19.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 73/10

(1)

Padome 2008. gada 4. martā izskatīja Kipras pirmo stabilitātes programmu laikposmam no 2007. līdz 2011. gadam (2).

(2)

Pēdējo desmit gadu laikā Kipras ekonomiskā izaugsme ir bijusi stabila, neskatoties uz svārstībām, kas bija vērojamas dažus gadus, un kuras liecina par mazas atvērtas tautsaimniecības jutību pret ārējiem satricinājumiem.

Fiskālajā politikā ne vienmēr ir izmantoti labvēlīgie cikliskie apstākļi, lai sasniegtu budžeta mērķus — teju līdzsvarotu bilanci vai pārpalikumu, kas nodrošinātu drošības rezervi normālu svārstību gadījumā un ekonomiskas lejupslīdes gadījumā ļautu pilnībā darboties automātiskiem stabilizējošiem faktoriem. Tas nozīmē, ka jāizvairās no cikliskas politikas ekonomikas uzplaukuma laikā. Pēdējo četru gadu laikā Kipras iestādes ir uzsākušas veiksmīgu, galvenokārt uz ieņēmumiem balstītu fiskālo konsolidāciju, kuras rezultātā vispārējās valdības deficīts ir samazinājies no 6,5 % no IKP 2003. gadā līdz 1,2 % 2006. gadā. Balstoties uz iespējami pārejošu izaugsmi, kuru galvenokārt veido lielie nodokļi, kas radīja neparasti augstus valdības ienākumus, pašreiz tiek lēsts, ka 2007. gadā budžeta bilances pārpalikums būs 1,5 % apjomā no IKP. Turklāt parāds ir samazinājies no 69 % no IKP 2003. gadā līdz aptuveni 60 % 2007. gadā. Noteiktais primāro kārtējo izdevumu ierobežojuma lielums un šķietamais struktūras ietekmes pārejas raksturs, ko radījis nesenais nodokļu ieņēmumu pieaugums, norāda uz vajadzību turpināt uzlabot izdevumu kontroli. Tas palīdzētu stabilizēt ekonomiku jaunajā euro zonas dalībvalstu vidē. Pensiju sistēmas reforma un laicīga pieņemto reformu ieviešana veselības aprūpes sistēmā arī veicinātu primāro izdevumu kontroli, vienlaikus sekmējot valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

(3)

Makroekonomikas scenārijā šīs programmas pamatā, paredzēts, ka reālā IKP pieaugums kļūs mērenāks — no 4,2 % 2007. gadā līdz vidēji 4 % pārējā programmas laikā. Vērtējot pēc pašlaik pieejamās informācijas (3), šķiet, ka šā scenārija pamatā ir ticami pieņēmumi par pieaugumu laikposmam līdz 2009. gadam, bet turpmāk tie šķiet nedaudz pārvērtēti. Programmā ietvertās inflācijas prognozes šķiet reālistiskas, bet, ievērojot neseno naftas un pārtikas cenu attīstību starptautiskā līmenī, risku līdzsvars šķiet mainījies, riskam palielinoties.

(4)

Stabilitātes programmā 2007. gadam ir prognozēts vispārējās valdības budžeta pārpalikums 1,5 % apjomā no IKP, un tas ir par vairāk nekā 3 procentu punktiem no IKP labāks nekā mērķa deficīts — 1,6 % no IKP —, kas ir noteikts pēdējā atjauninātajā konverģences programmā. Nozīmīgā pārmaiņa, kas notika 2007. gadā, ir attiecināma uz ārkārtēji lielu kopējo ieņēmumu pieaugumu, ko noteica īpaši augsti nodokļu ieņēmumi no būtiska finanšu nozares ienesīguma un pieaugošiem ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Daļa no nodokļu bāzes un saistīto ieņēmumu pieauguma, šķiet, nebūs pastāvīga. Prognozētajos 2007. gada rezultātos ir ievērots Padomes 2007. gada 27. februāra atzinumā par pēdējo atjaunināto konverģences programmu (4) ietvertais aicinājums “īstenot programmā paredzēto fiskālās konsolidācijas virzienu”.

(5)

Ievērojot 2007. gada rezultātus, kas bija labāki nekā gaidīts, stabilitātes programmā ietvertie budžeta mērķi ir ļoti uzlabojušies salīdzinājumā ar pēdējā konverģences programmas atjauninājumā ietvertajiem mērķiem, vērtējot kopumā nemainīgas makroekonomiskās situācijas kontekstā. Stabilitātes programma izvirza tālejošāku vidēja termiņa mērķi (VTM) attiecībā uz līdzsvarotu stāvokli strukturālajā bilancē (t. i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) salīdzinājumā ar iepriekšējo strukturālo deficītu 0,5 % apjomā no IKP. Stabilitātes programmā budžeta stratēģijas mērķis ir šā jaunā VTM, ko jau pārsniedza 2007. gadā, uzturēšana visā programmas laikā. Tiek plānots, ka valsts budžeta pārpalikums samazināsies no 1,5 % 2007. gadā līdz 0,7 % no IKP 2011. gadā; primārā pārpalikuma samazinājums ir nozīmīgāks — no 4,7 % no IKP līdz 2,8 % no IKP 2011. gadā. Pārpalikuma samazināšanās galvenokārt atspoguļo kopējo ieņēmumu daļas no IKP kritumu par 1,25 procentu punktiem, jo tiek plānots, ka kopējie izdevumi samazināsies tikai par 0,25 procentu punktiem no IKP.

Pēdējais no minētajiem rādītājiem galvenokārt atspoguļo ievērojamus ietaupījumus saistībā ar procentu izdevumiem, jo ir paredzēts, ka primārie izdevumi pieaugs par 0,25 procentu punktiem, jo ar strādājošo samaksu, subsīdijām un valsts investīcijām saistīto izdevumu ierobežošanu vairāk nekā pietiekami kompensē sociālo maksājumu un citu izdevumu pieaugums. Kopējo ieņēmumu samazinājums galvenokārt koncentrēts 2008. gadā (1,5 procentu punkti no IKP), jo nav gaidāms, ka puse no ieņēmumu ārkārtas pieauguma 2007. gadā, kas sasniedza 1,5 % no IKP, turpināsies 2008. gadā. Valsts kopējais parāds, kas tiek lēsts 60 % apjomā no IKP 2007. gadā, saskaņā ar prognozēm samazināsies par 11,5 procentu punktiem no IKP 2008. gadā, sasniedzot 48,5 % no IKP. Tas notiek, galvenokārt pateicoties lielam primārajam pārpalikumam un lielai parādu mazinošai atlikumu un plūsmu korekcijai, ko rada liela ar vērtspapīru dzēšanas fondiem saistītu finanšu aktīvu dekumulācija. Tiek prognozēts, ka pēc tam programmas laikā attiecība pret IKP vēl samazināsies par 8 procentu punktiem no IKP, līdz 2011. gadam sasniedzot 40,5 %.

(6)

Budžeta rezultāti 2008. un 2009. gadā varētu būt labāki nekā prognozēts programmā, bet pēc tam — sliktāki. Programmā pieņemts, ka tikai daļa no ieņēmumiem, kas 2007. gadā bija labāki nekā plānots, tiek pārnesti uz nākamajiem gadiem. Lai gan sīkāku datu trūkuma dēļ ir neskaidrības, šķiet, ka ir iespējams veikt lielāku līdzekļu pārnešanu, jo īpaši 2008. un 2009. gadā. Negatīvs risks saistībā ar ieņēmumiem rodas no tā, ka makroekonomiskais scenārijs ietver labvēlīgas prognozes privātā patēriņa izaugsmei laikā pēc programmas perioda. Paļaušanās uz izdevumu robežvērtību, kuru ieviesa pavisam nesen — 2006. gadā —, veido turpmāku risku, jo to darbības joma nav pilnīga un jo īpaši īstenošanas mehānismi nav pilnīgi noteikti.

(7)

Ievērojot šo risku novērtējumu, programmā noteiktā budžeta nostādne šķiet pietiekama, lai programmas laikā uzturētu jauno VTM, kā paredzēts programmā. Ieņēmumu rādītājs 1,5 % apjomā no IKP, kas programmā tiek uzskatīts par pagaidu rādītāju, lai gan pēc būtības tas varētu būt pārejošs, nav vienreizējs, un Komisijas dienesti to neuzskata par tādu. Ievērojot ekonomikas augšupeju, strukturālā pārpalikuma samazinājums par vairāk nekā 1 procentu punktu no IKP 2008. gadā (samazinājums 1,75 % no IKP iepriekšējā gadā) varētu liecināt par ciklisku fiskālo nostādni, kas neatbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tomēr valdības apsvērums, ka 2007. gada ieņēmumu pieaugums tikai daļēji varētu būt pastāvīgs, atspoguļo piesardzīgu pieeju budžetam, saskaņā ar kuru ieņēmumiem, ko radījis pieaugums, kura struktūra norāda uz īpašu nodokļu īpatsvaru, nevajadzētu papildus radīt pastāvīgus izdevumus. Lai gan plānotā budžeta pozīcijas pasliktināšanās salīdzinājumā ar 2007. gadu lielā mērā norāda uz gaidītu nodokļu ieņēmumu normalizēšanos, pastāv iespējamība, ka, ievērojot ar izdevumu griestu ieviešanu saistītos riskus, nostādne 2008. gadā var izrādīties cikliska.

(8)

Šķiet, ka Kipra ir pakļauta augstam riskam saistībā ar valsts finanšu ilgtspējību. Iedzīvotāju novecošanas ilgtermiņa ietekme uz budžetu ir viena no augstākajām ES, un to būtiski ietekmē ļoti liels pensiju izdevumu īpatsvara IKP pieaugums. Programmā ietvertā 2007. gada budžeta situācijas aplēse veicina prognozētās iedzīvotāju novecošanas ilgtermiņa ietekmes uz budžetu samazinājumu, taču pilnībā nav pietiekama, lai to neitralizētu. Augsta primārā pārpalikuma uzturēšana un tādu pensiju reformu pasākumu apstiprināšana, kuru mērķis ir ierobežot pašlaik paredzēto ievērojamo ar iedzīvotāju novecošanu saistīto izdevumu palielinājumu, veicinātu valsts finanšu ilgtspējībai radīto risku samazinājumu.

(9)

Stabilitātes programma pilnīgi atbilst 2007. gada oktobra ziņojumam par valsts reformu programmas ieviešanu. Jo īpaši budžeta prognozes ietver budžeta izmaksas par dažādiem projektiem un pasākumiem, kas ietverti valsts reformu programmā, piemēram, lai sekmētu uz zināšanām balstītu tautsaimniecību un veicinātu pētniecību un attīstību un cilvēkkapitāla attīstību.

(10)

Programmā ietvertā budžeta stratēģija kopumā atbilst valstu vispārīgajām ekonomiskās politikas pamatnostādnēm un pamatnostādnēm, kas paredzētas euro zonas dalībvalstīm budžeta politikas jomā un ir pieņemtas saistībā ar Lisabonas stratēģiju.

(11)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā nav pilnībā sniegti visi obligātie un fakultatīvie dati (5).

i)

izvairīties no cikliskas fiskālās politikas, turpinot uzlabot kārtējo izdevumu kontroli un vienlaikus izmantojot neparedzētus ieņēmumus tālākai parāda samazināšanai;

ii)

ierobežot valsts izdevumus, galvenokārt — veicot reformas pensiju sistēmā un laikus īstenojot apstiprinātās reformas veselības aprūpes jomā, lai uzlabotu valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā.