21.7.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 187/5

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 642/2010

(2010. gada 20. jūlijs)

par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē

(kodificēta redakcija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 135. pantā ir paredzēts, ka kopējā muitas tarifa nodokļi ir jānosaka tajos gadījumos, kad ieved 1. pantā uzskaitītos produktus. Tomēr produktiem, kas minēti minētās regulas 136. panta 1. punktā, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu, kas ir spēkā importa laikā, kas palielināta par 55 % un tad samazināta par CIF importa cenu, kas piemērojama preču sūtījumam.

(3)

Lai ievestās preces sašķirotu, dažos gadījumos produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā, ir sadalīti vairākās standarta kvalitātēs. Izmantojamās standarta kvalitātes līdz ar to būtu jānosaka, izmantojot objektīvus šķirošanas kritērijus, kā arī ir jānosaka pielaides koeficienti, kas ļautu produktus visatbilstošāk sašķirot pēc kvalitātes. No iespējamajiem objektīvajiem mīksto kviešu šķirošanas kritērijiem proteīnu saturs, īpatsvars un dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) saturs ir tie, kurus parasti izmanto tirdzniecībā un kuri arī ir visvieglāk izmantojami. Cietajiem kviešiem šie kritēriji ir īpatsvars, dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) saturs un stiklaino graudu saturs. Lai noteiktu šos raksturlielumus katrai ievestajai preču partijai, ievestajām precēm ir attiecīgi jāveic analīzes. Tomēr, tiklīdz Savienība ir izveidojusi oficiālu atzīšanas procedūru kvalitātes sertifikātiem, ko izdod šo preču izcelsmes valsts iestāde, tad šīs analīzes ir jāveic, pārbaudot pietiekami reprezentatīvu skaitu ievesto preču partiju.

(4)

Lai aprēķinātu ievedmuitas nodokli, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā ir paredzēts, ka produktiem, uz ko attiecas minētās regulas 1. punkts, būtu periodiski jānosaka reprezentatīvās CIF importa cenas. Lai noteiktu šīs cenas, būtu jāparedz to kotāciju izmantošana, kas reģistrētas vairākām kviešu kvalitātēm vai pārējai labībai, un ir jāprecizē faktiskie izmantojamie kotāciju avoti.

(5)

To kotāciju izmantošana, kas dažādiem kviešu veidiem un pārējai labībai reģistrētas Amerikas Savienoto Valstu preču biržās, būs gan atklāts, gan objektīvs pamats, lai noteiktu reprezentatīvās CIF importa cenas. Tirdzniecības uzcenojuma, ko Amerikas Savienoto Valstu tirgū uzliek katrai dažādās labības kvalitātei, pieskatīšana ļaus katras labības kotāciju biržā pārvērst FOB izvešanas cenā no Amerikas Savienotajām Valstīm. Pieskaitot jūras vedmaksas no Meksikas līča vai Lielajiem ezeriem līdz kādai Savienības ostai vedmaksu tirgū, šīs FOB cenas var pārvērst reprezentatīvajās CIF importa cenās. Ņemot vērā kravas un tirdzniecības apjomu Roterdamas ostā, šis ir tas Savienības galamērķis, kurā jūras vedmaksas kotācijas ir visplašāk zināmās, visatklātākās un visvieglāk pieejamās. Galaostai, kas būtu jāizvēlas Savienībai, līdz ar to ir jābūt Roterdamai.

(6)

Atklātības labad Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā minētās reprezentatīvās CIF importa cenas tiek noteiktas pēc minētās labības preču kotācijas biržā, kurai pieskaitīts labībai piešķirtais tirdzniecības uzcenojums un jūras vedmaksa no Meksikas līča vai Lielajiem ezeriem līdz Roterdamas ostai. Tomēr atšķirības vedmaksā atkarībā no galamērķa ostas attaisno to, ka ievedmuitas nodokļa vienoto likmi pielāgo tām Savienības ostām, kas atrodas pie Vidusjūras un Melnās jūras, Ibērijas pussalas Atlantijas okeāna krastā un Apvienotajā Karalistē, Īrijā un ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs, un Polijā. Tādējādi noteikto reprezentatīvo CIF importa cenu aprēķināšanas faktori ir ik dienas jāpārbauda, lai sekotu šo cenu tendencei, un gadījumā ar sorgo un rudziem reprezentatīvā CIF importa cena, kas aprēķināta miežiem, ļauj novērtēt tirgus situāciju abiem šiem produktiem un līdz ar to reprezentatīvo CIF importa cenu, kas noteikta miežiem, piemērot minētajai labībai.

(7)

Lai noteiktu ievedmuitas nodokli labībai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. pantā, katras labības reprezentatīvo CIF importa cenu reģistrācija, kas veikta desmit darba dienu ilgā periodā, atspoguļos tirgus tendences, neieviešot nekādas neskaidrības, un ievedmuitas nodokļus šiem produktiem līdz ar to var noteikt katra mēneša piecpadsmitajā dienā un katra mēneša pēdējā darba dienā, izmantojot vidējo reprezentatīvo CIF importa cenu, kas reģistrēta desmit darba dienu ilgā laika periodā. Tādējādi aprēķināto ievedmuitas nodokli var piemērot divas nedēļas, bez manāmas izkropļojošas ietekmes uz importa cenu, kas aplikta ar nodokli. Ja reprezentatīvo CIF importa cenu aprēķināšanas periodā kotācija biržā nav pieejama vai arī ja ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas noteicošo komponentu pēkšņu pārmaiņu dēļ tās aprēķināšanas perioda laikā ievērojami svārstās, tomēr ir jāpieņem mēri, lai minētajam produktam saglabātu atbilstošu reprezentatīvo cenu. Gadījumā, kad ievērojami svārstās kotācija biržā, kotācijai pieskaitītie tirdzniecības uzcenojumi, jūras vedmaksas izmaksas vai apmaiņas kurss, ko izmanto, lai aprēķinātu produkta reprezentatīvo CIF importa cenu, par reprezentatīvo ir jāuzskata tā cena, ko izmanto ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai, koriģējot to atbilstoši novirzei no tās, kādu izskaidro šīs izmaiņas. Pat gadījumos, kad ir veikta šāda korekcija, nākamās noteikšanas laiku nedrīkst ietekmēt.

(8)

Gadījumā, kad ieved kramkukurūzu, tajā kotācijā biržā, ko izmanto reprezentatīvās CIF importa cenas aprēķināšanai, vai nu šīs preces īpašās kvalitātes dēļ, vai tāpēc, ka tās cenā papildus parastajai cenai ir pieskaitīts kvalitātes uzcenojums, var neņemt vērā šādu uzcenojumu eksistenci, kas pārsniedz normālus tirgus nosacījumus. Lai ņemtu vērā šos kvalitātes uzcenojumus cenām vai kotācijām, ievedējiem, kuri parāda, ka viņi ir izmantojuši šo preci, lai izgatavotu augstas kvalitātes produktus, kas attaisno šāda uzcenojuma eksistenci, pēc vienotas likmes ir jāatlīdzina daļa no samaksātā ievedmuitas nodokļa.

(9)	Lai nodrošinātu, ka ievedēji ievēro šīs regulas noteikumus, no viņiem būtu jāpieprasa nodrošinājums papildus tam, kas attiecas uz licencēm.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas sniegto atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopējā muitas tarifa nodokļa likmes, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 135. pantā un 136. panta 1. punktā, ir tās, kas ir piemērojamas datumā, kurš noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (4) 67. pantā.

2. pants

1.   Ievedmuitas nodokļus, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā produktiem, uz ko attiecas KN kodi 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstākā labuma parastie kvieši), 1002 00 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90, izņemot hibrīdu sēklas, kas paredzētas sēšanai, aprēķina katru dienu, bet nosaka Komisija katra mēneša 15. dienā un pēdējā darbdienā; tos attiecīgi piemēro no mēneša 16. dienas un nākamā mēneša pirmās dienas. Ja 15. datums nav Komisijas darbdiena, tad nodokļus nosaka darbdienā pirms attiecīgā mēneša 15. datuma.

Tomēr, ja tādējādi noteikto nodokļu piemērošanas laikā vidējais aprēķinātais ievedmuitas nodoklis par EUR 5 tonnā vai vairāk atšķiras no noteiktā, tad izdara attiecīgu korekciju.

2.   Cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts 5. pantā. Katrai noteikšanai vērā ņem ievedmuitas nodokli, kas ir vidējais no ievedmuitas nodokļiem, kuri aprēķināti iepriekšējās 10 darbdienās. Noteikšanai un korekcijām Komisija neņem vērā dienas ievedmuitas nodokļus, ko izmantoja iepriekšējai noteikšanai.

Intervences cena, kas jāizmanto nodokļu aprēķināšanai, ir tā mēneša intervences cena, kurā piemēro ievedmuitas nodokli.

3.   Saskaņā ar šo regulu noteiktos ievedmuitas nodokļus piemēro, līdz spēkā stājas no jauna noteiktais nodoklis.

Pēc katras noteikšanas vai korekcijas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē ievedmuitas nodokļus un datus, kas izmantoti to aprēķināšanai.

4.   Ja izkraušanas osta Savienībā ir:

a)	Vidusjūrā (ārpus Gibraltāra jūras šauruma) vai Melnajā jūrā un ja preces ievestas pa Atlantijas okeānu vai Suecas kanālu, Komisija samazina ievedmuitas nodokli par EUR 3 par tonnu;

b)	Ibērijas pussalas Atlantijas okeāna ostā, Apvienotās Karalistes un Īrijas ostā, Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas vai Zviedrijas ostā un ja preces ievestas pa Atlantijas okeānu, Komisijas samazina nodokļus šīm precēm par EUR 2 par tonnu.

Muitas iestāde izkraušanas ostā izsniedz sertifikātu, kas atbilst šīs regulas I pielikumā iekļautajam paraugam un kas apliecina visu izkrauto produktu daudzumu. Lai piešķirtu pirmajā daļā paredzēto nodokļa samazinājumu, laikā, kamēr pabeidz muitas formalitātes, sertifikātam jābūt pievienotam precēm.

3. pants

1.   Ievedmuitas nodokļus samazina par EUR 24 par tonnu kramkukurūzas, kas atbilst II pielikumā noteiktajām specifikācijām.

2.   Lai gūtu labumu no 1. punktā paredzētā samazinājuma, sešu mēnešu laikā pēc izlaišanas brīvā apgrozībā kramkukurūzai jābūt pārstrādātai produktā, uz ko attiecas KN kodi 1904 10 10, 1103 13 vai 1104 23.

3.   Piemēro Regulas (EEK) Nr. 2913/92 82. panta un Komisijas Regulas (EK) Nr. 2454/93 (5) 291. līdz 300. panta galapatēriņa noteikumus.

4.   Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 293. panta 1. punkta e) apakšpunkta ievedējs iesniedz kompetentajai iestādei papildu nodrošinājumu EUR 24 par tonnu kramkukurūzas, izņemot gadījumus, kad importa licencei ir pievienots atbilstības sertifikāts, ko izdevis Argentīnas Servicio Nacional de Sanidad y Calidad Agroalimentaria (Senasa) saskaņā ar šīs regulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tādā gadījumā importa licences pieteikumā un importa licences 24. ailē ir norādīts atbilstības sertifikāta veids un numurs.

Ja tomēr nodoklis, kas piemērojams dienā, kad pieņemta deklarācija par izlaišanu brīvā apgrozībā, ir mazāks nekā EUR 24 par tonnu kukurūzas, tad nodrošinājums ir vienāds ar nodokļa summu.

4. pants

Kvalitātes standarti, kas jāievēro, ievedot Savienībā, kā arī atļautās pielaides ir tās, kas minētas II pielikumā.

5. pants

1.   Par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, kukurūzu un citiem šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajiem lopbarības graudiem, komponenti, kas nosaka Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā norādītās reprezentatīvās CIF importa cenas, ir šādi:

a)	reprezentatīvā kotācija biržā Amerikas Savienoto Valstu tirgū;

b)	zināmās tirdzniecības piemaksas un atlaides, kas saistītas ar šo kotāciju Amerikas Savienoto Valstu tirgū kotēšanas dienā, jo īpaši saistībā ar cieto kviešu rupja maluma miltu kvalitāti;

c)	jūras vedmaksa un saistītie izdevumi starp Amerikas Savienotajām Valstīm (Meksikas līcis vai Dulūta) un Roterdamas ostu vismaz 25 000 tonnu kuģim.

2.   Katru darbdienu Komisija reģistrē:

a)	1. punkta a) apakšpunktā minēto komponentu, izmantojot biržas un III pielikumā norādīto standarta kvalitāti;

b)	komponentus, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, no publiski pieejamas informācijas.

3.   Lai aprēķinātu komponentu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, vai attiecīgo FOB kotāciju, piemēro šādas piemaksas un atlaides:

a)	piemaksu EUR 14 par tonnu augstas kvalitātes parasto kviešu;

b)	atlaidi EUR 10 par tonnu vidējas kvalitātes cieto kviešu;

c)	atlaidi EUR 30 par tonnu zemas kvalitātes cieto kviešu.

4.   Cieto kviešu, augstas kvalitātes parasto kviešu un kukurūzas reprezentatīvo CIF importa cenu veido 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādīto komponentu summa. Rudzu un sorgo reprezentatīvo CIF importa cenu aprēķina, izmantojot miežu kotācijas Amerikas Savienotajās Valstīs, atbilstīgi III pielikuma noteikumiem.

5.   Reprezentatīvā CIF importa cena parasto kviešu sēklām, uz kurām attiecas KN kods 1001 90 91, un kukurūzas sēklām, uz kurām attiecas KN kods 1005 10 90, ir tāda, kāda aprēķināta attiecīgi par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem un kukurūzu.

6. pants

1.   Importa licences pieteikumi attiecībā uz augstas kvalitātes parastajiem kviešiem ir derīgi tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs:

a)	importa licences 20. ailē ieraksta, kāda ir ievedamā kvalitāte;

b)	rakstiski apņemas dienā, kad pieņem deklarāciju par izlaišanu brīvā apgrozībā, papildus Komisijas Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. pantā noteiktajiem iesniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei īpašu nodrošinājumu (6).

Papildu nodrošinājums, kas minēts pirmās daļas b) punktā, ir EUR 95 par tonnu. Tomēr gadījumos, kad importa licencei jāpievieno atbilstības sertifikāts, ko izdevis Federal Grain Inspection Service (FGIS) un Canadian Grain Commission (CGC), kas minēti 7. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā, papildu nodrošinājums netiek prasīts. Tādā gadījumā importa licences pieteikumā un importa licences 24. ailē ir norādīts atbilstības sertifikāta veids un numurs.

2.   Importa licences pieteikumi attiecībā uz cietajiem kviešiem ir derīgi tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs:

a)	importa licences 20. ailē ieraksta, kāda ir ievedamā kvalitāte;

b)

rakstiski apņemas dienā, kad pieņem deklarāciju par izlaišanu brīvā apgrozībā, iesniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei īpašu nodrošinājumu papildus Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. pantā noteiktajiem, ja ievedmuitas nodoklis par importa licences 20. ailē norādīto kvalitāti nav augstākais nodoklis par attiecīgo produktu kategoriju.

Pirmās daļas b) punktā minētā papildu nodrošinājuma apjoms ir starpība, kas dienā, kad pieņem deklarāciju par izlaišanu brīvā apgrozībā, pastāv starp augstāko nodokli un to, ko piemēro norādītajai kvalitātei, pieskaitot EUR 5 par tonnu. Tomēr, ja ievedmuitas nodoklis, kas piemērojams atšķirīgas kvalitātes cietajiem kviešiem, ir nulle, tad pirmās daļas b) punktā minētās saistības nav jāuzņemas.

Ja importa licencei jāpievieno atbilstības sertifikāti, kurus izdevis Federal Grain Inspection Service (FGIS) un Canadian Grain Commission (CGC), kas minēti 7. pantā, papildu nodrošinājums netiek prasīts. Tādā gadījumā importa licences 24. ailē norāda atbilstības sertifikāta veidu.

3.   Ja uz laiku atceļ ievedmuitas nodokli attiecībā uz visu kvalitātes kategoriju parasto kviešu importu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 187. pantu, šā panta 1. punktā minēto papildu nodrošinājumu EUR 95 par tonnu vairs nepieprasa laikā, kamēr ir atlikta ievedmuitas nodokļa piemērošana.

7. pants

1.   Muitas iestāde, kas preces izlaiž brīvā apgrozībā, ņem reprezentatīvus paraugus no katra augstas kvalitātes parasto kviešu, cieto kviešu un kramkukurūzas sūtījuma saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 152/2009 (7) I pielikumu. Paraugu ņemšana tomēr nenotiek, ja ievedmuitas nodoklis par dažādas kvalitātes produktiem ir vienāds.

Ja tomēr Komisija oficiāli atzīst kvalitātes sertifikātu par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem, cietajiem kviešiem vai kramkukurūzu, ko izdevusi labības izcelsmes valsts, tad paraugus sertificētas kvalitātes pārbaudei ņem tikai no pietiekami reprezentatīva sūtījumu skaita.

2.   Ievērojot Regulas (EEK) Nr. 2454/93 63. līdz 65. pantā noteiktos principus, Komisija oficiāli atzīst šādus atbilstības sertifikātus:

a)	sertifikātus, ko izdevis Servicio Nacional de Sanidad y Calidad Agroalimentaria (Senasa) par kramkukurūzu;

b)	sertifikātus, ko izdevis Federal Grains Inspection Service (FGIS) par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem un augstas kvalitātes cietajiem kviešiem;

c)	sertifikātus, ko izdevusi Canadian Grain Commission (CGC) par augstas kvalitātes parastajiem kviešiem un augstas kvalitātes cietajiem kviešiem.

Senasa izdoto atbilstības sertifikātu paraugi ir iekļauti IV pielikumā. Argentīnas valdības atļauto zīmogu atveidojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

FGIS izdoto atbilstības sertifikātu un zīmogu paraugi ir norādīti V pielikumā.

CGC izdoto atbilstības sertifikātu, eksporta šķiru specifikāciju un zīmogu paraugi ir norādīti VI pielikumā.

Ja analītiskie parametri, kas ierakstīti atbilstības sertifikātos, kurus izdevušas pirmajā daļā minētās iestādes, norāda, ka augstas kvalitātes parastie kvieši, cietie kvieši un kramkukurūza atbilst II pielikumā norādītajai standartkvalitātei, tad paraugus ņem no vismaz 3 % kravu, kas ierodas katrā ostā tirdzniecības gada laikā.

Preces ieskaita tādā standartkvalitātes grupā, kas atbilst visām II pielikumā norādītajām prasībām.

3.   Standarta metodes 1. punktā minētajai noteikšanai ir tās, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 1272/2009 (8).

Kramkukurūza ir Zea mays indurata šķirnes kukurūza, kuras graudos pārsvarā ir stiklaina endosperma (cieta vai ragveida struktūra). Parasti graudi ir oranži vai sarkani. Augšējā daļa (pretējā dīglim) vai vainags ir bez rievām.

Kramkukurūzas stiklainie graudi ir definēti kā graudi, kuri atbilst diviem kritērijiem:

a)	to vainags ir bez rievām; un

b)	kad tie ir sagriezti gareniski, to endosperma uzrāda centrālo miltaino (irdeno) daļu, ko pilnībā ietver ragveida kārta. Ragveida kārtai uz griezuma virsmas ir jābūt pārsvarā.

Stiklaino graudu procentuālo saturu nosaka, saskaitot, cik graudu reprezentatīvā paraugā, kas sastāv no 100 graudiem, atbilst trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

Standarta metode, lai noteiktu flotācijas indeksu, ir definēta VII pielikumā.

4.   Ja analīzes rezultāti rāda, ka ievesto augstas kvalitātes parasto kviešu, cieto kviešu un kramkukurūzas kvalitāte ir zemāka par standartkvalitāti, kas norādīta importa licencē, tad ievedējs maksā starpību starp ievedmuitas nodokli, kas piemērojams licencē norādītajam produktam, un nodokli, kas piemērojams faktiski ievestajam produktam. Tādā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. panta a) punktā minētais importa licences nodrošinājums un šīs regulas 3. panta 4. punktā un 6. panta 1. un 2. punktā minēto papildu nodrošinājumu atmaksā, izņemot 2. punkta otrajā daļā paredzētos papildu EUR 5.

Ja starpību, kas minēta pirmajā daļā, nesamaksā viena mēneša laikā, tad 3. panta 4. punktā un 6. panta 1. un 2. punktā norādītais papildus nodrošinājums tiek ieturēts.

5.   Ievesto labību reprezentatīvos paraugus, ko ir paņēmušas dalībvalsts kompetentās iestādes, saglabā sešus mēnešus.

8. pants

Regulu (EK) Nr. 1249/96 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IX pielikumā.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

(3)  Sk. VIII pielikumu.

(4)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(5)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(6)  OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

(7)  OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.

(8)  OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---