15.9.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 810/2009

(2009. gada 13. jūlijs),

ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu

(Vīzu kodekss)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunkta ii) punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma 61. pantu, lai radītu telpu, kurā personas var brīvi pārvietoties, vienlaikus būtu jāveic pasākumi, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju.

(2)	Saskaņā ar Līguma 62. panta 2. punktu ar pasākumiem attiecībā uz dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu paredz noteikumus par vīzām uz paredzēto uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, tostarp dalībvalstu vīzu izsniegšanas procedūras un nosacījumus.

(3)

Attiecībā uz vīzu politiku kopīga tiesību aktu kopuma izveide, jo īpaši konsolidējot un attīstot acquis (Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu (2) un Kopīgās konsulārās instrukcijas (3) atbilstīgos noteikumus), ir viena no pamata sastāvdaļām, “turpmāk attīstot kopēju vīzu politiku kā daudzslāņu sistēmas daļu, kuras mērķis ir atvieglot likumīgu ceļošanu un novērst nelikumīgu imigrāciju, turpmāk saskaņojot valstu tiesību aktus un vietējo konsulāro pārstāvniecību praksi”, kā noteikts Hāgas programmā brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (4).

(4)

Vīzu saņemšanas nolūkos dalībvalstīm vajadzētu būt klātesošām vai pārstāvētām visās trešās valstīs, kuru valstspiederīgajiem ir jābūt vīzai. Dalībvalstīm, kurām nav pašām savu konsulātu attiecīgajā trešā valstī vai attiecīgās trešās valsts konkrētā reģionā, būtu jācenšas vienoties par pārstāvības pasākumiem, lai novērstu to, ka vīzu pieteikumu iesniedzējiem jāiegulda nesamērīgi pūliņi, lai sasniegtu konsulātus.

(5)

Nepieciešams izveidot noteikumus par tranzītu caur lidostu starptautiskajām zonām, lai apkarotu nelikumīgu imigrāciju. Tādējādi kopīgajā sarakstā iekļauto trešo valstu valstspiederīgajiem vajadzētu būt lidostas tranzītvīzām. Tomēr steidzamos gadījumos, kad ir liels nelikumīgu imigrantu pieplūdums, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām noteikt šādu prasību arī citu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nav uzskaitītas kopējā sarakstā. Dalībvalstu atsevišķie lēmumi būtu jāpārskata reizi gadā.

(6)	Pieteikumu pieņemšanas kārtība būtu jāizveido, pienācīgi ievērojot cilvēka cieņu. Vīzas pieteikumu apstrāde būtu jāveic profesionāli un cieņpilni, un tai vajadzētu būt samērīgai ar izvirzītajiem mērķiem.

(7)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai sniegtie pakalpojumi ir augstas kvalitātes un atbilst labai administratīvai praksei. Tām būtu jānodrošina atbilstošs skaits apmācītu darbinieku, kā arī pietiekami resursi, lai pēc iespējas atvieglinātu vīzu pieteikumu apstrādes procesu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka “vienas pieturas” principu piemēro visiem pieteikuma iesniedzējiem.

(8)

Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, būtu jāizsniedz vairākkārtējas ieceļošanas vīzas, lai mazinātu administratīvo slogu dalībvalstu konsulātiem un atvieglinātu ceļošanu bieži vai regulāri ceļojošām personām. Pieteikuma iesniedzējiem, kurus konsulātā pazīst kā godīgus un uzticamus, būtu pēc iespējas jāļauj izmantot vienkāršotu procedūru.

(9)

Sakarā ar biometrisko identifikatoru reģistrāciju Vīzu informācijas sistēmā (VIS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (5), tam, ka pieteikuma iesniedzējam jāierodas personīgi – vismaz iesniedzot pirmo pieteikumu –, vajadzētu būt vienai no pamatprasībām, lai iesniegtu vīzas pieteikumu.

(10)	Lai vienkāršotu katra nākamā vīzu pieteikuma procedūru, būtu jāparedz iespēja, ka 59 mēnešus no pirmās datu ievades VIS var izmantot pirkstu nospiedumu kopijas. Kad šis laikposms ir pagājis, pirkstu nospiedumi būtu jāiegūst no jauna.

(11)	Jebkuru dokumentu, datus vai biometriskos identifikatorus, ko vīzas pieteikuma procesā saņem dalībvalsts, uzskata par konsulāru dokumentu saskaņā ar Vīnes 1963. gada 24. aprīļa Konvenciju par konsulārajiem sakariem un ar to attiecīgi rīkojas.

(12)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) ir piemērojama personas datu apstrādei, ko dalībvalstis veic, piemērojot šo regulu.

(13)

Lai atvieglinātu procedūru, būtu jāparedz vairākas sadarbības formas, piemēram, ierobežota pārstāvība, kopīga atrašanās vieta, kopīgi pieteikumu pieņemšanas centri, goda konsulu izmantošana un sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši ņemot vērā Direktīvā 95/46/EK izklāstītās datu aizsardzības prasības. Dalībvalstīm saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem būtu jānosaka, kāda veida organizatorisko struktūru tās izmantos katrā attiecīgajā trešā valstī.

(14)

Ir jāparedz noteikumi tādām situācijām, kad dalībvalsts nolemj sadarboties ar ārpakalpojumu sniedzēju pieteikumu pieņemšanā. Šādu lēmumu var pieņemt, ja īpašu apstākļu vai vietējās situācijas dēļ attiecīgajai dalībvalstij nav lietderīgi sadarboties ar citām dalībvalstīm, izmantojot pārstāvību, ierobežotu pārstāvību, izmantojot kopīgu atrašanās vietu vai kopīgu pieteikumu pieņemšanas centru. Šādai kārtībai vajadzētu būt saskaņā ar vispārējiem vīzu izsniegšanas principiem un datu aizsardzības prasībām, kas noteiktas Direktīvā 95/46/EK. Turklāt, ieviešot šādus pasākumus, būtu jāapsver tas, kā novērst vīzu izdevīgākas iegādes iespējas.

(15)	Ja dalībvalsts pieņēmusi lēmumu sadarboties ar ārpakalpojumu sniedzējiem, tai būtu jāsaglabā iespēja, ka visi pieteikuma iesniedzēji var pieteikumus iesniegt tieši tās diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz juridisku instrumentu, kurā vajadzētu būt noteikumiem par precīziem pakalpojumu sniedzēja uzdevumiem, tiešu un neierobežotu piekļuvi pakalpojumu sniedzēju telpām, par informāciju pieteikuma iesniedzējiem, par konfidencialitāti un par sadarbības pārtraukšanas vai izbeigšanas apstākļiem, nosacījumiem un procedūrām.

(17)

Ar šo regulu, kura dalībvalstīm ļauj sadarboties ar ārpakalpojumu sniedzējiem, lai pieņemtu pieteikumus, vienlaikus pieteikumu iesniegšanai izveidojot “vienas pieturas” principu, ir radīta atkāpe no vispārējā noteikuma, kas prasa ierasties personiski diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Tas neizslēdz iespēju, ka pieteikuma iesniedzēju aicina uz individuālām pārrunām.

(18)

Vietējā Šengenas sadarbība ir būtiska saskaņotai kopīgas vīzu politikas piemērošanai un migrācijas un/vai drošības riska pareizai novērtēšanai. Ņemot vērā vietējo apstākļu atšķirības, dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām būtu kopīgi jāizvērtē konkrētu tiesību normu funkcionālais pielietojums konkrētās vietās, lai nodrošinātu tiesību normu saskaņotu piemērošanu, lai novērstu vīzu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un dažādu attieksmi pret vīzu pieteikumu iesniedzējiem.

(19)	Statistikas dati ir svarīgs līdzeklis, lai uzraudzītu migrācijas kustību, un tie var kalpot kā efektīvs pārvaldības līdzeklis. Tādēļ šādi dati būtu regulāri jāapkopo vienotā veidā.

(20)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(21)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt grozījumus šīs regulas pielikumos. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(22)	Lai nodrošinātu saskaņotu šīs regulas piemērošanu darbības līmenī, būtu jāizstrādā instrukcijas par praksi un procedūrām, kas dalībvalstīm jāievēro, apstrādājot vīzu pieteikumus.

(23)	Ir jāizveido kopīga Šengenas vīzu interneta vietne, lai uzlabotu kopējās vīzu politikas redzamību un vienotu tēlu. Šāda vietne būs līdzeklis, lai sabiedrībai sniegtu visu atbilstīgo informāciju saistībā ar vīzu pieteikumu iesniegšanu.

(24)	Būtu jāpieņem atbilstīgi pasākumi šīs regulas pārraudzībai un izvērtēšanai.

(25)	VIS regula un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (8), būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs regulas noteikumus.

(26)	Divpusējos nolīgumos, ko slēdz Kopiena un trešās valstis nolūkā atvieglot vīzu pieteikumu apstrādi, var atkāpties no šīs regulas noteikumiem.

(27)	Ja dalībvalsts rīko olimpiskās spēles un paraolimpiskās spēles, būtu jāpiemēro īpašs režīms, kas atvieglo vīzu izsniegšanu olimpiskās delegācijas locekļiem.

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izstrādāt procedūras un noteikumus vīzu izsniegšanai tranzītam vai lai uzturētos dalībvalstu teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem jebkurā sešu mēnešu laikposmā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(29)	Šī regula ievēro pamattiesības un ņem vērā principus, kas jo īpaši atzīti ar Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

(30)	Nosacījumi, kas reglamentē ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai vīzu izsniegšanu, neskar noteikumus, kuri pašlaik reglamentē ceļošanas dokumentu derīguma atzīšanu.

(31)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas būtu jāizlemj, vai tā šo regulu transponēs savos tiesību aktos.

(32)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (10) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(33)

Būtu jānosaka kārtība, kas ļautu Islandes un Norvēģijas pārstāvjus iesaistīt to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tās ieviešanas pilnvaras saskaņā ar šo regulu. Šāda kārtība ir apsvērta Vēstuļu apmaiņā starp Eiropas Savienības Padomi un Islandi un Norvēģiju par komitejām, kas palīdz Komisijai īstenot tās ieviešanas pilnvaras (11), kas pievienota iepriekšminētajam nolīgumam. Komisija ir iesniegusi Padomei ieteikuma projektu attiecībā uz sarunām par šo kārtību.

(34)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B. punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (13) par minētā nolīguma noslēgšanu.

(35)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (14) par minētā protokola parakstīšanu.

(36)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kurus īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (15). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(37)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (16). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(38)	Šī regula, izņemot tās 3. pantu, ir noteikumi, kuri papildina Šengenas acquis vai citādi attiecas uz to nozīmē, kas paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā un 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1.   Ar šo regulu paredz procedūras un nosacījumus, lai izsniegtu vīzas tranzītam vai plānotām uzturēšanās reizēm dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem mēnešiem sešu mēnešu laikposmā.

2.   Šo regulu piemēro visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kam, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, vajadzīga vīza saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (17), neskarot:

a)	tiesības brīvi pārvietoties, kas piešķirtas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļi;

b)

tām pielīdzināmas tiesības, kas ir dotas trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem saskaņā ar nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgām trešām valstīm, no otras puses, ir dotas tiesības brīvi pārvietoties, kas ir pielīdzināmas Eiropas Savienības valstspiederīgo un viņu ģimenes locekļu tiesībām.

3.   Ar šo regulu tiek uzskaitītas arī tās trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir vajadzīga lidostas tranzītvīza, atkāpjoties no principa par tranzīta brīvību, kas noteikts Čikāgas Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 9. pielikumā, kā arī noteiktas procedūras un nosacījumi, kā izsniegt vīzas tranzītam caur dalībvalstu lidostu starptautiskā tranzīta zonām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)	“trešās valsts valstspiederīgais” ir persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē;

2)

“vīza” ir kādas dalībvalsts izdota atļauja: a) tranzītā šķērsot vai plānoti uzturēties dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas attiecīgo dalībvalstu teritorijā; b) tranzītā šķērsot dalībvalstu lidostu starptautiskā tranzīta zonas;

3)	“vienota vīza” ir vīza, kas ir derīga visā dalībvalstu teritorijā;

4)	“vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu” ir vīza, kas derīga vienas vai vairāku, bet ne visu dalībvalstu teritorijā;

5)	“lidostas tranzītvīza” ir vīza tranzītam caur vienas vai vairāku dalībvalstu lidostu starptautiskā tranzīta zonām;

6)	“vīzas uzlīme” ir vienotas formas vīza, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (18);

7)	“atzīts ceļošanas dokuments” ir ceļošanas dokuments, kuru viena vai vairākas dalībvalstis atzīst vīzas ielīmēšanai;

8)

“atsevišķa lapa vīzas ielīmēšanai” ir vienotas formas veidlapa vīzas uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izsniedz personām, kurām ir tādi ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izdod minēto veidlapu, kā definēts Regulā (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (19);

9)	“konsulāts” ir dalībvalsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, kura ir pilnvarota izsniegt vīzas un kuru, kā definēts 1963. gada 24. aprīļa Vīnes Konvencijā par konsulārajiem sakariem, vada profesionāls konsulārais darbinieks;

10)	“pieteikums” ir vīzas pieteikums;

11)	“komerciāls starpnieks” ir privāta administratīva aģentūra, pārvadājumu uzņēmums vai ceļojumu aģentūra (ceļojumu rīkotājs vai mazumtirgotājs).

II   SADAĻA

LIDOSTAS TRANZĪTVĪZA

3. pants

Trešo valstu valstspiederīgie, kam ir vajadzīga lidostas tranzītvīza

1.   Šīs regulas IV pielikumā uzskaitīto trešo valstu valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu teritorijā esošo lidostu starptautiskā tranzīta zonas, ir vajadzīga lidostas tranzītvīza.

2.   Steidzamos gadījumos, ja notiek masveidīgs nelikumīgu imigrantu pieplūdums, atsevišķas dalībvalstis var prasīt, lai, šķērsojot dalībvalstu teritorijā esošo lidostu starptautiskā tranzīta zonas, lidostas tranzītvīza būtu to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuras nav 1. punktā minētās valstis. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādiem lēmumiem, pirms tie stājas spēkā, un par atteikšanos no šādas lidostas tranzītvīzas prasības.

3.   Komitejā, kas minēta 52. panta 1. punktā, reizi gadā izskata paziņojumus, lai attiecīgo trešo valsti iekļautu IV pielikumā ietvertajā sarakstā.

4.   Ja trešā valsts nav iekļauta IV pielikuma sarakstā, attiecīgā dalībvalsts ar noteikumu, ka ir izpildītas 2. punktā izklāstītās prasības, var paturēt spēkā lidostas tranzītvīzas prasību vai atcelt to.

5.   No 1. un 2. punktā ietvertās lidostas tranzītvīzas prasības ir atbrīvotas šādu kategoriju personas:

a)	kādas dalībvalsts izsniegtu derīgu vienoto vīzu, valstu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju turētāji;

b)	trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir V pielikumā uzskaitītās Amerikas Savienoto Valstu, Andoras, Japānas, Kanādas vai Sanmarīno izsniegtas derīgas uzturēšanās atļaujas, kas to turētājiem garantē beznosacījumu atpakaļuzņemšanu;

c)	trešo valstu valstspiederīgie, kam ir derīgas vīzas ceļošanai uz kādu dalībvalsti vai valsti, kura ir 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zona nolīguma puse, uz Amerikas Savienotajām valstīm, Japānu vai Kanādu, vai tad, kad viņi atgriežas no minētajām valstīm pēc tam, kad ir izmantojuši šo vīzu;

d)	1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļi;

e)	diplomātisko pasu turētāji;

f)	lidmašīnu apkalpes locekļi, kas ir Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju līgumslēdzējas puses valstspiederīgie.

III   SADAĻA

VĪZU IZSNIEGŠANAS PROCEDŪRAS UN NOSACĪJUMI

I   NODAĻA

Iestādes, kas piedalās ar pieteikumiem saistītās procedūrās

4. pants

Iestādes, kas ir kompetentas piedalīties ar pieteikumiem saistītās procedūrās

1.   Pieteikumus izskata un par tiem lemj konsulātā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, pieteikumus var izskatīt un par tiem var lemt arī pie dalībvalstu ārējām robežām, iestādēs, kas ir atbildīgas par personu pārbaudēm saskaņā ar 35. un 36. pantu.

3.   Dalībvalstu aizjūras teritorijās, kas nav Eiropā, pieteikumus var izskatīt un par tiem var lemt tikai iestādēs, kuras nozīmējusi attiecīgā dalībvalsts.

4.   Dalībvalsts var prasīt, lai pieteikumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā iesaistītos iestādes, kas nav 1. un 2. punktā norādītās iestādes.

5.   Dalībvalstis var prasīt, lai citas dalībvalstis ar tām apspriestos vai informētu tās saskaņā ar 22. un 31. pantu.

5. pants

Dalībvalsts, kas ir kompetenta izskatīt pieteikumu un pieņemt par to lēmumu

1.   Dalībvalsts, kas ir kompetenta izskatīt vienotu vīzu pieteikumus un pieņemt par to lēmumu, ir:

a)	dalībvalsts, kuras teritorija ir vienīgais apmeklējuma(-u) mērķis;

b)	ja apmeklējums aptver vairāk par vienu ceļojuma mērķi – dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas galvenais apmeklējuma mērķis, ja ņem vērā uzturēšanās ilgumu vai nolūku; vai

c)	ja galveno mērķi nevar noteikt – dalībvalsts, kuras ārējo robežu ir plānojis šķērsot pieteikuma iesniedzējs, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā.

2.   Dalībvalsts, kas ir kompetenta izskatīt pieteikumus vienotai vīzai, kuras mērķis ir tranzīts, un pieņemt par to lēmumu, ir:

a)	ja tranzīts notiks tikai caur vienu dalībvalsti – attiecīgā dalībvalsts; vai

b)	ja tranzīts notiks caur vairākām dalībvalstīm – dalībvalsts, kuras ārējo robežu ir plānojis šķērsot vīzas pieteikuma iesniedzējs, lai sāktu tranzītu.

3.   Dalībvalsts, kas ir kompetenta izskatīt lidostas tranzītvīzu pieteikumus un pieņemt par tiem lēmumu, ir:

a)	vienreizēja lidostas tranzīta gadījumos – dalībvalsts, kuras teritorijā ir tranzīta lidosta; vai

b)	ja tranzīts notiks caur divām vai vairākām dalībvalstīm – dalībvalsts, kuras teritorijā ir pirmā tranzīta lidosta.

4.   Dalībvalstis sadarbojas, lai nepieļautu, ka pieteikumu nevar izskatīt un nevar par to pieņemt lēmumu tādēļ, ka dalībvalsts, kas saskaņā ar šā panta 1. līdz 3. punktu ir kompetenta, nav klātesoša vai pārstāvēta trešā valstī, kurā iesniedzējs iesniedz pieteikumu saskaņā ar 6. pantu.

6. pants

Konsulārā teritoriālā kompetence

1.   Vīzas pieteikumu izskata un par to pieņem lēmumu tās kompetentās dalībvalsts konsulāts, kuras jurisdikcijā ir pieteikuma iesniedzēja likumīgā dzīvesvieta.

2.   Kompetentās dalībvalsts konsulāts izskata pieteikumu un pieņem lēmumu par pieteikumu, kuru iesniedzis trešās valsts valstspiederīgais, kas likumīgi, bet ne pastāvīgi, uzturas attiecīgās trešās valsts jurisdikcijā, ja pieteikuma iesniedzējs ir pietiekami pamatojis, kādēļ iesniedz pieteikumu šajā konsulātā.

7. pants

Kompetence izsniegt vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi atrodas dalībvalsts teritorijā

Trešo valstu valstspiederīgie, kas likumīgi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā un kam ir vajadzīga vīza, lai ieceļotu vienas vai vairāku citu dalībvalstu teritorijā, iesniedz vīzas pieteikumu tās dalībvalsts konsulātā, kura ir kompetenta saskaņā ar 5. panta 1. vai 2. punktu.

8. pants

Pārstāvības pasākumi

1.   Dalībvalsts var piekrist pārstāvēt citu dalībvalsti, kas saskaņā ar 5. pantu ir kompetenta, attiecīgās dalībvalsts vārdā izskatīt pieteikumus un izsniegt vīzas. Dalībvalsts var arī ierobežoti pārstāvēt citu dalībvalsti – vienīgi, lai pieņemtu pieteikumus un reģistrētu biometriskos identifikatorus.

2.   Ja pārstāvošās dalībvalsts konsulāts paredz atteikt vīzu, tas pieteikumu nodod attiecīgajām pārstāvētās dalībvalsts iestādēm, lai tās 23. panta 1., 2. vai 3. punktā paredzētajā termiņā pieņemtu galīgo lēmumu par pieteikumu.

3.   Materiālu un datu saņemšanu un nodošanu pārstāvētajai dalībvalstij veic saskaņā ar attiecīgo datu aizsardzības un drošības noteikumiem.

4.   Pārstāvošā dalībvalsts ar pārstāvēto dalībvalsti slēdz divpusēju vienošanos, kurā ir šādi elementi:

a)	tajā precizē šādas pārstāvības laiku, pat ja tikai pagaidu kārtā, un procedūras tās izbeigšanai;

b)	jo īpaši tad, ja pārstāvētajai dalībvalstij attiecīgajā trešā valstī ir konsulāts, tajā var paredzēt, ka pārstāvētā dalībvalsts nodrošina telpas, personālu un maksājumus;

c)	tajā var paredzēt, ka pārstāvības dalībvalstij ir jānosūta pārstāvētās dalībvalsts centrālajām iestādēm dažu kategoriju trešo valstu valstspiederīgo iesniegti pieteikumi, lai iepriekš apspriestos, kā paredzēts 22. pantā;

d)	atkāpjoties no 2. punkta, ar to var pilnvarot pārstāvības dalībvalsts konsulātu atteikt vīzas izsniegšanu pēc pieteikuma izskatīšanas.

5.   Dalībvalstis, kurām trešā valstī nav konsulāta, cenšas vienoties par pārstāvības pasākumiem ar dalībvalstīm, kurām ir konsulāti attiecīgajā valstī.

6.   Lai pieteikuma iesniedzējiem vājas transporta infrastruktūras vai liela attāluma dēļ konkrētajā reģionā vai ģeogrāfiskajā teritorijā nebūtu jāpieliek nesamērīgas pūles, lai sasniegtu konsulātu, dalībvalstis, kurām nav pārstāvniecības šajā reģionā vai teritorijā, cenšas vienoties par pārstāvības pasākumiem ar dalībvalstīm, kurām šajā reģionā vai teritorijā ir konsulāti.

7.   Pārstāvētā dalībvalsts paziņo Komisijai par pārstāvības pasākumiem vai par šādu pasākumu izbeigšanu, pirms tie stājas spēkā vai tiek izbeigti.

8.   Vienlaikus pārstāvošās dalībvalsts konsulāts informē gan citu dalībvalstu konsulātus, gan Komisijas delegāciju attiecīgajā jurisdikcijā par pārstāvības pasākumiem vai par šādu pasākumu izbeigšanu, pirms tie stājas spēkā vai tiek izbeigti.

9.   Ja pārstāvošās dalībvalsts konsulāts nolemj sadarboties ar ārpakalpojumu sniedzējiem, kā paredzēts 43. pantā, vai ar akreditētiem komerciāliem starpniekiem, kā paredzēts 45. pantā, šāda sadarbība aptver pieteikumus, uz kuriem attiecas pārstāvības pasākumi. Pārstāvētās dalībvalsts centrālās iestādes iepriekš informē par šādas sadarbības noteikumiem.

II   NODAĻA

Pieteikums

9. pants

Praktiski noteikumi attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu

1.   Pieteikumus iesniedz ne agrāk kā trīs mēnešus pirms plānotā apmeklējuma sākuma. Vairākkārtējas vīzas turētāji var iesniegt pieteikumu pirms tādas vīzas beigu datuma, kas derīga vismaz sešus mēnešus.

2.   Var prasīt, lai pieteikuma iesniedzēji vienojas par pieteikuma iesniegšanas laiku. Parasti pieteikuma iesniegšanas apmeklējums notiek divās nedēļās pēc dienas, kad apmeklējums lūgts.

3.   Pamatotos steidzamības gadījumos konsulāts pieteikuma iesniedzējiem var atļaut iesniegt pieteikumus, vai nu iepriekš nenosakot apmeklējuma laiku, vai arī viņus pieņemot tūlīt.

4.   Pieteikumus konsulātā var iesniegt pieteikuma iesniedzējs vai akreditēti komerciāli starpnieki, kā paredzēts 45. panta 1. punktā, neskarot 13. pantu, vai saskaņā ar 42. pantu vai 43. pantu.

10. pants

Vispārēji pieteikuma iesniegšanas noteikumi

1.   Neskarot 13., 42., 43. un 45. pantu, pieteikuma iesniedzēji ierodas personīgi, lai iesniegtu pieteikumu.

2.   Konsulāti var atcelt 1. punktā minēto prasību, ja pieteikuma iesniedzējs tiem ir pazīstams kā godīgs un uzticams.

3.   Iesniedzot pieteikumu, pieteikuma iesniedzējs:

a)	iesniedz pieteikuma veidlapu saskaņā ar 11. pantu;

b)	iesniedz ceļošanas dokumentu saskaņā ar 12. pantu;

c)	iesniedz fotoattēlu saskaņā ar Regulā (EK) 1683/95 izklāstītajiem standartiem vai, ja VIS darbojas atbilstīgi VIS regulas 48. pantam, saskaņā ar šīs regulas 13. pantā izklāstītajiem standartiem;

d)	attiecīgā gadījumā ļauj noņemt savus pirkstu nospiedumus saskaņā ar 13. pantu;

e)	samaksā par vīzu saskaņā ar 16. pantu;

f)	iesniedz apliecinošos dokumentus saskaņā ar 14. pantu un II pielikumu;

g)	vajadzības gadījumā uzrāda pierādījumu, ka viņam ir pietiekama un derīga ceļošanas medicīniskā apdrošināšana, kā noteikts 15. pantā.

11. pants

Pieteikuma veidlapa

1.   Katrs pieteikuma iesniedzējs iesniedz aizpildītu un parakstītu pieteikuma veidlapu, kā paredzēts I pielikumā. Personas, kas minētas pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumentā, iesniedz atsevišķas pieteikuma veidlapas. Nepilngadīgie iesniedz pieteikuma veidlapu, ko parakstījusi persona, kas pastāvīgi vai pagaidu kārtā īsteno vecāku pilnvaras vai juridisku aizbildnību.

2.   Konsulāti pieteikumu veidlapu dara plaši, viegli un bez maksas pieejamu pieteikuma iesniedzējiem.

3.   Veidlapa ir pieejama šādās valodās:

a)	tās dalībvalsts valsts valodā(-s), kuras vīzu lūdz;

b)	uzņēmējas valsts valsts valodā(-s);

c)	uzņēmējas valsts valsts valodā(-s) un tās dalībvalsts valsts valodā(-s), kuras vīzu lūdz; vai

d)	pārstāvības gadījumā – pārstāvības dalībvalsts valsts valodā (-s).

Papildus a) apakšpunktā minētajai(-ām) valodai(-ām) veidlapu var darīt pieejamu arī kādā citā savienības iestāžu oficiālajā valodā.

4.   Ja pieteikuma veidlapa nav pieejama uzņēmējas valsts valsts valodā(-s), pieteikuma iesniedzējiem atsevišķi dara pieejamu pieteikuma veidlapas tulkojumu šajā(-s) valodā(-s).

5.   Pieteikuma veidlapas tulkojumu uzņēmējas valsts valsts valodā(-s) veic saskaņā ar vietēja mēroga Šengenas sadarbību, kā paredzēts 48. pantā.

6.   Konsulāts informē pieteikuma iesniedzējus, kādā(-s) valodā(-s) var aizpildīt pieteikuma veidlapas.

12. pants

Ceļošanas dokuments

Pieteikuma iesniedzēji uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tā derīguma termiņš pārsniedz vismaz trīs mēnešus pēc dienas, kad plānots izceļot no dalībvalstu teritorijas, vai – vairāku apmeklējumu gadījumā – pēc pēdējās dienas, kad plānots izceļot no dalībvalstu teritorijas. Tomēr pamatotos ārkārtas gadījumos no tādas prasības var atteikties;

b)	tajā ir vismaz divas brīvas lappuses;

c)	tas ir izdots pēdējos desmit gados.

13. pants

Biometriskie identifikatori

1.   Dalībvalstis saskaņā ar drošības pasākumiem, kas noteikti Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām, iegūst pieteikuma iesniedzēja biometriskos identifikatorus, proti, viņa fotogrāfiju un desmit pirkstu nospiedumus.

2.   Pirmoreiz iesniedzot pieteikumu, pieteikuma iesniedzējam pieprasa ierasties personiski. Iesniedzot šo pirmo pieteikumu, iegūst šādus pieteikuma iesniedzēja biometriskos identifikatorus:

—	pieteikuma iesniegšanas laikā fotografētu vai skenētu fotogrāfiju, un

—	viņa desmit pirkstu virsmas nospiedumus digitālā formātā.

3.   Ja pirkstu nospiedumi, kas no pieteikuma iesniedzēja iegūti kā daļa no agrāk iesniegta pieteikuma, ir iekļauti VIS pirms mazāk nekā 59 mēnešiem, skaitot no jaunā pieteikuma iesniegšanas dienas, tad nākamo pieteikumu vajadzībām izmanto to kopijas.

Tomēr, ja ir pamatotas šaubas par pieteikuma iesniedzēja identitāti, konsulāts pirkstu nospiedumus iegūst šā punkta pirmajā daļā norādītajā termiņā.

Turklāt, ja, iesniedzot pieteikumu, nav iespējams uzreiz apstiprināt, ka pirkstu nospiedumi ir iegūti šā punkta pirmajā daļā norādītajā termiņā, pieteikuma iesniedzējs var lūgt, lai iegūst viņa pirksta nospiedumus.

4.   Saskaņā ar VIS regulas 9. panta 5. punktu VIS saglabā katram pieteikumam pievienoto fotogrāfiju. Lai to izdarītu, nav vajadzīga pieteikuma iesniedzēja personiska ierašanās.

Fotogrāfijas tehniskās specifikācijas atbilst starptautiskiem standartiem, kas noteikti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta 9303. 1.daļā, 6. izdevumā.

5.   Pirkstu nospiedumus ņem saskaņā ar ICAO standartiem un Komisijas Lēmumu 2006/648/EK (2006. gada 22. septembris), ar ko nosaka tehniskās specifikācijas biometrisko pazīmju standartiem saistībā ar Vīzu informācijas sistēmas attīstību (20).

6.   Biometriskos identifikatorus iegūst kvalificēti un attiecīgi pilnvaroti 4. panta 1., 2. un 3. punktā minēto atbildīgo iestāžu darbinieki. Konsulātu uzraudzībā biometriskos identifikatorus var iegūt arī kvalificēti un attiecīgi pilnvaroti goda konsula darbinieki, kā minēts 42. pantā, vai ārpakalpojumu sniedzēja darbinieki, kā minēts 43. pantā. Attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) nodrošina iespēju šaubu gadījumā konsulātā pārbaudīt pirkstu nospiedumus, ja pirkstu nospiedumus ir ņēmis ārpakalpojumu sniedzējs.

7.   Pirkstu nospiedumu ņemšanas prasība neattiecas uz šādiem pieteikuma iesniedzējiem:

a)	bērni, kas nav sasnieguši 12 gadu vecumu;

b)

personas, kurām noņemt pirkstu nospiedumus nav fiziski iespējams. Ja ir iespēja noņemt nevis desmit, bet mazāk pirkstu nospiedumus, tad noņem maksimāli iespējamo pirkstu nospiedumu skaitu. Tomēr, ja pirkstu nospiedumu noņemšana nav iespējama uz laiku, pieteikuma iesniedzējam noņem pirkstu nospiedumus nākamajā pieteikuma iesniegšanas reizē. Saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu kompetentajām iestādēm ir tiesības lūgt papildu precizējumus par pagaidu nespēju noņemt pirkstu nospiedumus. Dalībvalstis nodrošina, ka ir atbilstīgas procedūras, kas šādu grūtību gadījumos nodrošina cieņpilnu attieksmi pret pieteikuma iesniedzēju;

c)	valstu vai valdību vadītāji un valstu valdību locekļi un viņu laulātie un oficiālu delegāciju locekļi, kas viņus pavada saistībā ar oficiālu dalībvalstu valdības vai starptautiskas organizācijas uzaicinājumu;

d)	valdnieki un citi nozīmīgi karaliskās ģimenes piederīgie, ja viņus ir oficiāli uzaicinājušas dalībvalstu valdības vai starptautiskas organizācijas.

8.   Gadījumos, kas norādīti 7. punktā, VIS ievada ierakstu “nav piemērojams” atbilstīgi VIS regulas 8. panta 5. punktam.

14. pants

Apliecinošie dokumenti

1.   Iesniedzot vienotas vīzas pieteikumu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz arī:

a)	dokumentus, kuros norādīts ceļojuma iemesls;

b)	dokumentus par apmešanās vietu vai pierādījumu, ka viņam ir pietiekami līdzekļi, lai segtu izdevumus par apmešanās vietu;

c)

dokumentus, kas liecina, ka viņam ir pietiekami līdzekļi gan iztikai plānotās uzturēšanās laikā, gan lai atgrieztos izcelsmes vai dzīvesvietas valstī vai tranzītā dotos uz kādu trešo valsti, kurā viņu noteikti uzņems, vai arī ka viņš var likumīgi iegūt šādus līdzekļus saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu;

d)	informāciju, kas ļauj izvērtēt pieteikuma iesniedzēja nodomu atstāt dalībvalstu teritoriju, pirms beidzas tās vīzas termiņš, kuras pieteikumu viņš iesniedz.

2.   Iesniedzot pieteikumu, lai saņemtu lidostas tranzītvīzu, pieteikuma iesniedzējs iesniedz arī:

a)	dokumentus par turpmāko braucienu uz galamērķi pēc plānotā lidostas tranzīta;

b)	informāciju, kas ļautu izvērtēt pieteikuma iesniedzēja nodomu neieceļot dalībvalstu teritorijā.

3.   Nepilnīgs to apliecinošo dokumentu saraksts, kurus konsulāts var lūgt pieteikuma iesniedzējam, lai pārliecinātos par to, vai ir ievēroti 1. un 2. punktā uzskaitītie nosacījumi, ir dots II pielikumā.

4.   Dalībvalstis var prasīt pieteikuma iesniedzējiem iesniegt pierādījumu par apņemšanos segt izdevumus un/vai privātu izmitināšanu, aizpildot veidlapu, ko izstrādā katra dalībvalsts. Minētajā veidlapā jo īpaši norāda:

a)	vai tā paredzēta, lai pierādītu apņemšanos segt izdevumus un/vai izmitināšanu;

b)	vai uzņēmējs ir persona, uzņēmums vai organizācija;

c)	uzņēmēja identitāti un kontaktinformāciju;

d)	ielūgto(-s) pieteikuma iesniedzēju(-s);

e)	izmitināšanas vietas adresi;

f)	uzturēšanās ilgumu un mērķi;

g)	iespējamās ģimenes saites ar uzņēmēju.

Papildus veidlapai dalībvalsts valsts valodā(-s) veidlapa ir sagatavota vismaz vienā no Eiropas Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Veidlapā, kuru persona paraksta, sniedz VIS regulas 37. panta 1. punktā noteikto informāciju. Veidlapas paraugu nosūta Komisijai.

5.   Vietējā Šengenas sadarbībā izvērtē vajadzību papildināt un saskaņot apliecinošo dokumentu sarakstu katrā jurisdikcijā, lai ņemtu vērā vietējos apstākļus.

6.   Konsulāti var atteikties no vienas vai vairākām 1. punktā ietvertajām prasībām, ja pieteikuma iesniedzējs ir viņiem pazīstams kā godprātīgs un uzticams, jo īpaši kā iepriekš izsniegtu vīzu likumīgs lietotājs, ja nav šaubu, ka, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, viņš ievēros Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta prasības.

15. pants

Ceļojuma medicīniskā apdrošināšana

1.   Vienotu vīzu pieteikuma iesniedzēji vienai vai divām ieceļošanas reizēm pierāda, ka viņiem ir pietiekama un derīga ceļojuma medicīniskā apdrošināšana, lai segtu jebkādus izdevumus, kas varētu rasties saistībā ar repatriāciju medicīnisku iemeslu dēļ, lai saņemtu steidzamu medicīnisko palīdzību un/vai ārstēšanos slimnīcā, vai nāves gadījumā, uzturoties dalībvalstu teritorijā.

2.   Pieteikumu iesniedzēji, kas iesniedz vienotu vīzu pieteikumus vairāk nekā divām ieceļošanas reizēm (“vairākkārtēju vīzu” pieteikumus), pierāda, ka viņiem ir pietiekama un derīga ceļojuma medicīniskā apdrošināšana, kas attiecas uz viņu pirmā plānotā apmeklējuma laiku.

Turklāt šādi pieteikuma iesniedzēji paraksta pieteikuma veidlapā iekļauto paziņojumu, apliecinot, ka apzinās to, ka viņiem jābūt ceļojuma medicīniskajai apdrošināšanai attiecībā uz turpmākām uzturēšanās reizēm.

3.   Apdrošināšana ir derīga visā dalībvalstu teritorijā un aptver visu personas plānotās uzturēšanās vai tranzīta periodu. Mazākā obligātā apdrošināšanas summa ir EUR 30 000.

Ja ir izsniegta ierobežota teritoriāla derīguma vīza, kas attiecas uz vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju, apdrošināšana ir derīga vismaz attiecīgajās dalībvalstīs.

4.   Pieteikuma iesniedzēji parasti apdrošinās dzīvesvietas valstī. Ja tas nav iespējams, viņi apdrošinās kādā citā valstī.

Ja kāda cita persona pieteikuma iesniedzēja vārdā noslēdz apdrošināšanas līgumu, piemēro 3. punktā dotos noteikumus.

5.   Izvērtējot, vai apdrošināšana ir pietiekama, konsulāti pārliecinās, vai pret konkrētu apdrošināšanas sabiedrību celtajās prasībās minētās summas varētu piedzīt kādā no dalībvalstīm.

6.   Var uzskatīt, ka apdrošināšanas prasība ir izpildīta, ja konstatē, ka, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja profesionālo situāciju, var pieņemt, ka ir nodrošināts atbilstošs apdrošināšanas līmenis. Atbrīvojums uzrādīt ceļojuma medicīniskās apdrošināšanas polisi var attiekties uz konkrētām profesionālām grupām, piemēram, jūrniekiem, kam profesionālu darbību dēļ jau ir ceļojumu medicīniskā apdrošināšana.

7.   Diplomātisko pasu turētāji ir atbrīvoti no ceļojuma medicīniskās apdrošināšanas prasības.

16. pants

Vīzas nodeva

1.   Pieteikuma iesniedzēji maksā vīzas nodevu – EUR 60.

2.   Bērniem no sešu gadu vecuma, kas ir jaunāki par 12 gadiem, vīzas nodeva ir EUR 35.

3.   Vīzas nodevu regulāri pārskata, lai tā atspoguļotu administratīvās izmaksas.

4.   Vīzas nodevu atceļ pieteikuma iesniedzējiem, kas pieder kādai no šīm kategorijām:

a)	bērni, kas jaunāki par sešiem gadiem;

b)	skolēni, studenti, pēcdiploma studenti un pavadošie pedagogi, kuru uzturēšanās ir ar mērķi mācīties vai izglītoties;

c)

pētnieki no trešām valstīm, kuri ceļo, lai veiktu zinātnisku pētniecību, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā Nr. 2005/761/EK (2005. gada 28. septembris), lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā (21);

d)	bezpeļņas organizāciju pārstāvji, jaunāki par 25 gadiem, kas piedalās semināros, konferencēs, sporta, kultūras vai izglītības pasākumos, kurus organizējušas bezpeļņas organizācijas.

5.   Vīzas nodevu var atcelt:

a)	bērniem no sešu gadu vecuma, kas ir jaunāki par 12 gadiem;

b)	diplomātisko un dienesta pasu turētājiem;

c)	bezpeļņas organizāciju rīkotu semināru, konferenču, sporta, kultūras un izglītības pasākumu dalībniekiem, kas ir vecumā līdz 25 gadiem.

Vietējā Šengenas sadarbībā dalībvalstis cenšas saskaņot šo atbrīvojumu piemērošanu.

6.   Atsevišķos gadījumos iekasējamo vīzas nodevu var atcelt vai samazināt, ja tas palīdz veicināt kultūras vai sporta intereses, kā arī intereses ārpolitikas un attīstības politikas jomā, kā arī citās svarīgu sabiedrības interešu jomās vai humānu iemeslu dēļ.

7.   Vīzas nodevu iekasē euro, trešās valsts valūtā vai valūtā, ko parasti lieto tajā trešā valstī, kurā iesniedz pieteikumu, un to neatmaksā; izņēmums ir 18. panta 2. punktā un 19. panta 3. punktā minētie gadījumi.

Iekasējot maksājumus valūtā, kas nav euro, iekasēto vīzas nodevu attiecīgā valūtā nosaka un regulāri pārskata, piemērojot Eiropas Centrālās bankas noteikto euro valūtas maiņas kursa atsauces likmi. Iekasējamo summu var noapaļot, un konsulāti vietējā Šengenas sadarbībā nodrošina, ka tie iekasē vienādas nodevas.

8.   Pieteikuma iesniedzējam izdod kvīti par samaksāto vīzas nodevu.

17. pants

Pakalpojumu maksa

1.   Ārpakalpojumu sniedzēji var iekasēt papildu pakalpojumu maksu, kā paredzēts 43. pantā. Pakalpojumu maksa ir samērīga ar izmaksām, kas ārpakalpojuma sniedzējam radušās, pildot vienu vai vairākus 43. panta 6. punktā minētos uzdevumus.

2.   Pakalpojumu maksu precizē 43. panta 2. punktā minētajā juridiskajā instrumentā.

3.   Saistībā ar vietējo Šengenas sadarbību dalībvalstis nodrošina, lai no pieteikuma iesniedzēja prasītā pakalpojumu maksa būtu atbilstīga ārpakalpojuma sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī vietējiem apstākļiem. Turklāt tās tiecas saskaņot piemēroto pakalpojumu maksu.

4.   Pakalpojumu maksa nav augstāka par pusi no 16. panta 1. punktā norādītās vīzu nodevas summas neatkarīgi no iespējamiem vīzu nodevas samazinājumiem vai atbrīvojumiem no tās, kā paredzēts 16. panta 2., 4., 5. un 6. punktā.

5.   Attiecīgā (-ās) dalībvalsts(-is) saglabā iespēju, ka visi pieteikuma iesniedzēji var pieteikumus iesniegt tieši tās/to konsulātos.

III   NODAĻA

Pieteikumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana par tiem

18. pants

Konsulārās kompetences pārbaude

1.   Saņemot pieteikumu, konsulāts pārbauda, vai tas ir kompetents to izskatīt un pieņemt par to lēmumu saskaņā ar 5. un 6. pantu.

2.   Ja konsulāts nav kompetents, tas pieteikuma veidlapu, visus pieteikuma iesniedzēja iesniegtos dokumentus nekavējoties atdod atpakaļ, atmaksā vīzas nodevu un norāda, kurš konsulāts ir kompetents.

19. pants

Kādi pieteikumi ir pieņemami

1.   Kompetentais konsulāts pārbauda, vai:

—	pieteikums iesniegts 9. panta 1. punktā noteiktajā laikā,

—	pieteikumā ir 10. panta 3. punkta a) līdz c) apakšpunktā uzskaitītie dokumenti,

—	ir iegūti pieteikuma iesniedzēja biometriskie dati un

—	ir iekasēta vīzas nodeva.

2.   Ja kompetents konsulāts konstatē, ka 1. punktā minētie nosacījumi ir ievēroti, pieteikumu var pieņemt, un konsulāts:

—	ievēro VIS regulas 8. pantā aprakstītās procedūras un

—	turpina izskatīt pieteikumu.

Datus VIS ievada tikai attiecīgi pilnvaroti konsulārie darbinieki saskaņā ar VIS regulas 6. panta 1. punktu, 7. pantu un 9. panta 5. un 6. punktu.

3.   Ja kompetentais konsulāts konstatē, ka 1. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti, tad pieteikums nav pieņemams, un konsulāts nekavējoties:

—	atgriež pieteikuma iesniedzējam pieteikuma veidlapu un visus iesniegtos dokumentus,

—	iznīcina iegūtos biometriskos datus,

—	atmaksā vīzas nodevu un

—	neizskata pieteikumu.

4.   Atkāpjoties no tā, pieteikumu, kas neatbilst 1. punkta prasībām, var uzskatīt par pieņemamu humānu iemeslu dēļ vai ja tas atbilst valsts interesēm.

20. pants

Spiedogs kā apliecinājums, ka pieteikumu var pieņemt

1.   Ja pieteikums ir pieņemams, kompetentais konsulāts iespiež spiedogu pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumentā. Spiedogs ir tāds, kā parādīts III pielikumā dotajā paraugā, un to iespiež saskaņā ar minēto pielikumu.

2.   Diplomātiskajās, dienesta/oficiālajās un speciālajās pasēs spiedogus nespiež.

3.   Šo pantu dalībvalstu konsulātiem piemēro tikmēr, kamēr VIS pilnībā nedarbojas visos reģionos saskaņā ar VIS regulas 48. pantu.

21. pants

Ieceļošanas nosacījumu pārbaude un risku izvērtējums

1.   Izskatot vienotas vīzas pieteikumu, pārliecinās par to, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā ietvertajiem ieceļošanas nosacījumiem, un īpašu uzmanību pievērš novērtējumam, vai pieteikuma iesniedzējs rada nelikumīgas imigrācijas risku vai apdraud dalībvalstu drošību, un vai pieteikuma iesniedzējs ir plānojis atstāt dalībvalstu teritoriju, pirms būs beidzies pieteiktās vīzas derīguma termiņš.

2.   Par katru pieteikumu VIS veic pārbaudi saskaņā ar VIS regulas 8. panta 2. punktu un 15. pantu. Lai izvairītos no kļūdainiem atteikumiem un kļūdainas identifikācijas, dalībvalstis nodrošina, ka pilnībā tiek izmantoti visi VIS regulas 15. pantā minētie meklēšanas kritēriji.

3.   Pārbaudot, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst ieceļošanas noteikumiem, konsulāts pārliecinās:

a)	vai iesniegtais ceļošanas dokuments nav fiktīvs/viltots;

b)

par pieteikuma iesniedzēja plānotās uzturēšanās mērķa un nosacījumu pamatojumu un par to, vai viņam ir pietiekami līdzekļi gan iztikai plānotās uzturēšanas laikā, gan lai atgrieztos izcelsmes vai dzīvesvietas valstī vai tranzītā dotos uz kādu trešo valsti, kurā viņu noteikti uzņems, vai arī ka viņš var likumīgi iegūt šādus līdzekļus;

c)	vai pieteikuma iesniedzējs nav persona, par ko Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) ir izdots brīdinājums atteikt ieceļošanu;

d)

vai pieteikuma iesniedzējs nav uzskatāms par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai, kā definēts Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 19. punktā, vai kādas dalībvalsts starptautiskajām attiecībām, un jo īpaši par to, vai dalībvalstu datubāzēs par viņu nav izdots brīdinājums, lai minēto iemeslu dēļ atteiktu ieceļošanu;

e)	vai pieteikuma iesniedzējam attiecīgā gadījumā ir atbilstoša un derīga ceļojuma medicīniskā apdrošināšana.

4.   Konsulāts vajadzības gadījumā pārbauda iepriekšējo un plānoto uzturēšanās laiku ilgumu, lai pārliecinātos, ka pieteikuma iesniedzējs nav pārsniedzis dalībvalstu teritorijā maksimāli pieļaujamo atļautās uzturēšanās laiku neatkarīgi no tā, cik ilgs iespējamas uzturēšanās termiņš ir bijis atļauts ar citas dalībvalsts izsniegtu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju.

5.   Iztikas līdzekļus plānotās uzturēšanās laikam izvērtē saskaņā ar uzturēšanās ilgumu un mērķi, un atsaucoties uz vidējām cenām attiecīgajās dalībvalstīs par lētām mītnes vietām, reizinot ar uzturēšanās dienu skaitu, par pamatu ņemot saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 34. panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstu noteiktas atsauces summas. Pierādījums par izmaksu uzņemšanos un/vai privātu izmitināšanu arī var būt apliecinājums pietiekamiem iztikas līdzekļiem.

6.   Izskatot lidostas tranzītvīzu pieteikumus, konsulāts jo īpaši pārliecinās:

a)	vai iesniegtais ceļošanas dokuments nav fiktīvs/viltots;

b)	kādas ir attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo izceļošanas vietas un ceļojuma mērķi un kā ceļojuma maršruts saskan ar lidostu tranzītu;

c)	kādi ir pierādījumi turpmākam ceļojumam uz galamērķi.

7.   Pieteikuma izvērtējums jo īpaši pamatojas uz iesniegto dokumentu autentiskumu un ticamību un pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu ticamību un pamatotību.

8.   Izskatot pieteikumu, konsulāts pamatotos gadījumos var uzaicināt pieteikuma iesniedzēju uz pārrunām un lūgt papildu dokumentus.

9.   Iepriekšējs vīzas atteikums nenozīmē automātisku jauna pieteikuma atteikumu. Jaunu pieteikumu izvērtē, par pamatu ņemot visu pieejamo informāciju.

22. pants

Iepriekšēja apspriešanās ar citu dalībvalstu centrālajām iestādēm

1.   Dalībvalsts var prasīt, lai citu dalībvalstu centrālās iestādes apspriestos ar tās centrālajām iestādēm, izskatot pieteikumus, ko iesnieguši kādu konkrētu trešo valstu valstspiederīgie vai kādas konkrētas kategorijas valstspiederīgie. Šāda apspriešanās neattiecas uz lidostas tranzītvīzu pieprasījumiem.

2.   Centrālās iestādes, ar kurām apspriežas, dod galīgo atbildi septiņās kalendārajās dienās pēc apspriešanās. Ja atbildi nesniedz noteiktajā termiņā, tas nozīmē, ka tām nav pamata iebilst pret vīzas izsniegšanu.

3.   Par iepriekšēju apspriežu prasības ieviešanu vai atsaukšanu dalībvalsts paziņo Komisijai, pirms tā stājas spēkā. Šo informāciju saskaņā ar vietējo Šengenas sadarbību sniedz arī attiecīgajā jurisdikcijā.

4.   Komisija informē dalībvalstis par minētajiem paziņojumiem.

5.   No Šengenas Konsultāciju tīkla aizstāšanas dienas, kā paredzēts VIS regulas 46. pantā, iepriekšējas apspriedes veic saskaņā ar attiecīgās regulas 16. panta 2. punktu.

23. pants

Lēmums par pieteikumu

1.   Lēmumu par pieteikumiem pieņem 15 kalendārajās dienās no tāda pieteikuma iesniegšanas dienas, kas ir pieņemams saskaņā ar 19. pantu.

2.   Atsevišķos gadījumos, jo īpaši ja ir vajadzīga pieteikuma papildu izpēte, vai pārstāvības gadījumā, ja jāapspriežas ar pārstāvētās dalībvalsts iestādēm, minēto termiņu var pagarināt līdz, ilgākais, 30 kalendārajām dienām.

3.   Izņēmuma kārtā, ja īpašos gadījumos vajadzīgi papildu dokumenti, šo termiņu var pagarināt līdz, ilgākais, 60 kalendārajām dienām.

4.   Ja vien pieteikums nav atsaukts, pieņem lēmumu:

a)	saskaņā ar 24. pantu izsniegt vienotu vīzu;

b)	izsniegt vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu saskaņā ar 25. pantu;

c)	saskaņā ar 32. pantu atteikt izsniegt vīzu; vai

d)	neturpināt pieteikuma izskatīšanu un pārsūtīt to attiecīgajām pārstāvētās dalībvalsts iestādēm saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

Tas, ka saskaņā ar 13. panta 7. punkta b) apakšpunktu fiziski nav iespējams noņemt pirkstu nospiedumus, neietekmē vīzas izsniegšanu vai atteikšanu.

IV   NODAĻA

Vīzas izsniegšana

24. pants

Vienotas vīzas izsniegšana

1.   Vīzas derīguma termiņa un atļautās uzturēšanas ilguma pamatā ir izvērtējums, ko veic saskaņā ar 21. pantu.

Vīzu var izsniegt vienai, divām vai vairākām ieceļošanas reizēm. Derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus.

Tranzīta gadījumā atļautās uzturēšanās ilgums atbilst laikam, kas vajadzīgs tranzīta nolūkiem.

Neskarot 12. panta a) punktu, vīzas derīguma termiņš ietver arī papildtermiņu – 15 dienas.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiešķirt šādu papildtermiņu sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ vai saistībā ar kādas dalībvalsts starptautiskajām attiecībām.

2.   Neskarot 12. panta a) punktu, vairākkārtējas ieceļošanas vīzas izsniedz ar derīguma termiņu no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a)

pieteikuma iesniedzējs pierāda vajadzību vai pamato nolūku ceļot bieži un/vai regulāri, īpaši, ja tas notiek profesionālā vai ģimenes stāvokļa dēļ, piemēram, uzņēmējdarbības darījumos iesaistītas personas, ierēdņi, kuru darba pienākumos ietilpst regulāri sakari ar dalībvalstīm un ES iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kas ceļo, lai apmeklētu mācības, seminārus un konferences, Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļi, to trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuri likumīgi dzīvo dalībvalstīs, un jūrnieki; un

b)

pieteikuma iesniedzējs pierāda savu godprātību un uzticamību, īpaši to, ka atbilstoši tiesību aktiem izmantojis iepriekšējas vienotas vīzas vai vīzas ar ierobežotu teritoriālu derīgumu, savu saimniecisko stāvokli izcelsmes valstī un patiesu nodomu atstāt dalībvalstu teritoriju, pirms beidzies pieprasītās vīzas termiņš.

3.   Kad pieņemts lēmums izsniegt minēto vīzu, VIS regulas 10. panta 1. punktā norādītos datus ievada VIS.

25. pants

Vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izsniegšana

1.   Vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izsniedz izņēmuma kārtā šādos gadījumos:

a)

ja attiecīgā dalībvalsts humānu apsvērumu dēļ, valsts ieinteresētības vai starptautisku saistību dēļ uzskata par vajadzīgu: i) atkāpties no principa, ka jābūt izpildītiem ieceļošanas nosacījumiem, kas noteikti Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā; ii) izsniegt vīzu, lai gan dalībvalsts, ar kuru apspriedās saskaņā ar 22. punktu, iebilst pret vienotas vīzas izsniegšanu; vai iii) steidzamības dēļ izsniegt vīzu, lai gan nav veiktas iepriekšējas apspriedes saskaņā ar 22. pantu; vai

b)	ja pēc konsulāta ieskatiem pamatotu iemeslu dēļ pieteikuma iesniedzējam izsniedz jaunu vīzu tajos pašos sešos mēnešos, kuru laikā viņš jau ir izmantojis vienotu vīzu vai vīzu ar ierobežotu teritoriālu derīgumu ar uzturēšanās termiņu trīs mēneši.

2.   Vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu ir derīga izsniedzējas dalībvalsts teritorijā. Izņēmuma kārtā tā var būt derīga vairāk kā vienas dalībvalsts teritorijā, ja katra no šīm dalībvalstīm ir piekritusi.

3.   Ja pieteikuma iesniedzējam ir ceļošanas dokuments, ko neatzīst viena vai vairākas, tomēr ne visas dalībvalstis, izsniedz vīzu, kas ir derīga to dalībvalstu teritorijā, kas ceļošanas dokumentu atzīst. Ja izsniedzēja dalībvalsts neatzīst pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumentu, izsniegtā vīza ir derīga tikai šajā dalībvalstī.

4.   Ja vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izsniedz gadījumos, kas aprakstīti 1. punkta a) apakšpunktā, izsniedzējas valsts centrālās iestādes nekavējoties sniedz attiecīgo informāciju citu dalībvalstu centrālajām iestādēm, izmantojot VIS regulas 16. panta 3. punktā minēto procedūru.

5.   Kad pieņemts lēmums izsniegt minēto vīzu, VIS regulas 10. panta 1. punktā norādītos datus ievada VIS.

26. pants

Lidostas tranzītvīzas izsniegšana

1.   Lidostas tranzītvīza ir derīga, lai tranzītā šķērsotu dalībvalstu teritorijā esošo lidostu starptautiskā tranzīta zonas.

2.   Neskarot 12. panta a) punktu, vīzas derīguma termiņš ietver arī 15 dienu papildtermiņu.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiešķirt šādu papildtermiņu sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ vai saistībā ar kādas dalībvalsts starptautiskajām attiecībām.

3.   Neskarot 12. panta a) punktu, vairākkārtējas lidostas tranzītvīzas var izsniegt ar derīguma termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

4.   Lai pieņemtu lēmumu izsniegt vairākkārtējas lidostas tranzītvīzas, īpaši svarīgi ir šādi kritēriji:

a)	pieteikuma iesniedzējam jāšķērso tranzītā bieži un/vai regulāri; un

b)	pieteikuma iesniedzēja godprātība un uzticamība, īpaši tas, ka viņš atbilstoši tiesību aktiem izmantojis iepriekšējas vienotas vīzas, vīzas ar ierobežotu teritoriālu derīgumu vai lidostas tranzītvīzas, viņa saimnieciskais stāvoklis izcelsmes valstī un patiess nodoms turpināt ceļojumu.

5.   Ja pieteikuma iesniedzējam ir vajadzīga lidostas tranzītvīza saskaņā ar 3. panta 2. punktu, tad lidostas tranzītvīza ir derīga tikai nolūkam šķērsot attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) teritorijā esošo lidostu starptautiskā tranzīta zonas.

6.   Kad pieņemts lēmums izsniegt minēto vīzu, VIS regulas 10. panta 1. punktā norādītos datus ievada VIS.

27. pants

Vīzas uzlīmes aizpildīšana

1.   Aizpildot vīzas uzlīmi, veic VII pielikumā noteiktos obligātos ierakstus un aizpilda mašīnlasāmo joslu, kā noteikts ICAO dokumenta 9303 2. daļā.

2.   Dalībvalstis vīzas uzlīmes “piezīmju” sadaļā var pievienot valstu ierakstus, kas neatkārto obligātos ierakstus VII pielikumā.

3.   Visus ierakstus vīzas uzlīmē drukā, un drukātā vīzas uzlīmē neizdara nekādas izmaiņas rokrakstā.

4.   Vīzas uzlīmes aizpilda rokrakstā vienīgi nepārvaramu tehnisku iemeslu gadījumā. Rokrakstā aizpildītā vīzas uzlīmē neveic nekādas izmaiņas.

5.   Ja vīzas uzlīmi saskaņā ar šā panta 4. punktu aizpilda rokrakstā, šo informāciju ievada VIS saskaņā ar VIS regulas 10. panta 1. punkta k) apakšpunktu.

28. pants

Aizpildītas vīzas uzlīmes anulēšana

1.   Ja kļūdu atklāj vīzas uzlīmē, kas vēl nav ielīmēta ceļošanas dokumentā, vīzas uzlīmi anulē.

2.   Ja kļūdu atklāj pēc vīzas uzlīmes ielīmēšanas ceļošanas dokumentā, vīzas uzlīmi anulē, ar neizdzēšamu tinti pārvelkot vīzas uzlīmei krustu, un citā lappusē ielīmē jaunu vīzas uzlīmi.

3.   Ja kļūdu atklāj tad, kad attiecīgie dati saskaņā ar VIS regulas 10. panta 1. punktu jau ir ievadīti VIS, kļūdu labo saskaņā ar minētās regulas 24. panta 1. punktu.

29. pants

Vīzas uzlīmes ielīmēšana

1.   Drukātu vīzas uzlīmi ar informāciju, kas noteikta 27. pantā un VII pielikumā, ielīmē ceļošanas dokumentā saskaņā ar VIII pielikuma noteikumiem.

2.   Ja dalībvalsts, kas izsniedz vīzu, neatzīst pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumentu, izmanto atsevišķu lapu vīzas uzlīmēšanai.

3.   Ja vīzas uzlīme ir uzlīmēta uz atsevišķas lapas vīzas uzlīmēšanai, tad šo informāciju ievada VIS saskaņā ar VIS regulas 10. panta 1. punkta j) apakšpunktu.

4.   Atsevišķas vīzas, kas izsniegtas personām, kuras ir iekļautas pieteikuma iesniedzēja ceļošanas dokumentā, ielīmē šajā ceļošanas dokumentā.

5.   Ja ceļošanas dokumentu, kurā ir iekļautas šādas personas, izsniedzēja dalībvalsts neatzīst, atsevišķās vīzas līmē uz atsevišķām lapām vīzas uzlīmēšanai.

30. pants

No izsniegtās vīzas izrietošās tiesības

Vienotas vīzas vai vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu esamība pati par sevi nedod automātiskas tiesības ieceļot.

31. pants

Informācija citu dalībvalstu centrālajām iestādēm

1.   Dalībvalsts var prasīt, lai tās centrālās iestādes būtu informētas par vīzām, ko citu dalībvalstu konsulāti izsnieguši konkrētu trešo valstu valstspiederīgajiem vai konkrētām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām, taču tas neattiecas uz lidostas tranzītvīzām.

2.   Par šādas informācijas sniegšanas prasības ieviešanu vai atsaukšanu dalībvalsts paziņo Komisijai, pirms tā stājas spēkā. Šo informāciju vietējā Šengenas sadarbībā sniedz arī attiecīgajā jurisdikcijā.

3.   Komisija informē dalībvalstis par minētajiem paziņojumiem.

4.   No dienas, kas noteikta VIS regulas 46. pantā, informāciju pārsūta saskaņā ar minētās regulas 16. panta 3. punktu.

32. pants

Vīzas atteikšana

1.   Neskarot 25. panta 1. punktu, vīzu atsaka:

a)

ja pieteikuma iesniedzējs: i) iesniedz fiktīvu/viltotu ceļošanas dokumentu; ii) nesniedz plānotās uzturēšanās mērķa un nosacījumu pamatojumu; iii) nesniedz pierādījumus tam, ka viņam ir pietiekami līdzekļi gan iztikai plānotās uzturēšanās laikā, gan lai atgrieztos izcelsmes vai dzīvesvietas valstī vai tranzītā dotos uz kādu trešo valsti, kurā viņš noteikti uzņems, vai arī ka viņš var likumīgi iegūt šādus līdzekļus; iv) attiecīgajos sešos mēnešos jau ir trīs mēnešus uzturējies dalībvalstu teritorijā ar vienotu vīzu vai ierobežota teritoriāla derīguma vīzu; v) ir persona, par kuru SIS ir izdots paziņojums par ieceļošanas aizliegumu; vi) ir uzskatāms par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai, kā definēts Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 19. punktā, vai kādas dalībvalsts starptautiskajām attiecībām, un jo īpaši ja dalībvalstu datubāzēs par viņu ir izdots brīdinājums, lai minētā iemesla dēļ atteiktu ieceļošanu; vai vii) nesniedz pierādījumu, ka viņam ir atbilstoša un derīga ceļojuma medicīniskā apdrošināšana, ja tādai jābūt; vai

b)	ja ir pamatotas šaubas par pieteikuma iesniedzēja iesniegto apliecinošo dokumentu autentiskumu vai to satura ticamību, pieteikuma iesniedzēja izteikto apgalvojumu ticamību vai viņa nodomu atstāt dalībvalstu teritoriju pirms pieteiktās vīzas beigu termiņa.

2.   Lēmumu par atteikumu un par iemesliem, kas ir tā pamatā, paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot VI pielikumā doto standartveidlapu.

3.   Pieteikuma iesniedzējiem, kam vīzas ir atteiktas, ir tiesības iesniegt pārsūdzību. Pārsūdzības ceļ pret to dalībvalsti, kas ir pieņēmusi galīgo lēmumu par pieteikumu, un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Dalībvalstis pieteikuma iesniedzējiem sniedz informāciju par procedūrām, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā, kā norādīts VI pielikumā.

4.   Šīs regulas 8. panta 2. punktā minētajos gadījumos pārstāvības dalībvalsts konsulāts informē pieteikuma iesniedzēju par lēmumu, ko ir pieņēmusi pārstāvētā dalībvalsts.

5.   Informāciju par atteikto vīzu ievada VIS saskaņā ar VIS regulas 12. pantu.

V   NODAĻA

Grozījumi izsniegtā vīzā

33. pants

Pagarināšana

1.   Izsniegtās vīzas derīguma termiņu un/vai uzturēšanās ilgumu pagarina, ja dalībvalsts kompetenta iestāde uzskata, ka vīzas turētājs ir sniedzis pierādījumu par nepārvaramiem apstākļiem vai humāniem iemesliem, kas viņam neļauj atstāt dalībvalstu teritoriju pirms vīzas derīguma termiņa vai vīzā atļautās uzturēšanās beigām. Šādu pagarinājumu piešķir par brīvu.

2.   Izsniegtās vīzas derīguma termiņu un/vai uzturēšanās ilgumu var pagarināt, jā vīzas turētājs iesniedz pierādījumu par nopietniem personīgiem iemesliem, kas pamato derīguma termiņa vai uzturēšanās ilguma pagarinājumu. Par šādu pagarinājumu iekasē nodevu – EUR 30.

3.   Ja vien iestāde, kas pagarina vīzu, nelemj citādi, pagarinātās vīzas teritoriālais derīgums paliek tāds pats kā sākotnējā vīzā.

4.   Iestāde, kas ir kompetenta pagarināt vīzu, ir tās dalībvalsts iestāde, kuras teritorijā trešās valsts valstspiederīgais atrodas pagarināšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī.

5.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par iestādēm, kas ir kompetentas pagarināt vīzas.

6.   Vīzas pagarinājums ir vīzas uzlīmes veidā.

7.   Informāciju par pagarinātu vīzu ievada VIS saskaņā ar VIS regulas 14. pantu.

34. pants

Anulēšana un atcelšana

1.   Vīzu anulē, ja konstatē, ka tās izsniegšanas laikā nebija izpildīti vīzas izsniegšanas nosacījumi, jo īpaši ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka vīza iegūta krāpnieciskā ceļā. Vīzu parasti anulē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas to izsniegusi. Vīzu var anulēt arī citas dalībvalsts kompetentās iestādes; šādā gadījumā par anulēšanu informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas izsniegušas vīzu.

2.   Vīzu atceļ, ja konstatē, ka tās izsniegšanas nosacījumi vairs netiek pildīti. Vīzu parasti atceļ tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas to izsniegusi. Vīzu var atcelt arī citas dalībvalsts kompetentās iestādes; šādā gadījumā par atcelšanu informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas izsniegušas vīzu.

3.   Vīzu var atcelt arī pēc vīzas turētāja pieprasījuma. Par šādu atcelšanu informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas to izsniegusi.

4.   Ja vīzas turētājs pie robežas nespēj uzrādīt vienu vai vairākus 14. panta 3. punktā minētos apstiprinājuma dokumentus, tas nav iemesls automātiski pieņemt lēmumu anulēt vai atcelt vīzu.

5.   Ja vīzu anulē vai atceļ, tai uzliek spiedogu “ANULĒTA” vai “ATCELTA” un pārsvītrojot padara nederīgu vīzas ielīmes optiski mainīgo elementu, drošības elementu “latentā attēla efekts” un vārdu “vīza”.

6.   Lēmumu par vīzas anulēšanu vai atcelšanu un par iemesliem, kas ir tā pamatā, paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot VI pielikumā iekļauto standartveidlapu.

7.   Vīzas turētājam, kura vīza ir anulēta vai atcelta, ir tiesības lēmumu pārsūdzēt, ja vien saskaņā ar 3. punktu vīza nav atcelta pēc viņa pieprasījuma. Pārsūdzības vērš pret to dalībvalsti, kas ir pieņēmusi lēmumu par anulēšanu vai atcelšanu, un saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Dalībvalstis sniedz pieteikuma iesniedzējiem informāciju par procedūrām, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā, kā norādīts VI pielikumā.

8.   Informāciju par anulētu vai atceltu vīzu ievada VIS saskaņā ar VIS regulas 13. pantu.

VI   NODAĻA

Pie ārējām robežām izsniegtās vīzas

35. pants

Vīzu pieteikumi pie ārējām robežām

1.   Izņēmuma kārtā vīzas var izsniegt robežšķērsošanas vietās tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	pieteikuma iesniedzējs atbilst Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā iekļautajiem nosacījumiem;

b)	pieteikuma iesniedzējs nav varējis iesniegt vīzas pieteikumu iepriekš un pēc pieprasījuma iesniedz apliecinošos dokumentus, kas pamato neparedzētus un svarīgus iemeslus ieceļot; un

c)	pieteikuma iesniedzēja atgriešanās savā izcelsmes vai dzīvesvietas valstī vai tranzīts caur valstīm, kas nav dalībvalstis, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis, tiek vērtēta kā garantēta.

2.   Ja vīzas pieteikumu iesniedz pie ārējās robežas, var atteikties no prasības, ka pieteikuma iesniedzējam ir jābūt ceļojuma medicīniskajai apdrošināšanai, ja šāda ceļojuma medicīniskā apdrošināšana nav pieejama attiecīgajā robežšķērsošanas vietā vai humānu apsvērumu dēļ.

3.   Pie ārējās robežas izsniegta vīza ir vienota vīza, kas tās turētājam ļauj uzturēties ilgākais 15 dienas – atkarībā no plānotās uzturēšanās mērķa un nosacījumiem. Tranzīta gadījumā atļautās uzturēšanās ilgums atbilst laikam, kas vajadzīgs tranzīta nolūkiem.

4.   Ja nav izpildīti Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā iekļautie nosacījumi, iestādes, kas atbildīgas par vīzas izsniegšanu pie robežas, saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu var izsniegt ierobežota teritoriālā derīguma vīzu tikai attiecībā uz izsniedzējas dalībvalsts teritoriju.

5.   Trešās valsts valstspiederīgajam, kas ietilpst to personu kategorijā, par kurām vajadzīga iepriekšēja apspriešanās saskaņā ar 22. pantu, vīzu pie ārējās robežas principā neizsniedz.

Tomēr izņēmuma gadījumos saskaņā ar 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu šādām personām pie ārējās robežas var izsniegt vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu attiecībā uz tās valsts teritoriju, kas izsniedz vīzu.

6.   Papildus vīzas atteikšanas iemesliem, kas paredzēti 32. panta 1. punktā, vīzu robežšķērsošanas vietā atsaka, ja nav ievēroti šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi.

7.   Piemēro 32. panta 3. punktā un VI pielikumā iekļautos noteikumus par atteikumu pamatošanu un paziņošanu par tiem, kā arī par tiesībām pārsūdzēt.

36. pants

Vīzas, ko pie ārējās robežas izsniedz jūrniekiem tranzītā

1.   Jūrniekam, kam, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, tranzīta mērķiem ir jābūt vīzai, to var izsniegt pie robežas, ja:

a)	viņš atbilst 35. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem; un

b)	viņš šķērso attiecīgo robežu, lai uzkāptu vai atkārtoti uzkāptu uz kuģa vai arī nokāptu no kuģa, uz kura viņš attiecīgi strādās vai ir strādājis par jūrnieku.

2.   Pirms pie robežas izsniedz vīzu jūrniekam, kas šķērso tranzītā, valsts kompetentās iestādes izpilda IX pielikuma 1. daļā izklāstītos noteikumus un nodrošina, ka ir veikta vajadzīgās informācijas apmaiņa par attiecīgo jūrnieku, izmantojot pienācīgi aizpildītu veidlapu jūrniekiem tranzītā, kas iekļauta IX pielikuma 2. daļā.

3.   Šo pantu piemēro, neskarot 35. panta 3., 4. un 5. punktu.

IV   SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ VADĪBA UN ORGANIZĀCIJA

37. pants

Vīzu daļu darba organizēšana

1.   Dalībvalstis ir atbildīgas par vīzu daļu organizāciju konsulātos.

Lai novērstu jebkādu modrības mazināšanos un aizsargātu darbiniekus no pakļaušanas vietēja mēroga spiedienam, vajadzības gadījumā ievieš rotācijas kārtību darbiniekiem, kas tieši strādā ar pieteikumu iesniedzējiem. Īpašu vērību pievērš darba organizācijas skaidrībai un pienākumu precīzai noteikšanai/sadalei attiecībā uz galīgo lēmumu pieņemšanu par pieteikumiem. Atļauju piekļūt VIS un SIS un citai konfidenciālai informācijai piešķir ierobežotam skaitam attiecīgi pilnvarotu darbinieku. Veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu neatļautu piekļuvi šādām datubāzēm.

2.   Uz vīzu uzlīmju glabāšanu un apstrādi attiecas attiecīgi drošības pasākumi, lai novērstu krāpšanu vai nozaudēšanu. Katrā konsulātā veic vīzas uzlīmju krājuma uzskaiti un reģistrē katras vīzas uzlīmes lietojumu.

3.   Dalībvalstu konsulātiem ir pieteikumu arhīvi. Katrā atsevišķā lietā ir iekļauta pieteikuma veidlapa, attiecīgo apliecinošo dokumentu kopijas, dati par veiktajām pārbaudēm un izsniegtās vīzas atsauces numuru, lai darbinieki vajadzības gadījumā varētu rekonstruēt situāciju, kādā pieņemts lēmums par pieteikumu.

Atsevišķās pieteikuma lietas glabā vismaz divus gadus no dienas, kad par pieteikumu ir pieņemts 23. panta 1. punktā minētais lēmums.

38. pants

Resursi pieteikumu izskatīšanai un konsulātu pārraudzībai

1.   Dalībvalstis norīko pietiekamu skaitu attiecīgu darbinieku, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar pieteikumu izskatīšanu, tādējādi sabiedrībai nodrošinot pieņemamu un saskaņotu pakalpojumu kvalitāti.

2.   Telpas atbilst attiecīgām funkcionālām prasībām, un tajās ir iespējams veikt piemērotus drošības pasākumus.

3.   Dalībvalstu centrālās iestādes nodrošina pietiekamu apmācību gan darbā uz pārstāvniecību nosūtītiem darbiniekiem, gan vietējiem darbiniekiem un ir atbildīgas par to nodrošināšanu ar pilnīgu, precīzu un atjauninātu informāciju par attiecīgiem Kopienas un valsts tiesību aktiem.

4.   Dalībvalstu centrālās iestādes nodrošina biežu un pienācīgu pieteikumu izskatīšanas pārraudzību un veic korektīvus pasākumus, ja tiek atklātas novirzes no šīs regulas noteikumiem.

39. pants

Darbinieku izturēšanās

1.   Dalībvalstu konsulāti nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējus pieņem, ievērojot pieklājības normas.

2.   Konsulārie darbinieki, veicot savus pienākumus, pilnībā respektē cilvēka cieņu. Visi veiktie pasākumi ir samērīgi ar šādu pasākumu mērķiem.

3.   Veicot savus uzdevumus, konsulārie darbinieki nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

40. pants

Sadarbības veidi

1.   Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai organizētu ar pieteikumu apstrādi saistītās procedūras. Principā pieteikumus iesniedz dalībvalstu konsulātos.

2.   Dalībvalstis:

a)	ar vajadzīgajām biometrisko identifikatoru iegūšanas iekārtām nodrošina konsulātus un iestādes, kas atbildīgas par vīzu izsniegšanu pie robežām, kā arī goda konsulu birojus, ja tās šos birojus izmanto biometrisko identifikatoru iegūšanai saskaņā ar 42. pantu; un/vai

b)	sadarbojas ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm, īstenojot vietējo Šengenas sadarbību vai izmantojot citus piemērotus kontaktus, lai saskaņā ar 41. pantu deleģētu ierobežotu pārstāvību, veidotu kopīgu atrašanās vietu vai kopīgu pieteikumu pieņemšanas centru.

3.   Īpašos apstākļos vai vietējās situācijas dēļ, piemēram, ja:

a)	lielais pieteikuma iesniedzēju skaits neļauj laicīgi un pienācīgos apstākļos organizēt vīzu pieteikumu pieņemšanu un datu ievākšanu; vai

b)	citādi nav iespējams nodrošināt pienācīgu visas attiecīgās trešās valsts teritorijas apkalpošanu;

un ja 2. punkta b) apakšpunktā minētās sadarbības formas attiecīgai dalībvalstij nav piemērotas, dalībvalsts var saskaņā ar 43. pantu galējas nepieciešamības gadījumā sadarboties ar ārpakalpojumu sniedzēju.

4.   Neskarot tiesības aicināt pieteikuma iesniedzēju uz individuālām pārrunām, kā paredzēts 21. panta 8. punktā, izraudzītā darba organizācijas forma neparedz to, ka pieteikuma iesniedzējam prasa personiski ierasties vairāk kā vienā vietā, lai iesniegtu pieteikumu.

5.   Dalībvalstis informē Komisiju par to, kā tās paredz organizēt ar pieteikumu apstrādi saistītās procedūras katrā konsulārās pārstāvniecības atrašanās vietā.

41. pants

Dalībvalstu sadarbība

1.   Ja ir izvēlēta “kopīga atrašanās vieta”, tad vienas vai vairāku dalībvalstu konsulātu darbinieki veic ar tiem adresētu pieteikumu apstrādi saistītās procedūras (tostarp iegūst biometriskos identifikatorus) citas dalībvalsts konsulātā un izmanto šīs dalībvalsts aprīkojumu. Attiecīgās dalībvalstis vienojas par kopīgas atrašanās vietas izmantošanas ilgumu un tās darbības izbeigšanas nosacījumiem, kā arī par vīzu nodevu daļu, kas jāsaņem dalībvalstij, kuras konsulātu izmanto.

2.   Ja ir izveidoti “kopīgi pieteikumu pieņemšanas centri”, divu vai vairāku dalībvalstu konsulātu darbiniekus izvieto vienā ēkā, lai pieteikumu iesniedzēji var iesniegt pieteikumus (tostarp biometriskos identifikatorus). Pieteikumu iesniedzējiem norāda dalībvalsti, kas ir kompetenta izskatīt pieteikumus un pieņemt par tiem lēmumu. Dalībvalstis vienojas par šādas sadarbības ilgumu un izbeigšanas nosacījumiem, kā arī par izmaksu sadalījumu iesaistīto dalībvalstu starpā. Viena dalībvalsts ir atbildīga par līgumiem attiecībā uz loģistiku un diplomātiskajām attiecībām ar uzņēmēju valsti.

3.   Ja sadarbība ar citu dalībvalsti beidzas, dalībvalsts nodrošina pilnīgu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

42. pants

Goda konsulu izmantošana

1.   Goda konsulus var arī pilnvarot veikt dažus vai visus 43. panta 6. punktā minētos uzdevumus. Paredz pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu drošību un datu aizsardzību.

2.   Ja goda konsuls nav dalībvalsts civildienesta ierēdnis, šos uzdevumus pilda saskaņā ar X pielikumā izklāstītajām prasībām, izņemot attiecībā uz minētā pielikuma D punkta c) apakšpunkta noteikumiem.

3.   Ja goda konsuls ir dalībvalsts civildienesta ierēdnis, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka piemēro prasības, kas ir salīdzināmas ar tām, ko piemērotu, ja uzdevumus pildītu tās konsulāts.

43. pants

Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem

1.   Dalībvalstis cenšas sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju veidot kopā ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, neskarot valsts iepirkuma un konkurences noteikumus.

2.   Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem balstās uz juridisku instrumentu, kas atbilst X pielikumā izklāstītajām prasībām.

3.   Dalībvalstis, īstenojot vietēju Šengenas sadarbību, apmainās ar informāciju par ārpakalpojuma sniedzēja izvēli un par attiecīgu tiesisku instrumentu noteikumiem un nosacījumiem.

4.   Vīzu pieteikumu izskatīšanu, pārrunas (attiecīgā gadījumā), lēmumu pieņemšanu par pieteikumiem un vīzu uzlīmju drukāšanu un ielīmēšanu veic tikai konsulāti.

5.   Ārpakalpojumu sniedzējiem nekādu iemeslu dēļ nav atļauts piekļūt VIS. Piekļūt VIS drīkst vienīgi attiecīgi pilnvarots konsulāta personāls.

6.   Ārpakalpojumu sniedzējam var uzdot veikt vienu vai vairākus šādus uzdevumus:

a)	sniegt vispārēju informāciju par vīzu prasībām un pieteikuma veidlapām;

b)	informēt pieteikuma iesniedzēju par apliecinošiem dokumentiem, pamatojoties uz kontrolsarakstu;

c)	iegūt datus un pieņemt pieteikumus (tostarp iegūt biometriskos identifikatorus) un nosūtīt pieteikumu attiecīgam konsulātam;

d)	iekasēt vīzu nodevu;

e)	plānot grafiku, lai pieteikuma iesniedzēji personiski ierastos konsulātā vai ārpakalpojuma sniedzēja telpās;

f)	saņemt no konsulāta ceļošanas dokumentus, tostarp atteikuma paziņojumu, ja tādu piemēro, un nodot tos pieteikuma iesniedzējam.

7.   Izvēloties ārpakalpojumu sniedzēju, attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) rūpīgi pārbauda uzņēmuma maksātspēju un uzticamību, tostarp vajadzīgās licences, komercdarbības reģistrāciju, statūtus, banku līgumus, un pārliecinās par to, ka nepastāv interešu konflikts.

8.   Attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) nodrošina, ka izvēlētais ārpakalpojumu sniedzējs ievēro noteikumus un nosacījumus, ko tam piemēro saskaņā ar 2. punktā minēto juridisko instrumentu.

9.   Attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) ir atbildīga(-s) par datu aizsardzības noteikumu ievērošanu datu apstrādes procesā un to uzrauga saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. pantu.

Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzēju neatbrīvo no atbildības vai neierobežo atbildību, kas saskaņā ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) tiesību aktiem paredzēta par pienākumu nepildīšanu attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju personas datiem vai par viena vai vairāku 6. punktā minēto uzdevumu neizpildi. Šis noteikums neskar jebkādu tiesvedību, ko var tieši vērst pret ārpakalpojumu sniedzēju saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem.

10.   Attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) nodrošina ārpakalpojumu sniedzēju apmācības, kuras atbilst zināšanām, kas vajadzīgas, lai pienācīgi apkalpotu pieteikumu iesniedzējus un tiem varētu sniegt pietiekamu informāciju.

11.   Attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) cieši pārrauga 2. punktā minētā juridiskā instrumenta īstenošanu, tostarp:

a)	vispārēju informāciju par vīzu režīma prasībām un pieteikuma veidlapas, ko ārpakalpojumu sniedzējs izsniedz pieteikuma iesniedzējiem;

b)

visus tehniskos un organizatoriskos drošības pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, īpaši, ja sadarbība ietver datņu un datu pārsūtīšanu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) konsulātiem, un pret visām citām nelikumīgām personas datu apstrādes formām;

c)	biometrisko identifikatoru iegūšanu un pārsūtīšanu;

d)	pasākumus, kas veikti, lai izpildītu datu aizsardzības nodrošināšanas noteikumus.

Šim nolūkam attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) konsulāts(-i) regulāri veic izlases veida pārbaudes ārpakalpojumu sniedzēja telpās.

12.   Ja sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju izbeidz, dalībvalsts nodrošina pilnīgu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

13.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai 2. punktā minētā juridiskā instrumenta kopiju.

44. pants

Datu šifrēšana un droša pārsūtīšana

1.   Ja dalībvalstis savstarpēji ir vienojušās par pārstāvību un dalībvalstis sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzēju un izmanto goda konsulus, pārstāvētā(-ās) dalībvalsts(-is) vai attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nodrošina, ka neatkarīgi no tā, vai datus pārsūta elektroniski vai fiziski, izmantojot elektronisko datu nesēju, pilnībā šifrē datus, ko no pārstāvības dalībvalsts iestādēm pārsūta pārstāvētās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm vai no ārpakalpojuma sniedzēja vai goda konsula pārsūta attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm.

2.   Trešās valstīs, kas aizliedz šifrēt datus, ko no pārstāvības dalībvalsts iestādēm paredzēts elektroniski pārsūtīt pārstāvētās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm vai kurus no ārpakalpojuma sniedzēja vai goda konsula paredzēts pārsūtīt attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm, pārstāvētā(-as) dalībvalsts(-is) vai attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) neļauj pārstāvības dalībvalstij vai ārpakalpojuma sniedzējam, vai goda konsulam datus pārsūtīt elektroniski.

Šādā gadījumā pārstāvētā(-ās) dalībvalsts(-is) vai attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nodrošina, ka elektroniskos datus pilnīgi šifrētā formātā, izmantojot elektronisko datu nesēju, no pārstāvības dalībvalsts iestādēm uz pārstāvētās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm vai no ārpakalpojuma sniedzēja vai goda konsula uz attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm pārsūta fiziski ar dalībvalsts konsulāro darbinieku starpniecību vai, ja šāda pārsūtīšana prasītu nesamērīgus vai nepamatotus pasākumus, citādi, nodrošinot drošumu un drošību, piemēram, izmantojot atzītus uzņēmumus, kam attiecīgā trešā valstī ir pieredze konfidenciālu dokumentu un datu transportēšanā.

3.   Datu pārsūtīšanas drošības līmeni vienmēr pielāgo datu konfidencialitātei.

4.   Dalībvalstis vai Kopiena cenšas panākt vienošanos ar attiecīgām trešām valstīm, lai atceltu to datu šifrēšanas aizliegumu, kurus paredzēts elektroniski pārsūtīt no pārstāvošās dalībvalsts iestādēm uz pārstāvētās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm vai no ārpakalpojumu sniedzēja vai goda konsula attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iestādēm.

45. pants

Dalībvalstu sadarbība ar komerciāliem starpniekiem

1.   Dalībvalstis var sadarboties ar komerciāliem starpniekiem, lai iesniegtu pieteikumus (izņemot biometrisko identifikatoru iegūšanu).

2.   Šāda sadarbība balstās uz attiecīgo dalībvalsts iestāžu piešķirtu akreditāciju. Akreditācijas pamatā ir jo īpaši šādu aspektu pārbaude:

a)	komerciālā starpnieka pašreizējais statuss – spēkā esoša licence, reģistrācija komercreģistrā, līgumi ar bankām;

b)	spēkā esoši līgumi ar komercpartneriem, kas atrodas dalībvalstīs un piedāvā izmitināšanu un citus kompleksu ceļojumu pakalpojumus;

c)	līgumi ar transporta uzņēmumiem, kuros jābūt iekļautiem gan ceļojumiem turp, gan garantētiem ceļojumiem atpakaļ ar noteiktu izbraukšanas laiku.

3.   Akreditētos komerciālos starpniekus regulāri pārrauga, veicot pārbaudes, iepriekš nebrīdinot, tostarp personiskas vai telefoniskas intervijas ar pieteikumu iesniedzējiem, ceļojumu un izmitināšanas pārbaudi, pārbaudi, vai izsniegtā ceļojumu medicīniskā apdrošināšana ir pietiekama un attiecas uz atsevišķiem ceļotājiem, un, ja uzskata par vajadzīgu, ar grupas atgriešanos saistīto dokumentu pārbaudi.

4.   Vietējā Šengenas sadarbībā veic informācijas apmaiņu par akreditētu komerciālo starpnieku darbību saistībā ar konstatētiem pārkāpumiem un komerciālu starpnieku iesniegtiem pieteikumu atteikumiem un par atklātu viltotu ceļošanas dokumentu veidiem, un par gadījumiem, kad nav notikuši plānotie ceļojumi.

5.   Vietējā Šengenas sadarbībā veic to komerciālo starpnieku sarakstu apmaiņu, kuriem katrs konsulāts ir piešķīris akreditāciju vai kuru akreditācija ir anulēta, minot katras šādas anulēšanas iemeslus.

Katrs konsulāts nodrošina, ka sabiedrība ir informēta par tādu akreditētu komerciālu starpnieku sarakstu, ar kuriem tas sadarbojas.

46. pants

Statistikas datu vākšana

Dalībvalstis saskaņā ar XII pielikumā doto tabulu vāc gada statistikas datus par vīzām. Šos statistikas datus iesniedz līdz 1. martam par iepriekšējo kalendāro gadu.

47. pants

Plašas sabiedrības informēšana

1.   Dalībvalstu centrālās iestādes un konsulāti nodrošina plašai sabiedrībai visu svarīgo informāciju par vīzas pieteikumu iesniegšanu, jo īpaši:

a)	par vīzas pieteikuma iesniegšanas kritērijiem, nosacījumiem un procedūrām;

b)	par to, kā pieteikt apmeklējumu, ja tas vajadzīgs;

c)	par to, kur pieteikumu var iesniegt (kompetentais konsulāts, kopējs pieteikumu iesniegšanas centrs vai ārpakalpojumu sniedzējs);

d)	par akreditētiem komerciāliem starpniekiem;

e)	par faktu, ka 20. pantā minētajam spiedogam nav nekādu tiesisku seku;

f)	par pieteikumu izskatīšanas termiņiem, kas paredzēti 23. panta 1., 2. un 3. punktā;

g)	par trešām valstīm, uz kuru valstspiederīgajiem attiecas prasība par iepriekšējām apspriedēm vai paziņošanu, vai īpašām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām, uz kurām attiecas šī prasība;

h)

par to, ka lēmumi par pieteikumu noraidīšanu jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam un ka tajos jānorāda šo lēmumu iemeslu pamatojums, un ka pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieteikumi ir noraidīti, ir tiesības pārsūdzēt, norādot informāciju par procedūru, kas jāievēro pārsūdzības gadījumā, tostarp par kompetento iestādi, kā arī par pārsūdzības iesniegšanas termiņu;

i)	par to, ka vīzas esamība pati par sevi nedod automātiskas tiesības ieceļot un ka vīzas turētājiem pie ārējās robežas lūdz uzrādīt pierādījumus, ka viņi atbilst ieceļošanas nosacījumiem, kā paredzēts Šengenas Robežu kodeksa 5. pantā.

2.   Pārstāvošā un pārstāvētā dalībvalsts informē plašu sabiedrību par pārstāvības pasākumiem, kā minēts 8. pantā, pirms šādi pasākumi stājas spēkā.

V   SADAĻA

VIETĒJĀ ŠENGENAS SADARBĪBA

48. pants

Vietējā Šengenas sadarbība starp dalībvalstu konsulātiem

1.   Lai nodrošinātu saskaņotu kopējās vīzu politikas piemērošanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā vietējos apstākļus, dalībvalstu konsulāti un Komisija sadarbojas katrā jurisdikcijā un izvērtē vajadzību īpaši izveidot:

a)	tādu saskaņotu apliecinošo dokumentu sarakstu, kuri jāiesniedz pieteikumu iesniedzējiem, ņemot vērā 14. pantu un II pielikumu;

b)	kopīgus kritērijus pieteikumu izskatīšanai attiecībā uz atbrīvojumiem no vīzu nodevas maksāšanas saskaņā ar 16. panta 5. punktu un pieteikuma veidlapu tulkošanas jautājumiem atbilstīgi 11. panta 5. punktam;

c)	pilnīgu to ceļošanas dokumentu sarakstu, ko izdod uzņēmējvalsts, šo sarakstu regulāri atjaunojot.

Ja attiecībā uz vienu vai vairākiem no a) līdz c) apakšpunktiem izvērtējums vietējā Šengenas sadarbībā apstiprina vajadzību pēc vietējas saskaņotas pieejas, šādas pieejas pasākumus pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Vietējā Šengenas sadarbībā izveido kopēju informācijas lapu par vienotām vīzām, ierobežota teritoriālā derīguma vīzām un lidostas tranzītvīzām, proti, par to, kādas tiesības tās dod un kādi ir to nosacījumi, lai uz tām pieteiktos, tostarp vajadzības gadījumā sarakstu ar apliecinošajiem dokumentiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā.

3.   Vietējā Šengenas sadarbībā apmainās ar šādu informāciju:

a)	ar ikmēneša statistikas datiem par izsniegtajām vienotajām vīzām, vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu un lidostas tranzītvīzām, kā arī par noraidīto vīzu pieteikumu skaitu;

b)

attiecībā uz migrācijas un/vai drošības apdraudējumu novērtējumu apmainās ar informāciju: i) par uzņēmējvalsts sociālo un ekonomisko struktūru; ii) par informācijas avotiem vietējā līmenī, tostarp par sociālo nodrošinājumu, veselības apdrošināšanu, nodokļu reģistriem, ieceļošanas un izceļošanas reģistrāciju; iii) par fiktīvu vai viltotu dokumentu izmantošanu; iv) par nelikumīgas imigrācijas maršrutiem; v) par atteikumiem;

c)	ar informāciju par sadarbību ar transporta uzņēmumiem;

d)	ar informāciju par apdrošināšanas sabiedrībām, kas nodrošina pietiekamu ceļojuma medicīnisko apdrošināšanu, tostarp par seguma veida un iespējamās pārsnieguma summas pārbaudi.

4.   Vietējā Šengenas sadarbībā regulāri rīko sanāksmes starp dalībvalstīm un Komisiju par konkrētiem operatīviem jautājumiem attiecībā uz kopējās vīzu politikas piemērošanu. Šīs sanāksmes sasauc Komisija, ja vien par to nevienojas citādi pēc Komisijas lūguma.

Vietējā Šengenas sadarbībā var organizēt vienam tematam veltītas sanāksmes un veidot apakšgrupas, lai pētītu konkrētus jautājumus.

5.   Par vietējā Šengenas sadarbībā rīkotajām sanāksmēm sistemātiski izstrādā un vietējā mērogā izplata kopsavilkuma ziņojumus. Komisija ziņojumu izstrādi var deleģēt kādai dalībvalstij. Katras dalībvalsts konsulāti nodod ziņojumus savas valsts centrālajām iestādēm.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija katras jurisdikcijas ietvaros izstrādā gada pārskatu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   To dalībvalstu, kas attiecībā uz vīzām nepiemēro Kopienas acquis, vai trešo valstu konsulātu pārstāvjus var uz ad hoc pamata aicināt piedalīties sanāksmēs, lai apmainītos ar informāciju ar vīzām saistītos jautājumos.

VI   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

49. pants

Pasākumi saistībā ar olimpiskajām spēlēm un paraolimpiskajām spēlēm

Dalībvalstis, kas rīko olimpiskās un paraolimpiskās spēles, piemēro XI pielikumā noteiktās īpašās procedūras un nosacījumus, lai atvieglotu vīzu izsniegšanu.

50. pants

Grozījumi pielikumos

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, un ar ko groza I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII un XII pielikumu, pieņem saskaņā ar 52. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

51. pants

Norādes par Vīzu kodeksa praktisko piemērošanu

Operatīvas norādes par to, kā praktiski piemērot šīs regulas noteikumus, izstrādā saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto procedūru.

52. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja (“Vīzu komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu un ar nosacījumu, ka saskaņā ar šo procedūru pieņemtie īstenošanas pasākumi negroza šīs regulas būtiskos noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

53. pants

Paziņošana

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)	8. pantā minētos pārstāvības pasākumus;

b)	trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem atsevišķas dalībvalstis patur spēkā lidostas tranzītvīzas prasību, kad viņi šķērso to teritorijā esošo lidostu starptautiskā tranzīta zonas, kā minēts 3. pantā;

c)	to, vai pastāv valsts veidlapa pierādījumam par finansiālu atbalstu un/vai privātu izmitināšanu, kā minēts 14. panta 4. punktā;

d)	to trešo valstu sarakstu, attiecībā uz kurām ir spēkā 22. panta 1. punktā minētā iepriekšēju apspriežu prasība;

e)	to trešo valstu sarakstu, attiecībā uz kurām ir vajadzīga 31. panta 1. punktā minētā informācija;

f)	valstu papildu ierakstus vīzas uzlīmes sadaļā “Piezīmes” saskaņā ar 27. panta 2. punktu;

g)	33. panta 5. punktā minētās iestādes, kas ir kompetentas pagarināt vīzu termiņus;

h)	40. pantā minētās izvēlētās sadarbības formas;

i)	saskaņā ar 46. pantu un XII pielikumu iegūtos statistikas datus.

2.   Komisija saskaņā ar 1. punktu paziņoto informāciju dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, izmantojot pastāvīgi atjauninātu elektronisku publikāciju.

54. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 767/2008

Ar šo Regulu (EK) Nr. 767/2008 groza šādi.

1.

Regulas 4. panta 1. punktu groza šādi: a) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “a) “vienota vīza” saskaņā ar 2. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (22); b) svītro b) apakšpunktu; c) punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “c) “lidostas tranzītvīza” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 2. panta 5. punktu;”; d) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “d) “vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 2. panta 4. punktu;”; e) svītro e) apakšpunktu.

2.	Regulas 8. panta 1. punktā vārdkopu “Saņemot pieteikumu” aizstāj ar šādu vārdkopu: “Ja pieteikums ir pieņemams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 19. pantu”.

3.

Regulas 9. pantu groza šādi: a) virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “Dati, ko ievada pēc pieteikuma iesniegšanas”; b) 4. punktu groza šādi: i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “a) uzvārds, uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i)); vārds(-i); dzimšanas datums, vieta un valsts, dzimums;”; ii) svītro e) apakšpunktu; iii) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “g) galamērķa dalībvalsts(-is) un plānotais uzturēšanās vai tranzīta ilgums;”; iv) punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “h) galvenais ceļojuma mērķis(-i);”; v) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “i) plānotais ieceļošanas datums Šengenas zonā un plānotais izceļošanas datums no Šengenas zonas;”; vi) punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “j) pirmā plānotā ieceļošanas dalībvalsts;”; vii) punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “k) pieteikuma iesniedzēja mājas adrese;”; viii) punkta l) apakšpunktā vārdkopu “mācību iestādes” aizstāj ar vārdkopu “izglītības iestādes”; ix) punkta m) apakšpunktā vārdkopu “tēva un mātes” aizstāj ar vārdkopu “personas ar vecāku pilnvarām vai juridiskā aizbildņa”.

4.	Regulas 10. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu: “k) attiecīgā gadījumā – informāciju, ka vīzes uzlīme aizpildīta rokrakstā.”

5.	Regulas 11. panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi: “Ja vīzu iestāde, kas pārstāv citu dalībvalsti, pārtrauc pieteikuma izskatīšanu, tā pieteikuma lietai pievieno šādus datus:”.

6.

Regulas 12. pantu groza šādi: a) 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “a) statusa informāciju, kurā norādīts, ka vīza ir atteikta un vai šī iestāde to ir atteikusi citas dalībvalsts vārdā”; b) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2.   Pieteikuma datnē norāda arī vīzas atteikuma pamatojumu(-s), kas ir viens vai vairāki no šādiem iemesliem: a) pieteikuma iesniedzējs: i) iesniedz fiktīvu/viltotu ceļošanas dokumentu; ii) nesniedz plānotās uzturēšanās mērķa un nosacījumu pamatojumu; iii) nesniedz pierādījumus tam, ka viņam ir pietiekami līdzekļi gan iztikai plānotās uzturēšanās laikā, gan lai atgrieztos izcelsmes vai dzīvesvietas valstī vai tranzītā dotos uz kādu trešo valsti, kurā viņu noteikti uzņems, vai arī ka viņš var likumīgi iegūt šādus līdzekļus; iv) attiecīgajos sešos mēnešos jau ir trīs mēnešus uzturējies dalībvalstu teritorijā saskaņā ar vienotu vīzu vai ierobežota teritoriāla derīguma vīzu; v) ir persona, par kuru SIS ir izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu; vi) ir uzskatāms par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai, kā noteikts Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 19. punktā, vai starptautiskām attiecībām, un jo īpaši, ja dalībvalstu datubāzēs par viņu ir izdots brīdinājums, lai minētā iemesla dēļ atteiktu ieceļošanu; vii) nesniedz pierādījumu, ka viņam ir atbilstoša ceļojuma medicīniskā apdrošināšana, ja tādai jābūt; b) iesniegtā informācija par plānotās uzturēšanās mērķa un nosacījumu pamatojumu nebija ticama; c) nevarēja pārliecināties par pieteikuma iesniedzēja nolūku atstāt dalībvalstu teritoriju pirms vīzas termiņa beigām; d) nav sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka pieteikuma iesniedzējs nevarēja iesniegt vīzas pieteikumu iepriekš, kas būtu pamatojums vīzas pieteikumam pie robežas.”

7.

Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu: “13. pants Dati, kurus pievieno par anulētu vai atceltu vīzu 1.   Ja pieņem lēmumu anulēt vai atcelt vīzu, vīzas iestāde, kura pieņēmusi lēmumu, pieteikuma datnē pievieno šādus datus: a) statusa informāciju, kurā norādīts, ka vīza ir anulēta vai atcelta; b) iestādi, kas anulējusi vai atcēlusi vīzu, norādot tās atrašanās vietu; c) lēmuma pieņemšanas vietu un datumu. 2.   Pieteikuma datnē norāda anulēšanas vai atcelšanas iemeslu(-us), kas ir: a) viens vai vairāki no 12. panta 2. punktā minētajiem iemesliem; b) vīzas turētāja lūgums atcelt vīzu.”

8.

Regulas 14. pantu groza šādi: a) 1. punktu groza šādi: i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi: “1.   Ja ir pieņemts lēmums pagarināt izsniegtās vīzas derīguma termiņu un/vai uzturēšanās ilgumu, vīzu iestāde, kas vīzu pagarinājusi, pieteikuma datnē pievieno šādu informāciju:”; ii) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “d) pagarinātās vīzas uzlīmes numuru;” iii) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “g) teritoriju, kurā vīzas turētājs drīkst ceļot, ja sākotnējās un pagarinātās vīzas teritoriālais derīgums ir atšķirīgs;”; b) svītro 2. punkta c) apakšpunktu.

9.	Regulas 15. panta 1. punktā vārdkopu “pagarināt vai saīsināt tās derīguma termiņu” aizstāj ar vārdkopu “pagarināt to”.

10.	Regulas 17. pantu groza šādi: a) 4) punktu aizstāj ar šādu punktu: “4) pirmā plānotā ieceļošanas dalībvalsts;”; b) 6) punktu aizstāj ar šādu punktu: “6) izsniegtās vīzas veids;”; c) 11) punktu aizstāj ar šādu punktu: “11) galvenais(-ie) ceļojuma mērķis(-i);”.

11.	Regulas 18. panta 4. punkta c) apakšpunktā, 20. panta 2. punkta d) apakšpunktā, 22. panta 2. punkta d) apakšpunktā svītro vārdkopu “vai saīsināts”; 19. panta 2. punkta c) apakšpunktā svītro vārdkopu “vai saīsināti”.

12.	Regulas 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā svītro tekstu “, saīsināta”.

55. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 562/2006

Ar šo Regulas (EK) Nr. 562/2006 V pielikuma A daļu groza šādi:

a)	1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu: “c) attiecīgi anulē vai atceļ vīzu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 34. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (23);

b)	svītro 2. punktu.

56. pants

Atcelšana

1.   Atceļ 9. līdz 17. pantu 1985. gada 14. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas līgumu.

2.   Atceļ:

a)	Šengenas Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmumu par Kopīgās rokasgrāmatas un Kopīgās konsulārās instrukcijas galīgajām versijām (SCH/Com-ex (99) 13 (Kopīgā konsulārā instrukcija, tostarp pielikumi);

b)

Šengenas Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra Lēmumus par vienotās vīzas pagarināšanu (SCH/Com-ex (93) 21) un par kopējiem principiem vienotās vīzas anulēšanai, atcelšanai vai derīguma termiņa samazināšanai (SCH/Com ex (93) 24), Šengenas Izpildu komitejas 1994. gada 22. decembra Lēmumu par statistikas datu apmaiņu attiecībā uz vienoto vīzu izsniegšanu (SCH/Com ex (94) 25), Šengenas Izpildu komitejas 1998. gada 21. aprīļa Lēmumu par statistikas datu apmaiņu attiecībā uz izdotām vīzām (SCH/Com ex (98) 12) un Šengenas Izpildu komitejas 1998. gada 16. decembra Lēmumu, ar ko ievieš saskaņotu veidlapu pierādījumu sniegšanai attiecībā uz uzaicinājumu, sponsorēšanu un izmitināšanu (SCH/Com-ex (98) 57);

c)	Vienoto rīcību 96/197/TI (1996. gada 4. marts) par lidostu tranzīta režīmu (24);

d)	Padomes Regulu (EK) Nr. 789/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (25);

e)	Padomes Regulu (EK) Nr. 1091/2001 (2001. gada 28. maijs) par brīvu pārvietošanos ar ilgtermiņa vīzām (26);

f)	Padomes Regulu (EK) Nr. 415/2003 (2003. gada 27. februāris) par vīzu izsniegšanu uz robežas, tostarp par šādu vīzu izsniegšanu jūrniekiem tranzītā (27);

g)

2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 390/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi (28).

3.   Atsauces uz atceltajiem instrumentiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XIII pielikumā.

57. pants

Pārraudzība un izvērtējums

1.   Divus gadus pēc tam, kad visi šīs regulas noteikumi ir kļuvuši piemērojami, Komisija izvērtē šīs regulas piemērošanu. Šis vispārējais izvērtējums aptver sasniegto rezultātu novērtējumu, salīdzinot tos ar šīs regulas mērķiem un to īstenošanu, neskarot 3. punktā minētos ziņojumus.

2.   Komisija 1. punktā minēto izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz izvērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgus priekšlikumus, lai grozītu šo regulu.

3.   Trīs gadus pēc VIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas 13., 17. un 40. līdz 44. panta īstenošanu, tostarp par to, kā īsteno biometrisko identifikatoru iegūšanu un izmantošanu, cik piemērots ir izvēlētais ICAO standarts, vai ir ievēroti datu aizsardzības noteikumi, kāda ir pieredze ar ārpakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši atsaucoties uz biometrisko datu iegūšanu, kā īsteno 59 mēnešu noteikumu par pirkstu nospiedumu iegūšanu un kā organizē ar pieteikumu apstrādi saistītās procedūras. Pamatojoties uz VIS regulas 17. panta 12., 13. un 14. punktu un 50. panta 4. punktu, ziņojumā iekļauj arī gadījumus, kad pirkstu nospiedumus faktiski nevarēja sniegt vai arī tos neprasīja sniegt juridisku iemeslu dēļ, salīdzinājumā ar to gadījumu skaitu, kuros pirkstu nospiedumi ir ņemti. Ziņojumā iekļauj informāciju par gadījumiem, kad vīzu neizsniedza personām, kas faktiski nevarēja sniegt pirkstu nospiedumus. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus grozīt šo regulu.

4.   Pirmajā no 3. punktā minētajiem ziņojumiem pievēršas arī jautājumam par to, vai identifikācijas un pārbaudes vajadzībām ir pietiekams pamats izmantot tādu bērnu pirkstu nospiedumus, kas ir jaunāki par 12 gadiem, un jo īpaši tam, kā līdz ar vecumu mainās pirkstu nospiedumi, pamatojoties uz Komisijas uzraudzībā veikta pētījuma rezultātiem.

58. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2010. gada 5. aprīļa.

3.   Šīs regulas 52. pantu, 53. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktu un 2. punktu piemēro no 2009. gada 5. oktobra.

4.   Tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Šengenas Konsultāciju tīklu (tehniski parametri), 56. panta 2. punkta d) apakšpunktu piemēro no VIS regulas 46. pantā minētās dienas.

5.   Šīs regulas 32. panta 2. un 3. punktu, 34. panta 6. un 7. punktu un 35. panta 7. punktu piemēro no 2011. gada 5. aprīļa.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 25. jūnija Lēmums.

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3)  OV C 326, 22.12.2005., 1. lpp.

(4)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(10)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(11)  OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.

(12)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(13)  OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(14)  OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(15)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(16)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(17)  OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

(18)  OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.

(19)  OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.

(20)  OV L 267, 27.9.2006., 41. lpp.

(21)  OV L 289, 3.11.2005., 23. lpp.

(22)  OV L 243, 15.9.2009., 1 lpp.”;

(23)  OV L 243, 15.9.2009., 1 lpp.”;

(24)  OV L 63, 13.3.1996., 8. lpp.

(25)  OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp.

(26)  OV L 150, 6.6.2001., 4. lpp.

(27)  OV L 64, 7.3.2003., 1. lpp.

(28)  OV L 131, 28.5.2009., 1. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---