4.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/5

(1)

Komisija 2009. gada 30. jūnijā saņēma sūdzību par konkrētu veidu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – Ķīna) izcelsmes sausā nātrija glikonāta (NG) importu, ko saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, sausā nātrija glikonāta ražošanas kopapjoma Kopienā.

(2)

Sūdzībā bija sniegti sākotnēji pierādījumi par dempingu un tā dēļ nodarīto būtisko kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu antidempinga procedūras sākšanu.

(3)

Procedūru sāka 2009. gada 11. augustā ar paziņojuma par sākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(4)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja zināmajiem iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem un apvienībām, kā arī Ķīnas iestādēm un Savienības ražotājiem, kuri iesniedza sūdzību. Ieinteresētajām personām sniedza iespēju savu viedokli paust rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(5)

Uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(6)

Lai ļautu ražotājiem eksportētājiem pēc pašu vēlēšanās iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), Komisija Ķīnas zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un pārstāvjiem nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam, un atbilstoši minētās regulas 9. panta 5. punktam AR pieprasīja cits ražotājs eksportētājs, ieskaitot divus saistītus uzņēmumus.

(7)

Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības importētāju skaits ir acīmredzami liels, tāpēc Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka šajā izmeklēšanā, lai noteiktu dempingu un kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu var piemērot pārbaudi izlases veidā.

(8)

Lai Komisija varētu izlemt, vai būtu nepieciešams piemērot pārbaudi izlases veidā, un, ja ir, veidot izlasi, visi Ķīnas ražotāji eksportētāji un Savienības importētāji ar šo tika aicināti par sevi paziņot Komisijai un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatziņas par savu darbību saistībā ar attiecīgo produktu izmeklēšanas periodā (2008. gada 1. jūlijs – 2009. gada 30. jūnijs).

(9)

Uz paziņojumu atsaucās maz uzņēmumu, tādēļ nolēma, ka attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Kopienas importētājiem nav nepieciešams piemērot pārbaudi izlases veidā.

(10)

Visiem uzņēmumiem Ķīnā un importētājiem Savienībā, kuri atsaucās uz pārbaudi izlases veidā, ražotājiem Savienībā un visiem zināmajiem importētājiem un lietotājiem Savienībā nosūtīja anketas. Atbildes saņēma no diviem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām Ķīnā, diviem ražotājiem Savienībā un četriem importētājiem/lietotājiem.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(12)

Bija jānosaka normālā vērtība Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piešķirt TER, tālab pārbaudes apmeklējums, pamatojoties uz analogas valsts, šajā gadījumā – ASV, datiem, notika šādā uzņēmumā:

(13)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika par periodu no 2008. gada 1. jūlija2009. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude notika par periodu no 2005. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(14)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes sausais nātrija glikonāts (“attiecīgais ražojums”) ar Muitas savienības un statistikas (MSS) numuru 0023277-9 un Chemical Abstracts Service (CAS) reģistrācijas numuru 527-07-1, uz kuru patlaban attiecas KN kods ex 2918 16 00.

(15)

Sauso nātrija glikonātu lielākoties uzmanto celtniecībā kā cietēšanas palēninātāju un betona šķidrinātāju, citās rūpniecības nozarēs kā metālu virsas apstrādāšanas līdzekli (rūsas, oksīdu noņemšanai un attaukošanai) un pudeļu un rūpnieciskā aprīkojuma tīrīšanai. Ražojumu var izmantot pārtikas un farmaceitiskās ķīmijas rūpniecībā.

(16)

Izmeklēšanā atklāja, ka sausajam nātrija glikonātam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, sausajam nātrija glikonātam, ko ražo un pārdod vietējā tirgū ASV, kuru izraudzīja par analogo valsti, sausajam nātrija glikonātam, ko ražo un pārdod vietējā tirgū Ķīnā, un sausajam nātrija glikonātam, ko ražo Ķīnā un pārdod Savienībā, būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības.

(17)

Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē minētos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem.

(18)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanās par Ķīnas izcelsmes importu normālā vērtība saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosakāma tiem ražotājiem eksportētājiem, kas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(19)

Informācijai turpmāk īss TER kritēriju kopsavilkums:

(20)

Pēc procedūras sākšanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs (Shandong Kaison Biochemical Co., Ltd) atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam pieprasīja TER un noteiktajā termiņā atbildēja uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(21)

Uzņēmums pierādīja, ka tas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un ka tam varētu piešķirt TER.

(22)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, piemēro valsts mēroga maksājumu, izņemot tad, ja uzņēmums var pierādīt, ka tās atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem par atsevišķa režīma piešķiršanu.

(23)

Informācijai turpmāk īss minēto kritēriju izklāsts:

(24)

Pēc procedūras sākšanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs (Qingdao Kehai Biochemistry Co., Ltd) atbilstīgi pamatregulas 9. panta 5. punktam pieprasīja AR un noteiktajā termiņā atbildēja uz AR pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(25)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka Ķīnas ražotājs eksportētājs atbilda visām pamatregulas 9. panta 5. punktā izvirzītajām prasībām par AR.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, nosakāma, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”).

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnai, par piemērotu analogo valsti ieteica ASV. Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt komentārus par šo priekšlikumu.

(28)

No ieinteresētajām personām komentārus nesaņēma.

(29)

Ārpus ES sauso nātrija glikonātu ražo tikai dažās valstīs, proti, ASV, Ķīnā un Dienvidkorejā. Tādēļ alternatīvā analogā valsts bija Dienvidkoreja. Komisija sazinājās ar zināmajiem uzņēmumiem, kas Dienvidkorejā ražo sauso nātrija glikonātu, bet no minētajiem ražotājiem atbildes nesaņēma.

(30)

ASV ražotājs pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu, iesniedzot atbildes uz visiem anketas jautājumiem un atļaujot veikt pārbaudes apmeklējumu.

(31)

Komisija konstatēja, ka ASV atbilda analogās valsts kritērijiem, jo pārdevumi šajā tirgū bija pietiekami lieli un tirgū bija nozīmīga konkurence kā ar iekšzemes produkciju, tā ar citu valstu (piemēram, Ķīnas, Itālijas un Francijas) importu. Turklāt ASV attiecīgajam ražojumam nepiemēroja antidempinga maksājumu.

(32)

Tādēļ, ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski secināts, ka ASV saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ir piemērota analogā valsts.

(33)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai sausā nātrija glikonāta iekšzemes pārdevumi IP neatkarīgiem klientiem bija reprezentatīvi, proti, vai šādu pārdevumu kopapjoms bija vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta uz Savienību.

(34)

Tad Komisija apzināja tos ražojuma veidus, ko iekšzemes tirgū pārdod uzņēmums, kam kopumā ir reprezentatīvi iekšzemes pārdevumi, un kuri ir identi vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību.

(35)

Par katru sausā nātrija glikonāta veidu, ko ražotājs eksportētājs pārdod savā iekšzemes tirgū un kas ir tieši salīdzināms ar sausā nātrija glikonāta veidu, ko pārdod eksportam uz Savienību, noskaidroja, vai pamatregulas 2. panta 2. punkta vajadzībām pārdevumi iekšzemes tirgū bija pietiekami reprezentatīvi. Uzskatīja, ka konkrētā ražojuma produkta veida pārdevumi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi, ja šā produkta veida pārdotais apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no visa salīdzināmu, eksportam uz Savienību pārdotu ražojumu kopapjoma.

(36)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra sausā nātrija glikonāta veida pārdevumus reprezentatīvā apjomā iekšzemes tirgū atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam var uzskatīt par pārdošanu parastā tirdzniecības apritē. To veica, izmeklēšanas periodā katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem klientiem veikto rentablo pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū.

(37)

Ja kāda ražojuma veida pārdevumi, kuri tika realizēti par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, bija vairāk nekā 80 % no konkrētā veida pārdevumu kopapjoma un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu IP veikto minētā veida pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(38)

Ja kāda ražojuma veida rentablie pārdevumi bija līdz 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma vai ja konkrētā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā konkrētā ražojuma veida rentablo pārdevumu vidējo svērto cenu.

(39)

Normālās vērtības pamatā bija visu izmeklēšanas periodā notikušu darījumu faktiskā iekšzemes cena tāpēc, ka izmeklēšanā atklāja, ka pārdevumi iekšzemes tirgū bija gan reprezentatīvi, gan bija notikuši parastā tirdzniecības apritē.

(40)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam Ķīnai normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņēma no sadarbībā iesaistītā ražotāja analogā valstī. Konstatēja, ka ASV līdzīgā ražojuma ražotāja pārdevumi iekšējā tirgū bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, ko uz Savienību eksportēja vienīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(41)

Pārbaudīja arī to, vai pārdevumus iekšējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablo pārdevumu daļu. Tādēļ šo ražojuma veidu normālā vērtība balstījās uz faktisko cenu iekšzemes tirgū pa ražojuma veidiem, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem pārdevumiem iekšzemes tirgū IP laikā.

(42)

Visus attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumus ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu IP.

(43)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, izmantojot ražotāja cenas.

(44)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu veica korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Ja bija piemērojams un pamatoti, visiem uzņēmumiem, par kuriem notika izmeklēšana (ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un ražotāju analogajā valstī), ņēma vērā transporta, kravas pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksu, netiešo nodokļu uzlikšanu, bankas maksu, iesaiņošanas izmaksu, kredītizmaksu un komisijas naudas atšķirības.

(45)

Uzņēmumam, kam piešķirts TER, dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu.

(46)

Uzņēmumam, kam piešķirts AR, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu analogajai valstij noteikto vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu uz Savienību.

(47)

Provizoriskā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

(48)

Komisija par visiem pārējiem Ķīnas eksportētājiem vispirms konstatēja, kāds bijis sadarbības līmenis. Salīdzināja eksporta kopapjomu, kas norādīts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, atbildēs uz anketas jautājumiem, un Ķīnas importa kopapjomu atbilstoši Eurostat statistikai par importu.

(49)

Tā kā sadarbības līmenis bija zems (56 %) un trūka piemērotu Eurostat datu par cenām, jo tie aptvēra citus dārgus ražojumus, kurus precīzi nevarēja noteikt, dempinga starpību aprēķināja valsts mērogā, izmantojot izmeklēšanas periodā atjauninātus sūdzības datus.

(50)

Pamatojoties uz šo, valsts mēroga dempinga līmeni provizoriski noteica 79,2 % apmērā no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(51)

Uzņēmumu apvienības, kas sadarbojās, Jungbunzlauer (JBL) un Roquette Frères (RF) saražoja 100 % Savienības produkcijas.

(52)

Tādēļ pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē uzskata, ka tās veido Savienības ražošanas nozari (SRN).

(53)

Savienības ražošanas nozarē darbojas tikai divi ražotāji, tādēļ visi rādītāji, kas attiecas uz jutīgiem datiem, konfidencialitātes dēļ bija jāindeksē vai jānorāda robežās.

(54)

Savienībā patēriņu noteica pēc Eurostat datiem, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdevumiem Savienības tirgū un importu uz Savienību. Tā kā šajos pēdējos datos ņemts vērā ne tikai attiecīgais ražojums, bet arī daži ražojumi, kas nav nātrija glikonāts, atbilstoši koriģēja Eurostat datus, lai aplēstu samērīgu attiecīgā ražojuma importa apjomu Savienībā.

(55)

2005.–2007. gadā patēriņš Savienības tirgū palielinājās par 12 %. Pēc tam tas pazeminājās par 21 % līdz izmeklēšanas periodam, noslīdot zem 2005. gada līmeņa. Kopumā visā aplūkotajā periodā patēriņš samazinājās par 8 %.

1.   tabula

(56)

Ķīnas importa apjoms būtiski palielinājās no aptuveni 2 300 t 2005. gadā līdz aptuveni 4 000 t izmeklēšanas periodā jeb par 77 %, 2008. gadā sasniedzot visaugstāko rādītāju – aptuveni 5 300 t. Attiecīgā Ķīnas tirgus daļa gandrīz divkāršojās no 12,8 % 2005. gadā līdz 24,8 % izmeklēšanas periodā. Norādīts, ka 2008. gadā Ķīnas importa tirgus daļa sasniedza 28,6 % īsi pirms IP un IP samazinājās līdz 24,8 %.

2.   tabula

(57)

2005. gadā vidējās Ķīnas importa cenas bija 482 euro tonnā. Tās pakāpeniski paaugstinājās, 2008. gadā sasniedzot 524 euro tonnā, vēlāk IP samazinājās līdz 502 euro tonnā. Kopumā aplūkotajā periodā cenas palielinājās par 4 %.

3.   tabula

(58)

Lai varētu analizēt cenas samazinājumu, vidējās svērtās Savienības ražošanas nozares ražojumu veida pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, salīdzināja ar attiecīgajam importam atbilstīgajām vidējām svērtajām cenām, kas noteiktas pēc CIF, izdarot atbilstīgu muitas nodokļu un pēcimporta izmaksu korekciju. Salīdzinājumu veica pēc tam, kad atskaitīja rabatus un cenu atlaides.

(59)

Pamatojoties uz minēto metodoloģiju, iepriekš minēto cenu starpība, kas izteikta procentos no Savienības ražošanas nozares vidējās svērtās cenas (ražotāja cena), parādīja cenas samazināšanas starpību 13–29 % apmērā, un augstākos rādītājus attiecina uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās.

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot, kā imports par dempinga cenām ietekmēja SRN, ņēma vērā visu to ekonomisko faktoru analīzi, kuri attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(61)

No 2005. līdz 2007. gadam ražošanas jauda palielinājās par 4 % un saglabājās šādā līmenī līdz attiecīgā perioda beigām.

(62)

No 2005. līdz 2007. gadam palielinājās attiecīgā ražojuma ražošana, bet laikā līdz IP samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā ražošana samazinājās par 12 %. IP kopējais saražotais daudzums svārstījās no 30 000–40 000 t.

(63)

Attiecīgajā periodā jaudas izmantošana samazinājās par 15 %, jo samazinājās ražošanas apjoms.

4.   tabula

(64)

2005.–2007. gadā SRN pārdeva līdzīgu attiecīgā ražojuma apjomu nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, bet vēlāk tas samazinājās par 13 %. Aplūkotajā periodā pārdošanas apjoms samazinājās par 21 %.

(65)

Aplūkotajā periodā SRN tirgus daļa samazinājās no 74,9 % 2005. gadā līdz 64,7 % IP.

(66)

Aplūkotajā periodā vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū pazeminājās par 12 %. No 2006. līdz 2008. gadam vidējās pārdošanas cenas saglabājās līdzīgā līmenī, bet vēlāk IP samazinājās par 9 %.

5.   tabula

(67)

Aplūkotajā periodā noliktavas krājumi samazinājās par 37 %. IP noslēgumā krājumi bija no 1 000 līdz 5 000 t.

6.   tabula

(68)

Aplūkotajā periodā Savienības tirgū SRN līdzīga ražojumā pārdevumi bija rentabli, bet no 2005. gada līdz IP rentabilitāte strauji kritās.

(69)

Lai gan no 2005. līdz 2007. gadam ieguldījumus veica, 2006. gadā tie samazinājās, bet 2008. gadā un IP tie ārkārtīgi samazinājās. Aplūkotajā periodā ieguldījumi saruka par 76 %.

(70)

Ienākums no ieguldījumiem uzrādīja līdzīgu tendenci saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, kas 2005.–2007. bija stabila, bet samazinājās 2008. gadā un IP.

(71)

Par pārējiem finanšu rādītājiem – aplūkotajā periodā SRN radītā naudas plūsma samazinājās par 51 %.

7.   tabula

(72)

No 2005. līdz 2007. gadam nedaudz paaugstinājās nodarbinātība, vēlāk 2008. gadā un IP samazinājās. Aplūkotajā periodā nodarbinātība samazinājās par 13 %.

(73)

2006. gadā darba algas samazinājās par 6 %, 2007. gadā no jauna sasniedza 2005. gada līmeni, 2008. gadā un IP palielinājās. Aplūkotajā periodā darba algas palielinājās par 10 %.

(74)

Visā aplūkotajā periodā viena nodarbinātā ražīgums saglabājās stabils, no 2005. gada līdz IP palielinājās par 1 %.

8.   tabula

(75)

Aplūkotajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 9 %, SRN pārdevumi samazinājās par 21 %. Tā dēļ SRN aplūkotajā periodā zaudēja tirgus daļas par 10 %.

(76)

Kā norādīts iepriekš iedaļā par dempingu, Ķīnai ir ievērojama dempinga starpība. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenas, nevar uzskatīt, ka dempinga starpības ietekme būtu niecīga.

(77)

Vairums SRN nodarītā kaitējuma rādītāju aplūkotajā periodā attīstījās negatīvi. Tāpēc ar SRN saistīti finanšu darbības rādītāji, ieskaitot ienākumu no ieguldījumiem, naudas plūsmu un rentabilitāti, aplūkotajā periodā arī attīstījās negatīvi.

(78)

Izmeklēšanā arī atklāja, ka izmeklēšanas periodā lētais Ķīnas imports pārmērīgi pazemināja Savienības ražošanas nozares cenas par 29 %. SRN piedzīvoja pārdevumu un tirgus daļas samazinājumu.

(79)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski secina, ka Savienības ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(80)

Eiropas Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai Ķīnas izcelsmes sausais nātrija glikonāts imports par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozarei ir radījis kaitējumu tādā apmērā, ka to var klasificēt kā būtisku. Pārbaudīja arī citus zināmus faktorus, kas nebija imports par dempinga cenām, bet kas tajā pašā laikā varēja radīt kaitējumu SRN, lai nodrošinātu to, ka šo citu faktoru iespējamo radīto kaitējumu neattiecina uz importu par dempinga cenām.

(81)

Aplūkotajā periodā imports par dempinga cenām no Ķīnas palielinājās apjoma ziņā par 77 %, kā dēļ šajā pašā periodā palielinājās Ķīnas importa Savienības tirgus daļa par 94 %. No 2008. gada līdz IP Ķīnas importa samazinājums, ieskaitot tirgus daļas zaudējumu, nav uzskatāms par ievērojamu salīdzinājumā ar vispārējo stāvokli aplūkotajā periodā.

(82)

Ķīnas importa pieaugums aplūkotajā periodā sakrita ar gandrīz visu kaitējuma rādītāju samazināšanos SRN. Tā Savienības tirgū piedzīvoja pārdevumu kritumu kā apjoma, tā rādītāju ziņā, kā dēļ zaudēja tirgus daļu par 10 procentu punktiem aplūkotajā periodā (kā minēts iepriekš 65. apsvērumā). Ķīnas imports par dempinga cenām izraisīja cenu pazeminājumu, tādēļ Savienības tirgū SRN nevarēja uzturēt savu cenu līmeni. Tādēļ rentabilitāte ievērojami samazinājās zem līmeņa, kas ļautu veikt nepieciešamos ieguldījumus.

(83)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, provizoriski secina, ka Ķīnas importam par dempinga cenām, kas attiecīgajā periodā ievērojami samazināja SRN cenas, bija noteicošā loma stāvokļa pasliktināšanai Savienības ražošanas nozarē, ko atspoguļo finanšu stāvokļa pasliktināšanās tajā un citu kaitējuma rādītāju samazināšanās aplūkotajā periodā, kā arī tirgus daļas zaudējums.

(84)

Imports no trešām valstīm, ko šajā izmeklēšanā neaplūko, aplūkotajā periodā samazinājās par 23 %, kā rezultātā par diviem procentu punktiem aplūkotajā periodā samazinājās tirgus daļa. Šajā periodā minētā importa cenas palielinājās par 102 %.

(85)

Aplūkotajā periodā pārējo trešo valstu importa apjoms un cenas bija šādas:

9.   tabula

(86)

Aplūkotajā periodā importa apjoms no pārējām trešām valstīm samazinājās par 23 %, bet šajā pašā periodā importa cenas divkāršojās. Visā aplūkotajā periodā importa cenas no pārējām trešām valstīm ievērojami pārsniedza SRN pārdošanas cenas. Tādēļ pagaidām secina, ka imports no citām trešām valstīm nepārtrauca cēloņsakarību starp konstatēto dempingu un būtisko kaitējumu, ko SRN radīja Ķīnas imports par dempinga cenām.

(87)

Aplūkotajā periodā SRN eksporta pārdevumi samazinājās par 10 % un cenas palielinājās par 8 %.

(88)

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, uzskata, ka SRN eksporta pārdevumi uz pārējām trešām valstīm nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp Ķīnas importu par dempinga cenām un SRN radīto būtisko kaitējumu.

(89)

Aplūkotajā periodā SRN par 56 % pieauga iekšējā izmantošana, kā redzams turpmāk tabulā.

10.   tabula

(90)

Tomēr norādīts, ka SRN vēl bija neizmantota jauda (10 000–20 000 t). Tas nozīmē, ka pāreju uz iekšējo izmantošanu var uzskatīt par uzņēmēju reakciju uz Ķīnas importu par dempinga cenām, jo, iespējams, izdevīgāk ražot pakārtotās nozares ražojumus, ņemot vērā nātrija glikonāta cenu zemo līmeni. Tas, ka joprojām pastāv ievērojama neizmantota nātrija glikonāta ražošanas jauda, liecina par to, ka SRN necenšas pilnīgi pārorientēt ražošanu uz pakārtotās nozares ražojumiem, ko var uzskatīt par aizsardzības pasākumu pret importu par dempinga cenām.

(91)

Tāpēc provizoriski secina, ka šis pieaugums nenovērsa cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(92)

Norādīts, ka aplūkotajā periodā ES patēriņš samazinājās par 9 %, un tam par cēloni varētu būt notiekošā ekonomikas lejupslīde. Tādēļ pārbaudīja, vai patēriņa kritums būtu varējis ietekmēt kaitējumu radošo stāvokli SRN.

(93)

Tomēr SRN pārdevumi samazinājās daudz lielākā mērā, proti, par 21 %, turpretī Ķīnas imports palielinājās par 77 % tajā pašā periodā. Līdzīgas tendences var novērot saistībā ar tirgu daļu. SRN zaudēja ap 10 procentu punktiem no to tirgus daļas, turpretī Ķīnas imports divkāršoja savu tirgus daļu (no 12,8 % 2005. gadā līdz 24,9 % IP).

(94)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secina, ka nevar uzskatīt, ka ES patēriņa krituma dēļ tiktu pārtraukta cēloņsakarība starp Ķīnas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(95)

Iepriekš minētais izvērtējums pierāda, ka aplūkotajā periodā būtiski palielinājās Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa, kā arī bija ievērojams cenu samazinājums. Zemo cenu Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās vienlaikus ar ievērojamu Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos, kas kopā ar lejupvērstu spiedienu uz cenām IP laikā izraisīja būtisku SRN stāvokļa pasliktināšanos. Savukārt, pārbaudot citus faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no minētajiem nav varējusi būt ievērojama negatīva ietekme.

(96)

Pamatojoties uz iepriekš minēto izvērtējumu, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski secina, ka pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē imports no Ķīnas ir izraisījis būtisku kaitējumu SRN.

(97)

Lai gan ir secinājumi par dempingu, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nav Savienības interesēs. Nosakot Savienības intereses, ņēma vērā visas attiecīgās dažādās intereses, t. i., attiecīgā produkta Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(98)

Kā skaidrots iepriekš, dempinga cenu importa dēļ radās kaitējums, kas izpaudās kā ievērojams pārdevumu apmēra un cenu kritums, kas savukārt vēlāk pasliktināja SRN stāvokli. Sagaidāms, ka pēc antidempinga maksājuma piemērošanas sausā nātrija glikonāta apjoms un cenas, ko pārdod SRN, palielināsies un tāpēc SRN varēs sasniegt pieņemamu rentabilitātes līmeni.

(99)

Tiek uzskatīts, ka, piemērojot pasākumus, tirgū atjaunosies godīga konkurence. Jānorāda, ka Savienības ražošanas nozarē peļņa kritās, jo tai bija grūtības konkurēt ar Ķīnas izcelsmes importu par zemām dempinga cenām. Antidempinga pasākumu piemērošana, iespējams, ļaus SRN vismaz daļēji atgūt tās zaudēto tirgus daļu, kas turpmāk labvēlīgi ietekmēs rentabilitāti.

(100)

Ja netiks veikti pasākumi, iespējama SRN stāvokļa turpmāka pasliktināšanās. Cenu pazeminājums, ko rada imports par dempinga cenām, arī turpmāk jauks visus SRN centienus atgūt pietiekamu rentabilitātes līmeni. Pasākumu nepieņemšana apdraudētu SRN ilgstošu pastāvēšanu.

(101)

Tātad sagaidāms, ka pasākumu ietekmē SRN būs iespēja atgūties no izmeklēšanā konstatētā dempinga, kas rada kaitējumu.

(102)

Anketas nosūtīja pieciem importētājiem. Neviens no viņiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(103)

Minēto apstākļu dēļ provizoriski secināja, ka antidempinga pasākumu ietekme (ja tādi tiks veikti) importētājus/tirgotājus, visdrīzāk, būtiski neietekmēs.

(104)

Anketas nosūtīja 23 lietotājiem. Tomēr izmeklēšanā sadarbojās tikai četri lietotāji, no kuriem tikai trīs izmantoja un no Ķīnas tieši importēja attiecīgo ražojumu. Minēto triju lietotāju, kas sadarbojās, tiešais imports aplūkotajā periodā veidoja 10 % no kopējā sausā nātrija glikonāta importa no Ķīnas. Ceturtais lietotājs, kas sadarbojās, no Ķīnas importēto attiecīgo ražojumu neizmantoja.

(105)

Minētie četri lietotāji no Vācijas, Francijas un Apvienotās Karalistes aktīvi darbojas ķīmijas rūpniecībā un ražo plašu ražojumu klāstu, un daži nātrija glikonātu izmanto kā izejvielu. Parasti nātrija glikonāts neveido būtisku ieguldījumu izmaksu daļu. Kopumā, pieņemot, ka cenas kāpumu nevar novirzīt uz galapatērētāju, aplēsa, ka ierosinātā antidempinga maksājuma maksimālā ietekme būs ļoti niecīga. Turklāt jānorāda, ka minēto uzņēmumu to ražojumu apgrozījums, kuriem izmanto nātrija glikonātu, nepārsniedza 5 % no to kopējā apgrozījuma.

(106)

Šajos apstākļos provizoriski secināja, ka, pamatojoties uz sniegto informāciju, antidempinga pasākumi, ja tādus veiktu, lietotājus, visticamāk, būtiski neietekmētu.

(107)

Ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, provizoriski secina, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu piemērošanas.

(108)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(109)

Lai noteiktu minēto pasākumu līmeni, ņēma vērā konstatētā dempinga starpību un maksājuma apmēru, kas vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(110)

Aprēķinot dempinga kaitējuma seku novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jānodrošina Savienības ražošanas nozarei iespēja segt tās ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozarei šajā jomā pamatoti iespējams sasniegt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Uzskatīja, ka peļņas norma, ko pieprasīja sūdzības iesniedzējs, bija samērīga, un to izmantoja šim nolūkam.

(111)

Pamatojoties uz šo, Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīga ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. To ieguva, summējot iepriekšminēto peļņas normu un ražošanas izmaksas.

(112)

Pēc tam noteica vajadzīgo cenu palielinājumu, salīdzinot koriģēto vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu, līdzīgam ražojumam, kuru SRN pārdod Savienības tirgū. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica kā procentuālo daudzumu no kopējās CIF importa vērtības.

(113)

Lai aprēķinātu valsts kaitējuma novēršanas pakāpi visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, jāņem vērā, ka sadarbības apjoms bija mazs. Tādēļ šīā kaitējuma starpību aprēķināja, izmantojot sūdzībā sniegtos datus, kas atjaunināti IP.

(114)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu pasākumi Ķīnas izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis.

(115)

Ierosinātie antidempinga maksājumi ir šādi:

(116)

Antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā norādītas atsevišķiem uzņēmumiem, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājuma likmes (pretstatā valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi jāpiemēro vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Jebkura tāda uzņēmuma importētie ražojumi, kuri nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(117)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(118)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā ražojumu neeksportēja uz Savienību.

(119)

Lai pēc iespējas samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi ir šādi.

(120)

Dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs faktūrrēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikuma prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(121)

Gadījumā, ja to uzņēmumu eksporta apjoms, kuri gūst labumu no zemākām individuālām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, tad šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā, cita starpā, var pārbaudīt, vai ir jāatceļ individuālais maksājums un secīgi jāpiemēro valsts mēroga maksājums.

(122)

Pareizas vadības labad jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Bez tam jānosaka, ka šīs regulas vajadzībām sniegtie atzinumi attiecībā uz antidempinga maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un galīga maksājuma vajadzībām tos var izskatīt no jauna,