2.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/8

(1)

Polijas iestādes vēstulē, kas tika nosūtīta pa elektronisko pastu 2007. gada 16. jūlijā, informēja Komisiju par šo pasākumu. 2007. gada 2. augustā notika tikšanās ar Polijas iestādēm.

(2)

Polijas iestādes paziņojumā, kas tika nosūtīts pa elektronisko pastu 2007. gada 24. decembrī, paziņoja Komisijai par ražotnei Dell Products Poland Sp. z o. o. piedāvāto atbalstu saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu. Lieta reģistrēta ar numuru N 775/07.

(3)

Komisija 2008. gada 15. februāra, 2. jūnija un 3. oktobra vēstulēs aicināja sniegt papildu informāciju, kuru Polijas iestādes nosūtīja 2008. gada 18. aprīļa, 1. jūlija, 1. augusta, 6. augusta, 17. novembra un 9. decembra vēstulēs. 2008. gada 5. martā, 26. jūnijā un 19. novembrī notika tikšanās ar Polijas iestādēm.

(4)

Komisija 2008. gada 10. decembra vēstulē informēja Poliju par lēmuma pieņemšanu par EK līguma 88. panta 2. punktā noteiktās procedūras ierosināšanu attiecībā uz šo atbalstu. Polijas iestādes 2009. gada 18. februāra vēstulē iesniedza savus apsvērumus par lēmumu ierosināt procedūru.

(5)

Komisijas lēmums par procedūras ierosināšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus.

(6)

Komisija saņēma apsvērumus no Eiropas Parlamenta delegātes Kathy Sinnott kundzes, (2009. gada 24. februāra vēstule), uzņēmuma Hewlett-Packard (HP), kas ir ar uzņēmumu Dell konkurējošs uzņēmums, (2009. gada 24. februāra vēstule) un cita konkurējoša uzņēmuma (4) (2009. gada 2. un 12. marta vēstules).

(7)

Komisija 2009. gada 24. marta un 2. aprīļa vēstulēs nosūtīja šos apsvērumus Polijai, ļaujot Polijas iestādēm pieņemt pret tām savu nostāju. Komisija 2009. gada 22. aprīļa vēstulē saņēma Polijas iestāžu apsvērumus.

(8)

Komisija 2009. gada 25. maija vēstulē, kā arī pa elektronisko pastu 2009. gada 17. jūnijā un 8. jūlijā nosūtītajās vēstulēs aicināja sniegt papildu informāciju, kuru Polijas iestādes nosūtīja 2009. gada 10. jūnija vēstulē, kā arī pa elektronisko pastu 2009. gada 22. jūnijā, 13. jūlijā un 10. augustā nosūtītajās vēstulēs.

(9)

Atbalsta saņēmējs ir uzņēmums Dell Products (Poland) Sp. z o.o. (turpmāk “Dell Polska”) (5), kas pilnīgi ir sabiedrības Dell Inc. (Amerikas Savienotās Valstis) īpašums ar Dell Global BV (Nīderlande), kurai pieder 99,9 % daļas, un Dell International Holdings VIII BV (Nīderlande), kurai pieder 0,1 % daļa, starpniecību.

(10)

Polija ir nolēmusi atbalstīt Lodzas vojevodistes ekonomisko attīstību, sniedzot Dell Polska reģionālo ieguldījumu atbalstu ieguldījumu projekta realizēšanai Lodzas Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ).

(11)

Lodzas vojevodiste ir nopietnu sociālekonomisko problēmu skarts reģions, kurš saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir tiesīgs pretendēt uz reģionālo atbalstu, pie tam reģionālā atbalsta standarta griesti, kādus pielieto lielām uzņēmējsabiedrībām, ir 50 % no dotācijas bruto ekvivalenta (DBE) pēc reģionālās palīdzības kartes 2007.–2013. gada periodam attiecībā uz Poliju (6).

(12)

Ieguldījumu projekts balstās uz jaunas personālo datoru, tostarp galddatoru un piezīmjdatoru, kā arī serveru ražotnes izveidošanu (7). Darbs pie projekta uzsākts 2007. gadā; to plānots pabeigt līdz 2012. gada beigām.

(13)

Projekts ietver aptuveni 1 200 tiešu darbvietu izveidošanu, turklāt ir iespējama šī skaita palielināšanās līdz 3 000, kam jāatstāj pozitīvs iespaids uz reģionālo un valsts ekonomiku. Lēš, ka turpmākie tiešie ieguldījumi reģionā, ko realizēs Dell Polska piegādātāji, sasniegs ap 53 miljonu euro summu, kas piesaistīs vēl citus ieguldītājus, ražotājus un apakšuzņēmējus un līdz ar to veicinās darbavietu veidošanos un ekonomisko attīstību.

(14)

Kopējie attiecināmie izdevumi, kas saistīti ar ieguldījumu projektu, ir PLN 793 603 000 nominālā vērtībā (EUR 189 578 180 pēc maiņas vērtības) (8). Attiecināmie izdevumi aprēķināti, balstoties uz ieguldījumu izmaksām. Attiecināmo izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā.

Attiecināmie izdevumi (miljonos PLN, nominālā vērtība)

(15)

Polijas iestādes apliecināja, ka uzņēmums Dell 2006. gada maijā iesniedzis lūgumu piešķirt atbalstu. 2006. gada 19. septembrī Polijas iestādes ar uzņēmumu Dell parakstīja nodomu protokolu, kurā paredzēja atbalsta piešķiršanas noteikumus. Polijas Ekonomikas ministrija 2006. gada 13. novembra vēstulē norādīja uz to, ka nodomu protokols ir dokuments, kas apstiprina, ka atbalsta piešķiršana ir atkarīga no Komisijas piekrišanas piešķiršanai.

(16)

Kopējā atbalsta summa, kādu Polija plāno piešķirt (10) ražotnei Dell Polska, ir 54,5 miljoni euro nominālā vērtībā, kas atbilst PLN 216 365 000 summai nominālā vērtībā, kas aprēķināta pēc šajā pašā dokumentā norādītā valūtas kursa (11), un atbilst atbalsta intensitātei pēc maiņas vērtības, kas ir 27,81 % (12) no dotācijas bruto ekvivalenta. Kopējā atbalsta summā ietilpst (skatīt nākamo tabulu):

Kopējā atbalsta summa (miljonos PLN, nominālā vērtība)

(17)

Atbalsts tiek piešķirts ar noteikumu, ka atbalsta saņēmējs saglabā ražotni dotajā teritorijā vismaz piecus gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas un saglabā jaunās darbvietas, kas izveidotas, pateicoties ieguldījumiem, vismaz trīs gadus kopš pirmās nodarbināšanas dienas dotajā darbvietā.

(18)

Polijas iestādes ir apņēmušās nesavienot finansiālo atbalstu projektam ar kādu citu finansiālo atbalstu, kas tiktu izmaksāts šo pašu minēto izmaksu segšanai no kādiem citiem avotiem.

(19)

Polijas iestādes ir apņēmušās iesniegt Komisijai pēdējo, detalizēto atskaiti, kas satur informāciju par izmaksātajām atbalsta summām, dotāciju līguma izpildīšanu un visiem citiem ieguldījumu projektiem šajā pašā ražotnē, sešu mēnešu laikā kopš pēdējās atbalsta summas daļas izmaksas.

(20)

Komisija savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu saskaņā ar Līguma 88. pantu (turpmāk “lēmums par procedūras uzsākšanu”) izsaka šaubas par atbalsta atbilstību Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013. gadam (17) (turpmāk “pamatnostādnes”) 68. punkta noteikumiem.

(21)

Pamatnostādņu 68. punkts ir šāds:

(22)

Lai veiktu pārbaudi atbilstoši pamatnostādņu 68. punkta a) un b) apakšpunktam, nepieciešams precīzi definēt konkrētos produktu tirgus un ģeogrāfiskos tirgus produktiem, uz kuriem attiecas projekts, t. i., galddatoru, piezīmjdatoru un serveru tirgus (18).

(23)

Saskaņā ar pamatnostādņu 69. punktu precīzi jānosaka konkrētais produktu tirgus katram no attiecīgajiem produktiem (19). Lēmumā par izmeklēšanas uzsākšanu (56. un 57., kā arī 63. punkts) Komisija norādīja, ka galddatoriem un piezīmjdatoriem, no vienas puses, un serveriem, no otras puses, ir dažādi noieta tirgi, jo šīs divas produktu grupas nav savstarpēji aizstājamas.

(24)

Lai pārbaudītu, vai projekts atbilst pamatnostādņu 68. punkta a) apakšpunktā norādītajam noteikumam (turpmāk “tirgus daļas tests”), Komisija veica uzņēmuma Dell tirgus daļas analīzi grupas līmenī pirms ieguldījuma un pēc ieguldījuma konkrētajos noieta tirgos. Tā kā ieguldījumu projekts ir uzsākts 2007. gadā un to ir plānots pabeigt līdz 2012. gada beigām, Komisija par atskaites gadiem pieņēma 2006. un 2013. gadu (20).

(25)

Attiecībā uz galddatoru un klēpjdatoru tirgus definējumu Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (61. punkts) norādīja uz ievērojamām atšķirībām cenu ziņā starp galddatoriem un piezīmjdatoriem, kuru iezīmes, funkcijas un pielietojums ir līdzīgi. Komisija tāpat atzīmēja, ka laikā, kad aizstāšana galvenokārt notiek vienā virzienā (no galddatoriem uz piezīmjdatoriem), zināma klientu daļa visdrīzāk nepāries no viena produkta uz otru. Komisija vēl atzīmēja to, ka produkcijas un tirdzniecības nomaiņa no viena produkta uz citu var būt saistīta ar zināmām pielāgošanās izmaksām atkarībā no ražotāju realizēto izveidošanas un pārdošanas operāciju struktūras.

(26)

Attiecībā uz noteikumiem, kas minēti pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunktā (turpmāk “ražošanas jaudu pieauguma tests”), Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu atzīmēja (90. punktā), ka projekta realizēšanas rezultātā sasniegtās ražošanas jaudas ir lielākas par 5 % no Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) tirgus apjoma, kas aprēķināts, izmantojot acīmredzamā patēriņa datus (kas izteikti kā tirdzniecības apjoms) par katru no trim attiecīgajiem produktiem (skatīt nākamo tabulu).

Ražošanas jauda, kas sasniegta projekta realizācijas rezultātā (EEZ)

(27)

Attiecībā uz ražošanas jaudu pieauguma testa otro daļu Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu atzīmēja (95. un 96. punkts), ka stacionāro datoru gadījumā (uzskatot tos par atsevišķu produktu tirgu) pārdošanas pieauguma gada rādītāja vērtība 2001.–2006. gadā bija negatīva, līdz ar to vērtības ziņā ievērojami zem valsts IKP pieauguma (21) (skatīt nākamo tabulu).

Pārdošanas pieauguma gada rādītāji (2001–2006, EEZ)

(28)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu tāpat norādīja (94. punkts) uz to, ka, ja galddatorus un piezīmjdatorus uzskata par vienu produktu tirgu, tad atbalsta pasākums nepārsniedz divus pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunktā norādītos sliekšņus.

(29)

Komisija šī iemesla dēļ lēmumā par procedūras uzsākšanu (62. un 105. punkts) izsacīja šaubas par to, vai galddatorus un piezīmjdatorus šī lēmuma mērķiem var uzskatīt par vienu produktu tirgu.

(30)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (98. un 99. punkts), bet pēc tam oficiālās izmeklēšanas procedūras ietvaros apsvēra iespēju ierobežot projekta īstenošanas rezultātā sasniegto galddatoru ražošanas jaudu līdz 5 % no EEZ tirgus vai akceptēt to, ka šis ierobežojums tiek sasniegts, ņemot vērā visas atbalsta saņēmēja ražošanas jaudas EEZ, ne tikai projekta īstenošanas sasniegto ražošanas jaudu rezultātus, t. i., līdzsvarojot projekta īstenošanas rezultātā sasniegtās jaudas, tajā pat laikā samazinot ražošanas jaudas citās dalībvalstīs.

(31)

Šādā sakarībā Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu apšaubīja (99. un 105. punkts) to, vai ir pareizi ņemt vērā rezultātu, kā projekta īstenošanas laikā sasniegtās ražošanas jaudas iespaido uzņēmuma Dell ražošanas jaudas EEZ kopumā, tā vietā, lai aplūkotu tikai ražotnes Dell Polska ražošanas jaudu pieaugumu.

(32)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīja (97. punkts), ka principā dati, kas attiecas uz vērtību, ir piemērotāki sektoru atklāšanai, kuri uzrāda potenciālu lejupslīdošu tendenci, bet pieauguma rādītāji, kas aprēķināti uz datu pamata par vērtību, var pilnībā neatspoguļot relatīvo avansēto tehnoloģiju dinamiku, kurā būtiska produktu cenu pazemināšanās notiek galvenokārt spēcīgās konkurences un tehnoloģisko izmaiņu dēļ. Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu atzīmēja (100. punkts) arī to, ka galddatoru vidējo pārdošanas cenu kritums, kas izteikts, ņemot vērā vērtību, rāda spēcīgumu tirgū, kas ir pakļauts pastāvīgai kvalitātes pilnveidošanai un kurā tiek ieviesti jauni produkti.

(33)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (100. un 105. punkts) šādā sakarībā izteica šaubas, vai, aprēķinot ieguldījumu projektā ietvertā attiecīgā produkta pieauguma rādītājus, kas norādīti pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunktā, var balstīties vienīgi uz apjoma rādītājiem.

(34)

Attiecībā uz serveru tirgus definēšanu Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (65.–67. punkts) atbilstoši saviem iepriekšējiem lēmumiem par grupējumu noteikšanu (22) izvirzīja priekšlikumu izmantot grupējumu sektoros, balstoties uz produktu klasi un cenu intervāliem, kas ļauj nodalīt: i) masveida ekonomiskās klases serveru tirgu, kas aptver visas sistēmas ar vidējo pārdošanas cenu līdz USD 25 000; ii) vidējās klases uzņēmumiem paredzēto serveru tirgu, kas aptver visas sistēmas ar vidējo pārdošanas cenu no USD 25 000 līdz USD 499 999; iii) augstākās klases uzņēmumiem paredzēto serveru tirgu, kas aptver visas sistēmas ar vidējo pārdošanas cenu USD 500 000 un vairāk.

(35)

Taču Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (69. punkts) atzīmēja arī to, ka iepriekšējos lēmumos par grupēšanu (23) tā ir apstiprinājusi, ka serverus var iedalīt pēc tā, vai tie atbilst, vai neatbilst x86 (procesora veids) datorarhitektūrai. Tomēr Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu (70. punkts) atzīmēja, ka, lai gan grupēšana sektoros atkarībā no produkta klases un pēc cenu sadalījuma neļauj fiksēt visas konkurences mijiedarbības serveru tirgū, alternatīvas tirgus definīcijas ievērojami mazāk ļauj fiksēt tirgus dinamiku. Ievērojot to, ka uzņēmums Dell darbojas tikai ekonomiskās klases serveru sektorā, Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (68. punkts) atzīmē, ka jāatspoguļo vienīgi šis sektors.

(36)

Attiecībā uz tirgus sektora testu Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (83. punkts) pasvītro, ka uzņēmuma Dell sektors personālo datoru tirgū pirms ieguldījuma un pēc ieguldījuma visos iespējamajos konkrētajos produktu tirgos un konkrētajos ģeogrāfiskajos tirgos ne pēc apjoma, ne pēc vērtības nepārsniedz 25 % (skatīt tabulu).

Dell daļa personālo datoru tirgū

(37)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (71. un 86. punkts) attiecībā uz serveriem, izmantojot serveru iedalījumu x86 serveros un citos, nevis x86, norādīja, ka uzņēmuma Dell daļa serveru tirgū pārsniedz 25 % (24) no attiecīgā produkta pārdošanas konkrētajā tirgū pirms ieguldījuma vai pēc ieguldījuma vienīgi, ņemot vērā tā daļu tirgū pasaules līmenī x86 serveru tirgus sektorā (skatīt nākamo tabulu)..

Uzņēmuma Dell tirgus daļa x86 serveru tirgū

(38)

Šajā sakarībā Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu (72. un 105. punkts) izsacīja šaubas par to, vai tirgus noteikšanai ir piemērota serveru iedalīšana pēc produkta klasēm un cenu grupām..

(39)

Atbilstoši pamatnostādņu 68. punktam parasti konkrētajam ģeogrāfiskajam tirgum jābūt EEZ (25).

(40)

Taču, kā norādīts 37. apsvērumā, pielietojot serveru iedalījumu x86 serveros un citos, nevis x86 serveros un uzskatot par attiecīgo serveru konkrēto ģeogrāfisko tirgu visu pasauli, uzņēmuma Dell daļa x86 serveru tirgus sektorā pārsniedz 25 % (skatīt lēmuma par procedūras uzsākšanu 71. un 79.–81. punktu).

(41)

Komisija šajā sakarībā lēmumā par procedūras uzsākšanu (78.–81. un 105. punkts) izsacīja šaubas par to, vai par serveru konkrēto ģeogrāfisko tirgu vajadzētu uzskatīt EEZ vai visu pasauli.

(42)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīja (108. punkts), ka gadījumā, ja pēc informācijas, kas iesniegta oficiālās izmeklēšanas procedūras ietvaros, nav iespējams konstatēt, vai atbalsta pasākums atbilst pamatnostādņu 68. punktā norādītajiem noteikumiem, tai jāizdara padziļināts atbalsta pasākuma novērtējums.

(43)

Komisija tādēļ vērsās pie Polijas, lai saņemtu piezīmes un sniegtu visu informāciju, kas varētu palīdzēt novērtēt atbalsta pasākumu, kā arī aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes (skatīt lēmuma par procedūras uzsākšanu 107.–109. punktu). Bez piezīmēm, kas attiecas uz šaubām, kas izteiktas par pasākuma atbilstību pamatnostādņu 68. punktam, lai veiktu padziļinātu novērtējumu, Komisija īpaši meklēja informāciju par atbalsta mērķi, atbalsta instrumentu piemērotību, vēlamo efektu, atbalsta samērību, privāto ieguldījumu izstumšanu un iespaidu uz tirdzniecību (skatīt lēmuma par procedūras uzsākšanu 108. punktu).

(44)

Sinnott kundze izteica bažas par paredzamo ražošanas pārcelšanu no Īrijas uz Poliju. Viņa tāpat kritizēja to, ka Polijas iestādēm ir iespēja piešķirt atbalstu uzņēmumam Dell, turpretī Īrijā šādas iespējas nav.

(45)

HP iesniegtās piezīmes attiecas vienīgi uz galddatoru, piezīmjdatoru un serveru konkrētā produktu tirgus definējumu.

(46)

HP uzskata, ka personālo datoru konkrētais produktu tirgus aptver galddatorus, piezīmjdatorus (tostarp interneta piezīmjdatorus un mini piezīmjdatorus), darbstacijas un “plānā klienta” (angl. thin client) tipa terminālus. HP uzskata, ka šie produkti bāzējas uz vienas un tās pašas vai līdzvērtīgas tehnoloģijas, tiem ir tādas pašas vai līdzvērtīgas daļas un līdzīgas iespējas, tos apkalpo tās pašas vai līdzvērtīgas operētājsistēmas un programmatūras, un tos var izmantot vieniem un tiem pašiem vai līdzīgiem nolūkiem.

(47)

HP uzskata, ka no pieprasījuma puses pastāv aizstājamība starp: galddatoriem un piezīmjdatoriem; galddatoriem vai augstākas klases piezīmjdatoriem un darbstacijām (stacionārām vai mobilām); galddatoriem vai piezīmjdatoriem un “plānā klienta” tipa termināļiem (mobilajiem un stacionārajiem). HP uzskata, ka aizstājamības līmenis ne vienmēr ir pilnīgs, taču ir nozīmīgs un tirgus definēšanas mērķiem pietiekams. HP vēl uzskata, ka visi mēģinājumi palielināt piezīmjdatoru vai interneta piezīmjdatoru cenas attiecībā pret galddatoriem vai otrādi novestu pie izmaiņām pieprasījuma ziņā daļas otrā plāna klientu vidū tādā apmērā, ka samazinājies pieprasījums pārsniegtu palielinājušos ienākumus no augstākām cenām.

(48)

HP uzskata, ka pastāv arī aizstājamība no piedāvājuma puses, jo ievērojama daļa personālo datoru ražotāju darbojas visos četros sektoros un var viegli pārkārtot ražošanu un daļu piegādi, lai tiktu galā ar mainīgajiem apstākļiem jebkurā norādītajā produkcijas sektorā. HP uzskata, ka vidējās cenas atšķirība starp galddatoriem, piezīmjdatoriem, “plāna klienta” tipa termināļiem un darbstacijām nav šķērslis apgalvot, ka pastāv viens tirgus. HP uzskata, ka, pateicoties aizstājamības ķēdei, pārējās personālo datoru kategorijas ierobežo visu veidu personālo datoru cenas.

(49)

HP nepieņem noteiktu viedokli par serveru tirgus definējumu, bet iesaka no jauna pārskatīt iepriekšējos lēmumos pielietotās tirgus iedalīšanas sektoros adekvātumu attiecībā uz grupējumu un no jauna apsvērt, vai pastāv vienots serveru tirgus.

(50)

Pēc HP domām, tirgus apzīmēšana pēc produkcijas klases un grupējuma pa cenām vairāk balstās uz konsultāciju firmas IDC sniegto datu pieejamību un grupējumu, nekā pareizas tirgus attiecību analīzes.

(51)

HP uzskata, ka šāds tirgus apzīmējums nav adekvāts, jo: i) cenas turpina kristies, bet klienti salīdzina ne tikai pirkuma sākotnējo cenu, bet visas ar to saistītās izmaksas; ii) līdz ar dalītās datu apstrādes un mērogojamu serveru parādīšanos klienti var aizstāt klasteru vai ekonomiskās klases serveru tīklus ar augstākas klases serveri vai paplašināt esošo serveri; iii) klienti var migrēt sektoru robežās un starp sektoriem un izmanto šo iespēju; iv) noteiktus apstrādes uzdevumus var veikt ar dažādiem serveru tipiem; v) visiem serveru tipiem var nodrošināt drošību, bet vidējās un augstākās klases serveru drošību var sasniegt, piemēram, ietverot redundanci klasteru projektos un serveru tīklā; vi) pastāv aizvietojamība no piedāvājuma puses starp serveriem, kas pieder pie dažādām cenu grupām, ņemot vērā to, ka lielākā daļa galveno ražotāju izlaiž visu cenu grupu serverus; vii) ir parādījušies jaunu sabiedrību ienākšanas gadījumi serveru tirgū, kuri, kā šķiet, nav ierobežoti dotajā cenu grupā; viii) aizstājamības ķēžu pastāvēšana nevar pateikt priekšā jaunu serveru tirgus definējumu; ix) visi iedalījumi pēc serveru kontinuuma raksturojumiem un iespējām ir patvaļīgi, jo šķiet, ka konkrēti cenu grupējumi neatspoguļo pārbaudāmos tehniskos vai tirdznieciskos aspektus.

(52)

HP uzskata, ka serveru konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver vismaz EEZ, bet, iespējams, visu Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionu (EMEA). Pēc HP domām, serveri bieži ir pārrobežu tirdzniecības priekšmets un daudzu nāciju klienti var iegādāties serveri sev ērtākajā veidā, visbiežāk, izmantojot centralizētas pasūtījumu sistēmas, ne atsevišķās. Pēc HP domām, serveru tirgū pastāv paralēlas tirdzniecības un patvaļības iezīmes, kas rāda, ka nebūtu vietā sašaurināta ģeogrāfiskā tirgus definīcija.

(53)

Cita konkurenta paziņotās piezīmes attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar tirgus definējumu un padziļināta novērtējuma kritērijiem.

(54)

Konkurents uzskata, ka galddatoriem un piezīmjdatoriem ir atsevišķi produktu tirgi (proti, personālo datoru sektors sastāv no diviem atsevišķiem produktu noieta tirgiem). Konkurents uzskata, ka galddatori un piezīmjdatori ievērojami atšķiras savā starpā fizisko īpašību ziņā, un galvenais atšķirošais faktors ir mobilitāte. Konkurents norāda, ka, lai gan galddatoru un piezīmjdatoru darbība īpaši neatšķiras ieejas un vidējo cenu grupu ziņā, lielākas jaudas galddatori joprojām ir jaudīgāki par jebkādiem piezīmjdatoriem.

(55)

Konkurents uzskata, ka ir redzama zināma pieprasījuma stabilitātes pakāpe – ir ļoti maz ticams, ka daži klienti pāries no galddatoriem uz piezīmjdatoriem vai otrādi. Konkurents uzskata, ka pēdējos gados galddatoru tirdzniecības teritorijā ir notikusi pārbīde piezīmjdatoru pārdošanas virzienā, neraugoties uz šo divu produkcijas veidu joprojām pastāvošo cenu starpību. Pēc konkurenta domām, ja šie divi produkcijas veidi veidotu vienu tirgu, notiktu augsts pārbīdes līmenis abos virzienos, it sevišķi no piezīmjdatoriem uz galddatoriem, ņemot vērā to izmaksas un vērtību. Konkurents uzskata, ka, lai gan abu produkcijas veidu cenas 2006.–2008. gadā ir ievērojami kritušās, galddatoriem ir mazāk izteikts relatīvais cenu kritums. Pēc konkurenta domām, pilna cenu korelācijas analīze neuzrādītu izteiktu, tiešu cenu korelāciju starp galddatoriem un piezīmjdatoriem.

(56)

Konkurents vēl norāda, ka šo divu produktu ražošanā, ieviešanā apritē un izplatīšanā pastāv izteiktas būtiskas atšķirības. Konkurents uzskata, ka pāreja no viena produkta ražošanas uz otra produkta ražošanu ir saistīta ar noteiktiem ieguldījumiem, aizņem salīdzinoši daudz laika un ir stratēģisks lēmums, ko pieņem ar nolūku, lai sasniegtu ilgtermiņa rentabilitāti un pozīciju tirgū. Pēc konkurenta domām, galvenie personālo datoru ražotāji, nomainot produkciju, sastopas ar nopietniem šķēršļiem, kas apstiprinājās 2007. gadā līdz ar interneta piezīmjdatoru ienākšanu, kad tirgū darbojošos ražotāju reakcija, ieviešot tādu pašu ražotu produkciju, bija lēna. Konkurents norāda, ka, ja izmaiņas no piedāvājuma puses nebūtu saistītas ar tehniskiem, komerciālas un finansiālas dabas šķēršļiem, šī reakcija būtu ātrāka.

(57)

Konkurents uzskata, ka pieteikums attiecas uz ieguldījumu Polijā un Komisijai jāizvērtē šī konkrētā ieguldījuma sekas.

(58)

Konkurents apgalvo, ka dati par apjomu nav pietiekams pamats, lai atteiktos no vispusīgas pasākuma pārbaudes, un uzskata, ka attiecībā uz galddatoru tirgus rezultātiem kā reālais atskaites punkts jāpielieto pārdošanas kāpums pēc vērtības (26).

(59)

Konkurents īpaši atzīmē, ka dati, kas attiecas uz vērību, ir daudz ticamāks rādītājs ne tikai tirgus tagadējiem rezultātiem, bet arī attīstības perspektīvām nākotnē. Neatkarīgi no pārdošanas apjoma pieauguma, krītoties pārdošanas vērtībai, t. i., krītoties iegūtajai peļņai, jauniem dalībniekiem zūd vēlēšanās ienākt tirgū, tirdzniecības ekspansija kļūst nepievilcīga tirgū funkcionējošiem ražotājiem un rezultātā tas veicina tirgus konsolidāciju jeb izraisa to, ka daži ražotāji pamet konkrēto tirgu.

(60)

Konkurents atzīmē, ka pareizi funkcionējošā un augošā tirgū vidējo pārdošanas cenu kritumu līdzsvaro pārdošanas apjoma pieaugums un visu iespējamo zaudējumu iepriekšēja novēršana kopējos ieņēmumos. Vienīgi nerentabla tirgus gadījumā pārdošanas cenu kritumam jāizsauc pārdošanas vērtības krišanās. Piezīmjdatoru tirgū arī kritās pārdošanas cenas, taču, ņemot vērā spēcīgo daudzuma palielināšanos, šajā periodā nenotika pārdošanas vērtības krišanās.

(61)

Konkurents uzskata, ka serveru konkrētā produktu tirgus noteikšana balstās uz datoru arhitektūru (iedalījums x86 un citos, ne x86).

(62)

Konkurents uzskata, ka serveru iedalījums x86 serveros un citos, ne x86, ir nozares standarts, kas kalpo serveru klasifikācijai, ko izmanto ražotāji, klienti un tirgus analītiķi. Pēc konkurenta domām, eksistē izteikts serveru sektora dalījums divos dažādos produktu tipos, kas balstās uz divām dažādām tehnoloģijām – x86 serveros, kas balstās uz arhitektūru, kas nosaka nozares standartu, un citos serveros, ne x86, kas balstās uz jebkādu citu arhitektūru. Konkurents uzsver to, ka šie divi ražojumi būtiski atšķiras tehnisko īpašību ziņā, un šī atšķirība nosaka to jaudīgumu, funkcionalitāti, gala uzdevumu, ražošanu un klientu sektoru, kuram šie produkti ir paredzēti, ieviešot apritē un izplatot.

(63)

Konkurents piekrīt Komisijas izteiktajam viedoklim iepriekšminētajā lēmumā par HP/Compaq apvienošanu par to, ka tirgus definīcijas, kas balstās uz cenu grupām “neļauj pilnībā fiksēt visas konkurences mijiedarbības tehnoloģijas ziņā augti dinamiskajā serveru tirgū”. Konkurents norāda uz pastāvošajām tehniskajām atšķirībām un atšķirībām, kas saistītas ar jaudīgumu atkarībā no servera arhitektūras. Pēc konkurenta domām, x86 serveri paliek nozares standarts attiecībā uz pamata aprēķināto jaudu, taču tie nav pielietojami gadījumos, kad nepieciešamas prasīgākas funkcijas. Serveri, kas ir citi, ne x86, spēj veikt funkcijas, kas pārsniedz x86 serveru iespējas, kuras ierobežo oriģinālā Intel tehnoloģija. Īpašības, kas attiecas uz x86 serveru ražīgumu un citu, ne x86 serveru ražīgumu, ir salīdzināmas tikai pašā pamata līmenī. Serverus, kas balstās uz x86 arhitektūru, galvenokārt izmanto parastu un nesarežģītu uzdevumu veikšanai, turpretī serveris, kas nav x86, var būt paredzēts sarežģītai datu apstrādei.

(64)

Serveri, kas nav x86, ietver ražojumus, sākot no pamata minidatoriem līdz ļoti sarežģītiem lieldatoriem, ne tā, kā x86 serveru gadījumā, kuru vidū ir reti augstas klases pārveidojumu piemēri. Ja dotā uzņēmuma rīcībā var būt zināms x86 serveru skaits, kuri tiek izmantoti ikdienas, standarta un mazāk sarežģītām datu apstrādes funkcijām, tas pats uzņēmums var ieguldīt serverī, kurš nebalstās uz x86 arhitektūru, lielu pakešu apstrādei (piemēram, grāmatvedībai vai datorizētai projektēšanai). Tāpēc, lai gan klientam ir iespēja vienlaicīgi izmantot divu tipu serverus – x86 serverus un citus, ne x86 –, veicot dažādus uzdevumus, tie darbosies atsevišķi un nefunkcionēs mijiedarbībā. Konkurents norāda, ka x86 serveri principā strādā ar nozares standarta programmatūru Microsoft Windows Server, kamēr citu, ne x86 serveru apkalpošana parasti aprobežojas ar individuālām operētājsistēmām vai Unix. Lielākā daļa programmatūru ir sākotnēji rakstītas x86 arhitektūras vajadzībām, līdz ar to tā nav piemērota serveriem, kas nav x86 serveri.

(65)

Attiecībā uz aizstājamību no pieprasījuma puses konkurents apgalvo, ka, ņemot vērā x86 serveru un serveru, kas nav x86, atšķirības produktivitātes ziņā, tie ir paredzēti dažādiem tirgiem, ievērojot klienta profilu un paredzamo praktisko pielietojumu, kas rod apstiprinājumu klientu pirkumu tendencēs. Uzņēmums parasti iepērk vairākus x86 serverus un iegādājas varbūt tikai vienu serveri, kas nav x86, kuram jākalpo augstāka līmeņa uzdevumu apstrādei, nevis ikdienas uzdevumu apkalpošanai. Fakts ir tāds, ka daži uzņēmumi neizmantos nevienu citu serveri, kā tikai x86, un izmantos vienīgi x86 tehnoloģiju. Ņemot vērā atšķirības datoru arhitektūrā, aizvietojamībai no pieprasījuma puses pastāv zināmi tehniskie šķēršļi, kam ir būtiski finansiāli rezultāti, jo pāriešana no x86 servera uz serveri, kas nav x86, visticamāk, izraisīs plūstošas integrācijas trūkumu, augstākas atbalsta un pārtraukuma izmaksas jaunas tehnoloģijas instalēšanas laikā. Bez paša servera, kas nav x86, reālajām izmaksām pāriešana saistās ar papildu atbalsta un mācību izmaksām, ņemot vērā nepieciešamību pēc speciālām papildu zināšanām. Papildu praktiskās grūtības var rasties saistībā ar ierobežojumiem, kas attiecas uz datu pārnešanu, licences iegūšanu un iekārtas vai programmatūras saderību. Lēmums par x86 servera vai servera, kas nav x86, iegādi balstās uz efektu servera galīgajā izmantojamībā un nepieciešamo produktivitātes līmeni, kā arī pozitīvajām īpašībām, kas saistītas ar saderību. Servera cena ir otršķirīgs jautājums.

(66)

Attiecībā uz aizstājamību no piedāvājuma puses konkurents uzsver, ka ražotāji x86 serverus un serverus, kas nav x86, traktē kā atsevišķus produktu tirgus. Pēdējo gadu laikā gandrīz visi jaunie tirgus dalībnieki serveru sektorā ir ienākuši tikai x86 serveru tirgū. Ja serveru ražošanas, ieviešanas apritē un izplatīšanas procesi x86 serveriem un citiem, ne x86 būtu līdzīgi, jaunais tirgus dalībnieks ienāktu tirgū serveru sektorā kā abu produktu piegādātājs. X86 tirgus savas rentabilitātes dēļ ražotājiem ir pievilcīgāks. Šis tirgus ir plašāks un mazāk koncentrēts – tajā darbojas daudzi x86 serveru ražotāji. Ierobežotas klientu bāzes dēļ citu, ne x86 serveru ražotājiem ir grūtāk sasniegt pārdošanas apjomu, kas padarītu ieiešanu tirgū efektīvu izmaksu ziņā un rentablu īstermiņa vai vidēja termiņa perspektīvā. Stimulēšana aprobežojas ar pāriešanu piedāvājuma ziņā no x86 serveriem uz serveriem, kas nav x86, pie kam, neņemot vērā tehnisku šķēršļu trūkumu jaunajai produkcijai.

(67)

Konkurents, atsaucoties uz cenu korelāciju un tirdzniecības līmeni starp Amerikas Savienotajām Valstīm un EEZ, uzskata, ka serveru konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pasaules tirgus vai vismaz EEZ un Amerikas Savienotās Valstis.

(68)

Konkurents vēl norāda, ka nepastāv nekādi šķēršļi globālām serveru piegādēm. Konkurents šajā ziņā uzskata, ka tirdzniecības līmenis serveru jomā starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Āziju un EEZ norāda un serveru aprites atmaksāšanos. Konkurents norāda, ka, ievērojot pilnīgu serveru saderību (nepastāv tehniskās barjeras, savstarpēja izmantojamība ir pilnīga) un līdzīgas pārdošanas cenu grupas, vairums ražotāju darbojas pasaules līmenī un apgādā Amerikas Savienoto Valstu un EEZ tirgus.

(69)

Attiecībā uz padziļināta novērtējuma kritērijiem konkurents uzskata, ka atbalsts izraisa traucējumus kopējā tirgū un tam būs negatīvs iespaids uz tirdzniecību. Pēc konkurenta domām, atbalsts nesīs labumu uzņēmumam ar spēcīgām tirgus pozīcijām. Konkurents īpaši apgalvo, ka atbalsts izraisīs ražošanas jaudu pieaugumu tirgū ar lejupslīdošu tendenci un pastiprinās uzņēmuma Dell pozīcijas tirgū, kurā tā piegāžu daļa pārsniedz 25 %. Konkurents apgalvo, ka atbalsts kalpo vienīgi produkcijas noturēšanai tirgū ar lejupslīdošu tendenci; var iedomāties, ka tas veicinās neracionālu, ekonomiski bezjēdzīgu lēmumu pieņemšanu produkcijas lokalizācijas jomā un sabiedrisko un privāto rezervju dislokāciju, kā arī radīs nopietnus traucējumus tirgus stimulēšanā un konkurencē. Konkurents uzskata, ka atbalstam nav nekāda stimulējoša efekta, jo, pēc šī konkurenta domām, uzņēmums Dell tā kā tā būtu nolēmis ieguldīt Polijā. Pēc konkurenta domām, no tā izriet, ka ad hoc atbalsta piešķiršana ir pilnīgi nepiemērota un nevajadzīga. Konkurents tāpat uzskata, ka atbalsts ir neproporcionāls, jo konkurentiem nav pieejams līdzīgs atbalsts. Nobeigumā konkurents uzskata, ka atbalsta pozitīvie rezultāti ir ierobežoti un augstā mērā apšaubāmi, un ka tie neatsver tā negatīvās sekas.

(70)

Konkurenta piezīmes par padziļināta novērtējuma kritērijiem sīkāk izklāstītas attiecīgajos šī lēmuma 6.7. sadaļas punktos.

(71)

Polijas iestādes sniedza informāciju par uzņēmuma Dell 2006. gadā pieņemtā lēmuma par jaunas ražotnes būvēšanu, ievērojot nepieciešamību palielināt ražošanas jaudu prognozētā pieprasījuma apmierināšanai, kontekstu. Tās sniedza arī informāciju par uzņēmuma Dell lēmuma par ieguldījumu veikšanu Lodzas vojevodistē harmonogrammu, līguma noslēgšanu ar Polijas valdību un piedāvātā atbalsta paziņošanu. Polijas iestādes paskaidroja pārskata par uzņēmuma Dell 2008. gada ražošanas jaudām un tā lēmumu ierobežot/apturēt galveno ražošanas darbību ražotnē Limerikā (Limerick) (Īrijā) kontekstu.

(72)

Polijas iestādes sniedza informāciju, lai koriģētu atsevišķus lēmuma par procedūras uzsākšanu elementus.

(73)

Polijas iestādes informēja Komisiju par grozījumiem 2007. gada 15. novembra līgumā, kas pievienoti kā līguma pielikums. Šie grozījumi ir saistīti ar dotācijas summu sākuma ieguldījumam, kas atbilst grozītajai atbalsta summai zemesgabalu iepirkšanai un attiecīgiem 2007. gada dotācijas daļas grozījumiem, prasībām attiecībā uz līdzekļu depozītu summā, kas atbilst dotācijas daļām pilnvarnieka kontā līdz izsniegšanas laikam pēc tam, kad Komisija būs pieņēmusi labvēlīgu lēmumu atbalsta lietā, un attiecīgo atbalsta daļu kvalificējumu kā esošo atbalsta programmu papildinājumu.

(74)

Polijas iestādes uzskata, ka par konkrēto produktu tirgu uzskatāms personālo datoru tirgus kopumā, nedalot to apakšsektoros (galddatoros vai piezīmjdatoros).

(75)

Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju pirms lēmuma pieņemšanas par procedūras uzsākšanu abu produkcijas veidu salīdzināmais raksturojums un darbība, kā arī samazinošā cenu starpība starp tiem izskaidro proporcionāli lielāku piezīmjdatoru pārdošanas pieaugumu. Polijas iestādes norāda, ka ražotne Dell Polska principā var izgatavot galddatorus un piezīmjdatorus vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, un tā var vienas ražošanas līnijas ietvaros ātri pāriet no viena produkcijas veida ražošanas un otra ražošanu. Polijas iestādes uzskata, ka, ievērojot zināmu ražotāju esību abos sektoros, abu produktu ražošanas gadījumā nepastāv būtiski šķēršļi ienākšanai (aizstājamība no piedāvājuma puses).

(76)

Polijas iestādes 2009. gada 18. februārī iesniegtajā informācijā norāda, ka ražotne Dell Polska var ražot galddatorus un piezīmjdatorus vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, izdarot tikai nelielus pielāgojumus, kas prasīs tikai nelielas izmaksas un jaudu zaudējumus. Polijas iestādes uzskata, ka atbilstoši pamatnostādņu 68. punktam aizstājamība no piedāvājuma puses ir pietiekama, lai abi produkti veidotu viena un tā paša tirgus daļu.

(77)

Polijas iestādes norāda, ka, ņemot vērā izlīdzinājumu, kas sekos paredzamajam ražošanas jaudu samazinājumam Īrijā un ražošanas jaudu palielinājumam Polijā, kopējais ražošanas jaudas pieaugums galddatoriem būs zem 5 % no galddatoru tirgus EEZ 2006. gada līmenī.

(78)

Šādā sakarībā Polijas iestādes uzskata, ka pareizi ir ņemt vērā kopējo rezultātu, kā projekta realizācijas rezultātā sasniegtais ražošanas jaudu pieaugums iespaido grupas Dell ražošanas jaudas EEZ kopumā, nepievēršoties tikai ražotnes Dell Polijā ražošanas jaudu pieaugumam.

(79)

Polijas iestādes apgalvo, ka jāņem vērā ražošanas jaudu samazināšanās Īrijā. Pēc Polijas iestāžu domām, projekta realizācijas rezultātā sasniegto ražošanas jaudu ekonomiskajam novērtējumam jēga ir vienīgi tad, ja ņem vērā arī ražošanas jaudu samazināšanos, kas notiek tā paša ģeogrāfiskā tirgus ietvaros (jo vairāk tāpēc, ka mums ir darīšana ar ražošanas darbības pārtraukšanu Limerikā, kas nebija plānota projekta uzsākšanas laikā Lodzā). Polijas iestādes uzskata, ka šādus rezultātus var noteikt vienīgi, aplūkojot grupu Dell kopumā (arī tādēļ, ka šajā teritorijā notiek tirgus daļas novērtējums). Ja novērtējuma izdarīšanas laikā, samazinoties ražošanas jaudai citā vietā EEZ, netiek pārsniegts 5 % slieksnis (un līdz ar to zūd traucējošās sekas), šis fakts ir jāņem vērā. Polijas iestādes atsaucas uz Komisijas iepriekšēju lēmumu par valsts atbalstu, kurā Komisijai bija jānovērtē ražošanas jaudas uzņēmumam, kurš ir pārcēlis ražotni no vienas dalībvalsts uz citu (27). Kā ziņo Polijas iestādes, Komisija šajā lietā nolēma, ka projekts neveicina papildu ražošanas jaudu sasniegšanu, un izdarīja slēdzienu, ka, lai novērtētu iespējamo ražošanas jaudu pieaugumu, jāizpēta atbalsta saņēmēja grupa (28).

(80)

Polijas iestādes vēl apgalvo, ka galddatoru tirgū nenotiek ražošanas jaudas pieaugums virs 5 %. Pēc Polijas iestāžu domām, šāds pieaugums iestātos vienīgi tādā gadījumā, ja projekta realizācijas rezultātā sasniegtais ražošanas jaudu kopums tiktu izmantots galddatoru ražošanai, neatstājot nemaz ražošanas jaudas piezīmjdatoriem. Teorētiskās ražošanas jaudas nevar būt vienīgais rādītājs. Reāli novērtējot prognozēto ražotņu izmantojumu, pašreizējās kopējās galddatoru ražošanas jaudas Limerikā un Lodzā veido apmēram pusi no maksimālajām šo datoru teorētiskajām ražošanas jaudām. Polijas iestādes uzskata, ka jebkurā gadījumā tehnisko jaudu samazināšanās Lodzas ražotnē neiespaidos rezultātus galddatoru ražošanas jaudu pieauguma testā, bet iespaidos piezīmjdatoru ražošanas jaudas (sektors, kas EEZ aug ātrāk par IKP), un līdz ar to ieguldījumu projektam tiktu liegta iespēja sasniegt tā mērķi.

(81)

Polijas iestādes uzskata, ka avansētu tehnoloģiju sektoru gadījumā pieauguma rādītāju aprēķināšanai attiecīgajiem produkcijas veidiem vairāk jābalstās uz datiem par apjomu, nekā datiem, kas attiecas uz vērtību. Tās uzskata, ka šajos sektoros cenu samazināšana bieži notiek spēcīgas konkurences un strauju tehnoloģijas izmaiņu dēļ, kas sekojoši nosaka tirgus spēka rādītāju. Sava viedokļa pamatošanai Polijas iestādes atsaucas uz uzņēmumu Qimonda un Infineon valsts atbalsta lietām, kurās Komisija novērtējumā ņēma vērā datus par apjomu (29).

(82)

Polijas iestādes uzskata, ka vispiemērotākais serveru tirgus dalījums sektoros balstās uz produktu klasēm un cenu grupām. Ņemot vērā to, ka ražotājs piegādā ekonomiskās klases serverus, nav viegli ieiet tehniskajā ziņā prasīgajā augstas klases serveru tirgū. Vairums ražotāju koncentrējas uz pamata skaitļošanas serveriem avansētu serveru nelielā pieprasījuma dēļ, kas rada stimula trūkumu divos pārējos (augstākajos) diapazona tirgus sektoros. Pēc klienta domām, masveida serveri lielākā mērā atbilst dažādām vajadzībām nekā augstas klases serveri, un tiem ir dažāds pielietojums. Klienti, kuriem nepieciešamas pamata aprēķināšanas jaudas, nepirks dārgākus serverus ar lielāku ražīgumu.

(83)

Polijas iestādes atzīmē, ka pāriešana no x86 servera uz citu serveri, ne x86, saistās ar lielākām atbalsta izmaksām vai izmaksām, kas saistītas ar pārtraukumiem instalēšanas laikā. Pāriešana no pamata tehnoloģijas uz avansētāku tehnoloģiju prasa atbilstošu pielāgošanos un izraisa papildizmaksas. Tas attiecas ne tikai uz pāriešanu no x86 servera uz citu serveri, ne x86, bet vispār pāriešanu no pamata serveriem uz avansētākiem serveriem.

(84)

Attiecībā uz aizstājamību no piedāvājuma puses Polijas iestādes uzskata, ka ierobežotais serveru, kas nav x86, mērķa tirgus lielums nevar būt par pamatu x86 serveru un citu serveru, ne x86, tirgus kā atsevišķu tirgu definēšanai. Lielākas jaudas serveriem ar nestandarta funkcijām ir tikai ierobežots klientu loks. Augstas klases serveri prasa ievērojamu ieguldījumu no piedāvātāja puses, nenodrošina diapazona izdevīgumu, un rezultātā ir daudz dārgāki. Pretēji tam pastāv plašs klientu loks, kas pieprasa standarta nozares funkcionalitāti neatkarīgi no tā, vai tā balstās uz x86 serveriem vai citiem, ne x86, serveriem.

(85)

Pēc Polijas iestāžu domām, apritē un sadalē ievadīšanas kanālus var noteikt, vairāk ņemot vērā serveru jaudīgumu un skaitļošanas spēju nekā operētājsistēmu vai arhitektūru. Neraugoties uz to, ka uzņēmumam Dell ir tehniskās iespējas radīt augstas klases x86 serverus, tas vēl līdz šim nav ienācis augstas klases serveru tirgū šī tirgus specifiskā rakstura dēļ, kā arī pašiem savas klientu bāzes un izplatīšanas kanālu trūkuma dēļ šajā tirgū.

(86)

Polijas iestādes uzskata, ka par serveru ģeogrāfisko tirgu jādefinē EMEA vai tikai EEZ. Pēc iestāžu domām, serveru saderība nav vienīgais vērā ņemamais aspekts. Būtiski elementi, kuriem ir ļoti nozīmīga ietekme uz uzcenojumu, ir piegādes izmaksas un laiks. Tā kā konkurences rezultātā un tehnoloģiskā līmeņa uzlabošanās dēļ cenas krīt, bet transporta izmaksas ir ievērojamas, galvenais jautājums ir īsie pārdošanas kanāli.

(87)

Polijas iestādes padziļināta novērtējuma nolūkiem iesniedza pilnīgu atbalsta ekonomisko analīzi, balstoties uz konsultāciju firmas LECG Consulting uzņēmuma Dell Polska vārdā sagatavotajiem pētījumiem un ievērojot Komisijas lēmumā par procedūras uzsākšanu norādītās prasības, kas satur atbalsta rezultātu analīzi.

(88)

Polijas piezīmes par padziļināta novērtējuma kritērijiem detalizētāk parādītas šī lēmuma 6.7. sadaļas attiecīgajos punktos.

(89)

Polijas iestādes vērš uzmanību uz to, ka Sinnott kundze iebilst par Polijas piešķirtā atbalsta “uzņēmuma Dell pārcelšanai no Īrijas uz Lodzu” atbilstību likumam.

(90)

Polijas iestādes atsaucas uz 2009. gada 18. februārī iesniegto informāciju, kurā norāda, ka ražotnei Dell piešķirtais atbalsts nekādā gadījumā nav paredzēts darbības pārcelšanai no Īrijas uz Lodzu. Polijas iestādes norāda, ka uzņēmuma Dell sākotnējais plāns bija abu ražotņu paralēla darbība, un ka abas ražotnes faktiski kādu laiku darbojās paralēli. Polijas iestādes atzīmē, ka lēmums par ražotnes būvēšanu Lodzā ir pieņemts 2006. gada vasarā (vienošanās protokols ar Polijas valdību parakstīts 2006. gada 19. septembrī). Polijas iestādes norāda, ka lēmums par ražošanas darbības pārtraukšanu Limerikā ir pieņemts iekšējās analīzes rezultātā 2008. gada beigās, un to lielā mērā iespaidoja ekonomiskās krīzes izraisītā tirgus apstākļu pasliktināšanās. Polijas iestādes norāda, ka lēmums par ieguldījumu projekta realizēšanu Lodzā un lēmums par ražošanas darbības pārtraukšanu Limerikā nav tieši saistīti. Polijas iestādes uzsver, ka tad, kad Polijas valdība pieņēma lēmumu par atbalsta piešķiršanu uzņēmumam Dell Polska, par ražošanas darbības pārtraukšanu Limerikā nebija runas.

(91)

Polijas iestādes atsaucas uz 2009. gada 18. februārī iesniegto informāciju, kurā tās norāda, ka uzņēmums Dell gatavojas saglabāt ievērojamu darbības daļu Limerikā. Polijas iestādes norāda, ka – izņemot Sinnott kundzes apsvērumus – nav iesniegta neviena piezīme no Īrijas iestāžu puses vai Īrijas ieinteresēto personu puses.

(92)

Polijas iestādes piekrīt HP piezīmēm par personālo datoru produktu tirgus un personālo datoru un serveru ģeogrāfisko tirgu definīcijām.

(93)

Polijas iestādes norāda, ka HP piezīmes atbalsta personālo datoru kā viena tirgus definējumu.

(94)

Polijas iestādes uzskata, ka HP savās piezīmēs norāda, ka konkrētie tirgi jādefinē EEZ vai EMEA teritorijā. Polijas iestādes uzskata, ka serveru konkrētais ģeogrāfiskais tirgus neiziet ārpus EMEA teritorijas laika ierobežojumu un transporta izmaksu dēļ, kas ir galvenie šķēršļi pasaules tirdzniecībai ar personālajiem datoriem un serveriem.

(95)

Polijas iestādes iebilst pret HP piezīmēm par serveru konkrētā produktu tirgus definējumu. Tās uzskata, ka, tā kā HP aprakstīto izmaiņu rezultātā šis tirgus pakāpeniski kļūst monolīts, joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp ekonomiskās klases serveriem un augstas klases serveriem – pēc Polijas iestāžu domām – gan pieprasījuma, gan piedāvājuma ziņā. Polijas iestādes norāda, ka ekonomiskās klases serveri galvenokārt tiek lietoti pamata pārveidošanai, kamēr avansētāki serveri tiek izmantoti sarežģītākām darbībām. Piegādes ziņā ekonomiskās klases serveru ražotājiem nav viegli ieiet augstas klases serveru tirgū. Polijas iestādes uzskata, ka pat ja – kā uzskata HP – eksistē jauna ieiešanas serveru tirgū gadījuma pazīmes, kuras nešķiet aprobežojamies dotajā cenu grupā, vairums ražotāju nokļūst tirgus sektorā, kas ietver ekonomiskās klases serverus, nelielā pieprasījuma pēc avansētākiem serveriem dēļ. Polijas iestādes norāda, ka, no klienta redzes viedokļa raugoties, ekonomiskās klases serveri lielākā mērā atbilst dažādām vajadzībām nekā augstas klases serveri, un tiem ir atšķirīgs pielietojums (piemēram, klienti, kuriem ir nepieciešamas tikai pamata funkcijas, nepirks lielas jaudas serverus, kuri ir dārgāki).

(96)

Polijas iestādes atzīmē, ka neidentificētā persona attiecina konfidencialitātes traktējumu ne tikai uz savu identitāti, bet arī vairākiem punktiem, kas ietverti tās iesniegtajās piezīmēs. Polijas iestādes norāda, ka nesaprot dažas iesniegto piezīmju daļas, īpaši daļu, kas attiecas uz tā saucamajiem tirgus izkropļojumiem. Polijas iestādes norāda, ka Komisija savā lēmumā nevar balstīties ne uz vienu faktu, par kuru dalībvalsts nav tikusi informēta. Iestādes norāda, ka tas attiecas uz faktiem, kurus ieinteresētās personas lūdz uzskatīt par konfidenciālu informāciju (30).

(97)

Attiecībā uz neidentificētās personas iesniegumu par konfidencialitāti Komisija norāda, ka tās novērtējums sakarā ar šo lēmumu balstās vienīgi uz to informāciju, kas atrodas neidentificētās personas piezīmju publiskajā variantā, kas nodots Polijai. Komisija neņem vērā informāciju, ko iesniegusi neidentificētā persona šo piezīmju konfidenciālajā variantā (31).

(98)

Polijas iestādes apšauba neidentificētās personas tiesības iesniegt piezīmes. Polijas iestādes norāda, ka uzskata, ka atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta h) punktam, 6. panta 1. punktam un 20. panta 1. punktam tiesības iesniegt piezīmes ir vienīgi ieinteresētajām personām, tas ir, personām, uz kurām atbalsta piešķiršana var atstāt iespaidu. Polijas iestādes uzsver, ka pēc tām iesniegtajām piezīmēm nav redzams, kādā mērā uz neidentificēto personu atstāj iespaidu atbalsta piešķiršanas fakts uzņēmumam Dell Polska. Polijas iestādes vēršas pie Komisijas, lai netiktu ņemtas vērā neidentificētās personas piezīmes, kura nav izrādījusi pietiekamu interesi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta h) punktam.

(99)

Attiecībā uz neidentificētās personas tiesībām iesniegt piezīmes Komisija norāda, ka neidentificētā persona, par kuru ir runa 4. zemsvītras piezīmē, ir ar uzņēmumu Dell konkurējošs uzņēmums. Komisija uzsver, ka šī lēmuma mērķiem šis fakts ir pietiekams, lai atzītu neidentificētās personas tiesisko situāciju par ieinteresētas personas situāciju Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta h) punkta nozīmē.

(100)

Polijas iestādes nepiekrīt piezīmēm no konkurējošās personas puses par apjoma datu izmantošanu pieauguma rādītāju aprēķināšanai. Tās attiecas uz 2009. gada 18. februārī iesniegto informāciju, kas izskaidro, kāpēc, lai apgalvotu, ka tirgum ir lejupslīdoša tendence, drīzāk jāaplūko dati par apjomu, nekā dati, kas attiecas uz vērtību. Polijas iestādes uzsver, ka pamatnostādnēs ir skaidri norādīts tas, ka, lai novērtētu pasākuma atbilstību pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunktam, pirms ieguldījuma uzsākšanas jāizanalizē pieauguma radītājs konkrētajā tirgū un ka nav nekāda pamata atkāpties no šī skaidri definētā principa un prognozējamo pieauguma rādītāju uzmantošanas.

(101)

Atbildot uz konkurenta piezīmēm par serveru tirgus noteikšanu, Polijas iestādes paziņo, ka tās attiecas uz 1997. un 1998. gadā pieņemto lēmumu par uzņēmumu apvienošanu, un atbalsta apgalvojumu, ka vienīgā piemērotā dalīšana sektoros ir serveru dalījums x86 serveros un citos, ne x86. Taču Polijas iestādes apgalvo, ka tirgus kopš tā laika ir būtiski mainījies. Pēc viņu domām, nav pareizs apgalvojums, ka serveru iedalījums x86 serveros un citos, ne x86 serveros ir standarta risinājums, ko piedāvā firma IDC, kas nodarbojas ar tirgus izpēti, jo firma IDC savā serveru tirgus ziņojumu datu bāzē piedāvā iespēju iedalīt tirgu pēc vairāk kā 20 kritērijiem. Serverus, kuriem ir lielāka skaitļošanas jauda, tāpat var konstruēt uz daudzu x86 procesoru bāzes. Prasīto jaudu var sasniegt, izmantojot dažādas arhitektūras un konfigurācijas serverus. Līdz ar to serveri, kas ir citi, ne x86, var pildīt tās pašas funkcijas kā x86 serveri. Nevar apgalvot, ka nav iespējama augstas klases pārveidošana ar x86 serveru atbalstu. Augstas klases serveru tirgus sektori aptver serverus, kas balstās uz procesoriem, kas nav x86, un x86 procesoriem, kuri apkalpo dažādas lietojumprogrammas un nodrošina to pašu galīgo tipu. Abi serveru tipi – x86 vai citi, ne x86, – var strādāt ar dažādām operētājsistēmām un apkalpot atsevišķas lietojumprogrammas. Klienti var izvēlēties servera tipu savu lietojumprogrammu apkalpošanai. Attiecībā uz serveriem var izanalizēt daudzus tirgus dalījumus sektoros (pēc arhitektūras, operētājsistēmas, komandu sistēmas saderības ar datu bāzi), taču izšķirošie faktori klienta izvēles etapā ir servera skaitļošanas jauda un servera produktivitāte, kas atspoguļojas cenās, kuras ir jo augstākas, jo sarežģītākas un specifiskākas ir prasības.

(102)

Polijas iestāžu piezīmes par konkurenta piezīmēm par padziļināta novērtējuma kritērijiem sīkāk parādītas šī lēmuma 6.7. sadaļas attiecīgajos punktos.

(103)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, ar atsaucēm uz citiem Līguma lēmumiem, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(104)

Polijas iestādes piešķir atbalstu tiešu dotāciju veidā, ar cenu samazinājumu un atbrīvojumu no nodokļiem. Saistībā ar to šo atbalstu var uzskatīt par dalībvalsts piešķirtu no valsts līdzekļiem Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Atbalstu piešķir vienam uzņēmumam, Dell Polska, tātad tam ir izlases raksturs. Atbalstu piešķir ieguldījuma realizēšanai, kas saistīts ar personālo datoru un serveru ražošanu. Tā kā šie ražojumi ir tirdzniecības priekšmets starp dalībvalstīm, pastāv iespēja, ka šis pasākums ietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uzņēmumam Dell Polska sniedzamais atbalsts atbrīvo uzņēmumu no izmaksām, kādas tam pašam parasti būtu jāsedz, turklāt uzņēmums izmanto ekonomisko pārsvaru pār saviem konkurentiem. Šādā veidā atbalstot uzņēmumu Dell Polska un tā ražošanu, pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus.

(105)

Saistībā ar to Komisija uzskata, ka pieteiktais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(106)

Pēc konstatējuma, ka pieteiktais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ir nepieciešams apsvērt, vai šo pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(107)

Piesakot atbalstu uzņēmumam Dell Polska pirms tā īstenošanas, Polijas iestādes ir izpildījušas individuālās paziņošanas prasību, kas norādīta Līguma 88. panta 3. punktā (skatīt 2. apsvērumu).

(108)

Komisija uzskata, ka, tā kā atbalsta mērķis ir reģionālās attīstības atbalstīšana, atbalsta saderības ar kopējo tirgu novērtējuma pamatā ir pamatnostādnes.

(109)

Komisija uzskata, ka atbalsta projektu var atzīt par sākuma ieguldījumu pamatnostādņu 34. punkta nozīmē, jo tas balstās uz ieguldījumu materiālajos aktīvos un nemateriālajos aktīvos, kas saistīti ar jaunas ražotnes izveidošanu.

(110)

Komisija tāpat uzskata, ka projektu, kas attiecas uz sākotnējo ieguldījumu, var atzīt par lielu ieguldījuma projektu pamatnostādņu 60. punkta nozīmē, jo tajā paredzēto attiecināmo izdevumu summa pārsniedz EUR 50 miljonus, kas aprēķināta, pamatojoties uz valūtas cenām un kursiem paziņošanas dienā.

(111)

Sakarā ar to Komisija uzskata atbalsta pasākumu par atbilstošu pamatnostādņu principiem attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu, jo sevišķi – pamatnostādņu principiem attiecībā uz atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem, kā arī atbilstošu reģionālā atbalsta lieliem ieguldījumu projektiem padziļināta novērtējuma kritērijiem, kas norādīti Komisijas 2009. gada 16. septembra paziņojumā (32) (turpmāk “paziņojums par pamatnostādnēm”).

(112)

Saskaņā ar attiecīgo tiesu praksi (33) Komisijai ir pienākums veikt novērtējumu, balstoties uz principiem, kuri ir spēkā lēmuma pieņemšanas brīdī.

(113)

Komisija pārbaudīja, vai atbalsts ir piešķirts atbilstoši pamatnostādnēs norādītajiem vispārējiem principiem. Novērtējums noveda pie šādiem secinājumiem.

(114)

Saskaņā ar pamatnostādņu 9. punktu uzņēmums Dell Polska nav grūtībās nonācis uzņēmums Kopienas pamatnostādņu nozīmē, kas attiecas uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (34).

(115)

Neraugoties uz to, ka Komisija atbilstoši pamatnostādņu 10. punktam principā neatbalsta reģionālā ad hoc atbalsta piešķiršanu, ņemot vērā saņemto informāciju, kas minēta 10. un 13. apsvērumā, var uzskatīt, ka projekts veicinās kopējās reģionālās attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanu. Īpaši tiek lēsts, ka ieguldījumu projekts veicinās ekonomikas attīstību reģionā, pateicoties pozitīviem rezultātiem darbvietu radīšanas jomā (tieši un netieši), mācībām un zināšanu nodošanu, kā arī sniegs papildu ieguldījumu vairojošo efektu, pateicoties ar to saistītiem pakalpojumiem un ražotājiem.

(116)

Projekts ir sākuma ieguldījums pamatnostādņu 34. punkta nozīmē, jo attiecas uz jauna uzņēmuma izveidošanu (skatīt 12. apsvērumu).

(117)

Atbilstoši pamatnostādņu 38. punktam pirms darbu uzsākšanas pie projekta realizācijas atbalsta saņēmējs ir iesniedzis pieteikumu par atbalsta piešķiršanu, un Polijas iestādes vēstulē apgalvo, ka gadījumā, ja tiks saņemts apstiprinājums no Komisijas puses, ieguldījuma projekts uzņēmumam Dell Polska tiks kvalificēts kā atbalsts (skatīt 15. apsvērumu).

(118)

Saskaņā ar pamatnostādņu 39. punktu atbalsta saņēmēja paša ieguldījums attiecināmos izdevumos pārsniedz 25 % (skatīt 16. apsvērumu).

(119)

Saskaņā ar pamatnostādņu 50. punktu projekta attiecināmie izdevumi ir aprēķināti, pamatojoties uz konkrētām izmaksām (skatīt 14. apsvērumu). Saskaņā ar pamatnostādņu 58. punktu atbalsts jaunu darbavietu izveidei ir aprēķināts, pamatojoties uz divu gadu nodarbinātības izmaksām (bruto atalgojuma izmaksas un citi obligātie maksājumi) jaunnodarbinātām personām.

(120)

Saskaņā ar pamatnostādņu 64. punktu Polija ir rīkojusies atbilstoši prasībām, kas attiecas uz individuālo paziņojumu (skatīt 2. apsvērumu), paziņojot par atbalstu pirms tā īstenošanas.

(121)

Saskaņā ar pamatnostādņu 71.–75. punktu ir ievēroti principi, kas attiecas uz atbalsta apvienošanu (skatīt 2. un 15. apsvērumu).

(122)

Saistībā ar to Komisija uzskata, ka atbalsts atbilst vispārējiem pamatnostādņu principiem.

(123)

Pēc ieguldījuma uzņēmumā Dell Polska sekoja ieguldījumi divos tā piegādātājos – RR Donnelley Global Turnkey Solutions Polska un Flextronics.

(124)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu (42.–51. punkts) Komisija atzina, ka starp ieguldījumu, ko iegūst uzņēmums Dell Polska, un ieguldījumiem, ko iegūst divi tā piegādātāji, nepastāv pietiekama tehniska, funkcionāla un stratēģiska saikne, lai tos varētu uzskatīt par daļu no vienota ieguldījumu projekta pamatnostādņu 60. punkta un 55. zemsvītras piezīmes nozīmē.

(125)

Komisija vērš uzmanību uz to, ka nav saņēmusi nevienu piezīmi par projekta kā vienota ieguldījuma raksturu.

(126)

Sakarā ar to Komisija apstiprina, ka ieguldījumus, ko saņem uzņēmums Dell Polska, no vienas puses, un minētie piegādātāji, no otras puses, nevar uzskatīt par daļu no vienota ieguldījumu projekta pamatnostādņu 60. punkta un 55. zemsvītras piezīmes nozīmē.

(127)

Balstoties uz Polijas iestāžu un ieinteresēto personu sniegto informāciju, oficiālas izmeklēšanas procedūras rezultātā jāpārbauda, vai šaubas, kas izteiktas lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir novērstas.

(128)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu (62. un 105. punkts) Komisija izteica šaubas par to, vai lēmuma mērķiem galddatorus un piezīmjdatorus var uzskatīt par vienu produktu tirgu vai diviem atsevišķiem produktu tirgiem.

(129)

Ņemot vērā piezīmes, ko iesniegušas Polijas iestādes un ieinteresētās personas, Komisija uzskata, ka ir pamats uzskatīt, ka pieprasījuma aizstājamība šo divu ražojumu gadījumā zināmā mērā pastāv abos virzienos (35) un ka daži ražotāji, tostarp uzņēmums Dell, šķiet, ir spējīgi realizēt piedāvājuma aizstājamību (36). Taču tāpat ir pamats atzīt, ka pastāv ievērojams nepārejoša pieprasījuma līmenis pēc cita produkta vai pieprasījums tikai pēc jebkura no produktiem, un ka dažiem ražotājiem pāriešana no viena produkta ražošanas uz otru var būt saistīta ar ievērojamiem šķēršļiem – tehniskiem, organizatoriskiem un saistītiem ar izmaksām.

(130)

Komisija uzskata, ka, lai gan oficiālās izmeklēšanas procedūrā iegūtā informācija ļauj labāk izprast personālo datoru sektoru, tā nav pietiekama, lai Komisija varētu veikt lietpratīgu tirgus izpēti, kas ļautu definēt galddatoru un piezīmjdatoru konkrēto produktu tirgu (konkrētos produktu tirgus) (37). Komisija līdz ar to konstatē, ka šaubas attiecībā uz galddatoru un piezīmjdatoru konkrēto produktu tirgu nav novērstas.

(131)

Saistībā ar iepriekš minēto Komisija uzskata, ka jautājums par precīzu galddatoru un piezīmjdatoru tirgus definīciju patiesībā var palikt atklāts, taču šī lēmuma nolūkiem ir nepieciešams galddatorus un piezīmjdatorus aplūkot atsevišķi, lai izvirzītu jautājumu par potenciālajiem konkurences ierobežojumiem gadījumā, ja galddatori tiek uzskatīti par atsevišķu produktu tirgu (38).

(132)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu (99. un 105. punkts) Komisija izteica šaubas par to, vai ir pareizi ņemt vērā sekas, kādas projekta realizēšanas rezultātā sasniegtās ražošanas jaudas var atstāt uz uzņēmuma Dell jaudām EEZ kopumā, neaplūkojot vienīgi ražošanas jaudas, kādas sasniegtas projekta realizācijas rezultātā.

(133)

Ņemot vērā Polijas iestāžu piezīmes, kas norādītas 77. un 78. apsvērumā, Komisija atzīmē, ka pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunkts attiecas uz “ražotspēju, kas sasniegta projekta realizēšanas rezultātā”, kas izslēdz iespēju kopā ar ražošanas jaudām, kas sasniegtas projekta realizācijas rezultātā, ņemt vērā arī citu atbalsta saņēmējam piederošu uzņēmumu vai ražotņu ražošanas jaudu līmeni, kas atrodas EEZ. Patiesībā, ja, lai noteiktu, vai ir sasniegts pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunktā noteiktais slieksnis, ražošanas jaudu pieaugumu vienā dalībvalstī varētu līdzsvarot, samazinot ražošanas jaudu citā dalībvalstī – kā rezultātā, piemēram, neparādītos ražošanas jaudu neto pieaugums uzņēmuma līmenī – tas nozīmētu, ka vismaz viena būtiska potenciāli kaitējoša valsts atbalsta gadījumu kategorija varētu izvairīties no padziļinātas analīzes; tas attiecas tieši uz tiem atbalsta pasākumiem, kas dod rezultātus, palielinot ražošanas jaudas vienā dalībvalstī uz citas dalībvalsts rēķina gadījumā, ja ražošanas jaudas atbalsta rezultātā samazinās. Kā norādīts paziņojuma par pamatnostādnēm 52. un 53. punktā, šie pasākumi var būt pretrunā reģionālā atbalsta pamatprincipiem, tādēļ ir nepieciešama to kontrole.

(134)

Ņemot vērā Polijas iestāžu piezīmes, kas norādītas 79. apsvērumā, Komisija uzskata, ka jāņem vērā pieteiktā projekta izraisītās ražošanas jaudu palielināšanās sekas un ka nevar ņemt vērā ražošanas jaudu samazināšanos citos EEZ ražošanas uzņēmumos, ja šāda ražošanas jaudu samazināšanās nav pieteiktā atbalsta ieguldījuma projekta daļa un tādējādi atbalsta piešķiršana to neiespaido. Komisija norāda, ka lēmumā par valsts atbalstu N 158/05 uzņēmumam Getrag Ford Transmissions Slovakia s.r.o., uz ko atsaucas Polijas iestādes, paredzamā ražošanas jaudas samazināšanās vienā dalībvalstī bija daļa no pieteiktā projekta.

(135)

Ņemot vērā Polijas iestāžu piezīmes, kas norādītas 80. apsvērumā, Komisija atzīmē, ka, ievērojot uzņēmuma produkcijas elastīgumu, visas projekta īstenošanas rezultātā sasniegtās ražošanas jaudas varētu tikt galvenokārt paredzētas katra no trim konkrētajiem produktiem ražošanai (39).

(136)

Komisija saistībā ar iepriekš teikto atzīst, ka nav iespējams ņemt vērā atbalsta saņēmēja ražošanas jaudas samazināšanos citā dalībvalstī. Komisija konstatē, ka projekta realizācijas rezultātā sasniegtās ražošanas jaudas pārsniedz 5 % no tirgus visos ražojumu noieta tirgos.

(137)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu (100. un 105. punkts) Komisija izteica šaubas par to, vai ir iespējams aprēķināt vidējo gada pieauguma rādītāju ražojumiem, uz kuriem attiecas ieguldījuma projekts, pēc pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunkta, balstoties vienīgi uz datiem par apjomu.

(138)

Komisija atzīmē, ka negatīvais pieaugums galddatoru vērtības ziņā varētu atspoguļot galddatoru pārdošanas vidējo cenu spēcīgu kritumu. Šis negatīvais vērtības pieauguma rādītājs varētu norādīt, ka kvantitatīvais pieaugums ir nepietiekams, lai līdzsvarotu galīgo ieņēmumu krišanos, kas ir raksturīga tirgum ar lejupslīdošu tendenci. Komisija atzīmē, ka tāds pats kā galddatoriem pārdošanas vidējo cenu kritums attiecas arī uz piezīmjdatoriem un serveriem. Turpretī pretēji galddatoriem piezīmjdatoru un serveru papildu pieauguma rādītājs daudzuma un vērtības ziņā norāda, ka pārdoto ražojumu daudzuma pieaugums vairāk nekā līdzsvaro šo ražojumu vidējo pārdošanas cenu kritumu.

(139)

Saistībā ar iepriekš teikto Komisija konstatē, ka, lai novērtētu, vai galddatoru tirgum ir lejupslīdoša tendence pēc iespējamās tirgus definīcijas, pēc kuras galddatori tiek uzskatīti par atsevišķu produktu tirgu, galddatoru vidējo gada pieauguma rādītāju, par kuru ir runa pamatnostādņu 68. punkta b) apakšpunktā, nevar aprēķināt, izejot vienīgi no datiem par daudzumu.

(140)

Komisija konstatē, ka gadījumā, ja galddatorus un piezīmjdatorus uzskata par atsevišķiem produktu tirgiem, atbalsts var izraisīt problēmas konkurences jomā, proti, attiecībā uz galddatoriem tas būtu atbalsts uzņēmumam sektorā ar lejupslīdošu tendenci. Attiecībā uz galddatoriem ir jāveic padziļināts atbalsta seku novērtējums.

(141)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu (65.–67., 72. un 105. punkts) Komisija atzina, ka serveru tirgus noteikšanai ir vietā pielietot tirgus definīciju, kas balstās uz ražojuma klasi un cenu grupu, taču pauda šaubas par to, vai iedalījums sektoros pēc ražojuma klases un iedalījums pēc cenām ir vietā, lai noteiktu serveru tirgu.

(142)

Ievērojot saņemtās piezīmes, Komisija atzīst, ka tās sākotnējais uzskats, ka šajā gadījumā serveru iedalījums sektoros pēc ražojuma klases un iedalījums pēc cenām ir vispareizākais tirgus definējuma veids, varētu mainīties par labu citiem iespējamajiem tirgus precizējuma veidiem.

(143)

Šādā sakarībā Komisija konstatē, ka šaubas attiecībā uz pareizu tirgus precizējumu, lai noteiktu uzņēmuma Dell daļu serveru tirgū, nav novērstas.

(144)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu (78.–81. un 105. punkts) Komisija pauda šaubas par to, vai par serveru ģeogrāfisko tirgu uzskatāma EEZ, EMEA reģions vai visa pasaule.

(145)

Attiecībā uz Polijas iestāžu iesniegtajām piezīmēm Komisija atzīst, ka izvirzītie argumenti ir īpaši uzņēmuma Dell saimnieciskās darbības modelim un tā darba kārtībai un ka tie neattiecas uz citiem serveru ražotājiem, kā arī nav pielietojami vispārējā serveru tirgus darbības atspoguļošanai.

(146)

Komisija atzīmē, ka ieinteresēto personu piezīmes norāda, ka serveru apgrozījums notiek teritorijā, kas ir plašāka par EEZ vai EMEA reģionu, un ka lielākā daļa ražotāju darbojas visā pasaulē.

(147)

Taču Komisija norāda, ka serveru ģeogrāfiskais tirgus ir pareizs vienīgi uzņēmuma Dell daļai x86 serveru tirgū.

(148)

Komisija saistībā ar iepriekš teikto atzīst, ka tiešām varbūt ir pamats atzīt, ka serveru ģeogrāfiskais tirgus ir visa pasaule, taču, ņemot vērā palikušās šaubas par konkrētu serveru produktu tirgus apzīmējumu, jautājums par serveru ģeogrāfisko tirgu var palikt atklāts.

(149)

Komisija konstatē, ka atkarībā no serveru tirgus definīcijas atbalsts varētu izraisīt problēmu rašanos konkurences jomā. Īpaši apzīmējumu x86 un citi, ne x86 izmantošanas gadījumā, pasākums – attiecībā uz x86 ražojumu tirgus sektoru – varētu būt atbalsts uzņēmumam, kura tirgus daļa pārsniedz 25 % no konkrētā produktu tirgus pasaules mērogā. Tāpēc attiecībā uz serveru tirgu jāveic padziļināts atbalsta seku novērtējums.

(150)

Komisija atzīst, ka lēmumā par procedūras uzsākšanu izteiktās šaubas par to, vai atbalsts atbilst pamatnostādņu 68. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem, nav novērstas.

(151)

Pēc pamatnostādņu 68. punkta gadījumā, ja attiecībā uz novērtējamo pasākumu ir pārsniegts viens no diviem sliekšņiem, kas norādīti pamatnostādņu 68. punkta a) un b) apakšpunktā (40), pēc Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanas ir nepieciešama vispārējas pārbaudes veikšana, lai noteiktu, vai atbalsts ir nepieciešams, lai radītu stimulējošu efektu ieguldījumam, un vai labums, ko nesīs atbalsta pasākums, būs lielāks par atbalsta radītajiem konkurences izkropļojumiem un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(152)

Padziļinātais novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz paziņojumu par pamatnostādnēm, kurā ir norādīti atbalsta pozitīvo un negatīvo seku novērtējuma kritēriji.

(153)

Polijas iestādes norāda, ka ieguldījums Lodzas vojevodistes uzņēmumā Dell ir ilgtermiņa saistības (ražotnes jāuztur vismaz piecus gadus kopš to celtniecības pabeigšanas, un izveidotās darbavietas jāsaglabā piecus gadus), un tas ir arī nopietns precedents, kas var vainagoties ar kārtējiem ieguldījumiem šajā vojevodistē. Tādējādi tam ir neapšaubāma saistība ar Lodzas vojevodisti, kas palīdzēs veidot tiešas darbavietas un stimulēs reģionālo attīstību.

(154)

Šo pozitīvo ietekmi papildus stiprinās grupēšanas efekts, ko projekts, visticamāk, iekustinās, stimulējot tā paša sektora vai saistīta sektora firmas tuvumā lokalizēt ražošanu, lai gūtu ekonomisku labumu no mēroga vai jomas.

(155)

Īpašais uzņēmuma Dell ieguldījums darbavietu radīšanā Lodzas vojevodistē (41), visticamāk, pārsniegs 2 500 (42) tiešu darbavietu skaitu līdz 2010. gada janvārim (43). Piegādātāji, darbu apakšuzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji reģionā netieši radīs vidēji 1 300 papildu darba vietas.

(156)

Polijas iestādes reģionālās attīstības sakarībā norāda arī uz ieguldījuma ietekmi uz šādiem faktoriem:

(157)

Konkurents izsaka šaubas par tiešu darbavietu veidošanu. Viņš apgalvo, ka papildu ieguldītāji nepaplašinās savas ražošanas jaudas, bet tā vietā palielinās Polijā esošo uzņēmumu izmantošanu. Konkurents arī uzskata, ka netiešie ieguldījumi ir pārspīlēti, bet labumi no uzņēmuma Dell klātbūtnes vojevodistē būs ierobežoti.

(158)

Komisija atzīmē, ka Polijas iestādes ir sniegušas informāciju par atbalsta mērķi un ieguldījumu projekta sekām uz reģionālo attīstību, izglītību, zināšanu ieplūšanu, potenciālajiem daudzējādajiem efektiem, gan tiešu, gan netiešu darbavietu radīšanu.

(159)

Komisija uzskata, ka Polijas iestādes ir sniegušas pietiekamu informāciju, lai pierādītu, ka projekts veicinās Lodzas vojevodistes ekonomisko attīstību.

(160)

Komisija uzskata, ka konkurenta piezīmes ir nepamatotas un šādā sakarībā tās nevar ņemt vērā.

(161)

Attiecībā uz iepriekš minēto Komisija konstatē, ka ieguldījums, visticamāk, dos vispārēju pozitīvu ieguldījumu Lodzas vojevodistes ekonomiskajā attīstībā un līdz ar to veicinās reģionālās attīstības mērķa realizāciju.

(162)

Kā norādīts paziņojuma par pamatnostādnēm 17. un 18. punktā, valsts atbalsts sākotnēja atbalsta ieguldījuma veidā ir viens no veidiem, kā pārvarēt neregulāru tirgus darbību un celt ekonomisko attīstību reģionos ar neizdevīgu novietojumu. Atbalsts ir piemērots instruments, ja tas dod konkrētu labumu, salīdzinot ar citiem politiskajiem līdzekļiem. Atbilstoši paziņojuma par pamatnostādnēm 18. punktam “pasākumi, kuriem dalībvalsts ir nodomājusi citu risinājumu un kuru gadījumā apstiprinās labums, kas rodas no izvēlētā instrumenta pielietošanas valsts atbalsta veidā konkrētam uzņēmumam, tiek atzīti par atbilstošu instrumentu”.

(163)

Polijas iestādes 2009. gada 18. februārī sniegtajā informācijā ir sīki paskaidrojušas, ka valsts atbalsta piešķiršana lieliem projektiem, kas dod labumu reģionālajā mērogā, kā ieguldījums uzņēmumā Dell Polska Lodzā, ir vienīgais piemērotais ekonomisko problēmu pārvarēšanas veids šajā vojevodistē (izņemot jau ievadītos līdzekļus).

(164)

Balstoties uz sabiedrības LECG pētījumu rezultātiem, Polijas iestādes norāda, ka, neraugoties uz pavisam ieguldītajiem līdzekļiem ekonomiskās attīstības atbalstam valsts un reģionālajā līmenī, ieguldot infrastruktūras un ražošanas pamatfaktoros, sevišķi izmantojot struktūrfondus, visā Polijā, bet īpaši Lodzas vojevodistē joprojām ir redzamas lielas disproporcijas starp reģioniem. Pētījumā norādītie dati īpaši norāda, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Lodzas vojevodistē ir zemāks par vidējo valstī, bet bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī; tāpat ilgstošs bezdarbs ir augstāks nekā visā Polijā. Vidējais algas līmenis vojevodistē tāpat veidojas zem vidējā līmeņa valstī. Turklāt disproporcija starp algu līmeni Lodzas vojevodistē un visā Polijā 2004.–2007. gadā palielinājās.

(165)

Polijas iestādes vēl norāda, ka kopējie līdzekļi, kas ieguldīti visā Polijā, lai piesaistītu iekšējos ieguldījumus, šķiet, īpaši neietekmē ārvalstu tiešo ieguldījumu lielumu. Pēc pētījuma ietvaros iegūtajiem datiem Polijā salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, kuras pirms 2004. gada pievienojušās Kopienai, iezīmējas viens no viszemākajiem tiešu ārvalstu ieguldījumu līmeņiem, kas izteikts IKP procentos.

(166)

Polijas iestādes uzskata, ka relatīvā kavēšanās Lodzas vojevodistes attīstībā norāda uz tiešākas iejaukšanās nepieciešamību šajā vojevodistē. Šajā sakarībā Polijas iestādes atzīmē, ka, dodot labumu darba tirgum un ceļot infrastruktūras attīstību, lieli ieguldījumi bieži dod papildu ieguldījumus, grupējoties saimnieciskajai darbībai, un ar to saistītās sekas (rūpniecības koncentrēšanos, netiešu kāpumu, zinātnes un tehnoloģiju ienākšanu). Lielu ieguldījumu projektu atbalstīšanai piešķirtais valsts atbalsts tādējādi var kļūt par iedarbīgu veidu, kā celt reģionālo attīstību.

(167)

Konkurents apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka atbalstam ir ad hoc atbalsta, ne atbalsta programmas ietvaros raksturs, Polijai nav pienākuma darīt pieejamu atbalstu visiem saimnieciskā sektora subjektiem ar vienādiem noteikumiem. Konkurents atzīmē, ka šādu atbalstu principā varētu piedāvāt uzņēmuma Dell konkurentiem, taču šaubās, vai pastāvošajā ekonomiskajā situācijā dotācija vairāk par 50 miljonu euro apmērā varētu tikt piešķirta citam datoru ražotājam.

(168)

Konkurents norāda, ka atbilstoši pamatnostādņu 10. punktam ad hoc atbalstu piešķir vienīgi izņēmuma gadījumos. Konkurents uzskata, ka ad hoc atbalsta piešķiršana ir nepamatota un nepareiza, jo izraisa tāda uzņēmuma tirgus pozīcijas nostiprināšanos tirgū, kurā tam ir liela daļa piedāvājuma, proti, serveru tirgū, un tirgū, kuru raksturo lejupslīdoša tendence, proti, galddatoru tirgū.

(169)

Polijas iestādes norāda, ka no konkurenta piezīmēm neizriet, ka Lodzas vojevodistes ekonomiski neizdevīgo stāvokli varētu pārvarēt ar citiem pasākumiem nekā valsts atbalsts lielam ieguldījumu projektam. Polijas iestādes atzīmē, ka konkurents apgalvo vienīgi to, ka šāds atbalsts nevar būt pieejams citiem saimnieciskajiem subjektiem. Pēc Polijas iestāžu apliecinājuma, tas balstās uz pamatnostādnēs norādītā piemērotības jēdziena nesaprašanu, kas uzliek Komisijai pienākumu pārbaudīt, vai atbalsta mērķi varētu sasniegt ar citiem pasākumiem. Polijas iestādes uzskata, ka konkurents neizvirza nevienu šādu priekšlikumu.

(170)

Komisija atzīmē, ka Polijas iestādes balsta savus argumentus par atbalsta instrumenta piemērotību uz makroekonomisku faktoru ietekmes analīzi uz ekonomikas attīstību Polijā valsts un reģionālajā līmenī. Tie rāda, ka tai pat laikā, kad Polija kopumā un Lodzas vojevodiste atsevišķi ir teritorija neizdevīgā stāvoklī, kopējiem pasākumiem visā Polijā (pretēji ad hoc atbalstam lieliem ieguldījumu projektiem noteiktos reģionos) ir ierobežota ietekme uz tiešu ārvalstu ieguldījumu lielumu, un ka joprojām pastāv ievērojama disproporcija starp Polijas reģioniem. Polijas iestādes norāda, ka Lodzas vojevodiste pieder pie reģioniem ar viszemāko IKP uz vienu iedzīvotāju, visaugstāko bezdarba līmeni un viszemākajām vidējām bruto mēnešalgām. Polijas iestādes secina, ka, tā kā tirgus nepilnības neļaus tam normāli funkcionēt, valsts atbalsts lieliem ieguldījumu projektiem ir iedarbīgs veids, kā celt reģionālo attīstību ar ražošanas koncentrēšanas, uzņēmumu grupēšanas un ar to saistītu seku palīdzību (piesaistīšana, ieplūšana, vidējais pieaugums).

(171)

Komisija attiecībā uz Polijas apsvērumiem atzīmē, ka Polijas iestādes ir sniegušas izsmeļošus ekonomiskos pierādījumus, kas norāda, ka valsts atbalsta piešķiršana lieliem ieguldījumu projektiem, kas dod labumu gan reģionā, gan kā uzņēmuma Dell Polska īstenotais projekts, ir piemērots pasākums ekonomisko problēmu pārvarēšanai Lodzas vojevodistē (bez jau īstenotiem vispārējiem pasākumiem).

(172)

Attiecībā uz konkurenta apsvērumiem Komisija norāda, ka, izņemot atbalsta programmas, kas saistītas ar aplikšanu ar nodokļiem, kuru ietvaros atbalsts tiek automātiski piešķirts noteiktiem izdevumiem bez īpašas piekrišanas no iestāžu puses, nav tādas saistības, ka dalībvalstij būtu jāsniedz atbalsts visiem noteikta sektora saimnieciskajiem uzņēmumiem pēc vienādiem noteikumiem, tostarp atbalsts apstiprinātos ietvaros vai esošās atbalsta programmās. Komisija vēl norāda, ka, lai gan individuālajam ad hoc atbalstam jābūt pamatotam ar atbalsta mērķi un tā sekām, tas nav saistīts ar atbalsta instrumenta pielietojumu, kas attiecas uz to, vai atbalsts ir nepieciešams salīdzinājumā ar kopējiem politiskajiem pasākumiem, neraugoties uz šāda atbalsta raksturu.

(173)

Komisija sakarā ar iepriekš teikto konstatē, ka piešķirtais atbalsts ir piemērots instruments atbalsta mērķa sasniegšanai.

(174)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu (108. punkts) Komisija meklēja pierādījumu, vai un kādā veidā atbalsts iespaido uzņēmuma ekonomiskos lēmumus, lai varētu novērtēt atbalsta stimulējošo efektu atbilstoši definīcijai, kas ietverta paziņojuma par pamatnostādnēm 19.–28. punktā.

(175)

Paziņojuma par pamatnostādnēm 22. punktā nosaukti divi alternatīvi scenāriji, pēc kuriem var pamatot stimulējošo efektu. Pēc 1. scenārija “atbalsts stimulē pozitīva ieguldījuma lēmuma pieņemšanu, jo ieguldījums, kas pretējā gadījumā neatmaksātos uzņēmumam jebkurā lokalizācijā, var tikt realizēts reģionā, kas saņem atbalstu”. Pēc 2. scenārija “atbalsts stimulē mainīt lēmumu attiecībā uz plānotā ieguldījuma atrašanās vietu dotajā reģionā, jo tas kompensē ierobežojumus un neto izmaksas, kas rodas lokalizēšanas dēļ reģionā, kas saņem atbalstu”.

(176)

Paziņojuma par pamatnostādnēm 23. punkts nosaka, ka “dalībvalstij jāuzrāda Komisijai stimulējošā efekta klātbūtne atbalsta piešķiršanas rezultātā”, “jānorāda, kura no situācijām tiks pielietota” un “jāsniedz (. .) izsmeļošs alternatīvā scenārija apraksts”.

(177)

Polijas iestādes sniedza informāciju par stimulējošo efektu un atbalsta proporcionalitāti. Informācijā, kas sniegta 2009. gada 18. februārī, Polijas iestādes konkrēti norādīja, ka 2005.–2006. gadā uzņēmums Dell definēja prasīto projekta raksturojumu, lai apmierinātu prognozēto pieprasījumu, un pieņēma lēmumu par projekta realizāciju neatkarīgi no tā lokalizācijas. Tāpēc 1. scenārijā paredzētie apsvērumi, vai ieguldījums tikts realizēts, vai ne, ir nepamatoti.

(178)

Saistībā ar paziņojuma par pamatnostādnēm 25. punktu Komisija atzīmē, ka atbalsts ietilpst 2. scenārija sfērā. Tādējādi ir nepieciešams apsvērt atbalsta sekas, nosakot, kādai lokalizācijai mērķreģionā dodama priekšroka, salīdzinot ar citu reģionu (par kuru pēc alternatīvā scenārija pieņem, ka atbalsts netiks piešķirts).

(179)

Polijas iestādes 2009. gada 18. februārī sniegtajā informācijā norāda, ka, lai noteiktu uzņēmuma Dell projekta lokalizāciju, tās ir izanalizējušas un salīdzinājušas vairāku potenciālu ieguldījumu projekta lokalizāciju izmaksas un ieguvumus, rezultātā norādot divas potenciālās ieguldījumu projekta lokalizācijas vietas, t. i., Lodzu Polijā un Nitru Slovākijā (51).

(180)

Uzņēmums Dell 2006. gada pavasarī veica analīzi, kas parādīta Polijas iestāžu iesniegtajā konfidenciālajā uzņēmuma dokumentā un kuras mērķis bija izmaksu faktoru identificēšana un apskats, kas parādīja būtiskākās atšķirības divu lokalizāciju salīdzinošo priekšrocību novērtējumā (52), tas ir [. .]. Dokumentā bija norādīta arī izdevumu apmēru starpība pašreizējā neto vērtībā (PNV) starp divām aplūkojamām projekta lokalizācijām (53).

(181)

Konsultāciju firma LECG uz šī dokumenta pamata veica PNV analīzi izmaksu starpībai starp divām potenciālām projekta lokalizācijas vietām. Ņemot vērā alternatīvo situāciju, LECG pētījumu rezultāti norāda uz to, ka lokalizācijas priekšrocības Lodzas vojevodistē, kas saistītas ar [. .] un [. .], nepārsniedz lokalizācijas neizdevīgos faktorus Lodzā, salīdzinot ar Nitras reģionu, ņemot vērā [. .] un [. .]. No PNV analīzes, kas veikta par 2007.–2018. gadu, izriet, ka vispār, ja nebūtu atbalsta (ne Lodzā, ne Nitrā), uzņēmumam Dell izdevīgāka būtu projekta lokalizācija Nitrā, nevis Lodzā (skatīt turpmāk tabulu).

Cenu starpības pašreizējā vērtība starp Lodzu un Nitru (tūkstošos EUR)

(182)

Polijas iestādes norāda, ka uzņēmumam Dell nav bijuši nekādi oficiāli papildu dokumenti, kas salīdzina divas vērā ņemtās ieguldījuma lokalizācijas. Uzņēmumam Dell nevajadzēja sagatavot šādus dokumentus, jo tā lemšanas process balstījās uz sabiedrības norādījumiem, kas sabiedrības valdei noteica lokalizācijas vietas izvēli. Pēc virknes apmeklējumu un pārrunām ar iestādēm par valsts atbalsta paketi sabiedrība pamatīgi novērtēja visas iespējamās lokalizācijas vietas, lai iesniegtu sabiedrības valdei norādījumus attiecībā uz pēdējo lēmumu.

(183)

Polijas iestādes norāda, ka nodomu protokols, kas ir nodomu saraksts, ir pēdējais dokuments, kas apliecina uzņēmuma Dell lēmumu par ieguldījumu Polijā pēc fiksētiem noteikumiem, ietverot valsts atbalsta paketi.

(184)

Polijas iestādes atzīmēja, ka ieguldījuma noteikumi, un jo īpaši atbalsts, bija ilgu pārrunu priekšmets starp uzņēmumu Dell un dažādām institūcijām, kas pārstāv Polijas valdību (Polijas Informācijas un ārvalstu ieguldījumu aģentūras vadībā). Pirmās tikšanās notika 2005. gada aprīlī, pēc tām notika virkne apmeklējumu dažādās Polijas vietās. 2005. gada beigās uzņēmums Dell saņēma atbalsta ievada piedāvājumus. Pārrunas par nodomu protokolu turpinājās no 2006. gada maija līdz 2006. gada jūlija beigām, kad personas fiksēja protokola sākotnējo saturu. 2006. gada augustā tajā tika ieviesti zināmi grozījumi, un 2006. gada 19. septembrī dokumentu galīgi parakstīja visas personas, kas apstiprināja uzņēmuma Dell lēmumu par ieguldījumu Polijā.

(185)

Polijas iestādes iesniedza uzņēmuma Dell valdei paredzētā dokumenta kopijas, kas apstiprina lēmumu par ieguldīšanu Lodzā. Dokumenti ir datēti ar 2006. gada 6. septembri, kad puses jau bija pieņēmušas nodomu protokola saturu.

(186)

Konkurents apgalvo, ka atbalstam nav reāla stimulējoša efekta, un uzskata, ka uzņēmums Dell nav spējis pierādīt, ka atbalsts tiešām bija stimuls, lai manītu savu rīcību brīdī, kad Polija piekrita atbalstīt ieguldījumu. Konkurents vēl apgalvo, ka, ņemot vērā Polijas ģeogrāfiski centrālo stāvokli un pastāvīga darbaspēka pieejamību, tā ir izrādījusies ļoti piemērota tiešu ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanā, tādējādi uzņēmums Dell šajā nozīmē ir gājis ekonomiski pareizā virzienā, kurā tas būtu gājis arī bez valsts atbalsta. Konkurents atgādina, ka kopš 2007. gada pēdējā ceturkšņa līdz ar piezīmjdatoru parādīšanos tirgus apstākļi ir bijuši pakļauti ievērojamām izmaiņām, tādējādi apšaubot uzņēmuma Dell ieguldījuma pamatotību galddatoru, piezīmjdatoru un serveru ražošanā.

(187)

Polijas iestādes 2009. gada 22. aprīļa atbildē atgādina, ka tās ir sniegušas sīkus ekonomiskos pierādījumus tam, kāpēc brīdī, kad uzņēmums Dell 2006. gadā pieņēma lēmumu lokalizēt uzņēmumu Lodzā, atbalstam bija stimulējošs efekts. Tās apgalvo, ka konkurents vairākos aspektos runā pats sev pretī: pirmkārt, apgalvojot, ka uzņēmums Dell ieguldītu Polijā arī bez atbalsta, bet pēc tam apgalvojot, ka pastāvošie tirgus apstākļi ir izmainījušies, tāpēc uzņēmums Dell, visticamāk, neizlemtu būvēt uzņēmumu. Polijas iestādes tāpat norāda, ka konkurents iesniegtajās piezīmēs nemin iemeslus, kuru dēļ pastāvošajiem tirgus apstākļiem ir nozīme, veicot stimulējošā efekta analīzi attiecībā uz 2006. gadā pieņemto lēmumu par ieguldīšanu.

(188)

Polijas iestādes norāda, nevienai konkurenta piezīmei nav saistības ar novērtējumu, vai atbalsts rada stimulējošu efektu. Vienīgais būtiskais jautājums Polijas iestādēm ir tāds, vai ieguldījums tiktu lokalizēts kaut kur citur, ja atbalsts netiktu piešķirts.

(189)

Attiecībā uz konkurenta piezīmēm Komisija atzīmē, ka tās nav būtiskas stimulējošā efekta novērtējumam pēc 2. scenārija, pēc kura atbalsta rezultāti jāaplūko no priekšrokas došanas viedokļa lokalizācijai mērķreģionā nevis citā reģionā. Sākotnējā lēmuma par ieguldījumu novērtēšanu tāpat nav būtiska atsauce uz vēlākajām tirgus apstākļu izmaiņām.

(190)

Attiecībā uz paziņojuma par pamatnostādnēm 23. punktu Komisija atzīmē, ka – kā norādīts 183.–185. apsvērumā – Polijas iestādes ir sniegušas skaidrus pierādījumus tam, ka atbalstam faktiski ir ietekme uz ieguldījuma vietas izvēli, tāpat kā tam, ka uzņēmuma Dell lēmuma pieņemšana par lokalizāciju Lodzā notika pēc tam, kad uzņēmums vienojās ar Polijas iestādēm par atbalsta noteikumiem, kuriem ir ietekme uz ieguldījuma realizācijas ekonomisko un finanšu aspektu šajā vietā.

(191)

Attiecībā uz paziņojuma par pamatnostādnēm 25. punktu Komisija atzīmē, ka Polijas iestādes ir sniegušas pierādījumu gūtajam stimulējošajam efektam, kas radies, pateicoties atbalstam, iesniedzot uzņēmuma dokumentus un pētījumu, kas norāda, ka ir veikta izdevumu un ieguvuma salīdzināšana starp lokalizēšanos reģionā, kas saņem atbalstu, un lokalizēšanos alternatīvā reģionā (Nitra Slovākijā). Komisija uzskata, ka Polijas iestāžu iesniegtais salīdzināšanas scenārijs ir reāls.

(192)

Polijas iestādes norāda, ka lēmums par projekta lokalizāciju Lodzā ir pieņemts Polijas valdības lēmuma rezultātā par atbalsta piešķiršanu uzņēmumam Dell, lai kompensētu nelabvēlīgos ekonomiskos faktorus, kas saistīti ar lokalizāciju Lodzā un ar to saistītos nelabvēlīgos faktorus un izmaksas, salīdzinot ar šajā laikā apsvērto alternatīvo lokalizāciju. Tādējādi attiecībā uz paziņojuma par pamatnostādnēm 21. un 28. punktu Komisija uzskata, ka atbalsts ir veicinājis uzņēmuma, kurš ir atbalsta saņēmējs, rīcības maiņu un ka bez atbalsta šis ieguldījums nenotiktu Lodzas vojevodistē.

(193)

Komisija saistībā ar iepriekš teikto konstatē, ka atbalsts ir stimuls uzņēmumam Dell pieņemt lēmumu par jaunas ražotnes lokalizēšanu Lodzā, kompensējot mazāk izdevīgos ieguldījuma apstākļus salīdzinājumā ar citu apsvērtu lokalizācijas vietu, un ka gadījumā, ja nebūtu atbalsta, ieguldījums varētu tikt lokalizēts kaut kur citur.

(194)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija meklēja pierādījumu tam, ka, ņemot vērā atbalstu, atmaksa no minētā projekta ieguldījuma atbilst parastajai uzņēmuma Dell atmaksas normai citu ieguldījumu projektu ietvaros ar uzņēmuma kapitāla izdevumiem kopumā vai ar kopēji kotētām atmaksas normām šajā sektorā.

(195)

Atbilstoši paziņojumam par pamatnostādnēm 2. scenārija atbalsts tiek atzīts par samērīgu, ja tas līdzinās starpībai starp neto izmaksām, kādas ir atbalsta saņēmējam, kurš iegulda atbalstu saņemošā reģionā, un neto ieguldījuma izmaksām alternatīvā lokalizēšanas vietā.

(196)

Komisija atzīmē, ka stimulēšanas efekta analīzei iesniegtie dati (skatīt tabulu) norāda, ka atbalsta PNV nepārsniedz visu nelabvēlīgo faktoru PNV, kas saistīti ar lokalizāciju Lodzā (kopējā starpība starp izmaksām bez atbalsta).

Salīdzinājums starp izmaksu starpību starp Lodzu un Nitru un atbalsta summa

(197)

Saistībā ar iepriekš teikto Komisija konstatē, ka atbalsts aprobežojas ar galīgo papildu neto izmaksu izlīdzināšanas summu lokalizācijai Lodzā, salīdzinot ar alternatīvu lokalizāciju.

(198)

Komisija norāda uz to, ka paziņojuma par pamatnostādnēm 40. punktā ir atzīmēts šādi: “taču, ja alternatīvais scenārijs rada pārliecību, ka, neraugoties uz atbalsta trūkumu, ieguldījums tiktu realizēts, lai gan citā lokalizācijas vietā (2. scenārijs), un ja šis atbalsts ir samērīgs, iespējamie traucējumu rādītāji kā augsts dalības procents tirgū un ražošanas jaudas pieaugums nerentablā tirgū paliktu principā bez izmaiņām neatkarīgi no atbalsta piešķiršanas fakta”.

(199)

Polija un neidentificētā ieinteresētā persona ir iesniegušas piezīmes, kas saistītas ar diviem paziņojumā par pamatnostādnēm norādītiem kritērijiem, kas attiecas uz privāto ieguldījumu izstumšanu, proti, spēcīgas tirgus pozīcijas izveidošanos un neefektīvu tirgus struktūru izveidošanu vai saglabāšanu.

(200)

Attiecībā uz privāto ieguldījumu izstumšanu Polijas iestādes uzskata, ka nav ticams, ka konkurenti, reaģējot uz ieguldījumu projektu, samazinās savus ieguldījumus. Tās uzskata arī, ka ieguldījumu projekts neizraisīs spēcīgas tirgus pozīcijas izveidošanos vai neefektīvu tirgus struktūru saglabāšanu.

(201)

Neidentificētā persona pamato savu viedokli ar to, ka uzņēmumam Dell ir spēcīga tirgus pozīcija, kura pastiprināsies sakarā ar valsts atbalstu. Pēc konkurenta domām, uzņēmums Dell var izmantot šo atbalstu, lai iegūtu nozīmīgus otrreizējus labumus, un ar minimālām izmaksām palielinās savu ražošanas jaudu. Konkurents tāpat norāda, ka atbalsts nav jāizmanto, lai celtu ražošanas jaudu tirgū ar lejupslīdošu tendenci (galddatori).

(202)

Komisija attiecībā uz tirgus pozīciju uzskata, ka, tā kā atbalsts ietilpst 2. scenārija sfērā un ieguldījumu projekts, kā tas ir apliecināts, tiktu realizēts jebkurā gadījumā, spriedelēšana padziļinātas iespējamo atbalsta seku novērtēšanas ietvaros saistībā ar potenciālo tirgus pozīcijas nostiprināšanos nav pareiza, jo šāda tirgus pozīcija pastāvētu neatkarīgi no ieguldījuma lokalizācijas, bet atbalsta piešķiršana neiespaidotu šo tirgus pozīciju. Tādējādi Komisija uzskata, ka minētajā gadījumā nav pieņemams apgalvojums, ka, pateicoties atbalstam, pastiprinātos saņēmēja tirgus pozīcija.

(203)

Līdzīgi attiecībā uz neefektīvu tirgus struktūru izveidošanu vai saglabāšanu – neatkarīgi no nosauktajām iespējamajām pazīmēm, ka ieguldījumu projekts var izraisīt ievērojamu ražošanas jaudu pieaugumu tirgū, kuru var atzīt par tirgu ar lejupslīdošu tendenci (galddatori), Komisija uzskata, ka nevar apgalvot, ka atbalsts, pēc visa spriežot, izraisīs privāto ieguldījumu izstumšanu, jo gadījumā, kas ietverts 2. scenārijā, zaudējumu teorija neattiecas uz ieguldījuma ietekmes uz konkurentiem ticamību, bet drīzāk uz atbalsta ietekmi uz lokalizācijas vietas izvēli.

(204)

Saistībā ar iepriekš teikto Komisija konstatē, ka atbalsts neizraisa problēmas, kas saistītas ar privāto ieguldījumu izstumšanu.

(205)

Bez potenciālām negatīvām sekām, kas rodas privāto ieguldījumu izstumšanas dēļ, paziņojumā par pamatnostādnēm ir norādīta arī potenciālā negatīvā ietekme saistībā ar iedarbību uz tirdzniecību un lokalizāciju, ko var saistīt ar atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem.

(206)

Lai noteiktu ieguldījuma ietekmi uz tirdzniecību, vispirms jānovērtē, vai atbalsts ved uz esošās darbības pārcelšanu no viena reģiona uz citu, vai pretēji, lai radītu papildu saimniecisko darbību. Pārcelšanas gadījumā kopējā bilances testā jāparāda negatīvās sekas, kas rodas reģionā, kurā rodas ekonomiskās darbības zaudējums (esošajās lokalizācijās vai alternatīvajā lokalizācijā, kurā ieguldījums tiktu lokalizēts atbalsta neesamības gadījumā).

(207)

Pēc paziņojuma par pamatnostādnēm 50. punkta “novērtējot lielus ieguldījumu projektus, ko ietver šīs pamatnostādnes, Komisijas rīcībā jābūt visai nepieciešamajai informācijai, lai apsvērtu, vai valsts atbalsts izraisa ievērojamu darbavietu zaudējumu pastāvošajās lokalizācijās Kopienas teritorijā”.

(208)

Pēc Polijas iestāžu domām, uzņēmuma Dell pieņemtais lēmums par jaunas ražotnes lokalizēšanu Lodzā un uzņēmuma Dell lēmums par ražošanas samazināšanu pastāvošajā ražotnē Limerikā ir savā starpā neatkarīgi. Polijas iestādes norāda uz to, ka lēmums, kas vispirms attiecas uz ražošanas ierobežošanu Limerikā, bet pēc tam tās apturēšanu, slēdzot ražotni Limerikā, ir pieņemts 2008. gada beigās, vairāk kā divus gadus pēc lēmuma par ieguldījumu projekta turpināšanu Lodzā, un atspoguļoja ekonomisko perspektīvu straujo pasliktināšanos pasaulē.

(209)

Polijas iestādes norāda uz to, ka atbilstoši prognozēm 2009. gada janvārī paziņotā ražotnes slēgšana Limerikā izraisa zaudējumus apmēram 1 900 darbavietu apmērā periodā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada janvārim. Taču Polijas iestādes norāda, ka uzņēmums Dell saglabās Limerikā atsevišķus darbības veidus. Īpaši vairāk par 900 darbiniekiem būs joprojām nodarbināti ražotnē Limerikā, kura turpinās koordinēt ražošanu un veiks loģistikas un ar piegāžu ķēdi saistītu darbību plašā funkciju jomā, kas ietver ražojumu attīstību, inženierdarbību un pasūtījumus. Polijas iestādes tāpat norāda uz to, ka uzņēmums Dell saglabās un attīstīs nozīmīgu darbību arī citās Īrijas vietās.

(210)

Konkurents nav iesniedzis nekādas piezīmes par negatīvo ietekmi uz tirdzniecību (veidā, kādā šis jautājums aplūkots paziņojumā par pamatnostādnēm).

(211)

Komisija atzīmē, ka, balstoties uz informāciju, kas saņemta izmeklēšanas procedūras laikā, bet jo sevišķi saistībā ar to, ka uzņēmums Dell realizētu jaunus ieguldījumus arī bez atbalsta (2. scenārijs), nekas nenorāda par darbavietu zaudējumu Kopienā, izņemot minētās lokalizācijas, kas pieder Dell grupai (54).

(212)

Attiecībā uz nesen pasludināto darbavietu likvidēšanu grupas Dell ražotnē Limerikā Komisija konstatē, ka tā nav analizētā atbalsta rezultāts. Kā norādīts 193. apsvērumā, atbalsta neesamības gadījumā jaunai ražotnei ieguldījums tik un tā notiktu, tikai Nitrā (Slovākijā), nevis Lodzā (Polijā). Saistībā ar to, ka atbalsts mainīja lēmumu par ieguldījuma lokalizāciju (no Nitras uz Lodzu), bet nevis pašu lēmumu par ieguldījumu, nevar uzskatīt, ka atbalsts ietekmēja ražotni Limerikā. Komisija tāpat atzīst Polijas iestāžu argumentu, ka lēmums par ražošanas apturēšanu Limerikā, slēdzot tās ražotni, nav atkarīgs no grupas Dell lēmuma par ieguldījuma projekta izvietošanu Lodzā.

(213)

Saistībā ar iepriekš minēto Komisija atzīmē, ka nevar uzskatīt, ka darbavietu zaudējums, kas izriet no grupas Dell pieņemtā lēmuma par ražotnes slēgšanu Īrijā, ir Polijas iestāžu piešķirtā atbalsta sekas. Šādā aspektā un neatkarīgi no lietas atrisinājuma (55) Komisija konstatē, ka šāds darbavietu zaudējums nav atbalsta sekas.

(214)

Pēc konstatējuma, ka atbalsts ir stimuls ieguldījumu realizēšanai attiecīgajā reģionā, ir jālīdzsvaro atbalsta pozitīvās sekas ar tā negatīvajām sekām.

(215)

Atbilstoši paziņojuma par pamatnostādnēm 53. punktam, ja ieguldījums bez atbalsta tiktu lokalizēts nabadzīgākā reģionā (lielāki reģionālie ierobežojumi – lielāka reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte) vai reģionā, kuru uzskata par tādu, kuram ir tādi reģionālie ierobežojumi, kādi ir mērķreģionam (identiska maksimālā reģionālā atbalsta intensitāte), tas būtu negatīvs elements kopējā līdzsvara testā; tā līdzsvarošana ar vienalga kādiem pozitīviem elementiem būtu maz ticama, jo tas nav savienojams ar reģionālā atbalsta pamatprincipiem. Komisija turpretī uzskata, ka ieguldījuma piesaistīšana nabadzīgākam reģionam nesīs vairāk labuma Kopienas saiknēm nekā tā paša ieguldījuma lokalizācija reģionā, kurš atrodas izdevīgākā stāvoklī.

(216)

Komisija atzīmē, ka gadījumā, ja nebūtu Polijas iestāžu piešķirtā atbalsta, ieguldījums tiktu lokalizēts citā vietā (šajā gadījumā Nitrā, Slovākijā). Taču, kā atzīmēts paziņojuma par pamatnostādnēm 53. punktā, Komisija konstatē, ka parasti tiek pieņemts, ka “pozitīvās reģionālā atbalsta sekas, kuras līdzsvaro galvenokārt starpību neto izmaksās, salīdzinot ar alternatīvo lokalizāciju attīstītākā reģionā (līdz ar to pašu izpildot minēto proporcionalitātes testu, kopā ar prasībām pēc “pozitīviem rezultātiem” attiecībā uz stimula mērķi, pielietojamību un efektu), pārsniedz – pēc līdzsvarojuma testa – negatīvo ietekmi jaunā ieguldījuma alternatīvās lokalizācijas teritorijā”.

(217)

Komisija šajā gadījumā atzīmē, ka maksimālā atbalsta intensitāte Rietumslovākijā (teritorijā, kurā atrodas Nitra) ir 40 % DBE (dotācijas bruto ekvivalenta) (56), toties Lodzas vojevodistē – 50 % DBE. Starpība maksimālajā atbalsta intensitātē atspoguļo to, ka, pamatojoties uz 2000.–2002. gada datiem, kas rāda pirktspējas līmeni, IKP uz vienu iedzīvotāju ziņojumā par ES-25 vidēji Rietumslovākijā bija 45,42 %, bet Lodzas vojevodistē 41,45 %.

(218)

Tādējādi pamatnostādnēs un paziņojumā par pamatnostādnēm Lodzas vojevodiste kā reģions skaitās neizdevīgākā stāvoklī nekā Rietumslovākija. Tas nozīmē, ka principā ieguvums, ievērojot Kopienas saiknes attiecībā uz ieguldījumu piesaisti Lodzas vojevodistei, jāatzīst par lielāku nekā negatīvās sekas, kas saistītas ar ieguldījumu realizācijas trūkumu Rietumslovākijas reģionā.

(219)

Bez starpības reģionālo ierobežojumu līmenī pastāv vairāki citi rādītāji, kas rāda, ka atbalsta pasākums reāli cels sasaistes līmeni Kopienā.

(220)

Komisija atzīmē, ka 2006. gadā (laikā, kad tika pieņemts lēmums par projekta lokalizāciju Lodzā) IKP uz vienu iedzīvotāju ziņojumā par ES-25 vidēji augstāks bija Rietumslovākijā (62,8 %), nekā Lodzas vojevodistē (48 %) (57). Lai gan IKP uz vienu iedzīvotāju kopš 2002. gada ir pieaudzis gan Rietumslovākijā, gan Lodzas vojevodistē, šis pieaugums pirmajā reģionā bija ievērojami lielāks. Citiem vārdiem sakot, starpība turīguma līmeņos starp diviem reģioniem šo gadu laikā ir ievērojami palielinājusies.

(221)

Turklāt 2006. gadā bezdarba līmenis Rietumslovākijas reģionā bija 9,19 %, salīdzinot ar 17,48 % Lodzas vojevodistē (58), kas norāda uz augstāku relatīvo pieprasījumu pēc darba un labākiem darba tirgus apstākļiem Rietumslovākijā (59). Piedevām bezdarba līmeņa kritums Rietumslovākijā 2001.–2005. gadā par vairāk kā 6 procentu punktiem bija vairāk izteikts, nekā bezdarbnieku skaita kritums par tikai 2,4 procentu punktiem Lodzas vojevodistē.

(222)

Uz starpības pastāvēšanu norāda arī citi rādītāji. Polijas iestādes vēršas, piemēram, pie tā sauktā “apdraudētības ar nabadzību rādītāja”, kas rāda ievērojamu atšķirību starp Poliju un Slovākiju (60). 2006. gadā nabadzības rādītājs Slovākijā bija 11,7 %, t. i., zem vidējā Eiropas rādītāja. Toties Polijā šis rādītājs bija 19,1 % līmenī, tādējādi virs Kopienas vidējā rādītāja (61).

(223)

Pēc statistikas datiem par migrācijas rādītājiem var iegūt vēl citu informāciju, kuru var uztvert kā reģionālās attīstības rādītāju, jo tas attiecas uz iespējām, kādas reģions var piedāvāt saviem iedzīvotājiem. Migrācijas rādītājs norāda neto pieplūdumu Slovākijā, kamēr Polija pēdējos gados ir reģistrējusi neto aizplūšanu (62). Migrācijas neto rādītājs uz 1 000 iedzīvotājiem 1995., 2000., 2005. un 2006. gadā Polijā bija attiecīgi – 0,5, – 0,5, – 0,3 un – 0,9, bet Slovākijā 0,5, 0,3, 0,6 un 0,7.

(224)

Attiecībā uz paziņojuma par pamatnostādnēm 54. punktu Komisija, pamatojoties uz iemesliem, kas norādīti 211. apsvērumā, konstatē, ka atbalsts neizraisa būtisku darba vietu zaudējumu esošajās lokalizācijās Kopienas teritorijā, kura pretējā gadījumā, visticamāk, saglabātos vidējā perspektīvā.

(225)

Saistībā ar iepriekš teikto Komisija konstatē, ka, ievērojot atbalsta proporcionalitāti neto izmaksu starpībai, kas saistītas ar ieguldījuma realizāciju izraudzītajā reģionā, salīdzinājumā ar alternatīvo lokalizāciju attīstītākā reģionā, atbalsta pozitīvās sekas, ņemot vērā tā mērķi un piemērotību, kā norādīts iepriekš, pārsniedz negatīvo ietekmi uz tirdzniecību alternatīvajā lokalizācijā.

(226)

Atbilstoši pamatnostādņu 68. punktam un padziļināta novērtējuma gaismā, kas veikts, pamatojoties uz paziņojumu par pamatnostādnēm, Komisija konstatē, ka atbalsts ir nepieciešams, lai nodrošinātu ieguldījumam stimulējošu efektu, un ka labums no atbalsta pasākuma pārsniedz tā rezultātā radušos konkurences izkropļojumus un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(227)

Komisija apliecina, ka piedāvātais reģionālais ieguldījuma atbalsts uzņēmumam Dell Polska atbilst visiem pamatnostādņu un paziņojuma par pamatnostādnēm noteikumiem, kas ļauj to atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē,