28.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 138/11

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī izvērtēja atjaunināto Somijas stabilitātes programmu laikposmam no 2009. līdz 2013. gadam.

(2)

Lai arī Somija krīzes sākumā 2008. gadā atradās visai spēcīgās pozīcijās ar ievērojamu pārpalikumu tekošajā kontā un valsts finanšu pārpalikumu, pasaules krīze ietekmēja tās rūpniecību, kas lielā mērā ir balstīta uz eksportu, kā arī vietējos ekonomikas sektorus. Somija pieļāva automātisko stabilizatoru darbību pilnā mērā un papildus darīja pieejamus samērā liela apmēra diskrecionāros fiskālos stimulus. Līdz ar to valsts finanses 2009. gadā samazinājās vairāk kā par 6,5 % no IKP. Lai arī 2009. gada laikā patērētāju uzticība ātri atgriezās līmenī, kas pārsniedza vidējo ilgtermiņa rādītāju, un mēreni uzlabojās arī uzticības rādītāji ražošanā, uzlabojumi reālajā ekonomikā ir bijuši pakāpeniskāki. Darba tirgus reakcija uz krīzi līdz šim ir bijusi mērenāka, nekā varētu sagaidīt, ņemot vērā straujo ražošanas apjoma samazināšanos.

(3)

Lai gan faktiskā IKP samazinājuma liela daļa krīzes kontekstā ir cikliska, arī potenciālā ražošanas apjoma līmenis ir negatīvi ietekmēts. Turklāt krīze var arī ietekmēt potenciālo izaugsmi vidējā termiņā, kas izpaudīsies kā ieguldījumu apjoma samazinājums, kredītu pieejamības ierobežojumi un pieaugošs strukturālais bezdarbs. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme sakrīt ar demogrāfiskās novecošanas negatīvo ietekmi uz potenciālo ražošanas apjomu un publisko finanšu stabilitāti. Šādos apstākļos būs būtiski paātrināt strukturālo reformu tempu, lai atbalstītu potenciālo izaugsmi. Somijai jo īpaši ir svarīgi sākt reformas, lai ilgākā termiņā paplašinātos darbaspēka piedāvājums un lai novērstu sabiedrības novecošanās negatīvo ietekmi uz darba tirgu.

(4)

Makroekonomiskajā scenārijā, kas ir programmas pamatā, ir paredzēts, ka pēc strauja krituma par 7,6 % 2009. gadā reālais IKP pieaugums 2010. gadā atgriezīsies 0,7 % līmenī, un 2011. gadā un 2012. gadā attiecīgi palielināsies līdz 2,4 % un 3,5 %, visbeidzot 2013. gadā sasniedzot 3 %. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju (2), šķiet balstīts uz ticamām pieauguma prognozēm līdz 2011. gadam, kā arī izteikti optimistiskām prognozēm laikposmam pēc 2011. gada, ņemot vērā, ka prognozētie pieauguma rādītāji ir ievērojami augstāki nekā prognozētais vidēja termiņa pieauguma potenciāls. Programmā paredzētā inflācija programmas laikposmā šķiet ticama.

(5)

Programmā prognozēts, ka valsts budžeta deficīts 2009. gadā ir 2,2 % no IKP. Ievērojamais samazinājums salīdzinājumā ar pārpalikumu 4,4 % apmērā no IKP 2008. gadā galvenokārt atspoguļo krīzes ietekmi uz valsts finansēm, bet tā iemesls ir arī stimulējošie pasākumi gandrīz 2 % apmērā no IKP, kurus valdība pieņēma atbilstoši Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam (EEAP). Publisko finanšu pasliktināšanās iemesls galvenokārt bija ieņēmumu samazināšanās, jo strauji kritās ienākuma nodokļa, jo īpaši uzņēmumu ienākuma nodokļa, iekasēšanas apjomi. Kā izriet no programmas, tiek plānots, ka fiskālā politika 2010. gadā joprojām būs atbalstoša, taču turpmākajos programmas īstenošanas gados kļūs pārsvarā neitrāla. Tā kā fiskālie stimulēšanas pasākumi pārsvarā ir pastāvīgi pasākumi, to īstenošana automātiski nenovedīs pie fiskālas konsolidācijas. Saskaņā ar Padomes atbalstīto atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģiju un ņemot vērā mērķi atgriezties pie stabilām publiskām finansēm, vidēja termiņa fiskālajai nostājai jābūt stingrākai. Programma paredz, ka valdība par budžeta konsolidēšanas pasākumiem lems vēlāk, un tos izklāstīs 2011. gada budžetā un nākamajā stabilitātes programmas atjauninājumā.

(6)

Programmā paredzēts, ka valsts budžeta deficīts 2010. gadā palielināsies līdz 3,6 % no IKP, tādējādi uz laiku pārsniedzot 3 % no IKP slieksni, kas noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Paredzētā deficīta pieauguma iemesli ir papildu stimuli vairāk kā 1 % apmērā no IKP, kas galvenokārt izpaudīsies kā nodokļu likmju samazinājumi un kā lielāki sociālie pabalsti, pārsvarā saistībā ar sagaidāmo bezdarba pieaugumu. Strukturālā bilance (t. i., cikliski koriģētā bilance, izņemot vienreizējos pasākumus, kas pārrēķināta atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai) 2010. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazināsies vairāk kā par 1 %, kas kopumā atbildīs to stimulu apmēram, kuri stāsies spēkā 2010. gadā.

(7)

Galvenais programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir atbalstīt saimniecisko darbību un darba tirgu ekonomiskās krīzes apstākļos, vienlaicīgi ņemot vērā fiskālos ierobežojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti. Lai arī programmā uzvērta nepieciešamība sasniegt ilgtspējīgu fiskālo pozīciju, tajā norādīts arī, ka pašreizējās fiskālās prognozes, kas balstītas uz esošajām rīcībpolitikām, nedod iespēju šo mērķi sasniegt. Programma paredz, ka pamatdeficīts un primārais deficīts no 2011. gada pakāpeniski samazināsies, un pamatdeficīts 2013. gadā sasniegs aptuveni 2 % no IKP. Attiecīgā strukturālās bilances dinamika liecina, ka no 2011. gada fiskālās politikas nostādne būs neitrāla. Tas nav pretrunā programmas scenārijam, kura pamatā ir pieņēmums, ka politika nemainīsies, īpaši tāpēc, ka valdība vēl nav izziņojusi nekādus nozīmīgus vidēja termiņa konsolidācijas pasākumus. Programmas atjauninājumā noteikts vidēja termiņa mērķis (VTM) sasniegt budžeta stāvokļa pārpalikumu 0,5 % no IKP. Ņemot vērā jaunākās prognozes, kā arī parādu līmeni, šāds VTM atspoguļo pakta mērķus. Tomēr saskaņā ar tagadējiem politikas virzieniem atjauninātajā stabilitātes programmā šo VTM nav paredzēts īstenot programmas laikposmā.

(8)

Budžeta izpildes rezultāti varētu būt sliktāki, nekā paredzēts programmā. Lai arī ar ātrāka pieauguma prognozēm saistītie riski nav lieli, jo jaunākie rādītāji liecina par samērā stabilu un pastāvīgu patērētāju uzticības un mazākā mērā arī uzņēmēju uzticības atjaunošanos, budžeta izpildes rezultāti programmas pēdējos gados var būt sliktāki, nekā prognozēts, jo šo budžeta prognožu pamatā ir izteikti optimistiskas prognozes par pieaugumu. Riskus, kas saistīti ar mērķiem, zināmā mērā kompensē valdības apņemšanās 2011. gada budžetā un nākamajā stabilitātes programmas atjauninājumā paredzēt atbalsta pakāpeniskas samazināšanas pasākumus.

(9)

Kopējais valsts parāds 2009. gadā saskaņā ar aplēsēm ir 41,8 % no IKP – lielāks nekā iepriekšējā gadā, kad tas bija 34,2 %. Iemesls parāda pieaugumam galvenokārt ir deficīta palielinājums un IKP pieauguma samazinājums. Tiek prognozēts, ka parāda attiecība programmas laikposmā pieaugs vēl par 14,6 procentu punktiem, 2013. gadā sasniedzot 56,4 %, galvenokārt sistemātiski augsta valsts budžeta deficīta dēļ. Ņemot vērā negatīvos riskus, kas apdraud budžeta mērķus, parāda attiecība var pieaugt vēl vairāk, nekā programmā prognozēts. Kā apgalvots saskaņā ar programmu veiktajā jutīguma analīzē, netiek prognozēts, ka parāda attiecība pārsniegs 60 % no IKP griestus, kas noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā. Sociālās apdrošināšanas fondi turpinās uzkrāt finanšu aktīvus tāpat kā iepriekšējos gadus. 2008. gadā šie aktīvi sasniedza 52,4 % no IKP, līdz ar to pašlaik tie pārsniedz kopējo valsts parādu.

(10)

Vidēja termiņa parādu prognozes, kurās pieņemts, ka IKP pieauguma temps pakāpeniski atjaunosies līdz vērtībām, kas prognozētas pirms krīzes, nodokļu ieņēmumi atgriezīsies pirmskrīzes līmenī, un tajā iekļauts ar sabiedrības novecošanu saistīto izdevumu palielinājums, liecina, ka ar programmā paredzēto nominālo budžeta stratēģiju un bez turpmākas politikas maiņas varētu nebūt pietiekami, lai līdz 2020. gadam stabilizētu parāda attiecību pret IKP.

(11)

Lai arī sabiedrības novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Somijā ir nedaudz lielāka par ES vidējo rādītāju, īstenotās pensiju reformas ir palīdzējušas ierobežot prognozēto pensiju izdevumu palielinājumu nākamajās desmitgadēs. Turklāt lielie aktīvi, kurus ir piesaistījuši valsts pensiju fondi, palīdzēs finansēt daļu no nākotnē sagaidāmā pensiju izdevumu palielinājuma. Prognozējot budžeta stāvokli 2009. gadā, programmā ir ņemts vērā, kā sabiedrības novecošanās ietekme uz budžetu iespaidos ilgtspējas starpību. Nodrošinot augstu primāro pārpalikumu vidējā termiņā un īstenojot atbilstošās strukturālās reformas, būtu vieglāk ierobežot riskus, kas saistīti ar publisko finanšu stabilitāti un Komisijas 2009. gada Ilgtspējas ziņojumā (3) ir norādīti kā mazi.

(12)

Galvenais valsts izdevumu kontrolēšanas instruments joprojām būs daudzgadu izdevumu ierobežojumi, kas neietver izdevumu posteņus, kurus sevišķi ietekmē cikliski apstākļi, un līdz ar to pieļauj automātisko stabilizatoru darbību pilnā mērā. Lai arī šāda struktūra ir kalpojusi par atbalstu saimnieciskajai darbībai un sociālajai kohēzijai krīzes laikā, vienlaikus tā ir novedusi pie samērā liela apmēra publisko finanšu samazinājuma. Ņemot vērā līdzšinējo pozitīvo sniegumu, tēriņu griestus var arī turpmāk izmantot kā efektīvu instrumentu neciklisko valdības izdevumu ierobežošanai. Programmā atzīts, ka īpaša uzmanība jāpievērš pēckrīzes atbalsta pakāpeniskas samazināšanas stratēģijai un tādu fiskālās politikas noteikumu izstrādei, kas nodrošina publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti. Valdība cenšas sasniegt arī pašvaldību sniegto pakalpojumu produktivitātes palielināšanos, kas varētu dot ieguldījumu izdevumu samazināšanā. Šai sakarā parlaments 2007. gadā pieņēma atbilstošu likumu.

(13)

Valdība nav būtiski mainījusi pašreizējo reformas stratēģiju, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanas reorganizēšanu gan centrālās valdības, gan pašvaldību līmenī, kas noris saskaņā ar plānu. Tomēr iecerētais produktivitātes palielinājums pašvaldību līmenī, visdrīzāk, īstenosies tikai vidējā termiņā vai ilgtermiņā.

(14)

Kopumā, ņemot vērā iepriekšminētos ar budžeta mērķu īstenošanu saistītos riskus, var uzskatīt, ka stratēģija, kas paredz turpināt īstenot atbalstošu fiskālo politiku arī 2010. gadā, atbilst EEAP. Sakarā ar ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi tiek prognozēts, ka valsts budžeta deficīta līmenis 3 % apmērā no IKP 2010. gadā uz laiku tiks pārsniegts, pēc tam pakāpeniski noslīdot zem atsauces vērtības. Tomēr, ņemot vērā riskus, kas apdraud pieauguma prognozes turpmākajiem programmas gadiem, iespējams, ka netiks sasniegts pat plānotais nelielais deficīta samazinājums. Prognozētā fiskālā nostādne, ko mēra pēc izmaiņām strukturālajā bilancē, neliecina par fiskālu konsolidāciju vidējā termiņā, un programma neparedz virzību uz VTM sasniegšanu programmas laikposmā. Lai arī programmā minēts, ka tiek plānota konsolidācijas stratēģija, tajā nav norādīti konkrēti mērķi vai galvenie elementi. Lai budžeta stratēģija atbilstu pakta prasībām, būtu nepieciešama savlaicīga visaptverošās stratēģijas īstenošana, kas vērsta uz strukturālu fiskālo konsolidāciju.

(15)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā vērojami nelieli trūkumi attiecībā uz obligātajiem un fakultatīvajiem datiem. (4)

i)

īstenot 2010. gada fiskālo politiku, kā plānots un atbilstoši EEAP, vienlaicīgi nodrošinot, ka plānotā atsauces vērtības (3 % no IKP) pārsniegšana ir neliela un īslaicīga;

ii)

savlaicīgi veikt darbības, kas nepieciešamas, lai izstrādātu visaptverošu un konkrētu vidēja termiņa fiskālo stratēģiju konsolidācijai no 2011. gada, kas vērsta uz VTM īstenošanu un publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējas atjaunošanu.