1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/1

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 478/2010 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes augstas stiprības poliestera (“ASP”) pavedienu importam. Korejas Republikas (“Koreja”) un Taivānas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam pagaidu pasākumus nenoteica.

(2)

Procedūra tika sākta, pamatojoties uz sūdzību, ko 2009. gada 27. jūlijā iesniedza Eiropas Mākslīgo šķiedru asociācija (CIRFS) (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 60 %, no kopējās ASP pavedienu produkcijas Savienībā.

(3)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 15. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana ietvēra periodu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2005. gada janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt pagaidu antidempinga pasākumus (“provizoriskās informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par provizoriskajiem secinājumiem. Ieinteresētajām personām, kuras to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiskās un rakstiskās piezīmes, un vajadzības gadījumā provizoriskie konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

(5)

Attiecībā uz Savienības interešu aspektiem papildu pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

lietotāji Savienībā:

(6)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja uzklausīšanu un uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Šo pieprasījumu izteica pēc provizoriskās informācijas izpaušanas. Tika nodrošināta uzklausīšana uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē.

(7)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu par ĶTR izcelsmes ASP importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Tika noteikts arī termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja iesniegt paskaidrojumus.

(8)

Attiecīgais ražojums ir ASP pavediens (kas nav šujamie diegi), kas nav paredzēts mazumtirdzniecībai, tostarp monopavediens ar lineāro blīvumu, mazāku nekā 67 deciteksi, kura izcelsme ir ĶTR, Korejā un Taivānā (“attiecīgais ražojums”) un kuru pašlaik klasificē ar KN kodu 5402 20 00.

(9)

Pēc provizoriskās informācijas atklāšanas viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā atšķirības starp riepu ražošanā izmantoto pavedienu – tā saukto augstā stiepes moduļa un zemas saraušanās spējas (“AMZS”) pavedienu – un citiem pavedienu veidiem, jo šim veidam, pirms to apstiprina kā atbilstīgu pircēju noteiktajām AMZS specifikācijām, nepieciešama ilgstoša un dārga tehniskā testēšana. Turklāt šī persona apgalvoja, ka nav skaidrs, kādi faktori tika izmantoti, provizoriski nosakot, ka pastāv viens ražojums. Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka AMZS un pārējiem pavedienu veidiem ir atšķirīga izmaksu uzbūve.

(10)

Atbildot uz minētajiem apgalvojumiem, vispirms būtu jāatzīmē, ka attiecīgajam ražojumam ir vairāki atšķirīgi lietojuma veidi, piemēram, to izmanto riepu stiprināšanai, plato audumu, drošības jostu, gaisa spilvenu, virvju, tīklu un vairāku rūpnieciskām vajadzībām paredzētu izstrādājumu ražošanā. Tādējādi ir ļoti daudz dažādu lietojuma veidu, tāpēc pastāv ļoti daudz dažādu ražojuma veidu un specifikāciju.

(11)

Nosakot, ka AMZS un citi pavedienu veidi ir viens ražojums, galvenie kritēriji bija fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Kā skaidrots pagaidu regulas 19. apsvērumā, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka, lai gan AMZS pavedienam piemīt dažas īpašības, kas to atšķir no citiem ASP (piemēram, modulis, saraušanās spēja, stiepes izturība un nogurumizturība), visiem dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības. Tādēļ tos uzskata par vienu ražojumu.

(12)

Par apgalvojumu, ka izmaksu uzbūve atšķiras, būtu jāatzīmē, ka pašas par sevi tās nav izšķirošais kritērijs, nosakot, vai AMZS ir atšķirīgs ražojums salīdzinājumā ar citiem ASP veidiem. Izmaksu, cenu un ražošanas procesa atšķirības pašas par sevi nepamato to, ka noteikts ražojuma veids, piemēram, AMZS, būtu uzskatāms par atšķirīgu ražojumu, ja vien šim veidam nepiemīt tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, kas citiem ražojuma veidiem.

(13)

Tāpēc AMZS izslēgšana no izmeklēšanas jomas nav uzskatāma par pamatotu, un tādējādi apgalvojumi šajā sakarā bija jānoraida.

(14)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas citas piezīmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 16. līdz 20. apsvērums.

(15)

Viens Taivānas ražotājs eksportētājs iesniedza pierādījumus, kas parādīja, ka galveno ASP ražošanā izmantoto izejvielu, attīrītas tereftālskābes (PTA) un monoetilēnglikola (MEG), cenas IP bija svārstīgas. Konkrēti noskaidrojās, ka īpaši strauji iepirkuma cenas saruka 2008. gada 4. ceturksnī. Tāpēc ražotājs apgalvoja, ka, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu ar eksporta cenām, tas būtu jāņem vērā, nosakot viņa normālo vērtību.

(16)

Regulas 18. apsvērumā minēto secinājumu pamatā ir ļoti sīka eksportētāja iesniegto datu analīze, kas tika pārbaudīta pārbaudes apmeklējuma laikā. Tādējādi uzskatīja, ka šajā gadījumā, nosakot konkrētu IP laikposmu normālās vērtības, ir pamatoti ņemt vērā izejvielu cenu atšķirības.

(17)

Citu piezīmju par pagaidu regulas 86. un 87. apsvērumā aprakstīto metodi nebija. Taivānas ražotāju eksportētāju normālās vērtības noteikšanā izmantoto metodi var apstiprināt.

(18)

Izmeklēšana parādīja, ka iepriekš 15. apsvērumā minētā Taivānas ražotāja attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms Savienības tirgū bija lielāks IP pirmajā pusē, kad izejvielu cenas bija zemākas. Šis secinājums būtu jāaplūko arī, ņemot vērā 16. apsvēruma saturu.

(19)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par eksporta cenu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 88. apsvērums.

(20)

Normālo vērtību un eksporta cenu noteica saskaņā ar iepriekš paskaidroto. Tādā veidā noteikto minētā ražotāja normālo vērtību un tā eksporta cenu salīdzināja pēc iespējas tuvākos laikposmos, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tas atbilst pamatregulas 2. panta 10. punktam.

(21)

Netika saņemtas citas piezīmes par Taivānas ražotāju eksportētāju normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu. Tāpēc var apstiprināt pagaidu regulas 89. apsvēruma saturu.

(22)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 92. apsvērumā tika secināts, ka Taivānas valsts mēroga dempinga starpība ir de minimis. Pašlaik 15. apsvērumā minētajam Taivānas ražotājam noteiktā galīgā dempinga starpība ir mazāka par de minimis slieksni. Tādējādi tiek apstiprināts, ka Taivānas valsts mēroga galīgā dempinga starpība ir de minimis.

(23)

Jāatgādina, ka pieteicās 11 ĶTR ražotāji eksportētāji. Šie uzņēmumi IP veidoja 100 % attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma Savienības tirgū. Izlasē tika iekļauti trīs ražotāji eksportētāji vai saistītu uzņēmumu grupas, pamatojoties uz augstāko eksporta apjomu, lai noteiktu dempinga apmērus attiecībā uz ĶTR. Trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieprasīja TER, tomēr tika atzīts, ka tikai vienam uz to ir tiesības.

(24)

Pēc tam, kad tika publiskoti secinājumi attiecībā uz TER, divi ražotāji eksportētāji, kuriem netika piešķirts TER, iesniedza šādas piezīmes.

(25)

Pirmais ražotājs eksportētājs iesniedza piezīmes par ierobežojumu klauzulu tā veiktajā uzņēmējdarbībā, grāmatvedības uzskaitē konstatētajām problēmām un maksājumu par noteiktiem aktīviem, piemēram, zemes lietošanas tiesībām.

(26)

Šis eksportētājs atzina, ka tā statūtos ierobežojuma klauzula ir iekļauta. Tas apgalvoja, lai gan to nepierādīja, ka šī klauzula tā darbību juridiski vairs neietekmē. Līdzīgi arī par grāmatvedības uzskaites problēmām uzņēmums atzina, ka pastāv neatbilstības starp grāmatvedības uzskaiti un revidētajiem finanšu pārskatiem, tomēr apgalvoja, ka šīs neatbilstības ir nelielas un tās izskaidrotas izmeklēšanas laikā. Būtu jāpaskaidro, ka problēmas, kuras tika konstatētas minētā uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē un kuru dēļ netika piešķirts TER, bija nevis nelielas, bet gan būtiskas, jo īpaši attiecībā uz noteiktu aktīvu grāmatošanu un neatbilstībām, kuras, veicot pārbaudi uz vietas, konstatēja starp noteiktām virsgrāmatām un dokumentiem.

(27)

Otrs ražotājs eksportētājs izteica konkrētas piezīmes par secinājumiem attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem, ierobežojuma klauzulu uzņēmējdarbībā un zemes lietošanas tiesību iegādi.

(28)

Attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem eksportētājs atkārtoja tos pašus argumentus, kas tika izteikti provizoriskajā posmā, proti, ka kapitāls ir ticis pienācīgi ieguldīts. Tas apgalvoja, ka tehnoloģiskā zinātība ir īpaša zināšanu kategorija, kam nav nepieciešams patents vai reģistrēšana, tāpēc kapitāla ieguldījums ticis veikts pareizi, lai arī tas ir bijis ieguldījums natūrā. Attiecībā uz pēdējiem jautājumiem eksportētājs atkārtoja, ka ierobežojuma klauzula uzņēmumam nav obligāta un ka ieguldījumu prasības, kas saistītas ar zemes iegādi, nav uzskatāmas par izkropļojumu, bet gan ir saistītas ar iestāžu teritoriju attīstības politiku.

(29)

Tomēr minētie argumenti jau bija izvirzīti un noraidīti provizoriskajā posmā. Pat ja ieguldījumu prasības ir saistītas ar iestāžu teritoriju attīstības politiku, tās nav uzskatāmas par saderīgām ar TER. Netika sniegti jauni pierādījumi, kas varētu mainīt TER novērtējumā un pagaidu regulas 50. un 51. apsvērumā izklāstītos provizoriskos secinājumus.

(30)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 46. līdz 52. apsvērumā izdarītie pagaidu secinājumi.

(31)

Kā minēts pagaidu regulas 28. apsvērumā, divi ražotāji eksportētāji, kuri netika iekļauti izlasē, pieprasīja individuālas dempinga starpības noteikšanu atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam. Tomēr atsevišķas pārbaudes pieprasījumus varēja izskatīt tikai pēc pagaidu pasākumu noteikšanas.

(32)

Šie uzņēmumi noteiktajā termiņā iesniedza atbildes TER pieprasījuma veidlapā. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija izskatīja un pārbaudīja pieprasījumu veidlapās iesniegto informāciju un visu pārējo informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, veicot pārbaudi šādu uzņēmumu telpās:

(33)

Uzziņai turpmāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

(34)

Abu uzņēmumu reģistrācijas dokumentos bija iekļauta ierobežojuma klauzula attiecībā uz pārdošanas apjoma sadalījumu eksporta un iekšzemes tirgū. Vienam eksportētājam konstatēja vairākas neatbilstības un trūkumus pieteikuma iesniedzēja grāmatvedības sistēmā, tādējādi liekot secināt, ka uzskaite ir neskaidra, tā netiek nedz sagatavota, nedz revidēta saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Visbeidzot, tika konstatēti zināmi izkropļojumi, kuri saglabājušies no agrākās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, jo īpaši attiecībā uz uzņēmuma zemes lietošanas tiesību iegādi.

(35)

Pamatojoties uz to, tika secināts, ka neviens no abiem uzņēmumiem nav pierādījis pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto kritēriju izpildi, un tāpēc tiem nevar piešķirt TER.

(36)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem AR piešķiršanai.

(37)

Divi ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja individuālu pārbaudi, neatbilda TER kritērijiem, bet gadījumam, ja tiem netiktu piešķirts TER, pieprasīja AR.

(38)

Uzziņai turpmāk dots īss AR kritēriju kopsavilkums:

(39)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika noteikts, ka šie abi izlasē neiekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji, kas pieprasīja atsevišķu pārbaudi, atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām AR piešķiršanai.

(40)

Kā minēts pagaidu regulas 57. līdz 62. apsvērumā, tika uzskatīts, ka ASV nav atbilstīga analogā valsts ĶTR normālās vērtības noteikšanai. Tā vietā par analogo valsti ĶTR normālās vērtības noteikšanai atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam tika atzīta Taivāna.

(41)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas dažas ieinteresētās personas ieteica Taivānas vietā kā analogo valsti izmantot Koreju. Tās apgalvoja, ka Koreja ir atbilstīgāka par Taivānu, jo Korejas ražotāji eksportētāji arī izmanto jaunāko viena posma ražošanas tehnoloģiju, to ražošanas galaproduktu salīdzināmība ar ĶTR ražošanas galaproduktiem ir ļoti liela, Korejas iekšzemes tirgus ir liels un salīdzināms ar ĶTR tirgu un Korejā nav uzņēmumu, attiecībā uz kuriem būtu konstatēts dempings.

(42)

Attiecībā uz analogās valsts izvēli tika izmantoti šādi kritēriji: ražošanas apjoma un galaproduktu salīdzināmība valstī, kas nav tirgus ekonomikas valsts, un iespējamajā analogajā valstī, iekšzemes pārdošanas apjoma (darījumu) nesaistītiem klientiem reprezentativitāte salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma eksportu, kura izcelsme ir valstī, kas nav tirgus ekonomikas valsts, konkurences līmenis analogās valsts iekšzemes tirgū, pieejas izejvielām un energoresursiem salīdzināmība un iespējamās analogās valsts eksportētāju gatavība sadarboties izmeklēšanā.

(43)

Tika veikts turpmāks izvērtējums pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, lai izanalizētu attiecīgos kritērijus. Šī analīze parādīja, ka dažu kritēriju ziņā Koreja un Taivāna tiešām ir līdzīgas. Tomēr šķiet, ka kopumā Taivāna bija vispiemērotākā analogā valsts.

(44)

Izvērtējums parādīja, ka Korejas un Taivānas salīdzināmības līmenis saražoto galaproduktu apjoma ziņā ar ražotājiem ĶTR ir augsts un lielu iekšzemes tirgū pārdoto ražojumu apjomu abās valstīs var salīdzināt ar ĶTR eksportu. Šā kritērija ziņā Korejas salīdzināmības līmenis bija nedaudz augstāks, jo tās ražošanas apjoms ir lielāks nekā Taivānai.

(45)

Tomēr šā kritērija nozīmi nevajadzētu vērtēt augstāk par citiem kritērijiem, piemēram, iekšzemes tirgū veikto pārdošanas darījumu reprezentativitāti salīdzinājumā ar eksportu, pieeju izejvielām un konkurences līmeni analogajā valstī.

(46)

Tika konstatēts, ka gan Korejas, gan Taivānas reprezentatīvu iekšzemes tirgū veiktu pārdošanas darījumu apjoms, kura normālā vērtība nebūtu noskaidrota, salīdzinājumā ar ĶTR eksportu ir augsts. Tomēr tika noteikts, ka salīdzinājumā ar Korejas eksportētāju darījumiem Taivānas eksportētāju veiktie darījumi kopumā ir reprezentatīvāki. Ja par analogo valsti izvēlētos Koreju, būtu jānosaka normālā vērtība lielākam apjomam un vairākiem attiecīgā ražojuma veidiem.

(47)

Attiecībā uz konkurences līmeni viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka vienam Taivānas ražotājam eksportētājam iekšzemes tirgū ir dominējošs stāvoklis un ka arī tāpēc Taivānu nedrīkstētu izmantot kā analogo valsti.

(48)

Liels ražotāju skaits var liecināt par konkurenci valstī. Tomēr jāpēta arī, vai analogās valsts ražotāji ir iesaistīti tādā konkurencē, kas nodrošina pietiekamu, bet ne pārmērīgu peļņu.

(49)

Tika konstatēts, ka Korejā ir četri iekšzemes ražotāji un iekšzemes tirgu papildina ASP imports. Taivānā darbojas divi ražotāji un iekšzemes tirgus izmanto arī ārējus avotus. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka, neraugoties uz zemākām izmaksām Korejā, iekšzemes cenu līmenis nebija zemāks par Taivānā esošo. Korejas tirgū vidējā gūtā peļņa bija 18 %, bet Korejas ASP ražotāji gūst peļņu, kas pārsniedz 20 % no attiecīgā ražojuma apgrozījuma. Tas ir daudz vairāk nekā Taivānā, kur peļņa sasniedza 5 līdz 9 %.

(50)

Tāpēc uzskatāms, ka Taivānā konkurences līmenis ir augsts un peļņa nav pārmērīga.

(51)

Attiecībā uz izejvielu pieejamību Koreja pēc Taizemes nepārprotami ir viena no lielākajām PTA ražotājām un eksportētājām pasaulē. Šī Korejas ražotāju konkurences priekšrocība zināmā mērā var skaidrot to, kāpēc izejvielu cena Korejā vidēji bija zemāka nekā Taivānā un ĶTR. Izmeklēšana parādīja, ka vairākums pārbaudīto Korejas uzņēmumu iegūst izejvielas no saistītiem uzņēmumiem vai spēj tās saražot paši. Turpretī Taivānā neviens no izmeklēšanā iekļautajiem uzņēmumiem pats neražoja izejvielas un tās (tāpat kā ĶTR gadījumā) galvenokārt ieguva no saistītām un nesaistītām personām.

(52)

Pieejamā informācija un tas, ka Taivānas ražotājiem eksportētājiem ir saistītie ASP ražotāji ĶTR, liecina, ka grupās tiek izmantoti vieni izejvielu piegādes avoti, lai gūtu apjomradītus ietaupījumus un panāktu labākas cenas. Tādējādi tika uzskatīts, ka izejmateriālu pieejamības apstākļi ĶTR ir ļoti līdzīgi apstākļiem Taivānā.

(53)

Pamatojoties uz to, ir uzskatāms, ka Taivānas izvēle nav nepamatota un šajā gadījumā tā ir atbilstīgāka. Tāpēc Taivāna tiek apstiprināta par analogo valsti.

(54)

Tā kā netika saņemtas piezīmes attiecībā uz normālo vērtību, kas noteikta uzņēmumam, kuram tika piešķirts TER, tiek apstiprināts pagaidu regulas 64. un 65. apsvērums.

(55)

Kā minēts 15. apsvērumā, viens Taivānas eksportētājs pierādīja, ka galveno ASP ražošanā izmantoto izejvielu iepirkuma cenas IP bija svārstīgas, un apgalvoja, ka tas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību. Šo prasību uzskatīja par pamatotu, un Taivānas, kura šajā gadījumā ir analogā valsts, noteiktā normālā vērtība tika attiecīgi pārskatīta.

(56)

Kā skaidrots pagaidu regulas 68. apsvērumā, visi izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju attiecīgā ražojuma pārdevumi Savienības tirgū tika veikti tieši Savienības neatkarīgiem klientiem. Tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski maksātām vai maksājamām cenām. Individuāli pārbaudītie uzņēmumi eksporta pārdevumus veica tieši arī nesaistītiem klientiem, un tādēļ, lai noteiktu minēto uzņēmumu eksporta cenu, arī izmantoja pagaidu regulas 68. apsvērumā aprakstīto metodi.

(57)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par eksporta cenu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 68. apsvērums.

(58)

Analogajai valstij noteiktās pārskatītās normālās vērtības salīdzināja ar sadarbībā iesaistīto ĶTR ražotāju eksportētāju eksporta cenu. Kā parādīts 63. apsvērumā, tā rezultātā trijiem izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem tika samazināta galīgā dempinga starpība.

(59)

Jānorāda, ka pagaidu regulas 69. apsvērumā minētā netiešo nodokļu korekcija ir starpība starp pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas jāmaksā par pārdošanu vietējā tirgū, un PVN, kas jāmaksā par eksporta pārdošanas darījumiem, ņemot vērā eksporta pārdošanas PVN atmaksas likmi. Sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji apstrīdēja to, kā tika veikta korekcija, un apgalvoja, ka, novērtējot neatmaksāto PVN apmēru, jāņem vērā konkrētām apstrādes un pārdošanas darbībām piemērojamais PVN režīms.

(60)

Attiecībā uz šo apgalvojumu ir norādīts, ka korekciju pamatā bija pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta noteikumi, kuros paredzēta normālās vērtības korekcija atbilstīgi importa maksājumiem un netiešajiem nodokļiem – kategorijai, kurā ietilpst PVN. Pamatojoties uz to, šis apgalvojums tika noraidīts.

(61)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par salīdzinājumu, kas mainītu provizoriskos secinājumus, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 69. apsvērums.

(62)

Analogajai valstij, Taivānai, noteiktās pārskatītās vidējās normālās vērtības un salīdzinājums ar Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenu noteica zemāku galīgo dempinga starpību.

(63)

Šī galīgā dempinga starpība Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir šāda:

(64)

Uzņēmumiem, kas pieprasīja atsevišķu pārbaudi, galīgās dempinga starpības ir šādas:

(65)

Tā kā par normālo vērtību, kas paskaidrota pagaidu regulas 75. un 76. apsvērumā, citas piezīmes netika saņemtas, ar šo minētie secinājumi tiek apstiprināti.

(66)

Tā kā par eksporta cenu citas piezīmes netika saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 77. un 78. apsvērums.

(67)

Tā kā par salīdzinājumu netika saņemtas citas piezīmes, kas mainītu provizoriskos secinājumus, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 79. līdz 81. apsvērums.

(68)

Tā kā par dempinga starpībām netika saņemtas citas piezīmes, kas mainītu provizoriskos secinājumus attiecībā uz Koreju, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 82. līdz 85. apsvērums.

(69)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 94. līdz 96. apsvērums.

(70)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 97. apsvērums.

(71)

Jāatgādina, ka Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz kopējo importa apjomu pēc Eurostat datiem, Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū, tostarp pasīvo ražotāju pārdošanas apjoma aptuveno aprēķinu, pamatojoties uz sūdzības datiem.

1.   tabula

(72)

Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 7 %. No 2005. līdz 2007. gadam tas palielinājās par 20 % un tad laikā no 2007. gada līdz IP saruka par 27 %. Patēriņš 2008. gadā un IP samazinājās pieprasījuma krituma rezultātā, jo īpaši 2008. gada otrajā pusē, ekonomikas krīzes dēļ.

(73)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par patēriņu Savienībā, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 98. līdz 100. apsvērums.

(74)

Jāatgādina, ka Korejas un Taivānas imports netika vērtēts kopā ar importu no ĶTR par dempinga cenām, jo, kā minēts pagaidu regulas 102. un 103. apsvērumā, IP Korejas un Taivānas imports netika veikts par dempinga cenām.

(75)

Jāatzīmē, ka, lai veiktu novērtējumu, vai šajā izmeklēšanā būtu jāveic importa no attiecīgajām valstīm kumulatīvs novērtējums, tika atsevišķi aplūkots katras valsts imports, ņemot vērā pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītos nosacījumus. Tā kā Korejas un Taivānas importa dempinga starpība bija mazāka par de minimis slieksni, tika secināts, ka Korejas un Taivānas imports nebūtu jāvērtē kopā ar importu par dempinga cenām no ĶTR. Ievērojot šo secinājumu, minēto importu analizēja atsevišķi pagaidu regulas 147. līdz 152. apsvērumā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu.

(76)

Jāatgādina, ka provizoriski tika konstatēts, ka viens ĶTR ražotājs eksportētājs neveic produktu eksportu uz Savienības tirgu par dempinga cenām. Līdz ar to šis eksports tika izslēgts no analīzes par ĶTR importa par dempinga cenām attīstību Savienības tirgū. Atsevišķajās pārbaudēs, ko veica pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, tika konstatēts, ka vēl viens ĶTR ražotājs eksportētājs neveic eksportu par dempinga cenām, kā minēts iepriekš 64. apsvērumā. Tādējādi arī šo eksportu izslēdza no analīzes par ĶTR importa par dempinga cenām attīstību Savienības tirgū un tā ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Līdz ar to dati par ĶTR importu par dempinga cenām tika pārskatīti.

2.   tabula

(77)

Pēc datu pārskatīšanas attiecībā uz ĶTR importu par dempinga cenām tika konstatēts, ka tā apjoms attiecīgajā periodā ievērojami pieaudzis vairāk nekā astoņkārtīgi, bet vidējās importa cenas vienlaikus krasi sarukušas par 45 %.

(78)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par cenu samazinājumu, tiek apstiprināta pagaidu regulas 110. un 111. apsvērumā aprakstītā cenu samazinājuma noteikšanas metodika. Tomēr, kā minēts iepriekš 31. apsvērumā, pēc atsevišķo pārbaužu veikšanas, kas sekoja pagaidu pasākumu noteikšanai, tika pārvērtēts cenu salīdzinājums ar līdzīgiem ražojuma veidiem. Pārvērtēšana apstiprināja, ka ĶTR imports tiek veikts par dempinga cenām, kas IP bija par 24,1 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(79)

Jāatgādina, ka līdz ar to, ka tika konstatēts, ka imports no Korejas, Taivānas un diviem Ķīnas uzņēmumiem netiek veikts par dempinga cenām, tas nebūtu jāapvieno ar importu par dempinga cenām no ĶTR. Tāpēc šo importu neņēma vērā, analizējot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, un to novērtēja atsevišķi.

(80)

Kā minēts pagaidu regulas 113. apsvērumā, importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtējumā bija ietverts visu ekonomisko rādītāju novērtējums, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2005. gada līdz IP beigām.

(81)

Jāatgādina, ka kaitējuma aina bija skaidra jau provizoriskajā posmā un vairākumam kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā bija tendence samazināties: ražošanas apjoms (– 36 %), pārdošanas apjoms (– 29 %), pārdošanas cenas (– 9 %) un tirgus daļa (– 23 %). Turklāt arī ar Savienības ražošanas nozares finanšu sniegumu saistītie kaitējuma rādītāji, piemēram, rentabilitāte (– 16,3 procentpunkti) un naudas plūsma (– 141 %), krasi pasliktinājās, bet ieguldījumi būtiski samazinājās (– 89 %).

(82)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantošanu, pārdošanas apjomu un tirgus daļu, cenām, krājumiem, nodarbinātību, algām un darba ražīgumu, kā arī Savienības ražošanas nozares finanšu snieguma rādītājiem, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 114. līdz 126. apsvērumā izdarītie provizoriskie secinājumi.

(83)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares saimniecisko stāvokli, secinājums, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, kā izklāstīts pagaidu regulas 127. līdz 130. apsvērumā, tiek apstiprināts.

(84)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, tomēr kas Savienības ražošanas nozarei vienlaikus var nodarīt kaitējumu, izvērtēja arī citus zināmos faktorus.

(85)

ĶTR imports par dempinga cenām attiecīgajā periodā būtiski palielinājās. Saskaņā ar pārskatītajiem datiem par ĶTR izcelsmes importu par dempinga cenām, kā aprakstīts 76. apsvērumā, importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR laikā no 2005. gada līdz IP palielinājās vairāk nekā astoņkārtīgi, un tā tirgus daļa pieauga aptuveni par 16 procentpunktiem. Patēriņš Savienībā minētajā periodā samazinājās par 7 %.

(86)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ievērojami kritās (par 29 %), un tādēļ tirgus daļa samazinājās no 51,1 % līdz 39,2 %, proti, gandrīz par 12 procentpunktiem. Laikā no 2008. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par diviem procentpunktiem, turpretī importa par dempinga cenām tirgus daļa palielinājās, lai gan pieprasījums Savienības tirgū samazinājās.

(87)

Attiecībā uz importu par dempinga cenām saskaņā ar pārskatītajiem datiem, kā aprakstīts 76. apsvērumā, attiecīgajā periodā tā cenas samazinājās par 45 % un bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū. Tādēļ Savienības ražošanas nozare, lai segtu izejvielu cenu pieaugumu, cenas paaugstināt nevarēja. Rezultātā, kā paskaidrots pagaidu regulas 81. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma rentabilitāte Savienības tirgū samazinājās – no peļņas 3 % apmērā 2005. gadā līdz zaudējumiem 13,3 % apmērā IP.

(88)

Izmeklēšanā arī noskaidrojās, ka lētā importa no ĶTR par dempinga cenām apjoma palielināšanās negatīvi ietekmēja tirgu kopumā, samazinot cenas. Nepārtrauktais spiediens uz Savienības tirgu neļāva Savienības ražošanas nozarei pielāgot pārdošanas cenas izejvielu cenu sadārdzinājumam, jo īpaši 2008. gadā, kad izejvielu cenas sasniedza augstāko punktu. Tas izskaidro Savienības ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu un rentabilitātes samazināšanos.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav saņemtas piezīmes par importa par dempinga cenām ietekmi, var apstiprināt, ka lētā ĶTR importa par dempinga cenām uzplūdiem bija būtiska negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares saimniecisko stāvokli.

(90)

Attiecībā uz ĶTR bezdempinga importa ietekmi jāatgādina, ka tika konstatēts, ka divi Ķīnas ražotāji eksportētāji ASP importu Savienības tirgū neveic par dempinga cenām. Lai gan nevar izslēgt, ka šis imports, iespējams, zināmā mērā varētu būt veicinājis Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā apjomu un jo īpaši cenas, kas vidēji bija augstākas par dempinga importa cenām, minētā bezdempinga importa ietekme nav uzskatāma par tādu, kas izjauc cēloņsakarību starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(91)

Jāatgādina, ka cēloņsakarības analīzē aplūkoja arī citus faktorus, proti, pieprasījuma attīstību Savienības tirgū, izejvielu cenu attīstību, Savienības ražošanas nozares ražošanu pašu vajadzībām, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus, importu no citām valstīm, tostarp no Korejas un Taivānas, un citu Savienības ražotāju sniegumu.

(92)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka cēloņsakarības izvērtējums nepierāda to, ka uz Ķīnas importu netiek attiecināts citu faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, izraisītais kaitējums. Konkrēti tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu veicināja tādi faktori kā pieprasījuma attīstība un izejvielu cenu kāpums, un tie netika ņemti vērā, izvērtējot cēloņsakarību.

(93)

Attiecībā uz pieprasījuma attīstību jāatgādina, ka, lai gan patēriņš samazinājās, ĶTR importa tirgus daļa tomēr pieauga. Attiecībā uz izejvielu cenu kāpumu jāatzīst, ka IP pirmajā pusē izejvielu cenas paaugstinājās, kā minēts pagaidu regulas 139. apsvērumā. Tomēr IP otrajā pusē cenas pazeminājās. Šīs izejvielu cenu svārstības ietekmēja visus uzņēmumus. Turklāt, ja nebūtu ĶTR lētā importa par dempinga cenām izraisītā spiediena, Savienības ražošanas nozare būtu varējusi pielāgot savas pārdošanas cenas atbilstīgi izejvielu cenu dinamikai. Tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 138. līdz 140. apsvērums, un šis apgalvojums līdz ar to tiek noraidīts.

(94)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par ražošanu pašu vajadzībām vai Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 141. līdz 143. apsvērums.

(95)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja arī, ka Savienības ražotāji nebūtu varējuši paaugstināt cenas, lai atspoguļotu izejvielu izmaksu pārmaiņas, ņemot vērā lēto importu no Korejas un Taivānas.

(96)

Šajā sakarā, pirmkārt, jāatzīmē, ka Korejas un Taivānas importa cenas visā attiecīgajā periodā joprojām bija augstākas par ĶTR importa vidējām cenām. Otrkārt, importa apjoms no 2007. gada līdz IP beigām ievērojami samazinājās. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šā imports apjoms un cenas nevarēja būt Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma galvenais cēlonis, un tādējādi tas nevar izjaukt cēloņsakarību starp kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ĶTR importu par dempinga cenām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(97)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par importu no trešām valstīm, tostarp no Korejas un Taivānas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 144. līdz 152. apsvērums.

(98)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par citiem Savienības ražotājiem, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 153. un 154. apsvērums.

(99)

Pēc provizoriskās informācijas atklāšanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares zemo rentabilitāti noteica tas, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu raksturo liela tā sauktā “divu posmu ražošanas procesa” klātbūtne, kā arī tas, ka Savienības ražošanas nozare esot kavējusies ieviest moderno, tā saukto “viena posma ražošanas procesu”.

(100)

Būtu jāatzīmē, ka ĶTR ražotāju eksportētāju un Savienības ražošanas nozares ražoto un pārdoto ražojumu klāsts lielā mērā pārklājas. Savienības ražošanas nozare izmanto tā saukto “divu posmu ražošanas procesu”, jo tas ļauj ražot konkrētus ražojumu veidus, kurus tirgū parasti pārdod par augstākām cenām. Kā skaidrots 85. līdz 89. apsvērumā, lēta ASP importa par dempinga cenām no ĶTR klātbūtne ietekmēja Savienības tirgu kopumā, izdarot ievērojamu lejupvērstu spiedienu uz cenām.

(101)

Tāpēc tiek secināts, ka divu atšķirīgu ražošanas procesu klātbūtne pati par sevi nevarēja būtiski ietekmēt peļņas normu, jo īpaši ņemot vērā cenu spiedienu, ko izraisīja ĶTR imports par dempinga cenām. Turklāt netika iesniegti vērā ņemami pierādījumi, kas apstiprinātu apgalvojumu, ka jaunāku tehnoloģiju trūkuma dēļ Savienības ražošanas nozarei radies būtisks kaitējums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(102)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav saņemtas citas piezīmes, tiek secināts, ka ĶTR imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē, un tiek apstiprināts pagaidu regulas 155. līdz 158. apsvērums.

(103)

Savienības interešu izvērtējums ir pielāgots, lai ņemtu vērā dempinga starpības pārskatīšanu saskaņā ar piezīmēm par provizoriskās informācijas atklāšanu un individuālajām pārbaudēm, ko veica pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Tādējādi, ņemot vērā augsto sadarbības līmeni, vairākumam ĶTR importa tiks noteikts maksājums aptuveni 5 % apmērā, kā minēts 63. apsvērumā.

(104)

Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozari veido četri ražotāji, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un tieši nodarbina vairāk nekā 1 300 cilvēku ar ASP saistītu darbību veikšanai. Visi kaitējuma rādītāji, jo īpaši tie, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu sniegumu, attiecīgajā periodā uzrādījuši negatīvas tendences. Arī nodarbinātība būtiski samazinājusies par 23 %, kas attiecīgajā periodā atbilst samazinājumam aptuveni par 400 pilna laika ekvivalentiem.

(105)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozare sniegusi informāciju, ka fabrikas, kas bija dīkstāvē, pateicoties importam par dempinga cenām, nesen atkal atvērtas. Tas liecina, ka pagaidu pasākumi jau ir pozitīvi ietekmējuši Savienības ražošanas nozari.

(106)

Tiek sagaidīts, ka galīgā antidempinga maksājuma noteikšana ĶTR izcelsmes importam vēl pozitīvāk ietekmēs Savienības ražošanas nozares saimniecisko stāvokli un ļaus vismaz daļēji atgūt zaudēto tirgus daļu.

(107)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, tiek apstiprināts pagaidu regulas 160. līdz 163. apsvērums.

(108)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka izvērtējumā par pasākumu ietekmi uz importētājiem nav ņemtas vērā grūtības, kas saistītas ar strauju ASP piegādātāju maiņu. Šajā sakarā jāatzīst, ka piegādes avotu maiņa var prasīt zināmu laiku atkarībā no galīgā lietojuma veida. Tomēr būs pieejami citi avoti, tostarp imports no Korejas un Taivānas, kā arī imports no 63. un 64. apsvērumā minētajiem diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem netiks piemērots antidempinga maksājums. Tāpēc šo apgalvojumu noraidīja, un tiek apstiprināts provizoriskais secinājums par to, ka pasākumiem nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz importētājiem.

(109)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 164. un 165. apsvērums.

(110)

ASP lietotāji izrādīja lielu interesi par šo lietu. No 68 uzaicinātajiem lietotājiem 33 sadarbojās izmeklēšanā. Izmeklēšana parādīja, ka ASP no ĶTR iepērk 24 no 33 sadarbībā iesaistītajiem lietotājiem. 12 % šā importa veidoja imports no uzņēmumiem, saistībā ar kuriem netika konstatēts dempings.

(111)

Provizoriskajā posmā tika veikta analīze par pasākumu ietekmi uz lietotājiem, sagrupējot lietotājus četrās atsevišķās ražošanas nozarēs (riepu ražošana, autorūpniecība, virvju ražošana un rūpnieciskām vajadzībām paredzētu izstrādājumu ražošana). Pirms pagaidu pasākumu noteikšanas veica četru lietotāju pārbaudes (divi riepu ražošanas, viens autorūpniecības un viens rūpnieciskām vajadzībām paredzētu izstrādājumu ražošanas nozarē). Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas turpmāka izmeklēšana noteica, kādā mērā pasākumi ietekmēs katru no nozarēm. Lai to panāktu, tika veikti vēl septiņu lietotāju papildu pārbaudes apmeklējumi uz vietas, kā minēts 5. apsvērumā. No 11 kopumā pārbaudītajiem lietotājiem pieci bija mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, tika pārskatīta pasākumu aplēstā ietekme uz lietotāju peļņas normu, ņemot vērā arī pārskatītās maksājumu likmes un to, ka tika atzīts, ka vēl viens Ķīnas ražotājs eksportētājs neveic eksportu par dempinga cenām.

(112)

Attiecībā uz lietotājiem riepu ražošanas nozarē kopumā no riepu ražotājiem tika saņemtas četras atbildes uz anketas jautājumiem. Divus no viņiem pārbaudīja pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, bet vienu – pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Saskaņā ar datiem, kas pieejami par šo nozari, ASP daļa tās ražošanas izmaksās ir samērā ierobežota – vidēji mazāka par 1 %. Tikai viens sadarbībā iesaistītais lietotājs importēja attiecīgo ražojumu no ĶTR. Tomēr viss minētais imports tika veikts no ĶTR uzņēmuma, attiecībā uz kuru netika konstatēts dempings. Tāpēc, pamatojoties uz pieejamiem datiem, tiek secināts, ka ierosinātie pasākumi neietekmēs riepu ražošanas nozari.

(113)

No lietotājiem autorūpniecības nozarē (kuri galvenokārt ražo drošības jostas un gaisa spilvenus), kas IP veido 5 % no ĶTR izcelsmes ASP importa kopapjoma, kopumā tika saņemtas sešas atbildes uz anketas jautājumiem. Pārbaudīja divus uzņēmumus, vienu – pirms, bet vienu – pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Pēc pārbaudes apmeklējumiem autorūpniecības nozarē izmantoto Ķīnas ASP daļu pārskatīja, nosakot, ka tā ir 15 %. Pārbaudes apmeklējumi parādīja arī, ka kopumā uzņēmumi, kas izmanto ASP, veido vairāk nekā 30 % no sadarbībā iesaistīto uzņēmumu kopējā apgrozījuma, nevis 4 %, kā noteikts provizoriskajā posmā. Apstiprinājies, ka šīs nozares vidējā peļņa par ražojumiem, kuros izmanto ASP, ir aptuveni 3 %. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumu noteikšana, visticamāk, nopietni neietekmētu autorūpniecības nozari kopumā, jo tā joprojām būtu rentabla, turklāt ĶTR nav galvenais piegādes avots.

(114)

No lietotājiem virvju ražošanas nozarē kopumā tika saņemtas trīs atbildes uz anketas jautājumiem, un tika veikta viena uzņēmuma pārbaude pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Visi sadarbībā iesaistītie šīs nozares uzņēmumi ir MVU, un tie IP veidoja mazāk par 1 % ĶTR importa kopapjoma. Apstiprinājies, ka ASP uzņēmējdarbības daļa veido aptuveni 18 % no to kopējā uzņēmējdarbības apjoma. Provizoriski bija noteikts, ka vidējā peļņas norma, ko nozarē iegūst, izmantojot ASP, ir aptuveni 8 %. Tomēr pēc pārbaudes apmeklējuma un tam sekojošā anketu atbildēs iesniegto datu labojuma šīs nozares gūtā peļņas norma tika pārskatīta, nosakot to – 0,4 % apmērā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka IP lielākā daļa importa (71 %) bija no ĶTR, bet 22 % importa izcelsme bija Korejā. Ņemot vērā pārskatīto maksājuma apmēru, tomēr ietekme uz šīs nozares uzņēmumiem, ja tie turpinātu ievest ASP no ĶTR, būtu ierobežota. Turklāt pastāv vairāki alternatīvi piegādes avoti.

(115)

Visbeidzot, no lietotājiem rūpnieciskām vajadzībām paredzētu izstrādājumu ražošanas nozarē kopumā tika saņemtas 20 atbildes uz anketas jautājumiem. Šie lietotāji veido 21 % ĶTR importa kopapjoma. Tika veiktas pārbaudes piecos uzņēmumos, vienā – pirms pagaidu pasākumu noteikšanas un četros – pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Pamatojoties uz informāciju, kas par šo nozari pieejama pēc pārbaudes apmeklējumiem, ar ASP saistītās uzņēmējdarbības daļa tika pārskatīta, nosakot to 54 % apmērā no kopējās uzņēmējdarbības. Izmeklēšana parādīja, ka šie lietotāji galvenokārt iepērk ASP no ĶTR (42 %) un no Korejas (24 %), bet 29 % iegūst no piegādātājiem Savienībā un trešās valstīs. Dati, ko savāca pārbaudes apmeklējumos pēc pagaidu pasākumu ieviešanas, noteica šīs nozares gūtās vidējās peļņas normas korekciju, nosakot to 17 % apmērā. Tomēr savāktie dati liecina, ka visai nozarei noteiktā vidējā peļņas norma neparāda situāciju MVU, kur IP peļņas norma vidēji bija negatīva (– 1,9 %). Sliktākā scenārija gadījumā, t. i., ja šie MVU pērk ASP no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pret kuriem noteikti pasākumi, un nemaina piegādes avotu, to rentabilitāte, nosakot galīgos pasākumus, samazinātos no – 1,9 % līdz – 3,3 %. To noteiktu apstāklis, ka šo uzņēmumu ASP importa apjoms no ĶTR ir lielāks salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem, kas joprojām saglabātu augstu rentabilitāti. Tomēr gaidāms, ka šie MVU varētu vismaz daļēji veikt iepirkumu no piegādātājiem, kam netiek piemēroti pasākumi.

(116)

Daži lietotāji apgalvoja, ka provizoriskajā izvērtējumā par Savienības interesēm antidempinga pasākumu ietekme uz to rentabilitāti noteikta par mazu. Tie apgalvoja arī, ka tiem būs grūti novirzīt izmaksu pieaugumu uz klientiem, un apšaubīja alternatīvu piegādes avotu atrašanas iespēju. Dažas ieinteresētās personas apšaubīja arī Savienības ražotāju spējas piegādāt vajadzīgos ražojumus. Visbeidzot, tika aplūkots jautājums par pasākumu negatīvo ietekmi uz pakārtotām ražošanas nozarēm un tādējādi – uz nodarbinātību Savienībā.

(117)

Attiecībā uz apgalvojumu par rentabilitāti izvērtējums, kā pamatā bija pārskatītie dati, ko noteica pārbaudes apmeklējumi pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, tiešām parādīja, ka pasākumi negatīvi ietekmētu daļu virvju ražošanas un rūpnieciskām vajadzībām paredzētu izstrādājumu ražošanas nozares, ja lietotāji, kas pērk ASP no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kam tiek piemēroti pasākumi, turpinātu to darīt un piegādes avotu nemainītu. Tomēr šī ietekme, visticamāk, būs ierobežota, ņemot vērā maksājuma samazināto līmeni un alternatīvu piegādes avotu esību.

(118)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka lietotāji nevarēs novirzīt izmaksu pieaugumu uz klientiem, izmeklēšana parādīja, ka dažās nozarēs cenu paaugstināšana patiešām var izrādīties problemātiska. Tomēr jāatgādina, ka, ņemot vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju augsto sadarbības līmeni, vairākumam importa no ĶTR maksājums tiks noteikts aptuveni 5 % apmērā, kā minēts iepriekš 103. apsvērumā. Tāpēc gaidāms, ka lietotāji varētu novirzīt vismaz daļu izmaksu pieauguma uz klientiem, un jebkurā gadījumā pat bez cenu pieauguma tiek lēsts, ka ietekme uz rentabilitāti būs diezgan ierobežota.

(119)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka Savienības ražošanas nozare nespētu piegādāt vajadzīgos ražojumus, ja tiktu noteikti antidempinga pasākumi, izmeklēšana parādīja, ka pagātnē Savienības ražotāju piegādēs noteiktiem lietotājiem ir bijušas vērojamas neatbilstības. Tomēr izmeklēšana nesniedza pierādījumus tam, ka šādas neatbilstības ir pastāvīgas. Attiecībā uz apgalvojumu par grūtībām mainīt piegādes avotu pārbaudes apmeklējumi patiešām parādīja, ka, pirms ražošanā lielā mērogā būs iespējams izmantot jaunu ASP, tai jāveic vairākas pārbaudes, lai pārliecinātos gan par jaunās izejvielas piemērotību iekārtām, gan par galaproduktu vajadzīgajiem kvalitātes standartiem. Pārbaudes procesa ilgums ir atkarīgs no galaprodukta lietojuma veida. Tāpēc jāatzīst, ka piegādātāju maiņa dažiem lietotājiem var būt ilgs un dārgs process, lai gan dažādā mērā atkarīgs no konkrētajiem ražojumiem. Pārbaudes apmeklējumi tomēr parādīja, ka daži uzņēmumi cenšas īstenot piegādātāju loka paplašināšanas stratēģiju, lai izvairītos no paļaušanās tikai uz vienu avotu.

(120)

Dažas ieinteresētās personas pievērsa uzmanību arī MVU situācijai, apgalvojot, ka MVU ir grūtības sameklēt izejvielu iegūšanas avotus, jo tie nesasniedz ražotāju prasīto minimālo pasūtījuma daudzumu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka grūtības saistībā ar minimālo pasūtījuma daudzumu, šķiet, uzņēmējdarbībā pastāv neatkarīgi no tā, vai tiek noteikti pasākumi. Tāpēc uzskatāms, ka maksājumu noteikšana pati par sevi neietekmēs jau izveidoto uzņēmēju savstarpējo uzņēmējdarbības veikšanas kārtību. Tāpēc šos apgalvojumus uzskatīja par nepamatotiem.

(121)

Visbeidzot, dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nebūtu ticams avots, jo tās ražojumu klāsts ir nepilnīgs, kvalitāte ir zemāka, bet ražojumu cenas – augstākas. Šajā sakarā jāatzīmē, ka pat tad, ja Savienības ražotāji nespētu piegādāt visu vajadzīgo ražojumu klāstu, pastāv alternatīvi piegādes avoti, kas ļautu papildināt ražojumu klāstu. Turklāt samērā zemais maksājuma līmenis neliegtu lietotājiem papildināt ražojumu klāstu, arī joprojām veicot importu no ĶTR. Arī nesen atkal atvērtajām fabrikām, kā minēts iepriekš, vajadzētu palīdzēt risināt šo problēmu, jo tas ļaus veltīt lielāku jaudu plašāka ražojumu klāsta ražošanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(122)

Attiecībā uz apgalvojumu par pasākumu ietekmi uz pakārtotām ražošanas nozarēm un tādējādi – uz nodarbinātību Savienībā, ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatāms, ka ietekmei vajadzētu būt nenozīmīgai.

(123)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liktu atteikties no galīgo antidempinga maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes ASP importam.

(124)

Tā kā netika saņemtas citas pamatotas piezīmes, kas mainītu secinājumu par kaitējuma novēršanas līmeni, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 179. līdz 183. apsvērums.

(125)

Ievērojot iepriekš minēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgie antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes ASP importam būtu jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Tādējādi visas maksājumu likmes būtu jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī.

(126)

Ņemot vērā, ka dempinga starpība, kas noteikta Korejai un Taivānai, bija mazāka par de minimis līmeni, Korejas un Taivānas izcelsmes importam nav nosakāmi galīgie antidempinga maksājumi.

(127)

Ierosinātie antidempinga maksājumi ir šādi:

(128)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus saražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētās konkrētās juridiskās personas. Importētiem ražojumiem, kurus izgatavojis jebkurš cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, tostarp uzņēmumi, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar piemērot šīs likmes, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(129)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu izmaiņām. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(130)

Visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, kas bija ieceres pamatā ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja iesniegt paskaidrojumus. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja secinājumus.

(131)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas pielikumā minētajiem izlasē neiekļautajiem, bet sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem, būtu jāiekļauj noteikums, ka pēdējiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kam citādi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārbaudi, jo 11. panta 4. punktu nepiemēro, ja ir izmantota izlases metode.

(132)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pakāpi, uzskatāms, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, galīgi jāiekasē tādā apjomā, kādā piemērots galīgais maksājums. Ja galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, anulē to provizoriski nodrošinātās summas daļu, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apmēru. Ja galīgie maksājumi pārsniedz pagaidu maksājumus, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā.

(133)

Ņemot vērā secinājumus attiecībā uz Korejas un Taivānas izcelsmes importu, procedūru attiecībā uz abām minētajām valstīm izbeidz,

—

izmeklēšanas laikposmā (no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam) neeksportēja uz Savienību 1. panta 1. punktā minēto ražojumu,

—

nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi,

—

pēc izmeklēšanas perioda faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu, uz kuru ir balstīti pasākumi, vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,