10.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 194/2009 (2) (“pagaidu regula”) piemēroja pagaidu kompensācijas maksājumu Amerikas Savienoto Valstu (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(2)

Paralēli notiekošajā antidempinga procedūrā Komisija ar Regulu (EK) Nr. 193/2009 (3) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam.

(3)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, kuri bija pamatā lēmumam piemērot pagaidu kompensācijas pasākumus (“pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personu iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā pagaidu konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

(4)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru pamatā bija iecere ieteikt galīgo kompensācijas pasākumu piemērošanu ASV izcelsmes biodīzeļdegvielas importam un ar pagaidu maksājumu nodrošināto summu galīgo iekasēšanu (“galīgā izpaušana”). Turklāt tām noteica termiņu, kurā pēc minētās izpaušanas iesniedzami paskaidrojumi.

(5)

ASV valdība un citas ieinteresētās personas izteica vilšanos par lēmumu noteikt tikai 16 dienu termiņu, kurā sniedzamas piezīmes par pagaidu izpaušanu, kā arī par lēmumu noraidīt dažu personu pieprasījumus par šādu piezīmju sniegšanas termiņa saprātīgu pagarināšanu.

(6)

Pamatregulas 30. panta 1. punkts paredz, ka ieinteresētajām personām var sniegt sīku informāciju, kas ir pamatā būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamatā ir ieviesti pagaidu pasākumi. Šajā ziņā Komisija parasti izpauž informāciju visām procedūrā iesaistītajām, ieinteresētajām personām, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot regulu, ar ko ievieš pagaidu pasākumus, un nosaka termiņu, kādā personas var sniegt piezīmes par to. Minētā prakse tika ievērota arī šajā procedūrā. Pamatregulā nav precizēts termiņš, kādā personām būtu jāsniedz piezīmes. Šajā procedūrā, ņemot vērā tās sarežģītību un nepieciešamību ievērot pamatregulas 11. panta 9. punktu, uzskatīja, ka jānosaka sešpadsmit dienu periods (ko pēc tam pagarināja līdz septiņpadsmit dienām), lai izmeklēšana tiktu pabeigta trīspadsmit mēnešos no tās sākšanas dienas.

(7)

Attiecībā uz tiem ASV uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi, kuri nebija paziņojuši par sevi un nesadarbojās izmeklēšanā, pagaidu maksājuma likmi noteica augstākās subsidēšanas robežas zemākajā līmenī vai augstākā kaitējuma apjoma līmenī, kas bija konstatēti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētajiem, kuri sadarbojās. Šādi noteiktā likme (“visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā likme EUR 237,00 par tonnu) bija norādīta pagaidu regulas 1. panta 2. punktā. ASV valdība šo maksājuma likmi uzskata par pārāk lielu un nepareizi aprēķinātu, izmantojot pieejamos faktus. Tā uzskata, ka, lai atbilstīgi pamatregulas 28. pantā minētajam varētu izmantot pieejamos faktus, vispirms jānosaka, vai kāda ieinteresētā persona ir atteikusies sniegt “nepieciešamo informāciju” (4) vai arī to nav sniegusi. ASV valdība drīzāk uzskata, ka tā vietā būtu jāpiemēro vidējā svērtā likme, kas aprēķināta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(8)

Atbildot uz šo, jānorāda, ka Komisija sākotnējā posmā sūdzībā minētajiem (vairāk nekā 150) uzņēmumiem nosūtīja atlases anketu, sūdzību un paziņojumu par procedūras sākšanu. Turklāt atlases veidlapas kopija bija pievienota arī verbālnotai, kas, sākot procedūru, tika nosūtīta ASV Misijai Eiropas Kopienās, kurai lūdza to nosūtīt ASV eksportētājiem/ražotājiem. Turklāt Nacionālā Biodīzeļdegvielas padome (NBP), kura šajā procedūrā jau no paša sākuma bija ieinteresētā persona, ASV pārstāv lielu skaitu biodīzeļdegvielas nozares uzņēmumu.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu, kā arī atlases veidlapai pievienotajā pavadvēstulē bija norādīts uz nesadarbošanās sekām. Atbilstoši pagaidu regulas 8. apsvērumā minētajam vairāk nekā 50 uzņēmumu pieteicās saistībā ar atlases veikšanu un 15 dienās sniedza prasīto informāciju. Šo uzņēmumu saražotā produkcija veidoja vairāk nekā 80 % no ASV biodīzeļdegvielas importa kopapjoma Kopienā.

(10)

Pēc tam, kad bija ieviesti pagaidu pasākumi, ASV iestādēm lūdza sniegt papildu informāciju. Tām īpaši lūdza vērsties pie visiem pārējiem šīs regulas 1. pantā un pagaidu regulas pielikumā neminētajiem biodīzeļdegvielas eksportētājiem/ražotājiem ASV, par kuriem procedūras sākšanas laikā nebija zināms un kuri iepriekš nebija atteikušies sadarboties (5), lai tie pieteiktos.

(11)

ASV iestādes sniedza sarakstu, kurā bija vairāk nekā 100 citu ASV esošo uzņēmumu (ražotāji/eksportētāji). Tika pārbaudīts, vai kāds no šiem uzņēmumiem procedūras sākumposmā nav bijis aicināts sadarboties. Izmeklēšanā atklājās, ka ievērojams skaits sarakstā minēto uzņēmumu atlases veikšanas laikā bijuši aicināti sadarboties, bet tajā laikā izvēlējās nesadarboties. Citiem vārdiem sakot, šie uzņēmumi izprata nesadarbošanās sekas saskaņā ar pamatregulas 28. pantu.

(12)

Tomēr tika norādīts, ka pieprasījums ASV iestādēm sniegt sīku informāciju par tiem (vairāk nekā 40) sarakstā minētajiem uzņēmumiem, kuri šīs procedūras sākšanas laikā nebija zināmi Komisijai, tika nosūtīts pēc tam, kad bija piemēroti pagaidu pasākumi. Tāpēc tika nolemts iekļaut minētos uzņēmumus šīs regulas pielikumā un tiem piemērot tādu pašu maksājuma likmi, kāda bija piemērojama uzņēmumiem, kuri īpaši sadarbojās, bet kuri netika iekļauti izlasē. Šiem uzņēmumiem darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, kuri bija pamatā iecerei ieviest galīgos pasākumus, un tos aicināja izteikt piezīmes par ierosinājumu tos norādīt šīs regulas pielikumā.

(13)

ASV valdība pēc galīgās izpaušanas atzinīgi novērtēja ierosinājumu piemērot citiem uzņēmumiem vidējo svērto maksājumu. Tomēr tā uzskatīja, ka trūkst skaidrojuma, kāpēc citiem uzņēmumiem ir piemērota “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktā maksājuma likme. Šajā ziņā jānorāda, ka skaidrojumi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri atlases veikšanas laikā bija aicināti sadarboties, jau ir sniegti iepriekš. Attiecībā uz potenciālajiem ASV eksportētājiem/ražotājiem, kuriem netika atsevišķi paziņots par izmeklēšanu un kuri nav norādīti 11. apsvērumā minētajā sarakstā, vispirms jānorāda, ka procedūras sākšanas laikā tika veikti plaši pasākumi, lai sazinātos ar tiem ASV uzņēmumiem, uz kuriem varētu attiekties šī procedūra (skatīt 8. un 10. apsvērumu). Turklāt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikti papildu pasākumi, kā minēts 10. apsvērumā, lai apzinātu citus uzņēmumus, tādējādi vēl vairāk nekā 40 uzņēmumus iekļāva to uzņēmumu sarakstā, kuriem būtu piemērojams vidējais svērtais maksājums. Tiek uzskatīts, ka, pateicoties šim plašajam pasākumu kopumam, biodīzeļdegvielas uzņēmumiem ASV ir bijušas visas iespējas pieteikties. Šajā ziņā jānorāda, ka kopš procedūras sākšanas dienas attiecīgā nozares asociācija ir bijusi tajā iesaistīta. Tādējādi tiek uzskatīts, ka uzņēmumiem, kuri nepieteicās, ir jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktā maksājuma likme.

(14)

Viens uzņēmums, kurš atbildēja uz atlases veidlapas jautājumiem un pēc tam bija minēts pagaidu regulas pielikumā, pieprasīja pielikumā minētajam uzņēmumu sarakstam pievienot savu mātesuzņēmumu. Turklāt tas pieprasīja pielikumā mainīt abu šo uzņēmumu atrašanās vietu nosaukumu, lai to izdotajos faktūrrēķinos būtu pareizi norādīta adrese.

(15)

Pēc tam, kad šā uzņēmuma pieprasījums bija pārbaudīts, tika atzīts, ka šīs regulas pielikumā būtu jānorāda arī attiecīgais mātesuzņēmums, jo uzņēmuma atbildēs uz atlases anketas jautājumiem tas bija norādīts kā vienīgais saistītais uzņēmums, kurš bijis iesaistīts darījumos ar biodīzeļdegvielu. Tiek pārskatīta arī abu uzņēmumu atrašanās vieta.

(16)

Divi uzņēmumi, kas sadarbojās, bet apgalvoja, ka nav ražotāji eksportētāji, pieprasīja svītrot savus nosaukumus no pielikuma. Šo uzņēmumu nosaukumi attiecīgi tika svītroti no saraksta.

(17)

Jāatgādina, ka subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtējumu Komisija analizēja datus par laikposmu no 2004. gada janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(18)

Piezīmes par ASV ražotāju eksportētāju atlasi netika saņemtas, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 6.–10. apsvērumā minētos pagaidu konstatējumus.

(19)

Dažas personas izteica piezīmes par izlasē iekļauto Kopienas ražotāju reprezentativitāti. Šīs piezīmes ir aplūkotas 77.–81. apsvērumā.

(20)

Jāatgādina, ka paziņojumā par procedūras sākšanu ražojums, kas saskaņā ar apgalvojumu tika subsidēts, bija definēts kā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteri un/vai parafīna gāzeļļas, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā (pazīstams kā “biodīzeļdegviela”), tīrā veidā vai maisījumā.

(21)

Sūdzībā bija prima facie pierādījumi tam, ka biodīzeļdegviela un visi maisījumi, kuros biodīzeļdegviela sajaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, ko ražo un subsidē ASV un eksportē uz Kopienu, bija ietekmējuši Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāju ekonomisko stāvokli. Saskaņā ar attiecīgo ASV biodīzeļdegvielas ražotāju un iekšzemes tirgus pazīmēm bija paredzēts, ka attiecīgā ražojuma definīcija attieksies uz biodīzeļdegvielu arī tad, ja tā būs izmantota biodīzeļdegvielas maisījumos. Tomēr tika uzskatīts, ka attiecīgā ražojuma definīcija, kas minēta paziņojumā par procedūras sākšanu un 20. apsvērumā, bija neskaidra attiecībā uz to, kurus ražotājus un ražojuma veidus ir un kurus nav paredzēts aplūkot izmeklēšanā.

(22)

Līdzīgi, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšanai, īpaši lai noteiktu subsīdijas normu un kaitējuma novēršanas līmeni, bija skaidri jānorāda ražojumi, uz kuriem attiecās izmeklēšana.

(23)

Saskaņā ar ASV tirgus īpatnībām attiecīgo ražojumu provizoriski definēja kā nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesterus un/vai parafīna gāzeļļu, kas iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, ko parasti dēvē par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumos, ar robežvērtību virs B20. Tādējādi attiecīgais ražojums attiecās uz tīru biodīzeļdegvielu (B100) un visiem maisījumiem, kuros bija vairāk nekā 20 % biodīzeļdegvielas (“attiecīgais ražojums”). Šo robežvērtību uzskatīja par atbilstošu, lai dažādos maisījumu veidus, kas paredzēti turpmākai maisīšanai, nodalītu no maisījumu veidiem, kas paredzēti tiešam patēriņam ASV tirgū.

(24)

Izmeklēšanā konstatēja, ka visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai, uz kuriem attiecās šī izmeklēšana, neatkarīgi no ražošanai izmantoto izejvielu vai ražošanas procesa iespējamām atšķirībām ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Attiecīgā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver.

(25)

No ieinteresētajām personām tika saņemti iebildumi pret attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju, kuros tās apstrīdēja gan attiecīgā ražojuma, gan līdzīgā ražojuma definīciju, izvirzot vienus un tos pašus argumentus, bet nenodalot attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma jēdzienu saistībā ar procedūru.

(26)

Jāatgādina, ka attiecīgā ražojuma jēdzienu regulē pamatregulas 1. panta 1.–4. punkta noteikumi, savukārt termins “līdzīgais ražojums” ir skaidrots pamatregulas 1. panta 5. punktā. Tādējādi šie apgalvojumi tiks atsevišķi aplūkoti turpmāk.

(27)

Viena no personām vaicāja, cik lielā mērā maisījumi ar mazu biodīzeļdegvielas daļu (piemēram, B21) joprojām būtu uzskatāmi par biodīzeļdegvielu, kas līdzvērtīga tīrai dīzeļdegvielai (B100) vai līdzīgiem maisījumiem, kuru sastāvā galvenokārt ir biodīzeļdegviela ar mazāku minerālās dīzeļdegvielas daļu (piemēram, B99). Tā apgalvoja, ka izmeklēšana būtībā attiecās uz B100 un B99 dīzeļdegvielu un ka visi dempinga un kaitējuma aprēķini tika veikti, izmantojot šos divus ražojuma veidus. Tā uzskatīja, ka, nosakot robežvērtību pat mazliet virs B20, proti, tas ir zema līmeņa maisījums, ko tieši pārdod patērētājiem ASV, attiecīgais ražojums tiek noteikts mākslīgi.

(28)

Minētā persona apstrīdēja arī to, vai maisījums, kurā ir 20 % biodīzeļdegvielas, joprojām klasificējams par biodīzeļdegvielu, nevis par minerālo dīzeļdegvielu, kas nav ietverta attiecīgā ražojuma definīcijā. Šī persona izprot, ka ES atbalsta viedokli, ka muitas harmonizētajā sistēmā (HS) ir jāizveido jauna pozīcija (6) biodīzeļdegvielai. Komisija savā nostājā paplašināja šajā procedūrā apskatāmā ražojuma definīciju un papildināja ražojuma veidus, kurus skar pasākumu noteikšana.

(29)

Turklāt šī persona uzskatīja, ka izmeklēšanās laikā nebija konkrētas robežvērtības, lai Kombinētajā nomenklatūrā (KN) ar 3824 90 91. kodu klasificētu biodīzeļdegvielu, un konkrēto kodu attiecībā uz biodīzeļdegvielu ES izveidoja 2008. gada 1. janvārī. Šī persona apšaubīja to, vai saskaņā ar Kombinētas nomenklatūras (7) vispārīgo interpretēšanas noteikumu 3.b) punktu maisījumu, kurā ir mazāk par 50 % biodīzeļdegvielas, joprojām varētu klasificēt kā biodīzeļdegvielu. Turklāt tās norādīja, ka Komisijas anketā kā piemēri bija minēti maisījumi ar augstu biodīzeļdegvielas saturu, tādējādi attiecīgais ražojums ir tikai biodīzeļdegviela un tās maisījumi ar ļoti augstu biodīzeļdegvielas saturu.

(30)

Šī persona arī apgalvoja, ka ES nevar mainīt attiecīgā ražojuma definīciju, vienlaikus saglabājot atšķirīgu līdzīgo ražojumu. Tā atsaucās uz PTO NSKP (Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem) 15.1. pantu. Tā uzskatīja, ka konstatējumi par subsidēšanu un kaitējumu ir izdarīti, balstoties uz B 100 un B 99, un ASV Harmonizētās tarifa sistēmas (HTS) pozīcijās (8), kuras izmantoja izmeklēšanā, šķiet, nav iekļauti ražojumi ar biodīzeļdegvielas saturu, kas mazāks par 20 %. Turklāt tā atsaucās uz pagaidu informāciju, kas tika izpausta izlasē iekļautajiem ASV biodīzeļdegvielas ražotājiem un kas liecina par to, ka izlasē iekļautie ASV ražotāji bija pārdevuši tikai no dažādiem biodīzeļdegvielas veidiem izgatavotus maisījumus. Tomēr attiecīgajā ražojumā būtu jāietver tikai tādi ražojumi, kuru sastāvā ir 100 % biodīzeļdegvielas (B 100), pat ja tā izgatavota no dažādām izejvielām vai maisījumiem, kuru sastāvā ir 99 % biodīzeļdegvielas (B 99).

(31)

Šī persona atsaucās uz nesen pieņemto Tiesas spriedumu (9) par amonija nitrāta importu un secināja, ka minētā sprieduma pamatojums attiecas arī uz pašreizējo procedūru un ka uz biodīzeļdegvielu, kas neietilpst maisījumos ar ļoti augstu biodīzeļdegvielas saturu, nevar attiecināt izmeklēšanu un pasākumus, jo tā nav līdzīgais ražojums, par kuru bija noteikti konstatējumi par dempingu un kaitējumu, proti, ražojumi, kuros ir tikai biodīzeļdegviela (B100) vai kuros ir 99 % biodīzeļdegvielas (B99).

(32)

Personas nesniedza pierādījumus vai juridisku atsauci uz to, ka attiecīgais ražojums šajā izmeklēšanā būtu definēts nepareizi. Pamatregulas 1. panta 1.–4. punktā ir sniegti norādījumi par attiecīgā ražojuma definīciju. Pamatregulas 1. panta 1. punktā noteikts, ka “kompensācijas maksājumu drīkst uzlikt, lai kompensētu jebkuru subsīdiju, kas tieši vai netieši piešķirta par jebkura tāda produkta izgatavošanu, ražošanu, izvešanu vai pārvadāšanu, kura laišana brīvā apgrozībā Kopienā rada kaitējumu.”

(33)

Atbilstīgi 20. apsvērumā minētajam sūdzībā bija prima facie pierādījumi tam, ka biodīzeļdegviela un visi maisījumi, kuros biodīzeļdegviela sajaukta ar minerālo dīzeļdegvielu, ko ražo ASV un par subsidētām cenām eksportē uz Kopienu, bija ietekmējuši Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāju ekonomisko stāvokli

(34)

Personas nesniedza pierādījumus tam, ka pagaidu regulā noteiktā robežvērtība, lai attiecīgo ražojumu nodalītu no ražojuma, kuru šī procedūra neskāra, būtu noteikta mākslīgi. Atbilstīgi pagaidu regulas 26. un 28. apsvērumā minētajam izmeklēšanā konstatēja, ka B20 un, iespējams, zemāka līmeņa maisījumi faktiski tika tieši pārdoti patērētājiem ASV. Izmeklēšanā arī atklāja, ka maisījumu tirgus atšķīrās no patēriņa preču tirgus, jo tajos bija dažādi patērētāji. Vienā tirgū biodīzeļdegviela un tās maisījumi ir paredzēti turpmākai sajaukšanai, ko veic tirgotāji un maisītāji, bet otrā tirgū maisījumi ir paredzēti izplatīšanas tīklam un tādējādi – patērētājiem. Definējot attiecīgā ražojuma robežvērtību virs B20, varēja skaidri noteikt atšķirību un izvairīties no neskaidrības attiecībā uz ražojumiem, tirgiem un dažādajām personām ASV. Tādējādi šo apgalvojumu noraidīja.

(35)

Parasti visās antisubsidēšanas izmeklēšanās atsevišķi uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, parasti ražo un pārdod tikai dažus ražojuma veidus, kas iekļauti attiecīgā ražojuma definīcijā Daži uzņēmumi var ražot ļoti ierobežotu ražojuma veidu sortimentu, savukārt citi uzņēmumi var izgatavot plašāku ražojumu klāstu. Taču tas neietekmē attiecīgā ražojuma definīciju. Tāpēc jāatzīst, ka nav pamata apgalvojumam par to, ka par attiecīgo ražojumu jāuzskata tikai tādi ražojuma veidi, kurus ASV ražotāji eksportēja un kuri tika izmantoti subsidēšanas un kaitējuma aprēķināšanai.

(36)

Atbilstīgi pagaidu regulā un 20. apsvērumā minētajam izmeklēšana galvenokārt attiecās uz biodīzeļdegvielu tīrā veidā vai maisījumos. Kompensācijas pasākumus piemēros tiem attiecīgajiem maisījumiem, kurus eksportē uz Kopienas tirgu. Tādējādi tiek uzskatīts, ka jautājumam par to, vai maisījums, kurā ir 20 % biodīzeļdegvielas, joprojām būtu uzskatāms par biodīzeļdegvielu, nevis par minerālo dīzeļdegvielu, kas nav ietverta attiecīgā ražojuma definīcijā, nav būtiskas nozīmes.

(37)

Jānorāda, ka konstatējumus par katra pārbaudītā uzņēmuma subsidēšanu un radīto kaitējumu izdarīja, izmantojot vienīgi attiecīgā ražojuma veidus, kurus izmeklēšanas periodā bija ražojis un pārdevis attiecīgais uzņēmums. Apgalvojums par to, ka tāda attiecīgā ražojuma definīcija, kurā ietverti maisījumi ar robežvērtību virs B20, nepienācīgi skartu ASV ražotājus, nav pamatots un neļauj secināt, ka par attiecīgo ražojumu jāuzskata tikai tādi ražojumi, kuros ir 100 % biodīzeļdegvielas (B100) pat tad, ja tā ražota no dažādām izejvielām, vai maisījums, kurā ir 99 % biodīzeļdegvielas (B99). Attiecīgā ražojuma definīcijā iekļaujot maisījumus ar robežvērtību virs B 20, tas nekādā veidā neietekmēja konstatējumus par uzņēmumiem, kuri neražo un neeksportē šo ražojuma veidu.

(38)

Turklāt nepamatots ir personas apgalvojums, saskaņā ar kuru Tiesas spriedumā (10) noteiktais pamatojums attiecas arī uz pašreizējo procedūru, un tas, ka uz biodīzeļdegvielu, ja vien tā neietilpst maisījumos ar ļoti augstu biodīzeļdegvielas saturu, nevar attiecināt šo izmeklēšanu. Katra pārbaudītā uzņēmuma radītais kaitējums un subsīdijas norma faktiski būs vienādas gan attiecīgajam ražojumam, gan līdzīgajam ražojumam, par kuriem tika izdarīti konstatējumi attiecībā uz subsidēšanu un kaitējumu, proti, tādiem attiecīgo ražojumu veidiem, kuros ir biodīzeļdegviela un kurus minētais uzņēmums pārdeva iekšzemes tirgū un eksportēja uz Kopienu. Turklāt operatora izdarītais spriedums attiecās arī uz esošo antidempinga pasākumu pārskatīšanu, kuras rezultātā tos attiecināja uz citiem ražojumiem, ne vien uz attiecīgo ražojumu, un šī izmeklēšana nav tas gadījums.

(39)

Lai gan tiek uzskatīts, ka anketā sniegtie piemēri bija paredzēti tam, lai savāktu datus izmeklēšanai, tos nevar izmantot pieņēmumiem, kas ļautu izmeklēšanā izdarīt secinājumus, tāpēc jānorāda, ka Komisija nevar zināt iepriekš, proti, pirms izmeklēšanas uz vietas, kuri ražojumu veidi anketas sastādīšanas laikā tiks ražoti un pārdoti iekšzemes tirgū un kurus ražojumu veidus attiecīgie uzņēmumi eksportēs. Saskaņā ar pamatregulas 1. pantu par antisubsidēšanas izmeklēšanas priekšmetu jāuzskata attiecīgie ražojuma veidi, par kuriem atzīts, ka tie tiek subsidēti ar kompensējamo subsīdiju. Šādā gadījumā kompensācijas maksājumu drīkst uzlikt, lai kompensētu jebkuru subsīdiju, kas tieši vai netieši piešķirta par jebkura ražojuma izgatavošanu, ražošanu, eksportēšanu vai pārvadāšanu.

(40)

Turklāt tiek atzīts, ka B100 nav jāsvītro no ražojuma definīcijas. Pirmkārt, B 100 vai tīra biodīzeļdegviela ir pamatražojums, kuram tika noteiktas ASV subsīdijas. Tas izriet no ASV Iekšējo ieņēmumu kodeksa (ASV KODEKSS), īpaši no 26. sadaļas 40.A punkta d) apakšpunkta, kurā skaidri definēts termins “biodīzeļdegviela”, ka visa subsidēšanas shēma tika īstenota, lai ASV atbalstītu biodīzeļdegvielas ražošanas nozari. Otrkārt, veicot pārbaudes ASV valdības objektos, izrādījās, ka pat tad, ja biodīzeļdegvielas maisīšanu ārpus ASV ir veicis uzņēmums, kura filiāle atrodas ASV, tā varētu gūt priekšrocības no federālā biodīzeļdegvielas nodokļa atlaides 1 USD par galonu ASV.

(41)

Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka tīras biodīzeļdegvielas ražošana, ko ASV veic jebkurš ražotājs, dod iespēju saņemt pagaidu regulas 51. apsvērumā minēto ražotāja sertifikātu. Šis sertifikāts ir nododams citiem un, pieprasot subsīdiju, tas jāiesniedz ASV valdībai.

(42)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un apsvērumiem, tiek apstiprināts, ka visiem biodīzeļdegvielas veidiem un maisījumos esošajai biodīzeļdegvielai, uz ko attiecas šī izmeklēšana, proti, tīrai biodīzeļdegvielai (B100) un maisījumiem ar robežvērtību virs B20, neatkarīgi no ražošanai izmantoto izejvielu vai ražošanas procesa iespējamām atšķirībām ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem Attiecīgā ražojuma iespējamās atšķirības nemaina tā pamatdefinīciju, īpašības vai to, kā dažādas personas to uztver.

(43)

Provizoriski tika konstatēts, ka ražojumiem, kurus ražo un pārdod ASV iekšzemes tirgū un uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ir līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto tiem pašiem mērķiem kā ražojumus, kurus no šīs valsts eksportē uz Kopienas tirgu. Līdzīgi, ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare izgatavo un pārdod Kopienas tirgū, ir līdzīgas fiziskās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi, salīdzinot ar ražojumiem, kurus no attiecīgās valsts eksportē uz Kopienu.

(44)

Tāpēc netika konstatētas atšķirības starp dažādajiem attiecīgā ražojuma veidiem un līdzīgajiem Kopienas tirgū pārdotajiem Kopienas ražojuma veidiem, kas ļautu secināt, ka ražojumi, kurus ražo un pārdod Kopienas tirgū, nav līdzīgi ražojumi ar vienādām vai ļoti līdzīgām fiziskajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, salīdzinot ar tā attiecīgā ražojuma veidiem, kuru ražo ASV un eksportē uz Kopienu. Tāpēc provizoriski secināja, ka visi biodīzeļdegvielas veidi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(45)

Viena no personām apgalvoja, ka sarežģītā līdzīgā ražojuma definīcija ir saistīta ar attiecīgā ražojuma identifikāciju, kas jānosaka kā ražojuma fiziskās pamatīpašības un galalietojums. Tā būtībā norādīja, ka patēriņam ES tiek izmantots nevis B20, bet B5, kas ir maisījums ar zemāku biodīzeļdegvielas saturu. Tādējādi līdzīgais ražojums bija definēts nepareizi. Šī persona arī apgalvoja, ka nevar mainīt attiecīgā ražojuma definīciju, vienlaikus saglabājot atšķirīgu līdzīgo ražojumu.

(46)

Pagaidu regulas 31.–37. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka līdzīgā ražojuma definīcija ir saistīta ar attiecīgā ražojuma identifikāciju, ko galvenokārt noteica kā ražojuma fiziskās pamatīpašības. Turklāt, ņemot vērā ražojumu faktisko galalietojumu, tika atzīts, ka robežvērtība B20 jāsaglabā arī līdzīgā ražojuma definīcijā. Šajā gadījumā, lai atbilstu attiecīgā ražojuma definīcijai, ir ticis samazināts to ražojuma veidu skaits, kuri uzskatāmi par līdzīgo ražojumu.

(47)

Personu apgalvojumi par to, ka līdzīgā ražojuma definīcija ir bijusi nepareiza, bija jānoraida, un tādējādi var apstiprināt līdzīgā ražojuma pagaidu definīciju.

(48)

Viens no uzņēmumiem apgalvoja, ka Komisijai, sākotnēji veicot atlasi, bija zināmi pagaidu regulas 9. apsvērumā izklāstītie motīvi, kāpēc tas netika iekļauts izlasē. Uz šā pamata uzņēmumu nevajadzēja svītrot no izlases.

(49)

Saistībā ar šo apgalvojumu jānorāda, ka tas, vai uzņēmums ir vai nav iekļauts izlasē, būtiski neietekmē izmeklēšanas rezultātu attiecībā uz šo uzņēmumu. Ja uzņēmums būtu iekļauts izlasē, tam būtu noteikta individuālā kompensācijas maksājuma likme, kā tas ir bijis pagaidu posmā, pat ja uzņēmums nebija iekļauts izlasē. Turklāt ar šo regulu uzņēmumam ir noteikta individuālā kompensācijas maksājuma likme. Pēc šo konstatējumu galīgās izpaušanas uzņēmums apgalvoja, ka tā “de facto svītrošana” no eksportētāju izlases tam ir atņēmusi tam dažas pamattiesības, ieskaitot tiesības, kas izriet no īpašiem aprēķiniem, ko piemēro izlasē iekļauto eksportētāju sniegtajiem datiem. Atbildot uz šo, jānorāda, ka īpaši tika aprēķināts šā uzņēmuma subsidēšanas līmenis. Kaitējuma apjoms šim uzņēmumam tika noteikts atbilstoši 173.–175. apsvērumā izklāstītajam, t. i., atbilstīgi pamatregulas 28. pantam izmantojot pieejamos faktus, ja šis uzņēmums nesniedza prasīto informāciju par pārdevumiem eksportam un par tālākpārdošanu Kopienā. Šādos apstākļos uzņēmuma paustais apgalvojums tiek noraidīts.

(50)

Viens no uzņēmumiem apgalvoja, ka kompensācijas maksājuma likme, izrādās, ir aprēķināta, līdztekus eksporta pārdevumiem izmantojot pārdevumus iekšzemes tirgū. Uzņēmums lūdza šos aprēķinus attiecīgi labot.

(51)

Saistībā ar šo apgalvojumu jānorāda, ka visas subsidēšanas shēmas, kuras tiek kompensētas, ir atzītas par iekšzemes subsīdijām, t. i., to piedāvātās priekšrocības attiecas gan uz pārdevumiem iekšzemes tirgū, gan pārdevumiem eksportam. Atbilstoši ierastajai praksei no katras shēmas gūto priekšrocību apjoms IP tika attiecināts uz attiecīgā ražojuma kopējiem pārdevumiem (t. i., uz pārdevumiem iekšzemes tirgū un pārdevumiem eksportam). Tādēļ uzņēmuma apgalvojums tiek noraidīts.

(52)

Turklāt šis uzņēmums, kā arī vēl viens uzņēmums norādīja, ka kompensācijas maksājuma likmes aprēķināšanai izmantotās CIF vērtības atšķīrās no vērtībām, ko izmantoja, aprēķinot kaitējumu un dempingu. Pēc šo uzņēmumu ieskata, lai nodrošinātu konsekvenci, dempinga un kaitējuma aprēķināšanai izmantotās pareizās CIF cenas jāizmanto arī kompensācijas maksājuma likmes aprēķinos.

(53)

Attiecībā uz šo apgalvojumu vēlreiz jānorāda, ka atbilstīgi 51. apsvērumā minētajam visas subsidēšanas shēmas, ko kompensē, ir atzītas par iekšzemes subsīdijām. Šādos apstākļos IP priekšrocības noteikšanai izmantotais saucējs ir kopējie pārdevumi, turpretim antidempinga procedūrās saucējs ir vienīgi pārdevumi eksportam uz ES. Šādos apstākļos šis apgalvojums tiek noraidīts.

(54)

Vairāki uzņēmumi un Nacionālā Biodīzeļdegvielas padome apgalvoja, ka kompensācijas maksājums nebūtu jāiekasē par B100 importu, jo subsīdijas norma un kaitējuma apjoms ir aprēķināti, neņemot vērā B100 pārdevumus. Saistībā ar šo apgalvojumu jānorāda, ka B100 pārdevumi, ko izgatavoja izlasē iekļautie uzņēmumi, ir ņemti vērā, aprēķinot kompensējamo subsīdiju summu un kaitējuma apmēru. Šādos apstākļos šis apgalvojums tiek noraidīts.

(55)

Viens no uzņēmumiem apgalvoja, ka priekšrocību apjoms, ko tas izmeklēšanas periodā (IP) saņēma kā federālā akcīzes nodokļa/ienākuma nodokļa atlaidi, būtu mazāks par 1 USD par galonu, ja šīs priekšrocības būtu aprēķinātas, tās IP vienmērīgi sadalot atbilstīgi kopējam pārdevumu apjomam.

(56)

Akcīzes nodokļa/ienākuma nodokļa atlaides shēmā saņemtās priekšrocības tika aprēķinātas atbilstīgi pagaidu regulas 59. apsvērumam, izmantojot neatšķaidītas biodīzeļdegvielas pārdošanas cenu 1 USD par galonu, ko IP pārdeva kā tīru dīzeļdegvielu (B100) vai kā maisījumu. Šīs priekšrocības bija ņemtas vērā, aprēķinot piemēroto pagaidu kompensācijas maksājumu. Pagaidu maksājums un galīgais maksājums, kas patlaban jāpiemēro ar šo regulu, nodrošina, ka kompensācijas maksājums par maisījumiem jāpiemēro atbilstīgi maisījuma daļai biodīzeļdegvielas kopējā daudzumā. Šādos apstākļos tiek atzīts, ka maksājums, ko aprēķināja, izmantojot neatšķaidītas biodīzeļdegvielas cenu 1 USD par galonu, pareizi atspoguļo IP gūtās priekšrocības, jo mazāks maksājums tiek piemērots, piemēram, B99 importam, kura sastāvā ir mazāk dīzeļdegvielas. Šādos apstākļos uzņēmuma apgalvojums tiek noraidīts.

(57)

Vairāki uzņēmumi un Nacionālā Biodīzeļdegvielas padome apgalvoja, ka nav pamata uzskatīt, ka šādiem pārdevumiem ir piešķirtas šā nodokļa atlaides, jo federāla akcīzes nodokļa/ ienākuma nodokļa atlaide nav pieejama par B100 pārdevumiem. Viens no šiem uzņēmumiem īpaši iebilda, ka attiecībā uz B100 pārdevumiem, ko IP veica šis uzņēmums, nav apstiprinājies fakts, ka tas ir netieši saņēmis nodokļa atlaidi USD 1 par galonu.

(58)

Izskatot šos apgalvojumus, jāatgādina, ka saskaņā ar ASV kodeksu atlaidi par biodīzeļdegvielas maisījumu piešķir tikai tad, ja uzņēmums, kas veic biodīzeļdegvielas un minerālās dīzeļdegvielas maisīšanu (maisītājs), no biodīzeļdegvielas ražotāja saņem sertifikātu (“Biodīzeļdegvielas sertifikāts”), kurā šā ražojuma izgatavotājs apliecina sertifikātā norādītās biodīzeļdegvielas kvalitāti. Biodīzeļdegvielas sertifikāts ir nododams, un tā turētājam ir tiesības uz nodokļa atlaidi USD 1 par galonu biodīzeļdegvielas tādā apjomā, ko pieprasījuma iesniedzējs izmantojis jebkura biodīzeļdegvielas maisījuma izgatavošanā. Attiecībā uz B100 pārdevumiem, ko izmeklēšanā aplūkotie uzņēmumi pārdeva IP, pastāv priekšrocības, jo ar biodīzeļdegvielas sertifikātu tiek piešķirtas tiesības uz nodokļa atlaidi USD 1 par galonu.

(59)

Pēc galīgās izpaušanas dažas personas apgalvoja, ka nodokļa atlaidi saņēma biodīzeļdegvielas maisītājs un ka nebija noteikts, ka par tīras biodīzeļdegvielas (B100) pārdošanu to būtu saņēmis B100 ražotājs/pārdevējs. Atbildot uz šo, jānorāda, ka biodīzeļdegvielas sertifikāts ir nododams, kā paskaidrots iepriekš. Tādējādi šā sertifikāta turētājs faktiski zina, ka sertifikāta vērtība ir USD 1 par galonu.

(60)

ASV valdība uzskatīja, ka, lai varētu pretendēt uz biodīzeļdegvielas maisījumu atlaidi, kā norādīts pagaidu regulas 44. apsvērumā, uzņēmumam jāizgatavo biodīzeļdegvielas un dīzeļdegvielas maisījums, bet piešķirtās priekšrocības apmēru nedrīkst noteikt, pamatojoties uz tīras biodīzeļdegvielas vai dīzeļdegvielas saturu maisījuma sastāvā, kā paskaidrots pagaidu regulas 59. apsvērumā. Šajā ziņā jānorāda, ka 58. apsvērumā minēto iemeslu dēļ un atbilstoši pagaidu regulas 54. un 55. apsvērumā minētajam tiek atzīts, ka visa biodīzeļdegviela tiek subsidēta.

(61)

Šādos apstākļos tiek uzskatīts, ka B100 pārdevumi atzīti par tādiem, kas šā ražojuma izgatavotājiem dod tiesības uz priekšrocībām, un tāpēc 57.–60. apsvērumā minētie apgalvojumi tiek noraidīti.

(62)

Daži uzņēmumi un NBP iebilda, ka kompensācijas maksājums nebūtu jāiekasē par B 100 importu, jo uz šādiem pārdevumiem uz ES neattiecas biodīzeļdegviela nodokļa atlaides piešķirtās priekšrocības. Atbilstoši 60. apsvērumā minētajam tika konstatēts, ka visa biodīzeļdegviela tiek subsidēta, izmantojot šo nodokļa atlaižu shēmu Šādos apstākļos tiek uzskatīts, ka kompensācijas maksājumu var iekasēt par tīras biodīzeļdegvielas un maisījumu sastāvā esošas biodīzeļdegvielas importu. Turklāt jānorāda, ka priekšrocības atbilstoši mazo lauksaimniecības biodīzeļdegvielas ražotāju ienākuma nodokļa atlaides shēmai var saņemt arī par B100 pārdevumiem uz Kopienu.

(63)

Daži izlasē iekļautie uzņēmumi izmeklēšanas periodā bija eksportējuši nelielus B 100 daudzumus uz Kopienu. Tomēr izrādījās, ka nav ekonomiskā pamatojuma, lai uz Kopienu eksportētu B100, nevis B99, jo priekšrocības, ko sniedz nodokļa atlaide par biodīzeļdegvielas maisījumu, tieši vai netieši attiecās tikai uz B99, ja vien eksportētājam vai pircējam nav noteikta iepriekšminētā ienākuma nodokļa atlaide. Ja tas tā ir, tad ASV ražotājs saņemtu atlaidi tādā pat veidā kā par B100 pārdevumiem iekšzemes tirgū. Pēc galīgās izpaušanas ASV valdība paziņoja, ka nav pierādījumu, kas pamatotu paziņojumu, ka B100, nevis B99 izvēle eksportam uz Kopienu nav ekonomiski pamatota. Šajā ziņā jānorāda, ka iepriekšminētais konstatējums liecina par “šķietamību”, ka B100, nevis B99 izvēle eksportam uz Kopienu nav ekonomiski pamatota. Šā secinājuma pamatojums ir izklāstīts iepriekš.

(64)

Ir pilnīgi iespējams, ka B100 eksports varētu būt subsidēts, un, šķiet, nav ekonomiskā pamatojuma tam, lai eksportētu uz Kopienu bez subsīdijas, tāpēc iepriekšminētie apgalvojumi tiek noraidīti.

(65)

Ievērojot iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti konstatējumi par šo shēmu, kā izklāstīts pagaidu regulas 41.–63. apsvērumā.

(66)

Nav saņemtas citas piezīmes par šo shēmu, tāpēc pagaidu regulas 64.–72. apsvērums tiek apstiprināts.

(67)

Nav saņemtas citas piezīmes par šo shēmu, tāpēc pagaidu regulas 73.–86. apsvērums tiek apstiprināts.

(68)

Nav saņemtas citas piezīmes par turpmāk minētajām shēmām, tāpēc pagaidu regulas 87.–157. apsvērums tiek apstiprināts.

(69)

Kompensējamo subsīdiju apjoms, kas izteikts ad valorem, saskaņā ar pamatregulas noteikumiem izmeklēšanā aplūkotajiem uzņēmumiem ir no 29,1 % līdz 41,1 %. Tie ir rādītāji, kas atbilst pagaidu regulas 158. apsvērumā minētajam, tāpēc minētais apsvērums tiek apstiprināts.

(70)

Subsīdijas normas noteikšanas metodika izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bija izklāstīta pagaidu regulas 159. apsvērumā. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu subsīdijas norma izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, ir 36,0 %, un tā tika aprēķināta, pamatojoties uz vidējo svērto subsīdijas normu, kas noteikta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Tādējādi pagaidu regulas 159. apsvērums tiek apstiprināts.

(71)

Valsts mēroga subsīdijas normas noteikšanas pamatojums ir izklāstīts pagaidu regulas 160. apsvērumā. Citas piezīmes par šo jautājumu nav saņemtas, tāpēc pagaidu regulas 160. apsvērums tiek apstiprināts.

(72)

Viena no ieinteresētajām personām apstrīdēja to, ka, novērtējot kopējo Kopienas saražoto produkciju, nav ņemta vērā to ražotāju grupa, kas saistīti ar pagaidu regulas 162. apsvērumā minēto ASV ražotāju eksportētāju, par pamatu izmantojot pamatregulas 9. panta 1. punktu. Tā apgalvoja, ka pareizajam saucējam, kas jāizmanto, lai noteiktu atbalstu sūdzībai, jābūt aptuveni 5 400 tūkstošiem tonnu, un to nevajadzētu samazināt līdz 4 200–4 600 tūkstošiem tonnu, kā tas tika izdarīts pagaidu posmā.

(73)

Pamatregulas 9. panta 1. punkts un 10. panta 8. punkts ir attiecīgie pamatregulas noteikumi, ar kuriem novērtē stāvokli Kopienas ražošanas nozarē vai izmeklēšanai sniegto atbalstu. Jānorāda, ka Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem paredzētie attiecīgie noteikumi par iekšzemes ražošanas nozares definīciju ir iekļauti ES tiesību aktos, proti, pamatregulas 9. panta 1. punktā. No tiem skaidri izriet, ka iekšzemes produkcijas definīcija, lai noteiktu stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, jāformulē saistībā ar tiem pašiem noteikumiem, kuri attiecas uz iekšzemes ražošanas nozares definīciju. Jebkurā gadījumā šis apgalvojums nav tāds, lai grozītu secinājumu, ka lielākā daļa Kopienas ražošanas nozares atbalstīja izmeklēšanu. Pat ja saucējs tiktu saglabāts 5 400 tūkstošu tonnu līmenī, izmeklēšanai sniegtais atbalsts būtu lielāks par 50 %, proti, ievērojami pārsniedzot pamatregulas noteikumos paredzēto.

(74)

Minētā ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ņemot vērā attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju, kuri ir biodīzeļdegviela tīrā veidā vai maisījumos, kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % biodīzeļdegvielas (B20), Kopienas ražošanas nozarei un Kopienas produkcijai jāaptver visi Kopienas uzņēmumi, kuri ražo biodīzeļdegvielu un maisījumus ar robežvērtību virs B20. Tā apgalvoja, ka nav pierādījumu tam, ka sūdzības iesniedzējs vai Komisija būtu iekļāvuši šos uzņēmumus kopējā produkcijā vai būtu noteikuši, ka šie ražotāji ir atbalstījuši sūdzību.

(75)

Šajā ziņā jānorāda, ka pagaidu regulas 162. apsvērumā minētajā, kopējā Kopienas saražotajā produkcijā patiešām ir ņemts vērā biodīzeļdegvielas ražošanas apjoms maisījumos ar robežvērtību virs B20. Turklāt jāpaskaidro, ka saskaņā ar pieejamo informāciju tādu maisījumu ražošana Kopienā, kuros ir 21 % (B21) līdz 99 % (B99) biodīzeļdegvielas, IP ir bijusi ļoti ierobežota. No šā diapazona maisījumiem tika ražoti vienīgi maisījumi ar robežvērtību B30, kuros biodīzeļdegvielas saturs nepārsniedza 60 000 tonnas. Turklāt Komisija pēc pagaidu pasākumu noteikšanas sazinājās ar zināmajiem B30 maisījumu ražotājiem, un no diviem ražotājiem saņemtās atbildes liecināja, ka tie atbalsta sūdzību.

(76)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 161.–163. apsvērums par Kopienas saražotās produkcijas definīciju, Kopienas ražošanas nozari un stāvokli tajā.

(77)

Viena persona apgalvoja, ka viena izlasē iekļautā Kopienas ražotāja, kurš nesadarbojās izmeklēšanā, rezultāti bija ļoti labi, un tie būtu jāņem vērā, novērtējot Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tika apgalvots, ka šim ražotājam IP netika nodarīts kaitējums un ka saskaņā ar pamatregulas 28. pantu labāk jāizmanto pieejamie fakti. Saistībā ar šo minētā persona ierosināja Kopienai nodarītā kaitējuma pārbaudei izmantot publiski pieejamos šā ražotāja finanšu datus par 2007. un 2008. gadu.

(78)

Saskaņā ar vispārpieņemto praksi antisubsīdiju izmeklēšanās Komisija, novērtējot nodarīto kaitējumu, tajā neiekļauj ražotājus, kuri nav sadarbojušies, un atbilstīgi pamatregulas 28. pantam neizmanto pieejamos faktus. Dati par kaitējumu attiecas uz pagarinātu četru gadu periodu, un, balstoties uz publiski pieejamiem avotiem, nav iespējams iegūt visu vajadzīgo informāciju, lai par visu periodu noteiktu visus kaitējuma rādītājus. Šajā konkrētajā gadījumā minētais Kopienas ražotājs netika iekļauts izmeklēšanā, jo tas nebija iesniedzis pilnīgu un nozīmīgu informāciju par 2004.–2006. gadu, bet par 2007. gadu un IP tas sniedza nepilnīgu informāciju. Izmantojot publiski pieejamo informāciju par šā biodīzeļdegvielas ražotāja darbībām tikai 2007. un 2008. gadā, nebūtu iespējams iegūt datus par visiem kaitējuma faktoriem un par visiem attiecīgā perioda gadiem. Tas būtu sagrozījis tendences, kas saistītas ar kaitējuma novērtēšanu.

(79)

Turklāt minēto ražotāju saglabājot izlasē, nebūtu iespējams novērtēt cenu samazinājumu visiem pārdevumiem, ko veica izlasē iekļautie ražotāji, jo minētais uzņēmums nesniedza sarakstu, kurā norādīta sīka informācija par pārdevumiem atbilstīgi ražojuma veidiem IP. Visbeidzot jānorāda, ka pretēji ieinteresētās personas apgalvojumam minētā ražotāja finanšu rezultāti rentabilitātes ziņā, kā izriet no tā publiski pieejamajiem datiem, bija zemāki par vidējo rentabilitāti, kas noteikta izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojās, kā redzams pagaidu regulas 7. tabulā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šīs personas pieprasījums bija jānoraida.

(80)

Minētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražotāju izlase nepietiekami raksturoja Kopienas ražošanas nozari, jo tajā bija vienīgi tīras biodīzeļdegvielas (B100) ražotāji, bet nebija iekļauti tādu maisījumu ražotāji, kas ražoja biodīzeļdegvielu ar robežvērtību no B20 līdz B99, kā arī B100 maisījumu ražotāji.

(81)

Saistībā ar šo jāatgādina, ka atbilstīgi 75. apsvērumā minētajam Kopienas biodīzeļdegvielas maisījumu ar robežvērtību no B20 līdz B99, ražošana IP bija ļoti ierobežota. Ņemot vērā šo ierobežoto daudzumu, kas izmeklēšanas periodā ir mazāk par 2 % no līdzīgā ražojuma kopējās saražotās produkcijas Kopienā, var secināt, ka izlases izveide, kurā galvenokārt izmantoja lielākos ražošanas un pārdošanas apjomus Kopienā, bija reprezentatīva. B100 maisījumu ražotājus nevarēja uzskatīt par līdzīgā ražojuma izgatavotājiem, jo tie vienkārši veic esošā līdzīgā ražojuma samaisīšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(82)

Citu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 164.–166. apsvērums tiek apstiprināts.

(83)

Atbilstoši 17. apsvērumā minētajam kaitējuma novērtēšanas tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2004. gada janvāra līdz IP beigām. Tomēr izmeklēšanā atklāja, ka Kopienas ražošanas nozare faktiski bija sākusi darbību 2004. gadā. Tādējādi tika atzīts, ka lietderīgāk ir analizēt iespējamo kaitējumu un Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, ievērojot tendences laikposmā no 2005. gada līdz IP (“analizētais periods”). Neviena no ieinteresētajām personām neizteica piezīmes par šo pieeju, tāpēc pagaidu regulas 167. apsvērums tiek apstiprināts.

(84)

Nav piezīmju, ar ko varētu pamatot pārmaiņas attiecībā uz tabulā atspoguļoto patēriņu Kopienā, tāpēc ar šo pagaidu regulas 168.–173. apsvērums tiek apstiprināts.

(85)

ASV ražotāju eksportētāju kopējais importa apjoms Kopienas tirgū attiecīgajā periodā ir norādīts tabulā turpmāk.

2.   tabula

(86)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka kaitējuma un cēloņsakarību analīze antisubsidēšanas procedūrā jāveic, izmantojot citus datus, nevis paralēlajā antidempinga procedūrā iegūtos datus. Tā iebilda, ka subsīdiju konstatējumu pamatā ir i) pašu saražotā, ii) ražotā un maisītā un iii) iepirktā un maisītā biodīzeļdegviela, kas eksportēta uz Kopienu, turpretī konstatējumi par dempingu, īpaši saistībā ar eksporta pārdevumiem uz Kopienu, izdarīti, pamatojoties vienīgi uz biodīzeļdegvielas apjomu, ko saražojuši izlasē iekļautie ražotāji.

(87)

Šis apgalvojums šķietami liecina par to, ka antidempinga procedūrā izmantotie dati vienmēr būtu ierobežotāki par antisubsidēšanas procedūrā izmantotajiem datiem. Tomēr pagaidu posmā paralēli notiekošajā antidempinga procedūrā tika konstatēts, ka viss izlasē iekļauto ASV ražotāju produkcijas eksports uz Kopienas tirgu tika veikts par dempinga cenām. Līdzīgs fakts tika konstatēts šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā. Tādējādi abās izmeklēšanās tika uzskatīts, ka viss eksports no ASV tiek veikts par dempinga cenām un tiek subsidēts, tāpēc tas viss tika iekļauts kaitējuma un cēloņsakarību analīzē.

(88)

Tomēr jānorāda, ka galīgajā posmā tika konstatēts, ka viens izlasē iekļautais ASV uzņēmums neveica dempingu, kas radīja atšķirību starp apjomu, kas importēts par dempinga cenām, un subsidētā importa apjomu, kas procedūrās jāaplūko kaitējuma un cēloņsakarību analīzē. Antidempinga procedūrā kopējais ASV importa apjoms, kas veikts par dempinga cenām, tika koriģēts, ievērojot konstatējumu, ka viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs veica importu, ko neskāra dempings. Tomēr tas neattiecas uz antisubsidēšanas procedūru.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(90)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka ASV eksporta statistikas HTS 3824 90. pozīcija, ko pagaidu regulā izmantoja, lai noteiktu no attiecīgās valsts veikto importu, attiecas ne vien uz biodīzeļdegvielu, bet arī uz citiem produktiem, piemēram, uz “dzīvnieku vai augu taukvielām un to maisījumiem”. Tāpēc no ASV veiktā importa apjoma analīze bija nepilnīga. Tā vietā minētā ieinteresētā persona ierosināja izmantot tendences, kas konstatētas attiecībā uz izmeklēšanā aplūkotajiem ASV ražotājiem.

(91)

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka ASV izcelsmes importa apjomu aprēķināšanai tika izmantots ASV HTS kods 3824 90 4000, nevis sešciparu tarifa pozīcija, ko bija minējusi šī persona.

(92)

Turklāt jāatgādina, ka pagaidu regulas 170. apsvērumā norādīts uz Eurostat datiem, kurus nevarēja izmantot, novērtējot biodīzeļdegvielas importu no ASV, jo līdz 2007. gada beigām nebija pieejams atsevišķs KN kods attiecīgā ražojuma klasificēšanai muitas nomenklatūrā. Biodīzeļdegvielu varēja klasificēt ar vairākiem KN kodiem, kuros turklāt bija iekļauti importa dati par citiem ražojumiem. Iemesls tam, kāpēc tika izmantota ASV eksporta statistika, bija attiecīgā ražojuma šķietamā saistība ar eksportu atbilstoši vienam tarifa kodam, un citu saistīto ražojumu apjoms tajā pašā pozīcijā būtu mazāk nozīmīgs, ciktāl tas skar eksportu uz Kopienu.

(93)

Ņemot vērā Eurostat datu izmantošanā noteiktos ierobežojumus, ASV eksporta statistikas datu vietā varētu izmantot sūdzībā norādītos datus par importu. Šos datus sūdzības iesniedzēji ieguva no konfidenciāliem tirgus izpētes avotiem, tāpēc šādas informācijas izmantošana būtu ierobežota. Tomēr, lai gūtu pilnīgu priekšstatu, dati par importa apjomiem indeksētā veidā atspoguļotu šādu ainu.

3.   tabula

(94)

Salīdzinot 3. un 2. tabulu, redzams, ka Komisijas veiktais attiecīgā ražojuma importa apjomu novērtējums analizētajā periodā bija konservatīvāks nekā novērtējums, kas būtu iegūts, izmantojot citus datus. Turklāt šis 3. tabulas vispārējais pārskats par importa apjomiem ir iegūts no konfidenciāliem datiem, kas nav izpaužami, turpretī ASV statistikas dati ir publiski pieejami.

(95)

Izmantojot ieinteresētās personas ierosināto metodi un pamatojoties uz pārbaudīto ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, tiktu iegūts šāds pārskats par eksporta apjomu attīstību.

4.   tabula

(96)

Salīdzinot 4. un 2. tabulu, atklājās, ka tendences, kas iegūtas, izmantojot Komisijas izmantoto metodi un šīs personas ierosināto metodi, ir ļoti līdzīgas.

(97)

Minētā ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka 2. tabulā norādītais importa apjoms nevar precīzi atbilst attiecīgā ražojuma importa apjomam, jo attiecīgais ražojums ir biodīzeļdegviela un tās maisījumi, kuru sastāvā ir 20 % biodīzeļdegvielas.

(98)

Saistībā ar šo jānorāda, ka izmeklēšanā netika konstatēts tāda attiecīgā ražojuma imports IP, kura sastāvā ir vairāk nekā 20 % līdz 99 % biodīzeļdegvielas. Citiem vārdiem sakot, izmeklēšanā nav konstatēts attiecīgā ražojuma imports, jo tā zemā biodīzeļdegvielas satura dēļ tas būtu klasificēts ar citu ASV HTS kodu.

(99)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek secināts, ka pagaidu regulas 2. tabulā norādītais importa apjoms liecina par ticamu, objektīvu un piesardzīgu novērtējumu saistībā ar attiecīgā ražojuma importu Kopienā.

(100)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka no ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma importa jānodala splash un dash daudzumi, kas eksportēti no ASV, jo pirmo nevar uzskatīt par ASV izcelsmes importu.

(101)

Turklāt minētā persona un ASV valdība apgalvoja, ka pretēji pagaidu regulas 179. un 182. apsvērumā minētajam ne viss no ASV veiktais eksports ir uzskatāms par ASV izcelsmes eksportu. ASV nav tāda dienesta, kas veic konkrēta eksportam paredzētā ražojuma novērtēšanu vai nosaka tā izcelsmes valsti, un nevar pieņemt, ka visai biodīzeļdegvielai, ko izved no ASV teritorijas, ir ASV izcelsme.

(102)

Minētā persona arī paziņoja, ka ASV Skaitīšanas biroja (US Census Bureau) izdotie izcelsmes noteikumi par eksportēto preču izcelsmes noteikšanu biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē ir maz zināmi, tāpēc biodīzeļdegvielas eksportētāji, aizpildot nosūtītāja eksporta deklarāciju (SED), parasti norāda, ka eksportētajām precēm ir iekšzemes izcelsme.

(103)

Tā vairākkārt norādīja uz pagaidu posmā pausto apgalvojumu, ka apjomi, kas saskaņā ar splash un dash modeli ir importēti Kopienā, veidotu vairāk nekā 40 % no attiecīgā ražojuma, kas eksportēts no ASV. Pamatojot savu apgalvojumu, tā izmantoja HTS 3824 90 4020. un 3824 90 4000. koda ASV importa un eksporta datus un faktiski apgalvoja, ka visa ASV importētā biodīzeļdegviela saskaņā ar splash un dash modeli tika reeksportēta uz Kopienu.

(104)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek norādīts, ka var piekrist ASV dienestu pieprasītajam skaidrojumam par to, ka ASV nav tāda dienesta, kas veic konkrēta eksportam paredzētā ražojuma novērtēšanu vai nosaka tā izcelsmi.

(105)

Apgalvojums, ka splash un dash modelim pakļautie ražojumi veido vismaz 40 % no apjoma, kas no ASV eksportēts uz Kopienu, bija pamatots ar pieņēmumu, ka visa ASV importētā biodīzeļdegviela galu galā saskaņā ar splash un dash modeli tiktu reeksportēta uz Kopienu, un ASV tā vispār netiktu patērēta vai pirms eksportēšanas vēl iekļauta maisījumos.

(106)

Tomēr dati, kurus iesniedza šī persona, liecināja par to, ka 2004.–2006. gadā importa rādītāji ievērojami pārsniedz eksporta rādītājus, kas rosina domāt, ka ASV iekšzemes tirgū ir pieprasījums pēc biodīzeļdegvielas no citām valstīm. Turklāt šis pieņēmums ir diezgan vienkāršots, jo tajā nav ņemti vērā uz Kopienu eksportētie biodīzeļdegvielas daudzumi, kas ir tādas biodīzeļdegvielas maisījuma sastāvā, kurā i) maisījumu īpašības atšķiras no izejvielu īpašībām, kas visam maisītajam ražojumam piešķirtu ASV izcelsmes statusu, vai ii) maisījumi, kuru sastāvā ASV izcelsmes biodīzeļdegviela veido lielāko daļu, tādējādi piešķir ASV izcelsmes statusu visam maisītajam ražojumam. Saistībā ar šo jāatgādina, ka atbilstīgi pagaidu regulas 180. apsvērumā minētajam ASV uzņēmumi, uz kuriem attiecās izmeklēšana, paziņoja, ka uz Kopienu eksportētajos vai iekšzemes tirgū pārdotajos daudzumos ir neiespējami nodalīt pašu saražotos, ASV izcelsmes vai importētos daudzumus. Turklāt jānorāda, ka attiecīgie ASV uzņēmumi, šķiet, ir pareizi deklarējuši ražojuma izcelsmi, jo visos gadījumos ASV tika veikta tādas biodīzeļdegvielas turpmāka maisīšana, kuras izcelsme nav ASV. Izmeklēšanā aplūkotie ražotāji eksportētāji vairumā gadījumu ir ļoti lieli uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kurām ir saistītie uzņēmumi Kopienā, tādējādi nevar piekrist apgalvojumam, ka tie nav zinājuši par ASV un Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz izcelsmes statusa noteikšanu.

(107)

Ievērojot visu iepriekš minēto, jāsecina, ka par attiecīgo periodu nav pamata precīzi noteikt importu, kas veikts Kopienā saskaņā ar splash un dash modeli. Turklāt tiek atzīts, ka nav pamata šādu eksportu, ja tāds ir veikts, uzskatīt par importu, kura izcelsme nav ASV.

(108)

Visu to ASV izcelsmes preču vienības pārdošanas cenas, kuras attiecīgajā periodā importētas Kopienas tirgū, kā noskaidrots pagaidu regulas 183. un 184. apsvērumā, ir norādītas tabulā turpmāk.

5.   tabula

(109)

Lai izanalizētu cenu samazinājumu, vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautie Kopienas ražotāji bija noteikuši nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū un kas bija koriģētas atbilstoši ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgajām vidējām svērtajām cenām no ASV veiktajam importam, uz kuru attiecās dempings, kas noteiktas uz CIF pamata izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ASV, par kuriem konstatēja, ka tie nodarbojas ar dempingu Kopienas tirgū. Kā aprakstīts pagaidu regulas 186. apsvērumā, vajadzības gadījumā tika koriģēti muitas nodokļi, pēcimportēšanas izmaksas un biodīzeļdegvielas ražošanā izmantoto izejvielu atšķirības.

(110)

Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izejvielu atšķirību korekcija ir bijusi nepietiekami novērtēta, jo tā pareizi neatspoguļoja šo atšķirību tirgus vērtību. Turklāt tie apgalvoja, ka atšķirības būtu jāiegūst, izmantojot dažādiem biodīzeļdegvielas veidiem noteiktās cenas Kopienas tirgū, un to pamatoja ar atsauci uz tirgus analītiķa publicētām cenu kotācijām ar Antverpenē veiktu muitošanu.

(111)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka korekciju veica, izmantojot no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem saņemtos vispārējos, pārbaudītos datus par to darbībām ASV, tāpēc tās pamatā bija izmeklēšanā gūtie konstatējumi, kas ir visdrošākais informācijas avots. Turklāt cenu kotācija Kopienas līmenī attiecībā uz šo korekciju nebūtu piemērota, jo šos cenu līmeņus būtu ietekmējis ASV izcelsmes subsidētā importa līmenis. Šā iemesla dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(112)

Minētie ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izejvielu atšķirību korekcija būtu jāpiemēro vienīgi izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju pārdevumiem, nevis izlasē iekļauto Kopienas ražotāju pārdevumiem, jo Kopienas ražotāju pārdevumus veido Kopienas standartiem atbilstīgi maisījumi.

(113)

Tika konstatēts, ka šis apgalvojums ir neatbilstošs, jo korekcijas mērķis bija novērst izejvielu atšķirības, nevis to dažādo standartu atšķirības, ko piemēro Kopienas līmenī. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(114)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šīs korekcijas lietderību, apgalvojot, ka gan Kopienas ražotāji, gan ASV eksportētāji izmanto dažādas izejvielas un izgatavo dažādus maisījumus, kuri tiek pārdoti abu pušu tirgos, tāpēc, izvēloties izejvielas, tām ir vienādas darbības iespējas.

(115)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka gan Kopienas ražotāji, gan ASV ražotāji eksportētāji patiesi izmanto dažādus maisījumus, kas izgatavoti no dažādām izejvielām, tāpēc izejvielu sadalījums maisījumos dažādiem ražotājiem var ievērojami atšķirties, un tas var atšķirties pat starp viena un tā paša ražotāja pircējiem. Izmeklēšanā atklājās, ka tikai ļoti nedaudzos gadījumos maisījumi, kurus pārdeva izlasē iekļautie Kopienas ražotāji, bija identiski maisījumiem, kurus izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija pārdevuši Kopienas tirgū. Tāpēc, lai cenu samazinājuma aprēķinos tiktu ņemti vērā dažādie biodīzeļdegvielas veidi, tika uzskatīts par nepieciešamu koriģēt izejvielu atšķirības. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(116)

Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, aprēķinot kaitējuma apjomu, tika izmantotas CIF cenas līdz Kopienas robežai, nevis tālākpārdošanas cenas, veicot pārdevumus pirmajam nesaistītajam pircējam. Tie apgalvoja, ka šie aprēķini jālabo, ņemot vērā pirmajam nesaistītajam pircējam veikto pārdevumu vērtību un daudzumus.

(117)

Tika konstatēts, ka šis apgalvojums attiecas uz diviem ražotājiem eksportētājiem, un kaitējuma aprēķini tika attiecīgi koriģēti.

(118)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka IP vidējā cenu samazinājuma starpība, kas izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares vidējām svērtajām ražotāja cenām, svārstījās no 18,9 % līdz 31,9 %, nevis kā pagaidu posmā – no 18,9 % līdz 33,0 %.

(119)

Atbilstīgi pagaidu regulas 209.–212. apsvērumā minētajam tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(120)

Pagaidu analīze liecināja par to, ka attiecīgajā periodā uzlabojās Kopienas ražošanas nozares rezultāti attiecībā uz dažiem apjoma rādītājiem, taču krietni pasliktinājās vairums rādītāju, kas raksturoja finansiālo stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Lai gan Kopienas ražošanas nozare spēja piesaistīt kapitālu ieguldījumiem, to ienesīgums IP krasi samazinājās, un attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās rentabilitāte.

(121)

Viena no ieinteresētajā personām apgalvoja, ka pagaidu regulas 195. apsvērumā veiktā analīze par Kopienas ražošanas nozares izaugsmi nav pareiza. Tā īpaši apgalvoja, ka pagaidu regulā esot norādīts uz ievērojamu biodīzeļdegvielas pieprasījumu Kopienas tirgū, un tā rezultātā esot salīdzinoši palielinājušās Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas, turpretim nav tiešas atbilstības starp pieprasījuma palielināšanos un tirgus daļu.

(122)

Minētā persona turklāt apgalvoja, ka nevar uzskatīt par nopietni skartiem tādus pagaidu regulas 195. apsvērumā minētos kaitējumu raksturojošos faktorus kā ražošana, ražošanas jaudas izmantojums, produktivitāte, pārdošanas apjomi, ieguldījumu politika un ieguldījumu ienesīgums.

(123)

Arguments par neatbilstību starp pieprasījumu un tirgus daļu tiek pieņemts. Tomēr faktiski laikposmā no 2006. gada līdz IP izlasē iekļauto Kopienas ražotāju tirgus daļa palielinājās 1,2 reizes, turpretī subsidētā importa tirgus daļa šai paša laikposmā pieauga aptuveni 17 reizes. Šo salīdzinoši lielo ASV importa tirgus daļas pieaugumu radīja tas, ka ASV importam bija daudz zemākas pārdošanas cenas, kā norādīts 5. tabulā un 118. apsvērumā iepriekš.

(124)

Attiecībā uz apgalvojumu par visu kaitējuma faktoru vispārējo novērtējumu tiek atzīts, ka tikai daži no šiem faktoriem pasliktinājās attiecīgajā periodā. Tomēr tiek norādīts, ka patiesi nopietni bija skarti faktori, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli, proti, rentabilitāte, ieguldījumu ienesīgums un mazākā mērā – produktivitāte. Tas izskaidrojams ar to, ka Kopienas ražošanas nozarei bija jāpielāgojas cenu samazinājumam, ko bija izraisījusi ASV subsidētā importa radītā konkurence, un tā izvēlējās saglabāt savu klātbūtni tirgū uz rentabilitātes rēķina, nevis saglabāt rentabilitāti, bet zaudēt tirgus daļas.

(125)

Dažas ieinteresētās personas un ASV valdība apgalvoja, ka izlasē iekļauto ES ražotāju rentabilitātes un ieguldījumu ienesīguma līmenis absolūtā izteiksmē 2007. gadā un IP vēl aizvien ir labs, neraugoties uz lielo samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tās norādīja, ka laikposmā no 2004. līdz 2006. gadam sasniegtais rentabilitātes līmenis un ieguldījumu ienesīguma līmenis nebija ilgtspējīgi un ka ES biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē kā visās jaunās rūpniecības nozarēs attiecīgajā periodā bija piedzīvots gan uzplaukums, gan lejupslīde.

(126)

Šajā ziņā jāatgādina, ka daži izlasē iekļautie ASV uzņēmumi līdzīgos tirgus attīstības apstākļos attiecīgajā periodā bija sasnieguši daudz augstāku rentabilitāti, kas pārsniedza 30 %. Turklāt jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarē novērotais rentabilitātes un ieguldījumu ienesīguma samazinājums bija ļoti straujš un notika laikposmā no 2006. līdz 2007. gadam, kas precīzi sakrita ar ASV biodīzeļdegvielas importa parādīšanos.

(127)

Vairāki Kopienas ražotāji apgalvoja, ka, novērtējot kaitējumu, īpaši ņemot vērā vairākus jaunu projektu sašaurināšanas, slēgšanas vai atlikšanas gadījumus, kas attiecīgajā periodā bija novēroti šajos uzņēmumos, pilnībā jāņem vērā izlasē neiekļauto Kopienas uzņēmumu stāvoklis.

(128)

No vienas puses, viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka pagaidu regulā ietvertā atsauce uz izlasē neiekļautajiem Kopienas ražotājiem ir neatbilstīga, jo izlasē neiekļauto ražotāju sniegtos nepārbaudītos datus nevar izmantot kaitējuma pierādīšanai. Turklāt šī persona pieprasa izmantot publiskus datus, demonstrējot to, ka šie izlasē neiekļautie ražotāji ir strādājuši ar peļņu.

(129)

Saistībā ar šiem diviem apgalvojumiem jāatgādina, ka pagaidu regulas 205.–208. apsvērumā ir minēts, ka izlasē neiekļauto Kopienas ražotāju stāvokli var izmantot kā papildu norādi uz kaitējumu, neskarot kaitējuma rādītāju un kaitējuma apjoma aprēķinus, kuros faktiski tika izmantota pārbaudīta informācija. Tāpēc šīs personas apgalvojums tika noraidīts. No otras puses, nebija pārbaudītu statistikas datu vai atsevišķas informācijas par visu izlasē neiekļauto ES ražotāju stāvokli, tāpēc ir neiespējami precīzi noteikt visus Kopienas ražotājus, kā to bija ierosinājuši Kopienas ražotāji. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(130)

Nav citu piezīmju par pagaidu konstatējumiem saistībā ar Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 188.–194. apsvērumu un 196.–208. apsvērumu.

(131)

Tiek apstiprināts arī pagaidu regulas 209.–212. apsvērumā izklāstītais secinājums, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(132)

Jāatgādina, ka subsidētā importa apjomi no ASV analizētajā periodā ievērojami palielinājās. Turklāt skaidri redzams, ka laiks, kad parādījās subsidētais imports, sakrita ar periodu, kad pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis. Minētā ražošanas nozare nevarēja noteikt cenas atbilstīgi tirgus apstākļiem un izmaksu palielinājumam, jo IP tās cenas tika samazinātas subsidētā importa dēļ.

(133)

Tāpēc tiek apstiprināts, ka subsidētais ASV imports par zemām cenām, kas parādījās IP, būtiski negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju.

(134)

Nav citu piezīmju, ar kurām varētu pamatot grozījumus pagaidu konstatējumos, tāpēc tiek apstiprināts, ka imports no citām trešajām valstīm ir tikai pavisam nedaudz ietekmējis Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(135)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka pieprasījuma samazinājums laikposmā no 2007. gada līdz IP, pat ja tas būtu neliels (0,5 %), tomēr radītu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, un norādīja, ka varbūtējs 10 % pieprasījuma palielinājums radītu papildu pārdošanas apjomu 205 733 tonnas, ja Kopienas ražošanas nozare saglabātu to pašu 29,8 % tirgus daļu, kas bija reģistrēta IP.

(136)

Šajā ziņā jānorāda, ka minētās personas apgalvojumu pamatā bija vispārīgi un nepamatoti pieņēmumi. Turklāt, fakts, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā no 2007. gada līdz IP pieauga par 2,8 procentpunktiem, patiešām pamatotu pagaidu regulas 223. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka šis nelielais pieprasījuma samazinājums laikposmā no 2007. gada līdz IP nav saistāms ar Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Citu piezīmju par pieprasījuma attīstību Kopienas tirgū nebija, tāpēc pagaidu regulas 223. apsvērums tiek apstiprināts.

(137)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka enerģētikas nodokļa atkārtota ieviešana Vācijā negatīvi ietekmētu to Kopienas ražotāju ekonomisko stāvokli, kuri apgādā minēto tirgu, jo šo pasākumu dēļ būtiski saruktu pieprasījums pēc B100 biodīzeļdegvielas, kas bija vismaz 1,5 miljoni tonnu. Atbildot uz pagaidu regulas 225. apsvērumā izklāstītajiem izmeklēšanas konstatējumiem, tika arī apgalvots, ka pat tad, ja tiktu ieviests noteikums par biodīzeļdegvielas kvotu 4,4 % apmērā dīzeļdegvielai, kas transporta mērķiem bija laista Vācijas tirgū (B5), tādējādi kompensējot iespējamo B100 pārdošanas apjomu zaudējumu, B100 biodīzeļdegvielas cenas atšķirtos no B5 maisījumu ražošanai paredzētās biodīzeļdegvielas cenām. Tika apgalvots, ka B100 ražošanā kā izejvielu izmantoja vienīgi dārgākās rapša sēklas, turpretī B5 biodīzeļdegvielu ražoja no dažādām izejvielām, kas tādējādi negatīvi ietekmēja Kopienas ražotāju vidējo cenu.

(138)

Šajā ziņā jāatgādina, ka pretēji minētās personas apgalvojumiem izmeklēšanā ir atklāts, ka to izlasē iekļauto Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi, kuri apgādāja Vācijas tirgu, laikposmā no 2006. gada līdz IP pieauga par 68 %, kas patiesi apstiprina pagaidu konstatējumu, ka visus zaudējumus saistībā ar B100 pārdevumiem kompensēja ar obligāto noteikumu par biodīzeļdegvielas maisījumu. Turklāt jānorāda, ka, no 2006. gada 1. augusta ieviešot nodokli 0,09 euro par 1 litru biodīzeļdegvielas, tas nesagrāva tirgu, kā to apgalvoja minētā persona, taču B100 pārdevumi IP pēdējā ceturksnī patiešām ievērojami samazinājās, jo no 2008. gada 1. janvāra šis nodoklis tika paaugstināts līdz 0,15 euro par litru. Tika konstatēts, ka šīs personas apgalvojumi par ietekmi uz cenām nebija pamatoti, jo biodīzeļdegvielai, ko izmantoja abu veidu ražojumu izgatavošanai, bija jāatbilst vienām un tām pašām normām, proti, vienu un to pašu izejvielu maisījumu varēja izmantot abu biodīzeļdegvielas veidu izgatavošanai, tāpēc cenu atšķirība starp šiem abiem biodīzeļdegvielas veidiem nav pierādīta. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(139)

Nav saņemtas piezīmes par publiskās politikas jomā pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc pagaidu regulas 226. apsvērums tiek apstiprināts.

(140)

Atzīstot, ka izlasē iekļauto Kopienas ražotāju jaudas izmantojuma apjoms saglabājas diezgan augsts, viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka izlasē iekļauto Kopienas ražotāju saražotā pārprodukcija joprojām varētu izraisīt kaitējumu, jo palielinātos nemainīgās izmaksas, kas negatīvi ietekmētu rentabilitāti. Tā arī apgalvoja, ka minēto ražotāju neto aktīvu vērtības pieaugums izraisītu nemainīgo izmaksu palielinājumu, jo lielākas būtu finanšu izmaksas un amortizācija.

(141)

Šajā ziņā jāatgādina, ka, detalizēti izanalizējot mainīgo un nemainīgo izmaksu daļu Kopienas ražošanas nozares izmaksu struktūrā, tika noteikts, ka nemainīgās izmaksas veido tikai 6 % no kopējām izmaksām (pagaidu regulas 228. apsvērums). Turklāt šajā analīzē bija redzams, ka analizētajā periodā šā procentuālā rādītāja svārstības analizētajā periodā bija nebūtiskas. Attiecībā uz apgalvojumu par neto aktīvu vērtības pieauguma ietekmi uz rentabilitāti jānorāda, ka izmaksu palielinājums absolūtā izteiksmē nebūt ne vienmēr izraisa vienības ražošanas izmaksu pieaugumu, jo šis pieaugums ir atkarīgs no ražošanas apjoma, kas atbilstoši pagaidu regulas 4. tabulā minētajam analizētajā periodā nepārtraukti palielinājās. Tāpēc lielākas nemainīgās izmaksas absolūtā izteiksmē tika izskaidrotas ar ražošanas apjoma pieaugumu, kā rezultātā tika iegūta iepriekšminētā nemainīgo izmaksu daļa kopējās izmaksās. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šīs ieinteresētās personas apgalvojumi bija jānoraida.

(142)

Minētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražotāju kopējā spēja saražot vairāk nekā nepieciešams tieši ietekmē cenas, jo ražotāji savā starpā nopietni cīnītos par to, lai iegūtu līgumus līdz robežizmaksām, tāpēc ražotājiem ar lielāku jaudas izmantojumu jābūt visenerģiskākajiem pārdošanā, lai samazinātu konkurentu cenas. Pamatojot šo apgalvojumu, minētā persona iesniedza viena izlasē iekļautā uzņēmuma paziņojumu par tā 2007. gada finanšu pārskatu.

(143)

Tomēr šīs personas apgalvojumi netika pamatoti ar pierādījumiem, jo šajā paziņojumā nebija nevienas atsauces uz iespējamo cenu konkurenci pārprodukcijas dēļ. Tajā drīzāk bija norādīts uz to, ka Vācijas valdība no 2008. gada 1. janvāra bija palielinājusi enerģētikas nodokli B100 biodīzeļdegvielai, kas veicināja konkurenci B5 biodīzeļdegvielas tirgū. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(144)

Nav saņemtas piezīmes par Kopienas ražotāju neizmantoto ražošanas jaudu, tāpēc pagaidu regulas 227.–230. apsvērums tiek apstiprināts.

(145)

Viena no ieinteresētajām personām un ASV valdība apgalvoja, ka nevienā no pagaidu regulas 231.–235. apsvērumā izvirzītajiem argumentiem nav aplūkots jautājums par to, ka sojas eļļas, palmu eļļas un kanola eļļas cenas ASV kopš 2004. gada vienmēr ir bijušas ievērojami zemākas nekā rapša sēklu cenas Kopienā, kas dod ievērojamas konkurences priekšrocības no ASV importētai biodīzeļdegvielai.

(146)

Jāatgādina, ka izmeklēšanā bija jānosaka, vai subsidētais imports (cenu un apjoma nozīmē) radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei vai arī šādu būtisku kaitējumu izraisījuši citi faktori. Saistībā ar šo pamatregulas 8. panta 6. punktā ir noteikts, ka jāpierāda fakts, ka subsidētā importa cenu līmenis rada kaitējumu. Tas attiecas vienīgi uz cenu līmeņu starpību, un tādējādi nav jāanalizē faktori, kas ietekmējuši minēto cenu līmeni.

(147)

Praksē subsidētā importa ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares cenām galvenokārt pārbauda, nosakot cenas samazinājumu, cenu lejupslīdi un cenu iesaldēšanu. Šim nolūkam subsidētā eksporta cenas tiek salīdzinātas ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām, un kaitējuma aprēķinos izmantotās eksporta cenas dažos gadījumos ir jākoriģē, lai iegūtu salīdzināmu pamatu. Tādējādi korekciju izmantošana šajā kontekstā nodrošina tikai to, ka cenu atšķirība tiek noteikta uz salīdzināma pamata. No iepriekš minētā kļūst pilnīgi skaidrs, ka izejvielu cenas eksportētājvalstī principā nevar būt kaitējuma faktors.

(148)

Iepriekš minēto apstiprina arī pamatregulas 8. panta 7. punkta formulējums, kurā ietverta atsauce uz zināmiem faktoriem, kuri nav subsidētais imports. Citu zināmo faktoru uzskaitījums šajā pantā nenorāda ne uz vienu faktoru, kas ietekmē subsidētā importa cenu līmeni. Apkopojot iepriekš teikto, ja imports ir subsidēts un pat ja tas guvis labumu no labvēlīgas izejvielu cenu attīstības, tiek uzskatīts, ka šāda attīstība nevar būt faktors, kas rada kaitējumu.

(149)

Tādējādi to faktoru analīze, kuri ietekmē subsidētā importa cenu līmeni, piemēram, iespējamo konkurences priekšrocību zemāku izejvielu cenu dēļ, nevar būt izšķirīga, un šāda analīze pārsniegtu pamatregulas prasības.

(150)

Visos gadījumos un neskarot iepriekš minēto, jāatgādina, ka IP visā pasaulē bija vērojams vispārējs lauksaimniecības produktu cenu pieaugums, un sojas pupu (kas ir galvenā attiecīgās valsts ražotāju izmantotā izejviela) eļļas cenu pieaugums bija izteiktāks nekā rapša sēklu eļļas cenu pieaugums tajā pašā periodā. Tomēr šāds izmaksu palielinājums ASV neatspoguļojās subsidētā importa cenās Kopienas tirgū, kas ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas.

(151)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šo personu apgalvojums bija jānoraida.

(152)

Citu piezīmju par pieaugošo izejvielu pieprasījumu un cenu pieaugumu nav, tāpēc pagaidu regulas 231.–238. apsvērums tiek apstiprināts.

(153)

Viena no ieinteresētajām personām uzturēja savu apgalvojumu (skatīt pagaidu regulas 236. apsvērumu) un turklāt iebilda, ka minerālās dīzeļdegvielas cenas noteiktu maksimālo robežu, līdz kurai biodīzeļdegvielas ražotāji varētu paaugstināt cenas atbilstoši izejvielu cenu palielinājumam.

(154)

Šajā ziņā jānorāda, ka visi Kopienas ražotāji apgādāja tirgus, kuros ir noteikti obligātie mērķi attiecībā uz maisījumiem. Turklāt vairumā dalībvalstu biodīzeļdegvielai noteikto nodokli atcēla, tādējādi tās cena ir salīdzināma ar minerālās dīzeļdegvielas cenu, kas palielināta, ņemot vērā minerālajai dīzeļdegvielai piemērojamo enerģētikas nodokli. Tas nozīmē, ka šeit ir iespējams saskatīt saistību ar naftas cenām, un izmeklēšanā konstatēja, ka iepriekšminēto iemeslu dēļ biodīzeļdegvielu patiešām var pārdot par cenām, kas ir augstākas nekā minerālās dīzeļdegvielas cenas. Turklāt šī persona neiesniedza apstiprinošus pierādījumus tam, ka minerālās degvielas cenas, kas IP otrajā pusē bija ļoti augstas, bija pakļautas Kopienas biodīzeļdegvielas ražotāju IP noteikto cenu spiedienam.

(155)

Netika saņemtas piezīmes par minerālās degvielas cenu attīstību, tāpēc jāsecina, ka šis faktors nav izraisījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(156)

Netika saņemtas piezīmes par biodīzeļdegvielas rūpnīcu izvietojumu Kopienā, tāpēc pagaidu regulas 239.–241. apsvērums tiek apstiprināts.

(157)

Netika saņemtas citas piezīmes par to, kā imports no ASV ietekmē ar ASV ražotājiem saistītos ražotājus, tāpēc pagaidu regulas 242. apsvērums tiek apstiprināts.

(158)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, pagaidu regulas 243.–245. apsvērums tiek apstiprināts.

(159)

Pēc provizoriskās izpaušanas Kopienas ražošanas nozares ražotāji atbalstīja Komisijas konstatējumus un apstiprināja, ka pasākumu noteikšana būtu šo ražotāju interesēs.

(160)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka pasākumu noteikšana nebūtu Kopienas ražošanas nozares interesēs, jo pasākumu rezultātā mainītos tirdzniecības plūsmas, t. i., importa plūsma no tām valstīm, uz kurām pasākumi neattiecas, jo i) Kopienas tirgus dalībnieki arī turpmāk pieprasītu lētāku biodīzeļdegvielu, ko iegūst no sojas pupu eļļas un palmu eļļas, lai papildinātu to ar dārgāku no rapša seklām iegūtu biodīzeļdegvielu, ko ražo Kopienas ražošanas nozare, un ii) jo ar biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapša sēklu eļļas, nepietiks, lai apmierinātu pieprasījumu.

(161)

Šajā ziņā jānorāda, ka, lai gan galvenā Kopienas ražošanas nozares ražotāju izmantotā izejviela ir rapša sēklas, biodīzeļdegvielas ražošanai tie izmantoja ne vien šo, bet arī citas izejvielas, piemēram, sojas eļļu un palmu eļļu. Tomēr, ievērojot to, ka ļoti bieži citu izejvielu cena bija lielāka par biodīzeldegvielas, kas iegūta no rapša sēklas, subsidētā importa cenu, Kopienas ražošanas nozares ražotājiem nebija iespēju plaši izmantot sojas pupu eļļu un palmu eļļu. Tāpēc paredzams, ka ar pasākumu noteikšanu tiktu atjaunoti arī parastie tirgus apstākļi, ļaujot Kopienas ražošanas nozares ražotājiem efektīvāk pielāgoties dažādu Kopienas tirgū vajadzīgo biodīzeļdegvielas veidu ražošanai. Šā iemesla dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(162)

Netika saņemtas citas piezīmes par Kopienas ražošanas nozares interesēm, tāpēc pagaidu regulas 247.–249. apsvērums tiek apstiprināts.

(163)

Importētāji nekādi nereaģēja uz pagaidu pasākumu noteikšanu, tāpēc jāsecina, ka pasākumi visdrīzāk būtiski neietekmēs importētājus/tirgotājus.

(164)

Lietotāji nekādi nereaģēja uz pagaidu pasākumu noteikšanu, tāpēc jāsecina, ka kompensācijas maksājumi visdrīzāk būtiski neietekmēs lietotājus.

(165)

Izejvielu piegādātāji nekādi nereaģēja uz pagaidu pasākumu noteikšanu, tāpēc pagaidu regulas 256.–258. apsvērums tiek apstiprināts.

(166)

Pēc pagaidu izpaušanas viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka transporta līdzekļu ražotāji, kuri veikuši ieguldījumus tādu transporta līdzekļu ražošanā, kas pielāgoti darbināšanai ar biodīzeļdegvielu, var zaudēt ieguldījumus no šādu transporta līdzekļu pārdošanas, ja biodīzeļdegvielas cenas Kopienā šo pasākumu dēļ palielinās tiktāl, ka vairs nevar konkurēt ar minerālās dīzeļdegvielas cenām.

(167)

Saistībā ar šo jānorāda, ka iespēja, uz kuru norādīja šī persona, varētu rasties pat tad, ja pasākumu nebūtu, t. i., minerālās dīzeļdegvielas cenas (kas atkarīgas no jēlnaftas cenām) samazinātos tiktāl, ka tās būtu konkurētspējīgākas nekā biodīzeļdegvielas cenas. Tāpēc maz ticams, ka šis parametrs nav ņemts vērā, veicot ieguldījumus automobiļu ražošanas nozarē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(168)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena Kopienas lauksaimnieku apvienība izteica atbalstu, norādot, ka ASV biodīzeļdegvielas imports 2007. un 2008. gadā Kopienas rapša sēklu ražotājiem ir samazinājis pārdošanas apjomu par aptuveni 6 miljoniem tonnu vai aptuveni par 11 % no Kopienā saražotās rapša sēklu produkcijas, samazinot nepārtikai izmantoto rapšu sēklu potenciālo vērtību par 90 euro par tonnu. Taču šīs vēlāk iesniegtās piezīmes nebija iespējams pārbaudīt.

(169)

Viena no ieinteresētajām personām atkārtoti apgalvoja, ka antidempinga pasākumi neatbilst politikai, ko Eiropas Savienība pieņēmusi biodīzeļdegvielas veidu izmantošanas veicināšanas jomā. Tā piebilda, ka Eiropas Savienība, attīstot savu biodīzeļdegvielas tirgu, nevar būt atkarīga tikai no Kopienā ražotās biodīzeļdegvielas, kuras galvenā izejviela ir rapša sēklas.

(170)

Šī piezīme ir aplūkota pagaidu regulas 7.6. iedaļā, taču atsauce attiecībā uz šīs personas ierosināto jautājumu par biodīzeļdegvielu, kas ražota no rapša seklām, ir atrodama arī 161. apsvērumā.

(171)

Nav saņemtas citas piezīmes par konkurenci un tirdzniecību kropļojošo ietekmi, tāpēc pagaidu regulas 259.–261. apsvērums tiek apstiprināts.

(172)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu tam, lai šajā konkrētajā gadījumā atteiktos no kompensācijas maksājumu piemērošanas.

(173)

Viens no uzņēmumiem apgalvoja, ka attiecībā uz kaitējuma apjomu augstākās kaitējuma robežas līmenī, kas konstatēts izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, (skatīt pagaidu regulas 268.–270. apsvērumu), tas bija piedāvājis sniegt vajadzīgo informāciju, kas ļautu aprēķināt šim uzņēmumam radītā kaitējuma apjomu. Turklāt šis uzņēmums bija sagatavojies, lai būtu iespējams apmeklējums šā uzņēmuma filiālē. Minētais uzņēmums pauda, ka šis uzaicinājums vēl joprojām ir spēkā.

(174)

Pēc tam, kad pēc procedūras sākšanas bija saņemtas šā uzņēmuma atbildes uz anketas jautājumiem, konstatēja dažas nepilnības saistībā ar informāciju par pārdevumiem eksportam uz Kopienu un par tālākpārdošanu saistītajam importētājam Kopienā. Uzņēmumam lūdza norādītajā termiņā sniegt attiecīgo informāciju, taču tas neatbildēja uz lūgumu. Tad uzņēmums tika informēts par to, ka atbilstīgi pagaidu regulas 268. apsvērumā minētajam, ja pieprasītā informācija netiek sniegta, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu var neņemt vērā nepilnīgo informāciju, kas sniegta tā atbildē uz anketas jautājumiem. Uzņēmums tika informēts par daļējas sadarbošanās sekām, un tam deva iespēju sniegt piezīmes. Uzņēmums atbildēja gandrīz divas nedēļas pēc noteiktā termiņa un paziņoja, ka tas, cita starpā, “steidzami iesniegs pieprasīto informāciju”. Tomēr uzņēmums līdz šim nav iesniedzis pieprasīto informāciju.

(175)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek atzīts, ka attiecībā uz šo uzņēmumu kaitējuma novēršanas apmērs jānosaka augstākās kaitējuma robežas līmenī, kas konstatēta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(176)

Dažas ieinteresētās personas un ASV valdība apstrīdēja pagaidu konstatējumu, ka peļņas norma, ko ražošanas nozare varētu saprātīgi sasniegt šādā jomā normālas konkurences apstākļos, būtu 15 %.

(177)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares peļņas norma, ko izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, jānosaka Kopienas ražošanas nozares izmeklēšanas periodā iegūtās peļņas līmenī, proti, 5,7 % apmērā, jo tieši šādu peļņas normu parasti varētu iegūt par tādām patēriņa precēm kā biodīzeļdegviela. Apstiprinot šo apgalvojumu, minētā persona atsaucās uz peļņu, ko guvuši ASV etanola, augu eļļas ražošanas un naftas pārstrādes uzņēmumi.

(178)

Jānorāda, ka kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanas pamatā jābūt peļņas normas novērtējuma līmenim, kādu ražošanas nozare var pamatoti cerēt sasniegt, ja, pārdodot līdzīgu ražojumu, nebūtu subsidēta importa Kopienas tirgū. Perioda sākumā iegūto peļņas normu šajā izmeklēšanā var pamatoti uzskatīt par peļņu, kas gūta apstākļos, kad nav importa par subsidēta importa. Šajā konkrētajā gadījumā attiecīgā perioda sākumā (2004.–2006. gadā) importa no ASV tirgus daļa ne reizi nepārsniedza 1 %, tāpēc pamatoti var secināt, šajos periodos nebija subsidētā importa. Tādējādi vidējo peļņu, ko šajos periodos bija guvusi Kopienas ražošanas nozare, uzskatīja par pieņemamu pamatu kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai, ņemot vērā arī vajadzības, lai garantētu šīs jaunizveidotās nozares ieguldījumus ražošanā. Turklāt saistībā ar ieinteresētās personas apgalvojumu izmeklēšanā atklājās, ka peļņa, ko par darbībām ar biodīzeļdegvielu lielākie ASV ražotāji eksportētāji bija guvuši iekšzemes tirgū, bija daudz lielāka nekā pelņa, ko izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(179)

Pārbaudot dažus apgalvojumiem, kurus attiecībā uz ad valorem maksājumu pārvēršanu nemainīgas summas maksājumos bija pauduši ASV uzņēmumi, kā izklāstīts 184. apsvērumā, atklājās, ka ad valorem samazinātā summa tika aprēķināta kā attiecība starp kopējo samazināto un koriģēto CIF cenu (skatīt 109. apsvērumā minēto korekciju), lai gan bija jāizmanto nekoriģētā CIF cena, kā tas bija darīts, aprēķinot ad valorem dempinga starpību. Tāpēc visiem izlasē iekļautajiem ASV uzņēmumiem tika pārrēķināti visi ad valorem noteiktie kaitējuma novēršanas līmeņi.

(180)

Pēc pagaidu izpaušanas netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc, lai noteiktu cenas, kas nerada kaitējumu, izmantoja pagaidu regulas 266. un 267. apsvērumā minēto metodiku. Kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja kā procentuālo daļu no kopējās nekoriģētās CIF importa vērtības.

(181)

Atbilstīgi iepriekš minētajam un saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu galīgais kompensācijas maksājums jānosaka tādā līmenī, kas būtu pietiekams, lai novērstu subsidēta importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto subsīdijas normu.

(182)

Dažas robežvērtības tika grozītas, ņemot vērā piezīmes, ko pēc provizoriskās izpaušanas iesniedza dažas ieinteresētās personas, un šajā regulā minēto pārskatīšanu.

(183)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kompensācijas maksājuma likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas robežu un subsīdijas normu. Tādējādi ir ierosināti šādi kompensācijas maksājumi.

(184)

Ievērojot to, ka kompensācijas maksājums būs jāpiemēro maisījumiem, kuros ir vairāk nekā 20 svara % biodīzeļdegvielas, proporcionāli to biodīzeļdegvielas saturam, lai dalībvalstu muitas dienesti efektīvi īstenotu pasākumus, maksājumi jānosaka kā nemainīgas summas, par pamatu ņemot biodīzeļdegvielas saturu.

(185)

Dažas personas apstrīdēja metodiku, kas bija izmantota, lai ad valorem maksājuma likmes pārvērstu par nemainīgām summām. Tās apgalvoja, ka CIF vērtībām, kuras jāizmanto ad valorem maksājuma pārvēršanai nemainīgā summā, bija jābūt faktiskajām CIF vērtībām, nevis vērtībām, kas koriģētas, ņemot vērā pagaidu regulas 184. un 185. apsvērumā aprakstītās izejvielu atšķirības.

(186)

Šis apgalvojums tika pārbaudīts, un tika konstatēts, ka ad valorem maksājumu pārvēršanai nemainīgas summas maksājumos faktiski tika izmantotas koriģētās CIF vērtības. Taču konstatēja arī to, ka šīs pašas vērtības bija izmantotas tam, lai samazināto summu izteiktu kā ad valorem maksājumu. Tāpēc vispirms nepārdotais daudzums bija jāizsaka kā procentuālais daudzums no kopējās faktiskās CIF importa vērtības. Pamatojoties uz šo, kaitējuma apjomi ir attiecīgi pārskatīti. Tomēr turpmākie nemainīgās summas maksājumu likmju aprēķini parādīja, ka tie neatšķiras no pagaidu regulas 1. panta 2. punktā minētajām maksājuma likmēm, jo lielāks ad valorem maksājums bija kompensēts ar CIF cenu samazinājumu (no koriģētajām uz faktiskajām CIF cenām), ko izmantoja to izteikšanai nemainīgajos maksājumos.

(187)

Atsevišķiem uzņēmumiem piemērojamās kompensācijas maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, noteica, izmantojot pašreizējās izmeklēšanas secinājumus. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto situāciju šajos uzņēmumos. Atšķirībā no valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”), šīs maksājuma likmes ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi, un tādējādi – konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar attiecināt uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēto uzņēmumu, un tiem piemēro maksājuma likmi, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(188)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo kompensācijas maksājuma likmi (piemēram, pēc struktūras nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūras izveidošanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (11), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma maiņu vai ražošanas un tirdzniecības struktūru maiņu. Pēc tam vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem noteiktas individuālās maksājuma likmes.

(189)

Visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, kuru pamatā bija iecere ieteikt galīgo kompensācijas maksājumu piemērošanu. Turklāt tām noteica termiņu, kurā pēc minētās izpaušanas iesniedzami paskaidrojumi. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā, un vajadzības gadījumā grozīja konstatējumus.

(190)

Daži ASV ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, piedāvāja cenas samazinājumus saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu. Ievērojot būtiskās izejvielu cenu atšķirības šo ražojumu uzskata par nepiemērotu, lai noteiktu nemainīgās cenas saistības. Šajā kontekstā uzņēmumi ierosināja regulāri indeksēt minimālās importa cenas (MIC) atkarībā no rapša sēklu eļļas cenu svārstībām. Turklāt tie piedāvāja izmantot MIC trijiem ražojuma veidiem, ņemot vēra ražojuma atšķirības, to importējot (no sojas, palmu vai kanola eļļas iegūta biodīzeļdegviela), un izmantojot IP noteikto izejvielu koeficientu.

(191)

Saistībā ar to ražotāju eksportētāju piedāvājumiem, kuri sadarbojās, jānorāda, ka rādītājs, ko izmantoja indeksētā MIC noteikšanai, vidēji bija par 7–8 % zemāks nekā izmeklēšanas periodā noteikta cena, kas neradīja kaitējumu. Turklāt koeficienti, kas iepriekš minētajiem veidiem bija piedāvāti koriģēto MIC noteikšanai, nebija atbilstoši, jo tie attiecās uz izmeklēšanas periodu. Ievērojot to, ka šie koeficienti, ko nosaka, ievērojot izejvielu cenu atšķirības, pastāvīgi svārstās, saistībā ar izmeklēšanas periodā novēroto situāciju tie var būt būtiski mainījušies. Tāpēc ierosināto, no sojas eļļas vai palmu eļļas iegūtās biodīzeļdegvielas MIC indeksēšanu, balstoties uz rapša sēklu eļļas cenu svārstībām, uzskatīja par neatbilstošu, jo tās pamatā būtu tādu izejvielu cenu attīstība, kas atšķirtos no izejvielām, ko izmantoja attiecīgā eksportētā ražojuma izgatavošanai.

(192)

Ievērojot iepriekš minēto un bez atsauces uz konkrētiem praktiskiem jautājumiem saistībā ar konkrētu uzņēmumu pieņemšanu tika uzskatīts, ka saistības bija jānoraida, jo tās kā MIC noteikšanas metode bija nepiemērotas, un piedāvāto MIC līmenis nebija pietiekams, lai likvidētu subsidēšanu, kas rada kaitējumu.

(193)

Pēc tam, kad bija izpausti galīgie konstatējumi, sūdzības iesniedzējs pieprasīja noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu iespējamo pasākumu apiešanu, ievērojot to, ka attiecīgais tirgus ir pasaules preču tirgus, kurā aizstājamais ražojums tiek pārdots, izmantojot dažādus pārdošanas kanālus.

(194)

Ievērojot iepriekš minēto, stingri jākontrolē dažādas izcelsmes biodīzeļdegvielas imports, lai sekmētu nekavējošu darbību, ja attiecīgā situācijā tā būtu nepieciešama.

(195)

Ņemot vērā konstatētās subsīdijas normas un Kopienas ražošanas nozarei radītā kaitējuma apjomu, uzskata, ka summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu kompensācijas maksājumu, galīgi jāiekasē tādā apjomā, ciktāl tās vienādas ar piemērotā galīgā maksājuma lielumu. Ja galīgie maksājumi ir mazāki par pagaidu maksājumiem, summas, kas provizoriski nodrošinātas un pārsniedz galīgos antidempinga maksājumus, tiek atmaksātas. Ja galīgie maksājumi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, galīgi tiek iekasētas tikai tās summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā,