5.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 140/63

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (4) ir izveidota Kopienas sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecībai (Kopienas sistēma), lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju rentablu un ekonomiski pamatotu samazinājumu.

(2)

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (5), ir izveidota ar pamatmērķi stabilizēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējais zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nedrīkstētu pārsniegt 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunākais novērtējuma ziņojums liecina, ka, lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2020. gadam jāsasniedz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju maksimums, kam seko emisiju samazinājums. Tas nozīmē, ka jāpalielina Kopienas pūliņi emisiju samazināšanas jomā, šajā procesā nekavējoties jāiesaista attīstītās valstis un jārosina jaunattīstības valstu līdzdalība.

(3)

Eiropadomes 2007. gada marta Briseles sanāksmē ir pausta nelokāma apņemšanās līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas īstenot līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt proporcionāli to saistībām un iespējām. Līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē jāsamazina vismaz par 50 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Visām ekonomikas nozarēm, tostarp starptautisko jūras pārvadājumu un aviācijas nozarei, būtu jāsniedz pienācīgs ieguldījums, lai panāktu šos emisiju samazinājumus. Aviācijas nozares ieguldījumu emisiju samazināšanā rada nozares iekļaušana Kopienas sistēmā. Ja līdz 2011. gada 31. decembrim dalībvalstis nav apstiprinājušas ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju saistītu starptautisku nolīgumu, kura emisiju samazināšanas mērķos ietilptu arī starptautiskā jūras transporta emisijas, vai Kopiena nav apstiprinājusi šādu nolīgumu saistībā ar UNFCCC, Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums, lai atbilstīgi saskaņotiem noteikumiem starptautiskā jūras transporta emisijas iekļautu Kopienas emisiju samazināšanas saistībās, par mērķi izvirzot ierosinātā tiesību akta stāšanos spēkā līdz 2013. gadam. Šādam priekšlikumam būtu maksimāli jāsamazina jebkāda veida negatīva ietekme uz Kopienas konkurētspēju, vienlaikus ņemot vērā iespējamos ieguvumus vides jomā.

(4)

Eiropas Parlaments 2008. gada 31. janvāra Rezolūcijā par Bali konferences par klimata pārmaiņām rezultātiem (COP 13 un COP/MOP 3) (6) atgādināja savu nostāju, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm būtu jāapņemas līdz 2020. gadam samazināt savas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas vismaz par 30 % un līdz 2050. gadam – vismaz par 60 līdz 80 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem. Ņemot vērā, ka tas gaida pozitīvu iznākumu COP 15 sarunām, kas 2009. gadā notiks Kopenhāgenā, Eiropas Savienībai vajadzētu sagatavot stingrākus emisiju samazināšanas mērķus 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, kā arī jācenšas nodrošināt, ka pēc 2013. gada Kopienas sistēma vajadzības gadījumā ļauj pieņemt stingrākus emisiju ierobežojumus, kas būtu daļa no Eiropas Savienības ieguldījuma, tiecoties panākt jaunu starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām (turpmāk “starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām”).

(5)

Lai sekmētu šo ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi nospraust prognozējamu kursu to emisiju samazināšanai, ko rada Kopienas sistēmā iekļautās iekārtas. Lai izmaksu ziņā lietderīgi īstenotu Kopienas apņemšanos siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par vismaz 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, būtu jāpanāk, ka šādām iekārtām piešķirto emisiju kvotu apjoms 2020. gadā ir par 21 % zemāks nekā šo iekārtu emisiju līmenis 2005. gadā.

(6)

Lai Kopienas sistēmu padarītu noteiktāku un paredzamāku, būtu jākonkretizē noteikumi, lai palielinātu Kopienas sistēmas devumu centienos panākt vispārēju emisiju samazinājumu par vairāk nekā 20 %, sevišķi ņemot vērā Eiropadomes izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam samazināt emisijas pat par 30 %, kas saskaņā ar zinātnes atziņām ir vajadzīgs, lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas.

(7)

Kad Kopiena un trešās valstis būs noslēgušas starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, saskaņā ar kuru tiks veikta rīcība pasaules mērogā pēc 2012. gada, ievērojams atbalsts būtu jāsniedz, lai kreditētu emisiju samazinājumus šajās valstīs. Kamēr šāda vienošanās nav noslēgta, tomēr būtu jāparedz lielāka noteiktība attiecībā uz ārpuskopienas kredītu turpmāku izmantošanu.

(8)

Lai gan pirmajā tirdzniecības posmā gūtā pieredze liecina, ka Kopienas sistēmai ir potenciāls, un emisiju kvotu valsts sadales plānu pabeigšana otrajam tirdzniecības periodam ļaus panākt ievērojamus emisiju samazinājumus līdz 2012. gadam, 2007. gadā veiktā pārskatā konstatēts, ka katrā ziņā jāizveido saskaņotāka emisiju tirdzniecības sistēma, lai lietderīgāk izmantotu ieguvumus no emisiju tirdzniecības, novērstu traucējumus iekšējā tirgū un sekmētu emisiju tirdzniecības sistēmu savstarpēju sasaisti. Turklāt būtu jānodrošina lielāka paredzamība un jāpaplašina sistēmas darbības joma, to attiecinot uz jaunām nozarēm un gāzēm, lai dotu spēcīgākus signālus par oglekļa cenām, kas savukārt stimulētu nepieciešanos ieguldījumus, un lai sniegtu jaunas emisiju samazināšanas iespējas, kas savukārt ļaus pazemināt emisiju samazināšanas izmaksas un palielināt sistēmas efektivitāti.

(9)

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu definīcija būtu jāsaskaņo ar UNFCCC doto definīciju; jāprecizē atsevišķu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu globālās sasilšanas potenciāla noteikšana un atjaunināšana.

(10)

Kopienas sistēma būtu jāpaplašina un jāattiecina uz citām iekārtām, kuru radīto emisiju monitoringu un pārbaudi iespējams veikt un par tām ziņot ar tādu pašu precizitāti, kā paredzēts pašlaik piemērojamās prasībās par monitoringu, ziņošanu un pārbaudi.

(11)

Ja ir ieviesti līdzvērtīgi siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas pasākumi (sevišķi nodokļu pasākumi) attiecībā uz mazām iekārtām, kuru emisijas nepārsniedz 25 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā, būtu vajadzīga procedūra, ļaujot dalībvalstīm izslēgt šādas nelielas iekārtas no emisiju tirdzniecības sistēmas, kamēr vien tiek piemēroti minētie pasākumi. No Kopienas sistēmas var izslēgt arī slimnīcas, ja tās apņemas veikt līdzvērtīgus pasākumus. Šādas robežvērtības piemērošana ir salīdzinoši visizdevīgākā no administratīvo izmaksu samazināšanas viedokļa, proti, administratīvās vienkāršības dēļ ir iespējams samazināt administratīvās izmaksas par katru no sistēmas izslēgto CO2 ekvivalenta tonnu. Tā kā kvotas vairs nepiešķirs uz pieciem gadiem un tā kā ir jāuzlabo noteiktība un paredzamība, jāparedz noteikumi par to, cik bieži būtu jāpārskata siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emitēšanas atļaujas. Dalībvalstu ziņā ir ierosināt pasākumus, kuri piemērojami mazām iekārtām un kuri emisiju samazināšanu veicina līdzvērtīgā mērā kā Kopienas sistēma. Šādi pasākumi varētu būt, piemēram, nodokļu uzlikšana, nolīgumi ar rūpniecības nozarēm un regulējums. Ņemot vērā, ka ir jāsamazina nevajadzīgi administratīvi apgrūtinājumi mazajiem emitētājiem, dalībvalstis var noteikt vienkāršotas procedūras un pasākumus šīs direktīvas prasību izpildei.

(12)

Informācijai par šīs direktīvas piemērošanu vajadzētu būt viegli pieejamai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(13)

Kopienas kvotu kopapjomam, ko aprēķina 2008.–2012. gada perioda vidū, būtu lineāri jāsamazinās, lai emisiju tirdzniecības sistēma nodrošinātu pakāpenisku un prognozējamu emisiju samazinājumu laika gaitā. Ik gadus kvotas būtu jāsamazina par 1,74 % no kvotu apjoma, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par kvotu valsts sadales plāniem laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam; tā panāks, ka ar Kopienas sistēmas starpniecību izmaksu ziņā lietderīgi tiks sekmēta Kopienas mērķa sasniegšana – līdz 2020. gadam samazināt kopējās emisijas par vismaz 20 %.

(14)

Tādējādi Kopienas sistēmā izdosies 2020. gadā panākt emisiju samazinājumu par 21 % (salīdzinot ar 2005. gadā reģistrēto līmeni), ierēķinot gan to, ka laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam ir paplašināta darbības joma, salīdzinot ar laikposmu no 2005. gada līdz 2007. gadam, gan emisiju datus tirdzniecības sektorā 2005. gadā, ko izmantoja, lai izvērtētu Bulgārijas un Rumānijas emisiju kvotu valsts sadales plānus laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam; tas nozīmē, ka 2020. gadā piešķirs ne vairāk kā 1 720 miljonus kvotu. Precīzu emisiju daudzumu aprēķinās pēc tam, kad dalībvalstis būs piešķīrušas kvotas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam, ievērojot to, ka kvotu sadales apstiprināšana dažām iekārtām bija atkarīga no šo iekārtu emisiju pamatotības un pārbaudes. Kad būs piešķirtas kvotas laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam, Komisija publicēs Kopienas kvotu kopapjomu. Kopienas emisiju kopapjoms būtu jākoriģē, lai tiktu ņemtas vērā iekārtas, kas Kopienas sistēmā iekļautas vai no tās izslēgtas laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam vai no 2013. gada.

(15)

Papildu pūliņi, ko veiks Kopienas tautsaimniecība, ir nepieciešami, tādēļ cita starpā jāpanāk, ka pārskatītā Kopienas sistēma darbojas ar vislielāko ekonomisko efektivitāti un tās pamatā ir kvotu sadales nosacījumi, kas ir pilnībā saskaņoti visā Kopienā. Tādēļ kvotu sadales pamatā vajadzētu būt izsolei – tā ir visvienkāršākā sistēma, ko parasti uzskata arī par ekonomiski efektīvāko. Tas ļautu arī novērst virspeļņas gūšanu un nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus gan esošajām iekārtām, gan jaunajām iekārtām un ekonomikām, kuru ekonomiskā izaugsme ir straujāka nekā vidējais rādītājs.

(16)

Lai saglabātu Kopienas sistēmas vides un administratīvo efektivitāti, nepieļautu konkurences kropļojumus un jaunajām iekārtām paredzētās rezerves pāragru izlietošanu, būtu jāsaskaņo noteikumi jaunām iekārtām, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis īsteno vienu un to pašu pieeju, jo īpaši attiecībā uz jēdzienu “iekārtas būtiska paplašināšana”. Tādēļ būtu jāparedz nosacījumi par saskaņotu noteikumu pieņemšanu attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu. Šajos noteikumos jēdziens “būtiska paplašināšana” attiecīgā gadījumā definējams kā iekārtas esošās uzstādītās jaudas palielināšana par vismaz 10 % vai kā būtisks iekārtas radīto emisiju pieaugums, kas saistīts ar uzstādītās jaudas palielināšanu. Kvotu sadale no jaunajām iekārtām paredzētās rezerves būtu īstenojama tikai tad, ja tā notiek saistībā ar iekārtas būtisku paplašināšanu.

(17)

Visām dalībvalstīm nāksies veikt ievērojamus ieguldījumus, lai līdz 2020. gadam samazinātu oglekļa intensitāti, un tām dalībvalstīm, kuru ienākumi uz vienu iedzīvotāju joprojām ir krietni zemāki par vidējo rādītāju un kuras ekonomiskajā attīstībā cenšas panākt turīgākās dalībvalstis, būs jāvelta ievērojami pūliņi energoefektivitātes uzlabošanai. Ņemot vērā, ka ir izvirzīts mērķis likvidēt konkurences traucējumus Kopienas iekšienē un nodrošināt iespējami lielāku ekonomisko efektivitāti, Kopienas ekonomikai pārtopot par drošu un ilgtspējīgu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas, nebūtu vēlams, ka Kopienas sistēmas aptvertajām nozarēm dalībvalstīs piemērotu atšķirīgu režīmu. Tādēļ ir jāizveido citi mehānismi, lai sniegtu atbalstu to dalībvalstu pūliņiem, kam ir zemāki ienākumi uz vienu iedzīvotāju un straujākas ekonomiskās izaugsmes izredzes. 88 % no izsolāmo kvotu kopapjoma būtu jāsadala starp dalībvalstīm atkarībā no tā, kāda bija to relatīvā procentuālā daļa no 2005. gada emisijām Kopienas sistēmā 2005. gadā vai vidējā procentuālā daļa laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam (atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka). Kopienas solidaritātes un izaugsmes vārdā 10 % no kopējā apjoma jāsadala par labu atsevišķām dalībvalstīm un jāizmanto, lai samazinātu emisijas un pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei. Sadalot minētos 10 %, būtu jāņem vērā ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2005. gadā un dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes izredzes un lielāks daudzums kvotu jāpiešķir dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju un straujas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām. Dalībvalstīm, kuru vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju par vairāk nekā 20 % pārsniedz Kopienas vidējo rādītāju, būtu jādod ieguldījums šādā sadalē, izņemot gadījumus, kad visas paketes kopējās izmaksas, kuras aplēstas Komisijas ietekmes novērtējumā, kas pievienots Īstenošanas pasākumu paketei attiecībā uz ES mērķiem saistībā ar klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju līdz 2020. gadam, pārsniedz 0,7 % no IKP. Papildu 2 % no izsolāmā kvotu daudzuma būtu jāsadala starp tām dalībvalstīm, kuru siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas 2005. gadā bija vismaz par 20 % mazākas par emisijām bāzes gadā, ko šīm valstīm nosaka Kioto protokols.

(18)

Ņemot vērā ievērojamos pūliņus, kas vajadzīgi, lai apkarotu klimata pārmaiņas un pielāgotos to nenovēršamajai ietekmei, būtu lietderīgi vismaz 50 % no kvotu izsoļu ieņēmumiem izmantot šādiem mērķiem: siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei, finansējums pētniecībai un attīstībai emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā, atjaunojamās enerģijas attīstība, lai sasniegtu Savienības mērķi – līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir atjaunojamā enerģija –, centieni izpildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %, paredzēt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uztveršanu un ģeoloģisku uzglabāšanu videi drošā veidā, iemaksas Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fondā un Pielāgošanas fondā, kura darbību aizsāka Poznaņas Konferencē par klimata pārmaiņām (COP 14 un COP/MOP 4), paredzēt pasākumus atmežošanas novēršanai un pielāgošanās sekmēšanai jaunattīstības valstīs un pasākumi saistībā ar sociālajiem aspektiem, piemēram, elektroenerģijas cenu pieaugums mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem. Šī proporcija ir ievērojami mazāka par plānotajiem valsts iestāžu tīrajiem ieņēmumiem no izsolēm, ņemot vērā, ka, iespējams, samazināsies ienākumi no uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Turklāt izsoļu ieņēmumi būtu jāizmanto Kopienas sistēmas pārvaldības administratīvo izdevumu segšanai. Šajā direktīvā būtu arī jāietver noteikumi par izsolēs iegūto līdzekļu izmantošanas uzraudzību. Informācijas sniegšana par līdzekļu izmantojumu neatbrīvo dalībvalstis no Līguma 88. panta 3. punktā noteiktā pienākuma darīt zināmus konkrētus valsts pasākumus. Direktīva neskar jebkādu tādu turpmāku valsts atbalsta procedūru rezultātus, ko var veikt atbilstīgi Līguma 87. un 88. pantam.

(19)

Tādēļ no 2013. gada elektroenerģijas nozarei izsoles būtu jānosaka pilnā apmērā, ievērojot to, ka nozares dalībnieki var augstākas CO2 izmaksas iekļaut ražojuma cenā; bezmaksas kvotas nevajadzētu piešķirt CO2 uztveršanai un uzglabāšanai, jo pietiekams stimuls jau ir pats fakts, ka par uzglabātajām emisijām kvotas nav jānodod. Lai izvairītos no konkurences kropļošanas, elektroenerģijas ražošanas iekārtām var piešķirt bezmaksas kvotas par centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu, kā arī par siltuma ražošanu vai dzesēšanu, izmantojot augstas efektivitātes koģenerāciju, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū (7), ja bezmaksas kvotas piešķir par šāda veida siltumenerģiju, kas saražota iekārtās citās nozarēs.

(20)

Galvenais ilgtermiņa stimuls CO2 uztveršanai un uzglabāšanai un jaunām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām ir tāds, ka kvotas nebūs jānodod par pastāvīgi uzglabātām vai novērstām CO2 emisijām. Turklāt, lai paātrinātu pirmo komerciekārtu un inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrāciju, būtu jārezervē kvotas no jauno iekārtu rezerves, lai pirmajām šādām iekārtām Savienībā nodrošinātu garantētu atlīdzību par pietiekamā līmenī uzglabātām vai novērstām CO2 tonnām ar nosacījumu, ka ir noslēgts nolīgums par dalīšanos zināšanās. Papildu finansējums būtu jāpiemēro pietiekama līmeņa projektiem, kuri ir inovatīvi un kuriem ir nozīmīgs operatora līdzfinansējums, kas principā sedz vairāk nekā pusi no attiecīgajām ieguldījumu izmaksām, un jāņem vērā projekta īstenojamība.

(21)

Kas attiecas uz citām Kopienas sistēmas aptvertajām nozarēm, būtu jāparedz pārejas kārtība, proti, 2013. gadā piešķirtās bezmaksas kvotas veidotu 80 % no daudzuma, kas atbilst Kopienas emisiju procentuālajam apjomam laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam, ko šīs iekārtas emitējušas, proporcionāli Kopienas ikgadējam kvotu kopapjomam. Pēc tam piešķirto bezmaksas kvotu apjomu katru gadu vajadzētu samazināt par vienādu daudzumu tā, lai 2020. gadā bezmaksas kvotas tiktu piešķirtas 30 % apmērā, ar nolūku panākt, ka 2027. gadā kvotas vairs netiek piešķirtas.

(22)

Lai nodrošinātu oglekļa un elektrības tirgu sakārtotu darbību, kvotu izsoles laikam no 2013. gada vajadzētu uzsākt līdz 2011. gadam un to pamatā vajadzētu būt skaidriem un objektīviem principiem, kas noteikti pietiekamu laiku pirms izsoļu sākuma.

(23)

Lai mazinātu konkurences kropļojumus Kopienā, būtu jāparedz, ka pagaidu bezmaksas kvotas iekārtām piešķir, ievērojot saskaņotus Kopienas mēroga noteikumus (“ex ante līmeņatzīmes”). Šie noteikumi būtu jāizstrādā, ņemot vērā vislietderīgākās tehnoloģijas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un energoefektivitātes jomā, aizstājējus, alternatīvus ražošanas procesus, biomasas izmantošanu, atjaunojamos enerģijas avotus un CO2 uztveršanu un uzglabāšanu. Šādi noteikumi nedrīkst radīt stimulu emisiju palielināšanai, un tiem jānodrošina, ka aizvien lielāka daļa šo kvotu tiek izsolīta. Kvotu sadale jānosaka pirms tirdzniecības perioda, lai nodrošinātu netraucētu tirgus darbību. Šajos saskaņotajos noteikumos var ņemt vērā arī emisijas, kas saistītas ar viegli uzliesmojošu dūmgāzu izmantošanu, ja rūpnieciskajā procesā nav iespējams izvairīties no šādu dūmgāzu rašanās. Šajā sakarā noteikumos var paredzēt bezmaksas kvotu piešķiršanu to iekārtu operatoriem, kurās sadedzina attiecīgās dūmgāzes, vai to iekārtu operatoriem, kurās šīs gāzes rodas. Tāpat noteikumiem nevajadzētu pieļaut nepamatotus konkurences kropļojumus rūpniecisko iekārtu elektroapgādes, siltumapgādes un dzesēšanas pakalpojumu tirgū. Turklāt šie noteikumi nedrīkstētu radīt pārmērīgus konkurences kropļojumus starp rūpnieciskām darbībām, kas veiktas viena operatora iekārtās, un ražošanu ārpakalpojumu sniedzēja iekārtās. Šos noteikumus piemēro jaunām iekārtām, kas veic tādas pašas darbības kā esošās iekārtas, kurām piešķir pagaidu bezmaksas kvotas. Lai novērstu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, bezmaksas kvotas nepiešķir par elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās. Kvotas, kas 2020. gadā joprojām ir jauno iekārtu rezervē, būtu jānodod izsolē.

(24)

Kopiena arī turpmāk uzņemsies vadību sarunās attiecībā uz vērienīgu starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, lai panāktu, ka zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugums nebūtu lielāks par 2 °C, un atzinīgi vērtē UNFCCC pušu 13. konferences un 2007. gada 3. līdz 14. decembrī Indonēzijas pilsētā Bali notikušās Kioto protokola dalībvalstu 3. sanāksmes gūtās sekmes virzībā uz šo mērķi. Ja pārējās attīstītās valstis un citi lielākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju radītāji nav šīs starptautiskās vienošanās dalībnieki, tas var izraisīt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pieaugumu trešās valstīs, kur rūpniecībai netiktu piemēroti līdzvērtīgi oglekļa emisiju ierobežojumi (“CO2 emisiju pārvirze”); tajā pašā laikā dažas energoietilpīgas nozares un apakšnozares Kopienā, kuras konkurē starptautiskajā tirgū, varētu nokļūt ekonomiski neizdevīgā pozīcijā. Tas varētu mazināt ieguvumus no Kopienas pasākumiem un apdraudētu vides integritāti. Lai novērstu ar CO2 emisiju pārvirzi saistīto risku, Kopienai būtu jāpiešķir bezmaksas kvotas 100 % apjomā nozarēm un apakšnozarēm, kas atbilst attiecīgiem kritērijiem. Šo nozaru un apakšnozaru definīcija un vajadzīgie pasākumi būtu jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, un nepieļautu pārmērīgu kompensāciju. Attiecībā uz tādām konkrētām nozarēm vai apakšnozarēm, kurās var pienācīgi pamatot, ka CO2 emisiju pārvirzi citādi novērst nav iespējams, kurās elektroenerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām un kurās elektroenerģijas ražošana noris efektīvi, īstenojot pasākumus, var ņemt vērā elektroenerģijas patēriņu ražošanas procesā, nemainot kvotu kopapjomu. Ar CO2 emisiju pārvirzi saistītais risks šajās nozarēs vai apakšnozarēs jānovērtē, par sākuma punktu pieņemot 3 ciparu līmeni (NACE-3 kods) vai, ja nepieciešams un ja ir pieejami attiecīgi dati, 4 ciparu līmeni (NACE-4 kods).

(25)

Tādēļ Komisijai līdz 2010. gada 30. jūnijam būtu jāpārskata stāvoklis, jāapspriežas ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem un, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu, jāiesniedz ziņojums, kam pievieno attiecīgus priekšlikumus. Šajā sakarā Komisijai līdz 2009. gada 31. decembrim būtu jānoskaidro, kuras energoietilpīgās nozares vai apakšnozares varētu skart CO2 emisiju pārvirze. Sagatavojot šo analīzi, būtu jāizvērtē, vai ražotājiem ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas neveic līdzvērtīgus emisiju samazināšanas pasākumus. Energoietilpīgām nozarēm, par kurām konstatēts, ka tās apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, varētu piešķirt vairāk bezmaksas kvotu, vai arī varētu ieviest reāli funkcionējošu oglekļa izlīdzināšanas sistēmu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus attiecībā uz trešo valstu iekārtām un Kopienas iekārtām, kuras apdraud ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Izveidojot šādu sistēmu, importētājiem varētu izvirzīt ne mazāk labvēlīgas prasības kā iekārtām Kopienā, piemēram, varētu paredzēt kvotu nodošanu. Visiem pasākumiem jāatbilst UNFCCC principiem, īpaši principam par kopīgiem, tomēr atšķirīgiem pienākumiem un iespējām, ievērojot īpašo stāvokli vismazāk attīstītajās valstīs (VAV). Tāpat pasākumiem jāatbilst Kopienas starptautiskajām saistībām, tostarp saistībām, kas izriet no PTO nolīguma.

(26)

Diskusijām Eiropadomē par to nozaru vai apakšnozaru noteikšanu, kuras pakļautas nopietnam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, ir ārpuskārtas raksturs, un tās nekādā ziņā neietekmē procedūras, ar kurām Komisija pilda īstenošanas pilnvaras, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Līguma 202. pantu.

(27)

Dalībvalstis var uzskatīt, ka konkrētām iekārtām, kurām ir konstatēts ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks, nepieciešama pagaidu kompensācija attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām un iekļautas elektroenerģijas cenās. Šāds atbalsts būtu jāpiešķir tikai tad, ja tas ir nepieciešams un samērīgs, kā arī būtu jānodrošina, ka tiek saglabāti Kopienas sistēmas stimuli taupīt enerģiju un veicināt pieprasījuma maiņu, “pelēkās” enerģijas vietā izvēloties “zaļo”.

(28)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Kopienā, būtu jāizveido vienoti noteikumi par to, kā Kopienas sistēmā iesaistītie operatori var izmantot kredītus par emisiju samazināšanu ārpus Kopienas. Kioto protokolā noteikti skaitliski emisiju mērķi attīstītajām valstīm laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, un tajā paredzēta sertificēta emisiju samazināšana (SES) saskaņā ar Tīras attīstības mehānismu (TAM) un emisiju samazināšanas vienību (ESV) saskaņā ar kopīgi īstenojamiem (KI) projektiem izveide un to izmantošana attīstītās valstis, lai daļēji sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus. Lai gan Kioto protokolā nav paredzēts, ka ESV varētu tikt radītas, sākot ar 2013. gadu, ja nav noteikti jauni skaitliski emisiju mērķi projektu norises valstīs, tomēr pastāv varbūtība, ka būs iespējams arī turpmāk radīt TAM kredītus. Jāparedz, ka pēc tam, kad būs noslēgta starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām, jāparedz plašāka SES un ESV izmantošana no valstīm, kas ratificējušas šo vienošanos. Ja šāda vienošanās netiek noslēgta, turpmāka SES un ESV izmantošana mazinātu šīs iniciatīvas nozīmi un būtu grūtāk sasniegt Kopienas mērķi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. SES un ESV izmantošanai jābūt saskanīgai ar Kopienas noteikto mērķi – līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % enerģijas iegūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un veicināt energoefektivitāti, inovācijas un tehnoloģiju attīstību. Ar nosacījumu, ka tas atbilst izvirzītajiem mērķiem, ir jāparedz iespēja noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai radītu stimulu emisiju samazināšanai šajās valstīs un panāktu reālus un lielākus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumus, vienlaikus rosinot Kopienas uzņēmumus pievērsties inovācijām un veicinot tehnoloģisko attīstību trešās valstīs. Šādus nolīgumus var ratificēt vairākas valstis. Ja Kopiena apstiprina pieņemamu starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, jāpaplašina piekļuve kredītiem, ko dod projektu īstenošana trešās valstīs, un vienlaikus jāpalielina emisiju samazinājumi ar Kopienas sistēmas starpniecību.

(29)

Lai nodrošinātu paredzamību, operatoriem vajadzētu būt skaidrībai par iespēju pēc 2012. gada izmantot pārpalikušās SES un ESV, kuras bija atļauts izmantot laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam un kuras iegūtas, īstenojot projektus, ko varēja izmantot Kopienas sistēmā laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam. Tā kā pirms 2015. gada dalībvalstis nevar pārnest operatoru rīcībā esošās SES un ESV no viena starptautiskos nolīgumos noteiktā saistību perioda uz nākamo (SES un ESV “uzkrāšana”) un ar nosacījumu, ka dalībvalstis izvēlas atļaut minēto SES un ESV uzkrāšanu (ņemot vērā, ka tiesības šādus kredītus uzkrāt ir ierobežotas), šo skaidrību varētu nodrošināt, paredzot, ka dalībvalstīm jāatļauj operatoriem minētās SES un ESV (kas piešķirtas par emisiju samazinājumiem pirms 2012. gada) apmainīt pret kvotām, kas derīgas no 2013. gada. Tomēr, tā kā dalībvalstīm nebūtu obligāti jāakceptē SES un ESV, jo tās nevar būt pārliecinātas, ka varēs šos kredītus izmantot, lai izpildītu pašreizējās starptautiskās saistības, šī prasība nebūtu jāpaildzina pēc 2015. gada 31. marta. Operatoriem būtu jānodrošina tādas pašas garantijas attiecībā uz SES par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, kas iegūtas, realizējot pirms 2013. gada uzsāktus projektus. Ir svarīgi, lai operatori izmantotu kredītus no projektiem, kuri rada reālus, pārbaudāmus, papildu un pastāvīgus emisiju samazinājumus, dod pārliecinošu ieguldījumu ilgtermiņa attīstībā un tiem nav ievērojamu negatīvu vides vai sociālo seku. Būtu jāizveido procedūra, kura dod iespēju izslēgt konkrētus projektu veidus.

(30)

Ja starptautiskas vienošanās par klimata pārmaiņām noslēgšana kavējas, būtu jāparedz iespēja Kopienas sistēmā izmantot kredītus, kas iegūti, realizējot kvalitatīvus projektus; tas iespējams, noslēdzot nolīgumus ar trešām valstīm. Šādi divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi varētu ļaut arī turpmāk Kopienas sistēmā akceptēt projektus, kas radīja ESV līdz 2012. gadam, bet kas saskaņā ar Kioto protokolu vairs nav kompetenti to darīt.

(31)

Klimata pārmaiņu ietekme vissmagāk skars VAV, lai gan tās rada pavisam nelielu daļu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Tādēļ tad, kad izsolēs gūtos ieņēmumus izmanto, lai veicinātu jaunattīstības valstu pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmei, īpaša vērība būtu jāpievērš VAV vajadzībām. Šajās valstīs īstenoti pavisam nedaudzi TAM projekti, tādēļ būtu lietderīgi nepārprotami noteikt, ka pat tādā gadījumā, ja netiks noslēgta starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām, tiks akceptēti kredīti no projektiem, kas pēc 2012. gada uzsākti VAV, ja tie patiesi ir papildu projekti un veicina ilgtspējīgu attīstību. VAV šīs tiesības varētu piemērot līdz 2020. gadam ar nosacījumu, ka tās ir ratificējušas vai nu starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, vai arī divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu ar Kopienu.

(32)

Kad būs noslēgta starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām, būs iespējams izmantot papildu kredītus apmērā, kas nepārsniedz pusi no Kopienas sistēmas nodrošinātā papildu samazinājuma, un augstvērtīgus TAM kredītus no trešām valstīm Kopienas sistēmā no 2013. gada drīkstētu izmantot tikai tādā gadījumā, ja šīs valstis ratificējušas starptautisko vienošanos.

(33)

Kopienai un tās dalībvalstīm projekta pasākumus būtu jāatļauj īstenot tikai tad, ja ikviena projekta dalībnieka galvenā mītne atrodas valstī, kas noslēgusi starptautisku vienošanos par šādiem projektiem, lai nepieļautu, ka šādu iespēju ļaunprātīgi izmanto uzņēmumi no valstīm, kas nav noslēgušas starptautisku vienošanos (“parazītisms”), izņemot gadījumus, kad šie uzņēmumi atrodas trešās valstīs vai pavalstīs, vai reģionālās struktūrās, kas saistītas ar Kopienas sistēmu.

(34)

Tas, ka dažos šīs direktīvas noteikumos izdarīta atsauce uz to, ka Kopiena apstiprina starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, neskar to, ka minēto vienošanos var noslēgt arī dalībvalstis.

(35)

Ņemot vērā gūto pieredzi, būtu jāuzlabo Kopienas sistēmas noteikumi par emisiju monitoringu, ziņošanu un pārbaudi.

(36)

Savienībai būtu jāstrādā, lai izveidotu starptautiski atzītu sistēmu atmežošanas samazināšanai un apmežošanas un mežu atjaunošanas palielināšanai, atbalstot mērķi, kas noteikts UNFCCC – proti, ņemot vērā spēkā esošos nolīgumus, izstrādāt finansēšanas mehānismus kā daļu no efektīvas, iedarbīgas, taisnīgas un saskaņotas finansiālās sistēmas, kā paredz starptautiskā vienošanās par klimata pārmaiņām, par kuru jāvienojas Kopenhāgenas Konferencē par klimata pārmaiņām (COP 15 un COP/MOP 5).

(37)

Lai būtu skaidrs, ka Direktīva 2003/87/EK attiecas uz visu veidu katliem, degkamerām, turbīnām, sildītājiem, kurtuvēm, sadedzināšanas iekārtām, apdedzināšanas krāsnīm, citu veidu krāsnīm, cepļiem, žāvētājiem, dzinējiem, kurināmā elementiem, ķīmiskajiem sadedzināšanas blokiem, degļiem un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtām, tā būtu jāpapildina ar “sadedzināšanas” definīciju.

(38)

Lai nodrošinātu, ka Kopienā bez ierobežojumiem var notikt darījumi ar kvotām un ka Kopienas sistēmu var sasaistīt ar emisiju tirdzniecības sistēmām trešās valstīs, pavalstīs un reģionālās struktūrās, sākot ar 2012. gada janvāri visas kvotas būtu jāuzkrāj Kopienas reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (2004. gada 11. februāris) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (8). Šim noteikumam nevajadzētu skart tādu valstu reģistru pastāvēšanu, kuros reģistrē emisijas, uz kurām neattiecas Kopienas sistēma. Kopienas reģistram būtu jāsniedz tādas pašas kvalitātes pakalpojumi kā valstu reģistriem.

(39)

Sākot ar 2013. gadu, CO2 videi droša uztveršana, transports un ģeoloģiskā uzglabāšana būtu jāiekļauj Kopienas sistēmā ar saskaņotiem noteikumiem.

(40)

Būtu jāparedz kārtība kvotu savstarpējai atzīšanai starp Kopienas sistēmu un citām obligātām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmām, kuras paredz absolūtos emisiju ierobežojumus un kuras izveidotas jebkurā trešā valstī, pavalstī vai reģionālā struktūrā.

(41)

Vajadzētu mudināt Kopienas sistēmā piedalīties arī Savienības kaimiņvalstis, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām. Komisijai būtu jādara viss iespējamais šā mērķa sasniegšanai, piedaloties sarunās un sniedzot finansiālu un tehnisku atbalstu esošajām, topošajām kandidātvalstīm un valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika. Tas sekmētu tehnoloģiju un zināšanu tālāknodošanu šīm valstīm, kas ir svarīgs veids, kā veicināt vispārēju labumu ekonomikas, vides un sociālajā jomā.

(42)

Šajā direktīvā būtu jāparedz nolīgumu slēgšana par kvotu savstarpēju atzīšanu starp Kopienas sistēmu un citām obligātajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmām, kuru absolūtie emisiju ierobežojumi ir saderīgi ar Kopienas sistēmu, ņemot vērā centienus vides jomā un stabilas, salīdzināmas emisiju monitoringa, ziņošanas un pārbaudes mehānisma un atbilstības sistēmas esamību.

(43)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot Kopienas sistēmu, būtu jārada iespēja piešķirt kvotas par projektiem, kas samazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, ar nosacījumu, ka šos projektus realizē saskaņā ar Kopienas līmenī pieņemtiem un saskaņotiem noteikumiem un ka šādi projektu nerada emisiju samazinājumu dubultu uzskaiti vai neliedz paplašināt Kopienas sistēmas darbības jomu vai īstenot citus politikas pasākumus to emisiju samazināšanai, kas nav iekļautas Kopienas sistēmā.

(44)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(45)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt pasākumus attiecībā uz “jaunas iekārtas” definēšanas noteikumu saskaņošanu, kvotu izsoli, Kopienas mēroga pagaidu kvotu sadali, to kritēriju un noteikumu noteikšanu, kurus piemēro konkrētu demonstrācijas projektu izvēlei, to nozaru un apakšnozaru saraksta izveidi, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, kredītu izmantošanu, emisiju monitoringu, ziņošanu un pārbaudi, pārbaudītāju akreditēšanu, projektu saskaņoto noteikumu īstenošanu, kā arī konkrētu pielikumu grozīšanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2003/87/EK elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(46)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 2003/87/EK.

(47)

Ir lietderīgi paredzēt, ka savlaicīgi tiek transponēti tie noteikumi, kas ļauj sagatavoties Kopienas sistēmas darbībai jaunā režīmā no 2013. gada.

(48)

Lai pareizi noslēgtu 2008.–2012. gada tirdzniecības posmu, arī turpmāk būtu jāpiemēro Direktīvā 2003/87/EK izklāstītie noteikumi, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Direktīvu 2004/101/EK (10), Direktīvu 2008/101/EK (11) un Regulu (EK) Nr. 219/2009 (12), tomēr neskarot Komisijas iespējas pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai no 2013. gada Kopienas sistēma varētu darboties jaunā režīmā.

(49)

Šīs direktīvas piemērošana neskar Līguma 87. un 88. pantu.

(50)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(51)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(52)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

1.

Direktīvas 1. pantam pievieno šādas daļas:

“Tāpat šī direktīva paredz, ka vēl vairāk jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai sekmētu emisiju samazināšanu tādā mērā, kā no zinātnes viedokļa ir vajadzīgs, lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas.

Šajā direktīvā ir paredzēti arī noteikumi, kuros paredzēts, kā novērtēt un īstenot stingrāku Kopienas mērķi par emisiju samazināšanu virs 20 %, un kurus piemēro pēc tam, kad Kopiena ir apstiprinājusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kuras īstenošanas rezultātā siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazinājums būtu lielāks par 9. pantā noteikto, kā to atspoguļo Eiropadomes 2007. gada marta sanāksmē pieņemtās 30 % saistības.”

2.

Direktīvas 3. pantu groza šādi:

3.

Direktīvas 3.c panta 2. punktā vārdkopu “11. panta 2. punktā” aizstāj ar vārdkopu “13. panta 1. punktā”.

4.

Direktīvas 3.g pantā vārdkopu “pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 14. pantu” aizstāj ar vārdu “14. pantā minēto regulu”.

5.

Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas

Dalībvalstis nodrošina, ka no 2005. gada 1. janvāra neviena iekārta neveic I pielikumā minētās darbības, kuru rezultātā rodas attiecīgā emisija, ja vien operatoram nav saskaņā ar 5. un 6. pantu kompetentas iestādes izsniegtas atļaujas vai arī iekārta ir izslēgta no Kopienas sistēmas saskaņā ar 27. pantu. Šo noteikumu attiecina arī uz iekārtām, kas iekļautas saskaņā ar 24. pantu.”

6.

Direktīvas 5. panta d) punktu aizstāj ar šādu punktu:

7.

Direktīvas 6. pantu groza šādi:

8.

Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Pārmaiņas attiecībā uz iekārtām

Operators informē kompetento iestādi par visām plānotajām pārmaiņām attiecībā uz iekārtas būtību, darbību, paplašināšanu vai būtisku jaudas samazināšanu, sakarā ar ko var būt vajadzība atjaunināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļauju. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atjaunina atļauju. Ja mainās iekārtas operatora identitāte, kompetentā iestāde atjaunina atļauju, iekļaujot tajā jaunā operatora vārdu vai nosaukumu un adresi.”

9.

Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

Kopienas kvotu kopapjoms

Ik gadus piešķirto Kopienas kvotu kopapjoms, sākot ar 2013. gadu, lineāri samazinās, par aprēķina atskaites punktu ņemot 2008.–2012. gada perioda vidu. Apjomu samazina, piemērojot lineāru koeficientu 1,74 %, salīdzinot ar to gada vidējo kvotu kopapjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam.

Līdz 2010. gada 30. jūnijam Komisija publisko visas Kopienas kvotu kopapjomu 2013. gadam, pamatojoties uz to kvotu apjomu, kuras dalībvalstis piešķīrušas vai kuras tām jāpiešķir saskaņā ar Komisijas lēmumiem par emisiju kvotu valsts sadales plāniem laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam.

Komisija pārskata lineāro faktoru un, ja vajadzīgs, sākot ar 2020. gadu, iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai pieņemtu lēmumu līdz 2025. gadam.”

10.

Iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Kopienas kvotu apjoma korekcija

1.   Kas attiecas uz iekārtām, kuras laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam saskaņā ar 24. panta 1. punktu bija iekļautas Kopienas sistēmā, no 2013. gada 1. janvāra tām piešķiramo kvotu apjomu koriģē tā, lai tas atspoguļotu to vidējo apjomu gadā, kurš šīm iekārtām bija piešķirts periodā, kad notika šo iekārtu iekļaušana Kopienas sistēmā, un kurš turklāt koriģēts ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

2.   Kas attiecas uz iekārtām, kuras veic I pielikumā minētās darbības un kuras Kopienas sistēmā iekļautas tikai no 2013. gada, dalībvalstis nodrošina, ka šādu iekārtu operatori attiecīgajai kompetentajai iestādei iesniedz pienācīgi pamatotus un neatkarīgi pārbaudītus datus par emisijām, lai šīs iekārtas varētu ņemt vērā, koriģējot Kopienai piešķiramo kvotu apjomu.

Visus šādus datus līdz 2010. gada 30. aprīlim iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi 14. panta 1. punktam.

Ja iesniegtie dati ir pienācīgi pamatoti, kompetentā iestāde par to paziņo Komisijai līdz 2010. gada 30. jūnijam un piešķiramo kvotu apjomu, kas koriģēts ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu, attiecīgi koriģē. Ja iekārtas emitē nevis CO2, bet citas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, kompetentā iestāde var paziņot zemāku emisiju apjomu, ņemot vērā šo iekārtu emisiju samazināšanas potenciālu.

3.   Komisija līdz 2010. gada 30. septembrim publicē 1. un 2. punktā minētos koriģētos apjomus.

4.   Attiecībā uz iekārtām, kas izslēgtas no Kopienas sistēmas saskaņā ar 27. pantu, Kopienas kvotu kopapjoms, kas tiks piešķirts no 2013. gada 1. janvāra, ir jākoriģē, to samazinot tā, lai atspoguļotu šo iekārtu pārbaudīto emisiju gada vidējo apjomu laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam, kas koriģēts ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.”

11.

Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Kvotu izsole

1.   Sākot ar 2013. gadu, dalībvalstis izsola visas kvotas, kas nav piešķirtas bez maksas saskaņā ar 10.a un 10.c pantu. Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija nosaka un publicē aplēses par izsolāmo kvotu apjomu.

2.   Kopējo kvotu apjomu, ko izsolīs katra dalībvalsts, veido šādi komponenti:

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras Kopienas sistēmā 2005. gadā nepiedalījās, a) apakšpunktā paredzēto daļu aprēķina, izmantojot šo valstu pārbaudītās emisijas Kopienas sistēmā 2007. gadā.

Ja vajadzīgs, b) un c) apakšpunktā minēto procentuālo apjomu proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka pārdalītais daudzums ir attiecīgi 10 % un 2 %.

3.   Dalībvalstis nosaka kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu. Vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas, tostarp visiem ieņēmumiem no izsolēm, kuras minētas 2. punkta b) un c) apakšpunktā, vai no šo ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalenta izmanto vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:

Uzskata, ka dalībvalstis ir izpildījušas šo punktu, ja tām ir un tās īsteno tādu fiskālo vai finansiālo atbalstu reglamentējošu politiku, tostarp jo īpaši jaunattīstības valstīs, vai tādu iekšējo politiku par finansiālā atbalsta sniegšanu, kura izstrādāta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai un kuras vērtība ir vismaz 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot 2. punktā minētās kvotas, tostarp no visiem ieņēmumiem, kuri gūti 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajās izsolēs.

Ziņojumos, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 280/2004/EK, ietver informāciju par ieņēmumu izmantošanu un pasākumiem, kuri veikti atbilstīgi šim punktam.

4.   Komisija līdz 2010. gada 30. jūnijam pieņem regulu par izsoles laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem, lai nodrošinātu, ka izsoles norit atklāti, pārredzami, saskaņoti un bez diskriminācijas. Tādēļ procesam ir jābūt paredzamam, jo īpaši attiecībā uz izsoļu laika grafiku un secību, kā arī prognozētajiem pieejamo kvotu apjomiem.

Izsoles rīko tā, lai:

Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Dalībvalstis iesniedz ziņojumus par katras izsoles noteikumu pareizu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz godīgu un atklātu pieeju, pārredzamību, cenu veidošanu, kā arī tehniskajiem un ekspluatācijas aspektiem. Šie ziņojumi ir jāiesniedz mēneša laikā pēc izsoles norises un jāpublisko Komisijas interneta vietnē.

5.   Komisija uzrauga Eiropas oglekļa tirgus darbību. Katru gadu tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par oglekļa tirgus darbību, tostarp par izsoļu īstenošanu, likviditāti un izsolītajiem kvotu apjomiem. Ja nepieciešams, dalībvalstis nodrošina, ka visa attiecīgā informācija Komisijai tiek iesniegta vismaz divus mēnešus pirms ziņojuma pieņemšanas Komisijā.”

12.

Iekļauj šādus pantus:

“10.a pants

Kopienas mēroga pagaidu noteikumi, lai saskaņotu bezmaksas kvotu piešķiršanu

1.   Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus šā panta 4., 5., 7. un 12. punktā minēto kvotu saskaņotai sadalei, tostarp visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai saskaņoti piemērotu 19. punktu.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz Kopienas mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10.c pants, un izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.

Katrai nozarei un apakšnozarei līmeņatzīmes parasti aprēķina attiecībā uz galaproduktu, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē visā ražošanas procesā iespējami vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektīvus ietaupījumus.

Nosakot principus ex-ante līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.

Pēc tam, kad Kopiena ir apstiprinājusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumi, kas līdzvērtīgi Kopienā noteiktajiem samazinājumiem, Komisija minētos noteikumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā vienošanās nosacījumus.

2.   Nosakot principus ex ante līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, par sākuma punktu pieņem nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējo rādītāju Kopienā 2007. un 2008. gadā. Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.

Regulās, kas pieņemtas saskaņā ar 14. un 15. pantu, paredz saskaņotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes noteikumus ar ražošanu saistītām siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām, lai noteiktu ex-ante līmeņatzīmes.

3.   Ievērojot 4. un 8. punktu un neatkarīgi no 10.c panta noteikumiem, bezmaksas kvotas nesadala elektroenerģijas ražošanas iekārtām, CO2 uztveršanas iekārtām, CO2 transportēšanas cauruļvadiem vai CO2 uzglabāšanas vietām.

4.   Bezmaksas kvotas sadala centralizētai siltumapgādei, kā arī augstas efektivitātes koģenerācijai (kā definēts Direktīvā 2004/8/EK), ja ir ekonomiski pamatots pieprasījums pēc siltuma ražošanas vai dzesēšanas. Pēc 2013. gada katru gadu šīm iekārtām par siltuma ražošanu piešķirto kvotu kopapjomu koriģē ar 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

5.   Maksimālais ikgadējais kvotu apjoms, ko izmanto, aprēķinot sadalāmās kvotas iekārtām, kuras nav iekļautas 3. punktā un kuras nav jaunas iekārtas, nedrīkst būt lielāka par summu, ko veido:

Vajadzības gadījumā izmanto vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu.

6.   To nozaru vai apakšnozaru interesēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ar siltumnīcas efekta gāzu emisijām saistītās izmaksas, kas atsaucas uz elektroenerģijas cenām, dalībvalstis var arī paredzēt finansiālus pasākumus, lai kompensētu šīs izmaksas un tad, ja šādi finanšu pasākumi atbilst noteikumiem par valsts atbalstu, kas ir spēkā un kas vēl jāpieņem šajā jomā.

Šo pasākumu pamatā ir ex-ante līmeņatzīmes par netiešajām CO2 emisijām uz produkcijas vienību. Šīs ex-ante līmeņatzīmes attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei aprēķina kā rezultātu, ko dod patērētās elektroenerģijas daudzums uz ražošanas vienību atbilstīgi visefektīvākajai pieejamajai tehnoloģijai un CO2 emisijas attiecīgajā Eiropas elektroenerģijas ražošanas struktūrā.

7.   Laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam 5 % no Kopienas kvotu kopapjoma, kas noteikts saskaņā ar 9. un 9.a pantu, rezervē jaunām iekārtām; šis ir maksimālais apjoms, ko var sadalīt jaunām iekārtām saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šā panta 1. punktam. Kopienas rezervei paredzētās kvotas, kas nav sadalītas ne jaunām iekārtām, ne izlietotas laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar šā panta 8., 9 vai 10. punktu, dalībvalstis izsola, ņemot vērā, kādu labumu no šīs rezerves ir guvušas dalībvalstu iekārtas, saskaņā ar 10. panta 2. punktu un – attiecībā uz sīki izstrādātu kārtību un laika grafiku – saskaņā ar 10. panta 4. punktu, kā arī attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.

Kvotu sadali koriģē, piemērojot 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem saskaņotus noteikumus par definīcijas “jauna iekārta” piemērošanu, jo īpaši saistībā ar “būtiskas palielināšanas” definīciju.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8.   Līdz 2015. gada 31. decembrim ir pieejami 300 miljoni kvotu, kas paredzētas jauno iekārtu rezervei, lai palīdzētu atbalstīt celtniecību un darbību komerciāliem demonstrācijas projektiem, kuru skaits nepārsniedz 12 un kuru mērķis ir CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana (CCS) videi drošā veidā, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrācijas projektiem Savienības teritorijā.

Kvotas dara pieejamas, lai atbalstītu demonstrācijas projektus, kuri ģeogrāfiski līdzsvaroti paredz attīstīt dažādas CO2 uztveršanas un uzglabāšanas, kā arī inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, kas vēl nav ekonomiski izdevīgas. Šo kvotu piešķiršana ir atkarīga no CO2 emisiju kontrolētas novēršanas.

Projektus izvēlas, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, kuros iekļautas prasības dalīties zināšanās. Šos kritērijus un pasākumus pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru un publisko.

Kvotas tiek rezervētas projektiem, kas atbilst trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Atbalstu šiem projektiem sniedz dalībvalstis, un tas papildina būtisku iekārtas operatora līdzfinansējumu. Projektus var līdzfinansēt arī attiecīgā dalībvalsts, kā arī tiek izmantoti citi instrumenti. Nevienam projektam atbalsts, ko piešķir, izmantojot šajā punktā paredzēto mehānismu, nepārsniedz 15 % no kopējā šim nolūkam paredzēto kvotu apjoma. Šīs kvotas ņem vērā atbilstoši 7. punktam.

9.   Ja Kopienas sistēmā pārbaudītais kopējais emisiju daudzums Lietuvai laikposmā no 2013. gada līdz 2015. gadam pārsniedz summu, kuru veido Lietuvas iekārtām piešķirtās bezmaksas kvotas, kas paredzētas elektroenerģijas ražošanas emisijām šajā periodā, un trīs astotdaļas no kvotām, ko Lietuva var izsolīt laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam, Lietuva, kas saskaņā ar 1. punktu 2003. gada Pievienošanās aktam pievienotajā 4. protokolā par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā ir apņēmusies slēgt Ignalinas atomelektrostacijas 2. vienību vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim, var pieprasīt kvotas no jauno iekārtu rezerves, ko tā drīkst izsolīt atbilstīgi 10. panta 4. punktā minētajai regulai. Maksimālais šādu kvotu skaits ir līdzvērtīgs pārsniegtajām emisijām šajā periodā, ja emisiju pārsniegšana ir saistīta ar palielinātu emisiju daudzumu, kas radušās elektroenerģijas ražošanā, no kurām atņem jebkādu daudzumu, par kādu kvotu sadale šajā dalībvalstī laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam pārsniedz pārbaudīto emisiju daudzumu Lietuvai Kopienas sistēmā šajā periodā. Jebkādas šādas kvotas ņem vērā atbilstoši 7. punktam.

10.   Jebkura dalībvalsts, kuras elektroenerģijas tīkls ir saslēgts ar Lietuvu un kura 2007. gadā vairāk nekā 15 % savā teritorijā patērētās elektroenerģijas importēja no Lietuvas, palielinoties emisijām sakarā ar ieguldījumiem jaunās elektroenerģijas ražotnēs, 9. punktu var piemērot mutatis mutandis saskaņā ar minētajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

11.   Ievērojot 10.b pantu, bezmaksas kvotu apjoms, ko sadala saskaņā ar šā panta 4. līdz 7. punktu, 2013. gadā ir 80 % no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem. Pēc tam bezmaksas kvotas ik gadus samazina par vienādu daudzumu, lai 2020. gadā piešķirtu 30 % bezmaksas kvotu un lai 2027. gadā netiktu piešķirtas bezmaksas kvotas.

12.   Ievērojot 10.b pantu, 2013. gadā un katrā turpmākajā gadā līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, atbilstoši 1. punktam piešķir bezmaksas kvotas 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem.

13.   Līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija, pamatojoties uz 14. līdz 17. punktā minētajiem kritērijiem, pēc apspriešanās Eiropadomē nosaka 12. punktā minēto nozaru vai apakšnozaru sarakstu.

Katru gadu Komisija pēc savas iniciatīvas vai kādas dalībvalsts pieprasījuma iekļauj nozari vai apakšnozari šā punkta pirmajā daļā minētajā sarakstā, ja analītiskā ziņojumā var pierādīt, ka šī nozare vai apakšnozare pēc pārmaiņām, kas būtiski ietekmējušas nozares vai apakšnozares darbību, atbilst 14. līdz 17. punktā paredzētajiem kritērijiem.

Šā panta īstenošanas nolūkā Komisija apspriežas ar dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm vai apakšnozarēm un citām ieinteresētajām pusēm.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

14.   Lai noteiktu 12. punktā minētās nozares vai apakšnozares, Komisija Kopienas mērogā novērtē, cik lielā mērā attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē atkarībā no iedalījuma līmeņa ir iespējams vajadzīgo kvotu iegādes tiešās izmaksas un netiešās izmaksas, kas radušās, šīs direktīvas īstenošanas rezultātā paaugstinoties elektroenerģijas cenām, iekļaut galaprodukta cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu ārpuskopienas iekārtām, kas ir mazāk oglekļa efektīvas. Šo vērtējumu pamatā ir oglekļa vidējā cena saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu, kas pievienots Īstenošanas pasākumu paketei attiecībā uz ES mērķiem saistībā ar klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju līdz 2020. gadam, un, ja vien tie ir pieejami, dati par tirdzniecību, ražošanu un pievienoto vērtību par pēdējiem trim gadiem saistībā ar katru nozari vai apakšnozari.

15.   Nozare vai apakšnozare ir uzskatāma par pakļautu būtiskam CO2 emisiju pārvirzes riskam, ja:

16.   Neskarot 15. punktu, nozare vai apakšnozare ir arī uzskatāma par pakļautu būtiskam CO2 emisiju pārvirzes riskam, ja:

17.   Šā panta 13. punktā minēto sarakstu var papildināt pēc tam, kad ir pabeigts kvalitatīvs novērtējums, ņemot vērā turpmāk minētos kritērijus, kad attiecīgie dati ir pieejami:

18.   Šā panta 13. punktā minēto sarakstu nosaka, ņemot vērā turpmāk norādīto, ja ir pieejami attiecīgie dati:

19.   Bezmaksas kvotas nesadala iekārtām, kuras ir pārtraukušas darbību, ja vien attiecībā uz šo iekārtu operators kompetentajai iestādei uzskatāmi nepierāda, ka tās darbība tiks atsākta konkrēti norādītā un pieņemamā laikā. Iekārtas, par kurām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atļaujas termiņš ir beidzies vai atļauja ir anulēta, kā arī iekārtas, kuru darbība vai darbības atsākšana nav tehniski iespējama, uzskata par tādām, kas pārtraukušas darbību.

20.   Noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, Komisija iekļauj noteikumus to iekārtu definēšanai, kuras daļēji pārtraukušas darbību vai būtiski samazinājušas savu jaudu, un, ja vajadzīgs, pasākumus šīm iekārtām noteikto bezmaksas kvotu līmeņa pielāgošanai.

10.b pants

Pasākumi dažu energoietilpīgu nozaru atbalstam CO2 emisiju pārvirzes gadījumā

1.   Līdz 2010. gada 30. jūnijam Komisija, ņemot vērā starptautisko sarunu iznākumu un to, kā tas ļaus samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē, pēc apspriešanās ar visiem attiecīgajiem sociālajiem partneriem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā analizēts stāvoklis energoietilpīgās nozarēs un apakšnozarēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams CO2 emisiju pārvirzes risks. Ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus, kas var būt arī šādi priekšlikumi:

Apsverot lietderīgos pasākumus, ņem vērā arī visus saistošus nozaru nolīgumus, kuru rezultātā iespējams siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas pasaulē samazināt tādā mērā, lai efektīvi novērstu klimata pārmaiņu problēmas; nolīgumiem jābūt tādiem, kurus iespējams monitorēt un pārbaudīt un kuros paredzēti obligāti piemērošanas mehānismi.

2.   Komisija līdz 2011. gada 31. martam novērtē, vai lēmumi, kas pieņemti par to kvotu daudzumu, kuru nozares vai apakšnozares bez maksas saņem saskaņā ar 1. punktu, tostarp ietekme, ko rada 10.a panta 2. punktā noteiktās ex ante līmeņatzīmes, var ievērojami ietekmēt to kvotu daudzumu, ko dalībvalstis var izsolīt saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu, salīdzinot ar scenāriju, kurā visām nozarēm 2020. gadā piemēro pilnīgas izsoles. Vajadzības gadījumā tā iesniedz attiecīgus priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, ņemot vērā šādu priekšlikumu iespējamo iespaidu uz pārdali.

10.c pants

Iespēja piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas modernizācijai

1.   Atkāpjoties no 10.a panta 1. līdz 4. punkta, dalībvalstis var piešķirt pagaidu bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas darbojušās līdz 2008. gada 31. decembrim, vai elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kurās līdz minētajai dienai faktiski sākts ieguldījumu process, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai valsts plānu, kurā paredz ieguldījumus infrastruktūras modernizēšanai un atjaunināšanai un tīrajām tehnoloģijām. Valsts plānā paredz arī valsts enerģētikas kompleksa un piegāžu avotu diversifikāciju tādā apjomā, kas iespēju robežās ir līdzvērtīgs bezmaksas kvotu tirgus vērtībai attiecībā uz iecerētajiem ieguldījumiem, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas samazināt tiešo ietekmi uz cenu palielināšanos. Attiecīgā dalībvalsts katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu par ieguldījumiem infrastruktūras atjaunināšanā un tīrajās tehnoloģijās. Šim nolūkam var uzskaitīt ieguldījumus, kas veikti no2009. gada 25. jūnijs

2.   Sadalītās pagaidu bezmaksas kvotas atskaita no kvotu apjoma, ko attiecīgā dalībvalsts citādi būtu varējusi izsolīt saskaņā ar 10. panta 2. punktu. Kopējā pagaidu bezmaksas kvotu sadale 2013. gadā nepārsniedz 70 % no 2005.–2007. gada pārbaudīto emisiju gada vidējā apjoma no šādām elektroenerģijas ražošanas iekārtām apjomam, kurš atbilst valsts galīgajam bruto patēriņam, un šis piešķīrums pēc tam pakāpeniski samazinās, līdz 2020. gadā bezmaksas kvotas vairs netiek sadalītas. Tām dalībvalstīm, kuras nepiedalījās Kopienas sistēmā 2005. gadā, attiecīgās emisijas tiek aprēķinātas, izmantojot to pārbaudītās emisijas Kopienas sistēmā 2007. gadā.

Attiecīgā dalībvalsts var noteikt, ka saskaņā ar šo pantu sadalītās kvotas var izmantot tikai attiecīgās iekārtas operators kvotu nodošanai saskaņā ar 12. panta 3. punktu, kura attiecas uz tās pašas iekārtas emisijām tajā gadā, kuram šīs kvotas ir sadalītas.

3.   Operatoriem kvotas sadala, pamatojoties uz sadali atbilstoši pārbaudītām emisijām laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam vai ex ante efektivitātes līmeņatzīmi, kuras pamatā ir svērtais vidējais emisiju līmeņu rādītājs vislietderīgākajā un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ziņā efektīvākajā elektroenerģijas ražošanas procesā, uz ko attiecas Kopienas sistēma par iekārtām, kurās izmanto dažādu kurināmo. Svērumā var ņemt vērā dažādu kurināmā veidu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā attiecīgajā dalībvalstī. Komisija saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru nodrošina pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka piešķiršanas metodika nepamatoti nekropļo konkurenci un cik iespējams samazina emisiju pazemināšanas stimulu negatīvās sekas.

4.   Dalībvalstis, kas piemēro šo pantu, pieprasa, lai labumu gūstošo elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzņēmumi un tīkla operatori reizi 12 mēnešos iesniedz ziņojumus par to savu ieguldījumu īstenošanu, kuri minēti valsts plānā. Dalībvalstis par to iesniedz ziņojumus Komisijai un publisko šādus ziņojumus.

5.   Ikviena dalībvalsts, kas vēlas sadalīt kvotas, pamatojoties uz šo pantu, līdz 2011. gada 30. septembrim iesniedz Komisijai pieteikumu, kurā ir iekļauta ierosinātā sadales metodika un individuālas sadales. Pieteikumā ietver:

6.   Sešos mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas Komisija novērtē pieteikumu, ņemot vērā 5. punktā noteiktās prasības, un var noraidīt pieteikumu vai kādu no tā aspektiem.

7.   Divus gadus pirms tā perioda beigām, kurā dalībvalsts var sadalīt pagaidu bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas darbojās līdz 2008. gada 31. decembrim, Komisija novērtē progresu, kas panākts, īstenojot valsts plānu. Ja Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma uzskata, ka var rasties nepieciešamība šo periodu pagarināt, tā var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgus priekšlikumus, tostarp attiecībā uz nosacījumiem, kas būs jāizpilda perioda pagarināšanas gadījumā.”

13.

Direktīvas 11. un 11.a pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“11. pants

Valstu īstenošanas pasākumi

1.   Līdz 2011. gada 30. septembris ikviena dalībvalsts publicē un iesniedz Komisijai valsts īstenošanas pasākumu sarakstu, kurā uzskaitītas dalībvalsts teritorijā esošās iekārtas, uz kurām attiecas šī direktīva, un visas bezmaksas kvotas, kas sadalītas ikvienai iekārtai dalībvalsts teritorijā par katru gadu attiecīgajā periodā un aprēķinātas saskaņā ar 10.a panta 1. punktā un 10.c pantā minētajiem noteikumiem.

2.   Līdz katra gada 28. februārim kompetentās iestādes piešķir kvotu apjomu, kas sadalāms attiecīgajā gadā, aprēķinot to saskaņā ar 10., 10.a un 10.c pantu.

3.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu dalībvalstis nedrīkst piešķirt bezmaksas kvotas iekārtām, kuru iekļaušanu 1. punktā minētajā sarakstā Komisija ir noraidījusi.

11.a pants

Projekta pasākumu īstenošanā iegūto SES un ESV izmantošana Kopienas sistēmā, pirms stājusies spēkā starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām

1.   Neskarot 28. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, piemēro šā panta 2. līdz 7. punktu.

2.   Ja laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam operatoriem vai gaisakuģu operatoriem dalībvalstu piešķirtās SES un ESV nav pilnībā izmantotas vai ja atbilstoši 8. punktam ir piešķirta atļauja izmantot kredītus, operatori var lūgt kompetentajai iestādei piešķirt tiem kvotas, kas derīgas no 2013. gada, apmaiņā pret SES un ESV, kuras piešķirtas par emisiju samazinājumiem līdz 2012. gadam, kas panākti, īstenojot tāda veida projektus, kuri atbilda kritērijiem izmantošanai Kopienas sistēmā laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam.

Kompetentā iestāde šādu apmaiņu pēc pieprasījuma izdara līdz 2015. gada 31. martam.

3.   Ja SES un ESV, ko dalībvalstis operatoriem vai gaisakuģu operatoriem ļāvušas izmantot laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, nav pilnībā izmantotas vai ja saskaņā ar 8. punktu tiem ir tiesības izmantot kredītus, kompetentās iestādes operatoriem atļauj SES un ESV no pirms 2013. gada reģistrētiem projektiem, kas izdotas par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, apmainīt pret kvotām, kas derīgas no 2013. gada.

Šā punkta pirmā daļa attiecas uz SES un ESV visu veidu projektos, kuri atbilst kritērijiem izmantošanai Kopienas sistēmā laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam.

4.   Ja SES un ESV, ko dalībvalstis operatoriem vai gaisakuģu operatoriem ļāvušas izmantot laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, nav pilnībā izmantotas vai ja saskaņā ar 8. punktu tiem ir tiesības izmantot kredītus, kompetentās iestādes operatoriem atļauj tās SES, kas piešķirtas par emisiju samazinājumiem no 2013. gada, apmainīt pret kvotām par jauniem projektiem, kas no 2013. gada uzsākti VAV.

Šā punkta pirmo daļu piemēro SES, kas iegūtas, īstenojot visu veidu projektus, kuri atbilst izmantošanai Kopienas sistēmā laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, līdz brīdim, kad šīs vismazāk attīstītās valstis ir ratificējušas attiecīgu nolīgumu ar Kopienu, vai līdz 2020. gadam, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

5.   Ja SES un ESV, ko dalībvalstis operatoriem vai gaisakuģu operatoriem ļāvušas izmantot laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, nav pilnībā izmantotas vai ja saskaņā ar 8. punktu tiem ir tiesības izmantot kredītus un ja sarunas par starptautiskās vienošanās noslēgšanu nav pabeigtas līdz 2009. gada 31. decembrim, kredītus no projektiem vai citām emisiju samazināšanas darbībām var izmantot Kopienas sistēmā atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, konkrēti norādot izmantošanas apjomu. Atbilstīgi šādiem nolīgumiem operatori var izmantot kredītus no projektu darbībām šajās trešās valstīs, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Kopienas sistēmu.

6.   Visos 5. punktā minētajos nolīgumos paredz, ka Kopienas sistēmā izmanto kredītus, kas iegūti, īstenojot projektus, kuri atbilst izmantošanai Kopienas sistēmā laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, tostarp izmantojot atjaunojamās enerģijas vai energoefektivitātes tehnoloģijas, kas veicina tehnoloģiju nodošanu un ilgtspējīgu attīstību. Šādos nolīgumos var arī paredzēt, ka var izmantot kredītus no projektiem, kuros paredzētais bāzes scenārija līmenis ir mazāks par to līmeni, par kuru var sadalīt bezmaksas kvotas saskaņā ar 10.a pantā minētajiem pasākumiem, vai par Kopienas tiesību aktos paredzēto līmeni.

7.   Kad būs noslēgta starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām, no 2013. gada 1. janvāra Kopienas sistēmā drīkstēs izmantot tikai kredītus no projektiem no trešām valstīm, kas ratificējušas vienošanos.

8.   Visiem pašreizējiem operatoriem ļauj izmantot kredītus laikposmā no 2008. gada līdz 2020. gadam vai nu līdz tādam apjomam, kas bija atļauts laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, vai līdz apjomam, kas atbilst procentuālam daudzumam, kuru nosaka ne zemāku par 11 % no kvotu sadales 2008.–2012. gadā (atkarībā no tā, kura vērtība ir augstāka).

Operatori var izmantot kredītus virs pirmajā daļā noteiktā 11 % daudzuma līdz tādam apjomam tā, ka to 2008.–2012. gadā sadalītās bezmaksas kvotas kopā ar kopējām projektu kredītu izmantošanas tiesībām ir tādas pašas kā laikposmā no 2005. gada līdz 2007. gadam pārbaudīto emisiju procentuālais daudzums.

Jaunām iekārtām, tostarp tām, kuras sākušas darbu laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam un nav saņēmušas ne bezmaksas kvotas, ne tiesības izmantot SES un ESV laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, un jaunām nozarēm atļauj izmantot kredītus līdz apjomam, kas atbilst konkrētam procentuālam daudzumam, kuru nosaka ne zemāku par 4,5 % no to pārbaudītā emisiju apjoma laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam. Gaisakuģu operatoriem atļauj izmantot kredītus līdz apjomam, kas atbilst konkrētam procentuālam daudzumam, kuru nosaka ne zemāku par 1,5 % no to pārbaudītā emisiju apjoma laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam.

Pieņem pasākumus, lai precizētu konkrēto procentuālo daudzumu, ko piemēro saskaņā ar pirmo, otro un trešo daļu. Vismaz vienu trešo daļu no papildu apjoma, kurš jāsadala pašreizējiem operatoriem virs pirmajā daļā minētā pirmā procentuālā daudzuma, iedala operatoriem, kuriem bija viszemākais līmenis kopapjomam, kuru veido vidējās bezmaksas kvotas un projektu kredītu izmantošanas tiesības laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam.

Ar minētajiem pasākumiem nodrošina, ka kopējā atļauto kredītu izmantošana nepārsniedz 50 % visas Kopienas pašreizējo nozaru samazinājumu zem 2005. gada līmeņiem saskaņā ar Kopienas sistēmu laikposmā no 2008. gada līdz 2020. gadam un 50 % visas Kopienas samazinājumu zem 2005. gada līmeņiem jaunajām nozarēm un aviācijai laikposmā no dienas, kad tās iekļautas Kopienas sistēmā, līdz 2020. gadam.

Minētos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9.   No 2013. gada 1. janvāra var piemērot pasākumus, lai ierobežotu īpašu kredītu no projektu darbībām izmantošanu.

Minētajos pasākumos nosaka arī termiņu, no kura kredītu izmantošana saskaņā ar 1. līdz 4. punktu notiek atbilstīgi šiem pasākumiem. Agrākais termiņš ir seši mēneši pēc pasākumu pieņemšanas, bet vēlākais termiņš – trīs gadi pēc pieņemšanas.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Komisija apsver tādu pasākumu projekta iesniegšanu komitejai, kurus varētu veikt, ja dalībvalsts to pieprasa.”

14.

Direktīvas 11.b panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Kopiena un tās dalībvalstis projekta pasākumus atļauj īstenot tikai tad, ja ikviena projekta dalībnieka galvenā mītne atrodas vai nu valstī, kas noslēgusi starptautisku vienošanos par šādiem projektiem, vai valstī vai pavalstī, vai reģionālā struktūrā, kas ir saistīta ar Kopienas sistēmu saskaņā ar 25. pantu.”

15.

Direktīvas 12. pantu groza šādi:

16.

Direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Kvotu derīgums

1.   Kvotas, kas piešķirtas, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, ir derīgas attiecībā uz emisijām astoņu gadu ilgos periodos, kas sākas 2013. gada 1. janvārī.

2.   Četrus mēnešus pēc katra nākamā 1. punktā minētā perioda sākuma kompetentā iestāde anulē kvotas, kas vairs nav derīgas un nav nodotas un anulētas saskaņā ar 12. pantu.

Dalībvalstis piešķir personām kvotas par kārtējo periodu, lai aizstātu to rīcībā esošās kvotas, kuras tiek anulētas saskaņā ar pirmo daļu.”

17.

Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

Emisiju monitoringa un ziņošanas kārtība

1.   Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim pieņem regulu par emisiju monitoringa un ziņošanas kārtību un, attiecīgā gadījumā, darbības datiem no darbībām, kuras uzskaitītas I pielikumā, lai veiktu tonnu un kilometru datu monitoringu un ziņošanu izmantošanai saskaņā ar 3.e un 3.f pantu; šīs regulas pamatā ir IV pielikumā izklāstītie monitoringa un ziņošanas principi; prasībās, kas noteiktas monitoringam un ziņošanai par katru siltumnīcas efektu izraisošo gāzi, norāda šīs gāzes globālās sasilšanas potenciālu.

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā regulā ņem vērā visprecīzākos un jaunākos pieejamos zinātniskos datus, jo īpaši no IPCC; tajā var arīdzan konkretizēt prasības operatoriem ziņot par emisijām, kas saistītas ar ražošanu energoietilpīgās nozarēs, kuras var skart starptautiskā konkurence. Tāpat minētajā regulā var paredzēt prasības veikt šīs informācijas neatkarīgu pārbaudi.

Šajās prasībās var paredzēt, ka jāziņo, kāds emisiju līmenis rodas, ražojot elektroenerģiju (uz ko attiecas Kopienas sistēma), kura vajadzīga šādu ražojumu ražošanai.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi iekārtas operatori vai gaisakuģa ekspluatanti saskaņā ar 1. punktā minēto regulu veic monitoringu un ziņo kompetentajai iestādei par emisijām katra kalendārā gada laikā no iekārtas vai – no 2010. gada 1. janvāra – no gaisakuģa, ko tie ekspluatē.

4.   Šā panta 1. punktā minētajā regulā var ietvert prasības par automatizētu sistēmu un datu apmaiņas formātu izmantošanu, lai saskaņotu savstarpējo saziņu par monitoringa plāniem, emisiju gada ziņojumiem un pārbaudes pasākumiem, kuros ir iesaistīts operators, pārbaudītājs un kompetentās iestādes.”

18.

Direktīvas 15. pantu groza šādi:

19.

Iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Informācijas izpaušana un dienesta noslēpums

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka visus lēmumus un ziņojumus par kvotu apjomu un piešķiršanu, kā arī emisiju monitoringu, ziņošanu un pārbaudi nekavējoties dara zināmus sabiedrībai, precīzi nodrošinot nediskriminējošu informācijas pieejamību.

Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot gadījumus, ja to nosaka spēkā esošie normatīvie vai administratīvie noteikumi.”

20.

Direktīvas 16. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Sodu par emisiju apjomu pārsniegšanu saistībā ar kvotām, kas piešķirtas no 2013. gada 1. janvāra, palielina atbilstīgi Eiropas patēriņa cenu indeksam.”

21.

Direktīvas 19. pantu groza šādi:

22.

Direktīvas 21. pantu groza šādi:

23.

Direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

Grozījumi pielikumos

Šīs direktīvas pielikumus, izņemot I, II.a un II.b pielikumu, var grozīt, ņemot vērā 21. pantā paredzētos ziņojumus un šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi. Šīs direktīvas IV un V pielikumu var grozīt, lai pilnveidotu emisiju monitoringu, ziņošanu un pārbaudi, kā arī kārtību, kādā par tām ziņo.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

24.

Direktīvas 23. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

25.

Direktīvas 24. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“24. pants

Procedūras papildu darbību un gāzu vienpusējai iekļaušanai

1.   No 2008. gada dalībvalstis var saskaņā ar šo direktīvu piemērot emisijas kvotu tirdzniecību darbībām un siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm, kuras nav uzskaitītas I pielikumā, ņemot vērā visus būtiskos kritērijus, jo īpaši ietekmi uz iekšējo tirgu, potenciālos konkurences izkropļojumus, sistēmas vides integritāti un plānotās monitoringa un ziņošanas sistēmas uzticamību, ar nosacījumu, ka Komisija šādu darbību un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu iekļaušanu ir apstiprinājusi:

2.   Kad ir apstiprināta papildu darbību un gāzu iekļaušana, Komisija var vienlaikus atļaut papildu kvotu piešķiršanu un atļaut citām dalībvalstīm iekļaut šādas papildu darbības un gāzes.

3.   Pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma var pieņemt regulu par monitoringu un ziņošanu par emisijām saistībā ar darbībām, iekārtām un siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kuru kombinācija nav minēta I pielikumā, ja šo monitoringu un ziņošanu var veikt ar pienācīgu precizitāti.

Minēto pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

26.

Iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

Saskaņoti noteikumi emisiju samazināšanas projektiem

1.   Līdztekus 24. pantā paredzētajai citu gāzu un darbību iekļaušanai var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz kvotu vai kredītu piešķiršanu saistībā ar dalībvalstu pārvaldītiem projektiem, kas samazina tādu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, kas nav ietvertas Kopienas sistēmā.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šādu pasākumu dēļ nedrīkst veidoties tādu emisiju samazinājumu dubulta uzskaite un tie nedrīkst radīt šķēršļus citu tādu emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanai, kas nav ietvertas Kopienas sistēmā. Pasākumus pieņem tikai tādā gadījumā, ja nav iespējama citu gāzu un darbību iekļaušana saskaņā ar 24. pantu, un nākamajā Kopienas sistēmas pārskatīšanas reizē ir jāapsver iespēja pieņemt vienotus noteikumus visā Kopienā attiecībā uz šīm emisijām.

2.   Var pieņemt īstenošanas pasākumus, kas paredz sīkākus noteikumus par kredītu piešķiršanu 1. punktā minētajiem Kopienas līmeņa projektiem.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Dalībvalsts var atteikties piešķirt kvotas vai kredītus saistībā ar konkrētu tipu projektiem, kuri paredz samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas to teritorijā.

Šādus projektus īstenos, pamatojoties uz nolīgumu ar dalībvalsti, kurā projektu īsteno.”

27.

Direktīvas 25. pantā iekļauj šādus punktus:

“1.a   Var noslēgt nolīgumus, kuros paredzēta kvotu savstarpēja atzīšana starp Kopienas sistēmu un saderīgām obligātajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmām, kuras paredz absolūtos emisiju ierobežojumus un kuras izveidotas jebkurā citā valstī, pavalstī vai reģionālā struktūrā.

1.b   Ar trešām valstīm vai pavalstīm, vai reģionālām struktūrām var noslēgt nesaistošus nolīgumus par administratīvo un tehnisko jautājumu koordinēšanu saistībā ar kvotām Kopienas sistēmā vai citās obligātās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tirdzniecības sistēmās, kas paredz absolūtos emisiju ierobežojumus.”

28.

Direktīvas 27., 28. un 29. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“27. pants

To mazo iekārtu izslēgšana no Kopienas sistēmas, uz kurām attiecināti līdzvērtīgi pasākumi

1.   Pēc apspriešanās ar operatoru dalībvalstis var no Kopienas sistēmas izslēgt iekārtas, kuras kompetentajām iestādēm paziņojušas, ka to emisijas (izņemot biomasas emisijas) katrā no trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar a) apakšpunktu bijušas mazākas par 25 000 tonnām oglekļa dioksīda ekvivalenta, un, ja tajās veic sadedzināšanas darbības, to nominālā siltumspēja ir mazāka par 35 MW, un uz kurām attiecināti pasākumi, kas ļaus panākt līdzvērtīgu emisiju samazinājumu; ja attiecīgā dalībvalsts izpilda šādus nosacījumus:

No Kopienas sistēmas var izslēgt arī slimnīcas, ja tās veic līdzvērtīgus pasākumus.

2.   Ja pēc tam, kad ir pagājis trīs mēnešu periods no dienas, kad publiskots paziņojums ieinteresētajām personām iesniegt savus apsvērumus, Komisijai sešos mēnešos nerodas iebildumi, izslēgšanu uzskata par apstiprinātu.

Pēc tam, kad kvotas par laika periodu, kurā iekārta ir iekļauta Kopienas sistēmā, ir nodotas, iekārtu no sistēmas izslēdz un dalībvalsts tai vairs nepiešķir bezmaksas kvotas saskaņā ar 10.a pantu.

3.   Ja iekārtu no jauna iekļauj Kopienas sistēmā saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, jebkādas kvotas, ko piešķir saskaņā ar 10.a pantu, piešķir no gada, kad iekārta no jauna iekļauta sistēmā. Šīm iekārtām piešķirtās kvotas atskaita no daudzuma, ko attiecīgā dalībvalsts, kurā atrodas šīs iekārtas, izsolītu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

Jebkura šāda iekārta paliek iekļauta Kopienas sistēmā visā atlikušajā tirdzniecības periodā.

4.   Attiecībā uz iekārtām, kuras nav bijušas iekļautas Kopienas sistēmā laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam, lai noteiktu emisijas trim gadiem pirms paziņošanas saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, var piemērot vienkāršotas prasības monitoringam, ziņošanai un pārbaudei.

28. pants

Korekcijas, kas piemērojamas pēc tam, kad Kopiena apstiprina starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām

1.   Trīs mēnešos no dienas, kad Kopiena ir parakstījusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kas paredz, ka līdz 2020. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas obligāti jāsamazina par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, kā to atspoguļo 2007. gada marta Eiropadomē apstiprinātās 30 % samazinājuma saistības, Komisija iesniedz ziņojumu, kurā jo īpaši novērtēti šādi punkti:

2.   Pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, lai saskaņā ar 1. punktu grozītu šo direktīvu, paredzot grozošās direktīvas stāšanos spēkā tad, kad Kopiena apstiprina starptautisko vienošanos par klimata pārmaiņām, un ņemot vērā emisiju samazināšanas saistības, ko paredz minētā vienošanās.

Priekšlikuma pamatā ir pārredzamības, ekonomiskās efektivitātes un izmaksu lietderības principi, kā arī dalībvalstu saistību taisnīga un solidāra sadale.

3.   Priekšlikums ļauj operatoriem vajadzības gadījumā papildus šajā direktīvā paredzētajiem kredītiem izmantot SES, ESV vai citus apstiprinātus kredītus no trešām valstīm, kuras ir ratificējušas starptautisko vienošanos par klimata pārmaiņām.

4.   Vajadzības gadījumā priekšlikumā iekļauj arī citus nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu sasniegt obligāto samazinājumu atbilstīgi 1. punktam pārredzamā, līdzsvarotā un taisnīgā veidā, un jo īpaši iekļauj īstenošanas pasākumus, lai paredzētu, ka Kopienas sistēmā iesaistījušies operatori var izmantot citus projektu kredītus līdztekus tiem, kas minēti 11.a panta 2. līdz 5. punktā, vai ka šādi operatori vajadzības gadījumā var izmantot citus mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar starptautisko vienošanos par klimata pārmaiņām.

5.   Priekšlikumā iekļauj atbilstīgus pārejas un apturēšanas pasākumus, kuri jāveic, kamēr nav stājusies spēkā starptautiskā vienošanās par klimata pārmaiņām.

29. pants

Ziņojums, lai nodrošinātu oglekļa tirgus labāku darbību

Ja, pamatojoties uz 10. panta 5. punktā minētajiem regulārajiem ziņojumiem par oglekļa tirgu, Komisijai ir pierādījumi, ka oglekļa tirgus nedarbojas pienācīgi, tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot priekšlikumus nolūkā palielināt oglekļa tirgus pārredzamību un ierosināt pasākumus, lai uzlabotu tā darbību.”

29.

Iekļauj šādu pantu:

“29.a pants

Pasākumi gadījumā, ja cenu svārstības ir pārmērīgas

1.   Ja ilgāk par sešiem secīgiem mēnešiem kvotu cena Eiropas oglekļa tirgū ir vairāk nekā trīs reizes augstāka par vidējo kvotu cenu divos iepriekšējos gados, Komisija nekavējoties sasauc saskaņā ar Lēmuma Nr. 280/2004/EK 9. pantu izveidotās komitejas sanāksmi.

2.   Ja 1. punktā minētās cenu izmaiņas neatbilst mainīgajiem tirgus pamatprincipiem, ņemot vērā cenu izmaiņu pakāpi, var piemērot kādu no šādiem pasākumiem:

Šos pasākumus pieņem saskaņā ar 23. panta 4. punktā minēto vadības procedūru.

3.   Pasākumā vislielākā mērā ievēro ziņojumus, ko Komisija iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 29. pantu, kā arī dalībvalstu sniegto citu atbilstīgo informāciju.

4.   Kārtību, kādā piemēro šos noteikumus, paredz 10. panta 4. punktā minētajā regulā.”

30.

I pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikumu.

31.

Pievieno II.a un II.b pielikumu, kā norādīts šīs direktīvas II pielikumā.

32.

Svītro III pielikumu.