2.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/15

(1)

Kā apstiprināts Padomes 2004. gada 3. decembra Secinājumos, radiofrekvenču spektra efektīva un saskaņota izmantošana ir būtisks faktors elektronisko sakaru pakalpojumu attīstībā un veicina izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību; ir jāvienkāršo piekļuve radiofrekvenču spektram, lai uzlabotu efektivitāti, veicinātu inovāciju, kā arī nodrošinātu lielāku pielāgojamību lietotājiem un plašāku izvēli patērētājiem, vienlaikus ņemot vērā vispārējas intereses mērķus.

(2)

Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. februāra Rezolūcijā “Par ES politiku attiecībā uz radiofrekvenču spektru” (3) ir uzsvērta sakaru nozīme lauku un mazāk attīstītos reģionos, kuros platjoslas apraide, zemākas frekvences mobilie sakari un jaunās bezvadu tehnoloģijas varētu nodrošināt efektīvus risinājumus, lai panāktu vispārēju 27 dalībvalstu segumu visu jomu ilgtspējīgas attīstības perspektīvā. Tāpat Eiropas Parlaments norādīja, ka režīmi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis sadala un izmanto radiofrekvenču spektru, ievērojami atšķiras un ka minētās atšķirības nopietni apgrūtina iekšējā tirgus sekmīgu darbību.

(3)

Komisija 2007. gada 26. aprīļa Paziņojumā par Eiropas kosmosa politiku ir noteikusi arī mērķi veicināt novatorisku satelītsakaru pakalpojumu ieviešanu, jo īpaši palielinot pieprasījumu attālos un lauku reģionos, vienlaikus uzsverot nepieciešamību veikt satelītsakaru pakalpojumu un radiofrekvenču spektra licencēšanu visā Eiropā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (Pamatdirektīva) (4) ir izvirzīti mērķi veicināt radiofrekvenču un numuru resursu efektīvu izmantošanu un nodrošināt to efektīvu pārvaldību, likvidēt palikušos šķēršļus attiecīgo tīklu un pakalpojumu attīstībai, nodrošināt, ka nepastāv diskriminācija, un veicināt Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību un pakalpojumu savstarpēju savietojamību visas Eiropas mērogā.

(5)

Ieviešot jaunas sistēmas, kas nodrošina mobilo satelītsakaru pakalpojumus (MSP), būtu iespējams sekmēt iekšējā tirgus attīstību un radīt lielāku konkurenci, palielinot visu Eiropu aptverošu pakalpojumu pieejamību un tiešo savienojamību, kā arī veicinot efektīvus ieguldījumus. MSP ir novatoriska alternatīva platforma, ar kuras palīdzību iespējams sniegt dažādus telesakaru un apraides/multiraides pakalpojumus visā Eiropā neatkarīgi no tiešo lietotāju atrašanās vietas, piemēram, ātrgaitas interneta/iekštīkla piekļuve, mobilā multivide un sabiedrības aizsardzība un palīdzība katastrofu gadījumā. Šie pakalpojumi varētu jo īpaši uzlabot lauku apvidu pārklājumu Kopienā, tādējādi mazinot “digitālplaisu” ģeogrāfiskā nozīmē, stiprinot kultūras daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos un vienlaikus veicinot Eiropas informācijas un sakaru tehnoloģiju nozares konkurētspēju saskaņā ar atjauninātās Lisabonas stratēģijas mērķiem. Attiecībā uz audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ko pārraida ar MSP sistēmu palīdzību, pēc vajadzības būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (5).

(6)

Satelītsakari pēc savas būtības darbojas pāri valstu robežām, un tāpēc uz tiem papildus valsts noteiktajam regulējumam ir attiecināms starptautisks vai reģionāls regulējums. Satelītsakaru pakalpojumi visas Eiropas mērogā ir svarīgs iekšējā tirgus elements un varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu tādu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanā kā platjoslas ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšana saskaņā ar iniciatīvu i2010 (6). Turpmākajos gados tiks radīti jauni mobilo satelītsakaru sistēmu lietojuma veidi.

(7)

Komisijas Lēmumā 2007/98/EK (2007. gada 14. februāris) par radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu 2 GHz frekvenču joslās mobilo satelītsakaru pakalpojumu sistēmu ieviešanai (7) ir noteikts, ka no 2007. gada 1. jūlija dalībvalstis šīs frekvenču joslas darīs pieejamas sistēmām, ar ko nodrošina MSP Kopienā.

(8)

Radiofrekvenču spektra tehniskā pārvaldība, kas paredzēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (8) kopumā un ar Lēmumu 2007/98/EK jo īpaši, neattiecas uz procedūrām radiofrekvenču spektra un radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršanai.

(9)

Saskaņā ar pašreizējo Kopienas regulējumu elektronisko sakaru jomā, izņemot 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (Atļauju izsniegšanas direktīva) (9), mobilo satelītsakaru sistēmu operatoru atlase un atļauju piešķiršana tiem notiek valsts mērogā.

(10)

Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) noteikumos paredzētas satelītu radiofrekvenču koordinācijas procedūras, kas ļauj kontrolēt kaitīgus traucējumus, bet neattiecas uz atlases vai atļauju piešķiršanas jautājumiem.

(11)

Lai novērstu situāciju, kad dalībvalstīs tiek pieņemti lēmumi, kas var izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību un apdraudēt Direktīvas 2002/21/EK 8. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, mobilo satelītsakaru sistēmu atlases kritēriji izņēmuma gadījumā būtu jāsaskaņo, lai atlases procesa rezultātā visā Eiropā būtu pieejams viens un tas pats MSP kopums. Lielie sākotnējie ieguldījumi, kas vajadzīgi mobilo satelītsakaru sistēmu izveidei, un ar to saistītie lielie tehnoloģiskie un finansiālie riski nosaka, ka šādu sistēmu ekonomiskās dzīvotspējas nodrošināšanai ir vajadzīgs apjomradīts ietaupījums, ko rada plašs ģeogrāfiskais pārklājums visas Eiropas mērogā.

(12)

Turklāt MSP veiksmīgai sākšanai ir vajadzīga dalībvalstu reglamentējošās darbības koordinācija. Valstu atlases procedūru atšķirības varētu radīt iekšējā tirgus sadrumstalotību arī atlases kritēriju, tostarp kritēriju svēruma, atšķirīgas piemērošanas dēļ vai arī tāpēc, ka atlases procedūras notiktu saskaņā ar dažādiem grafikiem. Rezultātā izvēlētos atšķirīgus veiksmīgos pieteikuma iesniedzējus, kas būtu pretrunā ar MSP būtību, ko raksturo darbība visas Eiropas mērogā. Atšķirīgu mobilo satelītsakaru sistēmu operatoru atlase dažādās dalībvalstīs varētu radīt sarežģītas situācijas attiecībā uz kaitīgiem traucējumiem vai pat liegt atlasē izraudzītajam operatoram sniegt satelītsakaru pakalpojumus visas Eiropas mērogā, piemēram, ja dažādās dalībvalstīs operatoram tiek piešķirtas atšķirīgas radiofrekvences. Tāpēc papildus atlases kritēriju saskaņošanai būtu jāveido kopējs atlases mehānisms, kas nodrošinās saskaņotu atlases rezultātu visās dalībvalstīs.

(13)

Atļauju piešķiršana izraudzītajiem mobilo satelītsakaru sistēmu operatoriem ir saistīta ar attiecīgu nosacījumu izpildi, un tādējādi ir jāņem vērā plašais valsts noteikumu klāsts elektronisko sakaru jomā, tāpēc ar atļauju piešķiršanu saistītie jautājumi būtu jārisina kompetentajām iestādēm. Tomēr, lai dažādu dalībvalstu pieeja atļauju piešķiršanai būtu saskaņota, Kopienas mērogā būtu jāizstrādā noteikumi par radiofrekvenču spektra sinhronizētu piešķiršanu un saskaņotiem atļauju piešķiršanas nosacījumiem, neskarot ar Kopienas tiesību aktiem saderīgus īpašus valsts nosacījumus.

(14)

Parasti MSP var sasniegt ģeogrāfiskās zonas, kur citu elektronisko komunikāciju pakalpojumu pārklājums nav pietiekams, jo īpaši tas attiecas uz lauku rajoniem. Tādēļ jaunu sistēmu, kas nodrošina MSP, koordinētai atlasei un atļauju piešķiršanai varētu būt liela nozīme digitālplaisas mazināšanā, uzlabojot elektronisko komunikāciju pakalpojumu pieejamību, ātrumu un kvalitāti šajās zonās, tādējādi dodot ieguldījumu sociālās kohēzijas palielināšanā. Tādējādi piedāvātā MSP sniegšanas pārklājuma zona (pakalpojumu zona), kā arī laiks, kad MSP tiks sniegti visās dalībvalstīs, ir svarīgi rādītāji, kas pienācīgi būtu jāņem vērā atlases procedūrā.

(15)

Ņemot vērā salīdzinoši ilgo laiku un sarežģītos tehniskās izstrādes posmus, ko prasa MSP sākšana, atlases procedūrā būtu jāvērtē sasniegumi mobilo satelītsakaru sistēmu tehniskās izstrādes un komercattīstības jomā.

(16)

Satelītu radiofrekvenču koordinācijai ir būtiska nozīme MSP sniegšanā dalībvalstīs, un tādēļ tā būtu jāņem vērā, atlases procedūras gaitā izvērtējot pieteikuma iesniedzēju uzticamību un piedāvāto mobilo satelītsakaru sistēmu dzīvotspēju.

(17)

Salīdzinošās atlases procedūras mērķis ir bez liekas kavēšanās darīt iespējamu 2 GHz frekvenču joslā darbojošos mobilo satelītsakaru sistēmu izmantošanu, ievērojot pieteikuma iesniedzēju tiesības uz godīgu un nediskriminējošu iespēju piedalīties salīdzinošās atlases procedūrā.

(18)

Uz zemes izvietoti papildu komponenti ir mobilo satelītsakaru sistēmas sastāvdaļa, un tos parasti izmanto, lai pastiprinātu ar satelītu palīdzību piedāvātos pakalpojumus zonās, kurās var būt neiespējami saglabāt nepārtrauktu redzamības līniju ar satelītu, jo horizontu aizsedz ēkas vai reljefs. Saskaņā ar Lēmumu 2007/98/EK uz zemes izvietoti papildu komponenti izmanto MSP paredzētās frekvenču joslas (1 980–2 010 MHz un 2 170–2 200 MHz). Tāpēc atļauju piešķiršana šādiem uz zemes izvietotiem papildu komponentiem galvenokārt pamatosies uz nosacījumiem, kas saistīti ar vietējiem apstākļiem. Tāpēc to atlase būtu jāveic un tiem atļaujas būtu jāpiešķir valsts mērogā, ievērojot Kopienas tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Kompetentajām valsts iestādēm vajadzētu būt tiesībām prasīt, lai izraudzītie pieteikuma iesniedzēji iesniedz tehnisku informāciju par to, kā konkrēti uz zemes izvietoti papildu komponenti uzlabos piedāvāto MSP pieejamību ģeogrāfiskajās zonās, kur nevar nodrošināt nepieciešamās kvalitātes sakarus ar vienu vai vairākiem satelītiem, ar nosacījumu, ka šāda informācija jau nav sniegta atbilstīgi II sadaļai.

(19)

Pieejamais radiofrekvenču spektra apjoms ir ierobežots, tāpēc noteikti ierobežots ir arī to uzņēmumu skaits, kurus var izraudzīties atlasē un kuriem var piešķirt atļauju. Tomēr, ja atlases procesā noskaidrojas, ka radiofrekvenču spektra apjoms un konkurence ir pietiekami, būtu jāizvēlas visi atbilstīgie pieteikuma iesniedzēji. Ierobežotais pieejamais radiofrekvenču spektra apjoms var nozīmēt, ka jebkurš gadījums, kad MSP sniedzošie operatori apvienojas vai kad tos pārņem cits operators, varētu ievērojami samazināt konkurenci, un tādēļ būtu rūpīgi jāpārbauda to atbilstība konkurences tiesībām.

(20)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK 5. panta 3. punktu tiesības izmantot konkrētas radiofrekvences izraudzītajiem pieteikuma iesniedzējiem būtu jāpiešķir pēc iespējas ātrāk pēc to izraudzīšanās.

(21)

Lēmumus attiecībā uz atļaujas atsaukšanu, kas izsniegta par MSP vai uz zemes izvietotiem papildu komponentiem, ja nav pildītas saistības, būtu jāīsteno valsts līmenī.

(22)

Kaut arī radiofrekvenču spektra izmantošanas uzraudzība, pārraugot atlasē izraudzītos mobilo satelītsakaru sistēmu operatorus, kam ir piešķirtas atļaujas, un jebkuri nepieciešamie izpildes pasākumi tiek veikti valstu līmenī, Komisijai arī turpmāk būtu jādod iespēja noteikt koordinētās uzraudzības un/vai izpildes procedūras kārtību. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāvar ierosināt izskatīt ar izpildi saistītus jautājumus attiecībā uz to, vai operators pilda kopējos atļaujas piešķiršanas nosacījumus, jo īpaši prasības attiecībā uz pārklājumu.

(23)

Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10). Lēmumi par pieteikuma iesniedzēju atlasi būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, ņemot vērā šīs Kopienas procedūras nozīmi attiecībā uz ikvienas dalībvalsts atļaujas izsniegšanas kārtību.

(24)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt kārtību izpildes noteikumu saskaņotai piemērošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(25)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, izveidot saskaņotus pamatnoteikumus mobilo satelītsakaru sistēmu operatoru atlasei un atļauju piešķiršanai tiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības apjoma un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

“mobilo satelītsakaru sistēmas” ir elektroniskie sakaru tīkli un ar tiem saistītās iekārtas, kas var nodrošināt radiosakaru pakalpojumus starp mobilo zemes staciju un vienu vai vairākām izplatījuma stacijām vai starp mobilajām zemes stacijām ar vienas vai vairāku izplatījuma staciju palīdzību, vai starp mobilo zemes staciju un vienu vai vairākiem uz zemes izvietotiem papildu komponentiem, ko izmanto fiksētās vietās. Šāda sistēmā ietver vismaz vienu izplatījuma staciju;

b)

mobilo satelītsakaru sistēmu “uz zemes izvietoti papildu komponenti” ir uz zemes izvietotas stacijas, ko izmanto fiksētās vietās, lai uzlabotu mobilo satelītsakaru pakalpojumu pieejamību ģeogrāfiskajās zonās, kas atrodas sistēmas satelīta(-u) uztveršanas zonā, kurās nevar nodrošināt pienācīgi kvalitatīvus sakarus ar vienu vai vairākām izplatījuma stacijām.

a)

pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību Kopienā;

b)

pieteikumā ir norādīts pieprasītais radiofrekvenču spektra apjoms, kas piešķirts katram atsevišķam pieteikuma iesniedzējam un nav lielāks par 15 MHz sakariem “zeme–izplatījums” un 15 MHz sakariem “izplatījums–zeme”, un ietverti paziņojumi un pierādījumi par pieprasīto radiofrekvenču spektra apjomu, nepieciešamo starpposma uzdevumu izpildi un atbilstību atlases kritērijiem;

c)

pieteikumos ir iekļauts dokuments par pieteikuma iesniedzēja apņemšanos nodrošināt, ka:

a)

patērētājiem sniegtās un ar konkurētspēju saistītās priekšrocības (svērums 20 %), kas ietver šādus divus apakškritērijus:

b)

radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāte (svērums 20 %), kas ietver šādus divus apakškritērijus:

c)

ģeogrāfiskais pārklājums visas ES mērogā (svērums 40 %), kas ietver šādus trīs apakškritērijus:

d)

apjoms, kādā tiek sasniegti sabiedriskās politikas mērķi (svērums 20 %), uz kuriem neattiecas a), b) un c) apakšpunktā minētie kritēriji, atbilstoši šādiem trim vienādi svērtiem apakškritērijiem:

a)

izraudzītie pieteikuma iesniedzēji izmanto piešķirto radiofrekvenču spektru MSP nodrošināšanai;

b)

izraudzītie pieteikuma iesniedzēji izpilda sesto līdz devīto starpposma uzdevumu, kā izklāstīts pielikumā, 24 mēnešos pēc atlases lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 2. punktu vai 6. panta 3. punktu;

c)

izraudzītie pieteikuma iesniedzēji ievēro visas saistības, ko tie uzņēmušies pieteikumā vai salīdzinošās atlases procedūras gaitā, pat tad, ja kopējais pieprasītais radiofrekvenču spektrs pārsniedz pieejamo frekvenču daudzumu;

d)

izraudzītie pieteikuma iesniedzēji iesniedz visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm gada ziņojumu, kurā sīki raksturots to ieteiktās mobilo satelītsakaru sistēmas attīstības stāvoklis;

e)

jebkuras nepieciešamās izmantošanas tiesības piešķir uz 18 mēnešiem no dienas, kad saskaņā ar 5. panta 2. punktā vai 6. panta 3. punktā minēto procedūru ir pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēju atlasi.

a)

operatori izmanto piešķirto radiofrekvenču spektru mobilo satelītsakaru sistēmu uz zemes izvietotu papildu komponentu darbības nodrošināšanai;

b)

uz zemes izvietoti papildu komponenti ir mobilo satelītsakaru sistēmas neatņemama daļa, un tos kontrolē satelīta resursu un tīkla pārvaldības mehānisms; tie izmanto to pašu pārraides virzienu un tās pašas frekvenču joslu daļas kā ar tiem saistītie satelīta komponenti un nepalielina ar tiem saistītās mobilo satelītsakaru sistēmas radiofrekvenču spektra prasības;

c)

ja pārstāj darboties attiecīgās mobilo satelītsakaru sistēmas satelīta komponents, uz zemes izvietoto papildu komponentu patstāvīga darbība nepārsniedz 18 mēnešus;

d)

izmantošanas tiesības un atļaujas piešķir laikposmam, kas beidzas ne vēlāk kā termiņš, līdz kuram ir piešķirta atļauja izmantot ar to saistīto mobilo satelītsakaru sistēmu.