9.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/78

(1)

Komisija 2009. gada 16. jūnijā reģistrējusi 2009. gada 26. maija vēstuli ar sūdzību par valsts atbalstu, ko Vēnešborjas (Vänersborg) pašvaldība, iespējams, piešķīrusi Hammar Nordic Plugg AB, pārdodot sabiedrisko īpašumu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

(2)

Komisija 2009. gada 27. oktobrī pārsūtīja sūdzības nekonfidenciālo versiju valsts iestādēm. Zviedrija sniedza atbildi savā 2009. gada 30. novembra vēstulē, un tā tika reģistrēta tajā pašā dienā.

(3)

Komisija 2010. gada 9. martā pieprasīja papildinformāciju, un Zviedrija sniedza atbildi 2010. gada 20. aprīļa vēstulē.

(4)

Komisija 2010. gada 11. maijā saņēma Chips AB iesniegto informāciju.

(5)

Savā 2010. gada 27. oktobra vēstulē Komisija informēja Zviedriju par savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) (turpmāk “LESD”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru saistībā ar valsts atbalstu. Komisijas lēmums sākt procedūru (turpmāk “lēmums sākt procedūru”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par atbalstu.

(6)

Zviedrija savā 2010. gada 23. novembra vēstulē lūdza pagarināt termiņu piezīmju iesniegšanai par lēmumu sākt procedūru.

(7)

Zviedrijas iestādes iesniedza Komisijai piezīmes savās 2010. gada 15. un 17. decembra vēstulēs. Hammar Nordic Plugg AB iesniedza Komisijai piezīmes savā 2011. gada 22. janvāra vēstulē.

(8)

Komisija 2011. gada 1. februārī nosūtīja Zviedrijas iestādēm savus apsvērumus par Hammar Nordic Plugg AB un lūdza sniegt piezīmes.

(9)

Komisija 2011. gada 1. jūnijā nosūtīja pieprasījumu sniegt papildinformāciju, un Zviedrija atbildēja savā 2011. gada 29. jūnija vēstulē un sīkākus paskaidrojumus sniedza 2011. gada 12. un 30. septembra e-pasta vēstulēs.

(10)

Komisija 2011. gada 6. jūnijā uzņēmumam Chips AB nosūtīja anketu, uz kuru uzņēmums tieši nesniedza atbildi. Tomēr Chips AB sniedza informāciju Zviedrijas iestādēm, un tās šo informāciju iekļāva savās 2011. gada 12. septembra piezīmēs, kas minētas iepriekš.

(11)

2011. gada 19. oktobrī notika sanāksme, kurā piedalījās Komisijas dienesti un Hammar Nordic Plugg AB pārstāvji.

(12)

Savā 2011. gada 3. novembra e-pasta vēstulē Hammar Nordic Plugg AB sniedza Komisijai papildinformāciju. Komisija 2011. gada 4. novembrī pārsūtīja šo informāciju Zviedrijas iestādēm, lūdzot sniegt piezīmes. Zviedrija 2011. gada 28. novembrī apstiprināja, ka valsts iestādēm nav piezīmju.

(13)

Pasākuma saņēmējs ir Hammar Nordic Plugg AB (turpmāk “Hammar”). Tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas veic īpašuma izīrēšanu un nekustamā īpašuma pārvaldību. Uzņēmums atrodas Trolhetanā (Trollhättan) Vesterjētlandes (Västra Götaland) provincē Zviedrijā. Hammar pilnībā pieder tā mātesuzņēmumam Hammar Nordic Fastigheter AB, kurš savukārt pilnībā pieder privātpersonai Anders Hammar  (4).

(14)

Vēnešborjas pašvaldība (turpmāk “pašvaldība”) atrodas Vesterjētlandes provincē Zviedrijā netālu no Norvēģijas. Saskaņā ar Zviedrijas reģionālā atbalsta karti 2007.–2013. gadam pašvaldība neatrodas atbalstāmā apgabalā.

(15)

Fastighets AB Vänersborg (turpmāk “FABV”) ir nekustamā īpašuma uzņēmums, kas pilnībā pieder pašvaldībai.

(16)

Uzņēmumam Chips AB  (5), kas ir starptautiskas uzņēmumu grupas Orkla ASA (turpmāk “Orkla”) struktūra, piederēja uzņēmums Topp Livsmedel (turpmāk “Topp”).

(17)

Īpašumu, uz kuru attiecas pasākums (turpmāk “objekts”), veido divi zemesgabali, ražotne, kustamais īpašums un intelektuālā īpašuma tiesības (piemēram, preču zīmes). Tas atrodas Brolandā (Brålanda), kas ir maza kopiena pašvaldības teritorijā. Līdz 2007. gadam Topp ražoja saldētus dārzeņus objekta teritorijā un tajā strādāja apmēram 30 darbinieku.

(18)

Komisija saņēma 2009. gada 26. maijā sagatavotu vēstuli ar sūdzību par iespējamu valsts atbalsta piešķiršanu tādējādi, ka sabiedriskais īpašums (objekts) ticis pārdots par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

(19)

Ir zināmi šādi fakti: Chips AB 2007. gada beigās paziņoja, ka tas slēgs ražošanu uzņēmumā Topp un sāks objekta pārdošanas procesu.

(20)

Pašvaldība 2008. gada 13. februārī, izmantojot FABV, nopirka objektu no Chips AB par SEK 17 miljoniem (EUR 1,7 miljoniem) (6).

(21)

Tajā pašā dienā, 2008. gada 13. februārī, FABV noslēdza divus līgumus ar Hammar. Pirmais līgums bija īres līgums, saskaņā ar kuru FABV izīrēja Hammar visu objektu (7). Otrajā līgumā bija iekļauta iespēja, ka Hammar var no FABV nopirkt objektu par noteiktu cenu, kas ir SEK 8 miljoni (EUR 0,8 miljoni), jebkurā brīdī laikposmā no 2008. gada 1. marta līdz 2010. gada 28. februārim. Hammar izmantoja šo iespēju un 2008. gada 11. augustā iegādājās no FABV objektu par noteikto cenu.

(22)

Saskaņā ar 2008. gada 1. martā noslēgto līgumu Hammar lielāko objekta daļu izīrēja apakšīrniekiem, kas ir vietējie uzņēmēji, prasot īres maksu (8), kas bija lielāka nekā īres maksa, par kādu vienojās FABV un Hammar. Turklāt vietējie uzņēmēji pieprasīja, ka papildnosacījums īres līguma parakstīšanai ir iespēja nākotnē nopirkt objektu, ja Hammar kļūtu par tā īpašnieku. Līgums ar tajā iekļauto iespēju tika parakstīts tajā pašā dienā, un vietējie uzņēmēji ieguva tiesības iegādāties objektu par SEK 40 miljoniem (EUR 4 miljoniem).

(23)

Līgums starp Hammar un vietējiem uzņēmējiem, saskaņā ar kuru objekts tika pārdots vietējiem uzņēmējiem par nolīgtu cenu, kas ir SEK 40 miljoni, tika noslēgts 2008. gada 2. septembrī.

(24)

Komisijai bija pamats uzskatīt, ka tas, ka FABV pārdeva objektu Hammar, nozīmē valsts atbalstu. Tādējādi 2010. gada 27. oktobrī Komisija sāka oficiālu izmeklēšanas procedūru saistībā ar minēto darījumu (9).

(25)

Zviedrijas iestādes un Hammar sniedza piezīmes, kad tika sākta oficiālā izmeklēšanas procedūra.

(26)

Zviedrijas iestādes uzskata, ka tas, ka FABV pārdeva objektu Hammar, nenozīmē valsts atbalstu. Tās apgalvo, ka, pērkot objektu ar FABV starpniecību, pašvaldības vienīgais mērķis bija nodrošināt nepārtrauktu ražošanu un nodarbinātību. Tā kā pašvaldībai nebija nodoma veikt darbības pašai, tā izvēlējās Hammar ierosināto risinājumu izīrēt objektu, līgumā paredzot iespēju to nopirkt. Zviedrijas iestādes arī norāda, ka saskaņā ar iespēju, kas tika piešķirta Hammar, bija nepieciešama kapitāla iepludināšana SEK 9 miljonu (EUR 0,9 miljonu) apmērā no pašvaldības budžeta par labu FABV, lai veidotu uzkrājumus zaudējumiem, kādi veidotos, ja Hammar izmantotu iespēju.

(27)

Hammar norāda, ka FABV pircis objektu no Chips AB par pārmērīgi augstu cenu, kas varēja nozīmēt valsts atbalstu par labu Orkla. Turklāt Hammar norāda, ka tas pircis objektu no FABV saskaņā ar tirgus nosacījumiem un pārdošana nav ne ietekmējusi tirdzniecību starp dalībvalstīm, ne kropļojusi konkurenci.

(28)

Hammar apliecinājis savu apgalvojumu, iesniedzot ex post novērtējumu par objekta vērtību, ko 2011. gada 20. janvārī sagatavojis PricewaterhouseCoopers (turpmāk “PwC ziņojums”). Ziņojumā teikts, ka tirgus cenas aplēses šāda veida objektam ir saistītas ar tik lielu nenoteiktību, ka var teikt, ka cena bijusi tuvu tirgus cenai ikreiz, kad objekts ticis pārdots (t. i., tad, kad FABV pirka objektu no Chips AB, pārdeva objektu Hammar un kad Hammar to pārdeva vietējiem uzņēmējiem). Jo īpaši saistībā ar FABV veikto objekta pārdošanu Hammar un Hammar veikto objekta pārdošanu vietējiem uzņēmējiem PwC ziņojumā teikts, ka maksātās cenas bija atbilstīgas tirgum, ņemot vērā finanšu nosacījumus abos īres līgumos (t. i., gan līgumā starp FABV un Hammar, gan līgumā starp Hammar un vietējiem uzņēmējiem).

(29)

Sanāksmes laikā ar Komisijas dienestiem 2011. gada 19. oktobrī un Komisijai 2011. gada 3. novembrī iesniegtajā papildinformācijā Hammar norāda, ka laikā, kad pašvaldība un Hammar vienojās par to, ka Hammar tiks piešķirta iespēja iegādāties objektu par SEK 8 miljoniem, nebija citu piedāvājumu pirkt objektu, tādēļ cenu vajadzētu uzskatīt par tirgus cenu neatkarīgi no vērtējumiem, kas noteikti ir hipotētiski.

(30)

Hammar2011. gada 3. novembrī iesniedza Komisijai Copenhagen Economics A/S  (10) (turpmāk “Copenhagen Economics”) sagatavotu ziņojumu par iespējamo ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, ko rada gan FABV veiktā objekta pirkšana no Chips AB, gan objekta tālāka pārdošana Hammar. Ziņojumā secināts, ka pirmais darījums potenciāli ietekmēja tirdzniecību Savienībā, jo pārdevējs, kas ir Chips AB, ir starptautisks uzņēmums – Norvēģijas grupas Orkla meitasuzņēmums Somijā – un tas konkurē starptautiskā mērogā. Savukārt attiecībā uz FABV ziņojumā teikts, ka tā veiktā objekta pārdošana Hammar pavisam neietekmēja vai tikai neievērojami ietekmēja tirdzniecību Savienībā, jo Hammar darbojas vietējā mērogā un tam nav starptautisku konkurentu attiecīgajā(-os) tirgū(-os).

(31)

Tas, vai FABV veiktā objekta pārdošana Hammar nozīmēja valsts atbalstu, jāvērtē, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(32)

Komisija norāda, ka pasākuma saņēmējs, kas ir Hammar, uzskatāms par uzņēmumu, jo tas veic saimniecisku darbību, piedāvājot tirgū nekustamo īpašumu un ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus.

(33)

Darījumu veica pašvaldība ar FABV starpniecību. FABV pilnībā pieder pašvaldībai, un tā sedz FABV potenciālos zaudējumus no sava parastā budžeta. FABV valdes locekļi ir pašvaldības pārvaldības struktūras locekļi. Tādējādi FABV lēmumi ir attiecināmi uz valsti, un atkarībā no to finanšu ietekmes tie ir saistīti ar valsts līdzekļu izmantošanu. Turklāt pašvaldība bija nepārprotami iesaistīta šajā darījumā, jo iespējai, kas tika dota Hammar, bija nepieciešama pašvaldības kapitāla iepludināšana FABV SEK 9 miljonu apmērā, lai veidotu uzkrājumus zaudējumiem, kādi rastos, ja Hammar izmantotu iespēju. Saistībā ar šo Komisija secina, ka objekta pārdošanā Hammar bija iesaistīti valsts līdzekļi.

(34)

Tā kā saistībā ar darījumu labumu guva konkrēts uzņēmums (t. i., Hammar), tas uzskatāms par selektīvu pasākumu.

(35)

Pasākums kropļo vai tas potenciāli var kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā (turpmāk “tirdzniecība EEZ mērogā”) Eiropas Savienības Tiesas valsts atbalsta judikatūras nozīmē. Lai pamatotu to, ka selektīvā priekšrocība, kas ir saistīta ar objekta pārdošanu Hammar, pavisam neietekmēja vai tikai neievērojami ietekmēja tirdzniecību, Copenhagen Economics sagatavotajā ziņojumā (skatīt 30. apsvērumu) ir norāde, ka nekustamā īpašuma tirgus, kurā Hammar aktīvi darbojas, ir vietēja mēroga tirgus. Tomēr potenciālā ietekme uz tirdzniecību ir atkarīga nevis no tā, vai konkrētais atbalsta saņēmējs izrādās aktīvs starptautiskā vai tikai valsts mērogā, bet gan no tā, vai uz tā tirgotajām precēm vai piedāvātajiem pakalpojumiem attiecas vai varētu attiekties tirdzniecība Savienībā (11). Šajā gadījumā šis kritērijs ir izpildīts, ņemot vērā to, ka uz nekustamo īpašumu un pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, attiecas tirdzniecība un ieguldījumi Savienībā, un šo faktu konkrētajā gadījumā pamato tas, ka objekta iepriekšējais īpašnieks (kas ir Chips AB) ir Orkla – t. i., grupas, kas veic starptautiskus darījumus, – meitasuzņēmums Somijā. Tas liecina par pārrobežu līdzdalību attiecīgajā aktīvā, t. i., objektā, kurš turklāt nav neapbūvēts zemesgabals, bet gan darbīga ražošanas iekārta saldētiem pārtikas produktiem.

(36)

Tādējādi Komisija uzskata, ka, pat ja Hammar darbojas vienīgi vietējā mērogā, tas aktīvi darbojas tirgū un nevar izslēgt ietekmi uz tirdzniecību Savienībā un tirdzniecību un konkurenci EEZ. Hammar iebildes nav iemesls, lai Komisija mainītu viedokli par sākotnēji konstatētajiem faktiem lēmumā sākt procedūru saistībā ar šo kritēriju.

(37)

Tādējādi valsts atbalsta definīcijas vienīgais apspriežamais kritērijs ir tas, vai FABV veiktā objekta pārdošana deva priekšrocību Hammar. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka FABV pārdeva objektu Hammar par cenu, kas bija zemāka par tirgus vērtību, un privāts ieguldītājs tā nerīkotos, tādējādi Hammar ir tikusi piešķirta priekšrocība.

(38)

Konkrētais gadījums attiecas uz noteiktu sabiedriskā īpašumā esošu aktīvu pārdošanu privātuzņēmumam. Tā kā daži no šiem aktīviem ir nekustamais īpašums (zeme un ēkas), tad, lai novērtētu valsts atbalsta esamību, šādos gadījumos Komisija piemēro Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (12) (turpmāk “paziņojums”). Ja pārdošana attiecas uz citu veidu aktīviem, Komisija piemēro t. s. “tirgus ekonomikas apstākļos strādājoša privātā operatora” testu, t. i., novērtē, vai sabiedriskais pārdevējs rīkojies kā privātais ieguldītājs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Tomēr, tā kā paziņojuma pamatā ir tāds pats privātā ieguldītāja tests, sniegtās informācijas saprotamības dēļ Komisija atsauksies uz minēto paziņojumu, vērtējot visu darījumu (13).

(39)

Jo īpaši saskaņā ar paziņojuma II iedaļas 1. punktu valsts atbalsta pastāvēšana par labu pircējam tiek automātiski izslēgta, ja pārdošana tiek veikta, “ievērojot pietiekami plaši publicētu, atklātu un beznosacījumu izsoles procedūru, ko pielīdzina izsolei, pieņemot vislabāko vai vienīgo cenas piedāvājumu”. Komisijas apkopotā informācija neliecina, ka FABV būtu rīkojis izsoles procedūru, lai pārdotu objektu. Tādējādi, pamatojoties uz šo, nevar automātiski izslēgt valsts atbalsta esamību.

(40)

Hammar norāda, ka cena, kas ir SEK 8 miljoni, ir objekta tirgus vērtība, jo laikā, kad tika panākta vienošanās par iespēju, nebija citu piedāvājumu. Tomēr Komisija norāda, ka pašvaldības veiktā objekta pārdošana nebija pārredzama un atklāta citiem interesentiem. Attiecīgi pārdošanas cena neļauj Komisijai izdarīt secinājumus par patieso tirgus vērtību (14). Turklāt Komisija norāda, ka 2008. gada 13. februārīFABV iegādājies objektu par SEK 17 miljoniem un tajā pašā dienā piekritis nodrošināt Hammar iespēju pirkt par daudz zemāku cenu, kas ir SEK 8 miljoni.

(41)

Paziņojuma II iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā arī noteikts: ja pārdošana tiek veikta, neizmantojot beznosacījumu izsoles procedūru, “pirms pārdošanas sarunām vienam vai vairākiem neatkarīgiem aktīvu vērtētājiem jāveic neatkarīga novērtēšana, lai noteiktu tirgus vērtību, pamatojoties uz vispārpieņemtiem tirgus rādītājiem un vērtēšanas standartiem”. Komisija norāda, ka FABV nav lūdzis veikt objekta neatkarīgu novērtēšanu pirms pārdošanas sarunām.

(42)

Tomēr, neraugoties uz to, ka nebija ne atklātas beznosacījumu izsoles procedūras, ne neatkarīgas novērtēšanas pirms pārdošanas sarunām, ir pieejama cita informācija, kas ļauj spriest par objekta, ko FABV pārdeva Hammar, tirgus vērtību.

(43)

Saistībā ar plānoto objekta pārdošanu Chips AB 2007. gada beigās uzticēja Colliers International  (15) sagatavot objekta pārdošanas memorandu. Colliers International norādīja, ka viena paša nekustamā īpašuma, t. i., bez kustamā īpašuma un intelektuālā īpašuma tiesībām, pārdošanas cena ir SEK 27 miljoni (EUR 2,7 miljoni). Kā norādīts lēmumā sākt procedūru, Komisija uzskata, ka tā ir pamatota tirgus cenas aplēse, jo i) aplēse tika izdarīta pirms pārdošanas sarunām; ii) to lūdza izdarīt Chips AB saistībā ar objekta pārdošanu, t. i., apstākļos, kad Chips AB vienīgās pamatotās intereses bija iegūt precīzu aplēsi par tirgus vērtību; iii) pētījumu veica trešā persona, kas nav atkarīga ne no pārdevēja, ne pircēja; un iv) Colliers International ir plaša pieredze nekustamā īpašuma nozarē. Tomēr Hammar apstrīd Komisijas sākotnējo viedokli, ka šis novērtējums bija neatkarīgs, jo tā veikšanu pasūtījis pārdevējs. Hammar arī uzskata, ka Colliers International izmantotie pieņēmumi nebija reālistiski (cita starpā tas pieņēma, ka netiek izmantoti tikai 10 % no objekta), ņemot vērā objekta stāvokli darījuma laikā.

(44)

Vēl viena iespējamā norāde par objekta tirgus cenu ir vērtējumā, kuru 2008. gada jūnijā veica Swedbank Kommersiella Fastigheter  (16) (turpmāk “Swedbank”). Šis vērtējums tika veikts to vietējo uzņēmēju vārdā, kuri vēlāk nopirka objektu, aizdevuma saņemšanai objekta iegādei. Swedbank aplēstā objekta tirgus vērtība bija SEK 30 miljoni (EUR 3 miljoni), kaut gan vērtējums tika veikts telpām, kuru platība ir mazāka un nav visa objekta platība (17). Swedbank izmantoja pieņēmumu, ka neizmantoti ir 35 % no objekta, savukārt visi citi pieņēmumi bija salīdzināmi ar Colliers International izmantotajiem pieņēmumiem.

(45)

PwC ziņojumā sniegtas vairākas objekta tirgus vērtības aplēses atkarībā no objekta pārdošanas laika. Piemēram, ziņojumā izdarīts secinājums, ka laikā, kad Chips AB pārdeva objektu FABV, tā vērtība bija apmēram SEK 9 miljoni, savukārt tad, kad Hammar to īrēja no FABV, tā vērtība bija apmēram SEK 5,5 miljoni (EUR 0,55 miljoni), kaut gan runa ir par vienu un to pašu dienu, kas ir 2008. gada 13. februāris. PwC ziņojumā sniegta trešā aplēse par objekta tirgus vērtību laikā, kad Hammar to izīrēja vietējiem uzņēmējiem (t. i., 2008. gada 1. martā), un tā ir aptuveni SEK 21 miljons (EUR 2,1 miljons).

(46)

Komisija vispirms norāda, ka PwC ziņojumā sniegti atšķirīgi skaitļi par objekta tirgus vērtību īsā laika posmā. Tā kā īstermiņā nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir relatīvi pastāvīga, izņemot ārkārtas apstākļu īstenošanās gadījumā, Komisija nopietni apšauba dažus PwC ziņojumā sniegtos vērtējumus, jo īpaši ņemot vērā to, ka visi darījumi tika veikti ļoti īsā laikposmā.

(47)

Par pirmajiem diviem objekta vērtējumiem PwC ziņojumā (kas ir attiecīgi SEK 9 miljoni un SEK 5,5 miljoni) Komisija secina, ka tie nešķiet reālistiski salīdzinājumā ar Colliers International un Swedbank vienlaicīgi veiktajām aplēsēm. Saistībā ar aplēsi, kas ir SEK 5,5 miljoni, Komisija norāda, ka PricewaterhouseCoopers (PwC) vērtējuma pamatā ir naudas plūsmas, kas izriet no īres naudas, ko Hammar maksā FABV par objekta nomāšanu, bet pats PwC uzskata, ka šī īres nauda ir ļoti maza salīdzinājumā ar līdzīgas rūpnieciskas iekārtas parasto atdevi. Īpaši pārsteidzošs ir salīdzinājums ar īres naudu, kādu Hammar prasījis vietējiem uzņēmējiem tikai pāris dienu vēlāk: tā bija septiņas reizes lielāka (skatīt 7. un 8. zemsvītras piezīmi). Ņemot vērā šo, Komisija secina, ka Hammar maksātā īres nauda bija zemāka par tirgus cenu. Tādēļ Komisija uzskata, ka vērtējums, kas ir SEK 5,5 miljoni un kura pamatā esošais pieņēmums ir par īres naudas ienākumu līmeni, kas ir zemāks par tirgus līmeni, nerāda objekta patieso tirgus vērtību. Tajā pašā laikā aplēse, kas ir SEK 9 miljoni, balstās uz pieņēmumu par objekta neizmantoto daļu, kas ir 100 % pirmajos divos īpašumtiesību gados, tad samazinās un ir 75 % trešajā gadā un 50 % ceturtajā gadā un tad izlīdzinās un ir 60 % atlikušajā periodā, uz kuru attiecas novērtējums. Tomēr pieņēmumā par objekta neizmantoto daļu nav ņemts vērā tas, ka pārdošanas laikā bija zināms, ka vietējie uzņēmēji bija gatavi īrēt objektu, un attiecīgi bija jāvērtē objekts ar īrnieku.

(48)

Trešā aplēse PwC ziņojumā ir par objekta tirgus vērtību laikā, kad Hammar to pārdeva vietējiem uzņēmējiem, un tā ir apmēram SEK 21 miljons, kaut gan aplēse tika veikta telpām, kuru platība ir mazāka un nav visa objekta kopējā platība (skatīt 17. zemsvītras piezīmi). Šī aplēse būtībā balstās uz tādu pašu metodoloģiju kā Colliers International un Swedbank aplēses, un tajā izmantotais pamatpieņēmums ir noteikumi, kas paredzēti īres līgumā starp Hammar un vietējiem uzņēmumiem, t. i., faktiskās nomas noteikumi, kurus piemēroja pārdošanas laikā. Jāatzīmē arī, ka nomas nosacījumi varēja atbilst tirgus nosacījumiem, jo īpaši tādēļ, ka par šādiem nosacījumiem vienojās divi privāti tirgus operatori, kuru motivācijas pamatā varēja arī nebūt tikai ekonomiski apsvērumi. Tādējādi Komisija uzskata, ka trešā aplēse par objekta tirgus vērtību PwC ziņojumā ir ticama.

(49)

Tādēļ neatkarīgi no izmantotās aplēses par objekta tirgus vērtību (Colliers International, Swedbank vai trešo aplēsi no PwC ziņojuma) ir skaidrs, ka cena, kas ir SEK 8 miljoni, par kādu FABV pārdeva objektu Hammar, ir zemāka par tirgus cenu un attiecīgi piešķir priekšrocību Hammar.

(50)

Tā kā ir izpildīti visi nepieciešamie LESD 107. panta 1. punkta kritēriji, Komisija secina, ka vērtējamais pasākums ir valsts atbalsts. Turklāt šis valsts atbalsta pasākums nodrošināts saņēmējam bez Komisijas iepriekšējas atļaujas, tādēļ tas ir nelikumīgs atbalsts.

(51)

Priekšrocību saņēmējam veido starpība starp Hammar samaksāto cenu, kas ir SEK 8 miljoni, un objekta tirgus cenu.

(52)

Nosakot objekta tirgus cenu, Komisija izskatīs iespējamās alternatīvas un pieejamās aplēses, kas ir šādas: i) SEK 17 miljoni, ko FABV faktiski samaksāja Chips AB2008. gada 18. februārī; ii) SEK 40 miljoni, ko vietējie uzņēmēji faktiski samaksāja Hammar; iii) SEK 27 miljoni, kas ir Colliers International aplēse pirms pārdošanas; iv) SEK 30 miljoni, kas ir Swedbank aplēse 2008. gada jūnijā; un v) SEK 21 miljons, kas ir vērtējums PwC ziņojumā.

(53)

Komisija uzskata, ka cena, kas ir SEK 17 miljoni un ko FABV samaksāja Chips AB objekta pirkšanas laikā, nav pārliecinošs pierādījums par tirgus vērtību. Lēmumā sākt procedūru Komisija jau paskaidrojusi, ka Chips AB piekrita cenai, kas bija zemāka nekā objekta aplēstā tirgus vērtība, jo uzņēmums vēlējās izvairīties no kaitējuma savai reputācijai, ko radītu objekta slēgšana un tai sekojošā darba vietu zaudēšana. Uzņēmums arī vēlējās pēc iespējas ātri pārdot objektu, lai noslēgtu grāmatvedību par Topp darbībām. Privāts tirgus operators, kam nebūtu šādu ierobežojumu (tie ir raksturīgi Chips AB), būtu prasījis augstāku cenu. Minēto iemeslu dēļ Komisija neuzskata, ka ir nepieciešams atbildēt uz Hammar iebildēm, kas apkopotas šā lēmuma 27. apsvērumā, jo tās attiecas uz jautājumu ārpus oficiālās izmeklēšanas tvēruma.

(54)

Pamatojoties uz oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā saņemto informāciju, Komisija konstatējusi, ka summa, kas ir SEK 40 miljoni un par ko vienojās ar vietējiem uzņēmējiem, nešķiet pietiekama, lai būtu objekta tirgus vērtība, jo uzņēmēji finansēja šo summu, daļēji izmantojot bankas aizdevumu un daļēji – Hammar aizdevumu. Tas, ka pārdevējs (kas vienlaikus ir arī darījuma kreditors) nodrošina lielu daļu finansējuma un uzņemas attiecīgu kredītrisku, nav tiešs apliecinājums tam, ka nominālā cena, kas ir SEK 40 miljoni, ir objekta faktiskā finansiālā vērtība. Tādējādi darījumā samaksātā nominālā cena nav pārliecinošs pierādījums tam, ka šāda cena par objektu tiktu maksāta, ja tas tiktu pārdots saskaņā ar tirgus nosacījumiem, tomēr tā ir kā papildu norāde, ka cena, kas ir SEK 8 miljoni, nav objekta tirgus vērtība. Abas iespējas patiešām tika noteiktas mazāk nekā triju nedēļu laikā, un tik ievērojama cenu starpība tik īsā laikposmā liecina, ka summa nav tirgus cena.

(55)

Komisija būtībā neredz iemeslu apšaubīt, ka Colliers International un Swedbank aplēses nebūtu neatkarīgas vai nebūtu sagatavotas atbilstīgi vispārpieņemtiem standartiem. Tomēr Komisija atzīst, ka šādas aplēses nevar nekavējoties salīdzināt, jo atšķiras daži novērtējuma pamatā esošie pieņēmumi. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija nevar būt pilnīgi pārliecināta, ka šīs aplēses, visticamāk, atspoguļo objekta patieso tirgus vērtību, jo to pamatā ir pieņēmumi un salīdzinājumi ar citiem tirgū veiktiem darījumiem, nevis darījumi ar konkrēto objektu.

(56)

Pretstatā iepriekšminētajam Komisija uzskata, ka ir pareizi izmantot tirgus vērtību saskaņā ar trešo aplēsi PwC ziņojumā. Saskaņā ar 48. apsvērumu Komisija atzīst, ka, kaut gan šī aplēse veikta pēc darījumu veikšanas, tās pamatā ir faktiski pastāvējuša īres līguma (starp Hammar un vietējiem uzņēmējiem) naudas plūsmas rādītāji, kas attiecīgi ir faktiskie novērojumi tirgū. Tādējādi SEK 21 miljons ir ticama, kaut arī konservatīva aplēse par objekta tirgus vērtību salīdzinājumā ar Colliers International un Swedbank aplēsēm. Turklāt Komisija norāda, ka Hammar noslēdza līgumu ar tajā ietverto iespēju pirkt objektu par SEK 8 miljoniem 2008. gada 13. februārī un izmantoja minēto iespēju 2008. gada 11. augustā. Hammar noslēdza līgumu ar iespēju pārdot objektu vietējiem uzņēmējiem par SEK 40 miljoniem 2008. gada 1. martā, un iespēja tika izmantota, 2008. gada 2. septembrī noslēdzot pārdošanas līgumu. PwC ziņojumā norādītais datums objekta aplēstās vērtības, kas ir SEK 21 miljons, noteikšanai ir 2008. gada 1. marts. Tā kā minētie darījumi veikti ar nelielu laika atstarpi, nav iemesla uzskatīt, ka objekta tirgus vērtība tad, kad Hammar to nopirka vai noslēdza līgumu ar tajā ietverto iespēju, varētu ievērojami atšķirties un nebūt SEK 21 miljons.

(57)

Iepriekš teiktais liecina, ka Hammar saņēmis priekšrocību SEK 13 miljonu (EUR 1,3 miljonu) apmērā. Priekšrocība aprēķināta kā starpība starp tirgus vērtību, kas ir SEK 21 miljons, un cenu, kādu Hammar faktiski samaksāja par objektu, kas ir SEK 8 miljoni.

(58)

Ne Zviedrijas iestādes, ne Hammar nav izteikuši iebildes par atbalsta saderīgumu. Zviedrijas iestāžu vienīgās iebildes par attiecīgo pasākumu bija saistītas ar pašvaldības politikas nolūkiem nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību un vienlaikus nodarbinātību Vēnešborjas apgabalā.

(59)

Tā kā pašvaldība neatrodas atbalstāmā apgabalā (skatīt 14. apsvērumu), tā nav tiesīga saņemt reģionālo atbalstu. Zviedrijas izvirzītos pasākuma mērķa veidus varētu ņemt vērā atbilstīgi Komisijas paziņojumam – Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (18). Tomēr nav norāžu par to, ka pamatnostādnēs minētie nosacījumi šajā gadījumā būtu izpildīti. Jo nekas īpaši neliecina, ka objekta pirkšanas laikā Hammar būtu grūtībās nonācis uzņēmums.

(60)

Jebkurā gadījumā līdz šim nav ticis pietiekami pierādīts, ka pasākums būtu nepieciešams un samērīgs, lai sasniegtu kopēju interešu mērķus. Tādējādi Komisija nav konstatējusi pamatojumu atbalsta pasludināšanai par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punktam.

(61)

Tāpat nešķiet piemērots cits pamatojums par saderīgumu. Tādēļ Komisija secina, ka tas, ka pašvaldība pārdevusi objektu Hammar, nozīmē valsts atbalstu, turklāt tas ir nelikumīgs un nav saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.

(62)

Lēmumā sākt procedūru Komisija pauda bažas par to, vai īres līgums, kas noslēgts starp FABV un Hammar2008. gada 13. februārī, un cena par uzņēmumam Hammar piešķirto iespēju nopirkt objektu (skatīt lēmuma sākt procedūru 38. punktu) atbilst tirgus nosacījumiem.

(63)

Komisija uzskata, ka īres līgums ir saistīts ar valsts atbalstu, jo LESD 107. panta 1. punktā noteiktās prasības ir izpildītas tāda paša iemesla dēļ, kā norādīts 4.1. iedaļā, proti: i) pasākuma saņēmējs, kas ir Hammar, uzskatāms par uzņēmumu; ii) FABV lēmumi ir attiecināmi uz valsti, un atkarībā no to finanšu ietekmes tie ir saistīti ar valsts līdzekļu izmantošanu; iii) pasākums ir selektīvs, jo no tā gūst labumu konkrēts uzņēmums; iv) kā paskaidrots 47. apsvērumā un atzīts Hammar iesniegtajā PwC ziņojumā, Komisija uzskata, ka īres maksa, kādu FABV prasīja no Hammar, ir zemāka par tirgus cenu un attiecīgi rada priekšrocību Hammar; un v) pat ja Hammar darbojas vienīgi vietējā mērogā, tas aktīvi darbojas tirgū, tātad nevar izslēgt ietekmi uz tirdzniecību Savienībā un uz tirdzniecību un konkurenci EEZ.

(64)

Lai noteiktu Hammar saņemto priekšrocību, jāsalīdzina īres maksa, par kādu vienojās FABV un Hammar2008. gada 13. februārī un kas bija SEK 0,5 miljoni pirmajā gadā, un īres maksa, par kādu 2008. gada 1. martāHammar vienojās ar vietējiem uzņēmējiem un kas bija SEK 3,5 miljoni pirmajā gadā. Komisija uzskata, ka otrā līguma nosacījumi rāda objekta izīrēšanas tirgus vērtību, jo par cenu vienojās divas privātas, darījumā iesaistītas puses ekonomisku apsvērumu dēļ. Saistībā ar šo arī jāatzīmē, ka PwC ziņojumā objekta vērtības aprēķināšanai izmantota otrā minētā summa. Tā kā Hammar maksāja īri pašvaldībai tikai no 2008. gada 1. marta līdz 2008. gada 11. augustam, kas ir iespējas īstenošanas diena, t. i., apmēram sešus mēnešus, proporcionāli aprēķinātā priekšrocība SEK 3 miljonu apmērā kā starpība starp īres maksu, par kādu vienojās FABV un Hammar, un īres maksu, par kādu vienojās Hammar un vietējie uzņēmumi, veidotu summu SEK 1,5 miljoni (EUR 0,15 miljoni).

(65)

Tā kā saderīguma pamatojumu nevar ne piemērot, ne norādīt (skatīt 4.2. iedaļu), Komisija secina, ka īres līgums, kas noslēgts starp FABV un Hammar2008. gada 13. februārī, nozīmē valsts atbalstu un tas ir nelikumīgs un nesaderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.

(66)

Saistībā ar cenu par uzņēmumam Hammar piešķirto iespēju pirkt objektu Komisija norāda, ka šī iespēja nešķiet īstenojama, jo saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem apņemšanās pirkt vai pārdot nekustamo īpašumu kādā laikā nākotnē principā nav saistoša (19). Tādēļ šādas iespējas radītā iespējamā priekšrocība Hammar ir ļoti nenoteikta, drīzāk – šādas priekšrocības nav, un jebkurā gadījumā šādu priekšrocību atsvērtu maksātā īres nauda vai pirkšanas cena. Tādējādi nevar skaidri apgalvot, ka Hammar bijusi priekšrocība saistībā ar iespēju papildus tai priekšrocībai, ko uzņēmums guvis, izmantojot īres līgumu un vēlāk pārdodot objektu.

(67)

Saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (20), 14. panta 1. punktu, “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja”.

(68)

Tā kā konkrētais pasākums ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts, atbalsta summa jāatgūst, lai atjaunotu situāciju, kāda bija tirgū pirms atbalsta piešķiršanas. Tādēļ atbalsta atgūšanu īsteno, sākot no brīža, kad saņēmējs ieguvis priekšrocību, t. i., no brīža, kad atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, un atgūstamajā summā iekļaujami atgūšanas procenti līdz atbalsta faktiskajai atgūšanai.

(69)

Pasākumu nesaderīgo atbalsta elementu aprēķina SEK 14,5 miljonu apmērā, un to veido starpība starp objekta tirgus cenu (SEK 21 miljons) un Hammar samaksāto cenu (SEK 8 miljoni), kas ir SEK 13 miljoni un kam pieskaita SEK 1,5 miljonus, kas ir summa, kāda jāatgūst saskaņā ar īres līgumu.

(70)

Atgūšanas procentus maksā par minēto atgūstamo summu. Par nesaderīgo atbalsta elementu, kas ir SEK 13 miljoni, atgūšanas procentus aprēķina, sākot no dienas, kurā Hammar īstenoja iespēju un iegādājās objektu no FABV, t. i., 2008. gada 11. augusta. Par nesaderīgo atbalsta elementu, kas ir SEK 1,5 miljoni, atgūšanas procentus aprēķina, sākot no dienas, kurā bija jāveic īres maksājums, t. i., 2008. gada 1. marta,

a)

kopējo summu (pamatsummu un atgūšanas procentus), kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja;

b)

šā lēmuma izpildei jau pieņemto un plānoto pasākumu sīki izstrādātu aprakstu;

c)

dokumentus, kuri pierāda, ka saņēmējam nosūtīts rīkojums par atbalsta atmaksāšanu.