PADOMES REGULA (EK) Nr. 40/2008

(2008. gada 16. janvāris),

ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (3), un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (4), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (5), un jo īpaši tās 4. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido vairāku gadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (6), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (7), un jo īpaši tās 3. un 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (8), un jo īpaši tās 6. un 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

Turklāt ar to nosaka konkrētus zvejas piepūles limitus un ar tiem saistītus nosacījumus 2009. gada janvārim un paredz dažu Antarktikas krājumu zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IE pielikumā.

2. pants

Darbības joma

1.   Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šīs regulas noteikumus, izņemot tās III pielikuma 4.2. punktu un IX pielikuma 1. zemsvītras piezīmi, nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskas izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu peld kuģis, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos šo izpēti veic. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, ICES un ZZTEK par visu nozveju tādās zvejas darbībās.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

1.   Nozvejas limiti, kas Kopienas kuģiem ir Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2.   Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Īslandes un Norvēģijas jurisdikcijā un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 11., 20. un 21. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.   Nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Kopienai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5.   Ņemot vērā 2008. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencu krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos un brētliņu krājumiem ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos.

6.   Nozvejas limitus anšovu krājumiem ICES VIII zonā Komisija var noteikt saskaņā ar Regulas 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, ņemot vērā 2008. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju.

7.   Tā kā saskaņā ar 5. punktu ir pārskatīti Esmarka mencu krājumi, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru var pārskatīt nozvejas limitus merlangu krājumiem ICES IIIa zonā, ICES IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos un nozvejas limitus pikšu krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos, ICES IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos, lai Esmarka mencu zvejā tādējādi ņemtu vērā rūpniecisko piezveju.

6. pants

Zvejai aizliegtās sugas

Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut un izkraut šādu sugu zivis:

7. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

2.   Lai ieturētās kvotas pārceltu uz 2009. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

8. pants

Zvejas piepūles limiti un ar tiem saistītie nosacījumi krājumu pārvaldībai

1.   Zvejas piepūles limiti un ar tiem saistīti nosacījumi no 2008. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. janvārim ir paredzēti:

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem krājumiem laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. janvārim turpina piemērot zvejas piepūli un ar to saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA, IIB, IIC un IID pielikumā.

3.   Pamatojoties uz IID pielikuma 4. un 5. punktā paredzētajiem noteikumiem, Komisija nosaka zvejas piepūli tūbīšu zvejai 2008. gadā ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

4.   Dalībvalstis nodrošina to, ka 2008. gadā zvejas piepūles līmeņi, ko izsaka kilovatdienās, kas pavadītas ārpus ostas, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, nepārsniedz 75 % no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika zvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu zivju, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

9. pants

Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai

1.   Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

2.   Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa vai izkraut šādas zivis:

3.   Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas daļas, izņemot nozveju, kas veikta saskaņā ar 2. punktu.

4.   Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

10. pants

Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos

1.   Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punktu nepiemēro siļķēm, kas nozvejota ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2.   Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķēm ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībā, kurai piemēro attiecīgos nozvejas limitus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķes.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

4.   Nešķirotas nozvejas no ICES IIIa, IV un VIId zonas un ICES IIa zonas EK ūdeņiem izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 1. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

11. pants

Piekļuves ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, atļauj zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

12. pants

Linuma acs izmēra un auklas biezuma noteikšana

Linuma acs izmēru un auklas biezumu, kas minēts šajā regulā, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 129/2003 (2003. gada 24. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus zvejas tīklu acu lieluma un auklu biezuma noteikšanai (40), nosaka Kopienas, Komisijas un attiecīgu valstu inspektori, kad tie inspicē Kopienas zvejas kuģus.

13. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA

NOZVEJAS LIMITI UN AR TIEM SAISTĪTI NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

14. pants

Atļaujas

Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas un Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kas izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kas paredzēti 15. līdz 18. pantā un 22. līdz 28. pantā.

15. pants

Zvejai aizliegtās sugas

Trešo valstu zvejas kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut un izkraut šādu sugu zivis:

16. pants

Ģeogrāfiski ierobežojumi

1.   Zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00' N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.

2.   Zveja Skagerakā zvejas kuģiem, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes jūras virzienā no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

3.   Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas karogu, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no Francijas Gviānas departamenta bāzes līnijas.

17. pants

Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus

Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, uzglabā zvejas rīkus tā, lai tie nebūtu gatavi lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

18. pants

Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai

Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši trešās valsts zvejas kuģi, kam ir kvota, kura nav pilnībā apgūta.

19. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA KOPIENAS KUĢIEM

20. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1.   Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, Kopienas kuģiem zvejai trešās valsts ūdeņos ir vajadzīga licence, kuru izsniedz attiecīgās trešās valsts iestādes.

2.   Tomēr 1. punktu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, ja tie zvejo Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:

3.   Maksimālo licenču skaitu un citus ar tām saistītus noteikumus paredz atbilstīgi IV pielikuma I daļai. Licenču pieprasījumos norāda zvejas veidu, kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.

4.   Ja viena dalībvalsts citai dalībvalstij nodod kvotu (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī licences un par nodevumu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt katram zvejas apgabalam IV pielikuma I daļā noteikto kopējo licenču skaitu.

5.   Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

21. pants

Fēru salas

Kopienas kuģi, kam izsniegta licence vienas sugas specializētai zvejai Fēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju ar nosacījumu, ka tie iepriekš informē Fēru salu iestādes.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

22. pants

Pienākums saņemt licenci un īpašu zvejas atļauju

1.   Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģus, kuri peld ar Norvēģijas karogu un kuru bruto tilpība ir mazāka par 200 GT, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un īpašu zvejas atļauju.

2.   Licenci un īpašu zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr zvejas kuģi, kas reģistrēti Fēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3.   Zvejas kuģi no trešām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2007. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot no 2008. gada 1. janvāra, kamēr Komisijai nav iesniegts to zvejas kuģu saraksts, kam atļauts zvejot, un kamēr Komisija šo sarakstu nav apstiprinājusi.

23. pants

Licences un īpašas zvejas atļaujas pieprasījums

Trešās valsts iestādes pieprasījumam, ko adresē Komisijai, lai saņemtu licenci un īpašu zvejas atļauju, pievieno šādu informāciju:

24. pants

Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie nosacījumi ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.

25. pants

Anulēšana un atsaukšana

1.   Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izdotu jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izdošanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā.

2.   Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigu dienas, ja ir pilnībā apgūta attiecīgajam krājumam I pielikumā noteiktā kvota.

3.   Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja netiek pildītas šajā regulā noteiktās saistības.

26. pants

Attiecīgo noteikumu neievērošana

1.   Nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizdod licenci vai īpašu zvejas atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildītas šajā regulā noteiktās saistības.

2.   Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgo šīs regulas noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.

27. pants

Licences turētāja pienākumi

1.   Trešo valstu zvejas kuģi ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un citus noteikumus, ar ko regulē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (41).

2.   Trešo valstu zvejas kuģiem, kas minēti 1. punktā, ir zvejas žurnāls, kurā ieraksta V pielikuma I daļā noteikto informāciju.

3.   Trešo valstu zvejas kuģi, izņemot tos, kas peld ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES IIIa zonā, nosūta Komisijai VI pielikumā izklāstīto informāciju saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

28. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Francijas Gviānas departamentu

1.   Licences zvejai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja ar trešās valsts zvejas kuģa īpašnieku ir panākta vienošanās, ka tas pēc Komisijas pieprasījuma uz kuģa uzņems novērotāju.

2.   Trešās valsts zvejas kuģi, kas zvejo Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus zvejas žurnālā, kas atbilst V pielikuma II daļā iekļautajam paraugam. Nozvejas datus pēc pieprasījuma ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO VIDUSJŪRĀ

29. pants

Slēgtās sezonas noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)

1.   Lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) un jo īpaši mazo zivju aizsardzībai no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 14. augustam visos GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajos apakšapgabalos aizliedz lielās korifēnas zveju, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kā noteikts Rezolūcijā GFCM/31/2007/2, kā izklāstīts XIV pielikumā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, nevarēja izmantot piešķirtās zvejas dienas, tas minētā dalībvalsts līdz nākamā gada 31. janvārim var pārnest dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot dienu pārnešanu, līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai pieprasījumu par papildu dienu skaitu, kurā kuģim būs atļauts zvejot lielās korifēnas, izmantojot ZPI, aizlieguma laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. janvārim. Minētajam pieprasījumam pievieno šādu informāciju:

No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM Izpildsekretariātam.

3.   Dalībvalstis līdz 2008. gada 1. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu par 2. punktā minēto 2007. gada pasākumu īstenošanu.

4.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 15. janvārim ziņo Komisijai par kopējiem lielo korifēnu izkrāvumiem un pārkrāvumiem, ko 2008. gadā zvejas kuģi, kas peld ar attiecīgās valsts karogu, veikuši visās GFCM nolīguma ģeogrāfisko apgabalu apkašapgabalos, kā noteikts Rezolūcijā GFCM/31/2007/2, kā izklāstīts XIV pielikumā.

Komisija no dalībvalstīm gūto informāciju nosūta GFCM Izpildsekretariātam.

30. pants

Zvejas lieguma apgabalu izveide jutīgo dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai

1.   Zveju ar velkamām dragām un grunts traļiem aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi jutīgo dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai 1. punktā minētajos apgabalos, un jo īpaši nodrošina to, ka šie apgabali tiek aizsargāti no jebkādu citu darbību ietekmes, kuras nav zvejas darbības un kuras apdraud šīm īpašajām dzīvotnēm raksturīgo īpašību saglabāšanu.

31. pants

Vietējā un sezonālā bentiskā zvejā izmantojamo traļu minimālais linuma acs izmērs

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta 2) apakšpunkta, dalībvalstis ar to karogu peldošiem zvejas kuģiem arī turpmāk var atļaut izmantot traļa āmi, kura linuma rombveida acis ir mazākas par 40 mm, lai darbotos noteiktās vietējās un sezonālās bentiskajās zvejniecībās, kurās izmanto zivju krājumus, kas nav kopīgi ar trešām valstīm.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tikai zvejas darbībām, ko dalībvalstis ir oficiāli atļāvušas saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kuri bija spēkā 2007. gada 1. janvārī, turklāt šo darbību rezultātā zvejas piepūle nedrīkst palielināties, pārsniedzot 2006. gada piepūli.

3.   Dalībvalstis līdz 2008. gada 15. janvārim, izmantojot piemērotus datu apstrādes līdzekļus, iesniedz Komisijai to kuģu sarakstu, kam ir izdotas 1. punktā minētās zvejas atļaujas. Atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļauj šādu informāciju:

4.   No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM Izpildsekretariātam.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

32. pants

Ziņošana par nozveju

1.   Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melnos paltusus, karoga valsts kompetentajām iestādēm elektroniski nosūta nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejā iegūtos melno paltusu daudzumus, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto ziņojumu pirmo reizi nosūta vēlākais desmitajā dienā pēc kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā vai arī pēc zvejas reisa sākuma. Ziņojumu nosūta ik pēc piecām dienām. Ja saskaņā ar 1. punktu paziņoto melno paltusu nozveju apjoms ir sasniedzis 75 % no karoga valstij piešķirtās kvotas, kuģa kapteinis ziņojumu nosūta ik pēc trim dienām.

3.   Pēc nozvejas ziņojumu saņemšanas dalībvalsts tos pārsūta Komisijai. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NAFO Sekretariātam.

33. pants

Papildu kontroles pasākumi

1.   Kuģi, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melnos paltusus, drīkst ieiet NAFO pārvaldības apgabalā, lai zvejotu melnos paltusus, tikai tad, ja uz tiem ir mazāk par 50 tonnām jebkādu zivju nozvejas vai ja ieiešana ir atļauta saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 4. punktu.

2.   Ja uz kuģa, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melnos paltusus, ir ārpus NAFO pārvaldības apgabala iegūtas nozvejas vismaz 50 tonnu apjomā, kuģa kapteinis vēlākais 72 stundas pirms ieiešanas (ziņojuma kods ENT) NAFO pārvaldības apgabalā pa e-pastu vai faksu paziņo NAFO Sekretariātam nozveju daudzumus, kas paturēti uz kuģa, vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju, un paredzamais laiks, kad kuģis ieradīsies šajā vietā.

3.   Ja pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas inspekcijas kuģis dara zināmu, ka tas paredzējis veikt inspekciju, tas nosūta zvejas kuģim tā kontrolpunkta koordinātas, kurā notiks zvejas kuģa inspekcija. Kontrolpunkts nedrīkst atrasties tālāk par 60 jūras jūdzēm no vietas, kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju.

4.   Ja kuģis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauts zvejot melnos paltusus, līdz ieiešanai NAFO pārvaldības apgabalā no NAFO Sekretariāta vai inspekcijas kuģa nav saņēmis 3. punktā minēto paziņojumu par inspekcijas kuģa nodomu veikt inspekciju, zvejas kuģis drīkst sākt zveju. Zvejas kuģis drīkst sākt zveju bez iepriekšējas inspekcijas arī tad, ja inspekcijas kuģis trīs stundas pēc zvejas kuģa ierašanās kontrolpunktā nav sācis inspekciju.

34. pants

Koraļļu aizsardzības zona

NAFO rajona 3O apgabala daļa, kas noteikta VII pielikumā, ir slēgta visām zvejas darbībām, kurās izmanto zvejas rīkus, kam ir saskare ar jūras grunti.

VIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TĀDU SALDĒTU ZIVJU IZKRAUŠANU VAI PĀRKRAUŠANU, KURAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI NEAFC KONVENCIJAS APGABALĀ

35. pants

Ostas valsts veiktā kontrole

Neskarot Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1093/94 (1994. gada 6. maijs) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās (43), šajā nodaļā izklāstītās procedūras piemēro tādu saldētu zivju izkraušanai vai pārkraušanai, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC konvencijas apgabalā.

36. pants

Apstiprinātās ostas

Izkraušana un pārkraušana Kopienas ūdeņos ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.

Dalībvalstis norāda vietu, ko izmanto izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kurā atļauts veikt 35. pantā minētās zivju izkraušanas vai pārkraušanas darbības. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām 2007. gada apstiprināto ostu sarakstā vismaz piecpadsmit dienas pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā.

Komisija publicē apstiprināto ostu sarakstu un visas tā izmaiņas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ievieto to savā tīmekļa vietnē.

37. pants

Iepriekšējs ziņojums par ieiešanu ostā

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, visu to zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir šīs regulas 35. pantā minētās zivis un kuri ir paredzējuši ieiet ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu, vismaz trīs darbdienas pirms plānotās ierašanās dienas par to informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras ostu tie vēlas izmantot.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam paziņojumam pievieno VIII pielikuma I daļā iekļauto veidlapu, kuras A daļa ir pienācīgi aizpildīta, ievērojot turpmāk norādīto:

3.   Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes tūlīt pārsūta 2. punktā minētās veidlapas kopiju kuģa karoga dalībvalstij un pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja kuģi ir iesaistīti pārkraušanas darbībās.

38. pants

Atļauja izkraut vai pārkraut

1.   Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu, vai – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 37. panta 3. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu pirms 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas, bet šādos gadījumos attiecīgās zivis jāpatur glabāšanā kompetento iestāžu kontrolē. Zivis drīkst nodot pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums. Ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst konfiscēt un likvidēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3.   Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu ostas dalībvalsts kompetentā iestāde, nosūtot VIII pielikuma I daļā iekļautās veidlapas kopiju, kurā pienācīgi aizpildīta C daļa, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

39. pants

Inspekcijas

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu savās ostās inspicē vismaz 15 % no 35. pantā minētajiem trešo valstu zvejas kuģu veiktiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem.

2.   Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai pārkraušanas uzraudzību un ietver kontrolpārbaudes, kurās salīdzina tos daudzumus pa sugām, kas ierakstīti iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, ar tiem daudzumiem pa sugām, kas izkrauti vai pārkrauti.

3.   Inspektori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu to, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pazemināšanās.

40. pants

Inspekcijas ziņojumi

1.   Katru inspekciju dokumentē, aizpildot inspekcijas ziņojumu, kura paraugs iekļauts VIII pielikuma II daļā.

2.   Katra inspekcijas ziņojuma kopiju tūlīt nosūta inspicētā kuģa karoga valstij un – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, kā arī Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

3.   Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā zvejas kuģa karoga valstij.

IX NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģiem

41. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1.   Specializētā zveja, kurā zvejo IX pielikumā norādīto sugu zivis, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un periodos.

2.   Jauna veida zvejai un izpētes zvejai IX pielikumā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.

2. IEDAĻA

Izpētes zveja

42. pants

Izpētes zvejas noteikumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 4. pantu, dalībvalstis nodrošina, lai visos zvejas kuģos būtu:

43. pants

Piedalīšanās izpētes zvejā

1.   Zvejas kuģi, kas peld ar Spānijas karogu, ir reģistrēti Spānijā un ir pieteikti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., rajonā un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā.

2.   Minētajā 58.4.3.b) rajonā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis.

3.   Attiecībā uz 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1. un 58.4.2. rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts XIV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad paziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz līdz sezonas beigām.

4.   Zveju veic tik lielā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai varētu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja 58.4.1. un 58.4.2. rajonā ir aizliegta dziļumā, kas ir mazāks nekā 550 m.

44. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā izpētes zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēmas:

45. pants

Zvejas rīku iemetienu definīcija

1.   Šajā iedaļā zvejas rīku iemetiens (ievietošana, atrašanās ūdenī un izcelšana) ir vienas vai vairāku āķu jedu izlikšana vienā vietā. Precīzu zvejas rīku iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas nolūkos nosaka pēc izliktās āķu jedas vai āķu jedu viduspunkta.

2.   Lai zvejas rīku iemetienu uzskatītu par zvejas rīku iemetienu izpētei:

46. pants

Pētījumu plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētījumu plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Pētījumu plānu īsteno šādi:

47. pants

Datu vākšanas plāni

1.   Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno datu vākšanas plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1. un 58.4.2. rajons. Datu vākšanas plānā ietver šādus datus:

2.   Visus 1. punktā minētos datus vāc par katru zvejas rīku iemetienu izpētei; jo īpaši mēra visas (līdz 100 zivīm) zivis, kas iegūtas vienā zvejas rīku iemetienā izpētei, un no vismaz 30 zivīm paņem paraugus bioloģiskajai analīzei. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, izmanto gadījuma atlases apakšparaugu.

48. pants

Iezīmēšanas programma

Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 7.b pantu, katrs āķu jedu zvejas kuģis visā zvejas laikā iezīmē un atlaiž Dissotichus spp. daudzumos, kas saskaņā ar CCAMLR marķēšanas protokolu norādīti minētās zivs sugas saglabāšanas noteikumos, kurus piemēro tādu zivju zvejā.

49. pants

Zinātniskie novērotāji

1.   Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 43. pantā minētajā izpētes zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu.

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tostarp noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumu izmantošanu attiecīgās valsts tiesās, saņemot atbilstīgi šai sistēmai sniegtos CCAMLR līgumslēdzējas puses apstiprinātā inspektora ziņojumus, izvērtē tos un pēc to saņemšanas rīkojas tāpat, kā izvērtē sava inspektora ziņojumu un rīkojas pēc tā saņemšanas; gan dalībvalsts, gan attiecīgā apstiprinātāja CCAMLR līgumslēdzēja puse sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no šādiem ziņojumiem.

50. pants

Paziņojumi par nodomu piedalīties krilu zvejā

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a panta, dalībvalstis, kas plāno piedalīties krilu zvejā CCAMLR konvencijas apgabalā, CCAMLR Sekretariātam un Komisijai ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms CCAMLR Komisijas gadskārtējās sanāksmes tieši pirms sezonas, kurā tā plāno zvejot, paziņo par savu nodomu, izmantojot šīs regulas XI pielikumā noteikto formātu, lai CCAMLR Komisijai ļautu veikt attiecīgu pārskatīšanu, pirms kuģis sāk zveju.

2.   Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, ietver Regulas 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts dod atļauju zvejot krilus.

3.   Dalībvalstis, kas vēlas zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai par kuģiem, kas paziņojuma iesniegšanas laikā peld ar tās karogu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var ļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko nav paziņots CCAMLR saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ja kuģis, par ko ir paziņots, nevar piedalīties pamatotu darbības iemeslu vai force majeure dēļ. Tādos apstākļos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju, sniedzot:

5.   Atkāpjoties no 3. un 4. panta, dalībvalstis nedod krilu zvejas atļauju nevienam kuģim, kas minēts kādā no CCAMLR kuģu sarakstiem.

51. pants

Piesardzīgi krilu nozvejas limiti dažos apakšapgabalos

1.   Jebkurā zvejas sezonā krilu nozvejas kopapjoms 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. statistikas apakšapgabalā nedrīkst būt lielāks par 3,47 miljoniem tonnu. Kopējais krilu nozvejas apjoms 58.4.2 statistikas rajonā ir noteikts 2,645 miljonu tonnu apmērā jebkurā zvejas sezonā.

2.   Kamēr kopējās nozvejas limits, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, nav sadalīts mazākām pārvaldes vienībām, nozvejas kopapjoms 48.1, 48.2., 48.3. un 48.4. statistikas apakšapgabalā ir 620 000 tonnu jebkurā zvejas sezonā. Kopējais nozvejas apjoms 58.4.2 rajonā ir ierobežots 260 000 tonnu apmērā uz rietumiem no 50o E un 192 000 tonnu apmērā uz austrumiem no 50o E jebkurā zvejas sezonā.

3.   Zvejas sezona sākas 1. decembrī un beidzas nākamā gada 30. novembrī.

4.   Saskaņā ar Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu konvencijas komisijas (CCAMLR) starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu uz katra kuģa, kas piedalās krilu zvejā 58.4.2 rajonā ir vismaz viens zinātniskais novērotājs vai vietējais novērotājs, kas pilda ar šo sistēmu noteiktās prasības un, ja iespējams, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā – vēl viens papildu novērotājs.

52. pants

Krilu zvejas datu atskaites sistēma

1.   Par krilu nozveju sniedz atskaites saskaņā ar Regulas (EK) 601/2004 10. pantu.

2.   Ja kopējā paziņotā nozveja zvejas sezonā ir lielāka vai vienāda ar 80 % no 620 000 tonnu kontrollieluma 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā, no 260 000 tonnu kontrollieluma uz rietumiem no 55o E un no 192 000 tonnu kontrollieluma 58.4.2. apakšapgabalā uz austrumiem no 55o E, par nozveju ziņo saskaņā ar Regulas (EK) 601/2004 11. pantu.

3.   Nozvejas sezonā, kas seko tādai nozvejas sezonai, kurā kopējā nozveja ir bijusi lielāka vai vienāda ar 80 % no 2. punktā noteiktā kontrollieluma, par nozveju ziņo saskaņā ar 11. pantu Regulā (EK) 601/2004, ja kopējā nozveja ir lielāka vai vienāda ar 50 % no minētā kontrollieluma.

4.   Katras zvejas sezonas beigās dalībvalstis no katra sava kuģa saņem katra zvejas rīku iemetiena datus, kas vajadzīgi, lai aizpildītu CCAMLR precīzas nozvejas un zvejas piepūles datu veidlapu. Tā nodod šos datus CCAMLP Izpildsekretariātam un Komisijai kā CCAMLR traļu zvejas C1 veidlapu vēlākais nākamā gada 1. aprīlī.

53. pants

Daži Dissostichus spp. izpētes zvejas limiti

1.   Kopējā Dissostichus spp. nozveja BANZARE sēklī

(58.4.3b statistikas rajona daļa) ārpus apgabaliem, kas ietilpst valsts jurisdikcijā, 2007/08 zvejas sezonā nav lielāka par:

2.   Kopējo nozveju SSRU A, kas minēta 1. panta i) punktā, neveic laikposmā no 2008. gada 16. marta līdz zinātniska pētījuma beigām vai līdz 2008. gada 1. jūnijam, izvēloties īsāko termiņu.

54. pants

Pagaidu aizliegums veikt dziļūdens zveju ar žaunu tīkliem

1.   Šajā pantā lieto šādas definīcijas:

Žaunu tīkli ir tādi vienas, divu vai trīs kārtu auklu linuma tīkli, kas novietoti tuvu pie ūdens virsmas, vidējā vai grunts līmenī, kuros zivis ieķersies ar žaunām, iepīsies vai ieķersies. Pie virsējās malas žaunu tīkliem ir pludiņi (augšējā mala) un parasti pie apakšējās malas (grunttropi) – atsvari. Žaunu tīklu viedo vienas kārtas, retāk divu vai trīs kārtu tīklojumi (vairāksienu tīkls), kuri kopā paralēli iekārti uz vienām un tām pašām augšējā iestiprinājuma virvēm. Vairākus tīklu veidus var apvienot vienā zvejas rīkā (piemēram, vairāksienu tīklu apvienojot ar žaunu tīklu). Šos tīklus var izmantot vai nu atsevišķi, vai biežāk lielā skaitā, novietojot rindā (tīklu virkne). Zvejas rīkus var uzstādīt, stiprinot pie grunts (grunts tīkli) vai ļaujot tiem dreifēt, brīvi vai pievienojot kuģim (zināmi kā driftertīkli).

2.   CCAMLR konvencijas apgabalā nolūkos, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus līdz laikam, kad zinātniskā komiteja ir izpētījusi un ziņojusi par šā zvejas rīka iespējamo ietekmi un Komisija, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, ir piekritusi, ka CCAMLR konvencijas apgabalā var izmantot šo zvejas paņēmienu.

3.   Priekšlikums žaunu tīklus izmantot zinātniskās pētniecības nolūkos ūdeņos, kas ir dziļāki par 100 m, iepriekš jāziņo zinātniskajai komitejai, un pirms šādas pētniecības sākšanas jāsaņem apstiprinājums no Komisijas.

4.   Kuģim, kurš plāno šķērsot CCAMLR konvencijas apgabalu un uz kura ir žaunu tīkli, par šo nodomu iepriekš jāpaziņo Sekretariātam, norādot paredzētos CCAMLR konvencijas apgabala šķērsošanas datumus. Kuģis, uz kura ir žaunu tīkli, kurš atrodas CCAMLR konvencijas apgabalā un kurš iepriekš nav par to paziņojis, ir pārkāpis šos noteikumus.

55. pants

Nejauši noķertu jūras putnu mirstības mazināšana

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 8. pantu, kuģiem, kas āķu jedu zvejā izmanto spāņu metodi, atsvari būtu jānomet pirms auklas nostiepšanās.

2.   Šā panta 1. punktā minētai āķu jedu zvejai var izmantot šādus atsvarus:

56. pants

Visu zveju izbeigšana

1.   Pēc tam, kad CCAMLR Sekretariāts ir paziņojis par zvejas izbeigšanu, dalībvalstis nodrošina, lai visi kuģi, kas peld ar tās karogu un zvejo apgabalā, pārvaldības apgabalā, apakšapgabalā, rajonā, maza mēroga pētniecības vienībā vai citā pārvaldes vienībā, uz ko attiecas paziņojums, līdz paziņojumā noteiktajai dienai un laikam izņemtu zvejas rīkus no ūdens.

2.   Kad kuģis saņem tādu paziņojumu, tas drīkst izlikt papildu āķu jedas tikai vēl 24 stundas pēc paziņotās dienas un datuma. Ja tādu paziņojumu saņem ātrāk nekā 24 stundas pirms paredzētās zvejas izbeigšanas dienas un laika, papildu āķu jedas vairs nedrīkst izlikt no paziņojuma saņemšanas brīža.

3.   Ja zveju liek izbeigt, visiem kuģiem jāizbrauc no zvejas apgabala, tiklīdz zvejas rīki ir izcelti no ūdens.

4.   Ja kuģis līdz paziņotajai zvejas izbeigšanas dienai un laikam nevar izcelt visus zvejas rīkus tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar:

kuģis informē attiecīgo dalībvalsti par konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalsts uzreiz informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju. Kuģim tomēr jāveic viss iespējamais, lai visus tā zvejas rīkus no ūdens izceltu pēc iespējas ātrāk.

5.   Ja uz konkrēto gadījumu attiecas šā panta 4. punkts, dalībvalstis izpēta kuģa darbības un saskaņā ar vietēji piemērotām procedūrām ziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai par saviem secinājumiem, tostarp visus attiecīgo informāciju, vēlākais nākamajā CCAMLR sanāksmē. Nobeiguma ziņojumā izvērtē, vai kuģis ir veicis visu iespējamo, lai izceltu no ūdens visus savus zvejas rīkus:

6.   Ja kuģis no slēgtā apgabala neizbrauc uzreiz pēc tam, kad visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens, karoga dalībvalsts vai kuģis informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju.

X NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SEAFO KONVENCIJAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Atļauju izdošana kuģiem

57. pants

Atļauju izdošana kuģiem

1.   Līdz 2008. gada 1. jūlijam dalībvalstis, ja iespējams, elektroniski iesniedz Komisijai to savu kuģu sarakstu, kuriem, izdodot zvejas atļauju, atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā.

2.   Šā panta 1. punkta minēto kuģu īpašnieki ir Kopienas pilsoņi vai juridiskas personas.

3.   Zvejas kuģiem drīkst atļaut zvejot SEAFO konvencijas apgabalā tikai tad, ja tie var izpildīt SEAFO konvencijā šādiem kuģiem noteiktās prasības un pienākumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4.   Zvejas atļaujas neizdod kuģiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti NNN zvejas darbībās, ja vien to jaunie īpašnieki nesniedz adekvātus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav juridisku, faktisku vai finansiālu interešu saistībā ar šiem kuģiem, vai ka šie kuģi neatrodas to kontrolē, vai ka šie kuģi neveic NNN zveju un nav saistīti ar to.

5.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

6.   Pēc sākotnējā kuģu saraksta sagatavošanas dalībvalstis tūlīt ziņo Komisijai par katru jaunu ierakstu sarakstā, izslēgšanu no tā un/vai visiem grozījumiem ikreiz, kad veic šādas izmaiņas.

58. pants

Atļauju saņēmušo kuģu pienākumi

1.   Kuģi izpilda visus attiecīgos SEAFO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2.   Uz atļauju saņēmušiem kuģiem glabā derīgus kuģa reģistrācijas sertifikātus un derīgas atļaujas zvejot un/vai pārkraut.

59. pants

Atļauju nesaņēmuši kuģi

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai kuģiem, kuri nav iekļauti SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, aizliegtu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut un izkraut SEAFO konvencijā ietvertās sugas.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu faktisko informāciju, kas liecina par pamatotiem iemesliem aizdomām, ka kuģis, kura nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, SEAFO konvencijas apgabalā ir iesaistīts SEAFO konvencijā ietvertu sugu zvejā un/vai to pārkraušanā.

3.   Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļautu kuģu īpašnieki nepiedalās zvejas darbībās vai nav saistīti ar zvejas darbībām, ko SEAFO konvencijas apgabalā veic kuģi, kuru nav atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

2. IEDAĻA

Pārkraušana

60. pants

Aizliegums pārkraušanu veikt jūrā

Dalībvalsts kuģiem, kas peld ar tās karogu, aizliedz jūrā SEAFO konvencijas apgabalā veikt SEAFO konvencijā ietverto sugu īpatņu pārkraušanu.

61. pants

Pārkraušana ostas teritorijā

1.   Kopienas zvejas kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā zvejo SEAFO konvencijā ietvertās sugas, pārkrauj nozveju SEAFO līgumslēdzējas puses ostā tikai tad, ja tie iepriekš saņēmuši atļauju no tās līgumslēdzējas puses, kuras ostā notiks darbība. Kopienas zvejas kuģiem atļauj veikt pārkraušanu tikai tad, ja tie no karoga dalībvalsts un ostas valsts saņēmuši iepriekšēju atļauju pārkraut.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās atļauju saņēmušie zvejas kuģi saņem iepriekšēju atļauju, pirms iesaistās pārkraušanā ostas teritorijā. Dalībvalsts arī nodrošina to, ka pārkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam un pieprasa ziņot par pārkraušanu.

3.   Tā Kopienas zvejas kuģa kapteinis, no kura citā kuģī, turpmāk “saņēmējkuģis”, pārkrauj SEAFO konvencijas apgabalā iegūtas SEAFO konvencijā ietvertu sugu nozvejas jebkādā apjomā, minētās pārkraušanas laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, pārkraušanas datumu un nozveju vietu un iesniedz savai karoga valstij SEAFO pārkraušanas deklarāciju XII pielikuma I daļā norādītajā formātā.

4.   Kopienas zvejas kuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas iepriekš nosūta tai SEAFO līgumslēdzējai pusei, kuras ostā notiks pārkraušana, šādu informāciju:

5.   Ja pārkraušana notiek SEAFO līgumslēdzējas puses ostā, Kopienas saņēmējkuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma un beigām informē ostas valsts kompetentās iestādes par SEAFO konvencijā ietverto sugu nozveju apjomu, kas atrodas uz viņa kuģa, un 24 stundās nosūta šai kompetentajai iestādei SEAFO pārkraušanas deklarāciju.

6.   Kopienas saņēmējkuģa kapteinis 48 stundas pirms izkraušanas iesniedz SEAFO pārkraušanas deklarāciju tās ostas valsts kompetentajām iestādēm, kurā notiks izkraušana.

7.   Katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu saņemtās informācijas pareizību un sadarbojas ar karoga valsti, lai nodrošinātu to, ka izkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotās nozvejas apjomam.

8.   Dalībvalsts, kuras kuģiem SEAFO konvencijas apgabalā atļauts zvejot SEAFO konvencijā ietvertas sugas, līdz 2008. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem, ko veikuši kuģi, kuri peld ar tās karogu.

3. IEDAĻA

Saglabāšanas pasākumi apdraudēto dziļūdens dzīvotņu un ekosistēmu pārvaldībai

62. pants

Slēgtie apgabali

Visas zvejas darbības saistībā ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegtas turpmāk norādītajos apgabalos.

63. pants

Zvejas atsākšana slēgtā apgabalā

1.   Zveju šīs regulas 62. pantā minētajā slēgtajā zvejas apgabalā nedrīkst atsākt, pirms karoga valsts ir identificējusi un kartējusi minētajā apgabalā esošās jutīgās jūras ekosistēmas, tostarp jūras pacēlumus, hidrotermālos avotus un aukstūdens koraļļus, kā arī novērtējusi zvejas atsākšanas ietekmi uz šādām jutīgām jūras ekosistēmām.

2.   Karoga valsts iesniedz Komisijai saskaņā ar 1. punktu veiktās identificēšanas, kartēšanas un ietekmes novērtējuma rezultātus, lai tos izskatītu SEAFO zinātniskās komitejas gadskārtējā sanāksmē.

3.   Dalībvalstis var iesniegt Komisijai zvejas pētnieciskos plānus, lai izvērtētu zvejniecības ietekmi uz zvejas resursu ilgtspējību un jutīgām jūras dzīvotnēm.

4. IEDAĻA

Pasākumi jūras putnu nejaušas piezvejas samazināšanai

64. pants

Informācija par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem

Dalībvalstis vāc un līdz 2008. gada 1. jūnijam sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par putnu nejaušu piezveju, kas notikusi, tās zvejas kuģiem zvejojot SEAFO konvencijā ietvertas sugas.

65. pants

Ietekmes mazināšanas pasākumi

1.   Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās tiek izmantotas šādi:

2.   Āķu jedas ievieto tikai naktī (t.i., tumsas stundās starp jūras krēslas laikiem (44)). Zvejojot ar āķu jedām naktī, izmanto tikai minimālo kuģa apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

3.   Apstrādes subproduktu izmešana zvejas rīka iemešanas vai ievietošanas laikā ir aizliegta. Ir jāizvairās no subproduktu izmešanas zvejas rīka izcelšanas laikā. Ja iespējams, šāda izmešana jāveic tajā kuģa pusē, kurā netiek izcelts zvejas rīks. Attiecībā uz kuģiem vai zveju, kam nav noteikta prasība paturēt subproduktus uz kuģa, izveido sistēmu, lai āķus atbrīvotu no subproduktiem un zivju galvām pirms to izmešanas. Tīklus tīra pirms to ievietošanas, lai atbrīvotos no atliekām, kas varētu pievilināt jūras putnus.

4.   Kopienas zvejas kuģi pieņem ievietošanas un izcelšanas kārtību, kas samazina laiku, kurā tīkls atrodas uz ūdens virsmas un tā linuma acis ir vaļīgas. Tīkla apkopi, cik vien iespējams, neveic, tīklam atrodoties ūdenī.

5.   Kopienas zvejas kuģus rosina izstrādāt zvejas rīku konstrukcijas, kuras mazinātu putnu iespējas iekļūt tajā tīkla daļā, kurā tie ir visvairāk apdraudēti. Tas ietver tīkla atsvaru masas palielināšanu vai peldspējas samazināšanu, lai tīkls nogrimtu ātrāk, vai krāsainu karekļu virkņu vai citu līdzīgu priekšmetu novietošanu virs noteiktām tīkla daļām, kurās putni ir īpaši apdraudēti linuma acs izmēra dēļ.

6.   SEAFO konvencijas apgabalā nav atļauts zvejot Kopienas zvejas kuģiem, kuru konstrukcijā nav paredzētas subproduktu pārstrādes iekārtas vai pietiekama tilpība subproduktu paturēšanai uz kuģa, vai iespēju izmest subproduktus tajā kuģa pusē, kurā nenotiek zvejas rīka izcelšana.

7.   Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tos jūras putnus, kas zvejas darbību laikā ir notverti dzīvi, atbrīvotu dzīvus un izņemtu āķus, neapdraudot šo putnu dzīvību.

5. IEDAĻA

Kontrole

66. pants

Īpaši nosacījumi Patagonijas ilkņzivs (Dissostichus eleginoides) zvejai

1.   Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 57. pantu ir atļauts zvejot Patagonijas ilkņzivis SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto Patagonijas ilkņzivju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot Patagonijas ilkņzivi SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2008. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

67. pants

Īpaši nosacījumi sarkano dziļūdens krabju (Chaceon spp.) zvejai

1.   Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 57. pantu ir atļauts zvejot sarkanos dziļūdens krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto sarkano dziļūdens krabju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot sarkanos dziļūdens krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2008. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

68. pants

Kuģu pārvietošanās un nozvejas paziņošana

1.   Zvejas kuģi un zvejas pētniecības kuģi, kuriem atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā un kuri iesaistīti zvejā, ziņojumus par ieiešanu, nozveju un iziešanu ar VMS vai citu piemērotu līdzekļu palīdzību nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un – pēc karoga valsts pieprasījuma – SEAFO izpildsekretāram.

2.   Ieiešanas ziņojumu nosūta ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras ieiešanas SEAFO konvencijas apgabalā, un tajā iekļauj ieiešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli un uz kuģa paturēto zivju daudzumu pa sugām (FAO trīsburtu kods), norādot dzīvsvaru (kg).

3.   Katra kalendārā mēneša beigās sagatavo nozvejas ziņojumu, norādot sugas (FAO trīsburtu kods) un dzīvsvaru (kg).

4.   Iziešanas ziņojumu sniedz ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras iziešanas no SEAFO konvencijas apgabala. Tajā iekļauj iziešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli, zvejas dienu skaitu un nozveju pa sugām (FAO trīsburtu kods), norādot dzīvsvaru (kg), kas gūta kopš zvejas sākšanas SEAFO konvencijas apgabalā vai kopš pēdējā nozvejas ziņojuma.

69. pants

Zinātniska novērošana un informācijas vākšana krājuma novērtēšanas nolūkos

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka uz visiem zvejas kuģiem, kuri darbojas SEAFO konvencijas apgabalā un kur mērķsugas ir SEAFO konvencijā ietvertās sugas, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.

2.   Katra dalībvalsts pieprasa, lai 30 dienās pēc SEAFO konvencijas apgabala atstāšanas tiktu iesniegta informācija, ko novērotāji savākuši attiecībā uz katru kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Datus iesniedz SEAFO zinātniskās komitejas norādītajā formātā. Tiklīdz iespējams dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās informācijas kopiju, ņemot vērā vajadzību saglabāt neapkopotu datu konfidencialitāti. Dalībvalsts informācijas kopiju var iesniegt arī SEAFO izpildsekretāram.

3.   Apstiprināti novērotāji iespējami lielu daļu no šajā pantā minētās informācijas savāc un pārbauda līdz 2008. gada 30. jūnijam.

70. pants

Tādu kuģu pamanīšana, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi

1.   Zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, paziņo savai karoga dalībvalstij informāciju par visām iespējamām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā peld ar karogu, kurš nav līgumslēdzējas puses karogs. Šajā informācijā cita starpā ietver:

2.   Dalībvalsts pēc iespējas drīzāk iesniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. Komisija minēto informāciju pārsūta SEAFO Izpildsekretariātam.

XI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO IOTC APGABALĀ

71. pants

Jūras putnu piezvejas gadījumu skaita mazināšana

1.   Dalībvalstis vāc un iesniedz IOTC (nosūtot kopiju Komisijai) visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par gadījumiem, kad zvejas kuģi nejauši noķēruši putnus.

2.   Dalībvalstis cenšas mazināt jūras putnu piezvejas gadījumu skaitu visos zvejas apgabalos, visos gadalaikos un visos zvejas veidos, izmantojot efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus.

3.   Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās tiek izmantotas atbilstoši šādiem tehniskajiem noteikumiem:

4.   Kopienas āķu jedu zvejas kuģi, kuri zvejojot zobenzivis, izmanto “Amerikas āķu jedu sistēmu” un ir aprīkoti ar āķu jedu iemešanas iekārtu, ir atbrīvoti no 3. punkta prasībām.

72. pants

Zvejas jaudas ierobežojums kuģiem, kas zvejo tropiskās tunzivis

1.   Katrā attiecīgo zvejas rīku grupā dalībvalstis līdz 2006. gada zvejas piepūles līmenim ierobežo to kuģu skaitu, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 24 metriem, un kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā. Turklāt šīs valstis katrā attiecīgo zvejas rīku grupā līdz minētajam līmenim ierobežo to kuģu skaitu, kuri peld ar to karogu un kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem, un kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā ārpus attiecīgās valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas. Kuģu skaita ierobežojums atbilst attiecīgajai kopējai tilpībai, izteiktai ar reģistrēto bruto tilpību (GRT) vai bruto tilpību (GT). Aizstājot kuģus, nedrīkst pārsniegt kopējo tilpību.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro kuģiem, attiecībā uz kuriem 2006. gadā tika veikts administratīvais process, kuru būvniecība tika veikta vai par tās uzsākšanu jau bija saņemta atļauja, kā arī kuģiem, kurus ir atļauts iekļaut flotē.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis līdz 2008. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to kuģu skaitu un tilpību, kas 2006. gadā attiecīgajā apgabalā zvejoja tropiskās tunzivis. Tālab dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, pārbauda kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības IOTC apgabalā 2006. gadā.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt to, ka, mainot ar konkrēta veida zvejas rīkiem aprīkoto kuģu skaitu, netiks palielināta attiecīgajiem krājumiem noteiktā zvejas piepūle.

5.   Dalībvalstis nodrošina to, ka ierosinātā zvejas jaudas pārdale tiek piemērota tikai tiem kuģiem, kuri ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālās tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas pārdale neattiecas uz reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.

73. pants

Zvejas jaudas ierobežojumi kuģiem, kas zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis

1.   Katrā attiecīgo zvejas rīku grupā dalībvalstis līdz 2007. gada zvejas piepūles līmenim samazina to kuģu skaitu, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 24 metriem, un kuri zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā. Turklāt šīs valstis katrā attiecīgo zvejas rīku grupā līdz minētajam līmenim ierobežo to kuģu skaitu, kuri peld ar to karogu un kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem, un kuri zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā ārpus attiecīgās valsts ekskluzīvās ekonomiskās zonas. Kuģu skaita ierobežojums atbilst attiecīgajai kopējai tilpībai, izteiktai ar reģistrēto bruto tilpību (GRT) vai bruto tilpību (GT). Aizstājot kuģus, nedrīkst pārsniegt kopējo tilpību.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro kuģiem, attiecībā uz kuriem 2007. gadā tika veikts administratīvais process, kuru būvniecība tika veikta vai par tās uzsākšanu jau bija saņemta atļauja, kā arī kuģiem, kurus ir atļauts iekļaut flotē.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis līdz 2008. gada 1. janvārim paziņo Komisijai to kuģu skaitu un tilpību, kas 2007. gadā attiecīgajā apgabalā zvejoja zobenzivis un garspuru tunzivis. Tālab dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, pārbauda kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības IOTC apgabalā 2007. gadā.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt to, ka, mainot ar konkrēta veida zvejas rīkiem aprīkoto kuģu skaitu, netiks palielināta attiecīgajiem krājumiem noteiktā zvejas piepūle.

5.   Dalībvalstis nodrošina to, ka ierosinātā zvejas jaudas pārdale tiek piemērota tikai tiem kuģiem, kuri ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālās tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas pārdale neattiecas uz reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.

XII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SPFO APGABALĀ

74. pants

Pelaģiskās zvejas jaudas ierobežojums

1.   Dalībvalstis kopējo bruto tilpību (GT) kuģiem, kuri peld ar to karogu un kuri 2008. gadā zvejos pelaģisko zivju krājumus, ierobežo līdz 2007. gadā SPFO apgabalā reģistrētajai GT, rīkojoties tā, lai tiktu nodrošināta Klusā okeāna dienvidu daļas pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana.

2.   Dalībvalstis līdz 2008. gada 15. janvārim paziņo Komisijai kopējo GT, kāda 2007. gadā attiecīgajā apgabalā reģistrēta kuģiem, kuri peld ar to karogu un kuri aktīvi zvejoja 2007. gadā. Pirms šīs informācijas paziņošanas dalībvalstis, izmantojot VMS datus, nozvejas ziņojumus, datus par ostā ienākšanas reižu skaitu vai citus līdzekļus, pārbauda to kuģu faktisko klātbūtni un zvejas darbības SPFO apgabalā 2007. gadā.

3.   Dalībvalstis, kas ir piedalījušās pelaģiskajā zvejā Klusā okeāna dienvidu daļā, taču nav veikušas zvejas darbības 2007. gadā, 2008. gadā var sākt zveju SPFO apgabalā ar nosacījumu, ka tās brīvprātīgi ierobežo zvejas piepūli. Šīs dalībvalstis laikus paziņo Komisijai to kuģu nosaukumus un citus raksturlielumus, tostarp GT, kas veic zveju SPFO apgabalā.

4.   Dalībvalstis izskatīšanai SPFO pagaidu zinātniskajā darba grupā iesniedz SPFO apgabalā esošo pelaģisko krājumu novērtējumu un ar pelaģisko krājumu stāvokli saistītu pētījumu datus un rosina savu zinātnisko ekspertu aktīvu līdzdalību organizācijas darbā, kas veltīts pelaģiskajām sugām.

5.   Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina pietiekama skaita novērotāju izvietošanu uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, tā nodrošinot pelaģiskās zvejas novērošanu Klusā okeāna dienvidu daļā un attiecīgas zinātniskās informācijas vākšanu.

75. pants

Grunts zveja

1.   Dalībvalstis limitē grunts zvejas piepūli vai nozveju SPFO apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas jaudu, nepārsniegtu vidējos gada rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2.   Dalībvalstis nedrīkst izvērst grunts zveju jaunos SPFO apgabala reģionos, kuros patlaban šāda zveja nenotiek.

3.   Kopienas kuģi pārtrauc grunts zvejas darbības piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras SPFO apgabalā esošas vietas, kurā zvejas darbību laikā ir gūti pierādījumi par jutīgas jūras ekosistēmas atrašanos šajā vietā. Kopienas kuģi ziņo karoga valsts iestādēm, Komisijai un SPFO Pagaidu sekretariātam par saskari ar šādu ekosistēmu, norādot vietu un attiecīgās ekosistēmas veidu, lai būtu iespējams pieņemt konkrētajai vietai piemērotus pasākumus.

4.   Dalībvalstis norīko novērotājus uz katra kuģa, kas peld ar to karogu un veic vai plāno veikt grunts tralēšanas darbības SPFO apgabalā, kā arī nodrošina pietiekama skaita novērotāju izvietošanu uz kuģiem, kas peld ar attiecīgās valsts karogu un veic citas grunts zvejas darbības SPFO apgabalā.

76. pants

Datu vākšana un aprite

Dalībvalstis vāc, pārbauda un sniedz datus saskaņā ar SPFO standartā noteiktajām procedūrām datu vākšanai, ziņošanai, pārbaudei un apmaiņai.

XIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO WCPFC APGABALĀ

77. pants

Zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivju, dzeltenspuru tunzivju, svītraino tunzivju un garspuru tunzivju kopējā zvejas piepūle WCPFC apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kas noslēgti starp Kopienu un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

78. pants

ZPI izmantojuma pārvaldības plāni

1.   Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauts zvejot WCPFC apgabalā, izstrādā plānus noenkurotu vai dreifējošu ZPI izmantojuma pārvaldībai. Šajos pārvaldības plānos iekļauj stratēģiju, kā samazināt lielacu tunzivju un dzeltenspuru tunzivju mazuļu pievilināšanu.

2.   Pārvaldības plānus, kas minēti 1. punktā, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2008. gada 15. oktobrī. Komisija apkopo šos pārvaldības plānus un iesniedz Kopienas pārvaldības plānu WCPFC Sekretariātam ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.

79. pants

To zvejas kuģu maksimālais skaits, kas zvejo zobenzivis

To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo zobenzivis apgabalos uz dienvidiem no 20o S WCPFC apgabalā, nepārsniedz 14 kuģus. No Kopienas šajā zvejā piedalās tikai kuģi, kas peld ar Spānijas karogu.

XIV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO IATTC APGABALĀ

80. pants

Zvejas laikā noķerto jūras putnu skaita mazināšana

1.   Dalībvalstis ievāc visu pieejamo informāciju par mijdarbību ar jūras putniem, tostarp par jūras putnu nejaušu noķeršanu uz zvejas kuģiem, un šo informāciju nodod ICCAT Sekretariātam un Komisijai.

2.   Dalībvalstis cenšas panākt, lai, izmantojot efektīvus apkarošanas pasākumus, mazinātu jūras putnu skaitu, ko noķer visos zvejas apgabalos, gadalaikos un zvejniecībās.

3.   Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 20o S, uz klāja ir putnu atbaidīšanas auklas, un tie tās izmanto saskaņā ar šādiem tehniskajiem noteikumiem;

4.   Atkāpjoties no šā panta 3 punkta, Kopienas āķu jedu kuģi, kas zvejo zobenzivis, var izmantot monopavediena āķu jedas zvejas rīkus, ja vien šie kuģi:

81. pants

Slēgta apgabala/sezonas noteikšana zobenzivju zvejai Vidusjūrā

Lai aizsargātu zobenzivis, jo īpaši mazās zivis, zobenzivju zveju Vidusjūrā aizliedz no 2008. gada 15. oktobra līdz 15. novembrim.

82. pants

Haizivis

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai mazinātu zivju mirstību, zvejojot Ziemeļatlantijas īsspuru mako.

XV NODAĻA

NELEGĀLA, NEREĢISTRĒTA UN NEREGULĒTA ZVEJA

83. pants

Ziemeļatlantija

Kuģiem, kas Ziemeļatlantijā ir iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā, piemēro XIII pielikumā izklāstītos pasākumus.

XVI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

84. pants

Datu nosūtīšana

Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

85. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Ja CCAMLR teritorijā KPN ir noteikta laikposmam, kas sākas pirms 2008. gada 1. janvāra, 41. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 441/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 28. lpp.).

(4)  OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(6)  OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

(8)  OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

(9)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(10)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994, 11. lpp.).

(11)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(12)  OV L 365, 31.12.1991.,1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

(13)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(14)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2943/95 (OV L 308, 21.12.1995., 15. lpp.).

(15)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(16)  OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

(17)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).

(18)  OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

(19)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(20)  OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1099/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 11. lpp.).

(21)  OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.

(22)  OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 754/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 26. lpp.).

(23)  OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(24)  OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

(25)  OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

(26)  OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

(27)  OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

(28)  OV L 172, 30.6.2007., 1. lpp.

(29)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).

(30)  OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

(31)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(32)  OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.

(33)  OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(34)  OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.

(35)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(36)  OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp

(37)  OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

(38)  OV L 196, 18.7.2006., 14. lpp.

(39)  OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.

(40)  OV L 22, 25.1.2003., 5. lpp.

(41)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 809/2007 (OV L 182, 12.7.2007., 1. lpp.).

(42)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

(43)  OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.

(44)  Precīzi jūras krēslas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti Nautical Almanac tabulās. Visus laikus, gan saistībā ar kuģa darbībām, gan novērotāja ziņojumiem, norāda pēc Griničas laika.