25.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 57/4

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. pantu ievieš atmaksāšanas mehānismu, lai nodrošinātu godīgāku finansiālo līdzsvaru starp dalībvalstīm gadījumos, kad bezdarbnieki dzīvo dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts. Ar atmaksājumiem kompensē papildu finansiālo slogu, kas rodas dzīvesvietas dalībvalstij, kura nodrošina bezdarbnieka pabalstus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 5. punkta a) apakšpunktu un nav iekasējusi iemaksas no attiecīgajām personām to pēdējās darbības laikā citā dalībvalstī.

(2)

Bezdarbnieka pabalstus, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 65. panta 5. punkta a) apakšpunktu sniegusi dzīvesvietas dalībvalsts noteiktajā laikposmā, atmaksā dalībvalsts, kuras tiesību aktiem bezdarbnieks bijis pakļauts pēdējiem, neatkarīgi no pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem bezdarbnieka pabalstu piešķiršanas nosacījumiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 6. punkta ceturto teikumu pabalstu eksportēšanas laikposmu saskaņā ar minētā panta 5. punkta b) apakšpunktu var atņemt no atmaksāšanas perioda, tomēr citus laikposmus, kuros saņemti bezdarbnieka pabalsti no dalībvalsts, kurā attiecīgā persona ir veikusi pēdējo darbību, (jo īpaši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 1. punktu vai 2. punkta pēdējo teikumu) neatņem.

(4)

Kopīgi saskaņota labā prakse veicinās ātru un efektīvu atmaksājumu veikšanu starp iestādēm.

(5)

Jānodrošina pārskatāmība un jāsniedz norādījumi iestādēm, lai nodrošinātu to ES noteikumu vienotu un saskaņotu piemērošanu, kuri attiecas uz atmaksāšanas procedūrām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 65. panta 6. un 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 987/2009 70. pantu,

1.

Ja bezdarbnieka pabalstus attiecīgajai personai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 (turpmāk “pamatregula”) 65. panta 5. punkta a) apakšpunktu nodrošinājusi viņa/viņas dzīvesvietas valsts, minētā panta 6. un 7. punktā izklāstītie atmaksāšanas noteikumi paredz finansiālā sloga sadali starp dzīvesvietas dalībvalsti (turpmāk “kreditorvalsts”) un dalībvalsti, kuras tiesību aktiem pēdējiem bezdarbnieks bijis pakļauts (turpmāk “debitorvalsts”).

2.

Atlīdzības pieprasījumu nedrīkst noraidīt, pamatojoties uz to, ka attiecīgā persona nebūtu varējusi iegūt tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem saskaņā ar debitorvalsts tiesību aktiem.

3.

Kreditorvalsts var pieprasīt atmaksāt summas tikai tad, ja attiecīgā persona, pirms kļūšanas par bezdarbnieku, ir izpildījusi nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodus debitorvalstī un ja iepriekš minētajā debitorvalstī šādi periodi ir atzīti bezdarbnieka pabalstu piešķiršanai.

1.

Pamatregulas 65. panta 6. un 7. punktā minēto triju vai piecu mēnešu periods, par kuru var pieprasīt atmaksāt summas (turpmāk “atmaksāšanas periods”), sākas pirmajā dienā, par kuru faktiski pienākas bezdarbnieka pabalsti. Atmaksāšanas periods beidzas, kad ir pagājis pamatregulas 65. panta 6. un 7. punktā noteiktais termiņš (trīs vai pieci mēneši), neatkarīgi no tiesību uz pabalstu vai pabalstu maksājumu samazināšanas, apturēšanas vai atcelšanas iepriekš minētajā periodā saskaņā ar kreditorvalsts tiesību aktiem.

2.

Jaunu atmaksāšanas pieprasījumu var iesniegt tikai tad, ja attiecīgā persona saskaņā ar pamatregulas 65. panta 5. punkta a) apakšpunktu atbilst kreditorvalsts tiesību aktu nosacījumiem, lai saņemtu jaunas tiesības uz pabalstu, un šī tiesību piešķiršana nav turpinājums iepriekšējam lēmumam par bezdarbnieka pabalstu piešķiršanu.

3.

Neatkarīgi no pamatregulas 65. panta 6. punkta ceturtā teikuma, citus periodus, kuros tiek saņemti bezdarbnieka pabalsti, ko maksā saskaņā ar debitorvalsts tiesību aktiem, neatņem no atmaksāšanas perioda.

1.

Saskaņā ar pamatregulas 65. panta 7. punktu atmaksāšanas periodu pagarina līdz pieciem mēnešiem, ja attiecīgā persona iepriekšējos 24 mēnešos pirms dienas, par kuru faktiski pienākas bezdarbnieka pabalsti, ir izpildījusi 12 mēnešu nodarbinātības vai pašnodarbinātības periodu, kas ir atzīts bezdarbnieka pabalstu piešķiršanai.

2.

Atmaksāšanas perioda pagarināšanu saskaņā ar pamatregulas 65. panta 7. punktu nedrīkst noraidīt, pamatojoties uz to, ka attiecīgā persona neiegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem saskaņā ar debitorvalsts tiesību aktiem.

1.

Atmaksājuma maksimālo apmēru, ko savstarpēji piemēro īstenošanas regulas 5. pielikumā uzskaitītās valstis un kas minēts iepriekš minētās regulas 70. pantā, paziņo Administratīvajai komisijai sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendārā gada beigām. Paziņojumu nosūta katra 5. pielikumā uzskaitītā dalībvalsts, un tajā norāda maksimālo apmēru, kas attiecas uz attiecīgo kalendāro gadu, kā arī izklāsta apmēra aprēķināšanas metodi.

1.

Gadījumā, ja debitorvalstij ir paziņots par atmaksāšanas pieprasījumu, tās bezdarbnieka pabalsta summas turpmāka maiņa, ko atmaksā ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar kreditorvalsts tiesību aktiem, neietekmē pieprasījumu, par ko kreditorvalsts ir paziņojusi.

2.

Dzīvesvietas iestādes nodrošināto pabalstu “pilna summa” (pamatregulas 65. panta 6. punkta otrais teikums) ietver kreditorvalstij radušās bezdarbnieka pabalstu kopējās izmaksas pirms atskaitījumiem (“bruto summa”).

1.

Atmaksāšanas noteikumi saskaņā ar pamatregulas 65. panta 6. un 7. punktu attiecas tikai uz pabalstiem, kas piešķirti, pamatojoties uz pamatregulas 65. panta 5. punkta a) apakšpunktu.

2.

Vadošais princips atmaksāšanas procedūru piemērošanā ir laba sadarbība iestāžu starpā, pragmatisms un elastīgums.

3.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.

Šo lēmumu piemēro no otrā mēneša pirmās dienas pēc tā publicēšanas attiecībā uz visiem atmaksāšanas pieprasījumiem, kuri līdz minētajai dienai vēl nav nokārtoti.