23.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/1

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – Lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam. Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai, izmantojot darbaspēka tirgus reformas, un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās varētu ietvert minēto valstu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Slovēnija 2011. gada 18. un 19. aprīlī iesniedza savu 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz 2010.–2014. gadu, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Pirmskrīzes gados Slovēnijā notika ātra ekonomiskā izaugsme, kas pamatojās uz lielu eksporta apjomu un investīcijām. Taču Slovēniju būtiski ietekmēja krīze, pēc kuras tās IKP 2008.–2010. gada laikposmā samazinājās par gandrīz 8,1 % faktiskā izteiksmē, kas daļēji neitralizēja iepriekšējos panākumus atpalicības pārvarēšanā. Automātisko stabilizatoru, atveseļošanas pasākumu un spēcīgas primāro izdevumu dinamikas mijiedarbības rezultātā vispārējais valsts budžeta deficīts palielinājās no 1,8 % no IKP 2008. gadā līdz 6,0 % no IKP 2009. gadā (kopējā parāda līmenis bija attiecīgi 21,9 % no IKP un 35,2 % no IKP). Darba tirgus reaģēja ar ievērojamu laika nobīdi, un nodarbinātība joprojām turpina samazināties. Lai gan bezdarba līmenis ir zem ES vidējā rādītāja, tas ir strauji palielinājies no 4,4 % pirmskrīzes periodā līdz 7,3 % 2010. gadā. Ekonomikas atlabšana līdz šim ir bijusi diezgan lēna un varētu kļūt straujāka tikai 2012. gadā, kad tiek prognozēts IKP pieaugums 2,5 % apmērā.

(8)

Balstoties uz atjauninātās stabilitātes programmas novērtējumu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas budžeta aplēsēm pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams tuvākajā laika periodā, bet ir optimistisks programmas laikposma beigās. Programmā plānots samazināt vispārējo valsts budžeta deficītu no 5,6 % no IKP 2010. gadā līdz atsauces vērtībai 3 % no IKP 2013. gadā, izmantojot primāro izdevumu vispārēju ierobežošanu. Pēc pārmērīgā deficīta korekcijas pabeigšanas programmā paredzēts neliels progress, bet ne pietiekams, lai programmas termiņā sasniegtu vidēja termiņa mērķus attiecībā uz strukturāli sabalansētu budžeta stāvokli. Lai gan vidēja termiņa mērķi ir noteikti augstāki nekā iepriekšējā programmā, nešķiet, ka ar tiem būs iespējams nodrošināt pietiekami ātru progresu virzībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. 2011.–2013. gada laikposma vidējās gada izmaiņas strukturālajā līdzsvarā, ko aprēķinājuši Komisijas dienesti, pamatojoties uz programmā sniegto informāciju, atbilstoši kopīgi saskaņotajai metodoloģijai, ir plānots aptuveni 0,5 procentpunktu apmērā no IKP, kas ir zemāks nekā Padomes ieteiktais. Turklāt deficīta un parāda rādītāji var nesasniegt plānoto līmeni. Ir gaidāms, ka ar budžeta papildinājumiem tiks pieņemti papildu pasākumi, lai sasniegtu 2011. gada plānoto deficīta līmeni. Attiecībā uz laikposmu pēc 2011. gada programmā nav minēti pasākumi, kas ierobežotu izdevumus, un ir iespējami arī finanšu glābšanas papildu pasākumi, kas attiecas uz deficītu un parādu.

(9)

Lai gan vispārējais valsts budžeta deficīts kopš tā maksimuma 2009. gadā ir samazinājies, turpmāki konsolidācijas pasākumi pārmērīga budžeta deficīta noveršanai līdz 2013. gadam un MTO sasniegšana pēc tam ir galvenie uzdevumi, kas Slovēnijai jārisina. Atbilstoši pēdējos gados īstenotajai konsolidācijas stratēģijai, turpmāki izdevumu ietaupījumi, kas paredzēti stabilitātes programmā 2011.–2014. gada laikposmam, galvenokārt ietekmē izdevumus valsts algām, sociālās iemaksas (tostarp pensijas) un valsts ieguldījumus. Taču stabilitātes programmā nav iekļauta sīkāka informācija par pasākumiem, kas paredzēti pēc 2011. gada. Budžeta papildinājumu sakarā ir veikti turpmāki korektīvi pasākumi, lai sasniegtu plānoto deficīta līmeni 2011. gadā. Vidēja termiņa konsolidācijas stratēģijas ticamību palielinātu strukturālāku, uz izdevumu ierobežošanu orientētu pasākumu pieņemšana, pretstatā īslaicīgai intervencei, kas raksturo nesenos konsolidācijas pasākumus, un ticamību palielinātu arī saistošāks vidēja termiņa budžeta plāns. Stabilitātes programmā apstiprināta noteikuma par izdevumiem ieviešana, bet galvenie nosacījumi, piemēram, neievērošanas definīcija, vēl jāizstrādā. Visbeidzot, salīdzinoši zema izdevumu efektivitāte, piemēram, veselības aprūpē un izglītībā, nozīmē, ka Slovēnijā varētu pastāvēt iespēja papildus konsolidēt izdevumus, neietekmējot valsts pakalpojumu kvalitāti. Stabilitātes programmā izziņotas iniciatīvas, lai racionalizētu valsts pakalpojumus un iemaksas un izveidotu vienotu publisko iepirkumu sistēmu, bet par dažām no tām trūkst sīkākas informācijas.

(10)

Novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu Slovēnijā ir ievērojami lielāka nekā vidēji ES. Turklāt iesaistīšanās un nodarbinātības līmeņi vecāku darba ņēmēju vidū ir ļoti zemi (36,5 % un 35 % salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem 49,7 % un 46,3 %), galvenokārt zemā pensionēšanās vecuma un nepietiekamu aktīvas novecošanas stimulu dēļ. Parlaments nesen pieņēma pensiju reformu, kuras mērķis ir palielināt pensionēšanās vecumu, vienlaikus saglabājot pienācīgas pensijas. Atbilstoši stabilitātes programmai, tas līdz 2030. gadam stabilizētu izdevumus, kas saistīti ar sabiedrības novecošanu, un tādējādi būtu svarīgs pirmais solis ceļā uz ilgtspējīgu pensiju sistēmu. Par to tika balsots referendumā 2011. gada 5. jūnijā, taču reforma tika noraidīta. Tādēļ pensiju sistēmas ilgtspējas problēma joprojām ir aktuāla, un būs nepieciešams rast citus risinājumus. Saskaņa ar Komisijas jaunāko novērtējumu riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju šķiet augsti.

(11)

Darba tirgus ir salīdzinoši sadrumstalots atkarībā no līguma veida, proti, darba aizsardzības noteikumi darba ņēmējiem ar pastāvīgu līgumu ir stingrāki nekā darba ņēmējiem ar pagaidu līgumu. To strādājošo jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem daļa, kam ir pagaidu darba līgumi, tostarp “studentu darba līgumi”, ir lielākā visā ES (67 % 2009. gadā), un pāreja no pagaidu uz pastāvīgu darba līgumu šķiet diezgan sarežģīta. Iepriekšējie mēģinājumi risināt šo problēmu ir izrādījušies nepietiekami. Valdība plāno ar sociālajiem partneriem vienoties par Darba attiecību likuma pārskatīšanu ar mērķi vienādot tiesības un pienākumus, kas noteiktas dažādos darba līgumos. Turklāt studentu darbaspēks veido lielu, pārsvarā neregulētu, nodokļu ziņā labvēlīgu paralēlu darba tirgu. Šis svarīgais jautājums valsts reformu programmā nav minēts, ņemot vērā to, ka laika sakritību referendumam un programmas iesniegšanai.

(12)

Ne vien sadrumstalotība, bet arī nesaskaņotība starp darba tirgus vajadzībām un darbaspēka prasmēm, kas ir atzīta valsts reformu programmā, rada Slovēnijas darba tirgus strukturālās problēmas. Valsts reformu programmā paredzēts intensīvāk investēt darbaspēka prasmju un piemērotības darba tirgum uzlabošanā. Tajā izklāstīti plāni, kā atvieglot pāreju no izglītības uz darba tirgu, koncentrējoties uz profesionālās orientācijas padomu sniegšanu visos izglītības līmeņos. Tajā plānota nodarbinātības dienesta modernizēšana, lai labāk varētu saskaņot darbaspēka prasmes ar darba tirgus vajadzībām. Taču veiksmīgai šo reformu ieviešanai būtu vajadzīga sistēmas uzlabošana, lai spētu laikus noteikt pašreizējās un plānotās darba tirgus vajadzības.

(13)

Ekonomikas lejupslīde ar laika nobīdi ietekmē arī aizdevumu portfeļus, un neienesīgo kredītu pieaugošais īpatsvars palielina banku izmaksas saistībā ar vērtības pazemināšanos un nodrošinājumiem. Divas galvenās valstij piederošās bankas ir rekapitalizētas, un tas bija ļoti būtiski. Valdība ir arī ierosinājusi pasākumus, lai paātrinātu prasījumu piedziņu un stimulētu aizdevumu izsniegšanu ražotājiem, lai atjaunotu kredītu ieplūšanu reālajā ekonomikā, lai gan, iespējams, būs nepieciešami papildu pasākumi.

(14)

Daži pakalpojumu nozaru segmenti ir aizsargāti pret konkurences spiedienu, un tos raksturo liels uzcenojums un augsta koncentrācija, kas izraisa cenu celšanos visā ekonomikā. Tas apvienojumā ar augsto valsts iejaukšanās pakāpi ekonomikā un citiem kavēkļiem uzņēmējdarbībai uztur iespējami labvēlīgu ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmas salīdzinoši zemā līmenī. Slovēnija plāno paātrināt Pakalpojumu direktīvas ieviešanu, kurā bija radusies aizkavēšanās. Tā plāno arī piešķirt Konkurences aizsardzības birojam pilnīgu neatkarību un noteikt, kuri valsts kapitālieguldījumi būtu piemēroti pārdošanai. Par šiem plāniem nav sīkākas informācijas, un eksistē riski saistībā ar to īstenošanu.

(15)

Slovēnija ir iesaistījusies paktā “Euro plus”. Lai gan Slovēnijas valsts reformu programmā norādītas iespējamās apņemšanās un mērķi attiecībā uz četrām pakta “Euro plus” daļām, proti, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanu, valsts finanšu ilgtspējas sekmēšanu un finanšu stabilitātes nostiprināšanu, līdz 2011. gada 7. jūnijam Komisija nav saņēmusi informāciju par Slovēnijas ciešu apņemšanos.

(16)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Tā ir ņēmusi vērā programmu lietderību ilgtspējīgai fiskālajai un sociālekonomiskajai politikai Slovēnijā un to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Šajā sakarā Komisija uzskata, ka 2011. gada budžeta deficīta mērķa sasniegšanai nepieciešams pieņemt papildu pasākumus budžeta papildinājuma ietvaros. Pēc 2011. gada pastāv riski attiecībā uz deficīta un parāda mērķiem, jo stabilitātes programmā nav norādīti ilgtspējīgi pasākumi izdevumu ierobežošanai. Valsts reformu programmā ietverti pasākumi finanšu jomas atveseļošanai, bet tie var nebūt pietiekami vērienīgi. Novērtējumā norādīts, ka nepieciešams stiprināt izaugsmes iekšzemes avotus, jo īpaši palielinot jauniešu un gados vecāka darbaspēka iesaistīšanos darba tirgū, kas būtu iespējams, samazinot darba tirgus sadrumstalotību un novēršot prasmju neatbilstību. Visbeidzot, ir nepieciešams stiprināt konkurenci un pavērt iespējas investīcijām pakalpojumu nozarēs un tīkla nozarēs.

(17)

Ņemot vērā šo novērtējumu, kā arī Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, Padome ir izskatījusi Slovēnijas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un Padomes viedoklis (3) ir atspoguļots ieteikumos turpmāk 1. un 2. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Slovēnijas valsts reformu programmu,

1.

Sasniegt 2011. gada deficīta mērķi, balstīt 2012. gada deficīta mērķi uz konkrētiem pasākumiem un nelokāmi veikt vajadzīgo konsolidāciju, nodrošinot gatavību pieņemt papildu pasākumus, kas novērstu iespējamās novirzes. Nostiprināt šo vajadzīgo korekciju procesu visā programmas laikā ar papildu pasākumiem, lai nodrošinātu vidējos ikgadējos fiskālos centienus atbilstīgi Padomes ieteikumiem saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un pietiekamu progresu uz atbilstīgu vidēja termiņa mērķi. Šim nolūkam izmantot strukturālus pasākumus, kas vērsti uz izdevumu ierobežošanu un konstatētas neefektivitātes novēršanu, un īstenot saistošāku vidēja termiņa budžeta plānu. Paātrināt deficīta samazināšanu, ja ekonomikas vai budžeta apstākļi izrādīsies labvēlīgāki, nekā šobrīd sagaidāms.

2.

Veikt nepieciešamos pasākumus ar mērķi nodrošināt pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, vienlaikus saglabājot pienācīgas pensijas. Palielināt gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeni, izmantojot vēlāku pensionēšanos un turpinot pilnveidot aktīva darba tirgus politiku un mūžizglītības pasākumus.

3.

Veikt turpmākus pasākumus banku nozarē, atbilstīgā gadījumā pastiprinot bilances un aizdevumu portfeli, lai veicinātu kredītu plūsmu reālajā ekonomikā.

4.

Veikt pasākumus saziņā ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valstu praksi ar mērķi samazināt terminētos un pastāvīgos darba līgumos paredzēto tiesību un pienākumu nevienlīdzību. Atjaunot centienus cīnīties ar studentu darbaspēka radīto paralēlo darba tirgu.

5.

Izveidot sistēmu, ar kuru prognozēt prasmes un spējas, kas vajadzīgas elastīgā darba tirgū. Novērtēt nodarbinātības dienesta efektivitāti, jo sevišķi saistībā ar profesionālās orientācijas un padomdevēju pakalpojumiem ar mērķi saskaņot darbaspēka prasmes ar darba tirgus vajadzībām.

6.

Vienkāršot noteikumus attiecībā uz regulētajām profesijām un uzlabot Konkurences aizsardzības biroja administratīvo veiktspēju ar mērķi padarīt pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas.