16.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/1

(1)

Padome pēc antisubsidēšanas izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu konkrētiem importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex85451100, un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex85459090 (“galīgie kompensācijas pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 15,7 % apmērā, izņemot vienu uzņēmumu, kuram maksājuma likme bija 7 %.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētiem importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex85451100, un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex85459090 (“galīgie antidempinga pasākumi”). Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 0 % apmērā.

(3)

Pēc kompensācijas pasākumu ex officio daļējas starpposma pārskatīšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 1354/2008 (4) grozīja Regulu (EK) Nr. 1628/2004 un (EK) Nr. 1629/2004. Galīgo kompensācijas maksājumu grozīja un noteica 6,3 % un 7,0 % apmērā importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet atlikušo maksājuma likmi noteica 7,2 % apmērā. Galīgo antidempinga maksājumu grozīja un noteica 9,4 % un 0 % apmērā importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet atlikušo maksājuma likmi noteica 8,5 % apmērā.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (5) spēkā esošajiem galīgajiem kompensācijas pasākumiem, Komisija 2009. gada 18. jūnijā saņēma lūgumu sākt šo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Pieprasījumu iesniedza trīs Savienības ražotāji, kas ražo līdzīgu produktu, proti, Graftech International, SGL Carbon GmbH un Tokai ERFTCARBON GmbH (“pieprasījuma iesniedzēji”), kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 90 %, Savienības konkrētu grafīta elektrodu sistēmu ražotāju.

(5)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt subsidēšanas un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

(6)

Pirms termiņbeigu pārskatīšanas sākuma un atbilstīgi pamatregulas 22. panta 1. punktam un 10. panta 7. punktam Komisija paziņoja Indijas valdībai, ka tā ir saņēmusi atbilstīgi dokumentētu pieprasījumu veikt pārskatīšanu, un aicināja apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījumu un, abpusēji vienojoties, nonāktu pie risinājuma. Indijas valdība pieņēma piedāvājumu apspriesties, un apspriedes notika 2009. gada 16. septembrī. Apspriežu laikā neizdevās panākt savstarpēju vienošanos par risinājumu. Tomēr tika pienācīgi ņemtas vērā Indijas valdības iestāžu sniegtās piezīmes.

(7)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, ar 2009. gada 17. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) publicēto paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 18. pantam.

(8)

Komisija 2009. gada 17. septembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7) publicēja paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu un paziņoja par termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi 11. panta 2. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (8), attiecībā uz galīgajiem antidempinga pasākumiem.

(9)

Izmeklēšana par subsidēšanas turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz periodu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanu attiecās uz periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus, kuri zināmi kā ieinteresētās personas, un Indijas valdību. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

(11)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(12)

Ņemot vērā šķietami lielo nesaistīto importētāju skaitu, tika uzskatīts par atbilstīgu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu noskaidrot, vai ir jāizmanto parauga atlase. Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, iepriekšminētajām personām lūdza saskaņā ar pamatregulas 27. pantu 15 dienu laikā pēc pārskatīšanu sākšanas pieteikties Komisijā un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Tomēr nepieteicās neviens nesaistītais importētājs. Tādēļ atlase nebija nepieciešama.

(13)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām un personām, kuras bija pieteikušās līdz paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajam datumam. Atbildes tika saņemtas no trīs Savienības ražotāju grupām (proti, pieprasījuma iesniedzējiem), viena ražotāja eksportētāja un 17 lietotājiem, kā arī no Indijas valdības. Neviens importētājs nepieteicās atlases izveidē, un neviens cits importētājs nesniedza Komisijai papildu informāciju, kā arī nepieteicās izmeklēšanas laikā.

(14)

Tikai viens no diviem zināmajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, proti, HEG Limited (“HEG”), pilnībā sadarbojās pārskatīšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Šajā sakarā būtu jāpiemin, ka sākotnējā izmeklēšanā pilnīgais oficiālais minētā uzņēmuma nosaukums bija Hindustan Electro Graphite Limited. Vēlāk uzņēmums nomainīja nosaukumu uz HEG Limited. Otrs ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, proti, Graphite India Limited (“GIL”), nolēma nesniegt atbildes uz anketas jautājumiem šajā izmeklēšanā.

(15)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsidēšanas un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu ieinteresēto personu telpās:

(16)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā izmeklēšana, t. i., tādi Indijas izcelsmes grafīta elektrodi, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai lielāks un elektriskā pretestība ir 6,0 μ.Ω.m vai mazāka, un uz kuriem pašlaik attiecas KN kods ex85451100, un šajos elektrodos izmantotie savienotāji, uz kuriem pašlaik attiecas KN kods ex85459090, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi (“attiecīgais ražojums”).

(17)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, ko ražotājs eksportētājs ražo un pārdod iekšzemes tirgū Indijā, kā arī ražojumiem, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši lietošanas veidi, tādēļ tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta izpratnē.

(18)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pētītas turpmāk minētās shēmas, kuras, kā domājams, ietver subsīdiju piešķiršanu.

(19)

Iepriekš a) līdz c) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tās ir apkopotas “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Divi ārējās tirdzniecības politikas dokumenti ir saistīti ar šajā gadījumā minēto PIP, t. i., ārējās tirdzniecības politika 04-09 un ārējās tirdzniecības politika 09-14. Pēdējais dokuments stājās spēkā 2009. gada aprīlī. Turklāt Indijas valdība arī nosaka ārējās tirdzniecības politiku 04-09 un ārējās tirdzniecības politiku 09-14 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (attiecīgi “HOP I 04-09” un “HOP I 09-14”). Arī Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(20)

Iepriekš d) punktā minēto shēmu pārvalda Madjas Pradešas (Madhya Pradesh) štata iestādes.

(21)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas ražotājs, kas sadarbojās, neguva nekādu labumu no IAS shēmas PIP. Tādēļ turpmāka šīs shēmas analīze šajā izmeklēšanā nebija nepieciešama.

(22)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts ārējās tirdzniecības politikas 04-09 un ārējās tirdzniecības politikas 09-14 4.3. punktā un “HOP I 04-09” un “HOP I 09-14” dokumenta 4. nodaļā.

(23)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

(24)

Eksportētājs, kam ir tiesības izmantot DEPBS, var lūgt DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPBS procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes nosaka, pamatojoties uz ievešanas/izvešanas normām (“SION”), kas ir norma, kurā ņem vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piemērošanu šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(25)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Veicot eksporta darījumu, eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preci varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā cita starpā tiek parādīts DEPBS kredīta apjoms, kas eksportētājam jāsaņem par šo eksporta darījumu. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu priekšrocību tas iegūs. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPBS kredīta likme, no kā aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. Tādēļ nav iespējams ar atpakaļejošu datumu koriģēt iegūtā labuma apmēru.

(26)

Tika konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus var iegrāmatot pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus darījumu kontā pēc eksporta pienākuma izpildes. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas.

(27)

Pieteikumi DEPBS kredītiem tiek iesniegti elektroniski un var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. De facto, lai pieteiktos DEPBS kredītiem, nav stingru termiņu. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz HOP I 04-09 un 09-14 4.47. nodaļā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts HOP I 04-09 un 09-14 9.3. nodaļā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(28)

Tika konstatēts, ka Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, šo shēmu izmantoja PIP.

(29)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finanšu ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmantos, lai atlīdzinātu ievedmuitu, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt DEPBS kredīts sniedz priekšrocības eksportētājam, jo šis kredīts uzlabo tā likviditāti.

(30)

Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(31)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, kā to pieprasīja Indijas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportētās produkcijas ražošanas procesā un vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības iegūt DEPBS priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tādējādi pat eksportētāji, kas visas izejvielas sagādā iekšzemē un neimportē nevienu preci, ko var izmantot kā izejvielas, vēl aizvien ir tiesīgi saņemt labumus saskaņā ar DEPBS.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju apjoms tika aprēķināts kā labums, ko gūst saņēmējs un ko konstatēja PIP. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(33)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pareizi novērtēt labumu saskaņā ar DEPBS kā kredītsummu, kas nopelnīta eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu visā PIP.

(34)

Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka viņu gadījumā visi saņemtie DEPBS kredīti tika izmantoti, lai importētu materiālus, kurus izmantoja tikai attiecīgā ražojuma ražošanā, lai gan principā ir atļauts tos pārdot vai izmantot, lai importētu citus materiālus. Uzņēmums apgalvoja, ka DEPBS attiecīgi bija parasta nodokļu atmaksāšanas sistēma un ka būtu jākompensē tikai pārmērīgās atlaides. Tomēr šī prasība ir jānoraida, jo, kā skaidrots 31. apsvērumā, DEPBS nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu; to atzinusi arī Indijas valdība. Tādēļ nav būtiski, ko eksportētājs faktiski dara ar atļaujām, ko tas ieguvis, izmantojot šo shēmu. Eksportētājs iegūst neatsaucamas tiesības gūt labumu brīdī, kad tiek veikts eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu, nevis tad, kad tas vēlāk izmanto atļauju.

(35)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bija jāveic subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, tādējādi nonākot pie subsīdiju summas (skaitītājs) atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(36)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdijas ir saistītas ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirtas, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(37)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, subsīdijas likme, ko PIP attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 5,7 %.

(38)

Sīkāks EPCGS apraksts sniegts ārējās tirdzniecības politikas 04-09 un ārējās tirdzniecības politikas 09-14 5. nodaļā un “HOP I 04-09” un “HOP I 09-14” dokumenta 5. nodaļā.

(39)

Ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir “saistīti” ar ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atbalstu, ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

(40)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un – kopš 2003. gada aprīļa – arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Šī shēma kopš 2000. gada aprīļa paredz samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi 5 %, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam piemēroja spēkā esošo nodokļa likmi 11 % apmērā (ieskaitot 10 % piemaksu) un augstas vērtības importa gadījumos piemēroja nulles nodokļa likmi. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā periodā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksporta preču ražošanai. Saskaņā ar jauno ārējās tirdzniecības politiku 09-14 ražošanas līdzekļus var importēt ar nulles nodokļa likmi atbilstīgi EPCGS, bet tādā gadījumā periods eksporta pienākuma izpildei ir īsāks.

(41)

EPCGS atļaujas turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu ar muitas nodokli neapliekamu sastāvdaļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas turētājam.

(42)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, šo shēmu izmantoja PIP.

(43)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju pazemināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādu Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāmaksā. Bez tam muitas nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo ievedmuitas nodokļu ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(44)

Turklāt pēc likuma EPCGS shēma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas var saņemt tikai tad, ja ir apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka EPCGS subsīdijas attiecībā uz ražošanas līdzekļu iegādi, ja eksporta pienākums bija izpildīts jau pirms PIP, vairs nevajadzētu uzskatīt par atkarīgām no eksporta izpildes. Tādēļ tās vairs nevajadzētu uzskatīt par īpašām subsīdijām un tās nebūtu jākompensē. Tomēr šī prasība bija jānoraida. Ir jāuzsver, ka subsīdijas nosacījums bija eksporta izpilde, proti, tā nebūtu piešķirta, ja uzņēmums nebūtu uzņēmies noteiktus eksporta pienākumus.

(45)

EPCGS shēmu nevar uzskatīt par atļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai aizvietotāju atmaksāšanas sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek izmantoti eksporta produkcijas ražošanā.

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli importētiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju par periodu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam attiecīgajā nozarē. Šai summai tika pieskaitīti procenti, lai parādītu laika gaitā iegūtā labuma kopējo vērtību. Uzskatīja, ka PIP Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme.

(47)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu, šis subsīdijas apjoms ir sadalīts uz eksporta apgrozījumu PIP un aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsidēšana ir atkarīga no eksporta darbības.

(48)

Subsīdijas likme, ko PIP attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija 0,9 %.

(49)

Atbilstīgi 2004. gada Rūpniecības veicināšanas politikai Madjas Pradešas štats piedāvā atbrīvojumu no elektroenerģijas nodokļa rūpniecības uzņēmumiem, kuri iegulda elektroenerģijas ražošanā pašu patēriņam.

(50)

Detalizēts apraksts par EDES ir sniegts Madjas Pradešas štata valdības 2006. gada 21. jūlija paziņojumā Nr. 29 un 2006. gada 12. jūlija pavēles Nr. 4238-XIII-2006 C pielikumā.

(51)

Šo shēmu var izmantot visi ražotāji, kas iegulda noteiktu kapitāla daļu spēkstaciju izveidē Madjas Pradešas štatā.

(52)

EDES atbrīvo no elektroenerģijas nodokļa (kas ir vietējs tirdzniecības nodoklis Madjas Pradešas štatā) maksāšanas uzņēmumus, kuri ieguldījuši noteiktu kapitāla summu spēkstacijas būvniecībā. Atbrīvojumu piešķir uz noteiktu laiku atkarībā no ieguldījuma vērtības. Shēmas mērķis ir attīstīt infrastruktūru, jo valstij piederošās spēkstacijas nespēj nodrošināt uzņēmumiem attiecīgajā apgabalā pietiekamus elektroenerģijas resursus. Nodokļu atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja enerģiju izmanto pašu vajadzībām.

(53)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, šo shēmu izmantoja PIP.

(54)

EDES nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Atbrīvojums no nodokļa ir Madjas Pradešas štata valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina tās nodokļu ieņēmumus, kas būtu saņemami pretējā gadījumā. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo nodokļi, ko ietaupa uz elektroenerģijas iegādi, uzlabo tā likviditāti.

(55)

EDES nav juridiski atkarīga no eksporta darbības. Turklāt tā nav juridiski ierobežota noteiktos ģeogrāfiskajos apgabalos Madjas Pradešas štatā vai tikai attiecībā uz dažiem uzņēmumiem vai nozares daļām. Tādēļ ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka šo shēmu nevajadzētu uzskatīt par īpašu un tādēļ tā nebūtu jākompensē, jo tās izmantošanas pamatā ir objektīvi un neitrāli ekonomiskie kritēriji.

(56)

Tomēr, tā kā Madjas Pradešas štata valdība nesadarbojās, Komisija nespēja izdarīt konkrētus secinājumus par šo shēmu attiecībā uz šā tiesību akta specifiku un praktisko piemērošanu, kā arī attiecībā uz rīcības brīvību, kāda ir piešķīrējai iestādei, lemjot par pieteikumiem. Faktiski nevar skaidri konstatēt, vai ir izpildīts 4. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts, jo nevarēja noteikt, ka Madjas Pradešas štata valdība piemēroja objektīvus kritērijus vai nosacījumus subsīdijas piešķiršanai. Tādēļ, lai gan ir pierādīts, ka shēma nav specifiska no likuma viedokļa, vēl joprojām nav skaidrs, vai tā ir specifiska de facto. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 4. panta 2. punkta ceturto daļu.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu subsīdijas apjomu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto tirdzniecības nodokli par elektroenerģiju, kas iegādāta PIP (skaitītājs), un uzņēmuma kopējo tirdzniecības apgrozījumu (saucējs), jo EDES nav atkarīga no eksporta darbības, turklāt elektroenerģijas izmantošana nav ierobežota, proti, to var izmantot arī citiem mērķiem, nevis tikai attiecīgā ražojuma ražošanā.

(58)

Subsīdijas likme, ko PIP attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija 0,5 %.

(59)

Procentuāli izteiktais kompensējamo subsīdiju apjoms, kas noteikts saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, izmeklēšanai pakļautajam ražotājam eksportētājam bija 7,1 %. Šie subsidēšanas apmēri pārsniedz minimālo robežu, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(60)

Pašreizējā procedūrā konstatētais subsidēšanas līmenis atbilst 7,2 % subsidēšanas līmenim, ko konstatēja tam pašam ražotājam eksportētājam pēdējā starpposma pārskatā.

(61)

Tāpēc uzskata, ka, ievērojot pamatregulas 18. pantu, PIP subsidēšana turpinājās.

(62)

Ievērojot pamatregulas 18. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanās radītu iespējamību, ka subsidēšana turpināsies vai atkārtosies.

(63)

Attiecībā uz šo ir jāatgādina, ka sadarbojās tikai viens no diviem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem. Tika konstatēts, ka PIP ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, turpināja izmantot kompensējamo subsīdiju piedāvātās priekšrocības, ko nodrošināja Indijas iestādes. Iepriekš analizētās subsīdiju shēmas piešķir atkārtotus labumus, un nepastāv norādes, ka šīs programmas paredzamā nākotnē varētu tikt pārtrauktas vai mainītas vai ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, vairs nesaņems labumu, izmantojot šīs shēmas. Minētās shēmas vēl joprojām ietilpst ārējās tirdzniecības politikā 09-14.

(64)

Attiecībā uz otru zināmo Indijas ražotāju eksportētāju no pārskatīšanas pieprasījuma izriet, ka tas turpina izmantot iepriekš tekstā analizētās subsīdiju shēmas. Nav pieejama informācija par pretējo. Tādēļ ir secināts, ka turpinās subsidēšana valsts mērogā.

(65)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītos konstatējumus, tiek secināts, ka subsidēšana turpinājās PIP un ka, iespējams, turpināsies arī nākotnē.

(66)

Tā kā tika pierādīts, ka subsidēšana turpinājās PIP un, iespējams, turpināsies, jautājums par atkārtotas subsidēšanas atkārtošanās iespējamību nav būtisks.

(67)

Savienībā līdzīgu ražojumu izgatavo pieci uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuru produkcijas izlaide uzskatāma par līdzīgā ražojuma kopapjomu Savienībā pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(68)

Divas no piecām uzņēmumu grupām neatbalstīja iesniegto pieprasījumu un nesadarbojās pārskatīšanas izmeklēšanā, proti, nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Sūdzību iesniedza šādas trīs ražotāju grupas, kas arī piekrita sadarboties: Graftech International, SGL Carbon GmbH un Tokai ERFTCARBON GmbH.

(69)

Šīs trīs ražotāju grupas veido lielāko daļu līdzīgā produkta kopējās produkcijas Savienībā, jo tās ražo vairāk nekā 90 % konkrētu grafīta elektrodu sistēmu kopējā Savienības produkcijā, kā minēts 4. apsvērumā. Tāpēc var uzskatīt, ka tās veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tās būs “Savienības ražošanas nozare”.

(70)

Ņemot vērā to, ka šajā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens attiecīgā ražojuma Indijas ražotājs eksportētājs, dati par Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu uz Savienību nav norādīti ar precīziem skaitļiem, lai nodrošinātu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 29. pantu.

(71)

Stāvoklis grafīta elektrodu nozarē ir cieši saistīts ar stāvokli tērauda nozarē, jo grafīta elektrodus galvenokārt izmanto elektrotehniskā tērauda nozarē. Šajā sakarā jāatzīmē, ka 2007. gadā un 2008. gada pirmajos trīs ceturkšņos bija ļoti labvēlīgi tirgus apstākļi tērauda nozarē un attiecīgi arī grafīta elektrodu nozarē.

(72)

Būtu jāpiemin, ka grafīta elektrodu pārdošanas apjomu izmaiņas notiek vairāk vai mazāk saskaņā ar tērauda ražošanas apjomiem. Tomēr grafīta elektrodu piegādes līgumus, nosakot cenu un daudzumu, parasti slēdz uz 6–12 mēnešu periodiem. Tādēļ parasti ir nobīde laikā starp pārdošanas apjoma izmaiņām, kas saistītas ar pieprasījuma izmaiņām, un secīgu ietekmi uz cenām.

(73)

Ražojuma patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdotajiem apjomiem Savienības tirgū, uz citu Savienībā strādājošu ražotāju pārdošanas apjomu aplēsēm Savienības tirgū, Eurostat datiem par importu un datiem, kas apkopoti saskaņā ar pamatregulas 24. panta 6. punktu. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā (9), dažus datus par importu neņēma vērā, jo, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tie neattiecās uz izmeklējamo ražojumu.

(74)

No 2006. gada līdz PIP Savienības patēriņš samazinājās gandrīz par 25 %, visvairāk samazinoties laikā no 2008. gada līdz PIP. Būtu jāpiemin, ka, pateicoties ļoti labvēlīgiem tirgus apstākļiem attiecīgā perioda sākumā, Savienības patēriņš bija ļoti liels un ka no sākotnējā izmeklēšanas perioda līdz 2006. gadam tas bija pieaudzis par 30 %.

1.   tabula

(75)

Importa apjoms, kura izcelsme ir Indijā (“attiecīgā valsts”), nepārtraukti ir palielinājies, attiecīgajā periodā pieaugot par 143 procentu punktiem, un PIP tas bija 5 000 līdz 7 000 tonnu. Attiecīgās valsts izcelsmes importa tirgus daļa ir vairāk nekā trīskāršojusies laikā no 2006. gada līdz PIP, kad tā sasniedza aptuveni 5 %. Tirgus daļa turpināja pieaugt PIP, neraugoties uz pieprasījuma ievērojamo krišanos. Attiecīgajā periodā attiecīgās valsts importa cenas pieauga par 52 %, sekojot līdzīgām Savienības ražošanas nozares cenu tendencēm, tomēr konstanti palika zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tā kā Indijā ir zināmi tikai divi ražotāji eksportētāji, dati 2. tabulā nav sniegti ar precīziem skaitļiem, lai ievērotu konfidencialitāti.

2.   tabula

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(77)

PIP produkcija samazinājās par 29 % salīdzinājumā ar 2006. gadu. Savienības ražošanas nozares produkcija vispirms pieauga par 2 % 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu un pēc tam strauji samazinājās, jo īpaši PIP.

3.   tabula

(78)

Ražošanas jauda nedaudz (kopumā par 2 %) samazinājās no 2006. gada līdz PIP. Tā kā produkcija samazinājās arī 2008. gadā un jo īpaši PIP, tā rezultātā jaudas izmantošana kopumā samazinājās par 25 procentu punktiem laikā no 2006. gada līdz PIP.

4.   tabula

(79)

Savienības ražošanas nozares noslēguma krājumi saglabājās stabili 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu un pēc tam samazinājās par 10 % 2008. gadā. PIP krājumu līmenis nedaudz paaugstinājās, bet bija par 5 % zemāks nekā 2006. gadā.

5.   tabula

(80)

Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms Savienības tirgū nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā samazinājās par 39 %. Attiecīgā perioda sākumā pārdevumu apjoms bija ļoti liels, jo bija pieaudzis gandrīz par 70 % salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanas periodu. Pārdošanas apjomi nedaudz samazinājās 2007. un 2008. gadā, tomēr saglabājās diezgan augstā līmenī (2008. gadā tie joprojām bija 47 % virs sākotnējā izmeklēšanas perioda līmeņa). Tomēr pārdevumu apjomi ievērojami kritās laikā no 2008. gada līdz PIP (gandrīz par vienu trešdaļu).

6.   tabula

(81)

Savienības ražošanas nozarei piederošā tirgus daļa pakāpeniski samazinājās gandrīz par 16 procentu punktiem no 2006. gada līdz PIP (no 84,6 % līdz 68,7 %).

7.   tabula

(82)

Savienības patēriņš no 2006. gada līdz PIP samazinājās gandrīz par 25 %. Savienības ražošanas nozare zaudēja gandrīz 16 procentu punktus no tirgus daļas, kamēr attiecīgais imports ieguva 3,4 procentu punktus no tirgus daļas.

(83)

No 2006. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 7 %.

8.   tabula

(84)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā gada laikā vienas personas saražoto produkciju, no 2006. gada līdz PIP samazinājās par 24 %. Tas nedaudz pieauga 2007. un 2008. gadā, bet pēc tam PIP samazinājās gandrīz par 25 %.

9.   tabula

(85)

Savienības ražošanas nozares cena par pārdoto ražojuma vienību liecina par pozitīvu tendenci, jo ir pieaugusi par 40 % attiecīgajā periodā. Tas ir saistīts ar i) vispārējo cenu līmeni tirgū, ii) vajadzību kompensēt ražošanas izmaksu pieaugumu un iii) veidu, kādā tiek noteiktas piegādes līgumu cenas.

(86)

Savienības ražošanas nozare 2007. un 2008. gadā varēja palielināt savas cenas, jo kopumā pieauga tirgus cenas; tas bija saistīts ar spēcīgu ilgstošu grafīta elektrodu pieprasījumu. Šis pieprasījums bija rezultāts ļoti labvēlīgiem tirgus apstākļiem tērauda nozarē, kuri pastāvēja līdz pat 2008. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem, kā minēts 71. apsvērumā.

(87)

Cenas paaugstinājās arī 2007. un 2008. gadā daļēji, lai segtu pieaugošās ražošanas izmaksas, un jo īpaši izejvielu izmaksas. No 2006. gada līdz 2008. gadam izmaksas palielinājās par 23 %. Tomēr Savienības ražošanas nozare spēja tās segt, ievērojami palielinot cenas (+ 33 %).

(88)

PIP cenas turpināja pieaugt, tomēr jau mazākā mērā (+ 5 %). Fakts, ka cenas nekritās periodā, kad kritās pieprasījums, ir skaidrots ar veidu, kādā tirgū tiek slēgti piegādes līgumi, un ar faktu, ka lielākā daļa piegādes līgumu 2009. gadam bija noslēgti 2008. gadā. Kā minēts 72. apsvērumā, grafīta elektrodu pārdošanas apjomu izmaiņas notiek vairāk vai mazāk saskaņā ar tērauda ražošanas apjomiem. Tomēr grafīta elektrodu piegādes līgumu slēgšana uz 6–12 mēnešu periodiem var kavēt ietekmi, kādu attiecībā uz cenām var radīt jebkādas pieprasījuma izmaiņas (pieaugums, samazinājums). Līgumus slēdz, pamatojoties uz paredzamajiem pārdošanas apjomiem, kuri var atšķirties no faktiskajiem pārdošanas apjomiem, kā rezultātā cenu tendences konkrētā periodā var nesekot pārdošanas apjomu tendencēm tajā pašā periodā. Šāda situācija bija PIP, kad pārdošanas apjomi samazinājās, bet cenas saglabājās augstas, jo lielākā daļa piegādes līgumu 2009. gadam bija noslēgti 2008. gadā un dažas piegādes, kuras bija plānotas 2008. gadā, tika atliktas uz 2009. gadu. Tomēr cenu pieaugums par 5 % PIP nebija pietiekams, lai segtu izmaksu pieaugumu (+ 13 %), kā tas bija iespējams iepriekšējos periodos. Pēc PIP līgumu cenas tika pazeminātas.

(89)

Kā skaidrots 75. apsvērumā, attiecīgās valsts importa cenu tendences bija līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenu tendencēm, tomēr konstanti bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

10.   tabula

(90)

No 2006. gada līdz PIP vidējā darba alga uz vienu darbinieku palielinājās par 15 %.

11.   tabula

(91)

No 2006. gada līdz PIP ikgadējā Savienības ražošanas nozares ieguldījumu plūsma attiecībā uz attiecīgo ražojumu pieauga par 37 %. Tomēr PIP ieguldījumi samazinājās par 14 % salīdzinājumā ar 2008. gadu.

12.   tabula

(92)

Attiecīgajā periodā izmaksām pieaugot par 40 %, Savienības ražošanas nozare no 2006. līdz 2007. gadam tomēr spēja palielināt cenas vairāk, nekā bija tās izmaksu pieaugums. Tas radīja peļņas pieaugumu no 19 % 2006. gadā līdz 26 % 2007. gadā. No 2007. gada līdz 2008. gadam cenas un izmaksas pieauga līdzīgās proporcijās, tādējādi Savienības ražošanas nozares peļņa saglabājās stabila 2007. gada līmenī. Pēc tam peļņa atkal samazinājās līdz 19 % PIP saistībā ar ietekmi uz izmaksām, ko radīja samazināta ražošanas jaudas izmantošana un augstākas izejvielu cenas. Peļņa turpināja samazināties 2009. gadā, jo Savienības ražošanas nozare bija spiesta pazemināt cenas, lai atspoguļotu pārdošanas cenu vispārējo samazināšanos grafīta elektrodu tirgū, kas bija saistīta ar sarūkošo pieprasījumu tērauda nozarē.

(93)

Ienākums no ieguldījumiem pieauga no 71 % 2006. gadā līdz 103 % 2007. gadā. 2008. gadā tas pieauga līdz 119 %, bet PIP samazinājās līdz 77 %. Kopumā ienākums no ieguldījumiem palielinājās tikai par sešiem procentu punktiem no 2006. gada līdz PIP.

13.   tabula

(94)

No 2006. līdz 2007. gadam pieauga neto naudas plūsma no pamatdarbībām. Šis pieaugums turpinājās 2008. gadā, bet PIP samazinājās. Kopumā naudas plūsma PIP bija par 28 % lielāka nekā attiecīgā perioda sākumā.

(95)

Nekas neliecināja par to, ka Savienības ražošanas nozare ir saskārusies ar grūtībām kapitāla piesaistē, galvenokārt tāpēc, ka daži ražotāji ir iesaistījušies lielākās grupās.

14.   tabula

(96)

Ņemot vērā Indijas izcelsmes importa apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās subsīdiju starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(97)

Iepriekš apskatītie rādītāji liecina par nelielu ekonomiskās un finansiālās situācijas uzlabošanos Savienības ražošanas nozarē pēc galīgo kompensācijas un antidempinga pasākumu ieviešanas 2004. gadā. Jo īpaši laikā no 2006. gada līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozare guva labumu no lielākām cenām un peļņas. Tas notika, pateicoties ļoti labvēlīgiem tirgus apstākļiem, kas ļāva saglabāt augstu cenu līmeni un rentabilitāti, lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās, kā izklāstīts 81. apsvērumā. Tomēr tajā pašā periodā, neraugoties uz pasākumiem, Indijas importa tirgus daļa pieauga un Indijas ražojumi tika importēti par zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas. PIP Savienības ražošanas nozares peļņa jau sāka mazināties, un tas turpinājās arī 2009. gadā sakarā ar izmaksu palielināšanos un ierobežotu cenu pieaugumu.

(98)

Lai gan attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās, attiecīgās valsts importa apjoms vairāk nekā divkāršojās un šā importa tirgus daļa vairāk nekā trīskāršojās (skatīt 75. apsvērumu). Ja neņem vērā antidempinga un kompensācijas maksājumus, PIP imports no attiecīgās valsts notika par zemāku cenu nekā Savienības ražošanas nozares cena, lai gan starpība bija mazāka par 2 %.

(99)

Tā kā 2007. gadā un 2008. gada pirmajos trīs ceturkšņos tērauda un saistītajās nozarēs, tostarp grafīta elektrodu nozarē, pastāvēja ļoti labvēlīgi ekonomiskie apstākļi, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija bija salīdzinoši laba, kad 2008. gada beigās sākās ekonomikas krīze. Fakts, ka grafīta elektrodu piegādes līgumus parasti slēdz uz 6–12 mēnešu periodiem, nozīmē, ka tiek kavēta ietekme, kādu attiecībā uz cenām var radīt jebkādas pieprasījuma izmaiņas (pieaugums, samazinājums). Tā kā līgumi par PIP bija noslēgti laikā, kad ekonomikas krīzes ietekmi vēl nevarēja paredzēt, ekonomikas krīzes ietekme PIP galvenokārt bija redzama apjomā, jo cenu ziņā Savienības ražošanas nozare jebkuru ietekmi justu ar nokavēšanos. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka Savienības ražošanas nozares situācija attiecībā uz dažiem aspektiem pasliktinājās pat labvēlīgu ekonomisko apstākļu periodā, jo tika zaudēta tirgus daļa, ko tagad ieņem imports no attiecīgās valsts. Tas, ka šī situācijas pasliktināšanās nav radījusi vēl negatīvāku ietekmi, daļēji bija saistīts ar lielo pieprasījumu 2007. un 2008. gadā, kas ļāva Savienības ražošanas nozarei saglabāt augstus produkcijas un pārdošanas apjomus, un daļēji bija saistīts ar faktu, ka tad, kad PIP šie apjomi samazinājās, tika saglabātas iepriekšējās cenas, pateicoties iepriekš aprakstītajai nobīdei laikā.

(100)

Tā kā Eurostat pieejamie dati par importu KN kodu līmenī ietver arī citus ražojumus, ne tikai izmeklējamo ražojumu, turpmākā analīze veikta, pamatojoties uz datiem par importu Taric kodu līmenī, ko papildina informācija no datiem, kuri apkopoti saskaņā ar pamatregulas 24. panta 6. punktu. Dažus datus par importu neņēma vērā, jo, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tie neattiecās uz izmeklējamo ražojumu.

(101)

Tiek lēsts, ka importa apjoms no citām trešām valstīm pieauga par 63 % no aptuveni 11 000 tonnām 2006. gadā līdz aptuveni 18 500 tonnām PIP. Citu valstu importa tirgus daļa pieauga no 6,6 % 2006. gadā līdz 14,4 % PIP. Vidējā importa cena no citām trešām valstīm pieauga par 42 % no 2006. gada līdz PIP. Galvenokārt importa izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), Krievijā, Japānā un Meksikā, kuras bija vienīgās valstis ar atsevišķām tirgus daļām, kas lielākas par 1 % PIP. Imports no šīm valstīm sīkāk apskatīts turpmākajos apsvērumos. Imports no deviņām citām valstīm kopā veido tirgus daļu, kas ir tikai aptuveni 2 %, un tas sīkāk nav iztirzāts.

(102)

Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 2,4 procentu punktiem attiecīgajā periodā (no 0,2 % līdz 2,6 %). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un arī zemākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(103)

Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 4,2 procentu punktiem attiecīgajā periodā (no 1,9 % līdz 6,1 %). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir nedaudz zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, bet augstākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(104)

Japānas izcelsmes importa tirgus daļa samazinājās par 0,4 procentu punktiem attiecīgajā periodā (no 2,0 % līdz 1,6 %). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenām vai augstākas par tām un arī augstākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(105)

Meksikas izcelsmes importa tirgus daļa palielinājās par 1,0 procentu punktu attiecīgajā periodā (no 0,9 % līdz 1,9 %). Pieejamā informācija liecina, ka šis imports notika par cenām, kas ir augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un arī augstākas nekā Indijas izcelsmes importa cenas.

(106)

Jāsecina, ka nevar izslēgt, ka ĶTR un Krievijas izcelsmes importa attīstība zināmā mērā ir samazinājusi Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tomēr, ņemot vērā pieejamo importa statistikas datu vispārējo dabu, kas neļauj salīdzināt cenas pēc ražojuma veida, kā tas bija iespējams attiecībā uz Indiju, pamatojoties uz detalizētu informāciju, ko sniedza ražotājs eksportētājs, ĶTR un Krievijas izcelsmes importa radīto ietekmi nevar konstatēt pārliecinoši.

15.   tabula

(107)

Kā norādīts 75. apsvērumā, importa apjoms no attiecīgās valsts no 2006. gada līdz PIP ir vairāk nekā divkāršojies. Ņemot vērā, ka patēriņš tajā pašā periodā samazinājās gandrīz par 25 %, Indijas eksportētāju tirgus daļa strauji pieauga no aptuveni 1,5 % 2006. gadā līdz aptuveni 5 % PIP. Lai gan Indijas eksporta cenas uz Savienību attiecīgajā periodā ievērojami pieauga sakarā ar augstām tirgus cenām kopumā, tās joprojām bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(108)

No 2006. gada līdz PIP, neraugoties uz antidempinga un kompensācijas pasākumu pastāvēšanu, daudzi nozīmīgi rādītāji pasliktinājās: produkcijas un pārdošanas apjomi samazinājās attiecīgi par 29 % un 39 %, jaudas izmantojums kritās par 28 %, un tam sekoja nodarbinātības un ražīguma līmeņa samazināšanās. Lai gan daļu šo negatīvo tendenču var izskaidrot ar spēcīgo pieprasījuma krišanos gandrīz par 25 % attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas ievērojamā samazināšanās par 15,9 procentu punktiem no 2006. gada līdz PIP jāinterpretē arī saistībā ar nepārtraukto tirgus daļas pieaugumu Indijas izcelsmes importam.

(109)

Attiecībā uz salīdzinoši lielo peļņas līmeni PIP tas galvenokārt bija saistīts ar nepārtraukti augsto cenu līmeni, kā tas skaidrots 88. apsvērumā. Tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozares situācija attiecīgajā periodā kopumā pasliktinājās un ka Savienības ražošanas nozare PIP beigās bija nestabila, neraugoties uz salīdzinoši augsto peļņas līmeni posmā, kad tās mēģinājumi saglabāt pārdošanas apjomus un pietiekamu cenu līmeni samazināta pieprasījuma apstākļos tika traucēti, jo palielinājās Indijas subsidētā importa apjoms.

(110)

Kā iepriekš minēts, kompensācijas pasākumu ieviešana ļāva Savienības ražošanas nozarei tikai ierobežotā mērā atgūties no nodarītā kaitējuma. Tomēr, kad PIP samazinājās augstais Savienības patēriņa līmenis, kas pastāvēja attiecīgā perioda lielākajā daļā, Savienības ražošanas nozare nonāca nestabilā un viegli ietekmējamā situācijā un turpināja saskarties ar Indijas subsidētā importa kaitējošo ietekmi. Jo īpaši PIP beigās Savienības ražošanas nozares spējas ietekmēt izmaksu pieaugumu bija vājas.

(111)

Tika konstatēts, ka, pārdodot Indijas preces valstīs, kas nav ES dalībvalstis, vidējā eksporta cena bija zemāka par vidējo eksporta cenu uz Savienību un arī zemāka par iekšzemes tirgus cenām. Indijas eksportētāja pārdevumi uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tika veikti ievērojamos daudzumos, kas atbilst lielākajai daļai no tā kopējiem eksporta pārdevumiem. Tāpēc uzskatīja, ka tad, ja pasākumi zaudēs spēku, Indijas eksportētājiem būtu stimuls nosūtīt nozīmīgus eksporta daudzumus no citām trešām valstīm uz Savienības tirgu, kas ir pievilcīgāks, par tāda līmeņa cenām, kuras pat tad, ja būtu augstākas nekā cenas uz trešām valstīm, visdrīzāk joprojām būtu zemākas par pašreizējo uz Savienību nosūtīto eksporta preču cenu līmeni.

(112)

Indijas ražotājam, kas sadarbojās, bija ievērojama rezerves jauda, un tas plānoja palielināt savu jaudu 2010./2011. gadā. Tādēļ ir jaudas, kas ļauj ievērojami palielināt uz Savienību eksportētos apjomus, īpaši tādēļ, ka nav pazīmju, ka trešo valstu tirgi vai iekšzemes tirgus varētu absorbēt papildu produkcijas daudzumus.

(113)

Komentāros pēc informācijas saņemšanas Indijas ražotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka rezerves jauda galvenokārt bija saistīta ar ekonomikas krīzi un ar to saistīto pieprasījuma krišanos. Tomēr ievērojamu daļu uzņēmuma rezerves jaudas var skaidrot ar faktu, ka uzņēmums būtiski palielināja savu jaudu laikā no 2006. gada līdz PIP. Turklāt būtu jāpiemin, ka uzņēmums plānoja papildus palielināt jaudu. Būtu arī jānorāda, ka ir vēl viens Indijas ražotājs, kurš nesadarbojās un kuram ir līdzīga jauda un jaudas izmantošana, un kurš arī nesen ir paziņojis par vēl lielāku jaudas palielinājumu.

(114)

Ražotājiem attiecīgā valstī ir potenciāls, lai palielinātu un/vai pārorientētu savus eksporta apjomus uz Savienības tirgu. Turklāt Indijas eksporta cenas uz trešām valstīm ir zemākas nekā cenas uz Savienību. Izmeklēšana pierādīja, ka, pamatojoties uz salīdzināmu ražojumu veidiem, ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu par zemāku cenu nekā Savienības ražošanas nozare. Ļoti iespējams, ka šīs zemās cenas pazeminātos atbilstīgi zemākām cenām, ko piemēro pārējām valstīm. Šāda cenu politika apvienojumā ar attiecīgās valsts eksportētāju spēju piegādāt ievērojami lielu attiecīgā ražojuma daudzumu Savienības tirgum, visticamāk, negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko situāciju.

(115)

Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozarē situācija joprojām ir nestabila un viegli ietekmējama. Ja Savienības rūpniecības nozari pakļautu palielinātiem attiecīgās valsts importa apjomiem par subsidētām cenām, tad varētu samazināties tās pārdošanas apjomi, tirgus daļa, pārdošanas cenas, un līdz ar to finansiālā situācija pasliktinātos līdz tādam līmenim, kāds tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Pamatojoties uz to, secināja, ka pasākumu izbeigšana, visticamāk, pasliktinātu jau tā nestabilo situāciju un izraisītu būtiska kaitējuma atkārtošanos Savienības ražošanas nozarē.

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo kompensācijas pasākumu saglabāšana kopumā būtu Savienības interesēs. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, novērtējot dažādās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un patērētāju intereses.

(117)

Būtu jāatceras, ka sākotnējā izmeklēšanā pasākumu ieviešana netika uzskatīta par pretēju Savienības interesēm. Turklāt tas, ka patlaban veiktā izmeklēšana ir pārskatīšana, tādējādi analizējot situāciju, kad kompensācijas pasākumi jau ir spēkā, dod iespēju novērtēt jebkādu neparedzētu negatīvu ietekmi uz ieinteresētajām personām, ko varēja radīt spēkā esošie kompensācijas pasākumi.

(118)

Pamatojoties uz to, tika pētīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējošas subsidēšanas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(119)

Savienības ražošanas nozare ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīgu ražošanas nozari. To apstiprināja tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvā attīstība pēc tam, kad 2004. gadā tika noteikti kompensācijas pasākumi. Īpaši tas, ka Savienības ražošanas nozare palielināja rentabilitāti dažus gadus pirms PIP, krasi atšķiras no situācijas pirms pasākumu ieviešanas. Tomēr Savienības ražošanas nozare konsekventi zaudēja tirgus daļu, kamēr imports no attiecīgās valsts pamatīgi palielinājās kā tirgus daļa attiecīgajā periodā. Nepastāvot pasākumiem, Savienības ražošanas nozare, iespējams, būtu daudz sliktākā situācijā.

(120)

Neviens no deviņiem nesaistītajiem importētājiem, ar kuriem sazinājās, nepieteicās sadarboties.

(121)

Septiņpadsmit lietotāji pieteicās un iesniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem. Lai gan lielākā daļa lietotāju jau vairākus gadus nebija iepirkuši grafīta elektrodus no Indijas un tādēļ ieturēja neitrālu nostāju attiecībā uz iespējamu pasākumu turpināšanu, seši lietotāji vismaz kādā mērā bija izmantojuši Indijas elektrodus. Četri lietotāji apgalvoja, ka pasākumu turpināšana negatīvi ietekmēs konkurenci. Viena asociācija (Eurofer) stingri iestājās pret pasākumu turpināšanu un apgalvoja, ka pasākumu rezultātā daudzi Indijas eksportētāji aizies no ES tirgus. Asociācija apgalvo, ka pasākumu turpināšana traucēs tērauda ražotājiem veidot alternatīvus piegādes avotus un ļaus Savienības ražošanas nozarei arī turpmāk ieņemt vadošo pozīciju, kas līdzinās divu operatoru monopola situācijai. Tomēr, ņemot vērā Indijas importa attīstību pēc pasākumu ieviešanas, ir skaidrs, ka šāda masveida aiziešana nav notikusi; gluži pretēji – imports no Indijas attiecīgajā periodā ir ievērojami palielinājies. Turklāt izmeklēšanā konstatēts, ka grafīta elektrodi arvien vairāk ienāk Savienības tirgū no vairākām citām trešām valstīm. Attiecībā uz Savienības ražošanas nozares pozīcijas noturību tirgū tiek atgādināts, ka tās tirgus daļa ir samazinājusies gandrīz par 16 procentu punktiem attiecīgajā periodā (skatīt 81. apsvērumu). Visbeidzot, šī asociācija pieļāva, ka grafīta elektrodi ir tikai salīdzinoši maza sastāvdaļa tērauda ražotāju kopējās izmaksās.

(122)

Turklāt jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu ieviešana neietekmēs lietotājus (10). Neraugoties uz to, ka pasākumi bija spēkā piecus gadus, Savienības importētāji/lietotāji joprojām saņēma materiālu piegādes, tostarp arī no Indijas. Netika arī izteikti nekādi norādījumi par to, ka būtu grūti atrast citus piegādes avotus. Turklāt jāatceras, ka attiecībā uz ieviesto pasākumu ietekmi uz lietotājiem sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka, ievērojot grafīta elektrodu izmaksu niecīgo ietekmi uz izmantotāju nozarēm, ir maz ticams, ka jebkāds izmaksu sadārdzinājums ievērojami ietekmētu izmantošanas nozari. Pēc pasākumu ieviešanas nekas arī neliecināja par pretējo. Tādēļ tiek secināts, ka kompensācijas pasākumu saglabāšana, visticamāk, nopietni neskars importētājus/lietotājus, kas darbojas Kopienā.

(123)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka nepastāv nekādi nepārvarami iemesli pret pašreizējo kompensācijas pasākumu saglabāšanu.

(124)

Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ieteikt saglabāt pašreizējos pasākumus. Personām arī bija piešķirts laiks, kurā pēc šīs informācijas saņemšanas tās varēja iesniegt komentārus. Ja iesniegtā informācija un komentāri bija pamatoti, tos attiecīgi ņēma vērā.

(125)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu būtu jāsaglabā spēkā kompensācijas pasākumi, ko piemēro Indijas izcelsmes konkrētu grafīta elektrodu importam. Jāatgādina, ka pie šiem pasākumiem pieder procentuālie nodokļi.

(126)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā, piemēro tikai attiecīgā ražojuma importam, ko ražo šie uzņēmumi un attiecīgi konkrēti nosauktas juridiskas personas. Citi šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukti (ar adresi un nosaukumu) uzņēmumi, tostarp ar tādiem uzņēmumiem saistītas juridiskas personas, saražota ražojuma importa gadījumā nevar izmantot šīs likmes, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(127)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējama Komisijai (11) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksporta pārdošanu, kuras, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes,