Somija apgalvo, ka, iegādājoties akcijas, Mikeli pilsēta rīkojās atbilstīgi tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Pirmkārt, ievērojot BP Chemicals lietas loģiku (skatīt 189.–191. apsvērumu), ir jānosaka, vai 7. pasākumam var piemērot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, jo Mikeli pilsēta iepriekš jau bija piešķīrusi uzņēmumam Karjaportti atbalsta pasākumu. Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka 4. un 5. pasākums tika veikti pirms tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras sākuma, bet akciju iegāde notika tikai pēc tam. Turklāt, tā kā 4. un 5. pasākuma mērķis bija ļaut saņēmējam turpināt piekļūt likviditātei, pēc tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras uzsākšanas bija skaidrs, ka šīs vajadzības būs jārisina ar procedūras palīdzību. Tādēļ Komisija uzskata, ka 7. pasākumu var atdalīt no 4. un 5. pasākuma un ka principā 7. pasākumam piemērojams tirgus ekonomikas ieguldītāja princips.

(201)

Kā aprakstīts 156. apsvērumā, ja valsts veic zemes vai citu aktīvu iegādi, piemēro tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Somija iesniedza akciju vērtības novērtējumu, ko izstrādājusi […] (55), nekustamā īpašuma aģentūra, kas atrodas Helsinkos. Vērtējumā, kas datēts ar 2005. gada 29. martu, nekustamā īpašuma uzņēmuma akcijas novērtētas robežās no EUR 1 miljona līdz EUR 1,1 miljonam. Novērtējuma pamatā ir uzņēmuma īpašumā esošā īpašuma vērtība. Lai noteiktu vērtību, ir izmantotas divas metodes: kapitāla vērtība īres tirgū (saskaņā ar Somijas Statistikas pārvaldes apkopoto mājokļu statistiku) un tālākpārdošanas vērtība (pēc cenu pieprasījuma).

(202)

Laikā, kad tika iegādātas akcijas, īpašums bija iznomāts par cenu, kas zemāka par tirgus īres maksas līmeni. Saskaņā ar novērtējumu īres tirgus cenu līmeni varētu sasniegt divu gadu laikā, katru gadu maksimāli palielinot īres maksu. Tādējādi pirkšanas laikā īpašuma vērtība tika koriģēta, un beigās Mikeli pilsēta akcijas nopirka par EUR 860 000.

(203)

Vērtēšanu veica neatkarīgs eksperts. Kā aprakstīts iepriekš, izmantotā metodoloģija bija vispirms pārbaudīt kapitāla vērtību pēc tirgus noteikumiem un tad — tālākpārdošanas vērtību. Abu vērtību pamatā ir tirgus dati, un abas vērtības tika izmantotas, lai noteiktu akciju vērtību, kura arī tika koriģēta līdz pirkšanas laikā dominējošajam īres maksas līmenim. Šī metodoloģija tiek uzskatīta par ticamu. Komisija secina, ka Kiinteistö Oy Suksimäki akcijas tika iegādātas par tirgus cenu un ka pasākums neradīja priekšrocību uzņēmumam Karjaportti.

(204)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas šaubas, kas tika izteiktas lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir izkliedētas, un tiek secināts, ka pasākums neveido valsts atbalstu.

(205)

Somija apgalvo, ka nesamaksāto procentu konvertēšana aizdevumos ir tipisks pasākums, ko veic tiesas uzraudzītā pārstrukturēšanas procedūrā. Ir tiesa, ka šādu pasākumu var aplūkot kā saistītu ar tiesas uzraudzītu pārstrukturēšanas procedūru. Konkrētajā gadījumā nesamaksāto procentu konvertēšana aizdevumos 2005. gadā principā jau bija noteikta pārstrukturēšanas programmā visiem lielo nodrošināto parādu kreditoriem ([diviem privātajiem kreditoriem] un Finnvera). Tādējādi Komisija pašu faktu, ka nesamaksātie procenti tika konvertēti aizdevumā, neuzskata par valsts atbalstu. Tomēr ir jāpārliecinās, vai procentu likme, ko Mikeli pilsēta iekasēja no Karjaportti, ietvēra priekšrocību Karjaportti.

(206)

Šajā kontekstā Somija uzskata, ka Mikeli pilsēta rīkojās atbilstoši privāta tirgus ekonomikas ieguldītāja principam, jo privātie kreditori konvertēja nesamaksātos procentus parādos kopā ar Mikeli pilsētu. Pirmkārt, tieši tāpat kā attiecībā uz tiesas uzraudzīto pārstrukturēšanas procedūru, tiek uzskatīts, ka 8. pasākumam var piemērot privāta tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, jo šis pasākums ir atdalāms no 4.un 5. pasākuma (skatīt 189.–191. apsvērumu). Konkrētajam gadījumam piemērojot privāta tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, Komisija secina šādi. Lai gan ir taisnība, ka ne tikai Mikeli pilsēta, bet arī [privātie kreditori] bija pakļauti procentu konvertēšanai, procentu uzcenojums, ko iekasēja par aizdevumiem, nebija vienāds. Faktiski [viens privātais kreditors] pieprasīja 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 1,5 %, un [otrs privātais kreditors] — 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2 %, bet Mikeli pilsēta prasīja tikai 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 0,3 %. Tādējādi procentu likme, kuru piekrita piemērot Mikeli pilsēta par aizdevumu, ir par 1,2 % zemāka par procentiem, ko piemēro [viens privātais kreditors] un par 1,7 % zemāka par procentiem, ko piemēro [otrs privātais kreditors]. Tādējādi apgalvojumu, ka Mikeli pilsēta rīkojās ar vienādiem nosacījumiem kā privātajiem kreditoriem, var noraidīt. Ņemot vērā procentu likmju atšķirību, var izslēgt pieņēmumu, ka Mikeli pilsēta aizdevumam piemēroja tirgus maksu. Tādējādi aizdevums, kurā Mikeli pilsēta konvertēja nesamaksātos procentus, nodrošina uzņēmumam Karjaportti priekšrocību.

(207)

Turklāt 8. pasākums atbilst visiem pārējiem nosacījumiem, lai atzītu valsts atbalsta esamību. Kā aprakstīts 133., 140. un 141. apsvērumā, šo aizdevumu veido valsts līdzekļi un tas ir saistīts ar valsti, ir selektīvs un kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(208)

Komisija secina, ka 8. pasākums veido valsts atbalstu.

(209)

Somija neizvirzīja apgalvojumus par 8. pasākuma saderību. Tā kā laikā, kad notika nesamaksāto procentu konvertēšana aizdevumos (skatīt 123.–129. apsvērumu), Karjaportti bija grūtībās nonācis uzņēmums, Komisija vispirms izvērtē, vai atbilstīgi pamatnostādnēm 8. pasākums ir saderīgs kā glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts. Piešķiršanas laikā spēkā bija 2004. gada pamatnostādnes (56).

(210)

2004. gada pamatnostādnes paredz glābšanas atbalsta atbilstību konkrētiem nosacījumiem, kuri aplūkojamo pasākumu gadījumā nav spēkā.

(211)

Bez tam pasākums neatbilst visiem pārstrukturēšanas atbalsta nosacījumiem, kas izklāstīti 2004. gada pamatnostādnēs.

(212)

Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums nav piešķirts atbilstīgi 2004. gada pamatnostādnēm.

(213)

Bez tam ir jāizsver, vai 8. pasākums varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu, piemērojot kādu citu LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteikto izņēmumu. Tādu pašu iemeslu dēļ kā attiecībā uz 4. un 5. pasākumu (skatīt 179.–186. apsvērumu) Komisija uzskata, ka neviena no atkāpēm nav piemērojama. Tādēļ Komisija secina, ka 8. pasākums veido valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(214)

Pirmkārt, ir jāpārbauda, vai šī parādu norakstīšana varētu radīt uzņēmumam Karjaportti priekšrocību. Tā tas būtu, ja Mikeli pilsēta atteiktos iekasēt parādus, tas ir, atsauktu aplūkojamos parādus.

(215)

Kā aprakstīts 105. apsvērumā, Somija apstiprināja, ka parādu norakstīšana bija tikai grāmatvedības pasākums, kas neietekmē tiesiskās attiecības starp kreditoru un debitoru, tas ir, ka parādi netiek atsaukti. Saskaņā ar Somijas iesniegtajiem dokumentiem Mikeli pilsēta joprojām turpina parādu iekasēšanu.

(216)

Saskaņā ar piesardzības principu, ko piemēro labas grāmatvedības praksē, un atbilstoši Grāmatvedības likumam 1336/1997, bilancē reģistrēto debitoru parādu vērtība nedrīkst pārsniegt to varbūtējo vērtību. Tādējādi debitoru parādi, ko, iespējams, nevarēs atgūt, tiek reģistrēti peļņas un zaudējumu paziņojumā kā izdevumi.

(217)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka parādu norakstīšana tika veikta tikai Mikeli pilsētas finanšu uzskaitē atbilstīgi grāmatvedības standartiem un attiecīgās prasības joprojām ir spēkā tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras ietvarā.

(218)

Komisijas šaubas, kas tika izteiktas lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir izkliedētas, un var secināt, ka pasākums neradīja priekšrocību uzņēmumam Karjaportti Tādējādi 9. un 10. pasākums neveido valsts atbalstu.

(219)

Somijas apgalvojums, ka pasākums ir saistīts ar tiesas uzraudzīto pārstrukturēšanas procedūru un neveido valsts atbalstu, ir noraidāms. Pirmkārt, parādsaistību grafika maiņa 2009. gadā nebija paredzēta sākotnējā pārstrukturēšanas programmā, un, otrkārt, fakts, ka šāda pārstrukturēšana tiks veikta atbilstīgi valsts tiesību aktiem, nav pietiekams, lai izslēgtu valsts atbalstu (57).

(220)

Principā arī pasākumus, kas mazinātu maksas, ko parasti ietver uzņēmuma budžetā, var uzskatīt par valsts atbalstu. Attiecībā uz parādsaistību grafika maiņu Komisija izvērtē šādu rīcību, piemērojot privātā kreditora pārbaudi (58). Šeit valsts tiek drīzāk uztverta par publisku kreditoru, kurš līdzīgi privātam kreditoram cenšas atgūt summas, kas tam pienākas, un kurš šajā nolūkā slēdz ar debitoru vienošanās, saskaņā ar kurām uzkrāto parādsaistību grafiki tiek pārskatīti vai parādsaistības samaksātas pa daļām, lai veicinātu to atmaksu (59). Labvēlīgi nosacījumi LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir tad, ja summu, ko uzņēmums ir parādā publiskam kreditoram, uzņēmums var atmaksāt ar labvēlīgākiem nosacījumiem, nekā to pieļautu privāts kreditors. Komisija rūpīgi apsver Somijas iebildi, ka parādsaistību grafika maiņa nekad netika īstenota, jo Kuopio administratīvā tiesa (Kuopion Hallinto-Oikeus) tā īstenošanu aizliedza. Tomēr, kā norāda Somija, parādsaistību grafiks ir ticis pagarināts, tādējādi maksājumi ir atlikti. Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka faktiski īstenotā grafika maiņa atšķiras no paziņotās grafika maiņas attiecībā uz summām un laiku. Summa, kuras atmaksas grafiku mainīja Mikeli pilsēta, ir mazāka nekā sākotnēji paziņotā summa, un grafika maiņa tika piešķirta tikai uz īsākiem laika periodiem nekā sākotnēji paziņots. Ņemot to vērā, tiek uzskatīts, ka paziņotais pasākums tika īstenots ar izmaiņām. Neatkarīgi no šīm izmaiņām Komisija paziņo, ka neviens privātais kreditors nekad nepieņemtu nekāda veida parādsaistību grafika maiņu tādu iemeslu dēļ, kādi minēti šajā apsvērumā.

(221)

Privāts kreditors parasti īstenotu savu prasību, ja tas sākumā būtu vienojies par parādsaistību grafika maiņu un parādnieks šo vienošanos nepildītu (60). Turpretim Mikeli pilsēta piekrita turpmākai parādsaistību grafika maiņai pēc tam, kad Karjaportti neievēroja parādsaistību grafika maiņas nosacījumus, par kuriem bija panākta vienošanās tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras laikā. Turklāt nav konkrētu neīstenošanas iemeslu, piemēram, Mikeli pilsētai piešķirts lielāks nodrošinājums. Visbeidzot, attiecībā uz uzņēmuma nākotnes rentabilitāti un dzīvotspēju Komisija uzskata, ka uzņēmuma finanšu stāvoklis bija tāds, ka tas neradīja iemeslu ticēt, ka ieguldījumi saprātīgā laika periodā varētu sasniegt pieņemamu rentabilitātes līmeni. Pasākuma piešķiršanas laikā pret Karjaportti bija ierosināta bankrota procedūra, un turklāt kopš 2004. gada uzņēmumam bija piemērota tiesas uzraudzīta pārstrukturēšanas procedūra. Ņemot to vērā, Komisija norāda, ka hipotētisks privāts kreditors tādā pašā situācijā kā Mikeli pilsēta nebūtu pieņēmis parādsaistību grafika maiņas turpinājumu.

(222)

Šajā kontekstā Somija norāda, ka Mikeli pilsēta rīkojusies ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie Karjaportti kreditori.

(223)

Faktiski, saskaņā ar Somijas apgalvojumu attiecībā uz paziņoto parādsaistību grafika maiņu privāto kreditoru līgums bija ar nosacījumu, ka spēkā stāsies Mikeli pilsētas līgums. Otrkārt, šķiet, ka paredzētā parādsaistību grafika maiņa neparedzēja vienādus nosacījumus visiem nodrošināto parādu kreditoriem. Lai gan Mikeli pilsēta būtu atlikusi nesamaksāto parādu maksājumu līdz 2011. gadam, privātie kreditori 2009. gadā būtu saņēmuši maksājumus. Ņemot to vērā, Somijas izteikto apgalvojumu var noraidīt.

(224)

Ņemot to vērā, Komisija secina, ka pasākums neiztur privāta kreditora principa piemērošanas pārbaudi un ka tas rada priekšrocību uzņēmumam Karjaportti.

(225)

Attiecībā uz pārējām prasībām par valsts atbalsta esamību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē Komisija atzīmē, ka Mikeli pilsēta piekrita grafika maiņai, un tātad to veido valsts līdzekļi un tā ir saistīta ar valsti. Bez tam pasākumu var uzskatīt par selektīvu. Visbeidzot, tas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, kā sīkāk aprakstīts 133., 140. un 141. apsvērumā.

(226)

Tādējādi Komisija secina, ka pasākums veido valsts atbalstu.

(227)

Somijas galvenais arguments bija, ka pasākums neveido valsts atbalstu; tomēr tā ir arī paziņojusi par 12. pasākumu kā par glābšanas atbalstu (skatīt 1. apsvērumu). Faktiski, kad Mikeli pilsēta piekrita parādsaistību grafika maiņai, Karjaportti 2004. gada pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunkta nozīmē bija grūtībās nonācis uzņēmums (skatīt 123.–129. apsvērumu). Tādējādi aplūkojamā pasākuma saderība ir jāizvērtē, par pamatu ņemot 2004. gada pamatnostādnes.

(228)

2004. gada pamatnostādnes paredz glābšanas atbalsta atbilstību konkrētiem nosacījumiem, kuri aplūkojamā pasākuma gadījumā nav spēkā.

(229)

Bez tam pasākums neatbilst visiem pārstrukturēšanas atbalsta nosacījumiem, kas izklāstīti 2004. gada pamatnostādnēs.

(230)

Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums nav piešķirts atbilstīgi 2004. gada pamatnostādnēm.

(231)

Bez tam ir jāizsver, vai 12. pasākums varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu, piemērojot kādu citu LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteikto izņēmumu.

(232)

LESD 107. panta 2. punktā noteiktos izņēmumus nepiemēro šajā gadījumā, jo šis nav sociāla rakstura pasākums, tas nav piešķirts individuāliem patērētājiem, tas nav veidots, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, un nav piešķirti tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana.

(233)

LESD 107. panta 3. punktā noteikti papildu izņēmumi.

(234)

LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā mērķis ir veicināt „ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs.” Piešķiršanas laikā uzņēmums Karjaportti atradās tādā apgabalā.

(235)

Atbalstāmajiem apgabaliem piešķirtā valsts atbalsta saderību regulē ar 1998. gada RAP. Šajās pamatnostādnēs noteikts, ka grūtībās nonākuši uzņēmumi nav tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu. Līdz ar to Komisija secina, ka uz atbalstu nav attiecināma LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā atkāpe.

(236)

LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka „atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā,” var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Komisija uzsver, ka attiecīgais atbalsts nav veidots, lai veicinātu svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, kā arī Komisija nav radusi pierādījumu, ka tas ir veidots, lai novērstu nopietnus traucējumus Somijas tautsaimniecībā. Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija secina, ka uz atbalstu nav attiecināma LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktā atkāpe.

(237)

LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunkts nosaka, ka atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, var uzskatīt par saderīgu, ja šāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Kopienā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm. Šis apakšpunkts acīmredzot neattiecas uz konkrēto gadījumu.

(238)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu tiek atļauts valsts atbalsts, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Komisija ir izstrādājusi vairākas pamatnostādnes un paziņojumus, kuros tā skaidro, kā tā piemēros iepriekšminētajos noteikumos paredzēto izņēmumu. Tomēr Komisija uzskata, ka atbalsta rakstura un pazīmju dēļ ir pats par sevi saprotams, ka pamatnostādnēs un paziņojumos paredzēto izņēmumu šajā gadījumā nepiemēro.

(239)

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, Komisija uzskata, ka 12. pasākums veido valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(240)

Vispirms Komisija atgādina, ka Somija Lēmuma par valsts atbalstu N 715/2006 kontekstā ir uzņēmusies saistības nodrošināt, ka Finnvera darbība tiks ierobežota un tā veiks tikai valsts atbalsta shēmu administrēšanu. Uz šī pamata Komisija 2007. gada 25. septembrī (Komisijas lēmuma datums) lēma, ka Finnvera atbrīvošana no ienākuma nodokļa neveido valsts atbalstu. 13. un 17. pasākums tika piešķirts pirms Komisijas lēmuma lietā N 715/2006. 18. pasākums tika piešķirts pēc tam, kad Komisija bija pieņēmusi lēmumu lietā N 715/2006. Tādējādi, izvērtējot 18. pasākumu, Komisijai jāņem vērā saistības, ko šajā lietā uzņēmās Somijas iestādes.

(241)

Lai LESD 107. panta 1. punkta nozīmē atbalsts tiktu uzskatīts par valsts atbalstu, tam jābūt tieši vai netieši piešķirtam, izmantojot valsts līdzekļus, un tam jābūt saistītam ar valsti. Somija neapstrīd, ka Finnvera veiktie pasākumi piešķirti, izmantojot valsts līdzekļus, un ir saistīti ar valsti. Saskaņā ar judikatūru uzņēmuma līdzekļi uzskatāmi par valsts līdzekļiem, ja valsts, izmantojot dominējošo ietekmi šādos uzņēmumos, var virzīt to līdzekļu lietojumu (61). Pasākumi, ko piešķir specializēta finansējuma iestāde, kuru var uzskatīt par valsts sektora iestādi pēc tās statusa, ir vispārēji saistīti ar valsti (62). Tiesa ir skaidrojusi attiecināšanas jēdzienu Stardust Marine lietā (63). Tā noteica šādus rādītājus, lai noteiktu attiecināmību: valsts uzņēmuma integrēšana valsts pārvaldes struktūrās; uzņēmuma darbības raksturs un darbības tirgū parastos tirgus konkurences apstākļos ar privātajiem uzņēmējiem; uzņēmuma tiesiskais statuss (vai uz to attiecas publiskās tiesības vai parasts komerclikums); intensitāte, ar kādu valsts iestādes īsteno uzņēmuma pārvaldības pārraudzību. Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka Finnvera darbību regulē administratīvais likums, norādot, ka tā ir cieši saistīta ar valsts pārvaldi. Finnvera ir valstij pilnībā piederošs specializēts finanšu uzņēmums, kura darbību garantē valsts un kurš galvenokārt nodrošina valsts atbalstu un finansējumu, kurš nav pieejams tirgū, piemēram, eksporta kredītus. Tādēļ, lai gan tās darbības var pārklāties ar komercbanku darbību, tā parastos konkurences apstākļos neveic darbības ar privātajiem uzņēmējiem. Tā darbojas saskaņā ar parastu komerclikumu, bet tajā pašā laikā valsts veic stingru tās darbības uzraudzību: valsts ieceļ Uzraudzības padomes locekļus no politisko partiju parlamentārām grupām, par pamatu ņemot to pārstāvniecību Somijas parlamentā. Lielākā daļa uzņēmuma valdes locekļu ir jāizvēlas no vairāku ministriju izvēlētiem kandidātiem. (skatīt 56.–57. apsvērumu). Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka Finnvera īstenotie pasākumi iever valsts līdzekļus un ir saistīti ar Somiju.

(242)

Attiecībā uz jautājumu, vai 13. pasākums rada saņēmējam priekšrocību, pretēji Somijas viedoklim pasākums netika piešķirts kopā ar privātajiem kreditoriem ar tādiem pašiem nosacījumiem. Lai gan ir taisnība, ka 2004. gadā […] un […] abas piešķīra Karjaportti aizdevumus, Komisijai nav norāžu, ka šīs bankas būtu piešķīrušas arī garantijas. Turklāt divi privātie kreditori aizdevumus izsniedza 2004. gada vasarā, tas ir, pāris mēnešus pēc tam, kad Finnvera bija īstenojusi 13. pasākumu, un tādējādi nevar secināt, ka Finnvera rīkojās „kopā” ar viņiem. Somijas apgalvojumu, ka garantijas tika piešķirtas saskaņā ar 2000. gada Paziņojumu par garantijām, arī var noraidīt. Pirmkārt, kā skaidrots iepriekš, izvērtējot pasākumu, Komisija balstās uz 2008. gada Paziņojumu par garantijām (skatīt 134. apsvērumu). Saskaņā ar 3.2. punktu 2008. gada Paziņojumā par garantijām valsts atbalsta esamību atsevišķas valsts garantijas veidā var izslēgt, ja aizņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums. Tā kā Komisija uzskata, ka 1999. gada pamatnostādņu nozīmē 2004. gada martā Karjaportti jau bija nonācis grūtībās (skatīt 123.–128. apsvērumu), Paziņojuma par garantijām piemērošanu var izslēgt. Somija apgalvo arī, ka garantijai tika piemērota liela maksa. Ņemot vērā Karjaportti finansiālās grūtības garantijas piešķiršanas laikā, tomēr tiek uzskatīts, ka Finnvera pieprasītā garantijas maksa nav tirgus maksa. Būtībā saņēmējam kopējās finansējuma izmaksas veidoja [5–8] % no aizdevuma kopā ar garantiju, savukārt tajā laikā piemērojamā atsauces likme bija 4,43 %, kam, ņemot vērā saņēmēja finansiālās grūtības, bija jāpieskaita riska prēmija vismaz 400 bāzes punktu apmērā. Ņemot vērā iepriekš sacīto, Komisija uzskata, ka pasākums uzņēmumam Karjaportti rada priekšrocību.

(243)

Turklāt, lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, tam jābūt īpašam jeb selektīvam un jārada priekšrocības tikai konkrētam uzņēmumam vai konkrētu preču ražošanai. 13. pasākums tika piešķirts vienam konkrētam uzņēmumam — Karjaportti. Tādēļ Komisija uzskata, ka tas rada selektīvu priekšrocību tā saņēmējam.

(244)

Turklāt Komisijai ir jānoskaidro, vai pastāv iespēja, ka 13. pasākums kropļos konkurenci un ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šajā kontekstā Somija apgalvo, ka garantijas atbalsta elements bija zem minimālās robežas. Laikā, kad tika piešķirts 13. pasākums, spēkā bija Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (64) (turpmāk „2001. gada de minimis regula”) (65). Viens no 2001. gada de minimis regulas piemērošanas noteikumiem ir, ka kopējais vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis atbalsts trīs gadu laika posmā nedrīkst pārsniegt EUR 100 000. Izvērtējamā garantija vien veidoja EUR 91 000, tas ir, tā būtu atbilstoša EUR 100 000 augšējam slieksnim, ja visa summa tiktu uzskatīta par atbalsta elementu. Tomēr ir jānosaka, vai 13. pasākums ir jāizvērtē kopā ar 4. pasākumu, t. i., garantiju, ko Mikeli pilsēta piešķīra 2004. gada martā, tikai 9 dienas pirms 13. pasākuma, t. i., Finnvera piešķirtās garantijas. Lai gan abas garantijas bija piešķīruši divi dažādi uzņēmumi un tās sedza divus atsevišķus aizdevumus ar atšķirīgu ilgumu, šie divi aizdevumi aizstāja vienu aizdevumu, ko 1992. gadā piešķīra Tapiola. Tādējādi var secināt, ka 4. un 13. pasākums tika piešķirti ar vienu nolūku: ļaut pārvērst 1992. gadā piešķirto Tapiola aizdevumu jaunos aizdevumos. Ņemot vērā ciešo saikni starp abiem pasākumiem, Komisija uzskata, ka, lai piemērotu 2001. gada de minimis regulā noteikto EUR 100 000 augšējo slieksni, 4. un 13. pasākums ir jāaplūko kā viens pasākums. Kopā ņemot, atbalsta elements abos šajos pasākumos pārsniedz EUR 100 000. Tādējādi Komisija secina, ka uz 13. pasākumu neattiecas 2001. gada de minimis regula.

(245)

Visbeidzot, Somija apgalvo, ka 13. pasākums ir turpinājums jau esošajām saistībām un tādējādi Finnvera risks nepalielinās. Somija iesniedza tieši tādu pašu argumentu kā attiecībā uz 4. pasākumu. Tieši tāpat kā attiecībā uz 4. pasākumu Komisija neuzskata, ka 13. pasākums ir vienkāršs turpinājums iepriekš piešķirtajam pasākumam (skatīt 164.–165. apsvērumu).

(246)

Komisija secina, ka 13. pasākums veido valsts atbalstu.

(247)

Somija neizvirzīja apgalvojumus par 13. pasākuma saderību. Tā kā laikā, kad Finnvera piešķīra garantiju, Karjaportti bija grūtībās nonācis uzņēmums (skatīt 123.–128. apsvērumu), Komisija vispirms izvērtē, vai atbilstīgi pamatnostādnēm tas ir saderīgs kā glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts. Garantijas piešķiršanas laikā spēkā bija 1999. gada pamatnostādnes (66).

(248)

1999. gada pamatnostādnes paredz glābšanas atbalsta atbilstību konkrētiem nosacījumiem, kuri aplūkojamā pasākuma gadījumā nav spēkā.

(249)

Tieši to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti iepriekš attiecībā uz 4. un 5. pasākumu (skatīt 177.–178. apsvērumu), Komisija uzskata, ka 13. pasākums neatbilst arī visiem 1999. gada pamatnostādnēs noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalstu. Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums nav piešķirts atbilstīgi 1999. gada pamatnostādnēm.

(250)

Bez tam ir jāizsver, vai 13. pasākums varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu, piemērojot kādu citu LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteikto izņēmumu. Tādu pašu iemeslu dēļ kā attiecībā uz 4. un 5. pasākumu (skatīt 179.–186. apsvērumu) Komisija uzskata, ka neviena no atkāpēm nav piemērojama. Tādēļ Komisija secina, ka 13. pasākums veido valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(251)

Somija apgalvo, ka pasākums bija paredzēts pārstrukturēšanas programmā tiesas uzraudzītajā pārstrukturēšanas procedūrā un ka Finnvera īstenoja pasākumu kopā ar privātajiem kreditoriem.

(252)

Ir tiesa, ka pasākums bija paredzēts jau pārstrukturēšanas programmā gan Karjaportti privātajiem, gan publiskajiem kreditoriem. Saskaņā ar Somijas iesniegtajiem dokumentiem procentu konvertēšana patiesībā notika 2005. gada beigās un 2006. gada sākumā. Arī privātie kreditori konvertēja savus procentus aizdevumos.

(253)

Pirmkārt, ievērojot BP Chemicals lietas loģiku (skatīt 189.–191. apsvērumu), ir jānosaka, vai 14. pasākumam var piemērot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu. Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka 4., 5. un 13. pasākums tika veikti pirms tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras, savukārt 14. pasākums tika veikts šīs procedūras laikā. Komisija 189.–191. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ uzskata, ka 14. pasākumu var atdalīt no 4., 5. un 13. pasākuma. Turklāt 14. pasākums pats par sevi jau bija paredzēts pārstrukturēšanas programmā, kuras nolūks bija atgūt uzņēmuma dzīvotspēju.

(254)

Otrkārt, attiecībā uz tirgus ekonomikas ieguldītāja principa piemērošanu šim pasākumam Komisija uzskata, ka privāto kreditoru […] un […] piešķirtie aizdevumi ir salīdzināmi ar aizdevumu, ko piešķīra Finnvera. Uzņēmumi kā nodrošināto parādu kreditori tiesas uzraudzītajā pārstrukturēšanas procedūrā visi ir vienādā situācijā. Ņemot vērā, ka šie aizdevumi tika piešķirti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā aizdevums, ko piešķīra Finnvera (tāds pats aizdevuma periods, salīdzināms atdošanas periods), un ka procentu likme, ko prasīja Finnvera, bija pat labvēlīgāka Finnvera (6 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2 % 2006. gada 1. janvārī veidoja 4,643 %) nekā procentu likme, ko saņēma privātie kreditori (2006. gada 1. janvārī — 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 1,5 %, kopā veidoja 3,988 %; 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2 %, kopā veidoja 4,488 %), Komisija secina, ka pasākums neradīja Karjaportti priekšrocību.

(255)

Tādējādi tiek secināts, ka pasākums neveido valsts atbalstu.

(256)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka pasākuma saņēmējs ir Karjaportti, lai gan pretgarantija tika piešķirta […]. Nelielā maksa, ko no Karjaportti iekasēja […], norāda, ka […] piešķīra garantiju, tikai ņemot vērā Finnvera piešķirto garantiju. Būtībā Karjaportti un nevis […] maksā Finnvera garantijas prēmiju par pretgarantiju.

(257)

Katrā ziņā Somija uzskata, ka Finnvera rīkojās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privātie kreditori […] un […]. Ir taisnība, ka […] un […] bija tādā pašā situācijā kā Finnvera. Visi trīs uzņēmumi ir nodrošinātu parādu kreditori tiesas uzraudzītajā pārstrukturēšanas procedūrā. Tie visi ir piešķīruši aizdevumus un garantijas pirms Karjaportti ([…]).

(258)

Tādā pašā veidā kā attiecībā uz 14. pasākumu, ievērojot BP Chemicals lietas loģiku (skatīt 189.–191. apsvērumu), tiek uzskatīts, ka 15. pasākumam var piemērot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, jo šis pasākums ir atdalāms no 4., 5. un 13. pasākuma (skatīt 253. apsvērumu).

(259)

Attiecībā uz aplūkojamo pasākumu kopumā garantētais aizdevums veidoja EUR 1,8 miljonus. Finnvera pretgarantija […] ir tikai par 16,7 % no šīs summas (EUR 300 000). Aizdevuma atlikumu sedza garantija, ko izsniedza […] un […] (attiecīgi EUR 825 000 un EUR 675 000), par kuriem Finnvera neizsniedza pretgarantiju. No saņēmēja Karjaportti viedokļa kopējās izmaksas par pretgarantijas segto garantiju bija lielākas nekā par garantijām, ko izsniedza […] un […]. Tā kā divi beidzamie no Karjaportti iekasēja garantijas maksu 1,75 %, kopējās finansējuma izmaksas par pretgarantiju uzņēmumam Karjaportti veidoja 2,9 % (1,65 % par […] garantiju plus 1,25 % par pretgarantiju). Tādējādi jāsecina, ka Finnvera piešķirtais pasākums neradīja uzņēmumam Karjaportti priekšrocību.

(260)

Tādējādi tiek secināts, ka pasākums neveido valsts atbalstu.

(261)

Kā aprakstīts 110. apsvērumā, Somija apgalvo, ka aizdevums neveidoja valsts atbalstu, jo tas bija daļa no lielāka finansējuma pasākuma, kurā piedalījās arī privātie kreditori.

(262)

Tādā pašā veidā kā attiecībā uz 14. pasākumu, ievērojot BP Chemicals lietas loģiku (skatīt 189.–191. apsvērumu), tiek uzskatīts, ka 16. pasākumam var piemērot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu (skatīt 253. apsvērumu).

(263)

Kā noteikts 254. apsvērumā, Komisija uzskata, ka […] un […] ir salīdzināmā situācijā ar Finnvera. Attiecībā uz aplūkojamo īpašo pasākumu ir taisnība, ka Finnvera piešķīra aizdevumu vienā laikā un ar vienādiem nosacījumiem kā […] un […]. Aizdevumu ilgums visiem kreditoriem bija seši mēneši, visiem aizdevumiem maksājums tika aizkavēts vienādā proporcijā (nesamaksātā summa visiem kreditoriem ir aptuveni […] % no sākotnējās summas). Kā aprakstīts 66. apsvērumā, visi trīs aizdevumi tika nodrošināti ar vienu nodrošinājumu, un nodrošinājums ir sadalīts starp kreditoriem atbilstoši attiecīgā kreditora riskam saistībā ar piešķirto aizdevumu. Attiecībā uz procentu likmi šķiet, ka procentu likme, ko prasīja Finnvera, bija pat labvēlīgāka Finnvera (2007. gada 6. jūlijā 6 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2,5 %, veidoja 6,487 %) nekā procentu likme, ko saņēma privātie kreditori (2007. gada 9. jūlijā 1 mēneša EURIBOR, kam pieskaita 2 %, veidoja 6,105 %). Attiecīgi uzskatāms, ka aizdevums ir atbilstošs tirgus ekonomikas ieguldītāja principam un neveido valsts atbalstu.

(264)

Tādējādi tiek secināts, ka pasākums neveido valsts atbalstu.

(265)

Pirmkārt, ir jānosaka, kurš uzņēmums iegūst labumu no aplūkojamā pasākuma: […] vai Karjaportti. Finnvera piešķīra pretgarantiju […], kas ir Karjaportti galvenā banka. […] savukārt piešķīra garantiju uzņēmumam Karjaportti. […] par šo garantiju no Karjaportti iekasēja ļoti nelielu maksu, kas norāda, ka […] piešķīra garantiju Karjaportti tikai tad, kad tai bija Finnvera pretgarantijas segums. Komisija atzīmē, ka nevis […], bet Karjaportti maksā Finnvera garantijas prēmiju par pretgarantiju. Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākuma saņēmējs ir Karjaportti.

(266)

Otrkārt, ir jāizvērtē, vai pasākums rada Karjaportti priekšrocību. Šajā kontekstā Somija apgalvo, ka pretgarantija neveido valsts atbalstu, jo tās nodrošināšanā ir iesaistīta cita privāta persona. Šo apgalvojumu var noraidīt, jo Finnvera piešķīra pretgarantiju iesaistītās privātās personas garantijai, kas nozīmē, ka Finnvera un privātā persona nebūt nebija vienādā situācijā.

(267)

Ņemot to vērā, Komisija vērtē pasākumu, par pamatu ņemot 2008. gada Paziņojumu par garantijām. Lai gan ir tiesa, ka Finnvera izsniegtā pretgarantija aptver ne vairāk kā 80 % no […] garantijas, saņēmējs Karjaportti tās piešķiršanas laikā bija nonācis grūtībās, kā sīkāk aprakstīts 123.–128. apsvērumā. Tādējādi saskaņā ar 2008. gada Paziņojuma par garantijām 3.2. punktu valsts atbalsta esamību nevar izslēgt.

(268)

Pat ja garantija neatbilst visiem 2008. gada Paziņojuma par garantijām 3.2. punkta nosacījumiem, ar maksu, kas samaksāta par garantiju, var pamatot secinājumu, ka garantija neveido valsts atbalstu. Katrā ziņā šajā lietā pretēji Somijas uzskatam Komisija uzskata, ka pasākumu nevar uzskatīt par tādu, kas neveido valsts atbalstu. Garantija tika piešķirta pret zemu garantijas maksu, lai gan uzņēmums bija nonācis grūtībās (skatīt 123.–128. apsvērumu) un risks, kādam sevi pakļāva Finnvera, uzskatāms par ievērojamu. Tādējādi uzskatāms, ka pasākums uzņēmumam Karjaportti rada priekšrocību. Tāpat Komisija šajā kontekstā secina, ka atbilstoši saistībām, kuras uzņēmušās Somijas iestādes saistībā ar lietu N 715/2006, Finnvera nebija tiesības piešķirt finansējumu ar tirgus nosacījumiem.

(269)

Turklāt pasākums atbilst visiem pārējiem nosacījumiem, lai atzītu valsts atbalsta esamību. Kā aprakstīts 241. apsvērumā, pasākumi, ko piešķīra Finnvera, ietver valsts līdzekļus un ir saistīti ar valsti. 17. pasākums ir arī selektīvs, jo vienīgais uzņēmums, kas no tā guva priekšrocību, ir Karjaportti. Visbeidzot, tas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(270)

Tādējādi Komisija secina, ka pasākums veido valsts atbalstu.

(271)

Somija neapgalvoja, ka 17. pasākums varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu. Faktiski, kad Finnvera piešķīra pasākumu, Karjaportti bija nonācis grūtībās 2004. gada pamatnostādņu nozīmē (skatīt 123.–128. apsvērumu). Līdz ar to pasākums varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu vienīgi kā glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsts 2004. gada pamatnostādņu nozīmē.

(272)

2004. gada pamatnostādnes paredz glābšanas atbalsta atbilstību konkrētiem nosacījumiem, kuri aplūkojamā pasākuma gadījumā nav spēkā.

(273)

Bez tam pasākums neatbilst visiem pārstrukturēšanas atbalsta nosacījumiem, kas izklāstīti 2004. gada pamatnostādnēs.

(274)

Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums nav piešķirts atbilstīgi 2004. gada pamatnostādnēm.

(275)

Bez tam ir jāizsver, vai 17. pasākums varētu būt saderīgs ar iekšējo tirgu, piemērojot kādu citu LESD 107. panta 2. un 3. punktā noteikto izņēmumu. Tādu pašu iemeslu dēļ kā attiecībā uz 4. un 5. pasākumu (skatīt 179.–186. apsvērumu) Komisija uzskata, ka neviena no atkāpēm nav piemērojama. Tādēļ Komisija secina, ka 17. pasākums veido valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(276)

Saskaņā ar LESD un Tiesas judikatūru Komisijai ir tiesības lemt, ka konkrētajai valstij ir jāatceļ vai jāmaina atbalsts (67), ja tā secinājusi, ka tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Tiesa konsekventi ir uzskatījusi, ka valsts pienākums atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir paredzēts agrākās situācijas atjaunošanai (68). Šajā kontekstā Tiesa ir noteikusi, ka mērķis ir sasniegts, ja atbalsta saņēmējs ir atmaksājis kā nelikumīgu atbalstu piešķirtās summas, tādējādi zaudējot tiesības uz priekšrocību, kāda tam tirgū bijusi salīdzinājumā ar konkurentiem, un ir atjaunota situācija, kāda tā bija pirms atbalsta izmaksāšanas (69).

(277)

Atbilstoši judikatūrai procedūras regulas 14. pantā noteikts, ka „kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(278)

Tādējādi par nelikumīgu un nesaderīgu atbalstu uzskatāmi seši šādi pasākumi:

(279)

Tādēļ tie jāatgūst, lai atjaunotu situāciju, kāda tā bija tirgū pirms atbalsta piešķiršanas. Atgūšanai jānotiek no brīža, kad saņēmējam tika radīta priekšrocība, tas ir, kad atbalsts tika nodots saņēmēja rīcībā, un tam piemēro atgūstamos procentus līdz faktiskai atgūšanai.

(280)

Nesaderīgais atbalsta elements divām garantijām, ko 2004. gadā piešķīra Mikeli pilsēta (4. un 5. pasākums), un Finnvera 2005. gadā (13. pasākums) un 2008. gadā (17. pasākums) piešķirtajām garantijām jānosaka, piemērojot turpmāk uzskaitītos principus.

(281)

Principā valsts garantija var būt atbalsts visa aizdevuma apmērā, ja saņēmējs nav spējīgs piekļūt finanšu tirgiem ar saviem spēkiem (70). Šajā gadījumā Somija, sniedzot informāciju par privāto aizdevēju piešķirtiem aizdevumiem saņēmējam (skatīt 93. apsvērumu), ir parādījusi, ka 2004. gadā, t. i., garantiju piešķiršanas laikā Karjaportti joprojām bija spējīgs piekļūt finanšu tirgiem. Pastāv maz norāžu par to, vai Karjaportti joprojām bija piekļuve tirgiem 2008. gadā, kad tika piešķirts 17. pasākums. Šajā kontekstā Komisija norāda, ka Finnvera piešķirtā pretgarantija sedza tikai 80 % no privātā kreditora piešķirtās garantijas, kas nozīmē, ka privātais kreditors uzņēmās risku par 20 %. Tādējādi var uzskatīt, ka 2008. gadā uzņēmums bez garantijas saņemšanas joprojām bija spējīgs piekļūt finanšu tirgiem.

(282)

Tomēr, ņemot vērā Karjaportti finanšu grūtības laikā, kad tika piešķirti pasākumi, komercbankas būtu piemērojušas attiecīgi augstāku procentu likmi nekā tā, kas tika piemērota ar valsts garantijām, jo tās bankām nozīmē papildu drošību. Tādējādi Komisija uzskata, ka Karjaportti guva priekšrocību no zemajām procentu likmēm, kuras tas saņēma piešķirto garantiju dēļ.

(283)

Saskaņā ar 2008. gada Paziņojuma par garantijām 4.2. punktu, ja nav salīdzināmu datu par tirgus prēmiju, garantētā aizdevuma (procentu likme plus garantijas prēmija) finansējuma visas izmaksas jāsalīdzina ar procentu likmi tirgū līdzīgam aizdevumam bez valsts garantijas. Daudzos gadījumos šāda tirgus procentu likme nav pieejama. Tādēļ Komisija savā Paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (71) (turpmāk „2008. gada Paziņojums par atsauces likmi”) ir izstrādājusi finanšu metodiku, kuru 2008. gada Paziņojuma par garantijām 4.2. punktā noteiktajos gadījumos var izmantot kā tirgus procentu likmes aizstājēju.

(284)

Šajā konkrētajā gadījumā nepastāv norādes par to, ko Karjaportti būtu maksājis par salīdzināmu aizdevumu bez garantijas. Turklāt trīs garantiju piešķiršana ir notikusi pirms ekonomiskās un finanšu krīzes. Turklāt Komisija uzskata, ka, tā kā kopš pasākumu piešķiršanas ir pagājis laiks, „faktiskās” tirgus likmes aprēķināšana Somijas gaļas uzņēmumam būtu sarežģīts uzdevums. Tādēļ Komisija kā tirgus procentu likmes aizstājēju izmantos attiecīgo atsauces likmi.

(285)

Attiecībā uz 4. pasākumu Karjaportti aizdevumu nodrošināšanu varētu uzskatīt par parastu 2008. gada Paziņojuma par atsauces likmi piemērošanai. Karjaportti 4. pasākumam piešķīra īpašuma hipotēku un komerciālu hipotēku. Abu šo finanšu instrumentu reģistrētā vērtība ir salīdzinoši augsta (skatīt 27. apsvērumu). Tomēr ir jāņem vērā, ka tieši tas pats nodrošinājums jau bija izmantots, lai nodrošinātu citas Mikeli pilsētas prasības (piemēram, 1. pasākumu), tādējādi visa summa nebūtu pieejama šim pasākumam. Tāpat ir jāapsver, ka īpašuma hipotēkas un komerciālās hipotēkas faktiskā vērtība ir atkarīga no apgrūtināto preču vērtības un Mikeli pilsētas kārtas starp kreditoriem.

(286)

Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka Somija nevarēja sniegt novērtējumu nodrošinājumu vērtībai garantiju piešķiršanas laikā. Tomēr tā sniedza divus neatkarīgus nodrošinājuma vērtējumus, kas tika izmantoti pārstrukturēšanas programmas izveidošanai un kas bija datēti ar 2005. gada 15. februāri (skatīt 43. apsvērumu), un tas ir diezgan tuvu garantiju piešķiršanas datumam. Šajā kontekstā tiek minēts, ka, ņemot vērā Mikeli pilsētas kārtu, īpašuma hipotēka varētu būt pietiekama, lai segtu visas prasības, ja īpašumu turpina izmantot; ja Karjaportti būtu jālikvidē, īpašuma vērtība varētu būt pārāk zema, lai segtu kādu no Mikeli pilsētas prasībām. Komerciālā hipotēka varētu segt tikai daļu no Mikeli pilsētas prasībām. Tādējādi šķiet loģiski uzskatīt, ka sniegtais nodrošinājums bija normālas kvalitātes nodrošinājums.

(287)

Tādējādi procentu likme, ko Karjaportti būtu bijis jāmaksā par aizdevumu tirgus apstākļos bez garantijas, ir atsauces procentu likme 4,43 %, kam pieskaitīta riska prēmija 650 bāzes punkti, kura atspoguļo riska prēmiju, kuru piemēro grūtībās nonākušam uzņēmumam, kas sniedz normālu nodrošinājumu. Tāpēc atbalsta summa jāaprēķina kā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, par kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts (4 %), pēc tam, kad atskaitīta cena, kas faktiski tika samaksāta par garantiju, t. i., 0 bāzes punkti. Starpību starp šīm likmēm aprēķina par laika periodu, kad likme tika faktiski piemērota.

(288)

Atbalstam piemēro atgūšanas procentus, ko aprēķina no brīža, kad būtu bijusi jāmaksā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, ar kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts, līdz faktiskai atgūšanai.

(289)

Nodrošinājumu attiecībā uz 5. pasākumu varētu uzskatīt par normālu 2008. gada Paziņojuma par atsauces likmi piemērošanai. Karjaportti izsniedza to pašu nodrošinājumu, ko 4. pasākumam, tas ir, īpašuma hipotēku Tikala ražotnei un komerciālu hipotēku. Turklāt tika piešķirta „īpaša ķīla” attiecībā uz Tikala ražotni, un tās reģistrētā vērtība bija EUR 1 135 268 (skatīt 29. apsvērumu). Attiecībā uz šiem nodrošinājumiem piemēro tos pašus apsvērumus, ko iepriekš attiecībā uz 4. pasākumu, un šķiet loģiski uzskatīt, ka sniegtais nodrošinājums ir normāls nodrošinājums.

(290)

Procentu likme, kas uzņēmumam Karjaportti būtu bijusi jāmaksā par aizdevumu tirgus apstākļos bez garantijas, atkal ir atsauces likme 4,43 %, kam pieskaita riska prēmiju 650 bāzes punktus. Tāpēc atbalsta summa jāaprēķina kā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, par kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts (12 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 0,3 %), pēc tam, kad atskaitīta cena, kas faktiski tika samaksāta par garantiju, t. i., 0 bāzes punkti. Starpību starp šīm likmēm aprēķina par laika periodu, kad likme tika faktiski piemērota.

(291)

Atbalstam piemēro atgūšanas procentus, ko aprēķina no brīža, kad būtu bijusi jāmaksā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, ar kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts, līdz faktiskai atgūšanai.

(292)

Komisijai nav zināma sīkāka informācija par 13. pasākuma nodrošinājumu, un tādējādi tā var tikai noteikt metodi, kā atgūšana veicama. Pirmkārt, ja 13. pasākumam patiešām bija nodrošinājums, atbilstoši paziņojumam par atsauces likmi ir jānosaka šāda nodrošinājuma vērtība.

(293)

Procentu likme, kas uzņēmumam Karjaportti būtu bijusi jāmaksā par aizdevumu tirgus apstākļos bez garantijas, atkal ir atsauces likme 4,43 %, kam pieskaita riska prēmiju, kas atspoguļo nodrošināšanas vērtību. Tāpēc atbalsta elements jāaprēķina kā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, par kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts ([2–5] %), pēc tam, kad atskaitīta cena, kas faktiski tika samaksāta par garantiju, kas bija 3 %. Starpību starp šīm likmēm aprēķina par laika periodu, kad likme tika faktiski piemērota.

(294)

Atbalstam piemēro atgūšanas procentus, ko aprēķina no brīža, kad būtu bijusi jāmaksā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, ar kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts, līdz faktiskai atgūšanai.

(295)

Attiecībā uz 17. pasākumu nodrošināšanu varētu uzskatīt par normālu 2008. gada Paziņojuma par atsauces likmi piemērošanai. Karjaportti izsniedza nodrošinājumu kā uzņēmuma akcijas, kuru nodrošinājuma vērtību Finnvera noteica EUR […] apmērā, kā sīkāk aprakstīts 67. apsvērumā. Procentu likme, kas uzņēmumam Karjaportti būtu bijusi jāmaksā par aizdevumu tirgus apstākļos bez garantijas, atkal ir atsauces likme 5,19 %, kam pieskaita riska prēmiju 650 bāzes punktus. Tāpēc atbalsta summa jāaprēķina kā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, par kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts ([0–3] %, kam pieskaita procentu likmi nesamaksātajām summām saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumu), pēc tam, kad atskaitīta cena, kas faktiski tika samaksāta par garantiju, t. i., 250 bāzes punkti. Starpību starp šīm likmēm aprēķina par laika periodu, kad likme tika faktiski piemērota.

(296)

Atbalstam piemēro atgūšanas procentus, ko aprēķina no brīža, kad būtu bijusi jāmaksā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, ar kādu garantētais aizdevums tika faktiski piešķirts, līdz faktiskai atgūšanai.

(297)

Ir jānosaka nesaderīgais atbalsta elements 8. pasākumā, t. i., Mikeli pilsētas piešķirtajā aizdevumā. Kā aprakstīts 45.–46. apsvērumā, Mikeli pilsēta piešķīra aizdevumu ar zemāku procentu likmi nekā Karjaportti privātie kreditori. Principā aizdevumam atbalsta elementu aprēķina kā starpību starp procentu likmi, ar kādu aizdevums faktiski piešķirts, un tirgus likmi. Šajā gadījumā privātie kreditori izsniedza aizdevumus kopā ar Mikeli pilsētu. Privāto kreditoru procentu likmes var uzskatīt par tirgus likmēm.

(298)

Tādēļ atbalsta summa jāaprēķina kā starpība starp vidējo procentu likmi, ko piemēro privāto kreditoru izsniegtajiem aizdevumiem (3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 2 %, un 3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 1,5 %), un procentu likmi, ar kādu aizdevums faktiski tika izsniegts (3 mēnešu EURIBOR, kam pieskaita 0,3 %).

(299)

Starpību starp šīm likmēm aprēķina par laika periodu, kad likme tika faktiski piemērota.

(300)

Atbalstam piemēro atgūšanas procentus, ko aprēķina no brīža, kad būtu bijusi jāmaksā starpība starp teorētisko tirgus likmi un procentu likmi, ar kādu aizdevums tika faktiski piešķirts, līdz faktiskai atgūšanai.

(301)

Ir jānosaka nesaderīgais atbalsta elements 12. pasākumā, t. i., Mikeli pilsētas veiktajā parādsaistību grafika maiņā kopš 2009. gada. Kā aprakstīts 219.–226. apsvērumā, paziņotā parādsaistību grafika maiņa tika īstenota ar izmaiņām. Tā kā Komisijai nav zināma sīkāka informācija par faktiski īstenoto grafika maiņu, tā var tikai noteikt metodi, kā atgūšana veicama.

(302)

Atbalsts tika nodots uzņēmuma rīcībā ar brīdi, kad Osuuskunta Karjaportti atkāpās no maksājumu grafika, par kādu bija bijusi vienošanās tiesas uzraudzītajā pārstrukturēšanas procedūrā 2006. gadā. Komisija uzskata, ka atbalsta piešķiršanas laikā Karjaportti vairs nevarēja piekļūt finanšu tirgiem. Tādēļ atbalsts ir vienāds ar pārskatīto parādu. Tādēļ atgūstamās summas ir vienādas ar pārskatītajiem parādiem, kas uzņēmumam ir pret Mikeli pilsētu. Jau veiktie maksājumi tomēr ir jāatskaita no atgūstamajām summām.

(303)

Atbalstam piemēro procentus, ko aprēķina no brīža, kad atbalsts tika nodots uzņēmuma rīcībā, līdz faktiskai atgūšanai.

(304)

Komisija atzīmē, ka oficiālā izmeklēšana attiecībā uz garantiju EUR 2,75 miljonu apmērā, par kuru sākotnēji paziņoja Somija, kas vēlāk šo paziņojumu atsauca, atbilstīgi procedūras regulas 8. pantam ir izbeigta, jo tai nav priekšmeta.

(305)

Attiecībā uz garantiju, kas tika piešķirta 2000. gadā, un zemes piešķiršanu, ko tajā pašā gadā veica Mikeli pilsēta, Komisija uzskata, ka šie pasākumi ir valsts atbalsts, kas ir saderīgs ar ieguldījumu atbalstu atbilstoši 1998. gada RAG.

(306)

Zemes iegāde, ko 2002. gadā veica Mikeli pilsēta, ir uzskatāma par tādu, kas neveido atbalstu, jo tā tika veikta atbilstoši tirgus apstākļiem.

(307)

Garantijas, ko Mikeli pilsēta piešķīra 2004. gada martā un 2004. gada maijā, var uzskatīt par valsts atbalstu, ņemot vērā to, ka piešķiršanas laikā 1999. gada pamatnostādņu nozīmē Karjaportti bija grūtībās nonācis uzņēmums. Šie pasākumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu, jo nav spēkā neviens no LESD 107. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

(308)

Pasākumi, ko Mikeli pilsēta veica tiesas uzraudzītas pārstrukturēšanas procedūras ietvarā, tika piešķirti kopā ar salīdzināmiem privātajiem kreditoriem un ar vienādiem nosacījumiem. Tādējādi Komisija secina, ka tika ievērots tirgus ekonomikas ieguldītāja princips un ka pasākumi neveido valsts atbalstu.

(309)

Akciju iegādi, ko veica Mikeli pilsēta, un parādu norakstīšanu 2007. un 2008. gada finanšu ziņojumos var uzskatīt par tādiem pasākumiem, kas neveido valsts atbalstu.

(310)

Nesamaksāto procentu konvertēšanu aizdevumā, ko Mikeli pilsēta veica 2005. gada decembrī, var uzskatīt par valsts atbalstu, ņemot vērā to, ka piešķiršanas laikā 2004. gada pamatnostādņu nozīmē Karjaportti bija grūtībās nonācis uzņēmums. Šie pasākumi nav saderīgi ar iekšējo tirgu, jo nav spēkā neviens no LESD 107. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

(311)

Attiecībā uz parādsaistību grafika maiņu, kurai Mikeli pilsēta piekrita 2009. gadā, tiek atzīmēts, ka tā bija nākamā parādsaistību grafika maiņa. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka privāts kreditors nebūtu piekritis šādai parādsaistību grafika maiņai un ka pasākums veido valsts atbalstu. Tā kā piešķiršanas brīdī 2004. gada pamatnostādņu nozīmē Karjaportti bija grūtībās nonācis uzņēmums, pasākums varētu būt bijis saderīgs tikai šo pamatnostādņu nozīmē. Tā kā nav izpildīti visi nosacījumi, tiek secināts, ka pasākums veido nesaderīgu valsts atbalstu.

(312)

Garantija, ko Finnvera piešķīra 2004. gada 17. martā, arī veido valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar 1999. gada pamatnostādnēm. Aizdevums, ko Finnvera piešķīra 2006. gada 12. janvārī, neveido valsts atbalstu, jo tas tika piešķirts kopā ar salīdzināmiem privātajiem kreditoriem un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem. Tas pats attiecas uz garantijām, ko Finnvera piešķīra 2006. gada septembrī, un 2007. gada jūlijā piešķirto aizdevumu.

(313)

Visbeidzot, garantiju, ko Finnvera piešķīra 2008. gada 9. janvārī, var uzskatīt par valsts atbalstu, ņemot vērā, ka piešķiršanas brīdī Karjaportti bija grūtībās nonācis uzņēmums 2004. gada pamatnostādņu nozīmē. Pasākums nav saderīgs ar iekšējo tirgu, jo nav spēkā neviens no LESD 107. panta 2. un 3. punkta nosacījumiem,

—

zemes iegāde 2002. gadā (3. pasākums);

—

pasākumi, kas veikti tiesas uzraudzītās pārstrukturēšanas procedūras ietvarā (6. pasākums);

—

akciju iegāde no Osuuskunta Karjaportti (7. pasākums);

—

parādu norakstīšana 2006. un 2008. gada finanšu ziņojumos (9. un 10. pasākums);

—

Finnvera piešķirtais aizdevums 2006. gada jūnijā (14. pasākums);

—

Finnvera 2006. gada septembrī piešķirtā pretgarantija (15. pasākums) un

—

Finnvera piešķirtais aizdevums 2007. gada jūlijā (16. pasākums);

—

garantija, kas piešķirta 2000. gada jūnijā (1. pasākums), un

—

zemes piešķiršana tajā pašā gadā (2. pasākums)

—

garantija, ko 2004. gada 8. martā piešķīrusi Mikeli pilsēta (4. pasākums);

—

garantija, ko 2004. gada 10. maijā piešķīrusi Mikeli pilsēta (5. pasākums);

—

nesamaksāto procentu konvertēšana aizdevumos (8. pasākums);

—

garantija, ko Finnvera piešķīra 2004. gada 17. martā (13. pasākums);

—

garantija, ko Finnvera piešķīra 2008. gada 9. janvārī (17. pasākums);

—

parādsaistību grafika maiņa kopš 2009. gada (12. pasākums),

a)

kopējo summu (pamatsummu un atgūstamos procentus), kas jāatgūst no saņēmēja;

b)

sīku to pasākumu aprakstu, kas jau veikti un tiek plānoti, lai izpildītu šo lēmumu;

c)

dokumenti, kas parāda, ka saņēmējam ir dots rīkojums atmaksāt atbalstu.