6.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/8

(1)

2009. gada 10. septembrī Pasts pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktam. Saskaņā ar 30. panta 5. punkta pirmo daļu Komisija par to informēja Austrijas iestādes 2009. gada 15. septembra vēstulē, uz kuru Austrijas iestādes atbildēja ar 2009. gada 9. oktobra e-pasta vēstuli. Komisija 2009. gada 22. oktobra e-pasta vēstulē lūdza Pastu sniegt papildinformāciju, ko pasts pēc sākotnējā termiņa pagarināšanas tai nosūtīja 2009. gada 13. novembra e-pasta vēstulē.

(2)

Pasta iesniegtais pieprasījums Austrijā attiecas uz dažiem pasta pakalpojumiem, kā arī uz dažiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi. Attiecīgie pakalpojumi pieprasījumā aprakstīti šādi:

(3)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos ES tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kurā attiecībā uz pasta nozari minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (2), kura grozīta ar 2002/39/EK (3).

(4)

Austrija, īstenojot un piemērojot Direktīvu 97/67/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/39/EK, ir izmantojusi 7. pantā paredzēto iespēju noteiktas adresētas vēstules, kuru svars nepārsniedz 50 g, rezervēt izraudzītajam vispārējā pakalpojuma sniedzējam – Pastam (4). Neviens no pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis pieprasījums, nav rezervēti. Tā kā Austrija ir sasniegusi tādu tirgus atvērtības pakāpi, kāda paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā minētajiem tiesību aktiem, piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu atbilstīgi minētās direktīvas 30. panta 3. punkta pirmajai daļai. Tas, vai konkrētā tirgū uz darbību attiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirīgs.

(5)

Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā atšķiras dažādo darbību apstākļi, uz kurām attiecas šis lēmums, konkurences analīzē ir jāņem vērā atšķirīgā situācija katrā atsevišķā tirgū.

(6)

Kaut arī dažos gadījumos varētu izmantot arī šaurāku tirgus definīciju, attiecībā uz vairākiem Pasta pieprasījumā uzskatītajiem pakalpojumiem šā lēmuma nolūkos attiecīgo tirgu var precīzi nedefinēt tiktāl, ciktāl analīzes rezultāts būtu tas pats neatkarīgi no tā, vai analīze pamatotos uz šauru vai plašāku definīciju.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(8)

Patērētāju veikto paku standarta sūtījumu pakalpojumi ir jāskata atsevišķi, jo tie apmierina atšķirīgas pieprasījuma vajadzības (vispārējie pasta pakalpojumi) salīdzinājumā ar komerciālām pakām, kur parasti ievērojami atšķiras tehniskais process šā pakalpojuma sniegšanai. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem Pasta pozīcija tirgū ir diezgan spēcīga, un tā lēstā tirgus daļa laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam ir bijusi stabila – 91–93 % robežās pēc apjoma (5). Lai gan tuvākajos gados tā var mainīties, jo viens no Pasta konkurentiem ir paziņojis par sniegto pakalpojumu apjoma pieaugumu no 2010. gada, ir jāsecina, ka uz aplūkoto pakalpojumu kategoriju Austrijā tieša konkurence neattiecas. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Austrijā veikt minētās darbības.

(9)

Pasta tirgus daļa B2B paku standarta sūtījumu tirgū 2008. gadā pēc apjoma sasniedza 9 %; salīdzinājumam – abu lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa tajā pašā gadā bija 52–62 %. Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību B2B paku standarta sūtījumu tirgū.

(10)

B2C paku sūtījumu starptautiskajā (izejošo sūtījumu (6)) tirgū pasta tirgus daļa samazinājusies no 83 % pēc apjoma 2006. gadā līdz 79 % pēc apjoma 2008. gadā. Jāpatur prātā, ka šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai uz pakalpojumiem, par kuriem ir runa minētajā pieprasījumā, attiecas tāda līmeņa konkurence (tirgos ar neierobežotu piekļuvi), kas nodrošinās, ka arī tad, ja nepastāvēs Direktīvā 2004/17/EK izklāstīto sīki izstrādāto iepirkuma noteikumu paredzētā disciplīna, iepirkuma procedūra attiecībā uz šīm darbībām tik un tā notiks pārredzamā, nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas ļauj pircējam izraudzīties ekonomiski visizdevīgāko risinājumu. Tāpēc starptautisko tirgu būtu jāskata nevis izolēti, bet gan kā daļu no B2C paku standarta sūtījumu kopējā tirgus, jo B2C paku sūtījumu starptautiskais tirgus pēc apjoma veido tikai 3 % no B2C paku sūtījumu kopējā tirgus. Pasta tirgus daļa B2C paku sūtījumu kopējā tirgū no 79 % pēc apjoma 2006. gadā samazinājās līdz 57 % pēc apjoma 2008. gadā. Tomēr abu lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa 2008. gadā 23–33 % pēc apjoma atbilst aptuveni pusei no Pasta tirgus daļas. Ņemot vērā šo tirgus daļu, kā arī to, ka lielākais no abiem šiem konkurentiem plāno paplašināt savu darbības tīklu, var uzskatīt, ka tie spētu radīt būtisku konkurences spiedienu uz Pastu. Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību.

(11)

Pasta tirgus daļa iekšzemes paku ekspressūtījumu pakalpojumu (tostarp ienākošo ekspressūtījumu pakalpojumu (7) tirgū laikā no 2006. līdz 2008. gadam nepārtraukti samazinājās no aptuveni 47 % pēc apjoma (8) 2006. gadā līdz aptuveni 46 % 2007. gadā un aptuveni 43 % (9) 2008. gadā. Abu lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa 2008. gadā pēc vērtības mazliet pārsniedza 28 %, t. i., gandrīz divas trešdaļas no Pasta tirgus daļas, tādējādi tie spētu radīt būtisku konkurences spiedienu uz Pastu (10). Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību.

(12)

Kombinēto kravu pārvadājumu pakalpojumus, kā definēts iepriekš 2. apsvēruma e) punktā, Pasts sāka piedāvāt tikai 2007. gada beigās. Ņemot vērā lielo loģistikas uzņēmumu (piemēram, DACHSER Austria GmbH, Kühne & Nagel Ges.m.b.H., LOGWIN-Gruppe, Schachinger Paketdienst Gesellschaft m.b.H., Schenker & Co AG un Gebrüder Weiss GmbH) radīto konkurenci, pasts līdz šim ir spējis iegūt tikai nenozīmīgu tirgus daļu, saskaņā ar Pasta aplēsēm “stipri zem 1 %”. Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību.

(13)

Loģistikas līgumpakalpojumus, kā definēts iepriekš 2. apsvēruma f) punktā, Pasts sāka piedāvāt tikai 2008. gadā. Šajā tirgū pasta konkurenti ir ne vien lielie loģistikas uzņēmumi (kā piemēri jo īpaši minami Gebrüder Weiss GmbH, Schachinger Paketdienst Gesellschaft m.b.H., Lagermax Internationale Spedition Ges.m.b.H./Lagermax Paketdienst GmbH & Co KG, CEVA Logistics Austria GmbH, LOGWIN-Gruppe), bet arī Austrijas federālais dzelzceļa uzņēmums (11), kā arī Lincas un Vīnes ostas (12). Arī šeit Pasta iegūtā tirgus daļa līdz šim ir bijusi diezgan nenozīmīga (saskaņā ar aplēsēm “stipri zem 1 %”). Tāpēc šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību.

(14)

Ņemot vērā 2.–13. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešu konkurenci Austrijā ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

(15)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Austrijā sniegt 14. apsvēruma a) līdz e) punktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tiek organizēti projektu konkursi tādas darbības veikšanai Austrijā.

(16)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2009. gada maija līdz novembrim, kā tā ir atspoguļota Pasta un Austrijas Republikas iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas juridiskas vai faktiskas izmaiņas norādīs uz to, ka situācija vairs neatbilst Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem,

a)

paku standarta sūtījumi uzņēmumu starpā, gan iekšzemes, gan starptautiskie;

b)

paku standarta sūtījumi no uzņēmuma patērētājam, gan iekšzemes, gan starptautiskie;

c)

iekšzemes paku ekspressūtījumu pakalpojumi;

d)

kombinētie kravu pārvadājumi; un

e)

loģistikas līgumpakalpojumi.