15.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/10

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 16. februārī ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Taizemes un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importu Savienībā.

(2)

Procedūra tika sākta, pamatojoties uz sūdzību, ko 2012. gada 3. janvārī iesniedza Eiropas Savienības Kaļamā čuguna cauruļu savienotājelementu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 50 % no kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu (“kaļami vītņoti savienotājelementi”) kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, nesaistītos importētājus, lietotājus un eksportētājvalstu pārstāvjus par izmeklēšanas sākšanu. Komisija par procedūras sākšanu informēja arī ražotājus Argentīnā, jo tā bija izraudzīta par iespējamo analogo valsti. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro atlases metode, un, ja ir, veikt atlasi, visi ĶTR ražotāji eksportētāji, Savienības ražotāji un nesaistītie importētāji tika aicināti ziņot par sevi Komisijai un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar kaļamiem vītņotiem savienotājelementiem (kas definēti turpmāk B sadaļā) periodā no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Netika paredzēta atlase attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem pārējās divās attiecīgajās valstīs – Taizemē un Indonēzijā.

(6)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuāla režīma (“IR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja zināmajiem iesaistītajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm pieprasījuma veidlapas. Divi uzņēmumi pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, bet četri uzņēmumi pieprasīja IR saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu.

(7)

Komisija iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, Ķīnas iestādēm un sūdzības iesniedzējam oficiāli darīja zināmus konstatējumus saistībā ar TER. Viņiem tika dota arī iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli.

(8)

Attiecībā uz Savienības ražotājiem un kā pienācīgi paskaidrots turpmāk 29. apsvērumā, seši Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz informāciju, ko saņēma no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, Komisija izveidoja izlasi no trim Savienības ražotājiem, pamatojoties uz to pārdošanas apjomu.

(9)

Kā paskaidrots turpmāk 31. apsvērumā, 33 nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz šo personu sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no deviņiem importētājiem, kuriem bija lielākais importa apjoms uz Savienību un kuru ģeogrāfiskā atrašanās vieta bija Savienībā. Viens importētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc galīgajā izlasē tika iekļauti atlikušie astoņi importētāji.

(10)

Kā skaidrots turpmāk 30. apsvērumā, 12 ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Pamatojoties uz šo personu sniegto informāciju, Komisija izveidoja izlasi no trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija lielākais eksporta apjoms uz Savienību.

(11)

Komisija nosūtīja anketas trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, trim atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, trim Taizemes ražotājiem eksportētājiem, trim Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, deviņiem nesaistītiem importētājiem un septiņiem lietotājiem.

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim atlasītajiem Savienības ražotājiem, trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, diviem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, viena Indonēzijas ražotāja eksportētāja un astoņiem nesaistītiem importētājiem. Neviens lietotājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

(14)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ĶTR, ja tiem nepiešķirtu TER, tika veikta pārbaude šādā uzņēmumā ar mērķi noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz Indijas kā analogās valsts datiem:

(15)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2008. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Attiecīgais ražojums, kas aprakstīts paziņojumā par procedūras sākšanu, ir kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementi (“attiecīgais ražojums”), uz kuriem patlaban attiecas KN kods ex 7307 19 10.

(17)

Galvenās izejvielas ir metāllūžņi, kokss/elektroenerģija, smiltis (formēšanai) un cinks (galvanizācijai). Pirmais solis ražošanas procesā ir metāllūžņu kausēšana kupolveida krāsnīs. Tam seko formēšana un dažādu veidņu liešana, kuras pēc tam tiek sadalītas atsevišķo gabalos. Ražojumi tiek ilgstoši atkvēlināti, lai nodrošinātu, ka tie ir pietiekami formējami un izmantojami gadījumos, kuros, piemēram, ir nepieciešams, lai tie būtu izturīgi pret triecieniem, vibrāciju un strauju temperatūras maiņu. Pēc tam vajadzības gadījumā savienotājelementus var cinkot. Tad tiek veikta ražojumu vītņošana.

(18)

Kaļamus vītņotus savienotājelementus izmanto, lai savienotu divas vai vairākas caurules, cauruli ar aparātu, mainītu šķidrumu plūsmas virzienu vai noslēgtu cauruli. Kaļamus vītņotus savienotājelementus galvenokārt izmanto gāzes, ūdens un apkures sistēmās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Tos izmanto arī naftas pārstrādes rūpnīcu cauruļvadu sistēmās. Kaļamie savienotājelementi ir pieejami daudzās konfigurācijās, visbiežāk kā 90 grādu leņķa līkumi, cauruļvadu brīvgala veidojumi, savienojumi un uzmavas. Tos piedāvā gan kā melnus (necinkotus), gan cinkotus ražojumus.

(19)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR, Taizemes un Indonēzijas iekšzemes tirgū, un Indijas, kuru izraudzīja par analogo valsti, iekšzemes tirgū, kā arī ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās un tehniskās īpašības. Tāpēc tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē (“līdzīgais ražojums”).

(20)

Vairākās prasības, galvenokārt no importētāju un arī no dalībvalsts iestāžu puses, tika iesniegtas saistībā ar ražojumu spektru. Prasības turpmākā tekstā ir aplūkotas atsevišķi.

(21)

Importētājs apgalvoja, ka “elektriski cinkoti savienotājelementi” būtu jāizslēdz no kaļamu vītņotu savienotājelementu definīcijas. Tas argumentēja, ka elektriski cinkotu savienotājelementu ražošanas procesā pēc vītņošanas ietilpst papildu ražošanas posmi, piemēram, mazgāšana un vēl viena elektriskā cinkošana. Tas neapšaubāmi uzlabo kvalitāti un rada priekšrocības salīdzinājumā ar parastajiem savienotājelementiem. Tomēr ir skaidrs, ka elektriski cinkoti savienotājelementi ir pilnībā aizstājami ar parastiem savienotājelementiem, tiem ir tādas pašas fiziskās un tehniskās īpašības. Līdz ar to tos uzskata par attiecīgo ražojumu.

(22)

Tas pats importētājs importē kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, ko tas montē ar citām daļām, veidojot gatavus kompresijas savienotājelementus. Tika apšaubīts, vai kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā. Kaut arī šīs galvenās sastāvdaļas izskatās kā savienotājelementi un ir vītņotas, tās nevar tieši izmantot, lai savienotu caurules, proti, pirms ar tām var savienot caurules, tās ir jāsamontē. Lai gan tās ir dārgākas, tās ir aizstājamas ar citiem vītņotiem savienotājelementiem, jo tās tāpat izmanto, lai savienotu caurules, tomēr galvenokārt remonta vajadzībām, nevis jaunās iekārtās. Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka kompresijas savienotājelementi un to galvenās sastāvdaļas ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā.

(23)

Dažas personas apgalvoja, ka kaļamos savienotājelementus, ko ražo un pārdod Savienības ražotāji, nevar uzskatīt par salīdzināmiem ar tiem, ko attiecīgās eksportētājvalstis ražo un eksportē uz Savienību, jo Savienības ražojumos izmantotais materiāls parasti ir baltais čuguns, savukārt eksportētajos savienotājelementos ir izmantots melnais kaļamais čuguns.

(24)

Kā jau secināts Padomes Regulā (EK) Nr. 1784/2000 (3) attiecībā uz šo pašu ražojumu, izmeklēšanā provizoriski tika konstatēts, ka nav mērķtirgus uztveres atšķirību, nošķirot baltā čuguna savienotājelementus un melnā čuguna savienotājelementus, jo visos aspektos, izņemot oglekļa saturu, tiem ir ļoti līdzīgas īpašības, vienāds gala lietojums, tāpēc tie ir savstarpēji aizstājami. To apstiprina fakts, ka importētāji/tirgotāji, kas pērk gan kaļamā melnā čuguna savienotājelementus no attiecīgajām valstīm, gan Savienības ražošanas nozares ražotos kaļamā baltā čuguna savienotājelementus, pārdod tos lietotājiem, nenošķirot divas minētās materiālu kategorijas. Attiecībā uz aplūkojamā ražojuma lietotājiem izmeklēšanā apstiprināja, ka viņi būtībā nenošķir baltā čuguna vai melnā čuguna savienotājelementus.

(25)

Turklāt gan savienotājelementi no baltā čuguna, gan savienotājelementi no melnā čuguna ir iekļauti Eiropas standartā NE 10242 un starptautiskajā standartā ISO 49, kuros ir precizētas prasības par kaļamo savienotājelementu projektēšanu un to ekspluatācijas īpašībām. Kas attiecas konkrēti uz izmantojamā materiāla kvalitāti, ir atļauts izmantot gan balto čugunu, gan melno čugunu.

(26)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražotāju daļas ražotos un pārdotos kaļamā baltā čuguna savienotājelementus būtu jāuzskata par līdzīgu ražojumu kaļamā melnā čuguna savienotājelementiem, kurus attiecīgās eksporta valstis ražojušas un eksportējušas uz Savienību.

(27)

Viens importētājs importēja ierobežotu daudzumu nepabeigtus savienotājelementus bez vītnes. Vītni pēc tam iestrādāja importētājs. Tā kā importētās preces nav vītņotas, tās neuzskata par attiecīgo ražojumu.

(28)

Vienas dalībvalsts iestādes norādīja uz to, ka saskaņā ar skaidrojumiem, kuri iekļauti kombinētajā nomenklatūrā (4), apzīmējums “kaļams” ietver lodveida grafīta čugunu (identisks kaļamajam čugunam (ductile cast iron)). Neviena no ieinteresētajām personām neziņoja par šā kaļamā čuguna vītņoto savienotājelementu pārdošanu IP, tomēr ir pierādījumi, ka tas ir iespējams. Šiem savienotājelementiem ir tādas pašas fiziskās pamatīpašības kā izmeklējamiem kaļamiem vītņotiem savienotājelementiem, tāpēc uzskata par lietderīgu precizēt, ka šā kaļamā čuguna ražojumi ietilpst procedūras un pasākumu jomā.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izlasi veidoja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo kaļamo vītņoto savienotājelementu pārdošanas apjomu nesaistītiem klientiem Savienībā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. No sešiem Savienības ražotājiem, par kuriem zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu, izlasē iekļāva trīs ražotājus, kuri pieder pie divām uzņēmumu grupām un veido 81 % no kaļamo vītņoto savienotājelementu pārdošanas apjoma nesaistītiem klientiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem Savienības ražotājiem un sūdzības iesniedzēju un visas ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par ierosināto izlasi. Par izlases izveidi netika saņemtas piezīmes.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izlasi veidoja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Divpadsmit ražotāji eksportētāji, kas veidoja 51 % no Ķīnas eksporta uz Savienību IP laikā, iesniedza atlasei vajadzīgo informāciju, kas bija prasīta paziņojuma par procedūras sākšanu A pielikumā. Izveidotajā izlasē ir trīs uzņēmumi, kuri pārstāv 88 % no tā eksporta apjoma no ĶTR uz Savienību, ko bija veikušas personas, kuras sadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm. Par izlases izveidi netika saņemtas piezīmes.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izlasi izveidoja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo importa apjomu Savienībā, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt, kā arī uz uzņēmumu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Pavisam 33 nesaistīti importētāji iesniedza informāciju, kas bija vajadzīga atlasei un bija pieprasīta paziņojuma par procedūras sākšanu B pielikumā. Sākotnējo izlasi veidoja tādi seši importētāji piecās dalībvalstīs, kas pārstāv 59 % no kaļamo vītņoto savienotājelementu importa, ko Savienībā veikuši importētāji, kas sadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem importētājiem. Pēc tam, kad bija saņemtas piezīmes, izlasē iekļāva vēl trīs uzņēmumus, tāpēc galīgajā izlasē bija deviņi importētāji sešās dalībvalstīs, kas pārstāvēja 67 % no kaļamo vītņoto savienotājelementu importa Savienībā, ko bija veikuši importētāji, kas sadarbojās. Netika saņemtas citas piezīmes par paplašināto izlasi. Viens importētājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tāpēc galīgajā atlasē bija iekļauti atlikušie astoņi importētāji.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanās, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar 2. panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem, par kuriem konstatē, ka viņi izpilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

(33)

Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(34)

Divi ražotāji eksportētāji pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(35)

Komisija apkopoja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja visu TER pieprasījumos ietverto informāciju attiecīgo uzņēmumu telpās.

(36)

Pārbaudē konstatēja, ka abi ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, neatbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(37)

Abu eksportētāju pārskati, kuriem bija veikta revīzija, neatbilda starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un viena eksportētāja pārskati, kuriem bija veikta revīzija, pat bija nepilnīgi, jo tajos nebija iekļauts naudas plūsmas pārskats. Tādējādi ir skaidrs, ka tie neatbilst 2. kritērijam.

(38)

Viens eksportētājs nevarēja pierādīt, ka tā privatizācijas laikā ieguldītais kapitāls ir pareizi novērtēts, savukārt otrs eksportētājs saņēma valsts pabalstu galvenokārt preferenciālas ienākuma nodokļa likmes veidā. Tādēļ tie neatbilst 3. kritērijam.

(39)

Viens uzņēmums, kurš pieprasīja TER, iesniedza piezīmes attiecībā uz informācijas izpaušanu. Tas neapstrīdēja nevienu izpausto faktu, bet savās piezīmēs izvirzīja trīs galvenos jautājumus.

(40)

Pirmkārt, tas apgalvoja, ka TER noteikšana ir nelikumīga, jo to veica gandrīz divus mēnešus pēc noteiktā termiņa. Šajā sakarā jānorāda, ka šī kavēšanās radās galvenokārt tāpēc, ka nevarēja notikt agrāks TER pārbaudes apmeklējums, jo Ķīnas eksportētāji tolaik nebija pieejami. Jāuzsver, ka noteikšanas laikam nebija nekādas ietekmes uz rezultātu.

(41)

Otrkārt, tika apgalvots, ka neatbilstības pārskatos, kuriem bija veikta revīzija, ir pamatotas tikai ar formāliem iemesliem. Turklāt tika apgalvots, ka “uzskaites prakse, kas nav uzskatāma par pilnībā formāli atbilstošu SGS, nenozīmē, ka nav ievērots otrais TER kritērijs, ja vien tā nav ietekmējusi uzņēmuma finanšu rezultātus.” Šajā sakarā ir vērts norādīt, ka otrais kritērijs neattiecas uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Tāpēc prasība nav pamatota. Attiecīgais kritērijs “grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem” patiešām ir formāla prasība. Tomēr ir vērts pieminēt, ka visi pārkāpumi bija nozīmīgi attiecīgo summu ziņā vai pārkāpuma nopietnības ziņā (t. i., kāda obligāta analīze vienkārši netika veikta).

(42)

Visbeidzot tika apgalvots, ka pabalsts, kas bija piešķirts preferenciālas ienākuma nodokļa likmes veidā, iepriekš nav izmantots, lai pamatotu TER atteikumu. Šajā sakarā jānorāda, ka katru gadījumu vērtē atsevišķi. Trešais TER kritērijs ir paredzēts, lai novērtētu, vai Ķīnas eksportētājus ir ietekmējuši ievērojami kropļojumi, kas saglabājušies no iepriekšējās sistēmas, kas nav tirgus ekonomika. Tāds ir šis gadījums attiecībā uz valsts pabalstu, kas galvenokārt tika piešķirts preferenciālas nodokļa likmes veidā. Tāpēc vispārīgas piezīmes, ko iesniedza Ķīnas eksportētājs, nav pietiekami pamatotas.

(43)

Kopumā tiek secināts, ka nav pierādīts, ka kāds ražotājs eksportētājs ir izpildījis TER otro un trešo kritēriju. Tādēļ šiem uzņēmumiem nevar piešķirt TER.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis noteikums, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(45)

Īsumā un vienīgi ērtības labad šeit sniegts šo kritēriju izklāsts:

(46)

Ražotāji eksportētāji, kuri neatbilda TER kritērijiem, kā arī trešais atlasītais ražotājs pieprasīja IR. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, provizoriski tika konstatēts, ka visi atlasītie ražotāji eksportētāji atbilda pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām noteikumiem, tādējādi tiem varēja piešķirt IR.

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, tiek noteikta, pamatojoties uz tirgus ekonomikas trešās valsts (“analogās valsts) cenām vai salikto vērtību.

(48)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka plāno izmantot Argentīnu kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un aicināja visas ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(49)

Vairāki eksportētāji un importētāji ir iesnieguši piezīmes par analogās valsts izvēli, apgalvojot, ka Argentīna nebūtu piemērota analogā valsts galvenokārt tāpēc, ka Argentīnas iekšzemes tirgū ir vērojama maza konkurence un līdz ar to – augstas cenas. Patiešām, ir norādes, ka Argentīnas tirgu lielākoties pārvalda trīs vietējie ražotāji. Saskaņā ar Argentīnas statistiku imports Argentīnas tirgū ir nenozīmīgs, jo tradicionālajiem lielākajiem ārvalstu piegādātājiem, Brazīlijai un Ķīnai, piemēro lielus antidempinga maksājumus.

(50)

Tie paši eksportētāji un importētāji ierosināja Taizemi, Indiju un Indonēziju kā piemērotākas analogās valstis. Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, Argentīnas un Indijas ražotājus aicināja sadarboties, un viens Argentīnas un viens Indijas ražotājs tomēr piekrita sadarboties.

(51)

Šo ražotāju atbildes analīze liecināja, ka iekšzemes cenas, par kurām informēja vienīgais Argentīnas ražotājs, kurš sadarbojās, patiešām bija ļoti augstas – būtiski augstākas nekā atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas cenas un cenas, kas nerada kaitējumu.

(52)

Taču izrādījās, ka Indijas tirgū ir raksturīga ļoti liela konkurence, jo saskaņā ar aplēsēm tajā piedalās aptuveni 300 ražotāju. Tā rezultātā cenas iekšzemes tirgū, par ko informēja Indijas eksportētājs, kurš sadarbojās, var uzskatīt par pieņemamām.

(53)

Taizeme un Indonēzija ir iesaistīta tajā pašā izmeklēšanā, bet abās valstīs darbojas ļoti mazs skaits ražotāju, līdz ar to šo valstu iekšzemes tirgos ir mazāk konkurences salīdzinājumā ar Indiju. Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka Indija ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(54)

Tā kā nevienam atlasītajam Ķīnas eksportētājam netika piešķirts TER, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, izmantojot Indiju kā analogo tirgus ekonomikas trešo valsti.

(55)

Vispirms attiecībā uz katru attiecīgo ražotāju eksportētāju tika noteikts, vai analogās valsts ražotāja kaļamu vītņotu savienotājelementu kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs, t. i., vai šādu pārdevumu kopējais apjoms bija vismaz 5 % no katra ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumu kopējā apjoma uz Savienību IP laikā. Tas tā bija diviem no trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem.

(56)

Tad noteica tos ražojuma veidus, ko pārdod uzņēmumi iekšzemes tirgū, kurā analogās valsts ražotājam bija kopumā reprezentatīvi iekšzemes pārdevumi, un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību.

(57)

Katram veidam, kuru analogās valsts ražotājs pārdeva savā iekšzemes tirgū un kuru uzskatīja par tieši salīdzināmu ar tāda veida kaļamiem vītņotiem savienotājelementiem, kurus eksportam uz Savienību pārdeva ražotāji eksportētāji, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs. Uzskatīja, ka konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū IP ir vismaz 5 % no salīdzināma ražojuma veida kopapjoma, ko ražotājs eksportētājs pārdod eksportam uz Savienību.

(58)

Pēc tam Komisija attiecībā uz analogās valsts ražotāju pārbaudīja, vai katra veida līdzīgo ražojumu, kas reprezentatīvos daudzumos pārdots iekšzemes tirgū, var uzskatīt par pārdotu parastā tirdzniecības apritē. To izdarīja, nosakot katra ražojuma veida rentabla pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū IP laikā.

(59)

Ja tāda ražojuma veida pārdošanas apjoms, kas tika pārdots par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, bija vairāk nekā 80 % no konkrētā veida pārdošanas kopapjoma un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu minētā ražojuma veida tikai iekšzemes pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu IP laikā.

(60)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu.

(61)

Ja visi ražojuma veidi tika pārdoti ar zaudējumiem, tika uzskatīts, ka tie nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē.

(62)

Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū, izmantoja salikto normālo vērtību.

(63)

Lai noteiktu salikto normālo vērtību, vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē IP, guva vienīgais analogās valsts ražotājs, kurš sadarbojās, pieskaitīja pie šā ražotāja vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Visiem ražojuma veidiem, ko iekšzemes tirgū pārdeva nereprezentatīvos daudzumos, saliktās normālās vērtības noteikšanai tika izmantota vidējā svērtā peļņa un pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas parastā tirdzniecības apritē šiem nereprezentatīvajiem pārdošanas apjomiem. Ražošanas izmaksas un PVA izmaksas pirms izmantošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā vajadzības gadījumā tika koriģētas.

(64)

Tā kā atlasītajiem ražotājiem tika piešķirts IR un tie veica attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanu uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(65)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(66)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(67)

Pienācīgas korekcijas, ņemot vērā fizikālās īpašības, netiešos nodokļus, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanas, kredīta, komisijas un bankas pakalpojumu izmaksas, tika veiktas visos gadījumos, kuros tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(68)

Atlasītajiem uzņēmumiem katra līdzīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība, kas tika noteikta analogajai valstij, tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(69)

Ņemot to vērā, provizoriskā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

(70)

Vidējo svērto dempinga starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem. To noteica, balstoties uz starpību, kas bija noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(71)

Uz šī pamata aprēķināto dempinga starpību uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, provizoriski noteica 42,3 % apmērā.

(72)

Attiecībā uz visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tālab vispirms noteica sadarbības līmeni, salīdzinot to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ar Eurostat importa statistikas ekvivalentu.

(73)

Tā kā to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, daļa veidoja vairāk nekā 50 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību un ražošanas nozari var uzskatīt par sadrumstalotu, ņemot vērā lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR, sadarbības līmeni var uzskatīt par augstu. Nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši nevēlas sadarboties, tāpēc atlikusī dempinga starpība tika noteikta tā atlasītā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram bija vislielākā dempinga starpība. To uzskatīja par piemērotu, jo nekas neliecināja par to, ka uzņēmumi, kuri nesadarbojās, īstenotu dempingu zemākā līmenī, un šādi varētu nodrošināt visu pasākumu efektivitāti.

(74)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija vispirms noteica, vai līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopējais apjoms tiem bijis reprezentatīvs, t. i., vai šīs pārdošanas kopējais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas kopējā apjoma uz Savienību. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms bijis reprezentatīvs visiem Taizemes un Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(76)

Tad Komisija apzināja tos ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod uzņēmumi, kam kopumā ir reprezentatīvs iekšzemes pārdošanas apjoms, un kuri ir identiski vai ļoti līdzīgi tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību.

(77)

Par katru līdzīgā ražojuma veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdevuši iekšzemes tirgū un par kuru ir konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar attiecīgā ražojuma veidu, ko pārdod eksportam uz Savienību, tika pārbaudīts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bijis pietiekami reprezentatīvs atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam. Uzskatīja, ka konkrētā ražojuma veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvs, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bijis vismaz 5 % no visa salīdzināmu, eksportam uz Savienību pārdotu ražojumu kopējā apjoma.

(78)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katrs līdzīgā ražojuma veids, ko reprezentatīvā apjomā pārdod iekšzemes tirgū, tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem klientiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(79)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vienības izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību aprēķināja kā visu konkrētā veida iekšzemes pārdošanas vidējo svērto cenu.

(80)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķināja kā konkrētā veida vienīgi rentablo pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu.

(81)

Ja visi ražojuma veidi tika pārdoti ar zaudējumiem, tika uzskatīts, ka tie nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē.

(82)

Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū, izmantoja salikto normālo vērtību.

(83)

Lai noteiktu salikto normālo vērtību, radušās vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko attiecīgie ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, izmeklēšanas periodā bija guvuši no līdzīgā ražojuma pārdošanas iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē, pieskaitīja tā vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Visiem ražojuma veidiem, ko iekšzemes tirgū pārdeva nereprezentatīvos daudzumos, saliktās normālās vērtības noteikšanai tika izmantota vidējā svērtā peļņa un PVA izmaksas parastā tirdzniecības apritē šiem nereprezentatīvajiem pārdošanas apjomiem.

(84)

Taizemes un Indonēzijas eksportētāju, kuri sadarbojās, visi attiecīgā ražojuma eksporta apjomi tika veikti neatkarīgiem klientiem Savienībā, tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(85)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas.

(86)

Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(87)

Pienācīgas korekcijas, ņemot vērā tirdzniecības līmeni, transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksas, iepakošanas, kredīta, komisijas un bankas pakalpojumu izmaksas, tika veiktas visos gadījumos, kuros tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(88)

Attiecībā uz abiem uzņēmumiem Taizemē, kuri sadarbojās, tika salīdzināta katra līdzīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(89)

Ņemot vērā, ka sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu (abu Taizemes uzņēmumu, kas sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 80 % no visa Taizemes eksporta uz Savienību IP), dempinga starpība visiem pārējiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem tika noteikta abu uzņēmumu, kas sadarbojās, augstākās dempinga starpības līmenī.

(90)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, Taizemes uzņēmumiem ir šāda.

(91)

Vienīgajam uzņēmumam kurš sadarbojās, tika salīdzināta katra līdzīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(92)

Ņemot vērā, ka sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu (vienīgā Indonēzijas uzņēmuma, kurš sadarbojās, eksporta apjoms bija vairāk nekā 80 % no visa Indonēzijas eksporta uz Savienību IP), dempinga starpība visiem pārējiem Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem tika noteikta tādā pašā līmenī kā uzņēmumam, kurš sadarbojās.

(93)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

(94)

IP laikā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja seši ražotāji. Kā norādīts iepriekš 29. apsvērumā, tika atlasītas divas Savienības ražotāju grupas, kas sastāv no trim Savienības ražotājiem un kas ražo vairāk nekā 81 % no līdzīgā ražojuma kopējās produkcijas Savienībā.

(95)

Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozare ir visi seši esošie Savienības ražotāji, kas ražoja līdzīgo ražojumu IP, turpmāk “Savienības ražošanas nozare”.

(96)

Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un Eurostat ziņoto importa apjomu, kas koriģēts atbilstoši izmeklēšanā konstatētajam.

(97)

No 2008. līdz 2009. gadam Savienības patēriņš ievērojami samazinājās (par 21 %), pēc tam pieauga par 12 procentpunktiem līdz līmenim, kas ir par 9 % zemāks nekā attiecīgā perioda sākumā reģistrētais patēriņš.

(98)

Komisija pārbaudīja, vai attiecīgo valstu izcelsmes kaļamo vītņoto savienotājelementu imports būtu jānovērtē kopā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(99)

Dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto de minimis slieksni (skatīt iepriekš 74., 90. un 93. apsvērumu)

(100)

Attiecībā uz Indonēzijas importa apjomiem par dempinga cenām konstatēja, ka tie veidoja tikai 2,5 % no visa līdzīgā ražojuma importa uz Savienību IP. Tāpēc var uzskatīt, ka tie neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 9. panta 3. punkta nozīmē vai PTO antidempinga nolīguma noteikumu nozīmē (5).

(101)

Vienlaikus šajā pagaidu posmā izmeklēšanā tika noteikts, ka lielākā daļa Indonēzijas importa, iespējams, nav pienācīgi deklarēta ar citu KN kodu, proti, 7307 99 10, nevis 7307 19 10, kas parasti attiecas uz vītņotiem cauruļu savienotājelementiem no kaļamā čuguna. Tomēr viss imports vai vismaz liela daļa iespējami nepareizi deklarētā importa jau ir iekļauta iepriekšējā apsvērumā minētajā rādītājā (2,5 %).

(102)

Ņemot to vērā, tika provizoriski nolemts, ka netiks veikta minētā importa kumulācija ar importu par dempinga cenām no Taizemes un ĶTR.

(103)

Taizemes un ĶTR importa apjomus par dempinga cenām nevar uzskatīt par nenozīmīgiem, jo to tirgus daļa IP laikā veido attiecīgi 5,4 % un 47,3 %.

(104)

Kumulatīvo novērtējumu provizoriski uzskatīja par lietderīgu, ņemot vērā salīdzināmus konkurences nosacījumus starp importu no šīm divām valstīm un līdzīgo Savienības ražojumu, jo tiem bija vieni un tie paši tirdzniecības kanāli un klientu kategorijas. Patiešām vairākos gadījumos tika pierādīts, ka ražojumus, kas bija importēti no ĶTR un Taizemes, pārdeva, izmantojot vienus un tos pašus izplatītājus.

(105)

Ņemot to vērā, provizoriski tika uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti. Tāpēc importu no Taizemes un ĶTR pārbaudīja kumulatīvi. Tas turpmāk saukts par “importu no abām attiecīgajām valstīm”.

(106)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 15 %. Lai gan no 2008. līdz 2009. gadam patēriņa krituma dēļ imports sākotnēji samazinājās par 16 %, kā minēts iepriekš 97. apsvērumā, tas pēc tam līdz IP ievērojami palielinājās (par 31 procenta punktu).

(107)

Importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm tirgus daļa palielinājās par 11 procentpunktiem (no 41,7 % līdz 52,7 % attiecīgajā periodā). Šī tirgus daļa galvenokārt pieauga no 2010. gada līdz IP, kad palielinājās pieprasījums.

(108)

Turpmākajā tabulā ir parādīta vidējā cena importam par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas (Eurostat dati). Attiecīgajā periodā vidējā cena importam no abām attiecīgajām valstīm nepārtraukti palielinājās, kopā pieaugot par 14 %.

(109)

Tika salīdzinātas ražojuma veidu cenas ar ražotāju eksportētāju pārdošanas cenām un atlasīto Savienības ražotāju pārdošanas cenām Savienībā. Šajā nolūkā tika salīdzinātas atlasīto Savienības ražotāju cenas nesaistītiem klientiem ar abu attiecīgo valstu atlasīto ražotāju eksportētāju cenām. Vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības posmā (lielākoties OEM (oriģinālā aprīkojuma ražotājiem izgatavotie ražojumi) pārdošanas apjoms) un izmaksas pēc importēšanas.

(110)

Šis salīdzinājums parādīja, ka Taizemes un ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu IP pārdeva Savienībā par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām; izsakot procentos no Savienības ražošanas nozares cenām, tās bija par 25–55 % zemākas.

(111)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari pārbaude ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. Turpmākie dati par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu un tirgus daļām attiecas uz visiem Savienības ražotājiem, savukārt dati par visiem pārējiem rādītājiem attiecas uz atlasītajiem Savienības ražotājiem. Ņemot vērā, ka izlasē ietvertas tikai divas ražotāju grupas, konfidencialitātes nolūkos turpmākajās tabulās nevarēja izpaust faktiskos kopsavilkuma datus par rādītājiem, kas balstās uz atlasītajiem ražotājiem; tā vietā ir parādīta tikai tā informācija, kas attēlo minēto rādītāju tendences.

(112)

No 2008. līdz 2009. gadam Savienības ražošanas apjomi strauji samazinājās (par 39 %) un pēc tam vēl nedaudz samazinājās zem jau tā zemā līmeņa, neraugoties uz patēriņa pieaugumu 12 procentpunktu apmērā turpmākajos gados, kā norādīts iepriekš 97. apsvērumā.

(113)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā, galvenokārt no 2008. gada līdz 2009. gadam, samazinājās par 21 %. Galvenais ražošanas jaudas samazināšanas iemesls bija trīs Savienības ražotāju uzņēmumu slēgšana attiecīgajā periodā.

(114)

Neraugoties uz ražošanas jaudas kritumu, jaudas izmantojums galvenokārt no 2008. gada līdz 2009. gadam Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 26 %.

(115)

Krājumu apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 23 % līdz ar pārdošanas un ražošanas apjomu samazināšanos Savienības ražošanas nozarē.

(116)

Visu Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū no 2008. līdz 2009. gadam ievērojami samazinājās (par 25 %), jo saruka pieprasījums. Tomēr pēc 2009. gada Savienībā ievērojami pieauga pieprasījums, kā minēts iepriekš 97. apsvērumā, bet pārdošanas apjoms līdz attiecīgā perioda beigām Savienībā saglabājās zemajā 2009. gada līmenī.

(117)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā nepārtraukti samazinājās (par 9 procentpunktiem jeb 18 %), lai gan importa par dempinga cenām tirgus daļa tajā pašā laikposmā pieauga par 11 procentpunktiem, kā norādīts iepriekš 107. apsvērumā.

(118)

Atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā varēja tikai nedaudz paaugstināt pārdošanas cenas (par 4 %). Savienības tirgū ieveda aizvien vairāk importa par dempinga cenām, tāpēc šis cenu paaugstinājums bija zemāks, nekā izmaksu pieaugums.

(119)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu (pirms nodokļu samaksas) no līdzīgā ražojuma pārdevumiem Savienības tirgū nesaistītiem klientiem izsakot procentos no šo pārdevumu apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgā perioda sākumā bija apmierinoša, savukārt 2009. gadā tās darbība gandrīz pilnībā bija nerentabla. Lai gan pēc tam nedaudz palielinājusies, visā atlikušajā attiecīgajā periodā tā joprojām bija ievērojami zemāka par līmeni, kas nerada kaitējumu.

(120)

Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem (ROI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, šis rādītājs atbilda rentabilitātes tendencei.

(121)

Neto naudas plūsma no pamatdarbības attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās (kopumā par 64 %), IP sarūkot līdz īpaši zemam līmenim.

(122)

Kā minēts iepriekš 97. apsvērumā, patēriņš Savienībā no 2009. gada līdz IP ievērojami pieauga (par 8 000 tonnām), savukārt importa par dempinga cenām apjoms tajā pašā periodā palielinājās par 9 000 tonnām, kā norādīts iepriekš 106. apsvērumā. Tāpēc visu pieaugumu Savienības tirgū no 2009. gada līdz IP absorbēja imports par dempinga cenām, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā saglabājās ļoti zemajā 2009. gada līmenī. Tādēļ ir pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja izmantot savā labā patēriņa neseno kāpumu Savienībā, jo pieauga importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm tirgus daļa.

(123)

Attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražotāju ieguldījumi mainījās šādi.

(124)

Tabula liecina, ka no 2008. gada līdz 2010. gadam Savienības ražotāji ir ievērojami samazinājuši ieguldījumus. Šī tendence mainījās IP, kad ieguldījumi ievērojami palielinājās, bet nesasniedza līmeni, kāds bija attiecīgā perioda sākumā.

(125)

Nepietiekamās rentabilitātes dēļ, kā aprakstīts iepriekš 119. apsvērumā, dažiem Savienības ražotājiem pašreizējos apstākļos bija grūtības piesaistīt kapitālu turpmākiem ieguldījumiem. Turklāt neapmierinošs ienākums no ieguldījumiem vairoja problēmas kapitāla piesaistē.

(126)

Nodarbinātības līmenis (pilna laika ekvivalentos) faktiski atspoguļoja ražošanas apjomu tendenci (skatīt iepriekš 112. apsvērumu), kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare ir mēģinājusi racionalizēt ražošanas izmaksas, kad tas bija vajadzīgs. Savienības ražošanas nozare mēģināja pielāgot darbaspēku arvien sliktākiem tirgus apstākļiem; tas attiecīgajā periodā nozīmēja pastāvīgu nodarbinātības samazinājumu par 36 %.

(127)

Neraugoties uz iepriekš minētajiem Savienības ražošanas nozares mēģinājumiem pielāgot nodarbinātību sliktākai tirgus situācijai, no 2008. līdz 2009. gadam Savienības ražotāju izlaide (izteikta uz PLE) būtiski samazinājās (par 19 %). Lai gan pēc tam situācija pastāvīgi uzlabojās, izlaide bija par 9 % zemākā līmenī salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu.

(128)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas pastāvīgi palielinājās kopumā par 12 %.

(129)

Dempinga starpības importam no abām attiecīgajām valstīm, kā minēts 74. un 90. apsvērumā, ir augstas. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, dempinga starpību ietekmi var uzskatīt par būtisku.

(130)

Uz kaļamiem vītņotiem savienotājelementiem, kuru izcelsme ir Brazīlijā, Čehijas Republikā, Japānā, ĶTR, Korejas Republikā un Taizemē, jau attiecās pasākumi (6) no 2000. gada līdz 2005. gadam (7) (“iepriekšējie pasākumi”). Apmierinošā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte perioda sākumā (skatīt iepriekš 119. apsvērumu) liecina, ka šie pasākumi īslaicīgi uzlaboja Savienības ražošanas nozares situāciju. Tomēr importa par dempinga cenām apjoma palielināšanās izbeigtu šo samērā pozitīvo periodu. Turklāt jānorāda, ka kopējā tirgus daļa, kuru veido sešas valstis, uz kurām attiecās iepriekšējie pasākumi, nekad nepārsniedza 29 % (8), savukārt, kā norādīts iepriekš 107. apsvērumā, to abu valstu tirgus daļa, uz kurām attiecas pašreizējā izmeklēšana, izmeklēšanas periodā bija 52,7 %.

(131)

Kaitējuma rādītāju tendences attiecīgajā periodā bija negatīvas. Tas ir īpaši pamanāms, analizējot rādītājus par rentabilitāti, ražošanas apjomu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu, jo tie skaidri liecina par negatīvu tendenci.

(132)

Tajā pašā laikā kaļamu vītņotu savienotājelementu importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm samazināja Savienības ražošanas nozares cenas IP par 55 % (skatīt iepriekš 110. apsvērumu), vienlaikus būtiski palielinot to tirgus daļa (skatīt iepriekš 107. apsvērumu).

(133)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secina, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(134)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām, kura izcelsme ir ĶTR un Taizemē, Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā līmenī, lai to varēja uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu citu faktoru izraisītu iespējamo kaitējumu, kas nav imports par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī šādi zināmie faktori.

(135)

No 2008. gada līdz IP attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām apjoms no abām attiecīgajām valstīm palielinājās par 15 % (tirgū, kas samazinājās par 9 %), kā rezultātā Savienības tirgus daļa palielinājās no 41,7 % līdz 52,7 %.

(136)

Attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm pieaugums attiecīgajā periodā notika paralēli negatīvajām tendencēm attiecībā uz gandrīz visiem ar kaitējumu saistītajiem Savienības ražošanas nozares rādītājiem. Savienības ražošanas nozare zaudēja 8,7 procentpunktus no tirgus daļas, un tai nācās samazināt savu ražošanu par 41 %. Būtiski mazākās cenas neļāva Savienības ražošanas nozarei pienācīgi atspoguļot pieaugušās ražošanas izmaksas pārdošanas cenās, kas savukārt sekmēja ļoti zemu rentabilitātes līmeni lielākajā attiecīgā perioda daļā.

(137)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka zemo cenu dempinga imports no abām attiecīgajām valstīm, kuru Savienībā importēja lielos un kopumā pieaugošos apjomos un kuru pārdeva par būtiski zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas attiecīgajā periodā, ir radījis Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu.

(138)

Eurostat ir informējis par ievērojamiem importa apjomiem no Indijas par ļoti zemām cenām visā attiecīgajā periodā, tomēr ir norādes par to, ka šis imports nav attiecīgais ražojums, bet dažādi ražojumi, kuri klasificēti ar to pašu KN kodu.

(139)

Kas attiecas uz citām trešām valstīm, no tām ierobežotā daudzumā ieveda importu visa attiecīgā perioda laikā. Kopējā tirgus daļa importam no valstīm, kas nav abas attiecīgās valstis, ir samazinājusies par 2,1 procentpunktu – no 10,5 % līdz 8,4 %.

(140)

Nākamie lielākie importa avoti IP laikā bija Indonēzija, Brazīlija un Turcija, kuru tirgus daļas attiecīgi bija 1,3 % līdz 1,6 %, un visas šīs valstis attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu.

(141)

Ņemot vērā ierobežotos apjomus un lejupslīdes tendences, var secināt, ka imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis, nav veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu IP.

(142)

Kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjomu, eksports attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās (kopumā par 34 %).

(143)

Tomēr visā attiecīgajā periodā, eksporta pārdošanas apjoms veidoja tikai 13–15 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas. Līdz ar to tas acīmredzot nav ievērojami veicinājis būtisko kaitējumu, kas IP tika nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

(144)

Kā norādīts iepriekš 97. apsvērumā, no 2008. gada līdz 2009. gadam patēriņš Savienībā samazinājās par 21 %; tas tajā pašā periodā izraisīja Savienības ražošanas nozares Savienības pārdošanas apjoma kritumu par 25 %. Tomēr pēc 2009. gada patēriņš Savienībā ievērojami pieauga (par apmēram 8 000 tonnām), savukārt importa par dempinga cenām apjoms tajā pašā periodā palielinājās par aptuveni 9 000 tonnām, kā norādīts iepriekš 106. apsvērumā. Tāpēc visu pieaugumu Savienības tirgū no 2009. gada līdz IP absorbēja imports par dempinga cenām, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā saglabājās ļoti zemajā 2009. gada līmenī.

(145)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka būtisks kaitējuma iemesls ir bijusi Spānijas būvniecības tirgus krīze, kas, iespējams, spēcīgi ietekmēja Spānijas uzņēmumu ATUSA, kas bija viens no galvenajiem sūdzības iesniedzējiem. Tomēr ATUSA pārdod ražojumus lielākajā daļā ES dalībvalstu un faktiskā Spānijas būvniecības krīzes ietekme bija neliela un skāra uzņēmuma pārdošanas apjomu Spānijā, kas nekad nebija veidojis lielāko daļu pārdošanas apjoma. Turklāt kaitējuma norise ir skaidra gan attiecībā uz abām atlasītajām uzņēmumu grupām, gan visiem sūdzības iesniedzējiem, gan arī Savienības ražošanas nozari kopumā. Katrā gadījumā kaitējuma analīze neaprobežojās tikai ar viena Savienības ražotāja darbību vai vienu valsts tirgu, bet attiecās uz visu Savienības ražošanas nozari.

(146)

Ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka kaitējumu, ko radīja Savienības patēriņa negatīvā attīstība, nav radījis imports par dempinga cenām, bet aizstāšanas ietekme. Šajā ziņā jānorāda, ka Savienības patēriņa negatīvā attīstība varētu būt radījusi kaitējumu Savienības ražotājiem. Tomēr šo kaitējumu ir saasinājis pastāvīgais importa par dempinga cenām kāpums sarūkošā tirgū. Kā norādīts iepriekš, Savienības patēriņa nesenais pieaugums labvēlīgi ietekmēja vienīgi importu par dempinga cenām, savukārt Savienības ražotāji nespēja palielināt savu pārdošanas apjomu.

(147)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka tas, ka uzņēmums Georg Fischer (“GF”) ir turpinājis būt rentabls, neņemot vērā tā augstākās cenas, bet pārējo Savienības ražotāju darbības rezultāti nebija apmierinoši, liecina, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ir radījušas strukturālas problēmas, nevis imports par dempinga cenām. Tomēr arī uzņēmums GF ir izjutis negatīvo ietekmi, jo tas ir zaudējis tirgus daļu un daļu peļņas normas. Tā darbinieku skaits un arī izlaide ir sarukusi. Tāpēc nevar piekrist apgalvojumam, ka uzņēmumam GF netika nodarīts kaitējums.

(148)

Turklāt visi Savienības ražotāji, tostarp GF, bija pakļauti cenu spiedienam, ko radīja imports par dempinga cenām.

(149)

Tāpat ieinteresētās personas apgalvoja, ka uzņēmums Berg Montana, ATUSA grupas Bulgārijas meitasuzņēmums, turpinājis rentabli darboties, un tas liecina, ka kaitējumu ir radījuši citi iemesli un tajā nav vainojams imports par dempinga cenām. Tomēr arī uzņēmumu Berg Montana negatīvi ietekmēja Ķīnas imports – ievērojami saruka tā ražošana un jaudas izmantojums, kā arī nodarbinātība. Tā kā lielākoties uzņēmums Berg Montana pārdod ražojumus ATUSA grupas saistītiem uzņēmumiem, nav lietderīgi atsevišķi aplūkot uzņēmuma Berg Montana rentabilitāti, neanalizējot visas grupas finanšu rezultātu, jo uzņēmuma Berg Montana rentabilitāti ietekmē transferta cenu noteikšana – kopumā ATUSA grupa tiešām darbojas ar zaudējumiem. Tāpēc nevar piekrist apgalvojumam, ka uzņēmumam Berg Montana netika nodarīts kaitējums.

(150)

Varētu apgalvot, ka 9 % darba ražīguma kritums no 2008. gada līdz IP, kā norādīts iepriekš 127. apsvērumā, liecina par strukturālu problēmu. Tomēr šāds samazinājums notika laikā, kad Savienības ražošanas nozare samazināja darbinieku kopskaitu par 36 % un izlaidi par 41 %. Šie samazinājumi liecina, ka Savienības ražotāji nepārtraukti bija spiesti pielāgot savu darbību tirgus spiedienam, kuru radīja imports par dempinga cenām un pagaidu pieprasījuma kritums. Ņemot vērā šo nelabvēlīgo ekonomikas vidi, darba ražīguma samazinājumu par 9 % var uzskatīt par diezgan mērenu.

(151)

Visbeidzot iepriekš izklāstītā analīze liecina, ka importa apjoms no abām attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ir palielinājies, un tas ir ieguvis būtisku tirgus daļu. Turklāt palielinātos apjomus, kurus ieveda Savienības tirgū par dempinga cenām, pārdeva par zemākām cenā nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(152)

Tika analizēti arī citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā ziņā tika konstatēts, ka imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un Savienības patēriņa attīstība, nešķiet tik nozīmīgi, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu IP.

(153)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām, tiek provizoriski secināts, ka imports no ĶTR un Taizemes ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(154)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par zaudējumus radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šajā konkrētajā gadījumā pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu pasākumu iespējamā ietekme uz visām iesaistītajām personām, kā arī pasākumu nepieņemšanas iespējamās sekas tika apsvērtas, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(155)

Visi zināmie Savienības ražotāji atbalsta antidempinga pasākumu ieviešanu. Jāatgādina, ka vairākums kaitējuma rādītāju liecināja par negatīvu tendenci un ka jo īpaši ar Savienības ražošanas nozares produkciju, pārdošanas rezultātiem, tirgus daļu un finanšu rezultātiem saistītie kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem, tika būtiski ietekmēti.

(156)

Ja pasākumus piemēros, ir paredzams, ka tiks novērsts cenu pazeminājums un tirgus daļas samazināšanās un ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas atgūsies, kā dēļ būtiski uzlabosies Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis.

(157)

No otras puses, ja antidempinga pasākumus neieviesīs, visticamāk Savienības ražošanas nozares tirgus daļa un finanšu stāvoklis pasliktināsies arī turpmāk. Tādā gadījumā ir paredzams, ka Savienības ražošanas nozare zaudētu vēl lielāku tirgus daļu, jo tā nespētu nodrošināt tādas tirgus cenas, ko nosaka imports no abām attiecīgajām valstīm. Tas acīmredzami izraisītu turpmāku ražošanas samazināšanu un rūpnīcu slēgšanu Savienībā, kas izpaustos kā būtisks nodarbinātības kritums.

(158)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, provizoriski secina, ka antidempinga pasākumu ieviešana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(159)

Kā minēts iepriekš 31. apsvērumā, 32 nesaistīti importētāji sadarbojās izmeklēšanā, un to imports veidoja aptuveni 45 % no kopējā importa no abām attiecīgajām valstīm. Kopumā importētāji iebilst pret antidempinga pasākumu ieviešanu. Tomēr vairākumā gadījumu pasākumu ietekme, šķiet, būs neliela. Daudzos gadījumos attiecīgais ražojums veido nelielu daļu importētāju kopējā uzņēmējdarbībā. Turklāt daži importētāji jau pērk kaļamus vītņotus savienotājelementus no citiem avotiem, un importētāji, kuri patlaban iegādājas tos tikai no abām attiecīgajām valstīm, arī var tos iepirkt no citiem avotiem, tostarp no Savienības ražošanas nozares. Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka pagaidu pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju interesēm.

(160)

Kā norādīts iepriekš 18. apsvērumā, kaļamus vītņotus savienotājelementus galvenokārt izmanto gāzes, ūdens un apkures sistēmās dzīvojamās un nedzīvojamās ēkās. Tādējādi kaļamu vītņotu savienotājelementu lietotāji ir santehniķi. Neviena lietotāju vai patērētāju savienība nesadarbojās izmeklēšanā. Turklāt kaļamu vītņotu savienotājelementu vērtība veido tikai nelielu daļu no kopējām gāzes, ūdens un apkures iekārtu izmaksām. Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka pagaidu pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju interesēm.

(161)

Ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi, kopumā labvēlīgā ietekme uz savienības ražošanas nozari neapšaubāmi atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām ieinteresētajām grupām. Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka antidempinga maksājumi nav pretrunā Savienības interesēm.

(162)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka gadījumā, ja tiks ieviesti antidempinga pasākumi, Savienības tirgū var izveidoties t.s. duopols, kurā dominētu divi galvenie sūdzības iesniedzēji ATUSA un GF. Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka pašreizējā šo abu grupu tirgus daļa ir salīdzinoši maza (aptuveni 30 %). Tā būtu jāsalīdzina ar abu attiecīgo valstu tirgus daļu, kas veido 52,7 %, savukārt importa no citām trešām valstīm tirgus daļa ir 8,4 %. Pārējo Savienības ražotāju tirgus daļa ir 7,5 %.

(163)

Turklāt antidempinga maksājumu mērķis nav aizliegt importu, bet gan atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Ir vērts atzīmēt, ka ar iepriekšējiem antidempinga pasākumiem, kas bija spēkā no 2000. gada līdz 2005. gadam, imports netika apturēts. Tieši pretēji – ĶTR eksportēja lielākus daudzumus 2002., 2003. un 2004. gadā, nekā pirms antidempinga maksājuma piemērošanas (49,4 %). Kopumā šāds ievērojams skaits dalībnieku Savienības tirgū liecina, ka ir neliels pret konkurenci vērsta duopola pastāvēšanas risks, kas dominē Savienības tirgū.

(164)

Ņemot to vērā, tika provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamu vītņotu savienotājelementu importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(165)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām no abām attiecīgajām valstīm turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(166)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(167)

Aprēķinot kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem būtu jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražotājiem segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, kādu šāda veida ražotājam šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(168)

Iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz šo pašu ražojumu noteica, ka šāda pamatota peļņa ir 7 % (9). Atlasītie Savienības ražotāji attiecīgā perioda sākumā varēja sasniegt līdzīgu peļņas līmeni, tāpēc nekas neliecina par to, ka šī peļņas norma vairs nav pamatota.

(169)

Pamatojoties uz to, tika aprēķināta cena, kas neradītu kaitējumu Savienības līdzīgā ražojuma ražotājiem. Kaitējumu neradošā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 7 % apmērā.

(170)

Pēc tam, pamatojoties uz salīdzinājumu starp vidējo svērto importa cenu un vidējo svērto kaitējumu neradošo cenu līdzīgam ražojumam, kuru Savienības ražošanas nozare pārdeva Savienības tirgū, tika noteikts vajadzīgais cenas paaugstinājums. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(171)

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatregulas 7. panta 2. punktu, uzskatāms, ka ĶTR un Taizemes izcelsmes importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, atkarībā no tā, kura ir zemāka un saskaņā ar noteikumu par zemāku maksājumu.

(172)

Ņemot vērā Ķīnas un Taizemes ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, visu pārējo abu valstu uzņēmumu maksājums tika noteikts augstākā maksājuma līmenī, ko nosaka uzņēmumiem, kuri attiecīgi tika atlasīti vai sadarbojās izmeklēšanā no konkrētās valsts. Visu pārējo uzņēmumu maksājums tiks piemērots tiem uzņēmumiem, kuri nebija sadarbojušies izmeklēšanā.

(173)

Ķīnas uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika atlasīti, un kuri ir norādīti pielikumā, pagaidu maksājuma likmi nosaka kā vidējo svērto no atlasīto uzņēmumu likmēm.

(174)

Pagaidu antidempinga maksājumu ierosinātās likmes ir šādas.

Ķīnas Tautas Republika

Taizeme

(175)

Iepriekš minētos antidempinga pasākumus provizoriski nosaka ad valorem maksājumu veidā.

(176)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) jāpiemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Taizemē un kurus ražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko ražo jebkurš cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar tā nosaukumu, ieskaitot uzņēmumus, kas saistīti ar šiem konkrēti minētajiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(177)

Jebkurš prasījums piemērot šiem atsevišķajiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt būtu jāadresē Komisijai (10), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam, piemēram, saistībā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(178)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktais maksājums būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(179)

Taču Taizemes gadījumā, ja pēdējie minētie uzņēmumi atbilst pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasībām, tie tiek aicināti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar minēto pantu, lai izvērtētu individuāli viņu situāciju.

(180)

Pienācīgas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas regulā noteiktajā termiņā ir pieteikušās, var rakstveidā paust savu viedokli un lūgt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka šajā regulā konstatējumi, kuri attiecas uz maksājuma piemērošanu, ir provizoriski un, nosakot galīgo maksājumu, tos var pārskatīt,