13.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/1

(1)

Padome 2006. gadā ar Regulu (EK) Nr. 130/2006 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie antidempinga pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes vīnskābes importam. Šī regula tika grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 150/2008 (3). Padome 2012. gadā grozīja pasākumus ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 332/2012 (4) un pagarināja to piemērošanas termiņu par pieciem gadiem ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 349/2012 (5).

(2)

Pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza šādi Savienības ražotāji: Distillerie Bonollo SpA, Industria Chimica Valenzana SpA, Distillerie Mazzari SpA, Caviro Distillerie Srl un Comercial Quimica Sarasa s.l. (“pieprasījuma iesniedzēji”).

(3)

Pārskatīšanas pieprasījums bija tikai par dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar divus ĶTR ražotājus eksportētājus, proti, Changmao Biochemical Engineering Co., Ltd, Changzhou un Ninghai Organic Chemical Factory, Ninghai. Pieprasījumā tika apgalvots – lai dempingu novērstu, pasākumu piemērošana pašreizējā līmenī, kas bija balstīts uz iepriekš noteikta dempinga līmeņa, šķiet, vairs nebūs pietiekama, ņemot vērā to, ka abiem uzņēmumiem tirgus ekonomikas režīms (“TER”) nebūtu jāpiešķir.

(4)

Komisija, noteikusi, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi starpposma pārskatīšanas sākšanai, un apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, ar 2011. gada 29. jūlijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) publicēto paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par tādas starpposma pārskatīšanas sākšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu, kura attiecas tikai uz dempingu.

(5)

Dempinga izmeklēšana notika par periodu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Par starpposma pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja abus ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī un attiecīgās valsts iestādes.

(7)

Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(8)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas abiem pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem ražotājiem eksportētājiem un ražotājiem analogajā valstī (Argentīnā).

(9)

Aptaujas anketas tika saņemtas no abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kā arī no analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās.

(10)

Lai abi atlasītie ražotāji eksportētāji Ķīnā varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai individuāla režīma (“IR”) piemērošanu, ja tie to vēlētos, Komisija tiem nosūtīja pieprasījuma veidlapas. TER piemērošanas pieprasījumus vai IR pieprasījumus (ja izmeklēšanā konstatētu, ka šie ražotāji eksportētāji neatbilst TER nosacījumiem) saņēma no abiem ražotājiem eksportētājiem.

(11)

Komisija savāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(12)

Šī pārskatīšana, tāpat kā sākotnējā izmeklēšana, attiecas uz tādu ĶTR izcelsmes vīnskābi, izņemot D-(-)-vīnskābi ar negatīvu optisko rotāciju, kas ir vismaz 12,0 grādu, izdarot mērījumu ūdens šķīdumā pēc Eiropas farmakopejā aprakstītās metodes, kuru pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2918 12 00 (“attiecīgais ražojums”).

(13)

Attiecīgo ražojumu izmanto vīnā, dzērienu un pārtikas piedevās, kā nedegošu vielu ģipsī un daudzos citos izstrādājumos. To var iegūt vai nu no vīna ražošanas blakusproduktiem, kā to dara Savienības ražotāji, vai ķīmiskās sintēzes ceļā – no petroķīmiskiem savienojumiem, kā to dara ĶTR ražotāji eksportētāji. Tikai L(+)-vīnskābe ir ražota no vīna ražošanas blakusproduktiem. Ražošana sintēzes ceļā ļauj iegūt gan L(+)-vīnskābi, gan DL-vīnskābi. Abi ražojuma veidi ir attiecīgais ražojums, un to lietojums pārklājas.

(14)

Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, uzskatīja, ka vīnskābei, ko ražo ĶTR un eksportē uz ES, vīnskābei, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū analogajā valstī Argentīnā, un vīnskābei, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražotāji, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienādi pamatlietojuma veidi. Tāpēc tos uzskatīja par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(15)

Abi pārskatīšanas pieprasījumā minētie uzņēmumi pieprasīja tiem piemērot tirgus ekonomikas režīmu. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes importu normālā vērtība saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu jānosaka tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(16)

Informācijai turpmāk īss TER kritēriju kopsavilkums:

(17)

Abi ĶTR ražotāji eksportētāji ir pieprasījuši piešķirt TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam. Katru TER pieteikumu izvērtēja un veica pārbaudes šo uzņēmumu, kas sadarbojās, telpās.

(18)

Abu uzņēmumu TER pieprasījumu noraidīja saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritēriju, balstoties uz pierādījumiem par to, ka pamatizejvielas, benzola, cena bija izkropļota. Salīdzinot ĶTR iekšzemes cenas, kā avotu izmantojot viena ražotāja, kas sadarbojās, pirkšanas cenas, ar cenām citās tirgus ekonomikas valstīs, tika atklāta 19–51 % liela cenu atšķirība izmeklēšanas periodā. ĶTR benzolam ir noteikusi importa tarifu 40 % apmērā (kaut arī tas PIP laikā nebija spēkā), un tā nekompensē 17 % PVN, ar ko aplikts tās eksports. Konstatēts, ka bija izkropļotas arī cenas starpizejvielai, maleīnanhidrīdam, ko iepirka cits ražotājs, kurš sadarbojās, tā pirkumus izmantojot kā avotu.

(19)

Viena uzņēmuma TER pieprasījums tika noraidīts arī saskaņā ar 2. un 3. kritēriju, jo bija pierādījumi par samazinātām zemes izmantošanas tiesību cenām un uzņēmuma aktīvu pārvērtēšanu ar mērķi garantēt aizdevumu no valsts īpašumā esošas bankas.

(20)

Abi uzņēmumi apstrīdēja Komisijas konstatējumus, kad tie uzņēmumiem tika atklāti. Tomēr neviens no tiem nevarēja izskaidrot benzola zemo cenu ĶTR tirgū. Nolūkā apstrīdēt Komisijas konstatējumus par zemes izmantošanas tiesību cenām un uzņēmumu aktīvu vērtības noteikšanu 19. apsvērumā minētais uzņēmums iesniedza dažus dokumentus. Tomēr, tā kā minētie dokumenti tika pieprasīti pārbaudes laikā, taču iesniegti netika, tika nolemts, ka šo informāciju pārbaudīt nevarēja vai tā nebija ticama.

(21)

Tādēļ abu uzņēmumu TER pieprasījums tika noraidīts.

(22)

Tomēr abi uzņēmumi atbilda pamatregulas 9. panta 5. punkta prasībām, un tādēļ, izmantojot abu uzņēmumu eksporta cenas, tiem var noteikt individuālo antidempinga maksājumu.

(23)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenu vai salikto normālo vērtību, kas iegūta atbilstīgā trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”), vai uz cenu, par kādu analogā valsts pārdod preces citām valstīm, tostarp Savienībai, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu samērīgu pamatu, ieskaitot Eiropas Savienībā par līdzīgu ražojumu faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, šo cenu vajadzības gadījumā atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas normu.

(24)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, arī paziņojumā par procedūras sākšanu Argentīna tika ierosināta kā piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai, ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas tika atrasts viens uzņēmums Indijā un viens uzņēmums Austrālijā kā alternatīvie iespējamie ražotāji tirgus ekonomikas trešjā valstī. Tomēr neviens no abiem uzņēmumiem neatbildēja uz tiem nosūtītajām anketām.

(25)

Viens vīnskābes ražotājs Argentīnā izmeklēšanā sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Argentīnas vīnskābes tirgus ir konkurences tirgus, kurā ir divi vietējie konkurējošie ražotāji un trešo valstu imports. Ražošanas apjomu Argentīnā veido vairāk nekā 20 % no ĶTR attiecīgā ražojuma eksporta apjoma uz Savienību. Tāpēc Argentīnas tirgus tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR.

(26)

Tādējādi tiek secināts, ka, tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Argentīna ir uzskatāma par atbilstīgu analogo valsti.

(27)

Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz to informāciju, ko saņēma no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās. Lai gan analogās valsts ražotājs bija pārdevis attiecīgo ražojumu iekšzemes tirgū, Argentīnas un ĶTR atšķirīgās ražošanas metodes dēļ, kura ievērojami ietekmēja cenas un izmaksas, tika nolemts normālo vērtību aprēķināt, nevis izmantot minētās pārdošanas cenas iekšzemes tirgū. Argentīnā izejvielu izmaksas tika aizstātas ar benzola vidējo tirgus cenu, un tika izdarītas pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu korekcijas Argentīnā, lai labāk atspoguļotu situāciju ĶTR iekšējā tirgū.

(28)

Normālo vērtību L(+)-vīnskābei, ko ražojis Argentīnas ražotājs, tādējādi aprēķināja, izmantojot L(+)-vīnskābes ražošanas izmaksas Argentīnā, ņemot vērā ražošanas metožu atšķirības starp Argentīnu un ĶTR.

(29)

Argentīnas ražotājs DL-vīnskābi neražoja, tāpēc arī normālo vērtību aprēķināja, izmantojot cenas atšķirību, kas konstatēta starp diviem ražojuma veidiem.

(30)

Eksporta cenas noteica, balstoties uz cenu, ko neatkarīgs pircējs Savienībā faktiski samaksājis vai kas maksājama abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem.

(31)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzināšanu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas attiecībā uz konkrētām transporta, apdrošināšanas un netiešo nodokļu atšķirībām, ja bija pierādīts, ka tās ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu salīdzināja abu uzņēmumu vidējo svērto normālo vērtību katram ražojumam ar vidējo svērto eksporta cenu tam pašam ražojuma veidam.

(33)

Uz šā pamata vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(34)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika apgalvots, ka abiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem TER vairs nebūtu piešķirams un ka jaunie apstākļi esot ilglaicīgi. Ņemot vērā TER noraidījuma iemeslus, var uzskatīt, ka šīs pārskatīšanas secinājumi drīzumā nemainīsies. Saskaņā ar pierādījumiem ĶTR benzola cenas bija izkropļotas jau pirms PIP, un nekas neparāda, ka ĶTR valdība šādus izkropļojumus ir novērsusi vai novērsīs.

(35)

19. apsvērumā izklāstīto uzņēmumam raksturīgo iemeslu dēļ šie izkropļojumi arī ir ilglaicīgi, jo tie ietekmē uzņēmuma izmaksas un lēmumus par ievērojamu laika periodu. Tās nebija epizodes, kas būtu ietekmējušas sākotnējo izmeklēšanu, kurā minētajam uzņēmumam tika piešķirts TER.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka pašreizējā antidempinga pasākumu pārskatīšanā būtu jāgroza to spēkā esošo pasākumu līmenis, kas noteikti vīnskābes importam no ĶTR.

(37)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru dēļ bija iecerēts ieteikt pašreizējo pasākumu grozīšanu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc šīs informācijas atklāšanas varēja iesniegt paskaidrojumus.

(38)

Viens ĶTR uzņēmums pēc informācijas atklāšanas atbildēja, atkal apstrīdot konstatējumus attiecībā uz atteikumu piešķirt TER sakarā ar to, ka galvenās izejvielas cenas bija izkropļotas. Tomēr tas neiesniedza jaunus pierādījumus, lai savus pieņēmumus pamatotu, tāpēc tā apgalvojumi tika noraidīti. Tas arī pieprasīja sīkākas ziņas par 27. apsvērumā minētajām korekcijām; šis pieprasījums bija jānoraida, jo sniegt sīkākas ziņas nebija iespējams, neatklājot informāciju par vienīgā ražotāja Argentīnā ražošanas metodēm un izmaksām.

(39)

Savienības ražošanas nozare pēc informācijas atklāšanas atbildēja, apstrīdot to, ka tika izmantotas nevis iekšzemes pārdošanas cenas analogajā valstī, bet gan saliktā normālā vērtība, un apstrīdot iepriekš minētās saliktās normālās vērtības korekcijas, kas tika izdarītas, lai ņemtu vērā izejvielu un ražošanas procesu atšķirības starp Argentīnu un ĶTR.

(40)

Tas, ka izmanto salikto normālo vērtību, nevis Argentīnas cenas, atbilstīgi pamatregulas 11. panta 9. punktam nenozīmē, kas tiek izmantotas citas metodes. Sākotnējā izmeklēšanā abiem ĶTR uzņēmumiem piešķīra TER, tāpēc normālo vērtību ieguva, izmantojot to cenas iekšzemes tirgū. Tagad, kad TER ir atteikts abiem uzņēmumiem, tās pašas metodes izmantot nevar.

(41)

Savienības ražošanas nozare turklāt apgalvoja, ka, lai aprēķinātu individuālo starpību abiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, Komisijai būtu bijis jāizmanto sākotnējā izmeklēšanā noteiktā metodoloģija, ar ko aprēķina atlikušo maksājumu attiecībā uz ĶTR. Šis apgalvojums tika noraidīts, jo atlikušais maksājums bija aprēķināts uzņēmumiem, kuri sākotnējā izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ tas nav salīdzināms ar individuālā maksājuma aprēķināšanu eksportētājam, kas sadarbojās un kam atteica TER.

(42)

Attiecībā uz izdarītajām normālās vērtības korekcijām, kas minētas iepriekš, tās bija vajadzīgas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp sintēzes ceļā ražotas vīnskābes eksporta cenu un normālo vērtību, kura balstīta uz dabisku ražošanas procesu. Ja tos pašus aprēķinus izdarītu, izmantojot pārdošanas cenas Argentīnas iekšzemes tirgū, un tad atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam koriģētu normālo vērtību un/vai eksporta cenu, taisnīgs salīdzinājums nebūtu nodrošināts. Tāpēc minētos apgalvojumus noraidīja.

(43)

Viens ražotājs eksportētājs ĶTR piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Eksporta cenas svārstību dēļ attiecīgais ražojums nav piemērots tam, lai uzņemtos saistības nodrošināt nemainīgu cenu. Lai šo problēmu novērstu, ražotājs eksportētājs piedāvāja iekļaut punktu par indeksāciju, taču neprecizējot, kā šādu indeksāciju aprēķinātu. Tas arī piedāvāja indeksāciju, balstoties uz izkropļoto benzola cenu ĶTR iekšzemes tirgū, kas nebija pieņemami.

(44)

Turklāt minētais ražotājs eksportētājs ražo dažādus citus ķīmiskos produktus un var pārdot minētos ražojumus tiem pašiem patērētājiem Eiropas Savienībā ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību. Tādējādi rastos nopietns šķērskompensācijas risks, un tas ārkārtīgi sarežģītu efektīvu uzraudzību.

(45)

Bez tam ir vairāki attiecīgā ražojuma veidi, kurus atšķirt nav viegli, un to cenas ievērojami atšķiras. Atšķirīgās minimālās cenas, ko ierosināja ražotājs eksportētājs, tādējādi padarītu uzraudzību neiespējamu. Balstoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka saistību piedāvājumus nevar pieņemt,